Surah Al-Kahf - Sinhala Translation by Naseem Ismail And Masoor Maulana, Kaleel
ٱلۡحَمۡدُ لِلَّهِ ٱلَّذِيٓ أَنزَلَ عَلَىٰ عَبۡدِهِ ٱلۡكِتَٰبَ وَلَمۡ يَجۡعَل لَّهُۥ عِوَجَاۜ
siyalū praśaṁsā allāhṭama ayatya! ohuma tama vahalā (muhammad sallallāhu aleyihi vasallam) kerehi mema dharmaya pahaḷa kaḷēya. ehi ohu kisima (aḍu pāḍuvakda), ædayakda tæbuvē næta
Surah Al-Kahf, Verse 1
قَيِّمٗا لِّيُنذِرَ بَأۡسٗا شَدِيدٗا مِّن لَّدُنۡهُ وَيُبَشِّرَ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ ٱلَّذِينَ يَعۡمَلُونَ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ أَنَّ لَهُمۡ أَجۡرًا حَسَنٗا
eya (venas kaḷa nohæki) itāmat sthīravat ekaki. allāhgē daruṇu dan̆ḍuvama gæna (pratikṣēpa karannanṭa) biya ganvā anaturu æn̆gavīma san̆dahāda, kavurun (eya) viśvāsaya tabā (ehi san̆dahanva æti andamaṭa) dæhæmi kriyāvan karannōda, ovunṭa (alaṁkāravat) hon̆da phalavipākaya (vana svargaya) niyata vaśayenma ætæyi śubhāraṁci pævasīma san̆dahāda (meya sælasum kara tæbuvēya)
Surah Al-Kahf, Verse 2
مَّـٰكِثِينَ فِيهِ أَبَدٗا
(ema svargayehi) ovun sadākal ræn̆dī siṭinu æta
Surah Al-Kahf, Verse 3
وَيُنذِرَ ٱلَّذِينَ قَالُواْ ٱتَّخَذَ ٱللَّهُ وَلَدٗا
tavada allāh paramparāvē daruvan æra gannēya yayi pavasannanvada meya tarayē avavāda kara, anaturu an̆gavannēya
Surah Al-Kahf, Verse 4
مَّا لَهُم بِهِۦ مِنۡ عِلۡمٖ وَلَا لِأٓبَآئِهِمۡۚ كَبُرَتۡ كَلِمَةٗ تَخۡرُجُ مِنۡ أَفۡوَٰهِهِمۡۚ إِن يَقُولُونَ إِلَّا كَذِبٗا
ovunṭa vuvada kam næta, ovungē mutun mittanṭa vuvada kam næta, meyaṭa ayat sādhakayan poḍiyak hō næta. movungē muvin ikut vana mema vadan imahat (pāpatara) vadanma vannēya. boruvakma misa, (vena kisivak mesē) ovun pævasuvē næta
Surah Al-Kahf, Verse 5
فَلَعَلَّكَ بَٰخِعٞ نَّفۡسَكَ عَلَىٰٓ ءَاثَٰرِهِمۡ إِن لَّمۡ يُؤۡمِنُواْ بِهَٰذَا ٱلۡحَدِيثِ أَسَفًا
(nabiyē!) mema dharmaya ovun viśvāsa nokaḷā nam ē venuven oba duk vī obavama, oba vināśa kara gannehida? (ē venuven oba poḍiyak hō duk novanu)
Surah Al-Kahf, Verse 6
إِنَّا جَعَلۡنَا مَا عَلَى ٱلۡأَرۡضِ زِينَةٗ لَّهَا لِنَبۡلُوَهُمۡ أَيُّهُمۡ أَحۡسَنُ عَمَلٗا
bhūmiyehi æti dæya api eyaṭa alaṁkāravat kara tæbuvē, ovungen kavurun hon̆da gati pævatum ættavun yanna (dæna gænīmaṭa hā) niyata vaśayenma api piriksumaṭa lak kirīmaṭaya
Surah Al-Kahf, Verse 7
وَإِنَّا لَجَٰعِلُونَ مَا عَلَيۡهَا صَعِيدٗا جُرُزًا
(dinakadī) niyata vaśayenma api bhūmiyehi (alaṁkāravatva) æti mēvā siyalla (vināśa vī) samatalā kara harinnemu
Surah Al-Kahf, Verse 8
أَمۡ حَسِبۡتَ أَنَّ أَصۡحَٰبَ ٱلۡكَهۡفِ وَٱلرَّقِيمِ كَانُواْ مِنۡ ءَايَٰتِنَا عَجَبًا
(nabiyē! ashābul kahf namæti guhāvaṭa ayat aya gæna yudevvan obagen vimasannāha). ema guhāvaṭa ayat ayada, sannasa ayat ayada niyata vaśayenma apagē sādhakayangen puduma sahagata aya vaśayen siṭiyaha yayi adahas karannehuda? (menna ovungē itihāsaya kiyannemu)
Surah Al-Kahf, Verse 9
إِذۡ أَوَى ٱلۡفِتۡيَةُ إِلَى ٱلۡكَهۡفِ فَقَالُواْ رَبَّنَآ ءَاتِنَا مِن لَّدُنكَ رَحۡمَةٗ وَهَيِّئۡ لَنَا مِنۡ أَمۡرِنَا رَشَدٗا
ektarā taruṇayin samaharek guhāvak tuḷaṭa giya viṭa, “apagē deviyanē! obagē dayāva apaṭa pahaḷa karanu mænava! oba apa venuven apagē kāraṇāvan niyama andamaṭa pat karanu mænava!” yayi prārthanā kaḷaha
Surah Al-Kahf, Verse 10
فَضَرَبۡنَا عَلَىٰٓ ءَاذَانِهِمۡ فِي ٱلۡكَهۡفِ سِنِينَ عَدَدٗا
ebævin (ema guhāvehi) avurudu gaṇanāvak (nidā siṭina sē) ovungē kaṇhi mudrā tæbuvemu
Surah Al-Kahf, Verse 11
ثُمَّ بَعَثۡنَٰهُمۡ لِنَعۡلَمَ أَيُّ ٱلۡحِزۡبَيۡنِ أَحۡصَىٰ لِمَا لَبِثُوٓاْ أَمَدٗا
ovun (ema guhāvehi) siṭi kālaya, ovungen vū) dekoṭṭhāśayen kavurun hon̆din dannehuda yanna api (minisunṭa) dænum denu piṇisa, (ninden) ovunva nægiṭṭevvemu
Surah Al-Kahf, Verse 12
نَّحۡنُ نَقُصُّ عَلَيۡكَ نَبَأَهُم بِٱلۡحَقِّۚ إِنَّهُمۡ فِتۡيَةٌ ءَامَنُواْ بِرَبِّهِمۡ وَزِدۡنَٰهُمۡ هُدٗى
(nabiyē!) ovungē satya itihāsaya api obaṭa kiyannemu. niyata vaśayenma ovun samahara taruṇayinya. ovun tamangē deviyanva viśvāsa kaḷaha. (ebævin nævata) nævatat ṛju mārgayehi api ovunva ætuḷu kaḷemu
Surah Al-Kahf, Verse 13
وَرَبَطۡنَا عَلَىٰ قُلُوبِهِمۡ إِذۡ قَامُواْ فَقَالُواْ رَبُّنَا رَبُّ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِ لَن نَّدۡعُوَاْ مِن دُونِهِۦٓ إِلَٰهٗاۖ لَّقَدۡ قُلۡنَآ إِذٗا شَطَطًا
tavada ovungē hṛdayanda (ṛju mārgayehi) api sthīra kara hæriyemu. (ē samayē siṭi raja tumā, ovunva piḷirū ārādhanā karana men bala karanu læbū avasthāvēdī), ovun nægī siṭa “ahasda, bhūmiyada nirmāṇaya kaḷa ayama apē deviyanya. ohu hæra, (vena kisivekut deviyan yayi) api ārādhanā nokarannemu. (esē ārādhanā kaḷahot) niyata vaśayenma sudusu næti vadanak pavasannan bavaṭa pat vannemu” yayi kīha
Surah Al-Kahf, Verse 14
هَـٰٓؤُلَآءِ قَوۡمُنَا ٱتَّخَذُواْ مِن دُونِهِۦٓ ءَالِهَةٗۖ لَّوۡلَا يَأۡتُونَ عَلَيۡهِم بِسُلۡطَٰنِۭ بَيِّنٖۖ فَمَنۡ أَظۡلَمُ مِمَّنِ ٱفۡتَرَىٰ عَلَى ٱللَّهِ كَذِبٗا
(tavada) “apagē mema janatāva ohuva misa, vena himiyeku gena siṭinnāha. meyaṭa pæhædili sādhakayak movun gena ā yutu noveda? allāh mata manakkalpitava boru kiyannāṭa vaḍā aparādhakaruvā kavarekda?”yi (kīvēya)
Surah Al-Kahf, Verse 15
وَإِذِ ٱعۡتَزَلۡتُمُوهُمۡ وَمَا يَعۡبُدُونَ إِلَّا ٱللَّهَ فَأۡوُۥٓاْ إِلَى ٱلۡكَهۡفِ يَنشُرۡ لَكُمۡ رَبُّكُم مِّن رَّحۡمَتِهِۦ وَيُهَيِّئۡ لَكُم مِّنۡ أَمۡرِكُم مِّرۡفَقٗا
movungenda movun namadina allāh novana dæyenda, oba ǣt vū pasu oba (ovungen bērīmaṭa) mema guhāva tuḷaṭa yanu. obagē deviyan oba kerehi tama dayāva pahaḷa kara, (jīvanōpāya san̆dahā ayat) obagē kāraṇāvan pahasuvenda, obaṭa sælasum kara denu æta” (yayida taman tuḷa kiyā gatha)
Surah Al-Kahf, Verse 16
۞وَتَرَى ٱلشَّمۡسَ إِذَا طَلَعَت تَّزَٰوَرُ عَن كَهۡفِهِمۡ ذَاتَ ٱلۡيَمِينِ وَإِذَا غَرَبَت تَّقۡرِضُهُمۡ ذَاتَ ٱلشِّمَالِ وَهُمۡ فِي فَجۡوَةٖ مِّنۡهُۚ ذَٰلِكَ مِنۡ ءَايَٰتِ ٱللَّهِۗ مَن يَهۡدِ ٱللَّهُ فَهُوَ ٱلۡمُهۡتَدِۖ وَمَن يُضۡلِلۡ فَلَن تَجِدَ لَهُۥ وَلِيّٗا مُّرۡشِدٗا
(nabiyē! oba ehi gos balannehi nam), sūryayā udā vana viṭa, ovun (siṭina ema) guhāvehi dakuṇu pættehi eya æla vīmada, eya asthamayaṭa yana viṭa, ovungē vam pættaṭa eya, pasu kara yāmada oba dakinnehiya! ovun nam, ehi viśālavat mæda koṭasehi siṭinnāha. meya allāhgē sādhakayangen ekak vannēya. kavurunva allāh ṛju mārgayehi ætuḷu karannēda, ohu ṛju mārgayehima yanu æta. kavurunva (ohu, ohugē pāpayanhi hētuven) væradi mārgayehi athæra damannēda, ohuṭa udav karannanda, ṛju mārgaya penvannanda oba nodakinnehiya
Surah Al-Kahf, Verse 17
وَتَحۡسَبُهُمۡ أَيۡقَاظٗا وَهُمۡ رُقُودٞۚ وَنُقَلِّبُهُمۡ ذَاتَ ٱلۡيَمِينِ وَذَاتَ ٱلشِّمَالِۖ وَكَلۡبُهُم بَٰسِطٞ ذِرَاعَيۡهِ بِٱلۡوَصِيدِۚ لَوِ ٱطَّلَعۡتَ عَلَيۡهِمۡ لَوَلَّيۡتَ مِنۡهُمۡ فِرَارٗا وَلَمُلِئۡتَ مِنۡهُمۡ رُعۡبٗا
(nabiyē! ema guhāvehi siṭina) ovun nidāgena siṭiyā vuvada, ovun æhæragena siṭinnan vaśayenma oba sitannehiya. ovunva dakuṇupasaṭa hā vampasaṭa vaśayenda (venas kara kara) api haravamin siṭinnemu. ovungē ballā nam, tamangē idiri pādayan digahæra gena, edāraṭuvehi (vāḍigena) siṭinnēya (yanuven oba dakinnehiya). ovunva oba ebikam kara bælūvahot ovungen ǣt vī diva yannehiya. tigæssīmada, (vevlīmada) obava vaṭakara ganu æta
Surah Al-Kahf, Verse 18
وَكَذَٰلِكَ بَعَثۡنَٰهُمۡ لِيَتَسَآءَلُواْ بَيۡنَهُمۡۚ قَالَ قَآئِلٞ مِّنۡهُمۡ كَمۡ لَبِثۡتُمۡۖ قَالُواْ لَبِثۡنَا يَوۡمًا أَوۡ بَعۡضَ يَوۡمٖۚ قَالُواْ رَبُّكُمۡ أَعۡلَمُ بِمَا لَبِثۡتُمۡ فَٱبۡعَثُوٓاْ أَحَدَكُم بِوَرِقِكُمۡ هَٰذِهِۦٓ إِلَى ٱلۡمَدِينَةِ فَلۡيَنظُرۡ أَيُّهَآ أَزۡكَىٰ طَعَامٗا فَلۡيَأۡتِكُم بِرِزۡقٖ مِّنۡهُ وَلۡيَتَلَطَّفۡ وَلَا يُشۡعِرَنَّ بِكُمۡ أَحَدًا
ovun (ehi kopamaṇa kalak siṭiyehuda yanna) taman tuḷa vimasā dæna ganu piṇisa (nidā gannā) ovunva mesē api nægiṭevvemu. ovungen keneku (an ayagen) “oba kopamaṇa vēlāvak (nindehi) siṭiyehuda?”yi vimasuvēya. (eyaṭa) ovungen samaharek “ek dinak nætahot ek davasakin suḷu koṭasak siṭinnaṭa ættemu” yayi pævasūha. (an aya) “oba (nindehi) siṭi kālaya obagē deviyanma hon̆din dannēya!” yayi pavasā “obagen keneku veta mema (ridī) kāsiya dī ohuva nagarayaṭa yavanu. ohu (ehi gos) hon̆da āhāra dravya yamak (kohē ættēdæyi) yanna soyā balā, eyin ṭikak mila dī gena enu. ehet obava (ovungen) kisivekut dæna nogannā sē itāmat pravēsamenma ohu siṭiya yutuya
Surah Al-Kahf, Verse 19
إِنَّهُمۡ إِن يَظۡهَرُواْ عَلَيۡكُمۡ يَرۡجُمُوكُمۡ أَوۡ يُعِيدُوكُمۡ فِي مِلَّتِهِمۡ وَلَن تُفۡلِحُوٓاْ إِذًا أَبَدٗا
mandayat (gamehi vāsaya karana janatāva) obava (asavalā yayi) dæna gatahot niyata vaśayenma ovun obaṭa gal gasā marā damanu æta. nætahot obava tamangē dharmayehi ekkāsu kara harinu æta. esē ekkāsu vūvā nam, kisi kalekat oba jayagrahaṇaya at kara nogannehuya” (yayi kīha)
Surah Al-Kahf, Verse 20
وَكَذَٰلِكَ أَعۡثَرۡنَا عَلَيۡهِمۡ لِيَعۡلَمُوٓاْ أَنَّ وَعۡدَ ٱللَّهِ حَقّٞ وَأَنَّ ٱلسَّاعَةَ لَا رَيۡبَ فِيهَآ إِذۡ يَتَنَٰزَعُونَ بَيۡنَهُمۡ أَمۡرَهُمۡۖ فَقَالُواْ ٱبۡنُواْ عَلَيۡهِم بُنۡيَٰنٗاۖ رَّبُّهُمۡ أَعۡلَمُ بِهِمۡۚ قَالَ ٱلَّذِينَ غَلَبُواْ عَلَىٰٓ أَمۡرِهِمۡ لَنَتَّخِذَنَّ عَلَيۡهِم مَّسۡجِدٗا
(maraṇayaṭa pat vūvanva paṇa ganvannemu yana) allāhgē poronduva satyaya yayida, viniścaya dinaya pæmiṇīmehi kisima sækayak næta yayida (ema nagaravāsīn vana) ovun sthīra vaśayen dæna ganu piṇisa, mesē (āhāra soyā ema nagarayaṭa yana lesaṭa api salasvā), ovunṭa movun gæna vū (kāraṇāva) dænum dunnemu. (ema nagaravāsīn) movun kavurundæyi yanna gæna tarka karamin “movunva deviyanma hon̆din dannēya. movun siṭina sthānayehi (us vū) smārakayak (matak vīma san̆dahā) idi karanu!” yayida pævasūha. movungē kāraṇāvehi kavurungē abhiprāya ismatu vī tibunēda, ovun “movun siṭina sthānayehi næmadumpaḷak anivāryayenma api idikarannemu” yayi pævasūha
Surah Al-Kahf, Verse 21
سَيَقُولُونَ ثَلَٰثَةٞ رَّابِعُهُمۡ كَلۡبُهُمۡ وَيَقُولُونَ خَمۡسَةٞ سَادِسُهُمۡ كَلۡبُهُمۡ رَجۡمَۢا بِٱلۡغَيۡبِۖ وَيَقُولُونَ سَبۡعَةٞ وَثَامِنُهُمۡ كَلۡبُهُمۡۚ قُل رَّبِّيٓ أَعۡلَمُ بِعِدَّتِهِم مَّا يَعۡلَمُهُمۡ إِلَّا قَلِيلٞۗ فَلَا تُمَارِ فِيهِمۡ إِلَّا مِرَآءٗ ظَٰهِرٗا وَلَا تَسۡتَفۡتِ فِيهِم مِّنۡهُمۡ أَحَدٗا
(guhāvehi siṭi ovun) tideneki. hataravænnā ovungē ballā yayi (samaharek) pavasannāha. (venat samaharek ovun) pasdeneki. ovungē ballā hayavænnā vannēya yayida, sæn̆gavunu kāraṇāvan taman soyā ganu læbūvan men (itāmat sthīrava) pavasannāha. (tavat samaharek nam, ovun) hat deneki. aṭa vænnā ovungē ballā yayida pavasannāha. (nabiyē!) “ovungē saṁkhyāva magē deviyanma hon̆din dannēya. ovungē (satya kāraṇāva) samahareku hæra venat aya dæna gannē næta” yayi pavasanu mænava! tavada ovun gæna sāmānyayen bāhirava dækvena dæya hæra, oba tarka nokaranu. ovun gæna movungen kisiveku veta (kisivak) noasanu
Surah Al-Kahf, Verse 22
وَلَا تَقُولَنَّ لِشَاْيۡءٍ إِنِّي فَاعِلٞ ذَٰلِكَ غَدًا
(nabiyē!) kisima kāraṇāvak gæna hō “niyata vaśayenma mā eya heṭa karannemi” yayi nokiyanu
Surah Al-Kahf, Verse 23
إِلَّآ أَن يَشَآءَ ٱللَّهُۚ وَٱذۡكُر رَّبَّكَ إِذَا نَسِيتَ وَقُلۡ عَسَىٰٓ أَن يَهۡدِيَنِ رَبِّي لِأَقۡرَبَ مِنۡ هَٰذَا رَشَدٗا
ehet “inṣā allāh” (allāh kæmati vuvahot heṭa karannemi yayi pavasanu mænava!) obaṭa (meya), amataka vuvahot (matakayaṭa nægunu vahāma mesē) oba deviyangē nāmaya pavasanu mænava! tavada mīṭat vaḍā tavat samīpasta vividha hon̆da kāraṇāvanda magē deviyan mā haṭa dænum dennaṭa iḍa æta” yayida pavasanu mænava
Surah Al-Kahf, Verse 24
وَلَبِثُواْ فِي كَهۡفِهِمۡ ثَلَٰثَ مِاْئَةٖ سِنِينَ وَٱزۡدَادُواْ تِسۡعٗا
tavada ovun guhāvehi avurudu tunsiyayak siṭiyaha yayi (samaharek)da, īṭat vaḍā avurudu navayak siṭiyaha (yayi venat samaharekda pavasannāha)
Surah Al-Kahf, Verse 25
قُلِ ٱللَّهُ أَعۡلَمُ بِمَا لَبِثُواْۖ لَهُۥ غَيۡبُ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِۖ أَبۡصِرۡ بِهِۦ وَأَسۡمِعۡۚ مَا لَهُم مِّن دُونِهِۦ مِن وَلِيّٖ وَلَا يُشۡرِكُ فِي حُكۡمِهِۦٓ أَحَدٗا
(nabiyē!) oba mesē pavasanu: “ovun ehi siṭiya kālaya allāhma hon̆din dannēya. ahas hā bhūmiyehi sæn̆gavī æti dæya ohuṭa ayat dæyayi! ēvā ohu etaram hon̆din balanneki. etaram hon̆din asanneki. ohu hæra, mēvā paripālanaya karanneku vena kisivekut næta. ohu tamangē pālana balayehi kisivekut sahāya kara gattē næta”
Surah Al-Kahf, Verse 26
وَٱتۡلُ مَآ أُوحِيَ إِلَيۡكَ مِن كِتَابِ رَبِّكَۖ لَا مُبَدِّلَ لِكَلِمَٰتِهِۦ وَلَن تَجِدَ مِن دُونِهِۦ مُلۡتَحَدٗا
(nabiyē!) vahī magin obaṭa dænum dena lada obagē deviyangē dharmaya oba (sadākal) samudīraṇaya kara (ovadan demin) siṭinu mænava! ohugē niyōgayan kisivekuṭat venas kara dæmīmaṭa nohækiya. ohu hæra (obaṭa) venat rækavaraṇa dennekuda oba nodakinnehiya
Surah Al-Kahf, Verse 27
وَٱصۡبِرۡ نَفۡسَكَ مَعَ ٱلَّذِينَ يَدۡعُونَ رَبَّهُم بِٱلۡغَدَوٰةِ وَٱلۡعَشِيِّ يُرِيدُونَ وَجۡهَهُۥۖ وَلَا تَعۡدُ عَيۡنَاكَ عَنۡهُمۡ تُرِيدُ زِينَةَ ٱلۡحَيَوٰةِ ٱلدُّنۡيَاۖ وَلَا تُطِعۡ مَنۡ أَغۡفَلۡنَا قَلۡبَهُۥ عَن ذِكۡرِنَا وَٱتَّبَعَ هَوَىٰهُ وَكَانَ أَمۡرُهُۥ فُرُطٗا
(nabiyē!) kavurun tamangē deviyangē somnasa balāporottuven ohuvama udēda, savasada (prārthanā kara) ārādhanā karamin siṭinnōda, ovun samaga obat (obagē duk gæhæṭa vin̆da darāgena) ivasīmen siṭinu mænava! melova jīvitayehi alaṁkāraya oba āśā kara, evæni (hon̆da) ayava athæra obagē æs haravā noganu mænava! tavada kavurun tama (śarīra) suvaya anugamanaya kirīmē hētuven ohugē hṛdaya apava sihi kara, yācñā kirīmen api haravā dæmuvēda, ohuva oba anugamanaya nokaranu. ohugē kāraṇāva sīmāva ikmavū ekak vannēya
Surah Al-Kahf, Verse 28
وَقُلِ ٱلۡحَقُّ مِن رَّبِّكُمۡۖ فَمَن شَآءَ فَلۡيُؤۡمِن وَمَن شَآءَ فَلۡيَكۡفُرۡۚ إِنَّآ أَعۡتَدۡنَا لِلظَّـٰلِمِينَ نَارًا أَحَاطَ بِهِمۡ سُرَادِقُهَاۚ وَإِن يَسۡتَغِيثُواْ يُغَاثُواْ بِمَآءٖ كَٱلۡمُهۡلِ يَشۡوِي ٱلۡوُجُوهَۚ بِئۡسَ ٱلشَّرَابُ وَسَآءَتۡ مُرۡتَفَقًا
(nabiyē!) oba mesē pavasanu: “(sampūrṇayenma) satyaya vū (mema dharmaya) obagē deviyan visin pahaḷa karana ladī”. kæmættanṭa meya viśvāsa kaḷa hækiya. akamættanṭa (meya) pratikṣēpa kara dæmiya hækiya. (namut meya pratikṣēpa karana) aparādhakaruvanṭa niyata vaśayenma api nirayama piḷiyela kara ættemu. ema nirayehi gini jālāvan ovunva vaṭa kara ganu æta. ovun (jalaya illā) vilāpa næguvahot, rat pæhæ vī uṇu vī yana tam̆ba men vū jalayama (lōdiyama) ovunṭa denu læbē. (ovun eya bīmaṭa kaḷinma) eya ovungē muhuṇa puḷussā an̆gūru kara damanu æta. (tavada) eya itāmat piḷikul sahagata bīmakda vannēya. ovun giman nivana sthānaya itāmat napuruya
Surah Al-Kahf, Verse 29
إِنَّ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ إِنَّا لَا نُضِيعُ أَجۡرَ مَنۡ أَحۡسَنَ عَمَلًا
(ehet) niyata vaśayenma kavurun (mema dharmaya) viśvāsa kara, dæhæmi kriyāvan karannōda, evæni dæhæmi kriyāvan karannangē phalavipāka niyata vaśayenma api apatē harinnē næta
Surah Al-Kahf, Verse 30
أُوْلَـٰٓئِكَ لَهُمۡ جَنَّـٰتُ عَدۡنٖ تَجۡرِي مِن تَحۡتِهِمُ ٱلۡأَنۡهَٰرُ يُحَلَّوۡنَ فِيهَا مِنۡ أَسَاوِرَ مِن ذَهَبٖ وَيَلۡبَسُونَ ثِيَابًا خُضۡرٗا مِّن سُندُسٖ وَإِسۡتَبۡرَقٖ مُّتَّكِـِٔينَ فِيهَا عَلَى ٱلۡأَرَآئِكِۚ نِعۡمَ ٱلثَّوَابُ وَحَسُنَتۡ مُرۡتَفَقٗا
ovunṭa sthīra vū svargayan æta. ēvāyehi diya daharā sadākal galā basiminma ættēya. ehi ovunṭa (tyāga vaśayen) ran ābharaṇa paḷan̆davanu læbē. itāmat mṛdu hō ghanakamin hō (ovun kæmati) koḷa varṇayen yut paṭa sēḷa han̆dinu æta. ehi æti āsaṇayanhi æti koṭṭa mata hānsi vī (itāmat satuṭin) siṭinu æta. movungē phalavipāka itāmat aganēya! movun suvaya vin̆dina sthānayada itāmat alaṁkāravatya
Surah Al-Kahf, Verse 31
۞وَٱضۡرِبۡ لَهُم مَّثَلٗا رَّجُلَيۡنِ جَعَلۡنَا لِأَحَدِهِمَا جَنَّتَيۡنِ مِنۡ أَعۡنَٰبٖ وَحَفَفۡنَٰهُمَا بِنَخۡلٖ وَجَعَلۡنَا بَيۡنَهُمَا زَرۡعٗا
(nabiyē!) minisun dedenekuva oba ovunṭa upamā vaśayen pavasanu: ovungen kenekuṭa midi vatu dekak labā dunnemu. ē deka vaṭē in̆di gas tikhennaṭa sælæssuvemu. ē deka madhyayē dhānya kum̆buru æti kaḷemu
Surah Al-Kahf, Verse 32
كِلۡتَا ٱلۡجَنَّتَيۡنِ ءَاتَتۡ أُكُلَهَا وَلَمۡ تَظۡلِم مِّنۡهُ شَيۡـٔٗاۚ وَفَجَّرۡنَا خِلَٰلَهُمَا نَهَرٗا
ē vatu dekē sǣma ekakma ēvāyē asvænna kisima aḍu pāḍuvak nætiva labā demin ættēya. ē deka madhyayē gaṁn̆gāvakda galā basinnaṭa sælæssuvemu
Surah Al-Kahf, Verse 33
وَكَانَ لَهُۥ ثَمَرٞ فَقَالَ لِصَٰحِبِهِۦ وَهُوَ يُحَاوِرُهُۥٓ أَنَا۠ أَكۡثَرُ مِنكَ مَالٗا وَأَعَزُّ نَفَرٗا
ohu veta (mēvāṭa amatarava) venat vividha palaturu (gas)da tibuṇi. (mevæni tatvayakadī dinak) ohu taman samaga katā karamin siṭi miturāṭa “mā obaṭa vaḍā adhika vaśayen vastuva ætteki. janatāvagenda mā (obaṭa vaḍā) balavatya” yayi (uṅagukamin) pævasuvēya
Surah Al-Kahf, Verse 34
وَدَخَلَ جَنَّتَهُۥ وَهُوَ ظَالِمٞ لِّنَفۡسِهِۦ قَالَ مَآ أَظُنُّ أَن تَبِيدَ هَٰذِهِۦٓ أَبَدٗا
pasuva ohu tama vattaṭa ætuḷu vī (sīmāva ikmavā giya ati santōṣayē hētuven) tamanṭa, tamanma hāniyak kara ganimin “mevā kisi kaleka vināśa vī yanu ætæyi mā situvē næta” (yayida)
Surah Al-Kahf, Verse 35
وَمَآ أَظُنُّ ٱلسَّاعَةَ قَآئِمَةٗ وَلَئِن رُّدِدتُّ إِلَىٰ رَبِّي لَأَجِدَنَّ خَيۡرٗا مِّنۡهَا مُنقَلَبٗا
“viniścaya dina ætivanu ætæyida mā viśvāsa kaḷēma næta. kisi kaleka mā magē deviyan veta gena giyā vuvada, mehi siṭinavāṭat vaḍā ehi mā usasvantayeku vaśayenma siṭinu mā dakinnemi” yayida pævasuvēya
Surah Al-Kahf, Verse 36
قَالَ لَهُۥ صَاحِبُهُۥ وَهُوَ يُحَاوِرُهُۥٓ أَكَفَرۡتَ بِٱلَّذِي خَلَقَكَ مِن تُرَابٖ ثُمَّ مِن نُّطۡفَةٖ ثُمَّ سَوَّىٰكَ رَجُلٗا
(eyaṭa) ohu samaga katā karamin siṭi ohugē miturā, ohuṭa “obava nirmāṇaya kaḷa ayavama oba pratikṣēpa karannehida? kiri mæṭiyenda, pasuva indriya (bin̆dakin)da, nirmāṇaya kaḷa ohu pasuva ek pūraṇa miniseku vaśayenda obava nirmāṇaya kaḷēya”
Surah Al-Kahf, Verse 37
لَّـٰكِنَّا۠ هُوَ ٱللَّهُ رَبِّي وَلَآ أُشۡرِكُ بِرَبِّيٓ أَحَدٗا
“niyata vaśayenma ema allāhma māva utpādanaya kara, pōṣaṇaya karannā (yayi mā sthīra vaśayen viśvāsa karannemi). ebævin mā magē ema deviyanṭa kisiveku sama nokarannemi”
Surah Al-Kahf, Verse 38
وَلَوۡلَآ إِذۡ دَخَلۡتَ جَنَّتَكَ قُلۡتَ مَا شَآءَ ٱللَّهُ لَا قُوَّةَ إِلَّا بِٱللَّهِۚ إِن تَرَنِ أَنَا۠ أَقَلَّ مِنكَ مَالٗا وَوَلَدٗا
“tavada oba, obagē vattehi ætuḷu vū viṭa, ‘(mēvā siyalla) allāh (tama dayāven) adahas kara dun dæyayi! allāhgē udavven misa, (api) kisivak kirīmaṭa nohækiya’yayi oba pævasuvā nam hon̆dayi noveda? vastuvenda, daru mallangenda, mā obaṭa vaḍā aḍuven æti bavaṭa oba dakinavā vuvada”
Surah Al-Kahf, Verse 39
فَعَسَىٰ رَبِّيٓ أَن يُؤۡتِيَنِ خَيۡرٗا مِّن جَنَّتِكَ وَيُرۡسِلَ عَلَيۡهَا حُسۡبَانٗا مِّنَ ٱلسَّمَآءِ فَتُصۡبِحَ صَعِيدٗا زَلَقًا
“obagē vattaṭa vaḍā itāmat usas dæya magē deviyan mā haṭa dennaṭada, (obagē guṇa makukamē hētuven) obagē vatta kerehi yamkisi vipatak ahasin pahaḷa kara, (ehi æti gas væl siyalla vināśa kara damā), eya samatalā kara (karkaṣaka) bhūmiyak bavaṭada (magē deviyan) salasvannaṭada iḍa æta”
Surah Al-Kahf, Verse 40
أَوۡ يُصۡبِحَ مَآؤُهَا غَوۡرٗا فَلَن تَسۡتَطِيعَ لَهُۥ طَلَبٗا
“nætahot ehi æti jalaya sampūrṇayenma bhūmiya tuḷaṭa urāgena, (eya) obaṭa balannaṭa bæri (tatvayakaṭa pat karannaṭada iḍa æta)” yayi pævasuvēya
Surah Al-Kahf, Verse 41
وَأُحِيطَ بِثَمَرِهِۦ فَأَصۡبَحَ يُقَلِّبُ كَفَّيۡهِ عَلَىٰ مَآ أَنفَقَ فِيهَا وَهِيَ خَاوِيَةٌ عَلَىٰ عُرُوشِهَا وَيَقُولُ يَٰلَيۡتَنِي لَمۡ أُشۡرِكۡ بِرَبِّيٓ أَحَدٗا
(ohu pævasū andamaṭama) ohugē vaṭinā vastuva siyalla vināśa vī, ē venuven ohu viyadam kaḷa dæya gæna tama at deka pisa damāgena ema vattehi gasvæl (ādī siyalla) mulin upuṭā yāma gæna “magē deviyanṭa mā kisivekut sama nokara siṭiya yutu novēda?”yi kiyannaṭa sidu viya
Surah Al-Kahf, Verse 42
وَلَمۡ تَكُن لَّهُۥ فِئَةٞ يَنصُرُونَهُۥ مِن دُونِ ٱللَّهِ وَمَا كَانَ مُنتَصِرًا
ē atara allāh hæra, ohuṭa udav kaḷa hæki kisima samūhayak ohuṭa tibunē næta. ohuṭada (allāhgen) paḷi gænīmaṭa nohæki viya
Surah Al-Kahf, Verse 43
هُنَالِكَ ٱلۡوَلَٰيَةُ لِلَّهِ ٱلۡحَقِّۚ هُوَ خَيۡرٞ ثَوَابٗا وَخَيۡرٌ عُقۡبٗا
evæni tatvayakadī siyalū balayan ættenma allāhṭama ayatya. ohu phalavipāka labā dennangen itāmat usasvantayeki. tīraṇa gænīmehida itāmat usasvantayeki (yannada ohu dæna gattēya)
Surah Al-Kahf, Verse 44
وَٱضۡرِبۡ لَهُم مَّثَلَ ٱلۡحَيَوٰةِ ٱلدُّنۡيَا كَمَآءٍ أَنزَلۡنَٰهُ مِنَ ٱلسَّمَآءِ فَٱخۡتَلَطَ بِهِۦ نَبَاتُ ٱلۡأَرۡضِ فَأَصۡبَحَ هَشِيمٗا تَذۡرُوهُ ٱلرِّيَٰحُۗ وَكَانَ ٱللَّهُ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ مُّقۡتَدِرًا
(nabiyē!) melova jīvitayaṭa ek upamāvak ovunṭa pavasanu: eya valākuḷen api pahaḷa karanu labana (varṣā) jalayaṭa sama vannēya. bhūmiyehi æti gasvæl, taṇa bījayan væni (ēvā urāgena) ēvā samaga miśra vī (hon̆daṭa pæḷa vī væḍī, ehi asvænna labā dīma venuvaṭa) suḷaṁ hamā gasāgena yā hæki bol bavaṭa pat viya. (meyama melova jīvitayaṭa upamāva vannēya). siyalū dæya kerehi allāh balasampannayeku vaśayen siṭinnēya
Surah Al-Kahf, Verse 45
ٱلۡمَالُ وَٱلۡبَنُونَ زِينَةُ ٱلۡحَيَوٰةِ ٱلدُّنۡيَاۖ وَٱلۡبَٰقِيَٰتُ ٱلصَّـٰلِحَٰتُ خَيۡرٌ عِندَ رَبِّكَ ثَوَابٗا وَخَيۡرٌ أَمَلٗا
(ebævin) vastuvada, janatāvada melova jīvitayaṭa ayat alaṁkāravat dæya (misa, sthīravat dæya nova). kavadat sthīra vū dæhæmi kriyāvanma obagē deviyangē sannidhānayehi hon̆da phalavipāka labā gænīmaṭada, hon̆da viśvāsayak goḍa nægīmaṭada itāmat usas dæya vannēya
Surah Al-Kahf, Verse 46
وَيَوۡمَ نُسَيِّرُ ٱلۡجِبَالَ وَتَرَى ٱلۡأَرۡضَ بَارِزَةٗ وَحَشَرۡنَٰهُمۡ فَلَمۡ نُغَادِرۡ مِنۡهُمۡ أَحَدٗا
(nabiyē!) api janatāvagē (gas, væl ādī bhūmiyehi æti) siyalla paha karana dina, oba bhūmiya samatalā karkaṣaka dæyak bavaṭa dakinnehiya. (edinadī) minisungen kisivekut athæra nodamā siyallanvama ēkarāśī karannemu
Surah Al-Kahf, Verse 47
وَعُرِضُواْ عَلَىٰ رَبِّكَ صَفّٗا لَّقَدۡ جِئۡتُمُونَا كَمَا خَلَقۡنَٰكُمۡ أَوَّلَ مَرَّةِۭۚ بَلۡ زَعَمۡتُمۡ أَلَّن نَّجۡعَلَ لَكُم مَّوۡعِدٗا
obagē deviyan idiriyē ovunva gena enu læba, “api obava paḷamuvenma utpādanaya kaḷa ākārayaṭama, mē avasthāvēdīda (obaṭa api paṇa dī) oba apa veta pæmiṇa ættehuya. (ehet oba nam, apa veta pæmiṇiya yutu) mema dinaya, api obaṭa æti kaḷēma næta yayi oba sthīra vaśayen adahas karamin siṭiyehuya” (yayi kiyanu labannāha)
Surah Al-Kahf, Verse 48
وَوُضِعَ ٱلۡكِتَٰبُ فَتَرَى ٱلۡمُجۡرِمِينَ مُشۡفِقِينَ مِمَّا فِيهِ وَيَقُولُونَ يَٰوَيۡلَتَنَا مَالِ هَٰذَا ٱلۡكِتَٰبِ لَا يُغَادِرُ صَغِيرَةٗ وَلَا كَبِيرَةً إِلَّآ أَحۡصَىٰهَاۚ وَوَجَدُواْ مَا عَمِلُواْ حَاضِرٗاۗ وَلَا يَظۡلِمُ رَبُّكَ أَحَدٗا
(ovungē dainika saṭahan) pota (ovun idiriyē) tabanu læbuvahot, væradikaruvan (taman kaḷa pāpayan siyalla) ehi saṭahanva æti bava dæka biya vī “apaṭa vināśayayi! mē mona potakda! (apagē pāpayan) kuḍā hō loku hō kisivak athæra nodamā mehi saṭahanva ættē noveda!”yi ovun pavasanu oba dakinnehiya. ovun kaḷa siyalla (ehi) tikheṇu dakinu æta. obagē deviyan kisivekuṭat (ohugē dan̆ḍuvama væḍi kara hō pin aḍu kara hō) aparādha karannē næta
Surah Al-Kahf, Verse 49
وَإِذۡ قُلۡنَا لِلۡمَلَـٰٓئِكَةِ ٱسۡجُدُواْ لِأٓدَمَ فَسَجَدُوٓاْ إِلَّآ إِبۡلِيسَ كَانَ مِنَ ٱلۡجِنِّ فَفَسَقَ عَنۡ أَمۡرِ رَبِّهِۦٓۗ أَفَتَتَّخِذُونَهُۥ وَذُرِّيَّتَهُۥٓ أَوۡلِيَآءَ مِن دُونِي وَهُمۡ لَكُمۡ عَدُوُّۢۚ بِئۡسَ لِلظَّـٰلِمِينَ بَدَلٗا
malāyikāvarunṭa “ādamṭa sujūd karanu” yayi api pævasīma gæna sitā balanu. iblīs hæra, ovun siyallanma sujūd kaḷaha. ohu nam, jinvarungē vargayaṭa ayat keneki. ohu tama deviyangē aṇaṭa venaskam kara hæriyēya. ebævin (minisunē!) oba mā hæra, ohuvada, ohugē paramparāvē daruvanvada, himi vaśayen gannehuda? ovun nam, obaṭa daruṇu saturan vaśayenma siṭinnāha. aparādhakaruvan (māva athæra damā, ovunva tamanṭa ārakṣakayin vaśayen) venas kara gænīma itāmat napuruya
Surah Al-Kahf, Verse 50
۞مَّآ أَشۡهَدتُّهُمۡ خَلۡقَ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِ وَلَا خَلۡقَ أَنفُسِهِمۡ وَمَا كُنتُ مُتَّخِذَ ٱلۡمُضِلِّينَ عَضُدٗا
mā ahasda, bhūmiyada nirmāṇaya kaḷa avasthāvēdī ovunva (udavvaṭa) ārādhanā kaḷē næta. tavada (mā) ema ṣeyatānvarunva nirmāṇaya kaḷa avasthāvēdīda, (udavvaṭa) mā ovunva ārādhanā kaḷē næta. mārgaya værada yavana movunva (kisima kāraṇāvakadī) mā magē sahāyayan vaśayen pat kara gattē næta
Surah Al-Kahf, Verse 51
وَيَوۡمَ يَقُولُ نَادُواْ شُرَكَآءِيَ ٱلَّذِينَ زَعَمۡتُمۡ فَدَعَوۡهُمۡ فَلَمۡ يَسۡتَجِيبُواْ لَهُمۡ وَجَعَلۡنَا بَيۡنَهُم مَّوۡبِقٗا
(deviyan samānayan tabā namadinnanṭa) “oba maṭa sahāyayan yayi adahas karamin siṭiyehu noveda, ēvā oba ārādhanā karanu!” yayi dinakadī pavasanu æta. ovun ēvāṭa ārādhanā karanu æta. ehet ēvā ovunṭa piḷituru dennē næta. tavada api ovun atarē ek anaturudāyaka bādhakayak æti kara damamu
Surah Al-Kahf, Verse 52
وَرَءَا ٱلۡمُجۡرِمُونَ ٱلنَّارَ فَظَنُّوٓاْ أَنَّهُم مُّوَاقِعُوهَا وَلَمۡ يَجِدُواْ عَنۡهَا مَصۡرِفٗا
væradikaruvan niraya dakina avasthāvēdī “niyata vaśayenma ehi væṭennemu” yayima ovun sthīra vaśayen adahas karanu æta. ovun eyin gælavī bērīmaṭa kisima mārgayak dakinnē næta
Surah Al-Kahf, Verse 53
وَلَقَدۡ صَرَّفۡنَا فِي هَٰذَا ٱلۡقُرۡءَانِ لِلنَّاسِ مِن كُلِّ مَثَلٖۚ وَكَانَ ٱلۡإِنسَٰنُ أَكۡثَرَ شَيۡءٖ جَدَلٗا
minisunṭa mema kurānayehi sǣma upamāvakma vivaraṇaya kara ættemu. ehet minisun nam, adhika vaśayen (puhu) tarka vala yedeminma siṭinnāha
Surah Al-Kahf, Verse 54
وَمَا مَنَعَ ٱلنَّاسَ أَن يُؤۡمِنُوٓاْ إِذۡ جَآءَهُمُ ٱلۡهُدَىٰ وَيَسۡتَغۡفِرُواْ رَبَّهُمۡ إِلَّآ أَن تَأۡتِيَهُمۡ سُنَّةُ ٱلۡأَوَّلِينَ أَوۡ يَأۡتِيَهُمُ ٱلۡعَذَابُ قُبُلٗا
minisun veta ṛju mārgaya pæmiṇiyāyin pasu ovun eya viśvāsa kara, tamangē deviyan veta samāva illīma vaḷakvā harinnē, pera ikut vūvanṭa sidu vū (dæya men) siduvīm movunṭada sidu viya yutuya yanuvenya. nætahot movun (æs) idiriyē (apagē) dan̆ḍuvam pæmiṇiya yutuya yanuveni
Surah Al-Kahf, Verse 55
وَمَا نُرۡسِلُ ٱلۡمُرۡسَلِينَ إِلَّا مُبَشِّرِينَ وَمُنذِرِينَۚ وَيُجَٰدِلُ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ بِٱلۡبَٰطِلِ لِيُدۡحِضُواْ بِهِ ٱلۡحَقَّۖ وَٱتَّخَذُوٓاْ ءَايَٰتِي وَمَآ أُنذِرُواْ هُزُوٗا
śubhāraṁci dennan vaśayenda, biya ganvā anaturu an̆gavannan vaśayenda api apagē dūtayinva yævvemu. ehet pratikṣēpa karannan nam, satyaya vināśa kara dæmīmaṭa adahas kara, puhu tarkayan kirīmaṭa ārambha kara, magē āyāvanda, ovunṭa biya ganvā anaturu an̆gavana lada (dan̆ḍuvam pæmiṇīma) gænada samaccalayaṭa lak karamin gena ættāha
Surah Al-Kahf, Verse 56
وَمَنۡ أَظۡلَمُ مِمَّن ذُكِّرَ بِـَٔايَٰتِ رَبِّهِۦ فَأَعۡرَضَ عَنۡهَا وَنَسِيَ مَا قَدَّمَتۡ يَدَاهُۚ إِنَّا جَعَلۡنَا عَلَىٰ قُلُوبِهِمۡ أَكِنَّةً أَن يَفۡقَهُوهُ وَفِيٓ ءَاذَانِهِمۡ وَقۡرٗاۖ وَإِن تَدۡعُهُمۡ إِلَى ٱلۡهُدَىٰ فَلَن يَهۡتَدُوٓاْ إِذًا أَبَدٗا
tama deviyangē āyāvan samudīraṇaya kara penvanu læbū viṭa, ēvā pratikṣēpa kara, tama atvalin karana lada væradi (sampūrṇayenma) amataka kara damannāṭa vaḍā aparādhakaruvā kavarekda? ovun kisivak dæna nogannā lesa api ovungē hṛdayanhi tirayakda, ovungē kaṇvalaṭa bihiribhāvayada niyata vaśayenma æti kaḷemu. ebævin (nabiyē!) oba ovunva ṛju mārgayehi (kopamaṇa bægǣpatva) ārādhanā kaḷā vuvada, kisi kalekat ovun ṛju mārgayaṭa ennēma næta
Surah Al-Kahf, Verse 57
وَرَبُّكَ ٱلۡغَفُورُ ذُو ٱلرَّحۡمَةِۖ لَوۡ يُؤَاخِذُهُم بِمَا كَسَبُواْ لَعَجَّلَ لَهُمُ ٱلۡعَذَابَۚ بَل لَّهُم مَّوۡعِدٞ لَّن يَجِدُواْ مِن دُونِهِۦ مَوۡئِلٗا
namut (nabiyē!) obagē deviyan itāmat kṣamā karanneku hā dayābaravantayeku vaśayenda siṭinnēya. ovun karana (napuru) vipathi hētuven ohu (evele evelēma) ovunva allā gatahot, metek ovunva anivāryayenma dan̆ḍuvam kara æta. ehet (ovunṭa dan̆ḍuvam kirīmaṭa) ovunṭa ek niyamita kālayak æta. in pasuva ovunṭa bērīmaṭa mārgayak dakinnē næta
Surah Al-Kahf, Verse 58
وَتِلۡكَ ٱلۡقُرَىٰٓ أَهۡلَكۡنَٰهُمۡ لَمَّا ظَلَمُواْ وَجَعَلۡنَا لِمَهۡلِكِهِم مَّوۡعِدٗا
mevæni raṭavæsiyan siyallanma pāpayan kirīmaṭa idiripat vū viṭa, ovunva api vināśa kara dæmuvemu. ehet ovunva vināśa kara dæmīmaṭada api ek niyamita kāla avakāśayak æti kara ættemu. (ema kāla avakāśaya pæmiṇi pasuvama api ovunva vināśa kara dæmuvemu)
Surah Al-Kahf, Verse 59
وَإِذۡ قَالَ مُوسَىٰ لِفَتَىٰهُ لَآ أَبۡرَحُ حَتَّىٰٓ أَبۡلُغَ مَجۡمَعَ ٱلۡبَحۡرَيۡنِ أَوۡ أَمۡضِيَ حُقُبٗا
mūsā tama sēvakayāṭa “muhudu deka sambandha vana sthānaya mā at kara gannā turu avurudu gaṇan mā gaman karamin siṭinnemi” yayi pævasīma (nabiyē! ovunṭa) oba matak kara denu
Surah Al-Kahf, Verse 60
فَلَمَّا بَلَغَا مَجۡمَعَ بَيۡنِهِمَا نَسِيَا حُوتَهُمَا فَٱتَّخَذَ سَبِيلَهُۥ فِي ٱلۡبَحۡرِ سَرَبٗا
ovun dedenāma muhudu deka hamu vana sthānaya at kara gat viṭa, tamangē māḷuvāva ovun amataka kara dæmūha. eya muhudehi tamangē mārgaya guhāvak men æti karagena giyēya
Surah Al-Kahf, Verse 61
فَلَمَّا جَاوَزَا قَالَ لِفَتَىٰهُ ءَاتِنَا غَدَآءَنَا لَقَدۡ لَقِينَا مِن سَفَرِنَا هَٰذَا نَصَبٗا
(taman yā yutu sthānaya eyayi yanna nodæna) ē dedenāma eya pasukara giya pasu, mūsā tama sēvakayāṭa “apagē udē āhāraya oba gena enu. niyata vaśayenma api mema gamanehi itāmat vehesaṭa pat vunemu” yayi pævasuvēya
Surah Al-Kahf, Verse 62
قَالَ أَرَءَيۡتَ إِذۡ أَوَيۡنَآ إِلَى ٱلصَّخۡرَةِ فَإِنِّي نَسِيتُ ٱلۡحُوتَ وَمَآ أَنسَىٰنِيهُ إِلَّا ٱلشَّيۡطَٰنُ أَنۡ أَذۡكُرَهُۥۚ وَٱتَّخَذَ سَبِيلَهُۥ فِي ٱلۡبَحۡرِ عَجَبٗا
eyaṭa ohu “ema gal parayehi api nævatī siṭi avasthāvēdī, (sidu vū pudumākāra dæya) oba duṭuvehida? niyata vaśayenma mā (apa samaga gena ā) māḷuvā amataka kara dæmuvemi. eya mā (obaṭa) pævasīma ṣeyitān misa, (vena kisivekut) mā haṭa amataka vīmaṭa sælæssuvē næta. (ē sthānayēdī eya) muhudehi (yanu) itāmat pudumākāra andamaṭa tama mārgaya æti kara gattēya” yayi kīvēya
Surah Al-Kahf, Verse 63
قَالَ ذَٰلِكَ مَا كُنَّا نَبۡغِۚ فَٱرۡتَدَّا عَلَىٰٓ ءَاثَارِهِمَا قَصَصٗا
eyaṭa mūsā “api soyāgena ā sthānaya eyayi” yayi pavasā ē dedenāma (ē sthānaya soyā) tama pā saṭahan anugamanaya karamin āpu pāra digē giyaha
Surah Al-Kahf, Verse 64
فَوَجَدَا عَبۡدٗا مِّنۡ عِبَادِنَآ ءَاتَيۡنَٰهُ رَحۡمَةٗ مِّنۡ عِندِنَا وَعَلَّمۡنَٰهُ مِن لَّدُنَّا عِلۡمٗا
ē dedenāma (ema sthānayehi) apa vahalūngen kenekuva duṭuvaha. ohuṭa, apaṭa (ayat) varaprasādayan labā dī apaṭa (ayat) gnānayada api ohuṭa uganvā dī tibuṇemu
Surah Al-Kahf, Verse 65
قَالَ لَهُۥ مُوسَىٰ هَلۡ أَتَّبِعُكَ عَلَىٰٓ أَن تُعَلِّمَنِ مِمَّا عُلِّمۡتَ رُشۡدٗا
mūsā ohuṭa “obaṭa uganvā dena lada hon̆da dæya oba mā haṭa uganvana kondēsiya mata mā obava anugamanaya kaḷa hækida?”yi vimasuvēya
Surah Al-Kahf, Verse 66
قَالَ إِنَّكَ لَن تَسۡتَطِيعَ مَعِيَ صَبۡرٗا
eyaṭa ohu “mā samaga ivasīmen yutuva siṭīmaṭa niyata vaśayenma oba śaktiyak at kara gannē næta”
Surah Al-Kahf, Verse 67
وَكَيۡفَ تَصۡبِرُ عَلَىٰ مَا لَمۡ تُحِطۡ بِهِۦ خُبۡرٗا
“(esē tibiyadī), obagē gnānaya kaḍa kaḷa ayeku vaśayen siṭina (mā karana) kāraṇāvan gæna oba kesē nam vin̆da darāgena siṭinnehida?”yi kīvēya
Surah Al-Kahf, Verse 68
قَالَ سَتَجِدُنِيٓ إِن شَآءَ ٱللَّهُ صَابِرٗا وَلَآ أَعۡصِي لَكَ أَمۡرٗا
(eyaṭa) mūsā “allāh kæmati vuvahot (keban̆du kāraṇāvak vuvada), vin̆da darā ganneku vaśayenma oba māva dakinnehiya. keban̆du kāraṇāvakadī vuvada mā obaṭa venaskamak nokarannemi” yayi pævasuvēya
Surah Al-Kahf, Verse 69
قَالَ فَإِنِ ٱتَّبَعۡتَنِي فَلَا تَسۡـَٔلۡنِي عَن شَيۡءٍ حَتَّىٰٓ أُحۡدِثَ لَكَ مِنۡهُ ذِكۡرٗا
eyaṭa ohu “oba māva anugamanaya karannē nam, kumana kāraṇāvak gæna hō mama ma obaṭa eya, dænum dena turu oba mā vetin (ē gæna) noæsiya yutuya” yayi kīvēya
Surah Al-Kahf, Verse 70
فَٱنطَلَقَا حَتَّىٰٓ إِذَا رَكِبَا فِي ٱلسَّفِينَةِ خَرَقَهَاۖ قَالَ أَخَرَقۡتَهَا لِتُغۡرِقَ أَهۡلَهَا لَقَدۡ جِئۡتَ شَيۡـًٔا إِمۡرٗا
(mesē tīraṇayakaṭa eḷam̆bīmen anaturuva) ē dedenāma ek lī vallamakaṭa nagina turu (pā gamanin) giyaha. (lī vallama mataṭa næga gat pasu), ohu (lī vallamē ek lǣllaka sidurak vida) eya siduru kara dæmuvēya. eyaṭa (mūsā) “mehi siṭina ayava gilvā dæmīmaṭada oba siduru kara hæriyē? niyata vaśayenma oba itāmat anaturudāyaka dæyak kaḷehiya!” yayi pævasuvēya
Surah Al-Kahf, Verse 71
قَالَ أَلَمۡ أَقُلۡ إِنَّكَ لَن تَسۡتَطِيعَ مَعِيَ صَبۡرٗا
eyaṭa ohu “oba mā samaga ivasīmen yutuva siṭīmaṭa obaṭa nohækiya yayi mā nokīvemida?”yi kīvēya
Surah Al-Kahf, Verse 72
قَالَ لَا تُؤَاخِذۡنِي بِمَا نَسِيتُ وَلَا تُرۡهِقۡنِي مِنۡ أَمۡرِي عُسۡرٗا
(eyaṭa mūsā) “mā haṭa amataka vū dæya gæna oba māva varadaṭa hasu nokaranu. magē kāraṇāvehi oba metaram dæḍi novanu” yayi pævasuvēya
Surah Al-Kahf, Verse 73
فَٱنطَلَقَا حَتَّىٰٓ إِذَا لَقِيَا غُلَٰمٗا فَقَتَلَهُۥ قَالَ أَقَتَلۡتَ نَفۡسٗا زَكِيَّةَۢ بِغَيۡرِ نَفۡسٖ لَّقَدۡ جِئۡتَ شَيۡـٔٗا نُّكۡرٗا
pasuva dedenāma gaman kaḷaha. (ataramagadī sellam karamin siṭi) kolūveku hamu vū vahāma ohu, ohuva kapā dæmuvēya. (eyaṭa mūsā tigæssī) “ghātana varadak nomætiva pariśuddha ātmayak obaṭa ghātanaya kaḷa hækida? niyata vaśayenma oba sudusu næti kāraṇāvakma kaḷehiya!” yayi pævasuvēya
Surah Al-Kahf, Verse 74
۞قَالَ أَلَمۡ أَقُل لَّكَ إِنَّكَ لَن تَسۡتَطِيعَ مَعِيَ صَبۡرٗا
eyaṭa ohu (mūsāṭa) “obaṭa mā samaga ivasīmen yutuva siṭīmaṭa niyata vaśayenma nohækiya’yayi mā obaṭa (kaḷinma) kīvē nædda?”yi vimasuvēya
Surah Al-Kahf, Verse 75
قَالَ إِن سَأَلۡتُكَ عَن شَيۡءِۭ بَعۡدَهَا فَلَا تُصَٰحِبۡنِيۖ قَدۡ بَلَغۡتَ مِن لَّدُنِّي عُذۡرٗا
(eyaṭa mūsā) “min pasuva mā kisima kāraṇāvak gæna obagen vimasuvahot, oba māva oba samaga tabā noganu. mā haṭa samāva dena sīmāva niyata vaśayenma oba pasu kara giyehiya” yayi pævasuvēya
Surah Al-Kahf, Verse 76
فَٱنطَلَقَا حَتَّىٰٓ إِذَآ أَتَيَآ أَهۡلَ قَرۡيَةٍ ٱسۡتَطۡعَمَآ أَهۡلَهَا فَأَبَوۡاْ أَن يُضَيِّفُوهُمَا فَوَجَدَا فِيهَا جِدَارٗا يُرِيدُ أَن يَنقَضَّ فَأَقَامَهُۥۖ قَالَ لَوۡ شِئۡتَ لَتَّخَذۡتَ عَلَيۡهِ أَجۡرٗا
pasuva dedenāma gaman karannaṭa vūha. ovun gamvāsīn keneku veta pæmiṇi viṭa, taman dedenāṭa āhārayak labā dena men ema gamvāsīngen illā siṭiyaha. namut ovun, ē dedenāṭa bhōjaṇa saṁgrahayak nokara ǣt vūha. pasuva ovun ehi væṭennaṭa hæki tatvayē tibū bittiyak duṭuvaha. ebævin ohu (eyaṭa mæṭi gasā piḷisakara kara), eya (novæṭī) siṭina sē navatā tæbuvēya. (eyaṭa mūsā ohuṭa) “oba kæmati vī (illā) tibunē nam (mē gavvāsīngen) meyaṭa ayat kuliyak obaṭa labā gannaṭa hækiva tibuṇā noveda?”yi kīvēya
Surah Al-Kahf, Verse 77
قَالَ هَٰذَا فِرَاقُ بَيۡنِي وَبَيۡنِكَۚ سَأُنَبِّئُكَ بِتَأۡوِيلِ مَا لَمۡ تَسۡتَطِع عَّلَيۡهِ صَبۡرًا
eyaṭa “maṭat obaṭat atara ven viya (yutu kālaya) meyayi. oba ivasā siṭiya nohækiva tibū kāraṇāvanhi ætta (menna) mā obaṭa dænum dennemi”
Surah Al-Kahf, Verse 78
أَمَّا ٱلسَّفِينَةُ فَكَانَتۡ لِمَسَٰكِينَ يَعۡمَلُونَ فِي ٱلۡبَحۡرِ فَأَرَدتُّ أَنۡ أَعِيبَهَا وَكَانَ وَرَآءَهُم مَّلِكٞ يَأۡخُذُ كُلَّ سَفِينَةٍ غَصۡبٗا
“ema lī vallama muhudehi (kulī) væḍa karamin siṭina duppatun samaharekuṭa ayatya. eya pramāda karalīmaṭama mā adahas kaḷemi. (mandayat meya gaman karana mārgayehi) movun idiriyē ek (napuru) rajeku siṭinnēya. ohu (dakina hon̆da) lī vallam siyalla asādhāraṇayē udurā gannēya. abalan vallam ohu kæmati vannē næta. ohugen bērā gænīma san̆dahāma eya pramāda kara hæriyemi)”
Surah Al-Kahf, Verse 79
وَأَمَّا ٱلۡغُلَٰمُ فَكَانَ أَبَوَاهُ مُؤۡمِنَيۡنِ فَخَشِينَآ أَن يُرۡهِقَهُمَا طُغۡيَٰنٗا وَكُفۡرٗا
“(ghātanayaṭa lak vū) ema kuḍā daruvā nam, ohugē demavpiyan (hon̆da) viśvāsavantayin vaśayen siṭinnāha. ohu (taruṇa viyaṭa pat vī), ē dedenāvama aparādha karana lesaṭada, (deviyanva) pratikṣēpa karana lesaṭada, pat karanu ætæyi mā biya vī (esē) sidu kaḷemi”
Surah Al-Kahf, Verse 80
فَأَرَدۡنَآ أَن يُبۡدِلَهُمَا رَبُّهُمَا خَيۡرٗا مِّنۡهُ زَكَوٰةٗ وَأَقۡرَبَ رُحۡمٗا
“ē dedenāṭama deviyan mohuṭa vaḍā hon̆da kenekuvada venas kara dīmama api kæmati vūvemu”
Surah Al-Kahf, Verse 81
وَأَمَّا ٱلۡجِدَارُ فَكَانَ لِغُلَٰمَيۡنِ يَتِيمَيۡنِ فِي ٱلۡمَدِينَةِ وَكَانَ تَحۡتَهُۥ كَنزٞ لَّهُمَا وَكَانَ أَبُوهُمَا صَٰلِحٗا فَأَرَادَ رَبُّكَ أَن يَبۡلُغَآ أَشُدَّهُمَا وَيَسۡتَخۡرِجَا كَنزَهُمَا رَحۡمَةٗ مِّن رَّبِّكَۚ وَمَا فَعَلۡتُهُۥ عَنۡ أَمۡرِيۚ ذَٰلِكَ تَأۡوِيلُ مَا لَمۡ تَسۡطِع عَّلَيۡهِ صَبۡرٗا
“ema bittiya nam, ema nagarayē siṭina anātha daruvan dedenekuṭa ayatya. īṭa yaṭin ovunṭa ayiti nidhānayak ættēya. ē dedenāgē piyā itāmat hon̆da miniseku vaśayen siṭiyēya. ebævin obagē deviyan ē dedenā taruṇa viyaṭa pat vū pasu tamangē nidhānaya labā gannaṭa sælæsvīmaṭa adahas kara ættēya. (ebævin etek ema bittiya novæṭī siṭina sē eya piḷisakara kaḷemi. meya) oba deviyangē varaprasādayaki. (mē tunen) kisivak mā magē kæmættaṭa kaḷē næta. oba ivasāgata nohæki vū (magē) kriyāvanhi adahasa meyayi” yayi pævasuvēya
Surah Al-Kahf, Verse 82
وَيَسۡـَٔلُونَكَ عَن ذِي ٱلۡقَرۡنَيۡنِۖ قُلۡ سَأَتۡلُواْ عَلَيۡكُم مِّنۡهُ ذِكۡرًا
(nabiyē!) dulkarnayin gæna (ema yudevvan) obagen vimasannāha. “ohugē itihāsayen poḍiyak obaṭa samudīraṇaya kara penvannemi” yayi oba pavasanu mænava
Surah Al-Kahf, Verse 83
إِنَّا مَكَّنَّا لَهُۥ فِي ٱلۡأَرۡضِ وَءَاتَيۡنَٰهُ مِن كُلِّ شَيۡءٖ سَبَبٗا
niyata vaśayenma api ohuṭa bhūmiyehi balaya pavarā ādhipatyaya dī itāmat sæpa pahasuvada labā dunnemu
Surah Al-Kahf, Verse 84
فَأَتۡبَعَ سَبَبًا
ohu (bhūmiyehi) ek mārgayak anugamanaya karamin giyēya
Surah Al-Kahf, Verse 85
حَتَّىٰٓ إِذَا بَلَغَ مَغۡرِبَ ٱلشَّمۡسِ وَجَدَهَا تَغۡرُبُ فِي عَيۡنٍ حَمِئَةٖ وَوَجَدَ عِندَهَا قَوۡمٗاۖ قُلۡنَا يَٰذَا ٱلۡقَرۡنَيۡنِ إِمَّآ أَن تُعَذِّبَ وَإِمَّآ أَن تَتَّخِذَ فِيهِمۡ حُسۡنٗا
sūryayā asthamayaṭa yana (baṭahira) disāvaṭa ohu ḷan̆gā vū viṭa, maḍa sahita muhudehi sūryayā asthamayaṭa yannā (sē) duṭuvēya. ē sthānayē ohu jana samuhayak da duṭuvēya. (api ohuṭa) “ō dulkarnayin! oba (movunṭa dan̆ḍuvam kara) vēdanā kaḷa hækiya. (mema kāraṇāvehi obaṭa pūraṇa nidahasa labā dī ættemu)” yayi pævasuvemu
Surah Al-Kahf, Verse 86
قَالَ أَمَّا مَن ظَلَمَ فَسَوۡفَ نُعَذِّبُهُۥ ثُمَّ يُرَدُّ إِلَىٰ رَبِّهِۦ فَيُعَذِّبُهُۥ عَذَابٗا نُّكۡرٗا
ebævin ohu (ovunṭa “obagen) kavurun (magē aṇa notakā) aparādha karannēda, ohuva api (dan̆ḍuvam kara) vēdanā karannemu. pasuva kavurun tama deviyan veta gena yanu læba, ohuda ohuva itāmat daruṇu lesa vēdanā gena denu æta” yayi kīvēya
Surah Al-Kahf, Verse 87
وَأَمَّا مَنۡ ءَامَنَ وَعَمِلَ صَٰلِحٗا فَلَهُۥ جَزَآءً ٱلۡحُسۡنَىٰۖ وَسَنَقُولُ لَهُۥ مِنۡ أَمۡرِنَا يُسۡرٗا
tavada “kavurun viśvāsaya tabā (api pavasana ākārayaṭa) dæhæmi kriyāvan karannēda, ohuṭa (deviyangē sannidhānayehida) alaṁkāravat (hon̆da) phalavipāka ættēya. apit apagē væḍa kaṭayutu vala pahasu væḍa kaṭayutu (karana men) ohuṭa pavasannemu”
Surah Al-Kahf, Verse 88
ثُمَّ أَتۡبَعَ سَبَبًا
pasuva ohu (venat) mārgayak anugamanaya kara giyēya
Surah Al-Kahf, Verse 89
حَتَّىٰٓ إِذَا بَلَغَ مَطۡلِعَ ٱلشَّمۡسِ وَجَدَهَا تَطۡلُعُ عَلَىٰ قَوۡمٖ لَّمۡ نَجۡعَل لَّهُم مِّن دُونِهَا سِتۡرٗا
ohu sūrya udāvana (nægenahira) disāva at kara gat avasthāvēdī samahara janatāva kerehi sūryayā udā vī (ovun piṭatehi) siṭīmada duṭuvēya. ovunṭada sūryayāṭada atarē api kisima bādhakayak æti kaḷē næta. (ovun æn̆dum hæn̆da hō nivāsayan idi kara hō sūrya raśmiya aḍu kara gata hæki gnānaya nomæti janatāvak vaśayen siṭiyaha)
Surah Al-Kahf, Verse 90
كَذَٰلِكَۖ وَقَدۡ أَحَطۡنَا بِمَا لَدَيۡهِ خُبۡرٗا
(ovungē tatvaya ættenma) mē andamaṭama tibuṇi. ohugē sǣma puvatakma api hon̆din danimu
Surah Al-Kahf, Verse 91
ثُمَّ أَتۡبَعَ سَبَبًا
pasuva ohu (venat) mārgayak anugamanaya karamin giyēya
Surah Al-Kahf, Verse 92
حَتَّىٰٓ إِذَا بَلَغَ بَيۡنَ ٱلسَّدَّيۡنِ وَجَدَ مِن دُونِهِمَا قَوۡمٗا لَّا يَكَادُونَ يَفۡقَهُونَ قَوۡلٗا
(ehi tibū) kan̆du deka ataraṭa ohu ḷan̆gā vū avasthāvēdī ēvāṭa ehāda janatāva samaharekuva duṭuvēya. (ovungē) katā baha (pahasuven) tērum gata hækiva tibunē næta
Surah Al-Kahf, Verse 93
قَالُواْ يَٰذَا ٱلۡقَرۡنَيۡنِ إِنَّ يَأۡجُوجَ وَمَأۡجُوجَ مُفۡسِدُونَ فِي ٱلۡأَرۡضِ فَهَلۡ نَجۡعَلُ لَكَ خَرۡجًا عَلَىٰٓ أَن تَجۡعَلَ بَيۡنَنَا وَبَيۡنَهُمۡ سَدّٗا
ovun (mohuṭa saṁgnāvak karamin) “ō dulkarnayin! niyata vaśayenma yājūj, mājūj (namæti janatāva apagē) bhūmiyaṭa (pæmiṇa) imahat aparādha karannāha. apaṭat ovunṭat atara oba bādhāvak æti karanu piṇisa mudalak oba venuven api ekkāsu kaḷa hækida?”yi vimasūha
Surah Al-Kahf, Verse 94
قَالَ مَا مَكَّنِّي فِيهِ رَبِّي خَيۡرٞ فَأَعِينُونِي بِقُوَّةٍ أَجۡعَلۡ بَيۡنَكُمۡ وَبَيۡنَهُمۡ رَدۡمًا
eyaṭa ohu “magē deviyan maṭa labā dī æti dæyama (pramāṇavatya); itāmat usasya. (obagē vastuva avaśyaya næta. ehet obagē) dahaḍiya mahansiya magin maṭa udav karanu. obaṭat ovunṭat atarē sthīra (bæmmak) bādhakayak vaśayen idi karannemu” yayida
Surah Al-Kahf, Verse 95
ءَاتُونِي زُبَرَ ٱلۡحَدِيدِۖ حَتَّىٰٓ إِذَا سَاوَىٰ بَيۡنَ ٱلصَّدَفَيۡنِ قَالَ ٱنفُخُواْۖ حَتَّىٰٓ إِذَا جَعَلَهُۥ نَارٗا قَالَ ءَاتُونِيٓ أُفۡرِغۡ عَلَيۡهِ قِطۡرٗا
“oba (eyaṭa avaśya) yakaḍa pālam mā veta gena enu” yayida pavasā (ēvā genævit, kan̆du deka atarē tibū pallama puravā) kan̆du deka mudunaṭa ēvā sama vana sē us vū pasu “gindara men rat vana turu pim̆binu” yayi kīvēya. (in pasuva) “uṇu karana lada tam̆bada mā veta gena enu. mā (eya) ē mata vat karannemi” (yayi kīvēya)
Surah Al-Kahf, Verse 96
فَمَا ٱسۡطَٰعُوٓاْ أَن يَظۡهَرُوهُ وَمَا ٱسۡتَطَٰعُواْ لَهُۥ نَقۡبٗا
“pasuva eya pasu kara ēmaṭa (yājūj, mājūjvarunṭa) nohæka. eya siduru kirīmada ovunṭa kaḷa nohækiya” yayi pævasuvēya
Surah Al-Kahf, Verse 97
قَالَ هَٰذَا رَحۡمَةٞ مِّن رَّبِّيۖ فَإِذَا جَآءَ وَعۡدُ رَبِّي جَعَلَهُۥ دَكَّآءَۖ وَكَانَ وَعۡدُ رَبِّي حَقّٗا
(mesē piḷiyela vū bādhakaya dæka ohu) “meya magē deviyangē varaprasādayaki. magē deviyangē poronduva (vana yuga avasānaya) pæmiṇena viṭa, meyada suṇu visuṇu kara kuḍu kara damanu æta. magē deviyangē poronduva (sampūrṇayenma) satyaya!” yayi pævasuvēya
Surah Al-Kahf, Verse 98
۞وَتَرَكۡنَا بَعۡضَهُمۡ يَوۡمَئِذٖ يَمُوجُ فِي بَعۡضٖۖ وَنُفِخَ فِي ٱلصُّورِ فَجَمَعۡنَٰهُمۡ جَمۡعٗا
edina samaharek samarun samaga (muhudu) raḷa men ekaṭa eka hæpena sē api athæra damannemu. (pasuva) sūr (namæti horaṇǣva kumana kalakadī) pim̆biṇu læba, (siyallanma mærī) giyahot pasuva (paṇa dī) ovun siyallanvama ēkarāśī kara harinnemu
Surah Al-Kahf, Verse 99
وَعَرَضۡنَا جَهَنَّمَ يَوۡمَئِذٖ لِّلۡكَٰفِرِينَ عَرۡضًا
pratikṣēpa karannanṭa edinadī nirayama api (niyata vaśayenma) ovun idiriyaṭa tabannemu
Surah Al-Kahf, Verse 100
ٱلَّذِينَ كَانَتۡ أَعۡيُنُهُمۡ فِي غِطَآءٍ عَن ذِكۡرِي وَكَانُواْ لَا يَسۡتَطِيعُونَ سَمۡعًا
(ovun kebann̆dandayat apagē) hon̆da ovadan nobalā ovungē æsvalaṭa tirayak damanu læbē. ebævin ovun (hon̆da ovadan) savan dīmaṭada śaktiyak næti bavaṭa pat vūha
Surah Al-Kahf, Verse 101
أَفَحَسِبَ ٱلَّذِينَ كَفَرُوٓاْ أَن يَتَّخِذُواْ عِبَادِي مِن دُونِيٓ أَوۡلِيَآءَۚ إِنَّآ أَعۡتَدۡنَا جَهَنَّمَ لِلۡكَٰفِرِينَ نُزُلٗا
mema pratikṣēpa karannan apava athæra damā apagē vahalūnva (tamanṭa) ārakṣakayin vaśayen gata hækiya yayi adahas karamin siṭinnehuda? niyata vaśayenma mema pratikṣēpa karannanṭa āgantuka satkāra kirīma san̆dahā nirayama api piḷiyela kara ættemu
Surah Al-Kahf, Verse 102
قُلۡ هَلۡ نُنَبِّئُكُم بِٱلۡأَخۡسَرِينَ أَعۡمَٰلًا
“(pāpatara) kriyāvanhi movunṭa vaḍā parājita vūvanvada api obaṭa dænum dennada?”yi (nabiyē!) oba vimasanu
Surah Al-Kahf, Verse 103
ٱلَّذِينَ ضَلَّ سَعۡيُهُمۡ فِي ٱلۡحَيَوٰةِ ٱلدُّنۡيَا وَهُمۡ يَحۡسَبُونَ أَنَّهُمۡ يُحۡسِنُونَ صُنۡعًا
ovun (kavurundayat) melova jīvitayehi væradi mārgayehima utsāha karamin taman ættenma hon̆da kriyāvanma karana bavaṭa sitā gannāha
Surah Al-Kahf, Verse 104
أُوْلَـٰٓئِكَ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ بِـَٔايَٰتِ رَبِّهِمۡ وَلِقَآئِهِۦ فَحَبِطَتۡ أَعۡمَٰلُهُمۡ فَلَا نُقِيمُ لَهُمۡ يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِ وَزۡنٗا
mevænnanma tamangē deviyangē āyāvanda, ohuva hamu vannemu yannada pratikṣēpa kaḷa ayayi. ovungē (hon̆da) kriyāvan siyalla vināśa vī giyēya. (pin, pav kirā bælīmaṭa) ovun venuven viniścaya dinadī tarādiyada api nosiṭuvannemu
Surah Al-Kahf, Verse 105
ذَٰلِكَ جَزَآؤُهُمۡ جَهَنَّمُ بِمَا كَفَرُواْ وَٱتَّخَذُوٓاْ ءَايَٰتِي وَرُسُلِي هُزُوًا
ovun magē āyāvanda, magē dūtayinvada, pratikṣēpa kara, samaccalayaṭa lak kaḷa hētuven nirayama ovunṭa phalavipāka vannēya
Surah Al-Kahf, Verse 106
إِنَّ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ كَانَتۡ لَهُمۡ جَنَّـٰتُ ٱلۡفِرۡدَوۡسِ نُزُلًا
kavurun ættenma viśvāsaya tabā, dæhæmi kriyāvan karannōda, ovun firdavs namæti svargayanhi (amuttan vaśayen) āgantuka satkāra karanu labannāha
Surah Al-Kahf, Verse 107
خَٰلِدِينَ فِيهَا لَا يَبۡغُونَ عَنۡهَا حِوَلٗا
ehi ovun sadākal sthīra vanu æta. eyin piṭamaṁ vīmaṭa kæmatima novannāha
Surah Al-Kahf, Verse 108
قُل لَّوۡ كَانَ ٱلۡبَحۡرُ مِدَادٗا لِّكَلِمَٰتِ رَبِّي لَنَفِدَ ٱلۡبَحۡرُ قَبۡلَ أَن تَنفَدَ كَلِمَٰتُ رَبِّي وَلَوۡ جِئۡنَا بِمِثۡلِهِۦ مَدَدٗا
(nabiyē!) oba mesē pavasanu: muhudehi æti jalaya siyalla tīnta bavaṭa tibī, magē deviyangē vadan (livīmaṭa) ārambha kaḷahot magē deviyangē vadan avasan vīmaṭa perama mema muhudu siyalla kṣaya vī yanu æta. evænima tavat paṁguvak (muhudu) ekkāsu vūvā vuvada!”
Surah Al-Kahf, Verse 109
قُلۡ إِنَّمَآ أَنَا۠ بَشَرٞ مِّثۡلُكُمۡ يُوحَىٰٓ إِلَيَّ أَنَّمَآ إِلَٰهُكُمۡ إِلَٰهٞ وَٰحِدٞۖ فَمَن كَانَ يَرۡجُواْ لِقَآءَ رَبِّهِۦ فَلۡيَعۡمَلۡ عَمَلٗا صَٰلِحٗا وَلَا يُشۡرِكۡ بِعِبَادَةِ رَبِّهِۦٓ أَحَدَۢا
(nabiyē!) oba mesē pavasanu: “niyata vaśayenma mamat oba men ek miniseki. niyata vaśayenma obagē himi ekama deviyeki yayi mā haṭa vahī magin dænum denu læba ættēya. ebævin kavurun tama deviyanva hamu vīmaṭa kæmati vannēda, ohu dæhæmi kriyāvan kara, tama deviyanṭa kisivekut sama nokara (ohuvama) næmada siṭinu mænava!”
Surah Al-Kahf, Verse 110