Surah Al-Isra - Malayalam Translation by Muhammad Karakunnu And Vanidas Elayavoor
سُبۡحَٰنَ ٱلَّذِيٓ أَسۡرَىٰ بِعَبۡدِهِۦ لَيۡلٗا مِّنَ ٱلۡمَسۡجِدِ ٱلۡحَرَامِ إِلَى ٱلۡمَسۡجِدِ ٱلۡأَقۡصَا ٱلَّذِي بَٰرَكۡنَا حَوۡلَهُۥ لِنُرِيَهُۥ مِنۡ ءَايَٰتِنَآۚ إِنَّهُۥ هُوَ ٱلسَّمِيعُ ٱلۡبَصِيرُ
tanṟe dāsane masjidul haṟāmilninn masjidul akhsāyilēkk-atinṟe parisaraṁ nāṁ anugr̥hītamākkiyirikkunnu-oru rāvil keāṇṭupēāyavan ēṟe pariśud'dhan tanne. nam'muṭe cila dr̥ṣṭāntaṅṅaḷ addēhattin kāṇiccukeāṭukkān vēṇṭiyāṇat. avan ellāṁ kēḷkkunnavanuṁ kāṇunnavanumāṇ
Surah Al-Isra, Verse 1
وَءَاتَيۡنَا مُوسَى ٱلۡكِتَٰبَ وَجَعَلۡنَٰهُ هُدٗى لِّبَنِيٓ إِسۡرَـٰٓءِيلَ أَلَّا تَتَّخِذُواْ مِن دُونِي وَكِيلٗا
mūsākku nāṁ vēdapustakaṁ nalki. atine israyēl makkaḷkk vaḻikāṭṭiyākki. ennekkūṭāte āreyuṁ kaikāryakarttāvākkarutenna śāsana atiluṇṭ
Surah Al-Isra, Verse 2
ذُرِّيَّةَ مَنۡ حَمَلۡنَا مَعَ نُوحٍۚ إِنَّهُۥ كَانَ عَبۡدٗا شَكُورٗا
nāṁ nūhinēāṭeāppaṁ kappalil kayaṟṟiyavaruṭe santatikaḷāṇ niṅṅaḷ. nūh vaḷare nandiyuḷḷa dāsanāyirunnu
Surah Al-Isra, Verse 3
وَقَضَيۡنَآ إِلَىٰ بَنِيٓ إِسۡرَـٰٓءِيلَ فِي ٱلۡكِتَٰبِ لَتُفۡسِدُنَّ فِي ٱلۡأَرۡضِ مَرَّتَيۡنِ وَلَتَعۡلُنَّ عُلُوّٗا كَبِيرٗا
israyēl makkaḷ raṇṭu tavaṇa bhūmiyil kuḻappamuṇṭākkumennuṁ dhikkāraṁ kāṇikkumennuṁ nāṁ mūlapramāṇattil rēkhappeṭuttiyiṭṭuṇṭ
Surah Al-Isra, Verse 4
فَإِذَا جَآءَ وَعۡدُ أُولَىٰهُمَا بَعَثۡنَا عَلَيۡكُمۡ عِبَادٗا لَّنَآ أُوْلِي بَأۡسٖ شَدِيدٖ فَجَاسُواْ خِلَٰلَ ٱلدِّيَارِۚ وَكَانَ وَعۡدٗا مَّفۡعُولٗا
aṅṅane ā raṇṭ sandarbhaṅṅaḷil ādyattētinṟe avasaramettiyappēāḷ nāṁ niṅṅaḷkketire nam'muṭe dāsanmārile atiśaktarāya ākramaṇakārikaḷe ayaccu. avar niṅṅaḷuṭe vīṭukaḷkkiṭayilpēāluṁ niṅṅaḷe paratinaṭannu. anivāryamāyi sambhavikkēṇṭiyirunna oru vāgdānaṁ tanneyāyirunnu at
Surah Al-Isra, Verse 5
ثُمَّ رَدَدۡنَا لَكُمُ ٱلۡكَرَّةَ عَلَيۡهِمۡ وَأَمۡدَدۡنَٰكُم بِأَمۡوَٰلٖ وَبَنِينَ وَجَعَلۡنَٰكُمۡ أَكۡثَرَ نَفِيرًا
pinnīṭ niṅṅaḷkku nāṁ avaruṭemēl vīṇṭuṁ vijayaṁ nalki. sampattuṁ santānaṅṅaḷuṁ nalki sahāyiccu. niṅṅaḷe kūṭutal aṅgabalamuḷḷavarākkukayuṁ ceytu
Surah Al-Isra, Verse 6
إِنۡ أَحۡسَنتُمۡ أَحۡسَنتُمۡ لِأَنفُسِكُمۡۖ وَإِنۡ أَسَأۡتُمۡ فَلَهَاۚ فَإِذَا جَآءَ وَعۡدُ ٱلۡأٓخِرَةِ لِيَسُـُٔواْ وُجُوهَكُمۡ وَلِيَدۡخُلُواْ ٱلۡمَسۡجِدَ كَمَا دَخَلُوهُ أَوَّلَ مَرَّةٖ وَلِيُتَبِّرُواْ مَا عَلَوۡاْ تَتۡبِيرًا
niṅṅaḷ nanma pravartticcāl atinṟe guṇaṁ niṅṅaḷkkutanneyāṇ. tinma ceytāl atinṟe dēāṣavuṁ niṅṅaḷkkutanne. niṅṅaḷe aṟiyicca raṇṭu sandarbhaṅṅaḷil avasānattētinṟe samayamāyappēāḷ niṅṅaḷe maṟṟu śatrukkaḷ kīḻppeṭutti; avar niṅṅaḷuṭe mukhaṁ cīttayākkānuṁ ādyatavaṇa paḷḷiyil kaṭannuvannapēāle ittavaṇayuṁ kaṭannucellānuṁ kayyil kkiṭṭiyatellāṁ takarttukaḷayānuṁ vēṇṭi
Surah Al-Isra, Verse 7
عَسَىٰ رَبُّكُمۡ أَن يَرۡحَمَكُمۡۚ وَإِنۡ عُدتُّمۡ عُدۡنَاۚ وَجَعَلۡنَا جَهَنَّمَ لِلۡكَٰفِرِينَ حَصِيرًا
iniyuṁ niṅṅaḷuṭe nāthan niṅṅaḷēāṭu karuṇa kāṇiccēkkāṁ. athavā niṅṅaḷ paḻaya nilapāṭ āvartticcāl nāṁ nam'muṭe śikṣayuṁ āvarttikkuṁ. sanśayamilla; narakatte nāṁ satyaniṣēdhikaḷkkuḷḷa taṭavaṟayākkiyirikkunnu
Surah Al-Isra, Verse 8
إِنَّ هَٰذَا ٱلۡقُرۡءَانَ يَهۡدِي لِلَّتِي هِيَ أَقۡوَمُ وَيُبَشِّرُ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ ٱلَّذِينَ يَعۡمَلُونَ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ أَنَّ لَهُمۡ أَجۡرٗا كَبِيرٗا
ī khur'ān ēṟṟavuṁ nērāya vaḻi kāṇiccutarunnu. salkkarmaṅṅaḷ pravarttikkunna satyaviśvāsikaḷkk atimahattāya pratiphalamuṇṭenn śubhavārtta aṟiyikkunnu
Surah Al-Isra, Verse 9
وَأَنَّ ٱلَّذِينَ لَا يُؤۡمِنُونَ بِٱلۡأٓخِرَةِ أَعۡتَدۡنَا لَهُمۡ عَذَابًا أَلِيمٗا
paralēākattil viśvasikkāttavarkk nāṁ nēāvēṟiya śikṣa orukkivecciṭṭuṇṭenn munnaṟiyipp nalkukayuṁ ceyyunnu
Surah Al-Isra, Verse 10
وَيَدۡعُ ٱلۡإِنسَٰنُ بِٱلشَّرِّ دُعَآءَهُۥ بِٱلۡخَيۡرِۖ وَكَانَ ٱلۡإِنسَٰنُ عَجُولٗا
manuṣyan nanmakkuvēṇṭiyennapēāle tinmakkuvēṇṭiyuṁ prārthikkunnu. avan vallātta dhr̥tikkāran tanne
Surah Al-Isra, Verse 11
وَجَعَلۡنَا ٱلَّيۡلَ وَٱلنَّهَارَ ءَايَتَيۡنِۖ فَمَحَوۡنَآ ءَايَةَ ٱلَّيۡلِ وَجَعَلۡنَآ ءَايَةَ ٱلنَّهَارِ مُبۡصِرَةٗ لِّتَبۡتَغُواْ فَضۡلٗا مِّن رَّبِّكُمۡ وَلِتَعۡلَمُواْ عَدَدَ ٱلسِّنِينَ وَٱلۡحِسَابَۚ وَكُلَّ شَيۡءٖ فَصَّلۡنَٰهُ تَفۡصِيلٗا
nāṁ rāvineyuṁ pakalineyuṁ raṇṭ aṭayāḷaṅṅaḷākkiyirikkunnu. aṅṅane nāṁ rāvākunna dr̥ṣṭāntattinṟe niṟaṅkeṭutti. pakalākunna dr̥ṣṭāntatte prakāśapūritamākki. niṅṅaḷ niṅṅaḷuṭe nāthanil ninnuḷḷa anugrahaṁ tēṭānāṇit. niṅṅaḷ keāllaṅṅaḷuṭe eṇṇavuṁ kaṇakkuṁ manas'silākkānuṁ. aṅṅane sakala saṅgatikaḷuṁ nāṁ vyaktamāyi vērtiriccuveccirikkunnu
Surah Al-Isra, Verse 12
وَكُلَّ إِنسَٰنٍ أَلۡزَمۡنَٰهُ طَـٰٓئِرَهُۥ فِي عُنُقِهِۦۖ وَنُخۡرِجُ لَهُۥ يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِ كِتَٰبٗا يَلۡقَىٰهُ مَنشُورًا
ōrēā manuṣyanṟeyuṁ bhāgadhēyatte nāṁ avanṟe kaḻuttil tanne bandhiccirikkunnu. uyirtteḻunnēlpunāḷil nāṁ avanuvēṇṭi oru karmarēkha puṟattiṟakkuṁ. at tuṟannuveccatāyi avanu kāṇāṁ
Surah Al-Isra, Verse 13
ٱقۡرَأۡ كِتَٰبَكَ كَفَىٰ بِنَفۡسِكَ ٱلۡيَوۡمَ عَلَيۡكَ حَسِيبٗا
ninṟe ī karmapustakameānnu vāyiccunēākkū. innu ninṟe kaṇakkunēākkān nī tanne mati
Surah Al-Isra, Verse 14
مَّنِ ٱهۡتَدَىٰ فَإِنَّمَا يَهۡتَدِي لِنَفۡسِهِۦۖ وَمَن ضَلَّ فَإِنَّمَا يَضِلُّ عَلَيۡهَاۚ وَلَا تَزِرُ وَازِرَةٞ وِزۡرَ أُخۡرَىٰۗ وَمَا كُنَّا مُعَذِّبِينَ حَتَّىٰ نَبۡعَثَ رَسُولٗا
ār nērvaḻi svīkarikkunnuvēā, atinṟe guṇaṁ avanutanneyāṇ. ār vaḻikēṭilākunnuvēā atinṟe dēāṣavuṁ avanutanne. āruṁ maṟṟeāruttanṟe bhāraṁ cumakkukayilla. dūtane niyēāgikkuṁ vare nāmāreyuṁ śikṣikkukayumilla
Surah Al-Isra, Verse 15
وَإِذَآ أَرَدۡنَآ أَن نُّهۡلِكَ قَرۡيَةً أَمَرۡنَا مُتۡرَفِيهَا فَفَسَقُواْ فِيهَا فَحَقَّ عَلَيۡهَا ٱلۡقَوۡلُ فَدَمَّرۡنَٰهَا تَدۡمِيرٗا
oru nāṭine naśippikkaṇamenn nāmuddēśiccāl aviṭatte sukhalēāluparēāṭ nāṁ kalpikkuṁ. aṅṅane avaraviṭe adharmaṁ pravarttikkuṁ. atēāṭe aviṭaṁ śikṣārhamāyittīrunnu. aṅṅane, nāmatine takartt tarippaṇamākkunnu
Surah Al-Isra, Verse 16
وَكَمۡ أَهۡلَكۡنَا مِنَ ٱلۡقُرُونِ مِنۢ بَعۡدِ نُوحٖۗ وَكَفَىٰ بِرَبِّكَ بِذُنُوبِ عِبَادِهِۦ خَبِيرَۢا بَصِيرٗا
nūhinuśēṣaṁ etrayetra talamuṟakaḷeyāṇ nāṁ naśippiccat? tanṟe dāsanmāruṭe pāpaṅṅaḷeppaṟṟi sūkṣmamāyi aṟiyunnavanuṁ kāṇunnavanumāyi ninṟe nāthan tanne mati
Surah Al-Isra, Verse 17
مَّن كَانَ يُرِيدُ ٱلۡعَاجِلَةَ عَجَّلۡنَا لَهُۥ فِيهَا مَا نَشَآءُ لِمَن نُّرِيدُ ثُمَّ جَعَلۡنَا لَهُۥ جَهَنَّمَ يَصۡلَىٰهَا مَذۡمُومٗا مَّدۡحُورٗا
āreṅkiluṁ peṭṭenn kiṭṭunna nēṭṭaṅṅaḷāṇ keātikkunnateṅkil nāṁ ayāḷkk atuṭanettanne nalkunnu; nāṁ icchikkunnavarkk nāṁ icchikkunna aḷavil. pinne nāmavann nalkuka narakattīyāṇ. nindyanuṁ divyakāruṇyaṁ niṣēdhikkappeṭṭavanumāyi avanaviṭe kattiyeriyuṁ
Surah Al-Isra, Verse 18
وَمَنۡ أَرَادَ ٱلۡأٓخِرَةَ وَسَعَىٰ لَهَا سَعۡيَهَا وَهُوَ مُؤۡمِنٞ فَأُوْلَـٰٓئِكَ كَانَ سَعۡيُهُم مَّشۡكُورٗا
ennāl āreṅkiluṁ satyaviśvāsaṁ svīkarikkukayuṁ paralēākamāgrahikkukayuṁ atināyi śramikkukayumāṇeṅkil aṟiyuka: attarakkāruṭe pariśramaṁ ēṟe nandiyarhikkunnatutanne
Surah Al-Isra, Verse 19
كُلّٗا نُّمِدُّ هَـٰٓؤُلَآءِ وَهَـٰٓؤُلَآءِ مِنۡ عَطَآءِ رَبِّكَۚ وَمَا كَانَ عَطَآءُ رَبِّكَ مَحۡظُورًا
ivarkkuṁ avarkkuṁ nāṁ ī lēākatt sahāyaṁ nalkuṁ. ninṟe nāthanṟe dānamāṇat. ninṟe nāthanṟe dānaṁ taṭayān ārkkumāvilla
Surah Al-Isra, Verse 20
ٱنظُرۡ كَيۡفَ فَضَّلۡنَا بَعۡضَهُمۡ عَلَىٰ بَعۡضٖۚ وَلَلۡأٓخِرَةُ أَكۡبَرُ دَرَجَٰتٖ وَأَكۡبَرُ تَفۡضِيلٗا
iviṭe nāṁ cilare maṟṟu cilarēkkāḷ evvidhamāṇ śrēṣṭharākkiyatenn nēākkū. ennāl ēṟṟaṁ mahitamāya padaviyuṁ ēṟṟaṁ ulkr̥ṣṭamāya avasthayumuḷḷat paralēākajīvitattilāṇ
Surah Al-Isra, Verse 21
لَّا تَجۡعَلۡ مَعَ ٱللَّهِ إِلَٰهًا ءَاخَرَ فَتَقۡعُدَ مَذۡمُومٗا مَّخۡذُولٗا
nī allāhuvēāṭeāppaṁ maṟṟeāru daivatteyuṁ svīkarikkarut. aṅṅane ceytāl nī nindyanuṁ nirākarikkappeṭṭavanumāyi kuttiyirikkēṇṭivaruṁ
Surah Al-Isra, Verse 22
۞وَقَضَىٰ رَبُّكَ أَلَّا تَعۡبُدُوٓاْ إِلَّآ إِيَّاهُ وَبِٱلۡوَٰلِدَيۡنِ إِحۡسَٰنًاۚ إِمَّا يَبۡلُغَنَّ عِندَكَ ٱلۡكِبَرَ أَحَدُهُمَآ أَوۡ كِلَاهُمَا فَلَا تَقُل لَّهُمَآ أُفّٖ وَلَا تَنۡهَرۡهُمَا وَقُل لَّهُمَا قَوۡلٗا كَرِيمٗا
ninṟe nāthan vidhiccirikkunnu: niṅṅaḷ avaneyallāte vaḻippeṭarut. mātāpitākkaḷkk nanma ceyyuka. avaril orāḷēā raṇṭupērumēā vārdhakyaṁ bādhicc ninnēāṭeāppamuṇṭeṅkil avarēāṭ “che” ennupēāluṁ paṟayarut. paruṣamāyi sansārikkarut. iruvarēāṭuṁ ādaravēāṭe sansārikkuka
Surah Al-Isra, Verse 23
وَٱخۡفِضۡ لَهُمَا جَنَاحَ ٱلذُّلِّ مِنَ ٱلرَّحۡمَةِ وَقُل رَّبِّ ٱرۡحَمۡهُمَا كَمَا رَبَّيَانِي صَغِيرٗا
kāruṇyapūrvaṁ vinayattinṟe ciṟak iruvarkkuṁ tāḻttikkeāṭukkuka. atēāṭeāppaṁ iṅṅane prārthikkuka: "enṟe nāthā! kuṭṭikkālatt avariruvaruṁ enne pēāṟṟivaḷarttiyapēāle nī avarēāṭ karuṇa kāṇikkēṇamē.”
Surah Al-Isra, Verse 24
رَّبُّكُمۡ أَعۡلَمُ بِمَا فِي نُفُوسِكُمۡۚ إِن تَكُونُواْ صَٰلِحِينَ فَإِنَّهُۥ كَانَ لِلۡأَوَّـٰبِينَ غَفُورٗا
niṅṅaḷuṭe nāthan niṅṅaḷuṭe manas'siluḷḷat nannāyaṟiyunnavanāṇ. niṅṅaḷ saccaritarāvukayāṇeṅkil niścayamāyuṁ khēdicc satyattilēkk tiriccuvarunnavarkk avan ēṟe peāṟuttukeāṭukkunnavanāṇ
Surah Al-Isra, Verse 25
وَءَاتِ ذَا ٱلۡقُرۡبَىٰ حَقَّهُۥ وَٱلۡمِسۡكِينَ وَٱبۡنَ ٱلسَّبِيلِ وَلَا تُبَذِّرۡ تَبۡذِيرًا
aṭutta kuṭumbakkārann avanṟe avakāśaṁ keāṭukkuka. agatikkuṁ vaḻipēākkannumuḷḷat avarkkuṁ. ennāl dhanaṁ dhūrttaṭikkarut
Surah Al-Isra, Verse 26
إِنَّ ٱلۡمُبَذِّرِينَ كَانُوٓاْ إِخۡوَٰنَ ٱلشَّيَٰطِينِۖ وَكَانَ ٱلشَّيۡطَٰنُ لِرَبِّهِۦ كَفُورٗا
niścayaṁ dhūrttanmār piśācukkaḷuṭe sahēādaraṅṅaḷākunnu. piśācēā tanṟe nāthanēāṭ nandikeṭṭavanuṁ
Surah Al-Isra, Verse 27
وَإِمَّا تُعۡرِضَنَّ عَنۡهُمُ ٱبۡتِغَآءَ رَحۡمَةٖ مِّن رَّبِّكَ تَرۡجُوهَا فَقُل لَّهُمۡ قَوۡلٗا مَّيۡسُورٗا
ninṟe nāthanil ninn nīyāgrahikkunna anugrahaṁ pratīkṣicc ninakk avaruṭe āvaśyaṁ avagaṇikkēṇṭivannāl nī avarēāṭ semyamāyi āśvāsavākku paṟayaṇaṁ
Surah Al-Isra, Verse 28
وَلَا تَجۡعَلۡ يَدَكَ مَغۡلُولَةً إِلَىٰ عُنُقِكَ وَلَا تَبۡسُطۡهَا كُلَّ ٱلۡبَسۡطِ فَتَقۡعُدَ مَلُومٗا مَّحۡسُورًا
ninṟe kai nī piraṭiyil keṭṭivekkarut. atine muḻuvanāyi nivarttiyiṭukayumarut. aṅṅane ceytāl nī ninditanuṁ duḥkhitanumāyittīruṁ
Surah Al-Isra, Verse 29
إِنَّ رَبَّكَ يَبۡسُطُ ٱلرِّزۡقَ لِمَن يَشَآءُ وَيَقۡدِرُۚ إِنَّهُۥ كَانَ بِعِبَادِهِۦ خَبِيرَۢا بَصِيرٗا
ninṟe nāthan avanicchikkunnavarkk jīvitavibhavaṁ dhārāḷamāyi nalkunnu. maṟṟu cilarkk atil kuṟav varuttukayuṁ ceyyunnu. avan tanṟe dāsanmāre nannāyaṟiyunnavanuṁ kāṇunnavanumāṇ
Surah Al-Isra, Verse 30
وَلَا تَقۡتُلُوٓاْ أَوۡلَٰدَكُمۡ خَشۡيَةَ إِمۡلَٰقٖۖ نَّحۡنُ نَرۡزُقُهُمۡ وَإِيَّاكُمۡۚ إِنَّ قَتۡلَهُمۡ كَانَ خِطۡـٔٗا كَبِيرٗا
paṭṭiṇi pēṭicc niṅṅaḷ niṅṅaḷuṭe kuṭṭikaḷe keāllarut. avarkkuṁ niṅṅaḷkkuṁ annaṁ nalkunnat nāmāṇ. avare keāllunnat keāṭiyakuṟṟaṁ tanne
Surah Al-Isra, Verse 31
وَلَا تَقۡرَبُواْ ٱلزِّنَىٰٓۖ إِنَّهُۥ كَانَ فَٰحِشَةٗ وَسَآءَ سَبِيلٗا
niṅṅaḷ vyabhicārattēāṭaṭukkukapēālumarut. at nīcamāṇ. hīnamāya mārgavuṁ
Surah Al-Isra, Verse 32
وَلَا تَقۡتُلُواْ ٱلنَّفۡسَ ٱلَّتِي حَرَّمَ ٱللَّهُ إِلَّا بِٱلۡحَقِّۗ وَمَن قُتِلَ مَظۡلُومٗا فَقَدۡ جَعَلۡنَا لِوَلِيِّهِۦ سُلۡطَٰنٗا فَلَا يُسۡرِف فِّي ٱلۡقَتۡلِۖ إِنَّهُۥ كَانَ مَنصُورٗا
allāhu ādaricca manuṣyajīvane an'yāyamāyi niṅṅaḷ hanikkarut. āreṅkiluṁ an'yāyamāyi vadhikkappeṭṭāl avanṟe avakāśikaḷkku nāṁ pratikriyakk adhikāraṁ nalkiyirikkunnu. ennāl, avan keālayil atirukaviyarut. tīrccayāyuṁ avan sahāyaṁ labhikkunnavanākunnu
Surah Al-Isra, Verse 33
وَلَا تَقۡرَبُواْ مَالَ ٱلۡيَتِيمِ إِلَّا بِٱلَّتِي هِيَ أَحۡسَنُ حَتَّىٰ يَبۡلُغَ أَشُدَّهُۥۚ وَأَوۡفُواْ بِٱلۡعَهۡدِۖ إِنَّ ٱلۡعَهۡدَ كَانَ مَسۡـُٔولٗا
anāthanṟe dhanattēāṭ niṅṅaḷaṭukkātirikkuka; ēṟṟaṁ nalla nilayilallāte. avan kāryavivaramuḷḷavanākuṁ vare. niṅṅaḷ karār pālikkuka. karāṟinekkuṟicc cēādyaṁ ceyyappeṭuṁ; tīrcca
Surah Al-Isra, Verse 34
وَأَوۡفُواْ ٱلۡكَيۡلَ إِذَا كِلۡتُمۡ وَزِنُواْ بِٱلۡقِسۡطَاسِ ٱلۡمُسۡتَقِيمِۚ ذَٰلِكَ خَيۡرٞ وَأَحۡسَنُ تَأۡوِيلٗا
niṅṅaḷ aḷannukeāṭukkumpēāḷ aḷavil tikav varuttuka. kr̥tyatayuḷḷa tulās'sukeāṇṭ tūkkikkeāṭukkuka. atāṇ ēṟṟaṁ nallat. antyaphalaṁ ēṟṟaṁ mikaccatākānuḷḷa vaḻiyuṁ atu tanne
Surah Al-Isra, Verse 35
وَلَا تَقۡفُ مَا لَيۡسَ لَكَ بِهِۦ عِلۡمٌۚ إِنَّ ٱلسَّمۡعَ وَٱلۡبَصَرَ وَٱلۡفُؤَادَ كُلُّ أُوْلَـٰٓئِكَ كَانَ عَنۡهُ مَسۡـُٔولٗا
ninakkaṟiyāttavaye nī pinpaṟṟarut. kātuṁ kaṇṇuṁ manas'sumellāṁ cēādyaṁ ceyyappeṭunnavatanne
Surah Al-Isra, Verse 36
وَلَا تَمۡشِ فِي ٱلۡأَرۡضِ مَرَحًاۖ إِنَّكَ لَن تَخۡرِقَ ٱلۡأَرۡضَ وَلَن تَبۡلُغَ ٱلۡجِبَالَ طُولٗا
nī bhūmiyil ahaṅkariccunaṭakkarut. bhūmiye piḷarkkāneānnuṁ ninakkāvilla. parvataṅṅaḷēāḷaṁ peākkanvekkānuṁ ninakku sādhyamalla; uṟapp
Surah Al-Isra, Verse 37
كُلُّ ذَٰلِكَ كَانَ سَيِّئُهُۥ عِندَ رَبِّكَ مَكۡرُوهٗا
ivayile mēāśamāyavayellāṁ ninṟe nāthan veṟuttakaṟṟiyavayāṇ
Surah Al-Isra, Verse 38
ذَٰلِكَ مِمَّآ أَوۡحَىٰٓ إِلَيۡكَ رَبُّكَ مِنَ ٱلۡحِكۡمَةِۗ وَلَا تَجۡعَلۡ مَعَ ٱللَّهِ إِلَٰهًا ءَاخَرَ فَتُلۡقَىٰ فِي جَهَنَّمَ مَلُومٗا مَّدۡحُورًا
ninṟe nāthan ninakku bēādhanaṁ nalkiya jñānattil peṭṭatāṇit. nī allāhuvēāṭeāppaṁ maṟṟeāru daivatteyuṁ svīkarikkarut. aṅṅane ceytāl nī nindyanuṁ divyānugrahaṁ vilakkappeṭṭavanumāyi narakattileṟiyappeṭuṁ
Surah Al-Isra, Verse 39
أَفَأَصۡفَىٰكُمۡ رَبُّكُم بِٱلۡبَنِينَ وَٱتَّخَذَ مِنَ ٱلۡمَلَـٰٓئِكَةِ إِنَٰثًاۚ إِنَّكُمۡ لَتَقُولُونَ قَوۡلًا عَظِيمٗا
niṅṅaḷuṭe nāthan niṅṅaḷkk putranmāre tarikayuṁ tanikkuvēṇṭi malakkukaḷilninn putrimāre svīkarikkukayumāṇēā ceytat? vaḷare gurutaramāya vākkāṇ niṅṅaḷ paṟayunnat
Surah Al-Isra, Verse 40
وَلَقَدۡ صَرَّفۡنَا فِي هَٰذَا ٱلۡقُرۡءَانِ لِيَذَّكَّرُواْ وَمَا يَزِيدُهُمۡ إِلَّا نُفُورٗا
janaṁ cinticcu manas'silākkānāyi nāṁ ī khur'ānil kāryaṅṅaḷ vividha rūpattil viśadīkariccirikkunnu. enniṭṭuṁ it satyattil ninnuḷḷa avaruṭe akalcca vardhippikkuka mātramāṇ ceyyunnat
Surah Al-Isra, Verse 41
قُل لَّوۡ كَانَ مَعَهُۥٓ ءَالِهَةٞ كَمَا يَقُولُونَ إِذٗا لَّٱبۡتَغَوۡاْ إِلَىٰ ذِي ٱلۡعَرۡشِ سَبِيلٗا
paṟayuka: avar vādikkumpēāle allāhuvēāṭeāppaṁ maṟṟu daivaṅṅaḷuṇṭāyirunneṅkil uṟappāyuṁ avar sinhāsanādhipanṟe sthānattettān sakalamārgaṅṅaḷuṁ tēṭumāyirunnu
Surah Al-Isra, Verse 42
سُبۡحَٰنَهُۥ وَتَعَٰلَىٰ عَمَّا يَقُولُونَ عُلُوّٗا كَبِيرٗا
avar paṟaññuparattunnatil ninnellāṁ allāhu etrayēā pariśud'dhanāṇ. avaykkellāmupari avan etrayēā unnatanāyirikkunnu
Surah Al-Isra, Verse 43
تُسَبِّحُ لَهُ ٱلسَّمَٰوَٰتُ ٱلسَّبۡعُ وَٱلۡأَرۡضُ وَمَن فِيهِنَّۚ وَإِن مِّن شَيۡءٍ إِلَّا يُسَبِّحُ بِحَمۡدِهِۦ وَلَٰكِن لَّا تَفۡقَهُونَ تَسۡبِيحَهُمۡۚ إِنَّهُۥ كَانَ حَلِيمًا غَفُورٗا
ēḻākāśaṅṅaḷuṁ bhūmiyuṁ avayiluḷḷavareākkeyuṁ avanṟe viśud'dhiye vāḻttunnu. avane stutikkunnatēāṭeāppaṁ avanṟe pariśud'dhiye prakīrttikkātta yāteānnumilla. pakṣē, avaruṭe prakīrttanaṁ niṅṅaḷkku manas'silāvukayilla. avan vaḷare sahanamuḷḷavanuṁ ēṟe peāṟukkunnavanumāṇ
Surah Al-Isra, Verse 44
وَإِذَا قَرَأۡتَ ٱلۡقُرۡءَانَ جَعَلۡنَا بَيۡنَكَ وَبَيۡنَ ٱلَّذِينَ لَا يُؤۡمِنُونَ بِٱلۡأٓخِرَةِ حِجَابٗا مَّسۡتُورٗا
nī khur'ān pārāyaṇaṁ ceyyumpēāḷ ninakkuṁ paralēākattil viśvasikkāttavarkkumiṭayil nāṁ adr̥śyamāya oru maṟayiṭunnu
Surah Al-Isra, Verse 45
وَجَعَلۡنَا عَلَىٰ قُلُوبِهِمۡ أَكِنَّةً أَن يَفۡقَهُوهُ وَفِيٓ ءَاذَانِهِمۡ وَقۡرٗاۚ وَإِذَا ذَكَرۡتَ رَبَّكَ فِي ٱلۡقُرۡءَانِ وَحۡدَهُۥ وَلَّوۡاْ عَلَىٰٓ أَدۡبَٰرِهِمۡ نُفُورٗا
at manas'silākkānāvātta vidhaṁ avaruṭe hr̥dayaṅṅaḷkku nāṁ mūṭiyiṭunnu. kātukaḷkk aṭappiṭunnu. ninṟe nāthane mātraṁ ī khur'ānil nī parāmarśikkumpēāḷ avar veṟuppēāṭe pintiriññupēākunnu
Surah Al-Isra, Verse 46
نَّحۡنُ أَعۡلَمُ بِمَا يَسۡتَمِعُونَ بِهِۦٓ إِذۡ يَسۡتَمِعُونَ إِلَيۡكَ وَإِذۡ هُمۡ نَجۡوَىٰٓ إِذۡ يَقُولُ ٱلظَّـٰلِمُونَ إِن تَتَّبِعُونَ إِلَّا رَجُلٗا مَّسۡحُورًا
ninṟe vākkukaḷ avar cevikeāṭutt kēḷkkumpēāḷ yathārthattil entāṇavar śrad'dhiccukēṭṭukeāṇṭirunnatenn namukk nannāyaṟiyāṁ. avar svakāryaṁ paṟayumpēāḷ entāṇavar paṟayunnatennuṁ. ī akramikaḷ paṟaññukeāṇṭirunnat “niṅṅaḷ pintuṭarunnat māraṇaṁ bādhicca oru manuṣyane mātramāṇe”nnāṇ
Surah Al-Isra, Verse 47
ٱنظُرۡ كَيۡفَ ضَرَبُواْ لَكَ ٱلۡأَمۡثَالَ فَضَلُّواْ فَلَا يَسۡتَطِيعُونَ سَبِيلٗا
nēākkū! evvidhamāṇ avar ninakk upamakaḷ camakkunnat? aṅṅane avar piḻaccupēāyirikkunnu. atinālavarkk nērvaḻi prāpikkānāvilla
Surah Al-Isra, Verse 48
وَقَالُوٓاْ أَءِذَا كُنَّا عِظَٰمٗا وَرُفَٰتًا أَءِنَّا لَمَبۡعُوثُونَ خَلۡقٗا جَدِيدٗا
avar cēādikkunnu: "ñaṅṅaḷ ellukaḷuṁ nurumpiya turumpukaḷumāyi māṟiyāl pinneyuṁ putiya sr̥ṣṭiyāyi uyirtteḻunnēlpikkappeṭumennēā?”
Surah Al-Isra, Verse 49
۞قُلۡ كُونُواْ حِجَارَةً أَوۡ حَدِيدًا
paṟayuka: "niṅṅaḷ kallēā irumpēā āyikkeāḷḷuka
Surah Al-Isra, Verse 50
أَوۡ خَلۡقٗا مِّمَّا يَكۡبُرُ فِي صُدُورِكُمۡۚ فَسَيَقُولُونَ مَن يُعِيدُنَاۖ قُلِ ٱلَّذِي فَطَرَكُمۡ أَوَّلَ مَرَّةٖۚ فَسَيُنۡغِضُونَ إِلَيۡكَ رُءُوسَهُمۡ وَيَقُولُونَ مَتَىٰ هُوَۖ قُلۡ عَسَىٰٓ أَن يَكُونَ قَرِيبٗا
atalleṅkil niṅṅaḷuṭe manas'sukaḷil kūṭutal valutāyi ttēānnunna maṟṟu valla sr̥ṣṭiyumāyittīruka; ennāluṁ niṅṅaḷe uyirtteḻunnēlpikkuṁ.” appēāḻavar cēādikkuṁ: "ārāṇ ñaṅṅaḷe jīvitattilēkk tiriccukeāṇṭuvarika?” paṟayuka: "niṅṅaḷe ādyaṁ sr̥ṣṭiccavan tanne.” annēramavar ninṟe nēre talayāṭṭikkeāṇṭ cēādikkuṁ: "eppēāḻāṇ atuṇṭāvuka?” paṟayuka: "aṭuttutanne āyēkkāṁ.”
Surah Al-Isra, Verse 51
يَوۡمَ يَدۡعُوكُمۡ فَتَسۡتَجِيبُونَ بِحَمۡدِهِۦ وَتَظُنُّونَ إِن لَّبِثۡتُمۡ إِلَّا قَلِيلٗا
avan niṅṅaḷe viḷikkukayuṁ niṅṅaḷ avane stuticcukeāṇṭ uttaraṁ nalkukayuṁ ceyyunna divasaṁ. appēāḷ alpakālaṁ mātramē niṅṅaḷ bhūmiyil kaḻiccukūṭṭiyiṭṭuḷḷūvenn niṅṅaḷkku tēānnuṁ
Surah Al-Isra, Verse 52
وَقُل لِّعِبَادِي يَقُولُواْ ٱلَّتِي هِيَ أَحۡسَنُۚ إِنَّ ٱلشَّيۡطَٰنَ يَنزَغُ بَيۡنَهُمۡۚ إِنَّ ٱلشَّيۡطَٰنَ كَانَ لِلۡإِنسَٰنِ عَدُوّٗا مُّبِينٗا
nī enṟe dāsanmārēāṭu paṟayuka: avar paṟayunnat ēṟṟaṁ mikacca vākkukaḷākaṭṭe. tīrccayāyuṁ piśāc avarkkiṭayil kuḻappaṁ kuttippeākkunnu. piśāc manuṣyanṟe pratyakṣa śatrutanne
Surah Al-Isra, Verse 53
رَّبُّكُمۡ أَعۡلَمُ بِكُمۡۖ إِن يَشَأۡ يَرۡحَمۡكُمۡ أَوۡ إِن يَشَأۡ يُعَذِّبۡكُمۡۚ وَمَآ أَرۡسَلۡنَٰكَ عَلَيۡهِمۡ وَكِيلٗا
niṅṅaḷuṭe nāthan niṅṅaḷeppaṟṟi nannāyaṟiyunnavanāṇ. avanicchikkunnuveṅkil avan niṅṅaḷēāṭ karuṇakāṇikkuṁ. avanicchikkunnuveṅkil niṅṅaḷe śikṣikkukayuṁ ceyyuṁ. nāṁ ninne avaruṭe kaikāryakarttāvāyi niyēāgicciṭṭilla
Surah Al-Isra, Verse 54
وَرَبُّكَ أَعۡلَمُ بِمَن فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِۗ وَلَقَدۡ فَضَّلۡنَا بَعۡضَ ٱلنَّبِيِّـۧنَ عَلَىٰ بَعۡضٖۖ وَءَاتَيۡنَا دَاوُۥدَ زَبُورٗا
ākāśabhūmikaḷiluḷḷavarekkuṟicceākke nannāyaṟiyunnavan ninṟe nāthanāṇ. tīrccayāyuṁ nāṁ pravācakanmāril cilarkk maṟṟu cilarēkkāḷ śrēṣṭhata nalkiyiṭṭuṇṭ. dāvūdin nāṁ saṅkīrttanaṁ nalki
Surah Al-Isra, Verse 55
قُلِ ٱدۡعُواْ ٱلَّذِينَ زَعَمۡتُم مِّن دُونِهِۦ فَلَا يَمۡلِكُونَ كَشۡفَ ٱلضُّرِّ عَنكُمۡ وَلَا تَحۡوِيلًا
paṟayuka: allāhuvekkūṭāte daivaṅṅaḷenn niṅṅaḷ vādiccuvarunnavarēāṭ prārthiccu nēākkū. niṅṅaḷil ninn oru duritavuṁ taṭṭimāṟṟānavarkku sādhyamalla. onninuṁ oru māṟṟavuṁ varuttān avarkkāvilla
Surah Al-Isra, Verse 56
أُوْلَـٰٓئِكَ ٱلَّذِينَ يَدۡعُونَ يَبۡتَغُونَ إِلَىٰ رَبِّهِمُ ٱلۡوَسِيلَةَ أَيُّهُمۡ أَقۡرَبُ وَيَرۡجُونَ رَحۡمَتَهُۥ وَيَخَافُونَ عَذَابَهُۥٓۚ إِنَّ عَذَابَ رَبِّكَ كَانَ مَحۡذُورٗا
ikkūṭṭar āreyāṇēā viḷiccuprārthikkunnat avar svayantanne taṅṅaḷuṭe nāthanṟe sāmīpyannēṭān vaḻitēṭikkeāṇṭirikkukayāṇ. avaril allāhuvumāyi ēṟṟavuṁ aṭuttavaruṭe avasthayitāṇ: avar avanṟe kāruṇyaṁ keātikkunnu. avanṟe śikṣaye bhayappeṭunnu. ninṟe nāthanṟe śikṣa pēṭikkappeṭēṇṭatutanne; tīrcca
Surah Al-Isra, Verse 57
وَإِن مِّن قَرۡيَةٍ إِلَّا نَحۡنُ مُهۡلِكُوهَا قَبۡلَ يَوۡمِ ٱلۡقِيَٰمَةِ أَوۡ مُعَذِّبُوهَا عَذَابٗا شَدِيدٗاۚ كَانَ ذَٰلِكَ فِي ٱلۡكِتَٰبِ مَسۡطُورٗا
uyirtteḻunnēlpunāḷin mumpāyi nāṁ naśippikkukayēā kaṭhinamāyi śikṣikkukayēā ceyyātta oru nāṭumuṇṭāvukayilla. at mūlapramāṇattil rēkhappeṭuttiya kāryamāṇ
Surah Al-Isra, Verse 58
وَمَا مَنَعَنَآ أَن نُّرۡسِلَ بِٱلۡأٓيَٰتِ إِلَّآ أَن كَذَّبَ بِهَا ٱلۡأَوَّلُونَۚ وَءَاتَيۡنَا ثَمُودَ ٱلنَّاقَةَ مُبۡصِرَةٗ فَظَلَمُواْ بِهَاۚ وَمَا نُرۡسِلُ بِٱلۡأٓيَٰتِ إِلَّا تَخۡوِيفٗا
dr̥ṣṭāntaṅṅaḷ ayakkunnatil ninnu nam'me taṭayunnat ivarkku mumpuṇṭāyirunnavar attaraṁ dr̥ṣṭāntaṅṅaḷe niṣēdhiccu taḷḷikkaḷaññuvennatu mātramāṇ. samūd gēātrattinu nāṁ pratyakṣa aṭayāḷamāyi oṭṭakatte nalki. ennāl avaratinēāṭ atikramaṁ kāṇikkukayāṇuṇṭāyat. nāṁ dr̥ṣṭāntaṅṅaḷayakkunnat bhayappeṭuttān vēṇṭi mātramāṇ
Surah Al-Isra, Verse 59
وَإِذۡ قُلۡنَا لَكَ إِنَّ رَبَّكَ أَحَاطَ بِٱلنَّاسِۚ وَمَا جَعَلۡنَا ٱلرُّءۡيَا ٱلَّتِيٓ أَرَيۡنَٰكَ إِلَّا فِتۡنَةٗ لِّلنَّاسِ وَٱلشَّجَرَةَ ٱلۡمَلۡعُونَةَ فِي ٱلۡقُرۡءَانِۚ وَنُخَوِّفُهُمۡ فَمَا يَزِيدُهُمۡ إِلَّا طُغۡيَٰنٗا كَبِيرٗا
ninṟe nāthan manuṣyareyeānnaṭaṅkaṁ valayaṁ ceytirikkunnuvenn nāṁ ninnēāṭ paṟañña sandarbhaṁ ōrkkuka. ninakku nāṁ kāṇiccutanna ā kāḻca nāṁ janaṅṅaḷkk oru parīkṣaṇamākkukayāṇ ceytat. khur'ānil śapikkappeṭṭa ā vr̥kṣavuṁ aṅṅanetanne. nāṁ avare bhayappeṭuttukayāṇ. ennāl atavaril dhikkāraṁ vaḷarttuka mātramē ceyyunnuḷḷū
Surah Al-Isra, Verse 60
وَإِذۡ قُلۡنَا لِلۡمَلَـٰٓئِكَةِ ٱسۡجُدُواْ لِأٓدَمَ فَسَجَدُوٓاْ إِلَّآ إِبۡلِيسَ قَالَ ءَأَسۡجُدُ لِمَنۡ خَلَقۡتَ طِينٗا
niṅṅaḷ ādamin sāṣṭāṅgaṁ ceyyukayenn nāṁ malakkukaḷēāṭ paṟañña sandarbhaṁ! appēāḻavar sāṣṭāṅgaṁ praṇamiccu. iblīseāḻike. avan paṟaññu: "nī kaḷimaṇṇukeāṇṭuṇṭākkiyavan ñān sāṣṭāṅgaṁ ceyyukayēā?”
Surah Al-Isra, Verse 61
قَالَ أَرَءَيۡتَكَ هَٰذَا ٱلَّذِي كَرَّمۡتَ عَلَيَّ لَئِنۡ أَخَّرۡتَنِ إِلَىٰ يَوۡمِ ٱلۡقِيَٰمَةِ لَأَحۡتَنِكَنَّ ذُرِّيَّتَهُۥٓ إِلَّا قَلِيلٗا
iblīs paṟaññu: "ennēkkāḷ nī ivane ādaraṇīyanākki. ivan atinarhanāṇēāyenn nīyenne aṟiyikkuka. uyirtteḻunnēlpunāḷ vare nīyenikku samayaṁ anuvadikkukayāṇeṅkil avanṟe santānaṅṅaḷil alpaṁ cilareyeāḻike ellāvareyuṁ ñān ā padaviyilninn piḻuteṟiyuka tanne ceyyuṁ.”
Surah Al-Isra, Verse 62
قَالَ ٱذۡهَبۡ فَمَن تَبِعَكَ مِنۡهُمۡ فَإِنَّ جَهَنَّمَ جَزَآؤُكُمۡ جَزَآءٗ مَّوۡفُورٗا
allāhu paṟaññu: "nī pēāyikkeāḷḷuka. avaril ninnāreṅkiluṁ ninne pintuṭarukayāṇeṅkil niṅṅaḷkkuḷḷa pratiphalaṁ narakamāyirikkuṁ. it tikaveātta pratiphalantanne
Surah Al-Isra, Verse 63
وَٱسۡتَفۡزِزۡ مَنِ ٱسۡتَطَعۡتَ مِنۡهُم بِصَوۡتِكَ وَأَجۡلِبۡ عَلَيۡهِم بِخَيۡلِكَ وَرَجِلِكَ وَشَارِكۡهُمۡ فِي ٱلۡأَمۡوَٰلِ وَٱلۡأَوۡلَٰدِ وَعِدۡهُمۡۚ وَمَا يَعِدُهُمُ ٱلشَّيۡطَٰنُ إِلَّا غُرُورًا
ninṟe occavekkalilūṭe avarilninn ninakk kaḻiyāvunnavareyeākke nī teṟṟiccukeāḷḷuka. avarkketire nī ninṟe kutirappaṭayeyuṁ kālāḷppaṭayeyuṁ orumiccukūṭṭuka. sampattiluṁ santānaṅṅaḷiluṁ avarēāṭeāppaṁ kūṭṭucērnnukeāḷḷuka. avarkk nī mēāhana vāgdānaṅṅaḷ nalkukayuṁ ceyyuka.” piśācinṟe avarēāṭuḷḷa vāgdānaṁ keāṭuṁ catiyallāteānnumalla
Surah Al-Isra, Verse 64
إِنَّ عِبَادِي لَيۡسَ لَكَ عَلَيۡهِمۡ سُلۡطَٰنٞۚ وَكَفَىٰ بِرَبِّكَ وَكِيلٗا
niścayamāyuṁ enṟe dāsanmāruṭe mēl ninakk oradhikāravumilla. bharamēlpikkappeṭān ninṟe nāthan tanne mati.”
Surah Al-Isra, Verse 65
رَّبُّكُمُ ٱلَّذِي يُزۡجِي لَكُمُ ٱلۡفُلۡكَ فِي ٱلۡبَحۡرِ لِتَبۡتَغُواْ مِن فَضۡلِهِۦٓۚ إِنَّهُۥ كَانَ بِكُمۡ رَحِيمٗا
niṅṅaḷkkāyi kaṭalilūṭe kappalēāṭikkunnavanāṇ niṅṅaḷuṭe nāthan. niṅṅaḷavanṟe audāryaṁ tēṭippiṭikkānvēṇṭi. avan niṅṅaḷēāṭ aḷavaṟṟa kāruṇyavānāṇ
Surah Al-Isra, Verse 66
وَإِذَا مَسَّكُمُ ٱلضُّرُّ فِي ٱلۡبَحۡرِ ضَلَّ مَن تَدۡعُونَ إِلَّآ إِيَّاهُۖ فَلَمَّا نَجَّىٰكُمۡ إِلَى ٱلۡبَرِّ أَعۡرَضۡتُمۡۚ وَكَانَ ٱلۡإِنسَٰنُ كَفُورًا
kaṭalil niṅṅaḷe valla vipattuṁ bādhiccāl allāhuvekkūṭāte niṅṅaḷ viḷiccu prārthikkunnavayellāṁ apratyakṣamākunnu. ennāl avan niṅṅaḷe karayilēkk rakṣappeṭuttiyāl niṅṅaḷ avanilninn tiriññukaḷayunnu. manuṣyan ēṟe nandikeṭṭavan tanne
Surah Al-Isra, Verse 67
أَفَأَمِنتُمۡ أَن يَخۡسِفَ بِكُمۡ جَانِبَ ٱلۡبَرِّ أَوۡ يُرۡسِلَ عَلَيۡكُمۡ حَاصِبٗا ثُمَّ لَا تَجِدُواْ لَكُمۡ وَكِيلًا
karayuṭe ōrattutanne avan niṅṅaḷe āḻttikkaḷayunnuvennu vekkuka. alleṅkil avan niṅṅaḷuṭe nēre caralmaḻa vīḻttunnuvenn. itilninnellāṁ niṅṅaḷe rakṣikkunna āreyuṁ kaṇṭettān kaḻiyunnillennuṁ! itēkkuṟicceākke niṅṅaḷ tīrttuṁ nirbhayarāṇēā
Surah Al-Isra, Verse 68
أَمۡ أَمِنتُمۡ أَن يُعِيدَكُمۡ فِيهِ تَارَةً أُخۡرَىٰ فَيُرۡسِلَ عَلَيۡكُمۡ قَاصِفٗا مِّنَ ٱلرِّيحِ فَيُغۡرِقَكُم بِمَا كَفَرۡتُمۡ ثُمَّ لَا تَجِدُواْ لَكُمۡ عَلَيۡنَا بِهِۦ تَبِيعٗا
alleṅkil maṟṟeārikkal avan niṅṅaḷe kaṭalilēkk tiriccukeāṇṭupēākunnu; aṅṅane niṅṅaḷ nandikēṭ kāṇiccatin śikṣayāyi niṅṅaḷuṭe nēre keāṭuṅkāṟṟayacc niṅṅaḷe atil mukkikkaḷayunnu; pinnīṭ akkāryattil niṅṅaḷkkāyi namukketire naṭapaṭiyeṭukkān niṅṅaḷkkāreyuṁ kaṇṭettānāvunnumilla- ittarameāravasthayekkuṟiccuṁ niṅṅaḷ nirbhayarāṇēā
Surah Al-Isra, Verse 69
۞وَلَقَدۡ كَرَّمۡنَا بَنِيٓ ءَادَمَ وَحَمَلۡنَٰهُمۡ فِي ٱلۡبَرِّ وَٱلۡبَحۡرِ وَرَزَقۡنَٰهُم مِّنَ ٱلطَّيِّبَٰتِ وَفَضَّلۡنَٰهُمۡ عَلَىٰ كَثِيرٖ مِّمَّنۡ خَلَقۡنَا تَفۡضِيلٗا
uṟappāyuṁ ādaṁ santatikaḷe nāṁ ādariccirikkunnu. avarkku nāṁ kaṭaliluṁ karayiluṁ sañcarikkānāyi vāhanaṅṅaḷeārukki. uttama vibhavaṅṅaḷ āhāramāyi nalki. nāṁ sr̥ṣṭicca niravadhi sr̥ṣṭikaḷekkāḷ nāmavarkk mahatvamēkukayuṁ ceytu
Surah Al-Isra, Verse 70
يَوۡمَ نَدۡعُواْ كُلَّ أُنَاسِۭ بِإِمَٰمِهِمۡۖ فَمَنۡ أُوتِيَ كِتَٰبَهُۥ بِيَمِينِهِۦ فَأُوْلَـٰٓئِكَ يَقۡرَءُونَ كِتَٰبَهُمۡ وَلَا يُظۡلَمُونَ فَتِيلٗا
oru dinaṁ! annu nāṁ ellā ōrēā janavibhāgatteyuṁ taṅṅaḷuṭe nētāvinēāṭeāppaṁ oriṭatt viḷiccukūṭṭuṁ. ann karmapustakaṁ valatukayyil nalkappeṭunnavar taṅṅaḷuṭe rēkha vāyiccunēākkuṁ. avareāṭṭuṁ anītikkirayāvilla
Surah Al-Isra, Verse 71
وَمَن كَانَ فِي هَٰذِهِۦٓ أَعۡمَىٰ فَهُوَ فِي ٱلۡأٓخِرَةِ أَعۡمَىٰ وَأَضَلُّ سَبِيلٗا
ī lēākatt kaṇṇu kāṇāttavaneppēāle kaḻiyunnavan paralēākatt kaṇṇupeāṭṭanāyirikkuṁ. paṟṟe vaḻi piḻaccavanuṁ
Surah Al-Isra, Verse 72
وَإِن كَادُواْ لَيَفۡتِنُونَكَ عَنِ ٱلَّذِيٓ أَوۡحَيۡنَآ إِلَيۡكَ لِتَفۡتَرِيَ عَلَيۡنَا غَيۡرَهُۥۖ وَإِذٗا لَّٱتَّخَذُوكَ خَلِيلٗا
sanśayamilla; nāṁ ninakk bēādhanaṁ nalkiya sandēśaṅṅaḷil ninn ninne teṟṟicc nāśattilakappeṭuttān avareāruṅṅiyirikkunnu. nī svayaṁ keṭṭiccamaccava nam'muṭe pērilveccukeṭṭaṇamennāṇavarāgrahikkunnat. aṅṅane ceytāl uṟappāyuṁ avar ninne uṟṟa mitramāyi svīkarikkuṁ
Surah Al-Isra, Verse 73
وَلَوۡلَآ أَن ثَبَّتۡنَٰكَ لَقَدۡ كِدتَّ تَرۡكَنُ إِلَيۡهِمۡ شَيۡـٔٗا قَلِيلًا
ninne nāṁ uṟappiccu nirttiyillāyirunneṅkil nī avaruṭe pakṣattēkk alpasvalpaṁ cāññupēākumāyirunnu
Surah Al-Isra, Verse 74
إِذٗا لَّأَذَقۡنَٰكَ ضِعۡفَ ٱلۡحَيَوٰةِ وَضِعۡفَ ٱلۡمَمَاتِ ثُمَّ لَا تَجِدُ لَكَ عَلَيۡنَا نَصِيرٗا
aṅṅane sambhaviccirunneṅkil ninne nāṁ ihattiluṁ parattiluṁ iraṭṭi śikṣa āsvadippikkuṁ. appēāḷ namukketire ninne sahāyikkān ārēyuṁ kaṇṭettānāvilla
Surah Al-Isra, Verse 75
وَإِن كَادُواْ لَيَسۡتَفِزُّونَكَ مِنَ ٱلۡأَرۡضِ لِيُخۡرِجُوكَ مِنۡهَاۖ وَإِذٗا لَّا يَلۡبَثُونَ خِلَٰفَكَ إِلَّا قَلِيلٗا
ninne bhūmiyilninn paṟicceṭutt puṟatteṟiyān avar tayyāṟeṭuttirikkunnu. aṅṅane sambhaviccāl ninakku śēṣaṁ alpakālamallāte avaraviṭe tāmasikkān pēākunnilla
Surah Al-Isra, Verse 76
سُنَّةَ مَن قَدۡ أَرۡسَلۡنَا قَبۡلَكَ مِن رُّسُلِنَاۖ وَلَا تَجِدُ لِسُنَّتِنَا تَحۡوِيلًا
ninakku mump nāṁ ayacca nam'muṭe dūtanmāruṭe kāryattiluṇṭāya naṭapaṭikramaṁ tanneyāṇit. nam'muṭe naṭapaṭikramaṅṅaḷil oru vyatyāsavuṁ ninakku kāṇānāvilla
Surah Al-Isra, Verse 77
أَقِمِ ٱلصَّلَوٰةَ لِدُلُوكِ ٱلشَّمۡسِ إِلَىٰ غَسَقِ ٱلَّيۡلِ وَقُرۡءَانَ ٱلۡفَجۡرِۖ إِنَّ قُرۡءَانَ ٱلۡفَجۡرِ كَانَ مَشۡهُودٗا
sūryan teṟṟunnatu mutal rāv iruḷuṁ vare namaskāraṁ niṣṭhayēāṭe nirvahikkuka; khur'ān pārāyaṇaṁ ceytuḷḷa prabhāta namaskāravuṁ. tīrccayāyuṁ prabhāta prārthanayile khur'ān pārāyaṇaṁ sākṣyaṁ vahikkappeṭunnatāṇ
Surah Al-Isra, Verse 78
وَمِنَ ٱلَّيۡلِ فَتَهَجَّدۡ بِهِۦ نَافِلَةٗ لَّكَ عَسَىٰٓ أَن يَبۡعَثَكَ رَبُّكَ مَقَامٗا مَّحۡمُودٗا
rāvil khur'ān pārāyaṇaṁ ceyt tahajjud namaskarikkuka. it ninakk kūṭutal anugrahaṁ nēṭittarunna onnāṇ. atuvaḻi ninṟe nāthan ninne stutyarhamāya sthānattēkkuyarttiyēkkāṁ
Surah Al-Isra, Verse 79
وَقُل رَّبِّ أَدۡخِلۡنِي مُدۡخَلَ صِدۡقٖ وَأَخۡرِجۡنِي مُخۡرَجَ صِدۡقٖ وَٱجۡعَل لِّي مِن لَّدُنكَ سُلۡطَٰنٗا نَّصِيرٗا
nī prārthikkuka: "enṟe nāthā, nī enṟe pravēśanaṁ satyattēāṭeāppamākkēṇamē! enṟe puṟappāṭuṁ satyattēāṭeāppamākkēṇamē. ninnil ninnuḷḷa oradhikāraśaktiye enikk sahāyiyāyi nalkēṇamē.”
Surah Al-Isra, Verse 80
وَقُلۡ جَآءَ ٱلۡحَقُّ وَزَهَقَ ٱلۡبَٰطِلُۚ إِنَّ ٱلۡبَٰطِلَ كَانَ زَهُوقٗا
prakhyāpikkuka: satyaṁ vannu. mithya takarnnu. mithya takarānuḷḷatu tanne
Surah Al-Isra, Verse 81
وَنُنَزِّلُ مِنَ ٱلۡقُرۡءَانِ مَا هُوَ شِفَآءٞ وَرَحۡمَةٞ لِّلۡمُؤۡمِنِينَ وَلَا يَزِيدُ ٱلظَّـٰلِمِينَ إِلَّا خَسَارٗا
ī khur'ānilūṭe nāṁ, satyaviśvāsikaḷkk āśvāsavuṁ kāruṇyavuṁ nalkunna cilat iṟakkikkeāṇṭirikkunnu. ennāl atikramikaḷkkit naṣṭamallāteānnuṁ vardhippikkunnilla
Surah Al-Isra, Verse 82
وَإِذَآ أَنۡعَمۡنَا عَلَى ٱلۡإِنسَٰنِ أَعۡرَضَ وَنَـَٔا بِجَانِبِهِۦ وَإِذَا مَسَّهُ ٱلشَّرُّ كَانَ يَـُٔوسٗا
manuṣyan nāṁ anugrahamēkiyāl avan tiriññukaḷayunnu. tanikku tēānniyapēāle tennimāṟippēākunnu. avan valla vipattuṁ vannālēā nirāśanāvukayuṁ ceyyunnu
Surah Al-Isra, Verse 83
قُلۡ كُلّٞ يَعۡمَلُ عَلَىٰ شَاكِلَتِهِۦ فَرَبُّكُمۡ أَعۡلَمُ بِمَنۡ هُوَ أَهۡدَىٰ سَبِيلٗا
paṟayuka: ōrēāruttaruṁ taṅṅaḷuṭe manēānilakkanusaricc pravartticcukeāṇṭirikkunnu. ārāṇ ēṟṟaṁ śariyāya mārgattilenn nannāyaṟiyunnavan niṅṅaḷuṭe nāthan mātramāṇ
Surah Al-Isra, Verse 84
وَيَسۡـَٔلُونَكَ عَنِ ٱلرُّوحِۖ قُلِ ٱلرُّوحُ مِنۡ أَمۡرِ رَبِّي وَمَآ أُوتِيتُم مِّنَ ٱلۡعِلۡمِ إِلَّا قَلِيلٗا
ātmāvineppaṟṟi avar ninnēāṭ cēādikkunnu. paṟayuka: ātmāv enṟe nāthanṟe varutiyiluḷḷa kāryamāṇ. vijñānattilninn vaḷare kuṟaccē niṅṅaḷkk nalkiyiṭṭuḷḷū
Surah Al-Isra, Verse 85
وَلَئِن شِئۡنَا لَنَذۡهَبَنَّ بِٱلَّذِيٓ أَوۡحَيۡنَآ إِلَيۡكَ ثُمَّ لَا تَجِدُ لَكَ بِهِۦ عَلَيۡنَا وَكِيلًا
nāṁ icchikkukayāṇeṅkil ninakku nāṁ bēādhanamāyi nalkiya sandēśaṁ nāṁ tanne pinvalikkumāyirunnu. pinne namukketire ninne sahāyikkān oru rakṣakaneyuṁ ninakku kaṇṭettānāvilla
Surah Al-Isra, Verse 86
إِلَّا رَحۡمَةٗ مِّن رَّبِّكَۚ إِنَّ فَضۡلَهُۥ كَانَ عَلَيۡكَ كَبِيرٗا
aṅṅane sambhavikkāttat ninṟe nāthanṟe kāruṇyaṅkeāṇṭu mātramāṇ. ninnēāṭuḷḷa avanṟe anugrahaṁ vaḷare valutāṇ
Surah Al-Isra, Verse 87
قُل لَّئِنِ ٱجۡتَمَعَتِ ٱلۡإِنسُ وَٱلۡجِنُّ عَلَىٰٓ أَن يَأۡتُواْ بِمِثۡلِ هَٰذَا ٱلۡقُرۡءَانِ لَا يَأۡتُونَ بِمِثۡلِهِۦ وَلَوۡ كَانَ بَعۡضُهُمۡ لِبَعۡضٖ ظَهِيرٗا
paṟayuka: manuṣyaruṁ jinnukaḷuṁ otteārumiccu śramiccāluṁ ī khur'ān pēāleānn keāṇṭuvarānāvilla- avarellāṁ parasparaṁ pintuṇaccāluṁ śari
Surah Al-Isra, Verse 88
وَلَقَدۡ صَرَّفۡنَا لِلنَّاسِ فِي هَٰذَا ٱلۡقُرۡءَانِ مِن كُلِّ مَثَلٖ فَأَبَىٰٓ أَكۡثَرُ ٱلنَّاسِ إِلَّا كُفُورٗا
ī khur'ānil manuṣyarkkāyi ellāvidha upamakaḷuṁ nāṁ vividha rūpēṇa vivaricciṭṭuṇṭ. enniṭṭuṁ manuṣyarilēṟe pēruṁ avaye taḷḷikkaḷaññu. satyaniṣēdhattiluṟaccuninnu
Surah Al-Isra, Verse 89
وَقَالُواْ لَن نُّؤۡمِنَ لَكَ حَتَّىٰ تَفۡجُرَ لَنَا مِنَ ٱلۡأَرۡضِ يَنۢبُوعًا
avar paṟaññu: "nī ñaṅṅaḷkkāyi bhūmiyilninn oru uṟava oḻukkittarunvare ñaṅṅaḷ ninne viśvasikkukayilla
Surah Al-Isra, Verse 90
أَوۡ تَكُونَ لَكَ جَنَّةٞ مِّن نَّخِيلٖ وَعِنَبٖ فَتُفَجِّرَ ٱلۡأَنۡهَٰرَ خِلَٰلَهَا تَفۡجِيرًا
alleṅkil ninakk īntappanayuṭeyuṁ muntiriyuṭeyuṁ oru tēāṭṭamuṇṭāvukayuṁ avaykkiṭayilūṭe nī aruvikaḷ oḻukkukayuṁ ceyyuka
Surah Al-Isra, Verse 91
أَوۡ تُسۡقِطَ ٱلسَّمَآءَ كَمَا زَعَمۡتَ عَلَيۡنَا كِسَفًا أَوۡ تَأۡتِيَ بِٱللَّهِ وَٱلۡمَلَـٰٓئِكَةِ قَبِيلًا
alleṅkil nī vādikkumpēāle ākāśatte ñaṅṅaḷuṭe mēl kaṣṇaṅṅaḷākki vīḻttuka; allāhuveyuṁ malakkukaḷeyuṁ ñaṅṅaḷuṭe munnil nēriṭṭ keāṇṭuvarika
Surah Al-Isra, Verse 92
أَوۡ يَكُونَ لَكَ بَيۡتٞ مِّن زُخۡرُفٍ أَوۡ تَرۡقَىٰ فِي ٱلسَّمَآءِ وَلَن نُّؤۡمِنَ لِرُقِيِّكَ حَتَّىٰ تُنَزِّلَ عَلَيۡنَا كِتَٰبٗا نَّقۡرَؤُهُۥۗ قُلۡ سُبۡحَانَ رَبِّي هَلۡ كُنتُ إِلَّا بَشَرٗا رَّسُولٗا
atumalleṅkil nī ninakkāyi svarṇa nirmitamāya keāṭṭāramuṇṭākkuka; nī ākāśattēkk kayaṟippēāvuka; ñaṅṅaḷkku vāyikkāvunna oru granthaṁ iṟakkittarunnatuvare nī mānattēkku kayaṟippēāyatāyi ñaṅṅaḷ viśvasikkukayilla.” paṟayuka: "enṟe nāthan pariśud'dhan! ñān sandēśavāhakanāya oru manuṣyan mātramākunnu?”
Surah Al-Isra, Verse 93
وَمَا مَنَعَ ٱلنَّاسَ أَن يُؤۡمِنُوٓاْ إِذۡ جَآءَهُمُ ٱلۡهُدَىٰٓ إِلَّآ أَن قَالُوٓاْ أَبَعَثَ ٱللَّهُ بَشَرٗا رَّسُولٗا
janaṅṅaḷkk nērvaḻi vannettiyappēāḻellāṁ atil viśvasikkān avarkk taṭas'samāyat “allāhu oru manuṣyaneyāṇēā tanṟe dūtanāyi niyēāgiccirikkunnat” enna avaruṭe vādaṁ mātramāṇ
Surah Al-Isra, Verse 94
قُل لَّوۡ كَانَ فِي ٱلۡأَرۡضِ مَلَـٰٓئِكَةٞ يَمۡشُونَ مُطۡمَئِنِّينَ لَنَزَّلۡنَا عَلَيۡهِم مِّنَ ٱلسَّمَآءِ مَلَكٗا رَّسُولٗا
paṟayuka: bhūmiyiluḷḷat śāntarāyi naṭannunīṅṅunna malakkukaḷāyirunnuveṅkil niścayamāyuṁ avarilēkku nāṁ ākāśattuninn oru malakkinettanne dūtanāyi iṟakkumāyirunnu
Surah Al-Isra, Verse 95
قُلۡ كَفَىٰ بِٱللَّهِ شَهِيدَۢا بَيۡنِي وَبَيۡنَكُمۡۚ إِنَّهُۥ كَانَ بِعِبَادِهِۦ خَبِيرَۢا بَصِيرٗا
paṟayuka: enikkuṁ niṅṅaḷkkumiṭayil sākṣiyāyi allāhu mati. tīrccayāyuṁ avan tanṟe dāsanmāre sūkṣmamāyi aṟiyunnavanuṁ kāṇunnavanumāṇ
Surah Al-Isra, Verse 96
وَمَن يَهۡدِ ٱللَّهُ فَهُوَ ٱلۡمُهۡتَدِۖ وَمَن يُضۡلِلۡ فَلَن تَجِدَ لَهُمۡ أَوۡلِيَآءَ مِن دُونِهِۦۖ وَنَحۡشُرُهُمۡ يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِ عَلَىٰ وُجُوهِهِمۡ عُمۡيٗا وَبُكۡمٗا وَصُمّٗاۖ مَّأۡوَىٰهُمۡ جَهَنَّمُۖ كُلَّمَا خَبَتۡ زِدۡنَٰهُمۡ سَعِيرٗا
allāhu nērvaḻiyilākkunnavan mātramāṇ sanmārgaṁ prāpiccavan. avan durmārgattilakappeṭuttunnavarkk avanekkūṭāte oru rakṣakaneyuṁ ninakku kaṇṭettānāvilla. uyirtteḻunnēlpu nāḷil nāmavare mukhaṁ nilattu kutti valicciḻacc keāṇṭuvaruṁ. avarappēāḷ andharuṁ ūmakaḷuṁ badhirarumāyirikkuṁ. avaruṭe saṅkētaṁ narakamāṇ. atile agni aṇayumpēāḻeākke nāmat āḷikkattikkuṁ
Surah Al-Isra, Verse 97
ذَٰلِكَ جَزَآؤُهُم بِأَنَّهُمۡ كَفَرُواْ بِـَٔايَٰتِنَا وَقَالُوٓاْ أَءِذَا كُنَّا عِظَٰمٗا وَرُفَٰتًا أَءِنَّا لَمَبۡعُوثُونَ خَلۡقٗا جَدِيدًا
avar nam'muṭe pramāṇaṅṅaḷe kaḷḷamākki taḷḷiyatinṟe pratiphalamāṇat. “ñaṅṅaḷ elluṁ turumpumāyaśēṣaṁ putiyeāru sr̥ṣṭiyāyi uyirtteḻunnēlpikkappeṭumēā” enn cēādiccatinṟeyuṁ
Surah Al-Isra, Verse 98
۞أَوَلَمۡ يَرَوۡاْ أَنَّ ٱللَّهَ ٱلَّذِي خَلَقَ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضَ قَادِرٌ عَلَىٰٓ أَن يَخۡلُقَ مِثۡلَهُمۡ وَجَعَلَ لَهُمۡ أَجَلٗا لَّا رَيۡبَ فِيهِ فَأَبَى ٱلظَّـٰلِمُونَ إِلَّا كُفُورٗا
ākāśabhūmikaḷe sr̥ṣṭicca allāhu ivareppēāluḷḷavareyuṁ sr̥ṣṭikkān śaktanāṇenn ivarentukeāṇṭ manas'silākkunnilla? allāhu ivarkkeāravadhi niścayicciṭṭuṇṭ. atileāṭṭuṁ sanśayamilla. ennāl atine taḷḷippaṟayānallāte atikramikaḷkkāvunnilla
Surah Al-Isra, Verse 99
قُل لَّوۡ أَنتُمۡ تَمۡلِكُونَ خَزَآئِنَ رَحۡمَةِ رَبِّيٓ إِذٗا لَّأَمۡسَكۡتُمۡ خَشۡيَةَ ٱلۡإِنفَاقِۚ وَكَانَ ٱلۡإِنسَٰنُ قَتُورٗا
paṟayuka: enṟe nāthanṟe kāruṇyattinṟe khajanāvukaḷ niṅṅaḷuṭe adhīnatayilāyirunnuveṅkil celavaḻiccu tīrnnupēākumēāyenn pēṭicc niṅṅaḷat muṟukkippiṭikkumāyirunnu. manuṣyan paṟṟe piśukkan tanne
Surah Al-Isra, Verse 100
وَلَقَدۡ ءَاتَيۡنَا مُوسَىٰ تِسۡعَ ءَايَٰتِۭ بَيِّنَٰتٖۖ فَسۡـَٔلۡ بَنِيٓ إِسۡرَـٰٓءِيلَ إِذۡ جَآءَهُمۡ فَقَالَ لَهُۥ فِرۡعَوۡنُ إِنِّي لَأَظُنُّكَ يَٰمُوسَىٰ مَسۡحُورٗا
mūsākku nāṁ pratyakṣattil kāṇāvunna ompatu teḷivukaḷ nalki. nī israyēlyarēāṭ cēādiccu nēākkuka: addēhaṁ avarilēkk cenna sandarbhaṁ; appēāḷ phaṟavēān paṟaññu: "mūsā, ninne māraṇaṁ bādhiccavanāyāṇ ñān karutunnat.”
Surah Al-Isra, Verse 101
قَالَ لَقَدۡ عَلِمۡتَ مَآ أَنزَلَ هَـٰٓؤُلَآءِ إِلَّا رَبُّ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِ بَصَآئِرَ وَإِنِّي لَأَظُنُّكَ يَٰفِرۡعَوۡنُ مَثۡبُورٗا
mūsā paṟaññu: "uḷkkāḻcayuṇṭākkān pēānna ī aṭayāḷaṅṅaḷ iṟakkiyat ākāśabhūmikaḷuṭe nāthanallāte maṟṟārumallenn tāṅkaḷkku tanne nannāyaṟiyāvunnatāṇallēā. phaṟavēān, tāṅkaḷ tulaññavanāṇennāṇ ñān karutunnat.”
Surah Al-Isra, Verse 102
فَأَرَادَ أَن يَسۡتَفِزَّهُم مِّنَ ٱلۡأَرۡضِ فَأَغۡرَقۡنَٰهُ وَمَن مَّعَهُۥ جَمِيعٗا
appēāḷ avare nāṭṭilninn viraṭṭiyēāṭikkān phaṟavēān tīrumāniccu. ennāl avaneyuṁ avanṟe kūṭṭāḷikaḷeyuṁ nāṁ mukkikkeānnu
Surah Al-Isra, Verse 103
وَقُلۡنَا مِنۢ بَعۡدِهِۦ لِبَنِيٓ إِسۡرَـٰٓءِيلَ ٱسۡكُنُواْ ٱلۡأَرۡضَ فَإِذَا جَآءَ وَعۡدُ ٱلۡأٓخِرَةِ جِئۡنَا بِكُمۡ لَفِيفٗا
atinuśēṣaṁ nāṁ israyēl makkaḷēāṭu paṟaññu: "niṅṅaḷ ī nāṭṭil pārttukeāḷḷuka. pinnīṭ paralēākattinṟe vāgdatta samayaṁ vannettiyāl niṅṅaḷeyellāṁ orumiccukūṭṭi kūṭṭattēāṭe keāṇṭuvarunnatāṇ.”
Surah Al-Isra, Verse 104
وَبِٱلۡحَقِّ أَنزَلۡنَٰهُ وَبِٱلۡحَقِّ نَزَلَۗ وَمَآ أَرۡسَلۡنَٰكَ إِلَّا مُبَشِّرٗا وَنَذِيرٗا
nāṁ ī khur'ān iṟakkiyat satyasandēśavumāyāṇ. satyaniṣṭhamāyittanne at iṟaṅṅukayuṁ ceytirikkunnu. śubhavārtta aṟiyikkunnavanuṁ tākkītu nalkunnavanumāyallāte ninne nāṁ ayacciṭṭilla
Surah Al-Isra, Verse 105
وَقُرۡءَانٗا فَرَقۡنَٰهُ لِتَقۡرَأَهُۥ عَلَى ٱلنَّاسِ عَلَىٰ مُكۡثٖ وَنَزَّلۡنَٰهُ تَنزِيلٗا
ī khur'ānine nāṁ pala bhāgaṅṅaḷāyi vērtiriccirikkunnu. nī janaṅṅaḷkk sāvadhānaṁ ōtikkeāṭukkān vēṇṭiyāṇit. nāmatine kramēṇayāyi iṟakkittannirikkunnu
Surah Al-Isra, Verse 106
قُلۡ ءَامِنُواْ بِهِۦٓ أَوۡ لَا تُؤۡمِنُوٓاْۚ إِنَّ ٱلَّذِينَ أُوتُواْ ٱلۡعِلۡمَ مِن قَبۡلِهِۦٓ إِذَا يُتۡلَىٰ عَلَيۡهِمۡ يَخِرُّونَۤ لِلۡأَذۡقَانِۤ سُجَّدٗاۤ
paṟayuka: niṅṅaḷkkit viśvasikkukayēā viśvasikkātirikkukayēā ceyyāṁ. ennāl itinu mumpe divyajñānaṁ labhiccavar it vāyiccukēḷkkumpēāḷ mukhaṁ kutti sāṣṭāṅgaṁ praṇamikkunnatāṇ
Surah Al-Isra, Verse 107
وَيَقُولُونَ سُبۡحَٰنَ رَبِّنَآ إِن كَانَ وَعۡدُ رَبِّنَا لَمَفۡعُولٗا
avar paṟayuṁ: ñaṅṅaḷuṭe nāthan etra pariśud'dhan! ñaṅṅaḷuṭe nāthanṟe vāgdānaṁ niṟavēṟṟappeṭunnatu tanne
Surah Al-Isra, Verse 108
وَيَخِرُّونَ لِلۡأَذۡقَانِ يَبۡكُونَ وَيَزِيدُهُمۡ خُشُوعٗا۩
avar karaññukeāṇṭ mukhaṁ kuttivīḻunnu. atavaruṭe bhayabhakti vardhippikkunnu
Surah Al-Isra, Verse 109
قُلِ ٱدۡعُواْ ٱللَّهَ أَوِ ٱدۡعُواْ ٱلرَّحۡمَٰنَۖ أَيّٗا مَّا تَدۡعُواْ فَلَهُ ٱلۡأَسۡمَآءُ ٱلۡحُسۡنَىٰۚ وَلَا تَجۡهَرۡ بِصَلَاتِكَ وَلَا تُخَافِتۡ بِهَا وَٱبۡتَغِ بَيۡنَ ذَٰلِكَ سَبِيلٗا
paṟayuka: niṅṅaḷ “allāhu” enn viḷiccēāḷū. alleṅkil “paramakāruṇikane”nn viḷiccēāḷū. niṅṅaḷ ētu pēru viḷiccu prārthiccāluṁ tarakkēṭilla. uttama nāmaṅṅaḷeākkeyuṁ avannuḷḷatāṇ. ninṟe namaskāraṁ vaḷare uṟakkeyākkarut. vaḷare patukkeyumākkarut. avaykkiṭayil madhyamārgamavalambikkuka
Surah Al-Isra, Verse 110
وَقُلِ ٱلۡحَمۡدُ لِلَّهِ ٱلَّذِي لَمۡ يَتَّخِذۡ وَلَدٗا وَلَمۡ يَكُن لَّهُۥ شَرِيكٞ فِي ٱلۡمُلۡكِ وَلَمۡ يَكُن لَّهُۥ وَلِيّٞ مِّنَ ٱلذُّلِّۖ وَكَبِّرۡهُ تَكۡبِيرَۢا
avan āreyuṁ putranāyi svīkaricciṭṭilla. ādhipatyattil avan paṅkāḷiyumilla. mānakkēṭilninnu kākkān oru sahāyiyuṁ avannāvaśyamilla. aṅṅaneyuḷḷa “allāhuvinu stuti” ennu nī paṟayuka. avanṟe mahatvaṁ kīrttikkuka
Surah Al-Isra, Verse 111