Surah Al-Isra - Tamil Translation by Abdulhameed Baqavi
سُبۡحَٰنَ ٱلَّذِيٓ أَسۡرَىٰ بِعَبۡدِهِۦ لَيۡلٗا مِّنَ ٱلۡمَسۡجِدِ ٱلۡحَرَامِ إِلَى ٱلۡمَسۡجِدِ ٱلۡأَقۡصَا ٱلَّذِي بَٰرَكۡنَا حَوۡلَهُۥ لِنُرِيَهُۥ مِنۡ ءَايَٰتِنَآۚ إِنَّهُۥ هُوَ ٱلسَّمِيعُ ٱلۡبَصِيرُ
(allāh) mikap paricuttamāṉavaṉ; avaṉ (muham'matu (sal) eṉṉum) taṉ aṭiyārai(k ka'apāvākiya) ciṟappuṟṟa masjitiliruntu (veku tūrattil irukkum paittul mukattasiluḷḷa) masjitul aksāviṟku orē iravil aḻaittuc ceṉṟāṉ. Ataiccuṟṟi nām aruḷ purintirukkiṟōm. Nam attāṭcikaḷai avarukkuk kāṇpippataṟkākavē (aṅku aḻaittuc ceṉṟōm). Avaṉtāṉ niccayamāka naṉku ceviyuṟupavaṉ, uṟṟu nōkkupavaṉ āvāṉ
Surah Al-Isra, Verse 1
وَءَاتَيۡنَا مُوسَى ٱلۡكِتَٰبَ وَجَعَلۡنَٰهُ هُدٗى لِّبَنِيٓ إِسۡرَـٰٓءِيلَ أَلَّا تَتَّخِذُواْ مِن دُونِي وَكِيلٗا
nām mūsāvukku vētattaik koṭuttōm. Isrāyīliṉ cantatikaḷukku atai oru vaḻikāṭṭiyāka amaittu ‘‘nīṅkaḷ eṉṉait tavira (maṟṟa evaraiyum uṅkaḷukku) poṟuppāḷaṉāka eṭuttuk koḷḷakkūṭātu'' eṉṟu avarkaḷukkuk kaṭṭaḷaiyiṭṭōm
Surah Al-Isra, Verse 2
ذُرِّيَّةَ مَنۡ حَمَلۡنَا مَعَ نُوحٍۚ إِنَّهُۥ كَانَ عَبۡدٗا شَكُورٗا
nūhvuṭaṉ nām kappalil ēṟṟi pātukāttavarkaḷuṭaiya cantatikaḷē! Avar niccayamāka (ataṟku) mikka naṉṟi celuttum aṭiyārākavē iruntār. (Ākavē, avarkaḷiṉ vaḻittōṉṟalkaḷākiya nīṅkaḷum eṉakku naṉṟi celuttuṅkaḷ)
Surah Al-Isra, Verse 3
وَقَضَيۡنَآ إِلَىٰ بَنِيٓ إِسۡرَـٰٓءِيلَ فِي ٱلۡكِتَٰبِ لَتُفۡسِدُنَّ فِي ٱلۡأَرۡضِ مَرَّتَيۡنِ وَلَتَعۡلُنَّ عُلُوّٗا كَبِيرٗا
Isrāyīliṉ cantatikaḷē! Niccayamāka nīṅkaḷ pūmiyil iraṇṭu muṟai viṣamam ceyvīrkaḷ eṉṟum, niccayamāka nīṅkaḷ perum mēṉmaikaḷai aṭai(ntu karvam koṇṭu aniyāyam cey)vīrkaḷ! Eṉṟum (uṅkaḷukku aḷitta) vētattil nām muṭivu ceytuḷḷōm
Surah Al-Isra, Verse 4
فَإِذَا جَآءَ وَعۡدُ أُولَىٰهُمَا بَعَثۡنَا عَلَيۡكُمۡ عِبَادٗا لَّنَآ أُوْلِي بَأۡسٖ شَدِيدٖ فَجَاسُواْ خِلَٰلَ ٱلدِّيَارِۚ وَكَانَ وَعۡدٗا مَّفۡعُولٗا
avviraṇṭil mutal tavaṇai vanta camayattil (nīṅkaḷ ceytu koṇṭirunta kuṟṟaṅkaḷukkut taṇṭaṉaiyāka) nām paṭaitta irakkamaṟṟa perum palavāṉkaḷākiya maṉitarkaḷai uṅkaḷ mītu ēviviṭṭōm. Avarkaḷ (paittul mukattasilirunta uṅkaḷ) vīṭukaḷukkuḷ ūṭuruvic ceṉṟu (taṅkaḷ kaikkuk kiṭṭiyataiyellām aḻittu nācamākki) viṭṭārkaḷ. (Ataṉāl paittul mukattasilirunta ālayamum, avvūrum aḻintu nācamāyiṉa. Ivvāṟu namatu muntiya) vākkuṟuti niṟai vēṟiyatu
Surah Al-Isra, Verse 5
ثُمَّ رَدَدۡنَا لَكُمُ ٱلۡكَرَّةَ عَلَيۡهِمۡ وَأَمۡدَدۡنَٰكُم بِأَمۡوَٰلٖ وَبَنِينَ وَجَعَلۡنَٰكُمۡ أَكۡثَرَ نَفِيرًا
piṉṉar avarkaḷukku etirāka uṅkaḷukku cātakamāka kālac cakkarattait tiruppi (uṅkaḷukku veṟṟiyaik koṭuttu) ērāḷamāṉa poruḷkaḷaiyum āṇ makkaḷaiyum koṇṭu nām uṅkaḷukku utavi purintu, uṅkaḷaip perum kūṭṭattiṉarākavum ākkiṉōm
Surah Al-Isra, Verse 6
إِنۡ أَحۡسَنتُمۡ أَحۡسَنتُمۡ لِأَنفُسِكُمۡۖ وَإِنۡ أَسَأۡتُمۡ فَلَهَاۚ فَإِذَا جَآءَ وَعۡدُ ٱلۡأٓخِرَةِ لِيَسُـُٔواْ وُجُوهَكُمۡ وَلِيَدۡخُلُواْ ٱلۡمَسۡجِدَ كَمَا دَخَلُوهُ أَوَّلَ مَرَّةٖ وَلِيُتَبِّرُواْ مَا عَلَوۡاْ تَتۡبِيرًا
(accamayam avarkaḷai nōkki) nīṅkaḷ naṉmai ceytāl (atu) uṅkaḷukkuttāṉ naṉṟu. Nīṅkaḷ tīmai ceytāl atu uṅkaḷukkē (kēṭākum eṉṟum nām kūṟiṉōm. Eṉiṉum, avarkaḷ aniyāyam ceyyavē ārampittaṉar. Ākavē,) iraṇṭāvatu tavaṇai vanta camayattil (uṅkaḷait tuṉpuṟutti) uṅkaḷ mukaṅkaḷai keṭuttu, muntiya taṭavai masjitul aksāvil nuḻaintavāṟē (intat taṭavaiyum ataṉuḷ) nuḻaintu, taṅkaḷ kaikkuk kiṭaittavaṟṟaiyellām aḻittu nācamākkakkūṭiya (kaṭiṉa cittamuṭaiya) avarkaḷai (nām uṅkaḷ mītu) ēviṉōm
Surah Al-Isra, Verse 7
عَسَىٰ رَبُّكُمۡ أَن يَرۡحَمَكُمۡۚ وَإِنۡ عُدتُّمۡ عُدۡنَاۚ وَجَعَلۡنَا جَهَنَّمَ لِلۡكَٰفِرِينَ حَصِيرًا
(Nīṅkaḷ viṣamam ceyvataiviṭṭu vilakik koṇṭāl) uṅkaḷ iṟaivaṉ uṅkaḷ mītu karuṇai puriyalām. (Appaṭi illāmal uṅkaḷ viṣamattiṉ pakkamē) piṉṉum nīṅkaḷ tirumpiṉāl nāmum (uṅkaḷai muṉ pōla taṇṭikka) muṉ varuvōm. Nirākarippavarkaḷukku narakattai virippāka ākki viṭuvōm
Surah Al-Isra, Verse 8
إِنَّ هَٰذَا ٱلۡقُرۡءَانَ يَهۡدِي لِلَّتِي هِيَ أَقۡوَمُ وَيُبَشِّرُ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ ٱلَّذِينَ يَعۡمَلُونَ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ أَنَّ لَهُمۡ أَجۡرٗا كَبِيرٗا
niccayamāka inta kur'āṉ mika nērāṉa, nītamāṉa pātaikku vaḻi kāṭṭukiṟatu; mēlum, (uṅkaḷil) nampikkai koṇṭu naṟceyalkaḷaic ceypavarkaḷukku niccayamāka mikap periya kūli uṇṭu eṉṟum naṟceyti kūṟukiṟatu
Surah Al-Isra, Verse 9
وَأَنَّ ٱلَّذِينَ لَا يُؤۡمِنُونَ بِٱلۡأٓخِرَةِ أَعۡتَدۡنَا لَهُمۡ عَذَابًا أَلِيمٗا
(uṅkaḷil) evarkaḷ maṟumaiyai nampavillaiyō avarkaḷukku niccayamāka nām mikat tuṉpuṟuttum vētaṉaiyai tayārpaṭutti irukkiṟōm (eṉṟum accamūṭṭi eccarikkai ceykiṟatu)
Surah Al-Isra, Verse 10
وَيَدۡعُ ٱلۡإِنسَٰنُ بِٱلشَّرِّ دُعَآءَهُۥ بِٱلۡخَيۡرِۖ وَكَانَ ٱلۡإِنسَٰنُ عَجُولٗا
maṉitaṉ naṉmaiyaik kōri pirārttippataip pōlavē (cila camayaṅkaḷil aṟiyāmaiyiṉāl) tīmaiyaik kōriyum pirārttikkiṟāṉ. Ēṉeṉṟāl, maṉitaṉ (iyaṟkaiyākavē poṟumaiyiḻanta) avacarakkāraṉāka irukkiṟāṉ
Surah Al-Isra, Verse 11
وَجَعَلۡنَا ٱلَّيۡلَ وَٱلنَّهَارَ ءَايَتَيۡنِۖ فَمَحَوۡنَآ ءَايَةَ ٱلَّيۡلِ وَجَعَلۡنَآ ءَايَةَ ٱلنَّهَارِ مُبۡصِرَةٗ لِّتَبۡتَغُواْ فَضۡلٗا مِّن رَّبِّكُمۡ وَلِتَعۡلَمُواْ عَدَدَ ٱلسِّنِينَ وَٱلۡحِسَابَۚ وَكُلَّ شَيۡءٖ فَصَّلۡنَٰهُ تَفۡصِيلٗا
iravaiyum pakalaiyum nām attāṭcikaḷāka ākkiṉōm. (Atil) iraviṉ attāṭciyai maṅkac ceytōm. (Pala iṭaṅkaḷilum cuṟṟit tirintu) uṅkaḷ iṟaivaṉiṉ aruḷai nīṅkaḷ tēṭikkoḷvataṟkāka pakaliṉ attāṭciyaip pirakācamākkiṉōm. Āṇṭukaḷiṉ eṇṇikkaiyaiyum (mātaṅkaḷiṉ) kaṇakkaiyum (itaṉ mūlam) nīṅkaḷ aṟintukoḷkiṟīrkaḷ. Ovvoru viṣayattaiyum teḷivākavē nām vivarittuḷḷōm
Surah Al-Isra, Verse 12
وَكُلَّ إِنسَٰنٍ أَلۡزَمۡنَٰهُ طَـٰٓئِرَهُۥ فِي عُنُقِهِۦۖ وَنُخۡرِجُ لَهُۥ يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِ كِتَٰبٗا يَلۡقَىٰهُ مَنشُورًا
ovvoru maṉitaṉiṉ (ceyalaip paṟṟiya virivāṉa tiṉacarik) kuṟippai avaṉuṭaiya kaḻuttil māṭṭiyirukkiṟōm. Maṟumai nāḷil atai avaṉukku oru puttakamāka eṭuttuk koṭuppōm. Avaṉ atai virikkappaṭṭatākap pārppāṉ
Surah Al-Isra, Verse 13
ٱقۡرَأۡ كِتَٰبَكَ كَفَىٰ بِنَفۡسِكَ ٱلۡيَوۡمَ عَلَيۡكَ حَسِيبٗا
(Accamayam avaṉai nōkki) ‘‘iṉṟaiya tiṉam uṉ kaṇakkaip pārkka nīyē pōtumāṉavaṉ. Ākavē, uṉ (kuṟippup) puttakattai nī paṭittup pār'' (eṉṟu kūṟuvōm)
Surah Al-Isra, Verse 14
مَّنِ ٱهۡتَدَىٰ فَإِنَّمَا يَهۡتَدِي لِنَفۡسِهِۦۖ وَمَن ضَلَّ فَإِنَّمَا يَضِلُّ عَلَيۡهَاۚ وَلَا تَزِرُ وَازِرَةٞ وِزۡرَ أُخۡرَىٰۗ وَمَا كُنَّا مُعَذِّبِينَ حَتَّىٰ نَبۡعَثَ رَسُولٗا
evaṉ nērāṉa vaḻiyil celkiṟāṉō avaṉ taṉ naṉmaikkākavē nērāṉa vaḻiyil celkiṟāṉ. Evaṉ tavaṟāṉa vaḻiyil celkiṟāṉō avaṉ (tavaṟāṉa vaḻiyil ceṉṟu) taṉakkē tīṅkiḻaittuk koḷkiṟāṉ. Oruvaṉuṭaiya pāvaccumaiyai maṟṟoruvaṉ cumakka māṭṭāṉ. (Namatu) tūtar oruvarai aṉuppāta varai nām (evaraiyum) vētaṉai ceyvatillai
Surah Al-Isra, Verse 15
وَإِذَآ أَرَدۡنَآ أَن نُّهۡلِكَ قَرۡيَةً أَمَرۡنَا مُتۡرَفِيهَا فَفَسَقُواْ فِيهَا فَحَقَّ عَلَيۡهَا ٱلۡقَوۡلُ فَدَمَّرۡنَٰهَا تَدۡمِيرٗا
ōr ūrai (avvūrāriṉ tīya ceyaliṉ kāraṇamāka) nām aḻittuviṭak karutiṉāl, atil cukamāka vāḻpavarkaḷai naṉmaiyaik koṇṭu nām ēvukiṟōm. Āṉāl, avarkaḷ atil viṣamam ceyya ārampittu viṭukiṟārkaḷ. Piṉṉar, avarkaḷ mītu nam vākku ēṟpaṭṭu avvūrai nām aṭiyōṭu aḻittu viṭukiṟōm
Surah Al-Isra, Verse 16
وَكَمۡ أَهۡلَكۡنَا مِنَ ٱلۡقُرُونِ مِنۢ بَعۡدِ نُوحٖۗ وَكَفَىٰ بِرَبِّكَ بِذُنُوبِ عِبَادِهِۦ خَبِيرَۢا بَصِيرٗا
nūhvukkup piṉṉar nām ettaṉaiyō vakuppārai (avarkaḷiṉ aniyāyattiṉ kāraṇamāka) aḻittirukkiṟōm. Taṉ aṭiyārkaḷiṉ pāvaṅkaḷai uṟṟu nōkki aṟintu koḷvataṟku umatu iṟaivaṉē pōtumāṉavaṉ. (Maṟṟevariṉ utaviyum avaṉukkut tēvaiyillai)
Surah Al-Isra, Verse 17
مَّن كَانَ يُرِيدُ ٱلۡعَاجِلَةَ عَجَّلۡنَا لَهُۥ فِيهَا مَا نَشَآءُ لِمَن نُّرِيدُ ثُمَّ جَعَلۡنَا لَهُۥ جَهَنَّمَ يَصۡلَىٰهَا مَذۡمُومٗا مَّدۡحُورٗا
evarkaḷ, (maṟumaiyaip puṟakkaṇittuviṭṭu) im'maiyai maṭṭum virumpukiṟārkaḷō avarkaḷil nām nāṭiyavarkaḷukku nām nāṭiyatai im'maiyilēyē koṭuttu viṭukiṟōm. Piṉṉar, maṟumaiyil narakattaittāṉ avarkaḷukku tayārpaṭutti vaittirukkiṟōm. Avarkaḷ nintikkappaṭṭavarkaḷākavum, capikkappaṭṭavarkaḷākavum atil nuḻaivārkaḷ
Surah Al-Isra, Verse 18
وَمَنۡ أَرَادَ ٱلۡأٓخِرَةَ وَسَعَىٰ لَهَا سَعۡيَهَا وَهُوَ مُؤۡمِنٞ فَأُوْلَـٰٓئِكَ كَانَ سَعۡيُهُم مَّشۡكُورٗا
evarkaḷ maṟumaiyai virumpi ataṟkākap perum muyaṟciyaiyum eṭuttuk koṇṭu nampikkai koṇṭavarkaḷākavum irukkiṟārkaḷō, avarkaḷiṉ ceyalkaḷ (allāh viṭattil mikka aṉpāka) aṅkīkarikkappaṭupavaiyāka irukkiṉṟaṉa
Surah Al-Isra, Verse 19
كُلّٗا نُّمِدُّ هَـٰٓؤُلَآءِ وَهَـٰٓؤُلَآءِ مِنۡ عَطَآءِ رَبِّكَۚ وَمَا كَانَ عَطَآءُ رَبِّكَ مَحۡظُورًا
(Im'maiyai virumpukiṟa) avarkaḷukkum (maṟumaiyai virumpukiṟa) ivarkaḷukkum āka aṉaivarukkum umatu iṟaivaṉ taṉ koṭaiyaik koṇṭē utavi ceykiṟāṉ. Umatu iṟaivaṉiṉ koṭai (ivviruvaril evarukkumē) taṭai ceyyappaṭṭatāka illai
Surah Al-Isra, Verse 20
ٱنظُرۡ كَيۡفَ فَضَّلۡنَا بَعۡضَهُمۡ عَلَىٰ بَعۡضٖۚ وَلَلۡأٓخِرَةُ أَكۡبَرُ دَرَجَٰتٖ وَأَكۡبَرُ تَفۡضِيلٗا
(napiyē!) Avarkaḷil cilarai cilar mītu evvāṟu mēṉmaiyākki vaittirukkiṟōm eṉpatai kavaṉippīrāka! Maṟumai (vāḻkkai)yō patavikaḷālum mikap peritu; ciṟappippatālum mikapperitu
Surah Al-Isra, Verse 21
لَّا تَجۡعَلۡ مَعَ ٱللَّهِ إِلَٰهًا ءَاخَرَ فَتَقۡعُدَ مَذۡمُومٗا مَّخۡذُولٗا
(napiyē!) Allāhvuṭaṉ maṟṟoruvaṉai vaṇakkattiṟkuriyavaṉāka ākkātīr. (Avvāṟu ceytāl) nīr nintikkappaṭṭavarākavum utaviyaṟṟavarākavum amarntu viṭuvīr
Surah Al-Isra, Verse 22
۞وَقَضَىٰ رَبُّكَ أَلَّا تَعۡبُدُوٓاْ إِلَّآ إِيَّاهُ وَبِٱلۡوَٰلِدَيۡنِ إِحۡسَٰنًاۚ إِمَّا يَبۡلُغَنَّ عِندَكَ ٱلۡكِبَرَ أَحَدُهُمَآ أَوۡ كِلَاهُمَا فَلَا تَقُل لَّهُمَآ أُفّٖ وَلَا تَنۡهَرۡهُمَا وَقُل لَّهُمَا قَوۡلٗا كَرِيمٗا
(napiyē!) Umatu iṟaivaṉ taṉṉait tavira (maṟṟevaraiyum) vaṇaṅkak kūṭāteṉṟu (kaṭṭaḷaiyiṭṭiruppatuṭaṉ) tāy tantaikku naṉṟi ceyyumpaṭiyākavum kaṭṭaḷaiyiṭṭirukkiṟāṉ. Um'miṭam irukkum avarkaḷil oruvarō allatu iruvarumō mutumaiyai aṭaintu viṭṭapōtilum avarkaḷai veruṭṭavum vēṇṭām; avarkaḷai (nintaṉaiyākac) ‘cī' eṉṟum colla vēṇṭām. Avarkaḷiṭam (etaik kūṟiyapōtilum) mikka mariyātaiyāka(vum aṉpākavumē) pēcuvīrāka
Surah Al-Isra, Verse 23
وَٱخۡفِضۡ لَهُمَا جَنَاحَ ٱلذُّلِّ مِنَ ٱلرَّحۡمَةِ وَقُل رَّبِّ ٱرۡحَمۡهُمَا كَمَا رَبَّيَانِي صَغِيرٗا
avarkaḷukku mikka aṉpuṭaṉ paṇintu naṭappīrāka! Mēlum, ‘‘eṉ iṟaivaṉē! Nāṉ kuḻantaiyāka irunta poḻutu (mikka aṉpāka) eṉṉai avarkaḷ vaḷarttup pātukāttavāṟē nīyum avviruvar mītu aṉpum aruḷum purivāyāka!'' Eṉṟum pirārttippīrāka
Surah Al-Isra, Verse 24
رَّبُّكُمۡ أَعۡلَمُ بِمَا فِي نُفُوسِكُمۡۚ إِن تَكُونُواْ صَٰلِحِينَ فَإِنَّهُۥ كَانَ لِلۡأَوَّـٰبِينَ غَفُورٗا
uṅkaḷ maṉatiluḷḷatai uṅkaḷ iṟaivaṉtāṉ naṉkaṟivāṉ. Nīṅkaḷ naṉṉaṭat taiyuṭaiyavarkaḷāka iruntu (uṅkaḷil evar) maṉṉippuk kōriya(pōtilum a)varkaḷiṉ kuṟṟaṅkaḷai niccayamāka allāh maṉṉippavaṉākavē irukkiṟāṉ
Surah Al-Isra, Verse 25
وَءَاتِ ذَا ٱلۡقُرۡبَىٰ حَقَّهُۥ وَٱلۡمِسۡكِينَ وَٱبۡنَ ٱلسَّبِيلِ وَلَا تُبَذِّرۡ تَبۡذِيرًا
uṟaviṉarkaḷukkum, ēḻaikaḷukkum, vaḻippōkkarkaḷukkum avaravarkaḷuṭaiya urimaikaḷaik koṭuttu varavum. (Celvattai) aḷavu kaṭantu vīṇ celavu ceyyavēṇṭām
Surah Al-Isra, Verse 26
إِنَّ ٱلۡمُبَذِّرِينَ كَانُوٓاْ إِخۡوَٰنَ ٱلشَّيَٰطِينِۖ وَكَانَ ٱلشَّيۡطَٰنُ لِرَبِّهِۦ كَفُورٗا
Ēṉeṉṟāl, mitamiñci celavu ceypavarkaḷ ṣaittāṉuṭaiya cakōtararkaḷāka irukkiṉṟaṉar. Ṣaittāṉō taṉ iṟaivaṉukkukkūṭa naṉṟi celuttā(tu māṟu cey)tavaṉāka irukkiṟāṉ
Surah Al-Isra, Verse 27
وَإِمَّا تُعۡرِضَنَّ عَنۡهُمُ ٱبۡتِغَآءَ رَحۡمَةٖ مِّن رَّبِّكَ تَرۡجُوهَا فَقُل لَّهُمۡ قَوۡلٗا مَّيۡسُورٗا
(napiyē! Um'miṭam poruḷkaḷ illāmal ataṟkāka) nīr umatu iṟaivaṉiṉ aruḷai etir pārttirukkum camayattil (um'miṭam yārēṉum vantu ētum kēṭṭu) avarkaḷai nīr puṟakkaṇikkum paṭi nēriṭṭāl (avarkaḷuṭaṉ kaṭukaṭuppākap pēcātīr.) Mikka aṉpāṉa vārttaikaḷaiyē avarkaḷukkuk kūṟuvīrāka
Surah Al-Isra, Verse 28
وَلَا تَجۡعَلۡ يَدَكَ مَغۡلُولَةً إِلَىٰ عُنُقِكَ وَلَا تَبۡسُطۡهَا كُلَّ ٱلۡبَسۡطِ فَتَقۡعُدَ مَلُومٗا مَّحۡسُورًا
(umatu poruḷkaḷil oṉṟaiyumē celavu ceyyātu) umatu kaikaḷaik kaḻuttil māṭṭik koḷḷātīr! (Um'miṭam iruppatai ellām koṭuttu) umatu kaiyai muṟṟilum virittu viṭātīr! Ataṉāl nīr nintikkappaṭṭavarākavum muṭaippaṭṭavarākavum taṅkiviṭuvīr
Surah Al-Isra, Verse 29
إِنَّ رَبَّكَ يَبۡسُطُ ٱلرِّزۡقَ لِمَن يَشَآءُ وَيَقۡدِرُۚ إِنَّهُۥ كَانَ بِعِبَادِهِۦ خَبِيرَۢا بَصِيرٗا
niccayamāka umatu iṟaivaṉ, tāṉ virumpiyavarkaḷukku virivākak koṭukkiṟāṉ; (tāṉ virumpiyavarkaḷukku curukkik kuṟaittu) aḷavāka koṭukkiṟāṉ. Ēṉeṉṟāl, niccayamāka avaṉ, taṉ aṭiyār(kaḷiṉ taṉmai)kaḷai naṉkaṟintavaṉākavum, uṟṟu nōkkupavaṉākavum irukkiṟāṉ. (Ātalāl, ovvoruvariṉ takutikkut takkavāṟu koṭukkiṟāṉ)
Surah Al-Isra, Verse 30
وَلَا تَقۡتُلُوٓاْ أَوۡلَٰدَكُمۡ خَشۡيَةَ إِمۡلَٰقٖۖ نَّحۡنُ نَرۡزُقُهُمۡ وَإِيَّاكُمۡۚ إِنَّ قَتۡلَهُمۡ كَانَ خِطۡـٔٗا كَبِيرٗا
(maṉitarkaḷē!) Nīṅkaḷ vaṟumaikkup payantu uṅkaḷ kuḻantaikaḷaik kolai ceytu viṭātīrkaḷ. Nāmtāṉ avarkaḷukkum uṅkaḷukkum uṇavaḷikkiṟōm. Avarkaḷaik kolai ceyvatu niccayamāka (aṭāta) perum pāvamākum
Surah Al-Isra, Verse 31
وَلَا تَقۡرَبُواْ ٱلزِّنَىٰٓۖ إِنَّهُۥ كَانَ فَٰحِشَةٗ وَسَآءَ سَبِيلٗا
(nampikkaiyāḷarkaḷē!) Nīṅkaḷ vipacārattiṟku neruṅkavum vēṇṭām.Ēṉeṉṟāl, niccayamāka atu māṉakkēṭāṉatākavum, tīya vaḻiyākavum irukkiṟatu
Surah Al-Isra, Verse 32
وَلَا تَقۡتُلُواْ ٱلنَّفۡسَ ٱلَّتِي حَرَّمَ ٱللَّهُ إِلَّا بِٱلۡحَقِّۗ وَمَن قُتِلَ مَظۡلُومٗا فَقَدۡ جَعَلۡنَا لِوَلِيِّهِۦ سُلۡطَٰنٗا فَلَا يُسۡرِف فِّي ٱلۡقَتۡلِۖ إِنَّهُۥ كَانَ مَنصُورٗا
(Evaraiyum kolai ceyvatu ākāteṉṟu) allāh taṭuttirukka, nīṅkaḷ em'maṉitaṉaiyum niyāyamiṉṟi kolai ceytu viṭātīrkaḷ. Evarēṉum aniyāyamākak kolai ceyyappaṭṭuviṭṭāl, avaṉuṭaiya vāricukaḷukku(p paḻivāṅka) nām atikāram aḷittirukkiṟōm. Āṉāl, (kolaiyāḷiyāṉa) avaṉaip paḻivāṅkuvatil aḷavu kaṭantu (cittiravatai ceytu)viṭa vēṇṭām. Niccayamāka avaṉ (paḻivāṅka) utavi ceyyappaṭuvāṉ. (Atāvatu: Kolaikku paḻivāṅka vāricukaḷukku utavi ceyya vēṇṭum)
Surah Al-Isra, Verse 33
وَلَا تَقۡرَبُواْ مَالَ ٱلۡيَتِيمِ إِلَّا بِٱلَّتِي هِيَ أَحۡسَنُ حَتَّىٰ يَبۡلُغَ أَشُدَّهُۥۚ وَأَوۡفُواْ بِٱلۡعَهۡدِۖ إِنَّ ٱلۡعَهۡدَ كَانَ مَسۡـُٔولٗا
(nampikkaiyāḷarkaḷē!) Anātaik kuḻantaikaḷ vālipattai aṭaiyum varai (avarkaḷuṭaiya poruḷukkup pātukāppāḷarāka iruntāl) nīṅkaḷ niyāyamāṉa muṟaiyilēyē tavira avarkaḷuṭaiya poruḷai neruṅkātīrkaḷ. Uṅkaḷ vākkuṟutiyai nīṅkaḷ muḻumaiyāka niṟaivēṟṟuṅkaḷ. Ēṉeṉṟāl, maṟumaiyil vākkuṟutiyaip paṟṟi (uṅkaḷiṭam) niccayamākak kēṭkappaṭum
Surah Al-Isra, Verse 34
وَأَوۡفُواْ ٱلۡكَيۡلَ إِذَا كِلۡتُمۡ وَزِنُواْ بِٱلۡقِسۡطَاسِ ٱلۡمُسۡتَقِيمِۚ ذَٰلِكَ خَيۡرٞ وَأَحۡسَنُ تَأۡوِيلٗا
nīṅkaḷ aḷantāl muḻumaiyāka aḷaṅkaḷ; (niṟuttāl) cariyāṉa eṭaiyaik koṇṭu niṟuṅkaḷ. Itu (uṅkaḷukku) mikka naṉṟu; mikka aḻakāṉa palaṉaiyum tarum
Surah Al-Isra, Verse 35
وَلَا تَقۡفُ مَا لَيۡسَ لَكَ بِهِۦ عِلۡمٌۚ إِنَّ ٱلسَّمۡعَ وَٱلۡبَصَرَ وَٱلۡفُؤَادَ كُلُّ أُوْلَـٰٓئِكَ كَانَ عَنۡهُ مَسۡـُٔولٗا
(napiyē!) Nīr aṟiyāta oru viṣayattai piṉ toṭarātīr! Ēṉeṉṟāl, niccayamāka kātu, kaṇ, uḷḷam ākiya ivai ovvoṉṟumē (avaṟṟiṉ ceyalaippaṟṟi maṟumaiyil) kēḷvi kēṭkappaṭum
Surah Al-Isra, Verse 36
وَلَا تَمۡشِ فِي ٱلۡأَرۡضِ مَرَحًاۖ إِنَّكَ لَن تَخۡرِقَ ٱلۡأَرۡضَ وَلَن تَبۡلُغَ ٱلۡجِبَالَ طُولٗا
pūmiyil (perumaiyuṭaṉ) karvam koṇṭu naṭakka vēṇṭām. Ēṉeṉṟāl, niccayamākap pūmiyaip piḷantu viṭavō allatu malaiyiṉ ucciyai aṭaintu viṭavō um'māl muṭiyātu
Surah Al-Isra, Verse 37
كُلُّ ذَٰلِكَ كَانَ سَيِّئُهُۥ عِندَ رَبِّكَ مَكۡرُوهٗا
ivai aṉaittum um iṟaivaṉiṭattil veṟukkappaṭṭa tīya kāriyaṅkaḷākum
Surah Al-Isra, Verse 38
ذَٰلِكَ مِمَّآ أَوۡحَىٰٓ إِلَيۡكَ رَبُّكَ مِنَ ٱلۡحِكۡمَةِۗ وَلَا تَجۡعَلۡ مَعَ ٱللَّهِ إِلَٰهًا ءَاخَرَ فَتُلۡقَىٰ فِي جَهَنَّمَ مَلُومٗا مَّدۡحُورًا
(Napiyē!) Ivai umatu iṟaivaṉāl umakku vahyi mūlam aṟivikkappaṭṭa ñāṉa (upatēca)ṅkaḷākum. Ākavē, allāhvuṭaṉ maṟṟoruvaṉai vaṇakkattiṟkuriyavaṉāka ākkātīr. (Avvāṟu ceytāl) nīr nintikkappaṭṭavarākavum, capikkappaṭṭavarākavum narakattil eṟiyappaṭuvīr
Surah Al-Isra, Verse 39
أَفَأَصۡفَىٰكُمۡ رَبُّكُم بِٱلۡبَنِينَ وَٱتَّخَذَ مِنَ ٱلۡمَلَـٰٓئِكَةِ إِنَٰثًاۚ إِنَّكُمۡ لَتَقُولُونَ قَوۡلًا عَظِيمٗا
(maṉitarkaḷē!) Uṅkaḷ iṟaivaṉ, āṇ makkaḷai uṅkaḷukkuc contamākki viṭṭu, vāṉavarkaḷait taṉakkup peṇ makkaḷāka ākkik koṇṭāṉā? (Ivvāṟu kūṟukiṉṟa) nīṅkaḷ niccayamāka makattāṉa (poyk) kūṟṟaiyē kūṟukiṟīrkaḷ
Surah Al-Isra, Verse 40
وَلَقَدۡ صَرَّفۡنَا فِي هَٰذَا ٱلۡقُرۡءَانِ لِيَذَّكَّرُواْ وَمَا يَزِيدُهُمۡ إِلَّا نُفُورٗا
ivarkaḷ nalluṇarcci peṟum poruṭṭu inta kur'āṉil niccayamāka nām paṟpala vakaikaḷil (nallupatēcaṅkaḷaik) kūṟiyirukkiṟōm. Eṉiṉum, (ivai aṉaittum) avarkaḷukku veṟuppaiyē tavira atikappaṭuttavillai
Surah Al-Isra, Verse 41
قُل لَّوۡ كَانَ مَعَهُۥٓ ءَالِهَةٞ كَمَا يَقُولُونَ إِذٗا لَّٱبۡتَغَوۡاْ إِلَىٰ ذِي ٱلۡعَرۡشِ سَبِيلٗا
(ākavē, napiyē! Avarkaḷai nōkki) kūṟuvīrāka: Nīṅkaḷ colvatu pōl allāhvuṭaṉ vēṟu teyvaṅkaḷ iruntāl, avai arṣaiyuṭaiya (allāhvākiya a)vaṉ pakkam cellakkūṭiya vaḻiyaik kaṇṭupiṭittu (avaṉiṭam ceṉṟē) irukkum
Surah Al-Isra, Verse 42
سُبۡحَٰنَهُۥ وَتَعَٰلَىٰ عَمَّا يَقُولُونَ عُلُوّٗا كَبِيرٗا
avaṉ mikap paricuttamāṉavaṉ. Ivarkaḷ kūṟukiṉṟa kūṟṟil iruntu avaṉ mikka uyarntavaṉ
Surah Al-Isra, Verse 43
تُسَبِّحُ لَهُ ٱلسَّمَٰوَٰتُ ٱلسَّبۡعُ وَٱلۡأَرۡضُ وَمَن فِيهِنَّۚ وَإِن مِّن شَيۡءٍ إِلَّا يُسَبِّحُ بِحَمۡدِهِۦ وَلَٰكِن لَّا تَفۡقَهُونَ تَسۡبِيحَهُمۡۚ إِنَّهُۥ كَانَ حَلِيمًا غَفُورٗا
ēḻu vāṉaṅkaḷum pūmiyum ivaṟṟiluḷḷa aṉaittum avaṉaip pukaḻntu koṇṭē irukkiṉṟaṉa. (Ivaṟṟil) oṉṟumē avaṉait tuti ceytu pukaḻātirukka villai. Eṉiṉum, avai tuti ceytu pukaḻvatai nīṅkaḷ aṟintu koḷvatillai. Niccayamāka avaṉ poṟumaiyuṭaiyavaṉāka, maṉṉippuṭaiyavaṉāka irukkiṟāṉ
Surah Al-Isra, Verse 44
وَإِذَا قَرَأۡتَ ٱلۡقُرۡءَانَ جَعَلۡنَا بَيۡنَكَ وَبَيۡنَ ٱلَّذِينَ لَا يُؤۡمِنُونَ بِٱلۡأٓخِرَةِ حِجَابٗا مَّسۡتُورٗا
(napiyē!) Nīr kur'āṉai ōta ārampittāl umakkum maṟumaiyai nampātavarkaḷukkum iṭaiyil taṭuttuk koḷḷakkūṭiya oru tiraiyai ākki viṭukiṟōm
Surah Al-Isra, Verse 45
وَجَعَلۡنَا عَلَىٰ قُلُوبِهِمۡ أَكِنَّةً أَن يَفۡقَهُوهُ وَفِيٓ ءَاذَانِهِمۡ وَقۡرٗاۚ وَإِذَا ذَكَرۡتَ رَبَّكَ فِي ٱلۡقُرۡءَانِ وَحۡدَهُۥ وَلَّوۡاْ عَلَىٰٓ أَدۡبَٰرِهِمۡ نُفُورٗا
Avarkaḷuṭaiya uḷḷaṅkaḷilum, (avarkaḷ) atai viḷaṅkik koḷḷa muṭiyātavāṟu tiraiyai amaittu avarkaḷuṭaiya kātukaḷaic ceviṭākki viṭukiṟōm. Tiru kur'āṉil umatu iṟaivaṉ oruvaṉaippaṟṟiyē nīr kūṟik koṇṭiruntāl, avarkaḷ veṟuttut taṅkaḷ mutukuppuṟamē (tirumpic) ceṉṟu viṭukiṉṟaṉar
Surah Al-Isra, Verse 46
نَّحۡنُ أَعۡلَمُ بِمَا يَسۡتَمِعُونَ بِهِۦٓ إِذۡ يَسۡتَمِعُونَ إِلَيۡكَ وَإِذۡ هُمۡ نَجۡوَىٰٓ إِذۡ يَقُولُ ٱلظَّـٰلِمُونَ إِن تَتَّبِعُونَ إِلَّا رَجُلٗا مَّسۡحُورًا
avarkaḷ umakku cevi cāyttāl eṉṉa nōkkattuṭaṉ cevi cāykkiṟārkaḷ eṉpatai nām naṉkaṟivōm. Avarkaḷ (taṅkaḷukkuḷ um'maip paṟṟi) irakaciyamākap pēcikkoṇṭāl, “cūṉiyattiṟkuḷḷāṉa maṉitaṉait tavira (vēṟoruvaraiyum) nīṅkaḷ piṉpaṟṟavillai'' eṉṟu ivvakkiramakkārarkaḷ (nampikkaiyāḷarkaḷai nōkkik) kūṟukiṉṟaṉar (eṉpataiyum nām naṉkaṟivōm)
Surah Al-Isra, Verse 47
ٱنظُرۡ كَيۡفَ ضَرَبُواْ لَكَ ٱلۡأَمۡثَالَ فَضَلُّواْ فَلَا يَسۡتَطِيعُونَ سَبِيلٗا
(napiyē!) Umakku ettakaiya paṭṭam cūṭṭukiṟārkaḷ eṉpatai nīr kavaṉippīrāka. Ivarkaḷ vaḻikeṭṭē viṭṭārkaḷ. (Nērāṉa) vaḻiyai aṭaiya ivarkaḷāl muṭiyātu
Surah Al-Isra, Verse 48
وَقَالُوٓاْ أَءِذَا كُنَّا عِظَٰمٗا وَرُفَٰتًا أَءِنَّا لَمَبۡعُوثُونَ خَلۡقٗا جَدِيدٗا
‘‘nām (iṟantu) elumpāki, ukki, makkippōṉataṉ piṉṉar putiya oru paṭaippāka uyirppikkappaṭuvōmā?'' Eṉṟu avarkaḷ kēṭkiṟārkaḷ
Surah Al-Isra, Verse 49
۞قُلۡ كُونُواْ حِجَارَةً أَوۡ حَدِيدًا
(ataṟku napiyē!) Kūṟuvīrāka: Nīṅkaḷ (ukki, makki, maṇṇāvatu eṉṉa?) Kallākavō irumpākavō ākiviṭuṅkaḷ
Surah Al-Isra, Verse 50
أَوۡ خَلۡقٗا مِّمَّا يَكۡبُرُ فِي صُدُورِكُمۡۚ فَسَيَقُولُونَ مَن يُعِيدُنَاۖ قُلِ ٱلَّذِي فَطَرَكُمۡ أَوَّلَ مَرَّةٖۚ فَسَيُنۡغِضُونَ إِلَيۡكَ رُءُوسَهُمۡ وَيَقُولُونَ مَتَىٰ هُوَۖ قُلۡ عَسَىٰٓ أَن يَكُونَ قَرِيبٗا
allatu mikap periteṉa uṅkaḷ maṉatil tōṉṟum vēṟoru poruḷāka ākiviṭuṅkaḷ. Ivvāṟu māṟiya piṉṉar ‘‘eṅkaḷai evaṉ uyirppippāṉ?'' Eṉṟu avarkaḷ kēṭkaṭṭum. (Avvāṟu kēṭṭāl napiyē! Avarkaḷai nōkki) ‘‘uṅkaḷai mutalāvatāka evaṉ paṭaittāṉō avaṉtāṉ (nīṅkaḷ maraṇitta piṉṉum uṅkaḷai eḻuppuvāṉ)'' eṉṟu kūṟuvīrāka. Ataṟkavarkaḷ taṅkaḷ talaiyai uṅkaḷ aḷavil cāyttu ‘‘annāḷ eppoḻutu (varum)?'' Eṉṟu kēṭpārkaḷ. Ataṟku (avarkaḷai nōkki ‘‘atu tūrattil illai,) veku cīkkirattil vantuviṭalām'' eṉṟu kūṟuvīrāka
Surah Al-Isra, Verse 51
يَوۡمَ يَدۡعُوكُمۡ فَتَسۡتَجِيبُونَ بِحَمۡدِهِۦ وَتَظُنُّونَ إِن لَّبِثۡتُمۡ إِلَّا قَلِيلٗا
(Iṉṟaiya tiṉam nīṅkaḷ iṟaivaṉai veṟuttapōtilum avaṉ) uṅkaḷai (vicāraṇaikkāka) aḻaikkiṉṟa nāḷil nīṅkaḷ avaṉaip pukaḻntu koṇṭē avaṉiṭam varuvīrkaḷ. (Iṟanta piṉ) veku coṟpa(nēra)mē tavira taṅkiyirukkavillai eṉṟum (aṉṟaiya tiṉam) nīṅkaḷ eṇṇuvīrkaḷ
Surah Al-Isra, Verse 52
وَقُل لِّعِبَادِي يَقُولُواْ ٱلَّتِي هِيَ أَحۡسَنُۚ إِنَّ ٱلشَّيۡطَٰنَ يَنزَغُ بَيۡنَهُمۡۚ إِنَّ ٱلشَّيۡطَٰنَ كَانَ لِلۡإِنسَٰنِ عَدُوّٗا مُّبِينٗا
(napiyē! Eṉakku kaṭṭuppaṭṭa) eṉ aṭiyārkaḷukku nīr kūṟuvīrāka: Avarkaḷ (enta maṉitaruṭaṉ pēciyapōtilum) etu mika aḻakiyatō ataiyē kūṟavum. Niccayamāka ṣaittāṉ avarkaḷukkiṭaiyil (keṭṭa vārttaikaḷaik kūṟumpaṭi ceytu) keṭutalē ceyvāṉ. (Ēṉeṉṟāl,) niccayamāka ṣaittāṉ maṉitaṉukkup pakiraṅkamāṉa etiriyāka irukkiṟāṉ. (Ākavē, eccarikkaiyāka iruṅkaḷ)
Surah Al-Isra, Verse 53
رَّبُّكُمۡ أَعۡلَمُ بِكُمۡۖ إِن يَشَأۡ يَرۡحَمۡكُمۡ أَوۡ إِن يَشَأۡ يُعَذِّبۡكُمۡۚ وَمَآ أَرۡسَلۡنَٰكَ عَلَيۡهِمۡ وَكِيلٗا
(maṉitarkaḷē!) Uṅkaḷai uṅkaḷ iṟaivaṉ naṉkaṟintē irukkiṟāṉ. Avaṉ virumpiṉāl uṅkaḷukku aruḷpurivāṉ allatu avaṉ virumpiṉāl uṅkaḷai vētaṉai ceyvāṉ. Ākavē, (napiyē!) Nām um'mai avarkaḷukkup poṟuppāḷiyāka aṉuppavillai
Surah Al-Isra, Verse 54
وَرَبُّكَ أَعۡلَمُ بِمَن فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِۗ وَلَقَدۡ فَضَّلۡنَا بَعۡضَ ٱلنَّبِيِّـۧنَ عَلَىٰ بَعۡضٖۖ وَءَاتَيۡنَا دَاوُۥدَ زَبُورٗا
vāṉaṅkaḷilum pūmiyilum eṉṉeṉṉa irukkiṟatu eṉpatai um iṟaivaṉ naṉkaṟivāṉ. (Napiyē! Umatu iṟaivaṉākiya) nām napimārkaḷil cilarai cilarmītu meyyākavē mēṉmaiyākki vaittu, tāvūtu (napi)kku ‘japūr' eṉṉum vētattaik koṭuttōm
Surah Al-Isra, Verse 55
قُلِ ٱدۡعُواْ ٱلَّذِينَ زَعَمۡتُم مِّن دُونِهِۦ فَلَا يَمۡلِكُونَ كَشۡفَ ٱلضُّرِّ عَنكُمۡ وَلَا تَحۡوِيلًا
(napiyē! Iṇaivaittu vaṇaṅkupavarkaḷai nōkki) kūṟuvīrāka: Allāhvait tavirttu (vēṟu teyvaṅkaḷ iruppatāka) nīṅkaḷ eṇṇik koṇṭirukkiṟīrkaḷē avaṟṟai nīṅkaḷ (uṅkaḷ ciramaṅkaḷai nīkka) aḻaiyuṅkaḷ. (Avvāṟu aḻaittāl) avai uṅkaḷ ciramattai nīkki vaikkavō allatu (atait) taṭṭiviṭavō caktipeṟātu (eṉpatai aṟintu koḷvīrkaḷ)
Surah Al-Isra, Verse 56
أُوْلَـٰٓئِكَ ٱلَّذِينَ يَدۡعُونَ يَبۡتَغُونَ إِلَىٰ رَبِّهِمُ ٱلۡوَسِيلَةَ أَيُّهُمۡ أَقۡرَبُ وَيَرۡجُونَ رَحۡمَتَهُۥ وَيَخَافُونَ عَذَابَهُۥٓۚ إِنَّ عَذَابَ رَبِّكَ كَانَ مَحۡذُورٗا
Ivarkaḷ yārai pirārttittu aḻaikkiṟārkaḷō avarkaḷumō taṅkaḷ iṟaivaṉiṭam taṅkaḷil mika nerukkamāṉavarāka yār ākamuṭiyum eṉpataṟkāka naṉmai ceyvataiyē ācai vaittukkoṇṭum, avaṉuṭaiya aruḷaiyē etirpārttu avaṉuṭaiya vētaṉaikkup payantu koṇṭum irukkiṟārkaḷ. Ēṉeṉṟāl, niccayamāka umatu iṟaivaṉiṉ vētaṉaiyō, mika mika payappaṭakkūṭiyatē
Surah Al-Isra, Verse 57
وَإِن مِّن قَرۡيَةٍ إِلَّا نَحۡنُ مُهۡلِكُوهَا قَبۡلَ يَوۡمِ ٱلۡقِيَٰمَةِ أَوۡ مُعَذِّبُوهَا عَذَابٗا شَدِيدٗاۚ كَانَ ذَٰلِكَ فِي ٱلۡكِتَٰبِ مَسۡطُورٗا
(aniyāyakkārarkaḷ vacikkiṉṟa) enta ūraiyum maṟumai nāḷ varuvataṟku muṉṉatāka nām aḻittu viṭāmal allatu kaṭiṉamāṉa vētaṉai ceyyāmal viṭuvatillai. Ivvāṟē (nam'miṭamuḷḷa nikaḻccik kuṟippākiya) ‘lavhul mahḥpūḷi'l varaiyappaṭṭu irukkiṟatu
Surah Al-Isra, Verse 58
وَمَا مَنَعَنَآ أَن نُّرۡسِلَ بِٱلۡأٓيَٰتِ إِلَّآ أَن كَذَّبَ بِهَا ٱلۡأَوَّلُونَۚ وَءَاتَيۡنَا ثَمُودَ ٱلنَّاقَةَ مُبۡصِرَةٗ فَظَلَمُواْ بِهَاۚ وَمَا نُرۡسِلُ بِٱلۡأٓيَٰتِ إِلَّا تَخۡوِيفٗا
(ivarkaḷukku) muṉṉiruntavarkaḷum (avarkaḷ virumpiyavāṟu nām koṭutta) attāṭcikaḷai poyyākki viṭṭaṉar eṉṟa kāraṇattait tavira, (ippōtuḷḷavarkaḷ kōrum) attāṭcikaḷai aṉuppivaikka vēṟoṉṟum namakku taṭaiyāka illai. (Itaṟku muṉṉar) ‘samūtu' eṉṉum makkaḷukku (avarkaḷ virumpiyavāṟē) oru peṇ oṭṭakattai attāṭciyākak koṭuttiruntōm. Avarkaḷō varampu mīṟi ataṟkut tīṅkiḻaittu viṭṭaṉar. (Avarkaḷ virumpukiṉṟa) attāṭcikaḷai (avarkaḷaip) payamuṟuttuvataṟkākavē tavira nām aṉuppuvatillai
Surah Al-Isra, Verse 59
وَإِذۡ قُلۡنَا لَكَ إِنَّ رَبَّكَ أَحَاطَ بِٱلنَّاسِۚ وَمَا جَعَلۡنَا ٱلرُّءۡيَا ٱلَّتِيٓ أَرَيۡنَٰكَ إِلَّا فِتۡنَةٗ لِّلنَّاسِ وَٱلشَّجَرَةَ ٱلۡمَلۡعُونَةَ فِي ٱلۡقُرۡءَانِۚ وَنُخَوِّفُهُمۡ فَمَا يَزِيدُهُمۡ إِلَّا طُغۡيَٰنٗا كَبِيرٗا
(napiyē!) ‘‘Umatu iṟaivaṉ am'maṉitarkaḷaic cūḻntukoṇṭāṉ. (Avarkaḷ umakkut tīṅkiḻaikka muṭiyātu)'' eṉṟu nām umakkuk kūṟiyatai kavaṉippīrāka. Umakku nām (miḥrājil) kāṇpitta kāṭciyum, capikkappaṭṭa (kaḷḷi) marattai (atu maṟumaiyil pāvikaḷiṉ uṇaveṉa) kur'āṉil nām kūṟiyiruppatum maṉitarkaḷai cōtippataṟkākavē tavira vēṟillai. (Napiyē! Nam vētaṉaiyaip paṟṟi) nām avarkaḷaip payamuṟuttuvatu (avarkaḷuṭaiya) perum aṭṭūḻiyattaiyē avarkaḷukku atikarikkac ceykiṟatu
Surah Al-Isra, Verse 60
وَإِذۡ قُلۡنَا لِلۡمَلَـٰٓئِكَةِ ٱسۡجُدُواْ لِأٓدَمَ فَسَجَدُوٓاْ إِلَّآ إِبۡلِيسَ قَالَ ءَأَسۡجُدُ لِمَنۡ خَلَقۡتَ طِينٗا
Vāṉavarkaḷai nōkki, ‘‘ātamukkuc ciram paṇiyuṅkaḷ'' eṉa nām kūṟiya camayattil iplīsait tavira (vāṉavarkaḷ aṉaivarum avarukkuc) ciram paṇintārkaḷ. Avaṉō ‘‘nī maṇṇāl paṭaittavaṉukku nāṉ ciram paṇivatā?'' Eṉṟu kēṭṭāṉ
Surah Al-Isra, Verse 61
قَالَ أَرَءَيۡتَكَ هَٰذَا ٱلَّذِي كَرَّمۡتَ عَلَيَّ لَئِنۡ أَخَّرۡتَنِ إِلَىٰ يَوۡمِ ٱلۡقِيَٰمَةِ لَأَحۡتَنِكَنَّ ذُرِّيَّتَهُۥٓ إِلَّا قَلِيلٗا
(mēlum, iṟaivaṉai nōkki) ‘‘eṉṉaiviṭa nī kauravappaṭutti iruppavar ivarallavā eṉpatai nī kavaṉittāyā?'' (Eṉṟu ēḷaṉamāka ātamaic cuṭṭik kāṇpittu) ‘‘nī eṉṉai maṟumai nāḷ varai piṟpaṭutti vaittāl veku cilarait tavira ivaruṭaiya cantatikaḷ aṉaivaraiyum nāṉ vaḻikeṭuttu (vēraṟuttu) viṭuvēṉ'' eṉṟu kūṟiṉāṉ
Surah Al-Isra, Verse 62
قَالَ ٱذۡهَبۡ فَمَن تَبِعَكَ مِنۡهُمۡ فَإِنَّ جَهَنَّمَ جَزَآؤُكُمۡ جَزَآءٗ مَّوۡفُورٗا
(ataṟku iṟaivaṉ, iṅkiruntu) ‘‘nī appuṟappaṭṭu viṭu. Avaruṭaiya cantatikaḷil uṉṉaip piṉpaṟṟiyavarkaḷukkum (uṉakkum) muṟṟilum takutiyāṉa kūli niccayamāka narakamtāṉ'' eṉṟum
Surah Al-Isra, Verse 63
وَٱسۡتَفۡزِزۡ مَنِ ٱسۡتَطَعۡتَ مِنۡهُم بِصَوۡتِكَ وَأَجۡلِبۡ عَلَيۡهِم بِخَيۡلِكَ وَرَجِلِكَ وَشَارِكۡهُمۡ فِي ٱلۡأَمۡوَٰلِ وَٱلۡأَوۡلَٰدِ وَعِدۡهُمۡۚ وَمَا يَعِدُهُمُ ٱلشَّيۡطَٰنُ إِلَّا غُرُورًا
‘‘nī uṉakkuc cāttiyamāṉa aḷavu kūccal pōṭṭu avarkaḷait tūṇṭiviṭu. Uṉ kutiraip paṭaikaḷaiyum, kālāṭpaṭaikaḷaiyum avarkaḷ mītu ēviviṭu. Avarkaḷuṭaiya poruḷilum cantatiyilum nī kūṭṭāka iruntu koṇṭu avarkaḷukku (nayattaiyum payattaiyum kāṭṭi) vākkaḷi'' eṉṟum kūṟiṉāṉ. Ākavē, ṣaittāṉ (ākiya nī) avarkaḷukku vākkaḷippatellām ēmāṟṟamē tavira vēṟillai
Surah Al-Isra, Verse 64
إِنَّ عِبَادِي لَيۡسَ لَكَ عَلَيۡهِمۡ سُلۡطَٰنٞۚ وَكَفَىٰ بِرَبِّكَ وَكِيلٗا
niccayamāka eṉatu (maṉattūymaiyuṭaiya) aṭiyārkaḷ mītu uṉakku evvita atikāramum illai'' (eṉṟum kūṟiṉāṉ. Ākavē, avarkaḷai) poṟuppēṟṟuk koḷḷa umatu iṟaiva(ṉākiya nā)ṉē pōtumāṉavaṉ
Surah Al-Isra, Verse 65
رَّبُّكُمُ ٱلَّذِي يُزۡجِي لَكُمُ ٱلۡفُلۡكَ فِي ٱلۡبَحۡرِ لِتَبۡتَغُواْ مِن فَضۡلِهِۦٓۚ إِنَّهُۥ كَانَ بِكُمۡ رَحِيمٗا
(maṉitarkaḷē! Kaṭalil nīṅkaḷ payaṇam ceyyum poḻutu) uṅkaḷ iṟaivaṉē uṅkaḷ kappalaik kaṭalil celuttukiṟāṉ. (Ataṉ mūlam pala nāṭukaḷukkum ceṉṟu) avaṉuṭaiya aruḷai nīṅkaḷ tēṭikkoḷkiṟīrkaḷ. Niccayamāka avaṉ uṅkaḷ mītu mikak karuṇaiyuṭaiyavaṉāka irukkiṟāṉ
Surah Al-Isra, Verse 66
وَإِذَا مَسَّكُمُ ٱلضُّرُّ فِي ٱلۡبَحۡرِ ضَلَّ مَن تَدۡعُونَ إِلَّآ إِيَّاهُۖ فَلَمَّا نَجَّىٰكُمۡ إِلَى ٱلۡبَرِّ أَعۡرَضۡتُمۡۚ وَكَانَ ٱلۡإِنسَٰنُ كَفُورًا
Uṅkaḷukku kaṭalil oru tīṅkēṟpaṭum camayattil, allāhvait tavira nīṅkaḷ (iṟaivaṉeṉa) aḻaittuk koṇṭirunta aṉaittum maṟaintu viṭukiṉṟaṉa. (Iṟaivaṉ oruvaṉtāṉ uṅkaḷ kaṇ muṉ iruppavaṉ.) Avaṉ uṅkaḷaik karaiyil cērttu pātukāttuk koṇṭālō (avaṉai) nīṅkaḷ puṟakkaṇittu viṭukiṟīrkaḷ. Maṉitaṉ makā naṉṟi keṭṭavaṉāka irukkiṟāṉ
Surah Al-Isra, Verse 67
أَفَأَمِنتُمۡ أَن يَخۡسِفَ بِكُمۡ جَانِبَ ٱلۡبَرِّ أَوۡ يُرۡسِلَ عَلَيۡكُمۡ حَاصِبٗا ثُمَّ لَا تَجِدُواْ لَكُمۡ وَكِيلًا
(naṉṟi keṭṭa) uṅkaḷaip pūmi viḻuṅkiviṭāteṉṟō allatu uṅkaḷ mītu kalmaḻai poḻiyāteṉṟō nīṅkaḷ accamaṟṟu viṭṭīrkaḷā? (Avvāṟu nikaḻntāl) uṅkaḷukku utavi ceypavarkaḷ evaraiyum nīṅkaḷ kāṇamāṭṭīrkaḷ
Surah Al-Isra, Verse 68
أَمۡ أَمِنتُمۡ أَن يُعِيدَكُمۡ فِيهِ تَارَةً أُخۡرَىٰ فَيُرۡسِلَ عَلَيۡكُمۡ قَاصِفٗا مِّنَ ٱلرِّيحِ فَيُغۡرِقَكُم بِمَا كَفَرۡتُمۡ ثُمَّ لَا تَجِدُواْ لَكُمۡ عَلَيۡنَا بِهِۦ تَبِيعٗا
allatu maṟṟoru taṭavai uṅkaḷai kaṭalil koṇṭu pōy kaṭiṉamāṉa puyal kāṟṟai uṅkaḷ mītu ēvi, uṅkaḷ naṉṟi keṭṭa taṉmaiyiṉ kāraṇamāka uṅkaḷai mūḻkaṭittuviṭa māṭṭāṉ eṉṟu nīṅkaḷ accamaṟṟu viṭṭīrkaḷā? Accamayam (nāṉ uṅkaḷai aḻittu viṭātu taṭukka) eṉṉaip piṉtoṭarpavarkaḷ oruvaraiyum nīṅkaḷ kāṇamāṭṭīrkaḷ
Surah Al-Isra, Verse 69
۞وَلَقَدۡ كَرَّمۡنَا بَنِيٓ ءَادَمَ وَحَمَلۡنَٰهُمۡ فِي ٱلۡبَرِّ وَٱلۡبَحۡرِ وَرَزَقۡنَٰهُم مِّنَ ٱلطَّيِّبَٰتِ وَفَضَّلۡنَٰهُمۡ عَلَىٰ كَثِيرٖ مِّمَّنۡ خَلَقۡنَا تَفۡضِيلٗا
ātamuṭaiya cantatiyai niccayamāka nām kaṇṇiyappaṭuttiṉōm. Karaiyil (vākaṉaṅkaḷ mītum) kaṭalil (kappalkaḷ mītum) nāmtāṉ avarkaḷaip payaṇikka vaikkiṟōm. Nalla uṇavukaḷaiyum nāmē avarkaḷukku aḷikkiṟōm. Nām paṭaitta (maṟṟa uyiriṉaṅkaḷil) palavaṟṟiṉ mītu (potuvāka) nām avarkaḷai mika mika mēṉmaiyākki vaittirukkiṟōm
Surah Al-Isra, Verse 70
يَوۡمَ نَدۡعُواْ كُلَّ أُنَاسِۭ بِإِمَٰمِهِمۡۖ فَمَنۡ أُوتِيَ كِتَٰبَهُۥ بِيَمِينِهِۦ فَأُوْلَـٰٓئِكَ يَقۡرَءُونَ كِتَٰبَهُمۡ وَلَا يُظۡلَمُونَ فَتِيلٗا
ovvoru maṉitaṉaiyum avarkaḷiṉ talaivarkaḷuṭaṉ (vicāraṇaikkāka) nām aḻaikkum nāḷil, avarkaḷiṉ (tiṉacari kuṟippup) puttakam avarkaḷuṭaiya valatu kaiyil koṭukkappaṭṭāl avarkaḷ taṅkaḷ (atē tiṉacari kuṟippup) puttakattai (mikka makiḻcciyōṭu) vācippārkaḷ. (Avarkaḷuṭaiya kūliyil) ōr nūl aḷavu (kuṟaittu)m aniyāyam ceyyappaṭamāṭṭārkaḷ
Surah Al-Isra, Verse 71
وَمَن كَانَ فِي هَٰذِهِۦٓ أَعۡمَىٰ فَهُوَ فِي ٱلۡأٓخِرَةِ أَعۡمَىٰ وَأَضَلُّ سَبِيلٗا
Evarkaḷ im'maiyil (nērāṉa vaḻiyaik kāṇātu) kuruṭarkaḷāki viṭṭārkaḷō avarkaḷ maṟumaiyilum kuruṭarkaḷē! Ākavē, avarkaḷ vaḻi tavaṟi viṭuvārkaḷ
Surah Al-Isra, Verse 72
وَإِن كَادُواْ لَيَفۡتِنُونَكَ عَنِ ٱلَّذِيٓ أَوۡحَيۡنَآ إِلَيۡكَ لِتَفۡتَرِيَ عَلَيۡنَا غَيۡرَهُۥۖ وَإِذٗا لَّٱتَّخَذُوكَ خَلِيلٗا
nām umakku vahyi mūlam aṟivittatai nīr viṭṭu(viṭṭu) atallātatai nam'mītu nīr poyyākak kaṟpaṉai ceytu kūṟumpaṭi um'mai avarkaḷ tiruppiviṭavē iruntārkaḷ. (Avvāṟu nīr ceytiruntāl) um'mai avarkaḷ taṅkaḷ naṇparākavum eṭuttuk koṇṭiruppārkaḷ
Surah Al-Isra, Verse 73
وَلَوۡلَآ أَن ثَبَّتۡنَٰكَ لَقَدۡ كِدتَّ تَرۡكَنُ إِلَيۡهِمۡ شَيۡـٔٗا قَلِيلًا
um'mai nām uṟutiyākki vaikkāviṭil nīr oru ciṟitēṉum avarkaḷ pakkam cāyntuviṭa neruṅki iruppīr
Surah Al-Isra, Verse 74
إِذٗا لَّأَذَقۡنَٰكَ ضِعۡفَ ٱلۡحَيَوٰةِ وَضِعۡفَ ٱلۡمَمَاتِ ثُمَّ لَا تَجِدُ لَكَ عَلَيۡنَا نَصِيرٗا
(avvāṟu nīr cāyntiruntāl) annērattil nīr uyirāka irukkum pōtum nīr maraṇitta piṉṉarum iru maṭaṅku (vētaṉaiyaic) cuvaikkumpaṭi nām ceytiruppōm. Ataṉ piṉṉar, namakku etirāka umakku utavi ceypavarkaḷ oruvaraiyum nīr kāṇamāṭṭīr
Surah Al-Isra, Verse 75
وَإِن كَادُواْ لَيَسۡتَفِزُّونَكَ مِنَ ٱلۡأَرۡضِ لِيُخۡرِجُوكَ مِنۡهَاۖ وَإِذٗا لَّا يَلۡبَثُونَ خِلَٰفَكَ إِلَّا قَلِيلٗا
(napiyē! Umatu) ūriliruntu umatu kālaippeyarttu atiliruntu um'mai veḷippaṭuttiviṭavē avarkaḷ muṭivu kaṭṭiyiruntārkaḷ. Appaṭi avarkaḷ ceytiruntāl umakkup piṉṉar veku coṟpa nāḷkaḷē tavira aṅku avarkaḷ iruntirukka māṭṭārkaḷ
Surah Al-Isra, Verse 76
سُنَّةَ مَن قَدۡ أَرۡسَلۡنَا قَبۡلَكَ مِن رُّسُلِنَاۖ وَلَا تَجِدُ لِسُنَّتِنَا تَحۡوِيلًا
umakku muṉṉar nām aṉuppiya tūtarkaḷaip paṟṟi naṭaipeṟṟa vaḻakkamum (ituvākavē) iruntatu. Namatu anta vaḻakkattil oru māṟutalaiyum nīr kāṇamāṭṭīr
Surah Al-Isra, Verse 77
أَقِمِ ٱلصَّلَوٰةَ لِدُلُوكِ ٱلشَّمۡسِ إِلَىٰ غَسَقِ ٱلَّيۡلِ وَقُرۡءَانَ ٱلۡفَجۡرِۖ إِنَّ قُرۡءَانَ ٱلۡفَجۡرِ كَانَ مَشۡهُودٗا
(napiyē!) Cūriyaṉ cāyntatiliruntu iraviṉ iruḷ cūḻum varai (ḷuhar, asar, maḥrip, iṣā ākiya nērat) toḻukaikaḷait toḻutu varuvīrāka. Ḥpajr toḻukaiyum toḻutu varuvīrāka. Ēṉeṉṟāl, niccayamāka ḥpajr toḻukaiyāṉatu vāṉavarkaḷ kalantukoḷḷum toḻukaiyākum
Surah Al-Isra, Verse 78
وَمِنَ ٱلَّيۡلِ فَتَهَجَّدۡ بِهِۦ نَافِلَةٗ لَّكَ عَسَىٰٓ أَن يَبۡعَثَكَ رَبُّكَ مَقَامٗا مَّحۡمُودٗا
(Tahajjutu toḻukai um mītu kaṭamaiyāka illāviṭiṉum) nīr, naḥpilāka iravil eḻuntu oru (ciṟitu) pākattil toḻutu varuvīrāka! (Itaṉ aruḷāl ‘makāmē mahmūt' eṉṉum) mikka pukaḻpeṟṟa iṭattil umatu iṟaivaṉ um'mai amarttalām
Surah Al-Isra, Verse 79
وَقُل رَّبِّ أَدۡخِلۡنِي مُدۡخَلَ صِدۡقٖ وَأَخۡرِجۡنِي مُخۡرَجَ صِدۡقٖ وَٱجۡعَل لِّي مِن لَّدُنكَ سُلۡطَٰنٗا نَّصِيرٗا
aṉṟi, ‘‘eṉ iṟaivaṉē! Eṉṉai (matīṉāvil nuḻaiya vaikka vēṇṭumeṉṟu nī karutiṉāl) nallavitamākavē nuḻaiyavai. (Makkāviliruntu eṉṉai veḷippaṭutta vēṇṭumeṉṟu nī karutiṉāl) nallavitamākavē eṉṉai veḷippaṭuttivai. Uṉṉiṭamiruntu oru veṟṟiyai nī eṉakku utaviyākkit tantaruḷ'' eṉṟu (napiyē!) Pirārttippīrāka
Surah Al-Isra, Verse 80
وَقُلۡ جَآءَ ٱلۡحَقُّ وَزَهَقَ ٱلۡبَٰطِلُۚ إِنَّ ٱلۡبَٰطِلَ كَانَ زَهُوقٗا
mēlum, ‘‘cattiyam vantatu; acattiyam maṟaintatu. Niccayamāka acattiyam aḻintē tīrum'' eṉṟum kūṟuvīrāka
Surah Al-Isra, Verse 81
وَنُنَزِّلُ مِنَ ٱلۡقُرۡءَانِ مَا هُوَ شِفَآءٞ وَرَحۡمَةٞ لِّلۡمُؤۡمِنِينَ وَلَا يَزِيدُ ٱلظَّـٰلِمِينَ إِلَّا خَسَارٗا
nampikkai koṇṭavarkaḷukku aruḷākavum nōy nivāraṇiyākavum uḷḷavaṟṟaiyē intat tiru kur'āṉil nām iṟakkiyirukkiṟōm. Eṉiṉum, aniyāyakkārarkaḷukkō (itu) naṣṭattaiyē tavira (vēṟu etaiyum) atikarippatillai
Surah Al-Isra, Verse 82
وَإِذَآ أَنۡعَمۡنَا عَلَى ٱلۡإِنسَٰنِ أَعۡرَضَ وَنَـَٔا بِجَانِبِهِۦ وَإِذَا مَسَّهُ ٱلشَّرُّ كَانَ يَـُٔوسٗا
nām maṉitaṉukku aruḷ purintāl (ataṟku avaṉ naṉṟi celuttuvataṟkup patilāka nam'mai) puṟakkaṇittu mukam tirumpik koḷkiṟāṉ. Avaṉai oru tīṅku aṇukiṉālō nampikkai iḻantu viṭukiṟāṉ
Surah Al-Isra, Verse 83
قُلۡ كُلّٞ يَعۡمَلُ عَلَىٰ شَاكِلَتِهِۦ فَرَبُّكُمۡ أَعۡلَمُ بِمَنۡ هُوَ أَهۡدَىٰ سَبِيلٗا
(ākavē, napiyē!) Kūṟuvīrāka: Ovvoru maṉitaṉum taṉakkut tōṉṟiyavaṟṟaiyē ceykiṟāṉ. Ākavē, nērāṉa vaḻiyil celpavaṉ yār eṉpatai uṅkaḷ iṟaivaṉtāṉ naṉkaṟivāṉ
Surah Al-Isra, Verse 84
وَيَسۡـَٔلُونَكَ عَنِ ٱلرُّوحِۖ قُلِ ٱلرُّوحُ مِنۡ أَمۡرِ رَبِّي وَمَآ أُوتِيتُم مِّنَ ٱلۡعِلۡمِ إِلَّا قَلِيلٗا
(napiyē!) Rūhaip paṟṟi (yūtarkaḷākiya) avarkaḷ um'miṭam kēṭkiṟārkaḷ. Ataṟku nīr “atu eṉatu iṟaivaṉiṉ kaṭṭaḷaiyāl ēṟpaṭṭatu. (Ataip paṟṟi) veku coṟpa ñāṉamē tavira uṅkaḷukkuk koṭukkappaṭavillai. (Ātalāl, ataṉ nuṭpaṅkaḷai nīṅkaḷ aṟintu koḷḷa muṭiyātu)'' eṉṟu kūṟuvīrāka
Surah Al-Isra, Verse 85
وَلَئِن شِئۡنَا لَنَذۡهَبَنَّ بِٱلَّذِيٓ أَوۡحَيۡنَآ إِلَيۡكَ ثُمَّ لَا تَجِدُ لَكَ بِهِۦ عَلَيۡنَا وَكِيلًا
(Napiyē!) Nām virumpiṉāl vahyi mūlam umakku aṟivitta inta kur'āṉaiyē (um'miṭamiruntu) pōkkiviṭuvōm. Piṉṉar, (itai um'miṭam koṇṭu vara) namakku virōtamāka umakku utavi ceyya evaraiyum nīr kāṇamāṭṭīr
Surah Al-Isra, Verse 86
إِلَّا رَحۡمَةٗ مِّن رَّبِّكَۚ إِنَّ فَضۡلَهُۥ كَانَ عَلَيۡكَ كَبِيرٗا
āṉāl, umatu iṟaivaṉuṭaiya aruḷiṉ kāraṇamākavē (avvāṟu avaṉ ceyyavillai.) Niccayamāka um mītu avaṉuṭaiya aruḷ mikapperitākavē irukkiṟatu
Surah Al-Isra, Verse 87
قُل لَّئِنِ ٱجۡتَمَعَتِ ٱلۡإِنسُ وَٱلۡجِنُّ عَلَىٰٓ أَن يَأۡتُواْ بِمِثۡلِ هَٰذَا ٱلۡقُرۡءَانِ لَا يَأۡتُونَ بِمِثۡلِهِۦ وَلَوۡ كَانَ بَعۡضُهُمۡ لِبَعۡضٖ ظَهِيرٗا
(napiyē!) Nīr kūṟuvīrāka: Maṉitarkaḷum jiṉkaḷum oṉṟu cērntu, cilar cilarukku utaviyāka iruntu itaippōṉṟa oru kur'āṉaik koṇṭuvara muyaṟcittapōtilum itaippōl koṇṭu vara avarkaḷāl (muṭiyavē) muṭiyātu
Surah Al-Isra, Verse 88
وَلَقَدۡ صَرَّفۡنَا لِلنَّاسِ فِي هَٰذَا ٱلۡقُرۡءَانِ مِن كُلِّ مَثَلٖ فَأَبَىٰٓ أَكۡثَرُ ٱلنَّاسِ إِلَّا كُفُورٗا
inta kur'āṉil ellā utāraṇaṅkaḷaiyum maṉitarkaḷukku(t tirumpat tirumpa) vivarittuk kūṟiyirukkiṟōm. Eṉiṉum, maṉitarkaḷil perumpālāṉavarkaḷ itai nirākarikkāmal irukkavillai
Surah Al-Isra, Verse 89
وَقَالُواْ لَن نُّؤۡمِنَ لَكَ حَتَّىٰ تَفۡجُرَ لَنَا مِنَ ٱلۡأَرۡضِ يَنۢبُوعًا
(napiyē!) ‘‘Ippūmi veṭittu, oru ūṟṟukkaṇṇai nīr ēṟpaṭuttum varai nām um'mai nampikkai koḷḷa māṭṭōm'' eṉṟu avarkaḷ kūṟukiṉṟaṉar
Surah Al-Isra, Verse 90
أَوۡ تَكُونَ لَكَ جَنَّةٞ مِّن نَّخِيلٖ وَعِنَبٖ فَتُفَجِّرَ ٱلۡأَنۡهَٰرَ خِلَٰلَهَا تَفۡجِيرًا
‘‘allatu mattiyil toṭarntu nīraruvikaḷai nīr ōṭavaittuk koṇṭirukkakkūṭiya tirāṭcai, pērīccai maraṅkaḷaiyuṭaiya oru cōlai umakku ākum varai (um'mai nampikkai koḷḷa māṭṭōm'' eṉṟum kūṟukiṉṟaṉar)
Surah Al-Isra, Verse 91
أَوۡ تُسۡقِطَ ٱلسَّمَآءَ كَمَا زَعَمۡتَ عَلَيۡنَا كِسَفًا أَوۡ تَأۡتِيَ بِٱللَّهِ وَٱلۡمَلَـٰٓئِكَةِ قَبِيلًا
‘‘allatu nīr eṇṇukiṟa pirakāram vāṉattai pala tuṇṭukaḷāka eṅkaḷ (talai) mītu viḻavaikkiṉṟa varai allatu allāhvaiyum vāṉavarkaḷaiyum nam (kaṇ) muṉ nīr koṇṭu varukiṉṟavarai (um'mai nām nampikkai koḷḷa māṭṭōm'' eṉṟum kūṟukiṉṟaṉar)
Surah Al-Isra, Verse 92
أَوۡ يَكُونَ لَكَ بَيۡتٞ مِّن زُخۡرُفٍ أَوۡ تَرۡقَىٰ فِي ٱلسَّمَآءِ وَلَن نُّؤۡمِنَ لِرُقِيِّكَ حَتَّىٰ تُنَزِّلَ عَلَيۡنَا كِتَٰبٗا نَّقۡرَؤُهُۥۗ قُلۡ سُبۡحَانَ رَبِّي هَلۡ كُنتُ إِلَّا بَشَرٗا رَّسُولٗا
‘‘Allatu (mikka aḻakāṉa) taṅkattiṉālākiya oru māḷikai umakku ākum varai allatu vāṉattiṉ mītu nīr ēṟukiṉṟa varai (nām um'mai nampikkaikoḷḷa māṭṭōm). Ēṟiyapōtilum nām ōtakkūṭiya oru vētattai (nērāka) nam'mītu nīr iṟakkivaikkāta varai nīr vāṉattil ēṟiyataiyum nām nampamāṭṭōm'' eṉṟum kūṟukiṉṟaṉar. (Ataṟku) nīr kūṟuvīrāka: ‘‘Eṉ iṟaivaṉ mikap paricuttamāṉavaṉ. Nāṉ (uṅkaḷaip pōṉṟa) oru maṉitaṉtāṉ. Eṉiṉum, nāṉ (avaṉāl aṉuppappaṭṭa) oru tūtar eṉpatait tavira vēṟetuvum uṇṭā
Surah Al-Isra, Verse 93
وَمَا مَنَعَ ٱلنَّاسَ أَن يُؤۡمِنُوٓاْ إِذۡ جَآءَهُمُ ٱلۡهُدَىٰٓ إِلَّآ أَن قَالُوٓاْ أَبَعَثَ ٱللَّهُ بَشَرٗا رَّسُولٗا
maṉitarkaḷiṭam oru nērāṉa vaḻi vanta camayattil, ‘‘oru maṉitaraiyā allāh (taṉ) tūtarāka aṉuppi vaittāṉ?'' Eṉṟu kūṟuvatait tavira avarkaḷ nampikkai koḷvatai viṭṭum avarkaḷai etuvum taṭukkavillai
Surah Al-Isra, Verse 94
قُل لَّوۡ كَانَ فِي ٱلۡأَرۡضِ مَلَـٰٓئِكَةٞ يَمۡشُونَ مُطۡمَئِنِّينَ لَنَزَّلۡنَا عَلَيۡهِم مِّنَ ٱلسَّمَآءِ مَلَكٗا رَّسُولٗا
(ataṟku) nīr kūṟuvīrāka: Pūmiyil (maṉitarkaḷukkup patilāka) vāṉavarkaḷē vacittiruntu, atil avarkaḷ nim'matiyāka naṭantu tirintu koṇṭumiruntāl nāmum vāṉattiliruntu (avarkaḷ iṉattaic cārnta) oru vāṉavaraiyē (nam) tūtarāka avarkaḷiṭam aṉuppiyiruppōm. (Ākavē, maṉitarkaḷākiya avarkaḷiṭam maṉitarākiya um'mai nam tūtarāka aṉuppiyatil tavaṟoṉṟumillai)
Surah Al-Isra, Verse 95
قُلۡ كَفَىٰ بِٱللَّهِ شَهِيدَۢا بَيۡنِي وَبَيۡنَكُمۡۚ إِنَّهُۥ كَانَ بِعِبَادِهِۦ خَبِيرَۢا بَصِيرٗا
(iṉṉum,) nīr kūṟuvīrāka: ‘‘Eṉakkum uṅkaḷukkum iṭaiyil allāh oruvaṉē pōtumāṉa cāṭciyāka irukkiṟāṉ. Ēṉeṉṟāl, niccayamāka avaṉtāṉ taṉ aṭiyārkaḷai naṉkaṟintavaṉāka, uṟṟu nōkkupavaṉāka irukkiṟāṉ
Surah Al-Isra, Verse 96
وَمَن يَهۡدِ ٱللَّهُ فَهُوَ ٱلۡمُهۡتَدِۖ وَمَن يُضۡلِلۡ فَلَن تَجِدَ لَهُمۡ أَوۡلِيَآءَ مِن دُونِهِۦۖ وَنَحۡشُرُهُمۡ يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِ عَلَىٰ وُجُوهِهِمۡ عُمۡيٗا وَبُكۡمٗا وَصُمّٗاۖ مَّأۡوَىٰهُمۡ جَهَنَّمُۖ كُلَّمَا خَبَتۡ زِدۡنَٰهُمۡ سَعِيرٗا
Evarkaḷai allāh nērāṉa vaḻiyil celuttukiṟāṉō avarkaḷ tāṉ nērāṉa vaḻiyai aṭaivārkaḷ. Evarkaḷai (allāh) tavaṟāṉa vaḻiyil viṭṭuviṭukiṟāṉō avarkaḷukku utavi ceypavarkaḷai avaṉait tavirttu vēṟuyāraiyum nīr kāṇa māṭṭīr. Mēlum, maṟumaināḷil avarkaḷaik kuruṭarkaḷākavum, ūmaiyarkaḷākavum, ceviṭarkaḷākavum (ākki) avarkaḷ taṅkaḷ mukattāl naṭantu varumpaṭi (ceytu) avarkaḷai oṉṟu cērppōm. Avarkaḷuṭaiya taṅkumiṭam narakamtāṉ. (Ataṉ) aṉal taṇiyum pōtellām meṉmēlum koḻuntu viṭṭeriyumpaṭi ceytu koṇṭē iruppōm
Surah Al-Isra, Verse 97
ذَٰلِكَ جَزَآؤُهُم بِأَنَّهُمۡ كَفَرُواْ بِـَٔايَٰتِنَا وَقَالُوٓاْ أَءِذَا كُنَّا عِظَٰمٗا وَرُفَٰتًا أَءِنَّا لَمَبۡعُوثُونَ خَلۡقٗا جَدِيدًا
avarkaḷ, nam vacaṉaṅkaḷai nirākarittu viṭṭatuṭaṉ, ‘‘nām (maraṇittu)elumpukaḷākavum, ukki maṇṇākavum pōṉataṉ piṉṉar meyyākavē nām putiya paṭaippāka eḻuppappaṭuvōmā?'' Eṉṟu kūṟik koṇṭiruntatumtāṉ ittakaiya (koṭiya) taṇṭaṉaiyai avarkaḷ aṭaivataṟkuriya kāraṇamākum
Surah Al-Isra, Verse 98
۞أَوَلَمۡ يَرَوۡاْ أَنَّ ٱللَّهَ ٱلَّذِي خَلَقَ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضَ قَادِرٌ عَلَىٰٓ أَن يَخۡلُقَ مِثۡلَهُمۡ وَجَعَلَ لَهُمۡ أَجَلٗا لَّا رَيۡبَ فِيهِ فَأَبَى ٱلظَّـٰلِمُونَ إِلَّا كُفُورٗا
meyyākavē vāṉaṅkaḷaiyum pūmiyaiyum paṭaitta allāh (maṟumuṟaiyum) avarkaḷaip pōṉṟē paṭaikka āṟṟaluṭaiyavaṉ eṉpatai avarkaḷ aṟiya villaiyā? (Itaṟkāka) avarkaḷukku oru tavaṇaiyai ēṟpaṭuttiyirukkiṟāṉ. Atil oru cantēkamumillai. (Ivvāṟiruntum) ivvakkiramakkārarkaḷ itai nirākarikkāmalillai
Surah Al-Isra, Verse 99
قُل لَّوۡ أَنتُمۡ تَمۡلِكُونَ خَزَآئِنَ رَحۡمَةِ رَبِّيٓ إِذٗا لَّأَمۡسَكۡتُمۡ خَشۡيَةَ ٱلۡإِنفَاقِۚ وَكَانَ ٱلۡإِنسَٰنُ قَتُورٗا
(napiyē!) Kūṟuvīrāka: Eṉ iṟaivaṉiṉ aruḷ pokkiṣaṅkaḷ aṉaittiṟkum nīṅkaḷē contakkārarkaḷāka iruntāl atu celavāki viṭumō! Eṉap payantu (evarukkum etuvumē koṭukkātu) nīṅkaḷ taṭuttuk koḷvīrkaḷ. Maṉitaṉ perum kañcaṉāka irukkiṟāṉ
Surah Al-Isra, Verse 100
وَلَقَدۡ ءَاتَيۡنَا مُوسَىٰ تِسۡعَ ءَايَٰتِۭ بَيِّنَٰتٖۖ فَسۡـَٔلۡ بَنِيٓ إِسۡرَـٰٓءِيلَ إِذۡ جَآءَهُمۡ فَقَالَ لَهُۥ فِرۡعَوۡنُ إِنِّي لَأَظُنُّكَ يَٰمُوسَىٰ مَسۡحُورٗا
Niccayamāka nām mūsāvukku teḷivāṉa oṉpatu attāṭcikaḷaik koṭuttiruntōm. (Napiyē! Itaippaṟṟi) isrāyīliṉ cantatikaḷaik kēṭpīrāka. (Mūsā) avarkaḷiṭam vantapoḻutu, ḥpir'avṉ avarkaḷai nōkki, ‘‘mūsāvē! Niccayamāka nīr cūṉiyattāl putti māṟiyavar eṉa nāṉ um'mai eṇṇukiṟēṉ'' eṉṟu kūṟiṉāṉ
Surah Al-Isra, Verse 101
قَالَ لَقَدۡ عَلِمۡتَ مَآ أَنزَلَ هَـٰٓؤُلَآءِ إِلَّا رَبُّ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِ بَصَآئِرَ وَإِنِّي لَأَظُنُّكَ يَٰفِرۡعَوۡنُ مَثۡبُورٗا
ataṟku mūsā (avaṉai nōkki) ‘‘vāṉaṅkaḷaiyum pūmiyaiyum paṭaitta iṟaivaṉē ivvattāṭcikaḷai maṉitarkaḷukkup paṭippiṉaiyāka iṟakkivaittāṉ eṉpatai niccayamāka nī aṟivāy. Ḥpir'avṉē! Uṉṉai niccayamāka aḻivu (kālam) piṭittukkoṇṭatu eṉa nāṉ eṇṇukiṟēṉ'' eṉṟu kūṟiṉār
Surah Al-Isra, Verse 102
فَأَرَادَ أَن يَسۡتَفِزَّهُم مِّنَ ٱلۡأَرۡضِ فَأَغۡرَقۡنَٰهُ وَمَن مَّعَهُۥ جَمِيعٗا
(ataṟku avaṉ mūsāvaiyum avaruṭaiya makkaḷ) aṉaivaraiyum taṉ nāṭṭiliruntu viraṭṭiviṭavē avaṉ eṇṇiṉāṉ. Eṉiṉum, (ataṟkuḷḷāka) avaṉaiyum avaṉuṭaṉ irunta (avaṉuṭaiya makkaḷ) aṉaivaraiyum nām mūḻkaṭittu viṭṭōm
Surah Al-Isra, Verse 103
وَقُلۡنَا مِنۢ بَعۡدِهِۦ لِبَنِيٓ إِسۡرَـٰٓءِيلَ ٱسۡكُنُواْ ٱلۡأَرۡضَ فَإِذَا جَآءَ وَعۡدُ ٱلۡأٓخِرَةِ جِئۡنَا بِكُمۡ لَفِيفٗا
itaṉ piṉṉar isrāyīliṉ cantatikaḷukku nām kūṟiṉōm: ‘‘Nīṅkaḷ ippūmiyil vacittiruṅkaḷ. Maṟumaiyiṉ vākkuṟuti vantāl, uṅkaḷ aṉaivaraiyum (vicāraṇaikkāka) nam'miṭam koṇṭu vantu oṉṟu cērppōm
Surah Al-Isra, Verse 104
وَبِٱلۡحَقِّ أَنزَلۡنَٰهُ وَبِٱلۡحَقِّ نَزَلَۗ وَمَآ أَرۡسَلۡنَٰكَ إِلَّا مُبَشِّرٗا وَنَذِيرٗا
muṟṟilum uṇmaiyaik koṇṭē ivvētattai nām iṟakkiṉōm. Atuvum uṇmaiyaik koṇṭē iṟaṅkiyatu. (Napiyē!) Um'mai nām (naṉmai ceytavarkaḷukku) naṟceyti kūṟupavarākavum (pāvam ceypavarkaḷukku) accamūṭṭi eccarippavarākavumē tavira aṉuppavillai
Surah Al-Isra, Verse 105
وَقُرۡءَانٗا فَرَقۡنَٰهُ لِتَقۡرَأَهُۥ عَلَى ٱلنَّاسِ عَلَىٰ مُكۡثٖ وَنَزَّلۡنَٰهُ تَنزِيلٗا
(napiyē!) Maṉitarkaḷukku nīr ciṟitu ciṟitāka ōtik kāṇpikkum poruṭṭu inta kur'āṉai pala pākaṅkaḷāka nām pirittōm. Ataṟkākavē nām itaic ciṟukac ciṟukavum iṟakkivaikkiṟōm
Surah Al-Isra, Verse 106
قُلۡ ءَامِنُواْ بِهِۦٓ أَوۡ لَا تُؤۡمِنُوٓاْۚ إِنَّ ٱلَّذِينَ أُوتُواْ ٱلۡعِلۡمَ مِن قَبۡلِهِۦٓ إِذَا يُتۡلَىٰ عَلَيۡهِمۡ يَخِرُّونَۤ لِلۡأَذۡقَانِۤ سُجَّدٗاۤ
(Napiyē!) Kūṟuvīrāka: ‘‘Nīṅkaḷ (inta kur'āṉai) nampikkaikoḷḷuṅkaḷ allatu nampikkai koḷḷātiruṅkaḷ. (Ataip paṟṟi namakku oṉṟum kuṟaivillai.) Niccayamāka itaṟku muṉṉuḷḷa (vētaṅkaḷiṉ) meyyāṉa ñāṉam evarkaḷukkuk koṭukkappaṭṭirukkiṟatō avarkaḷiṭam (ivvētam) ōtik kāṇpikkappaṭṭāl avarkaḷ (itai nampikkai koṇṭu) mukaṅkuppuṟa viḻuntu (eṉakku) cirampaṇivārkaḷ
Surah Al-Isra, Verse 107
وَيَقُولُونَ سُبۡحَٰنَ رَبِّنَآ إِن كَانَ وَعۡدُ رَبِّنَا لَمَفۡعُولٗا
mēlum, (avarkaḷ) ‘‘eṅkaḷ iṟaivaṉ mikap paricuttamāṉavaṉ. Eṅkaḷ iṟaivaṉiṉ vākkuṟuti niccayamāka niṟaivēṟiviṭṭatu'' eṉṟum kūṟuvārkaḷ
Surah Al-Isra, Verse 108
وَيَخِرُّونَ لِلۡأَذۡقَانِ يَبۡكُونَ وَيَزِيدُهُمۡ خُشُوعٗا۩
mēlum, avarkaḷ mukaṅkuppuṟa viḻuntu aḻuvārkaḷ. Avarkaḷuṭaiya uḷḷaccamum atikarikkum
Surah Al-Isra, Verse 109
قُلِ ٱدۡعُواْ ٱللَّهَ أَوِ ٱدۡعُواْ ٱلرَّحۡمَٰنَۖ أَيّٗا مَّا تَدۡعُواْ فَلَهُ ٱلۡأَسۡمَآءُ ٱلۡحُسۡنَىٰۚ وَلَا تَجۡهَرۡ بِصَلَاتِكَ وَلَا تُخَافِتۡ بِهَا وَٱبۡتَغِ بَيۡنَ ذَٰلِكَ سَبِيلٗا
(napiyē!) Kūṟuvīrāka: ‘‘Nīṅkaḷ allāh eṉṟu aḻaiyuṅkaḷ allatu rahmāṉ eṉṟu aḻaiyuṅkaḷ; (ivviraṇṭil) eppeyar koṇṭu nīṅkaḷ avaṉai aḻaittapōtilum (aḻaiyuṅkaḷ.) Avaṉukku aḻakāṉa (iṉṉum) pala tiruppeyarkaḷ irukkiṉṟaṉa.'' (Napiyē!) Umatu toḻukaiyil nīr mika captamiṭṭu ōtātīr! Atika metuvākavum ōtātīr! Itaṟku mattiya vaḻiyaik kaṭaippiṭippīrāka
Surah Al-Isra, Verse 110
وَقُلِ ٱلۡحَمۡدُ لِلَّهِ ٱلَّذِي لَمۡ يَتَّخِذۡ وَلَدٗا وَلَمۡ يَكُن لَّهُۥ شَرِيكٞ فِي ٱلۡمُلۡكِ وَلَمۡ يَكُن لَّهُۥ وَلِيّٞ مِّنَ ٱلذُّلِّۖ وَكَبِّرۡهُ تَكۡبِيرَۢا
(napiyē!) Kūṟuvīrāka: ‘‘Pukaḻ aṉaittum allāhvukkuriyatē! Avaṉukku oru cantatiyumillai. Avaṉuṭaiya āṭciyil avaṉukkuk kūṭṭāḷi oruvarumillai. Avaṉukku palavīṉam illai eṉpatāl avaṉukku utaviyāḷaṉ oruvaṉumillai.'' Ākavē, avaṉai mika mikap perumaippaṭuttik kūṟuvīrāka
Surah Al-Isra, Verse 111