Surah Maryam - Sinhala Translation by Naseem Ismail And Masoor Maulana, Kaleel
كٓهيعٓصٓ
kāf. hā. yā. ayin. sād
Surah Maryam, Verse 1
ذِكۡرُ رَحۡمَتِ رَبِّكَ عَبۡدَهُۥ زَكَرِيَّآ
(nabiyē!) obagē deviyan tama vahalā vana sækariyiyā haṭa pahaḷa kaḷa varaprasādaya (mehi) kiyanu læba ættēya
Surah Maryam, Verse 2
إِذۡ نَادَىٰ رَبَّهُۥ نِدَآءً خَفِيّٗا
ohu tama deviyanva pahat han̆ḍin ārādhanā kara
Surah Maryam, Verse 3
قَالَ رَبِّ إِنِّي وَهَنَ ٱلۡعَظۡمُ مِنِّي وَٱشۡتَعَلَ ٱلرَّأۡسُ شَيۡبٗا وَلَمۡ أَكُنۢ بِدُعَآئِكَ رَبِّ شَقِيّٗا
“magē deviyanē! niyata vaśayenma magē (sækiḷlehi) æṭa khelahīna viya. magē hisa (kes)da idī giyēya. magē deviyanē! (metek) mā obagen illu kisivak vaḷakvanu læbuvē næta. (mā illu siyalla ættenma oba dī ættehiya)”
Surah Maryam, Verse 4
وَإِنِّي خِفۡتُ ٱلۡمَوَٰلِيَ مِن وَرَآءِي وَكَانَتِ ٱمۡرَأَتِي عَاقِرٗا فَهَبۡ لِي مِن لَّدُنكَ وَلِيّٗا
“niyata vaśayenma mā magen pasu magē gnātīn gæna biya vannemi. magē bhāyyayāva nam, van̆da bavaṭa pat vūvāya. ebævin obagē sannidhānayen mā haṭa urumakkārayin bavaṭa pat viya hæki kenekuva oba labā denu mænava!”
Surah Maryam, Verse 5
يَرِثُنِي وَيَرِثُ مِنۡ ءَالِ يَعۡقُوبَۖ وَٱجۡعَلۡهُ رَبِّ رَضِيّٗا
“ohu maṭat yākūbgē paramparāvē daruvanṭada urumkkārayin bavaṭada; magē deviyanē! ohuva (oba) priya karanneku bavaṭada pat karanu mænava!” yayi prārthanā kaḷēya
Surah Maryam, Verse 6
يَٰزَكَرِيَّآ إِنَّا نُبَشِّرُكَ بِغُلَٰمٍ ٱسۡمُهُۥ يَحۡيَىٰ لَمۡ نَجۡعَل لَّهُۥ مِن قَبۡلُ سَمِيّٗا
(eyaṭa deviyan ohuṭa) “ō sækarīyiyā! niyata vaśayenma api yahyā yana nāmayen yut puteku (dena bavaṭa) obaṭa śubhāraṁci dennemu. ema nāmayen yut kisivekut mīṭa pera api utpādanaya kaḷē næta” (yayi pævasuvēya)
Surah Maryam, Verse 7
قَالَ رَبِّ أَنَّىٰ يَكُونُ لِي غُلَٰمٞ وَكَانَتِ ٱمۡرَأَتِي عَاقِرٗا وَقَدۡ بَلَغۡتُ مِنَ ٱلۡكِبَرِ عِتِيّٗا
eyaṭa ohu “magē deviyanē! kesē nam maṭa daruveku æti vannēda? magē bhāryayāva nam, van̆da gæhæniyaki. mamada mahaḷu viyē ucca tatvaya at kara gena ættemi” yayi pævasuvēya
Surah Maryam, Verse 8
قَالَ كَذَٰلِكَ قَالَ رَبُّكَ هُوَ عَلَيَّ هَيِّنٞ وَقَدۡ خَلَقۡتُكَ مِن قَبۡلُ وَلَمۡ تَكُ شَيۡـٔٗا
(eyaṭa “mā pævasū) ē ākārayenma (sidu vanu æta). meya maṭa itāmat pahasu dæyaki. mīṭa pera oba kisivak bavaṭa nosiṭiyadī, mama ma obava utpādanaya kaḷemi’ yayi obagē deviyan pavasannēya” yayida (ema malāyikāvarayā) pævasuvēya
Surah Maryam, Verse 9
قَالَ رَبِّ ٱجۡعَل لِّيٓ ءَايَةٗۖ قَالَ ءَايَتُكَ أَلَّا تُكَلِّمَ ٱلنَّاسَ ثَلَٰثَ لَيَالٖ سَوِيّٗا
eyaṭa ohu “magē deviyanē! (meyaṭa) maṭa sādhakayak labā denu (mænava!)” yayi illā siṭiyēya. (eyaṭa) ohu (deviyan), “obaṭa (mā labā dena) sādhakaya nam, oba (aṁga sampūrṇayen siṭiyadīma) rātrīn tunakda, (dahaval tunakda) minisun samaga katā kirīmaṭa nohæki bavaṭa pat vanu æta” yayi pævasuvēya
Surah Maryam, Verse 10
فَخَرَجَ عَلَىٰ قَوۡمِهِۦ مِنَ ٱلۡمِحۡرَابِ فَأَوۡحَىٰٓ إِلَيۡهِمۡ أَن سَبِّحُواْ بُكۡرَةٗ وَعَشِيّٗا
pasuva ohu (purudu paridi janatāvaṭa hon̆da ovadan dīmaṭa næmadumpaḷehi mihrāb namæti) ati utum sthānayen piṭat vī tama janatāva idiriyaṭa pæmiṇiyēya. (ehet ohuṭa muvin katā kirīmaṭa nohæki viya). ebævin udē savasa (deviyanva) praśaṁsā kara, suvi śuddha karanu yayi (tama atin) ovunṭa saṁgnā kara penvūvēya
Surah Maryam, Verse 11
يَٰيَحۡيَىٰ خُذِ ٱلۡكِتَٰبَ بِقُوَّةٖۖ وَءَاتَيۡنَٰهُ ٱلۡحُكۡمَ صَبِيّٗا
(api pævasū andamaṭa sækarīyiyāṭa, yahyā ipaduṇu pasu ohuṭa) “ō yahyā! oba mema dharmaya śaktimat lesa allā ganu” (yayi pævasuvemu). api ohuṭa (ohugē) kuḍā avadiyēdīma gnānayada labā dunnemu
Surah Maryam, Verse 12
وَحَنَانٗا مِّن لَّدُنَّا وَزَكَوٰةٗۖ وَكَانَ تَقِيّٗا
tavada karuṇāvanta manasada, pariśuddha vū gatiguṇayada api ohuṭa labā dunnemu. ebævin ohu imahat bhaya bhaktikayeku vaśayenma siṭiyēya
Surah Maryam, Verse 13
وَبَرَّۢا بِوَٰلِدَيۡهِ وَلَمۡ يَكُن جَبَّارًا عَصِيّٗا
tavada tama demavpiyanṭa kṛtagna vanneku vaśayenma (siṭiyā) misa, ohu venaskam karanneku vaśayen hō muraṇḍu gati ætteku vaśayen hō siṭiyē næta
Surah Maryam, Verse 14
وَسَلَٰمٌ عَلَيۡهِ يَوۡمَ وُلِدَ وَيَوۡمَ يَمُوتُ وَيَوۡمَ يُبۡعَثُ حَيّٗا
ohu ipaduṇu davasēdīda, ohu maraṇayaṭa pat vana davasēdīda, (paralovadī) ohu paṇa læbī nægiṭina davasēdīda ohu kerehi śāntiya hā samādānayama sthīrava tikheṇu æta
Surah Maryam, Verse 15
وَٱذۡكُرۡ فِي ٱلۡكِتَٰبِ مَرۡيَمَ إِذِ ٱنتَبَذَتۡ مِنۡ أَهۡلِهَا مَكَانٗا شَرۡقِيّٗا
(nabiyē!) mema dharmayehi (īsā nabigē mava vana) maryam gænada (poḍiyak) pavasanu (mænava!) æya tama pavulē udaviyagen ǣt vī nægenahira disāvehi æti (tama) kāmarayaṭa gos
Surah Maryam, Verse 16
فَٱتَّخَذَتۡ مِن دُونِهِمۡ حِجَابٗا فَأَرۡسَلۡنَآ إِلَيۡهَا رُوحَنَا فَتَمَثَّلَ لَهَا بَشَرٗا سَوِيّٗا
(snānaya kirīma san̆dahā) tama janatāva idiriyē tirayak damā gat avasthāvēdī (jibrīl namæti) apagē dūtayāva æya veta yævvemu. ohu sāmānya minisekugē ruvin ǣ idiriyē disvūvēya
Surah Maryam, Verse 17
قَالَتۡ إِنِّيٓ أَعُوذُ بِٱلرَّحۡمَٰنِ مِنكَ إِن كُنتَ تَقِيّٗا
(maryam ohuva duṭu vahāma) “niyata vaśayenma mā obagen māva bērā gannā men rahmān vetin prārthanā karannemi. oba hon̆da gati pævatumvalin yukta ayeku vaśayen siṭinnehu nam, (metænin vahāma ivat vanu)” yayi pævasuvāya
Surah Maryam, Verse 18
قَالَ إِنَّمَآ أَنَا۠ رَسُولُ رَبِّكِ لِأَهَبَ لَكِ غُلَٰمٗا زَكِيّٗا
eyaṭa ohu “pariśuddha vū puteku obaṭa (labā dena bavaṭa obaṭa dænum dīma) san̆dahā mā obagē deviyan visin yavanu læbū dūtayeki (malāyikāvarayeki)” yayi kīvēya
Surah Maryam, Verse 19
قَالَتۡ أَنَّىٰ يَكُونُ لِي غُلَٰمٞ وَلَمۡ يَمۡسَسۡنِي بَشَرٞ وَلَمۡ أَكُ بَغِيّٗا
eyaṭa æya “mā haṭa kesē nam daruveku lækhennēda? kisima miniseku māva sparśa kara notibiyadī vuvada! mā apacāra gati guṇa ættekuda novannemi noveda!” yayi pævasuvāya
Surah Maryam, Verse 20
قَالَ كَذَٰلِكِ قَالَ رَبُّكِ هُوَ عَلَيَّ هَيِّنٞۖ وَلِنَجۡعَلَهُۥٓ ءَايَةٗ لِّلنَّاسِ وَرَحۡمَةٗ مِّنَّاۚ وَكَانَ أَمۡرٗا مَّقۡضِيّٗا
eyaṭa ohu “ē ākārayaṭama (sidu vanu æta). eya maṭa itāmat pahasuya. æyava minisunṭa ek saḷakuṇak vaśayenda, apagē varaprasādayak vaśayenda, api pat karannemu. meya avasāna vaśayen manakkalpita karanu læbū kāraṇāvaki’ yayi obagē deviyanma pavasannēya” yayi kīvēya
Surah Maryam, Verse 21
۞فَحَمَلَتۡهُ فَٱنتَبَذَتۡ بِهِۦ مَكَانٗا قَصِيّٗا
pasuva (ibēma) maryam gæb gena, ē samaga (æya unhiṭi sthānayen piṭatva), durin pihiṭi sthānayakaṭa gos sēndu vūvāya
Surah Maryam, Verse 22
فَأَجَآءَهَا ٱلۡمَخَاضُ إِلَىٰ جِذۡعِ ٱلنَّخۡلَةِ قَالَتۡ يَٰلَيۡتَنِي مِتُّ قَبۡلَ هَٰذَا وَكُنتُ نَسۡيٗا مَّنسِيّٗا
pasuva æyaṭa daru prasūtayē vēdanāva æti vī, ek in̆di gasak yaṭaṭa giya viṭa, “mīṭa perama mā miya giyā nam aganēya noveda! (esē miya giyā nam, mā gæna tikheṇa situvillama kisivekugē matakayē notikheṇa sē) sampūrṇayenma amataka kara damā ættemi” yayi (śōkayen yutuva) pævasuvāya
Surah Maryam, Verse 23
فَنَادَىٰهَا مِن تَحۡتِهَآ أَلَّا تَحۡزَنِي قَدۡ جَعَلَ رَبُّكِ تَحۡتَكِ سَرِيّٗا
(in̆di gasē) yaṭi pættē siṭi (jibrīl) śabda nagā “(ō maryam!) oba duk novanu! obaṭa itāmat samīpayen obagē deviyan, ulpatak (ikut vī) galā bæsīmaṭa salasvā ættēya”
Surah Maryam, Verse 24
وَهُزِّيٓ إِلَيۡكِ بِجِذۡعِ ٱلنَّخۡلَةِ تُسَٰقِطۡ عَلَيۡكِ رُطَبٗا جَنِيّٗا
“mema in̆di gasē attak oba, obagē pættaṭa allāgena (æda) soḷavanu. ehi iduṇu palaturu oba kerehi væṭenu æta”
Surah Maryam, Verse 25
فَكُلِي وَٱشۡرَبِي وَقَرِّي عَيۡنٗاۖ فَإِمَّا تَرَيِنَّ مِنَ ٱلۡبَشَرِ أَحَدٗا فَقُولِيٓ إِنِّي نَذَرۡتُ لِلرَّحۡمَٰنِ صَوۡمٗا فَلَنۡ أُكَلِّمَ ٱلۡيَوۡمَ إِنسِيّٗا
“(ema palaturu) oba anubhava kara, (mema ulpat jalaya) pānaya kara, (mema ḷadaruvā dæka) oba (obagē) æs pinā yanu mænava! oba kumana miniseku duṭuvā vuvada, ‘niyata vaśayenma mā rahmān venuven upavāsayē yedemi. ebævin ada dina kisima miniseku samaga katā nokarami’ yayi pavasā harinu” (yayida pævasuvēya)
Surah Maryam, Verse 26
فَأَتَتۡ بِهِۦ قَوۡمَهَا تَحۡمِلُهُۥۖ قَالُواْ يَٰمَرۡيَمُ لَقَدۡ جِئۡتِ شَيۡـٔٗا فَرِيّٗا
pasuva (maryam) ema ḷadaruvā osavāgena tama janatāva veta pæmiṇi viṭa, ovun (mæyaṭa) “ō maryam! niyata vaśayenma oba itāmat napuru kriyāvak kaḷehiya”
Surah Maryam, Verse 27
يَـٰٓأُخۡتَ هَٰرُونَ مَا كَانَ أَبُوكِ ٱمۡرَأَ سَوۡءٖ وَمَا كَانَتۡ أُمُّكِ بَغِيّٗا
“ō hārūngē sahōdariya! obagē piyā napureku vaśayen siṭiyē næta noveda! obagē mavada apacāra gati guṇayangen yut keneku vaśayen siṭiyēda næta noveda!” yayi (nindā karamin) pævasūha
Surah Maryam, Verse 28
فَأَشَارَتۡ إِلَيۡهِۖ قَالُواْ كَيۡفَ نُكَلِّمُ مَن كَانَ فِي ٱلۡمَهۡدِ صَبِيّٗا
(eyaṭa æya, mē gæna ḷadaruvāgen vimasana men) ē desaṭa saṁgnā kaḷāya. eyaṭa ovun “oḍokkuvē siṭiya hæki kuḍā ḷadaruveku samaga api kesē nam katā karannada?”yi pævasūha
Surah Maryam, Verse 29
قَالَ إِنِّي عَبۡدُ ٱللَّهِ ءَاتَىٰنِيَ ٱلۡكِتَٰبَ وَجَعَلَنِي نَبِيّٗا
(meyaṭa savan dun ema ḷadaruvā ovunṭa) mesē pævasuvēya. “niyata vaśayenma mā allāhgē vahaleki. ohu mā haṭa dharmayak pahaḷa kara, nabivarayeku bavaṭada pat karanu æta”
Surah Maryam, Verse 30
وَجَعَلَنِي مُبَارَكًا أَيۡنَ مَا كُنتُ وَأَوۡصَٰنِي بِٱلصَّلَوٰةِ وَٱلزَّكَوٰةِ مَا دُمۡتُ حَيّٗا
“mā kohi siṭiyā vuvada, ohu māva itāmat bhāgyavantayeku bavaṭama pat karanu æta. mā jīvatun atara siṭina turu salātaya nokaḍavā iṭu kara, salāt karana menda, sakāt gevamin siṭina menda ohu mā haṭa ovadan dī ættēya”
Surah Maryam, Verse 31
وَبَرَّۢا بِوَٰلِدَتِي وَلَمۡ يَجۡعَلۡنِي جَبَّارٗا شَقِيّٗا
“magē mavaṭa mā kṛtagna vīma piṇisada, (mā haṭa ovadan dī) mā muraṇḍu keneku bavaṭada, mārgaya værada yana keneku bavaṭada pat novana sē salasvanu æta”
Surah Maryam, Verse 32
وَٱلسَّلَٰمُ عَلَيَّ يَوۡمَ وُلِدتُّ وَيَوۡمَ أَمُوتُ وَيَوۡمَ أُبۡعَثُ حَيّٗا
“mā upan dinadīda, mā maraṇayaṭa pat vana dinadīda, śāntiya hā samādānayada mā kerehi sthīravat bavaṭa pat karanu læba æta” (yayida ema ḷadaruvā pævasuvēya)
Surah Maryam, Verse 33
ذَٰلِكَ عِيسَى ٱبۡنُ مَرۡيَمَۖ قَوۡلَ ٱلۡحَقِّ ٱلَّذِي فِيهِ يَمۡتَرُونَ
maryamgē put īsā vana mohu (mevæni keneku)ya. ohu (puhu) tarka karamin siṭīma gæna vū satya kāraṇāva meyayi
Surah Maryam, Verse 34
مَا كَانَ لِلَّهِ أَن يَتَّخِذَ مِن وَلَدٖۖ سُبۡحَٰنَهُۥٓۚ إِذَا قَضَىٰٓ أَمۡرٗا فَإِنَّمَا يَقُولُ لَهُۥ كُن فَيَكُونُ
ebævin (ohu deviyanda nova; deviyangē putrayāda nova; mandayat) daruvan gænīma allāhṭa (poḍiyak hō) sudussak nova; ohu itāmat pariśuddhavantayeki. yamkisi dæyak tīraṇaya kaḷahot eya ‘vanu!’ yayi ohu pævasīma pamaṇakma (æti pramādayayi). evelēma eya sidu vannēya
Surah Maryam, Verse 35
وَإِنَّ ٱللَّهَ رَبِّي وَرَبُّكُمۡ فَٱعۡبُدُوهُۚ هَٰذَا صِرَٰطٞ مُّسۡتَقِيمٞ
(minisunē!) niyata vaśayenma allāh māva nirmāṇaya kara, pōṣaṇaya karannāda vannēya. (īsā nova. ebævin) ohuva (ek kenekuva)ma oba namadinu. meyayi ṛju mārgaya” (yayi nabiyē! oba pavasanu mænava)
Surah Maryam, Verse 36
فَٱخۡتَلَفَ ٱلۡأَحۡزَابُ مِنۢ بَيۡنِهِمۡۖ فَوَيۡلٞ لِّلَّذِينَ كَفَرُواْ مِن مَّشۡهَدِ يَوۡمٍ عَظِيمٍ
namut ovungen vū ek samūhayak (mē gæna) taman atarē (nikaruṇē) tarka karamin siṭinnāha. ebævin (api pævasū meya) pratikṣēpa karannan (siyallanma apa veta) ēkarāśī viya yutu ek imahat vū dinadī ovunṭa vināśayayi”
Surah Maryam, Verse 37
أَسۡمِعۡ بِهِمۡ وَأَبۡصِرۡ يَوۡمَ يَأۡتُونَنَا لَٰكِنِ ٱلظَّـٰلِمُونَ ٱلۡيَوۡمَ فِي ضَلَٰلٖ مُّبِينٖ
(ada dina meya ovun pratikṣēpa karamin siṭiyā vuvada), apa veta ovun pæmiṇena dina (apagē niyōgayanṭa) itāmat hon̆din savan denu æta. (apagē dan̆ḍuvam) itāmat hon̆dinma (tamangē æs valinda) dakinu æta. ehet ema aparādhakaruvan medina prakaṭa durmārgayehima siṭinnāha
Surah Maryam, Verse 38
وَأَنذِرۡهُمۡ يَوۡمَ ٱلۡحَسۡرَةِ إِذۡ قُضِيَ ٱلۡأَمۡرُ وَهُمۡ فِي غَفۡلَةٖ وَهُمۡ لَا يُؤۡمِنُونَ
namut (nabiyē!) sādhāraṇava viniścaya denu labana itāmat dukmusu (ema) dina gæna oba ovunṭa biya ganvā anaturu an̆gavanu. ehet (ada dina) ovun duken torava siṭinnāha. ebævin ovun viśvāsa karannēma næta
Surah Maryam, Verse 39
إِنَّا نَحۡنُ نَرِثُ ٱلۡأَرۡضَ وَمَنۡ عَلَيۡهَا وَإِلَيۡنَا يُرۡجَعُونَ
niyata vaśayenma apima bhūmiyehida, ehi dæyehida urumakkārayin vannemu. ovun (siyallanma) apa vetama gena enu labannāha
Surah Maryam, Verse 40
وَٱذۡكُرۡ فِي ٱلۡكِتَٰبِ إِبۡرَٰهِيمَۚ إِنَّهُۥ كَانَ صِدِّيقٗا نَّبِيًّا
(nabiyē!) mema dharmayehi ibrāhīm gænada (poḍiyak) pavasanu (mænava!) niyata vaśayenma ohu satyavantayeku vaśayenda, nabivarayeku vaśayenda siṭiyēya
Surah Maryam, Verse 41
إِذۡ قَالَ لِأَبِيهِ يَـٰٓأَبَتِ لِمَ تَعۡبُدُ مَا لَا يَسۡمَعُ وَلَا يُبۡصِرُ وَلَا يُغۡنِي عَنكَ شَيۡـٔٗا
ohu tama piyāṭa “magē piyāṇeni! kisivak bælīmaṭa hō savan dīmaṭa hō kisiyam vipatak obagen væḷækvīmaṭa hō śaktiyak nomæti dæya (vana mema devivarunva) oba kumak nisā namadinnehuda?”yi kīvēya
Surah Maryam, Verse 42
يَـٰٓأَبَتِ إِنِّي قَدۡ جَآءَنِي مِنَ ٱلۡعِلۡمِ مَا لَمۡ يَأۡتِكَ فَٱتَّبِعۡنِيٓ أَهۡدِكَ صِرَٰطٗا سَوِيّٗا
(tavada) “magē piyāṇeni! obaṭa nolæbuṇu adhyāpana gnānaya mā (magē deviyangē dayāven) at karagena ættemi. oba māva anugamanaya karanu (mænava!) mā obava ṛju mārgayehi gena yannemi”
Surah Maryam, Verse 43
يَـٰٓأَبَتِ لَا تَعۡبُدِ ٱلشَّيۡطَٰنَۖ إِنَّ ٱلشَّيۡطَٰنَ كَانَ لِلرَّحۡمَٰنِ عَصِيّٗا
“magē piyāṇeni! ṣeyitānva nonamadinu. niyata vaśayenma ṣeyitān rahmānṭa venaskam karanneki”
Surah Maryam, Verse 44
يَـٰٓأَبَتِ إِنِّيٓ أَخَافُ أَن يَمَسَّكَ عَذَابٞ مِّنَ ٱلرَّحۡمَٰنِ فَتَكُونَ لِلشَّيۡطَٰنِ وَلِيّٗا
“magē piyāṇeni! rahmāngē dan̆ḍuvama obava allā ganividō yayi ættenma mā biya vannemi. (rahmānṭa venaskam kaḷahot) ṣeyitānṭa oba mitureku bavaṭa pat vannehiya” (yayi pævasuvēya)
Surah Maryam, Verse 45
قَالَ أَرَاغِبٌ أَنتَ عَنۡ ءَالِهَتِي يَـٰٓإِبۡرَٰهِيمُۖ لَئِن لَّمۡ تَنتَهِ لَأَرۡجُمَنَّكَۖ وَٱهۡجُرۡنِي مَلِيّٗا
eyaṭa ohu “ō ibrāhīm! oba magē devivarunva pratikṣēpa kara dæmuvehida? oba mema (adahasin) ǣt novuvahot obaṭa gal gasā marā damannemi! (minpasu) oba sǣma viṭama magen ǣt vī siṭinu!” yayi pævasuvēya
Surah Maryam, Verse 46
قَالَ سَلَٰمٌ عَلَيۡكَۖ سَأَسۡتَغۡفِرُ لَكَ رَبِّيٓۖ إِنَّهُۥ كَانَ بِي حَفِيّٗا
(eyaṭa ibrāhīm “menna mā yannemi). obaṭa śāntiya at vēvā! pasuva mā oba venuven magē deviyan vetin samāva illā siṭimi. niyata vaśayenma ohu mā kerehi (sæmadā) dayābaravama siṭa ættēya” yayi pævasuvēya
Surah Maryam, Verse 47
وَأَعۡتَزِلُكُمۡ وَمَا تَدۡعُونَ مِن دُونِ ٱللَّهِ وَأَدۡعُواْ رَبِّي عَسَىٰٓ أَلَّآ أَكُونَ بِدُعَآءِ رَبِّي شَقِيّٗا
“obagenda, allāh hæra oba (deviyan yayi) ārādhanā karana dæyenda, mā ǣt vannemi. magē deviyanvama mā prārthanā karamin siṭinnemi. magē deviyangen mā karana prārthanāvan (mā haṭa) vaḷakvā nolabanu ætæyi viśvāsa karannemi” (yayida pævasuvēya)
Surah Maryam, Verse 48
فَلَمَّا ٱعۡتَزَلَهُمۡ وَمَا يَعۡبُدُونَ مِن دُونِ ٱللَّهِ وَهَبۡنَا لَهُۥٓ إِسۡحَٰقَ وَيَعۡقُوبَۖ وَكُلّٗا جَعَلۡنَا نَبِيّٗا
pasuva ohu ovungenda, ovun namadimin siṭi allāh novana devivarungenda, ǣt vūvēya. (in pasuva) ishākvada, yākūbvada, ohuṭa (daruvan vaśayen) api labā dunnemu. ovun sǣma kenekuvama nabivarun bavaṭada pat kaḷemu
Surah Maryam, Verse 49
وَوَهَبۡنَا لَهُم مِّن رَّحۡمَتِنَا وَجَعَلۡنَا لَهُمۡ لِسَانَ صِدۡقٍ عَلِيّٗا
ovunṭa apagē varaprasādayanda labā dunnemu. satyayama (katā karana men vū) itāmat usas divada ovunṭa labā dunnemu. (pasuva pæmiṇennan ada dakvāda, aelehissalām, aelehimussalām yayi sæmadā praśaṁsā kaḷa hæki usas padavīnda ovunṭa labā dunnemu)
Surah Maryam, Verse 50
وَٱذۡكُرۡ فِي ٱلۡكِتَٰبِ مُوسَىٰٓۚ إِنَّهُۥ كَانَ مُخۡلَصٗا وَكَانَ رَسُولٗا نَّبِيّٗا
(nabiyē!) mema dharmayehi mūsā gænada, (poḍiyak) pavasanu (mænava!) niyata vaśayenma ohu kaḷavam novuna (manasak at kara gat) ayeku vaśayenda, (apagē) dūtayeku vaśayenda, nabivarayeku vaśayenda siṭiyēya
Surah Maryam, Verse 51
وَنَٰدَيۡنَٰهُ مِن جَانِبِ ٱلطُّورِ ٱلۡأَيۡمَنِ وَقَرَّبۡنَٰهُ نَجِيّٗا
tūr (sināyi namæti bhāgyayen piri) kann̆dē dakuṇu pætten ohuva api śabda nagā ārādhanā kaḷemu. rahasin katā kirīmaṭa ohuva, ḷan̆gaṭa pæmiṇīmaṭa sælæssuvemu
Surah Maryam, Verse 52
وَوَهَبۡنَا لَهُۥ مِن رَّحۡمَتِنَآ أَخَاهُ هَٰرُونَ نَبِيّٗا
apagē varaprasādayan magin ohugē sahōdara hārūnva ohuṭa (udav karana sahāyaka) nabivarayeku vaśayen labā dunnemu
Surah Maryam, Verse 53
وَٱذۡكُرۡ فِي ٱلۡكِتَٰبِ إِسۡمَٰعِيلَۚ إِنَّهُۥ كَانَ صَادِقَ ٱلۡوَعۡدِ وَكَانَ رَسُولٗا نَّبِيّٗا
(nabiyē!) ismāyīl gænada mema dharmayehi (poḍiyak) pavasanu (mænava!) niyata vaśayenma ohu satyaya poronduven yut ayeku vaśayenda, (apagē) dūtayā vaśayenda, nabivarayeku vaśayenda siṭiyēya
Surah Maryam, Verse 54
وَكَانَ يَأۡمُرُ أَهۡلَهُۥ بِٱلصَّلَوٰةِ وَٱلزَّكَوٰةِ وَكَانَ عِندَ رَبِّهِۦ مَرۡضِيّٗا
ohu tama pavulē udaviyaṭa salātaya nokaḍavā iṭu karana lesaṭada, sakāt gevamin siṭina lesaṭada aṇa karamin siṭiyēya. ohu tama deviyan visin itāmat kæmættak dakvanneku vaśayenda siṭiyēya
Surah Maryam, Verse 55
وَٱذۡكُرۡ فِي ٱلۡكِتَٰبِ إِدۡرِيسَۚ إِنَّهُۥ كَانَ صِدِّيقٗا نَّبِيّٗا
(nabiyē!) idrīs gænada mema dharmayehi (poḍiyak) pavasanu (mænava!) niyata vaśayenma ohu itāmat satyavantayeku vaśayenda, (apagē) nabivarayeku vaśayenda siṭiyēya
Surah Maryam, Verse 56
وَرَفَعۡنَٰهُ مَكَانًا عَلِيًّا
ohuva itāmat usas sthānayakaṭa api usas kara hæriyemu
Surah Maryam, Verse 57
أُوْلَـٰٓئِكَ ٱلَّذِينَ أَنۡعَمَ ٱللَّهُ عَلَيۡهِم مِّنَ ٱلنَّبِيِّـۧنَ مِن ذُرِّيَّةِ ءَادَمَ وَمِمَّنۡ حَمَلۡنَا مَعَ نُوحٖ وَمِن ذُرِّيَّةِ إِبۡرَٰهِيمَ وَإِسۡرَـٰٓءِيلَ وَمِمَّنۡ هَدَيۡنَا وَٱجۡتَبَيۡنَآۚ إِذَا تُتۡلَىٰ عَلَيۡهِمۡ ءَايَٰتُ ٱلرَّحۡمَٰنِ خَرُّواْۤ سُجَّدٗاۤ وَبُكِيّٗا۩
(ihata san̆dahan) movun siyallanma allāh dayāva pahaḷa kaḷa nabivarun vannāha. movun ādamgē paramparāvē daruvangenda, nūhu samaga api (nævehi) paṭavā gat ayagē (paramparāvē daruvangenda) ibrāhīmgē paramparāvē daruvangenda, isrāyīl (namæti yākūb)gē paramparāvē daruvangenda, æti aya vannāha. tavada api tōrāgena, ṛju mārgayehi yannaṭa sælæsvū ayagenda vū ayayi. ovun kerehi rahmāngē āyāvan samudīraṇaya karanu læbuvahot ha~nnan vaśayen hisa navā sujūd kara (salāt) karannāha
Surah Maryam, Verse 58
۞فَخَلَفَ مِنۢ بَعۡدِهِمۡ خَلۡفٌ أَضَاعُواْ ٱلصَّلَوٰةَ وَٱتَّبَعُواْ ٱلشَّهَوَٰتِۖ فَسَوۡفَ يَلۡقَوۡنَ غَيًّا
(movungen pasu movungē paramparāvē daruvangen) movungē sthānaya at kara gannā aya, śarīra suvaya anugamanaya kara, salātaya (iṭu nokara) apatē hæriyaha. ovun (paralovadī) napuraṭama muhuṇa denu æta
Surah Maryam, Verse 59
إِلَّا مَن تَابَ وَءَامَنَ وَعَمِلَ صَٰلِحٗا فَأُوْلَـٰٓئِكَ يَدۡخُلُونَ ٱلۡجَنَّةَ وَلَا يُظۡلَمُونَ شَيۡـٔٗا
ehet ovungen kavurun (pasutævili vī) pāpayangen ǣt vī viśvāsaya tabā, dæhæmi kriyāvanma karannōda, ovun svargayehi ætūḷu vanu æta. ovunṭa (denu labana phalavipākavalin) poḍiyak hō (væræddak kara), aparādhayak karanu nolabannāha
Surah Maryam, Verse 60
جَنَّـٰتِ عَدۡنٍ ٱلَّتِي وَعَدَ ٱلرَّحۡمَٰنُ عِبَادَهُۥ بِٱلۡغَيۡبِۚ إِنَّهُۥ كَانَ وَعۡدُهُۥ مَأۡتِيّٗا
ema svargayan sadākal sthīravatya. guptava æti ēvā rahmān tama (hon̆da) vahalūnṭa porondu vī ættēya. niyata vaśayenma ohugē poronduva anivāryayenma sidu vanu æta
Surah Maryam, Verse 61
لَّا يَسۡمَعُونَ فِيهَا لَغۡوًا إِلَّا سَلَٰمٗاۖ وَلَهُمۡ رِزۡقُهُمۡ فِيهَا بُكۡرَةٗ وَعَشِيّٗا
(ēvāyehi) salām (salām- śāntiya hā samādānaya) yanna misa, puhu vadan savan denu nolabannāha. ehi ovunṭa udē savasa (itāmat usas) āhārada labā denu læbē
Surah Maryam, Verse 62
تِلۡكَ ٱلۡجَنَّةُ ٱلَّتِي نُورِثُ مِنۡ عِبَادِنَا مَن كَانَ تَقِيّٗا
mevæni svargaya apagē vahalūngen bhaya bhaktikayinṭa api uruma kara dennemu
Surah Maryam, Verse 63
وَمَا نَتَنَزَّلُ إِلَّا بِأَمۡرِ رَبِّكَۖ لَهُۥ مَا بَيۡنَ أَيۡدِينَا وَمَا خَلۡفَنَا وَمَا بَيۡنَ ذَٰلِكَۚ وَمَا كَانَ رَبُّكَ نَسِيّٗا
(apagē malāyikāvarun mesē pavasannāha: “nabiyē!) obagē deviyangē niyōgayen misa, api pahaḷa vannē næta. apa idiriyē æti dæyada, pasupasin æti dæyada, mē deka atarē æti dæyada ohuṭa ayat dæyayi. mehi (kisivak) obagē deviyan amataka kara damanneku nova”
Surah Maryam, Verse 64
رَّبُّ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِ وَمَا بَيۡنَهُمَا فَٱعۡبُدۡهُ وَٱصۡطَبِرۡ لِعِبَٰدَتِهِۦۚ هَلۡ تَعۡلَمُ لَهُۥ سَمِيّٗا
“ahasda, bhūmiyada, mēvā atara æti dæyada nirmāṇaya kara, pōṣaṇa karannēda ohumaya! ebævin ohu (ek keneku)vama oba namadinu. ohuṭa avanata vīmehi (obaṭa æti vana amārukamda) oba vin̆da darā ganu. ohugē gatiguṇayanṭa sama vana kavurunva hō oba dannehida?”
Surah Maryam, Verse 65
وَيَقُولُ ٱلۡإِنسَٰنُ أَءِذَا مَا مِتُّ لَسَوۡفَ أُخۡرَجُ حَيًّا
(mesē tibiyadī) minisā “mā maraṇayaṭa pat vū pasu paṇa dī nægiṭṭavanu labannemi?”yi (samaccalayen men) vimasannēya
Surah Maryam, Verse 66
أَوَلَا يَذۡكُرُ ٱلۡإِنسَٰنُ أَنَّا خَلَقۡنَٰهُ مِن قَبۡلُ وَلَمۡ يَكُ شَيۡـٔٗا
(eyaṭa) pera yamkisi vastuvak vaśayen nomætiva tibū ohuva apima maniseku vaśayen nirmāṇaya kaḷemu yanna ohu avadhānaya kaḷa yutu noveda
Surah Maryam, Verse 67
فَوَرَبِّكَ لَنَحۡشُرَنَّهُمۡ وَٱلشَّيَٰطِينَ ثُمَّ لَنُحۡضِرَنَّهُمۡ حَوۡلَ جَهَنَّمَ جِثِيّٗا
ebævin (nabiyē!) obagē deviyan mata sattakinma! ovunvada (ovun namadina) ṣeyitānvarunvada niyata vaśayenma (paṇa dī) nægiṭṭavā nirayen vaṭa kara daṇin væṭī siṭinnan vaśayen ovunva ēkarāśī karannemu
Surah Maryam, Verse 68
ثُمَّ لَنَنزِعَنَّ مِن كُلِّ شِيعَةٍ أَيُّهُمۡ أَشَدُّ عَلَى ٱلرَّحۡمَٰنِ عِتِيّٗا
pasuva rahmānṭa venaskam kirīmehi dæḍiva siṭi aya siyallanva sǣma samūhayakinma niyata vaśayenma api ven kara harinnemu
Surah Maryam, Verse 69
ثُمَّ لَنَحۡنُ أَعۡلَمُ بِٱلَّذِينَ هُمۡ أَوۡلَىٰ بِهَا صِلِيّٗا
pasuva ovungen niraya at kara gænīmaṭa itāmat sudusu aya kavarekdæyi yanna niyata vaśayenma api dæna gannemu
Surah Maryam, Verse 70
وَإِن مِّنكُمۡ إِلَّا وَارِدُهَاۚ كَانَ عَلَىٰ رَبِّكَ حَتۡمٗا مَّقۡضِيّٗا
eya taranaya nokara obagen kisivekut bērī yāmaṭa nohæka. (meya) obagē deviyan vetin tīraṇaya karanu læbū venas kaḷa nohæki tīnduvak vannēya
Surah Maryam, Verse 71
ثُمَّ نُنَجِّي ٱلَّذِينَ ٱتَّقَواْ وَّنَذَرُ ٱلظَّـٰلِمِينَ فِيهَا جِثِيّٗا
namut api pariśuddhavanta- yinva bērā gannemu. aparādhakaruvanva (ovunva) daṇin væṭī siṭinnan vaśayen (nævī siṭiyadī), ehi tallū kara damannemu
Surah Maryam, Verse 72
وَإِذَا تُتۡلَىٰ عَلَيۡهِمۡ ءَايَٰتُنَا بَيِّنَٰتٖ قَالَ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ لِلَّذِينَ ءَامَنُوٓاْ أَيُّ ٱلۡفَرِيقَيۡنِ خَيۡرٞ مَّقَامٗا وَأَحۡسَنُ نَدِيّٗا
pratikṣēpa karannanṭa apagē pæhædili āyāvan samudīraṇaya kara penvanu læbuvahot, ovun viśvāsavantayinva “apagē samūhayan deken kavurungē nivasa (dænaṭa) usas vaśayenda, an ayagē penumaṭa alaṁkāravatva ættēda?”yi pavasannāha
Surah Maryam, Verse 73
وَكَمۡ أَهۡلَكۡنَا قَبۡلَهُم مِّن قَرۡنٍ هُمۡ أَحۡسَنُ أَثَٰثٗا وَرِءۡيٗا
movunṭa vaḍā alaṁkāravat (usas) penumenda, (apamaṇa) gṛha bhāṇḍa, vastuven yutu kopamaṇadō samūhayan movunṭa pera vināśa kara ættemu
Surah Maryam, Verse 74
قُلۡ مَن كَانَ فِي ٱلضَّلَٰلَةِ فَلۡيَمۡدُدۡ لَهُ ٱلرَّحۡمَٰنُ مَدًّاۚ حَتَّىٰٓ إِذَا رَأَوۡاْ مَا يُوعَدُونَ إِمَّا ٱلۡعَذَابَ وَإِمَّا ٱلسَّاعَةَ فَسَيَعۡلَمُونَ مَنۡ هُوَ شَرّٞ مَّكَانٗا وَأَضۡعَفُ جُندٗا
“kavurun durmārgayehi siṭinnēda, ohuṭa porondu vana lada niyamita vāraya pæmiṇenu dakina turu, rahmān ohuṭa kāla avakāśayak labā dennēya. (ema vāraya avasan vana viṭa) ohuṭa dan̆ḍuvam lækhenu æta. nætahot ohugē kālaya avasan vī yanu æta. (ē avasthāvēdī) kavurungē nivasa napuruda, kavurungē samuhaya khelahīnada yanna niyata vaśayenma ovun dæna gannāha” yayi (nabiyē!) oba (ovunṭa) pavasanu mænava
Surah Maryam, Verse 75
وَيَزِيدُ ٱللَّهُ ٱلَّذِينَ ٱهۡتَدَوۡاْ هُدٗىۗ وَٱلۡبَٰقِيَٰتُ ٱلصَّـٰلِحَٰتُ خَيۡرٌ عِندَ رَبِّكَ ثَوَابٗا وَخَيۡرٞ مَّرَدًّا
kavurun ṛju mārgayehi yannōda, ovunva allāh nævata (nævatat) ṛju mārgayehima ætuḷu karannēya. sthīrava tibiya hæki dæhæmi kriyāvanma obagē deviyangē sannidhānayehi (usas) hon̆da phalavipākada, hon̆da avasānayada labā diya hæki dæya vaśayen ættēya
Surah Maryam, Verse 76
أَفَرَءَيۡتَ ٱلَّذِي كَفَرَ بِـَٔايَٰتِنَا وَقَالَ لَأُوتَيَنَّ مَالٗا وَوَلَدًا
(nabiyē!) apagē āyāvan pratikṣēpa karannanva oba bælūvehida? ohu ‘(paralovadīda) mā niyata vaśayenma vastūn viśāla pramāṇayakda, daruvanda labā denu labannemi” yayi pavasannēya
Surah Maryam, Verse 77
أَطَّلَعَ ٱلۡغَيۡبَ أَمِ ٱتَّخَذَ عِندَ ٱلرَّحۡمَٰنِ عَهۡدٗا
ohu (pasuva sidu viya hæki) gupta kāraṇāvan dæna gattehida? nætahot rahmāngē sannidhānayehi (mevæni) poronduvak labā ættehida
Surah Maryam, Verse 78
كَلَّاۚ سَنَكۡتُبُ مَا يَقُولُ وَنَمُدُّ لَهُۥ مِنَ ٱلۡعَذَابِ مَدّٗا
(ohu pavasana andamaṭa) nova! ohu pavasana dæya api saṭahan karaminma siṭinnemu. (eyaṭa sarilana) ohugē dan̆ḍuvamada api ohuṭa adhika kara harinnemu
Surah Maryam, Verse 79
وَنَرِثُهُۥ مَا يَقُولُ وَيَأۡتِينَا فَرۡدٗا
ohu (tamangē yayi) pavasana (vastūn) siyallada apima uruma kara gannemu. ohu (mēvā athæra damā) taniyenma apa veta pæmiṇenu æta
Surah Maryam, Verse 80
وَٱتَّخَذُواْ مِن دُونِ ٱللَّهِ ءَالِهَةٗ لِّيَكُونُواْ لَهُمۡ عِزّٗا
(samānayan tabā namadina) movun, tamanṭa udav vaśayen siṭinu ætæyi allāh novana dæya devivarun vaśayen æra ganimin siṭinnāha
Surah Maryam, Verse 81
كَلَّاۚ سَيَكۡفُرُونَ بِعِبَادَتِهِمۡ وَيَكُونُونَ عَلَيۡهِمۡ ضِدًّا
esē nova. tamanva movun næmadū dæyada (ema devivarun) pratikṣēpa kara movunṭa erehivada venas vannāha
Surah Maryam, Verse 82
أَلَمۡ تَرَ أَنَّآ أَرۡسَلۡنَا ٱلشَّيَٰطِينَ عَلَى ٱلۡكَٰفِرِينَ تَؤُزُّهُمۡ أَزّٗا
(nabiyē!) pratikṣēpa karannanva (pāpatara kāraṇāvan karana men) poḷam̆bavamin siṭinu san̆dahāma ṣeyitānvarunva api (ovun veta) yavā ættemu yanna oba avadhānaya nokaḷehida
Surah Maryam, Verse 83
فَلَا تَعۡجَلۡ عَلَيۡهِمۡۖ إِنَّمَا نَعُدُّ لَهُمۡ عَدّٗا
ebævin ovun venuven oba ikman novanu. ovun venuven (dan̆ḍuvama pæmiṇiya hæki dinayan) api gaṇanaya karaminma siṭinnemu
Surah Maryam, Verse 84
يَوۡمَ نَحۡشُرُ ٱلۡمُتَّقِينَ إِلَى ٱلرَّحۡمَٰنِ وَفۡدٗا
bhaya bhaktikayinva rahmān veta gauravaṇīya kaṇḍāyamak vaśayen ēkarāśī karana dinadī
Surah Maryam, Verse 85
وَنَسُوقُ ٱلۡمُجۡرِمِينَ إِلَىٰ جَهَنَّمَ وِرۡدٗا
væradikaruvanva pipāsayen yutuva niraya desaṭa dakkāgena yannemu
Surah Maryam, Verse 86
لَّا يَمۡلِكُونَ ٱلشَّفَٰعَةَ إِلَّا مَنِ ٱتَّخَذَ عِندَ ٱلرَّحۡمَٰنِ عَهۡدٗا
rahmān veta anumætiya denu læbūvan hæra, kisivekut (kisivekuṭat) mædihatva katā kirīmaṭa śaktiyak at vannē næta
Surah Maryam, Verse 87
وَقَالُواْ ٱتَّخَذَ ٱلرَّحۡمَٰنُ وَلَدٗا
ovun (kristiyānuvan), “rahmān daruvanva gattehiya” yayi pavasannāha
Surah Maryam, Verse 88
لَّقَدۡ جِئۡتُمۡ شَيۡـًٔا إِدّٗا
(nabiyē! ovunṭa oba mesē pavasanu): niyata vaśayenma oba imahat amūlika boruvak gotā pavasannehuya
Surah Maryam, Verse 89
تَكَادُ ٱلسَّمَٰوَٰتُ يَتَفَطَّرۡنَ مِنۡهُ وَتَنشَقُّ ٱلۡأَرۡضُ وَتَخِرُّ ٱلۡجِبَالُ هَدًّا
(menisā) ahas puparā yannaṭada, bhūmiya pæḷī yāmaṭada, kan̆du kæḍī suṇu visuṇu vī yāmaṭada iḍa æta
Surah Maryam, Verse 90
أَن دَعَوۡاْ لِلرَّحۡمَٰنِ وَلَدٗا
(etaram imahat amūlika boruvakma oba pavasannehuya. enam) rahmānṭa daruvan æta yayi ovun pævasīmē hētuven (esē sidu vannaṭa iḍa æta)
Surah Maryam, Verse 91
وَمَا يَنۢبَغِي لِلرَّحۡمَٰنِ أَن يَتَّخِذَ وَلَدًا
daruvan æragænīma rahmānṭa sudussak nova
Surah Maryam, Verse 92
إِن كُلُّ مَن فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِ إِلَّآ ءَاتِي ٱلرَّحۡمَٰنِ عَبۡدٗا
mandayat ahashida, bhūmiyehida æti sǣma dæyakma rahmān veta vahalūn vaśayenma pæmiṇennēya
Surah Maryam, Verse 93
لَّقَدۡ أَحۡصَىٰهُمۡ وَعَدَّهُمۡ عَدّٗا
ē siyallada ohu pūraṇa vaśayen gaṇanaya kara, dænagena siṭinnēya
Surah Maryam, Verse 94
وَكُلُّهُمۡ ءَاتِيهِ يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِ فَرۡدًا
ēvā sǣma ekakma viniścaya dinadī ohu veta tani taniyenma pæmiṇenu æta
Surah Maryam, Verse 95
إِنَّ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ سَيَجۡعَلُ لَهُمُ ٱلرَّحۡمَٰنُ وُدّٗا
kavurun viśvāsaya tabā dæhæmi kriyāvan karannōda, ovun siyallanvama priya karana andamaṭa rahmān niyata vaśayenma pat karanu æta
Surah Maryam, Verse 96
فَإِنَّمَا يَسَّرۡنَٰهُ بِلِسَانِكَ لِتُبَشِّرَ بِهِ ٱلۡمُتَّقِينَ وَتُنذِرَ بِهِۦ قَوۡمٗا لُّدّٗا
(nabiyē!) obagē bhāṣāven api meya (pahaḷa kara) pahasu kara tabā ættē, memagin bhaya bhaktikayinṭa śubhāraṁci dīmaṭa hā (puhu) tarka vitarka karana janatāvaṭa biya ganvā anaturu an̆gavannaṭaya
Surah Maryam, Verse 97
وَكَمۡ أَهۡلَكۡنَا قَبۡلَهُم مِّن قَرۡنٍ هَلۡ تُحِسُّ مِنۡهُم مِّنۡ أَحَدٍ أَوۡ تَسۡمَعُ لَهُمۡ رِكۡزَۢا
mīṭa pera bohomayak samūhayanva api vināśa kara ættemu. ovungen ek kenekuva hō oba dakinnehida? nætahot ovungē kon̆duraṇa śabdayak hō obaṭa asannehida
Surah Maryam, Verse 98