Surah Maryam - Tamil Translation by Abdulhameed Baqavi
كٓهيعٓصٓ
kāḥp hā yā aiṉ sāt
Surah Maryam, Verse 1
ذِكۡرُ رَحۡمَتِ رَبِّكَ عَبۡدَهُۥ زَكَرِيَّآ
(napiyē!) Umatu iṟaivaṉ taṉ aṭiyār jakariyyāvukkup purinta aruḷai (iṅku) niṉaivu kūrvīrāka
Surah Maryam, Verse 2
إِذۡ نَادَىٰ رَبَّهُۥ نِدَآءً خَفِيّٗا
avar taṉ iṟaivaṉait tāḻnta kuralil (paṇivāka) aḻaittapōtu
Surah Maryam, Verse 3
قَالَ رَبِّ إِنِّي وَهَنَ ٱلۡعَظۡمُ مِنِّي وَٱشۡتَعَلَ ٱلرَّأۡسُ شَيۡبٗا وَلَمۡ أَكُنۢ بِدُعَآئِكَ رَبِّ شَقِيّٗا
‘‘eṉ iṟaivaṉē! Niccayamāka eṉ elumpukaḷ palavīṉamāki viṭṭaṉa. Eṉ talaiyum naraittu viṭṭatu. Eṉ iṟaivaṉē! (Ituvarai) nāṉ uṉṉiṭattil kēṭṭatil etuvumē taṭukkappaṭavillai. (Nāṉ kēṭṭa aṉaittaiyum nī koṭuttē irukkiṟāy)
Surah Maryam, Verse 4
وَإِنِّي خِفۡتُ ٱلۡمَوَٰلِيَ مِن وَرَآءِي وَكَانَتِ ٱمۡرَأَتِي عَاقِرٗا فَهَبۡ لِي مِن لَّدُنكَ وَلِيّٗا
niccayamāka nāṉ eṉakkup piṉṉar eṉ urimaiyāḷarkaḷaip paṟṟip payappaṭukiṟēṉ. Eṉ maṉaiviyō malaṭāki viṭṭāḷ. Ākavē, uṉ puṟattiliruntu eṉakkoru pātukāvalaṉai (kuḻantaiyai) vaḻaṅku
Surah Maryam, Verse 5
يَرِثُنِي وَيَرِثُ مِنۡ ءَالِ يَعۡقُوبَۖ وَٱجۡعَلۡهُ رَبِّ رَضِيّٗا
avaṉ eṉakkum, ya'akūpuṭaiya cantatikaḷukkum vāricākak kūṭiyavaṉāka irukka vēṇṭum. Eṉ iṟaivaṉē! Avaṉai (uṉakkup) piriyamuḷḷavaṉākavum ākkivai'' eṉṟu pirārttittār
Surah Maryam, Verse 6
يَٰزَكَرِيَّآ إِنَّا نُبَشِّرُكَ بِغُلَٰمٍ ٱسۡمُهُۥ يَحۡيَىٰ لَمۡ نَجۡعَل لَّهُۥ مِن قَبۡلُ سَمِيّٗا
(ataṟku iṟaivaṉ avarai nōkki) ‘‘jakariyyāvē! Niccayamāka nām ‘yahyā' eṉṟa peyar koṇṭa oru makaṉai(t taruvatāka) umakku naṟceyti kūṟukiṟōm. Appeyar koṇṭa oruvaraiyum itaṟku muṉ nām paṭaikkavillai'' (eṉṟu kūṟiṉāṉ)
Surah Maryam, Verse 7
قَالَ رَبِّ أَنَّىٰ يَكُونُ لِي غُلَٰمٞ وَكَانَتِ ٱمۡرَأَتِي عَاقِرٗا وَقَدۡ بَلَغۡتُ مِنَ ٱلۡكِبَرِ عِتِيّٗا
Ataṟkavar ‘‘eṉ iṟaivaṉē! Eppaṭi eṉakkuc cantati ēṟpaṭum? Eṉ maṉaiviyō malaṭi. Nāṉō mutumaiyiṉ kaṭaicip pākattai aṭaintu viṭṭēṉ'' eṉṟu kūṟiṉār
Surah Maryam, Verse 8
قَالَ كَذَٰلِكَ قَالَ رَبُّكَ هُوَ عَلَيَّ هَيِّنٞ وَقَدۡ خَلَقۡتُكَ مِن قَبۡلُ وَلَمۡ تَكُ شَيۡـٔٗا
ataṟkavaṉ ‘‘(nāṉ kūṟiya) avvāṟē naṭaipeṟum. A(vvāṟu ceyva)tu eṉakku mikka eḷitāṉatē. Itaṟku muṉṉar nīr oṉṟumillāmal irunta camayattil nāṉē um'maip paṭaittēṉ eṉṟu umatu iṟaivaṉē kūṟukiṟāṉ'' eṉṟum kūṟiṉāṉ
Surah Maryam, Verse 9
قَالَ رَبِّ ٱجۡعَل لِّيٓ ءَايَةٗۖ قَالَ ءَايَتُكَ أَلَّا تُكَلِّمَ ٱلنَّاسَ ثَلَٰثَ لَيَالٖ سَوِيّٗا
ataṟkavar ‘‘eṉ iṟaivaṉē! (Itaṟku) eṉakkōr attāṭci aḷi'' eṉṟu kēṭṭār. (Ataṟku iṟaivaṉ) ‘‘umakku (nāṉ aḷikkum) attāṭciyāvatu nīr (cukamāka iruntukoṇṭē) cariyāka mūṉṟu iravukaḷum (pakalkaḷum) maṉitarkaḷuṭaṉ pēca muṭiyāmal ākiviṭuvatutāṉ'' eṉṟu kūṟiṉāṉ
Surah Maryam, Verse 10
فَخَرَجَ عَلَىٰ قَوۡمِهِۦ مِنَ ٱلۡمِحۡرَابِ فَأَوۡحَىٰٓ إِلَيۡهِمۡ أَن سَبِّحُواْ بُكۡرَةٗ وَعَشِيّٗا
piṉṉar, avar (vaḻakkappaṭi makkaḷukku nallupatēcam ceyya ālayattiṉ mihrāp) māṭattiliruntu veḷippaṭṭut taṉ makkaḷ muṉ vantār. (Eṉiṉum, avarāl vāy tiṟantu pēca muṭiyāmalāki viṭṭatu.) Ākavē, kālaiyilum mālaiyilum (iṟaivaṉaip) pukaḻntu tuti ceyyuṅkaḷ eṉṟu (taṉ kaiyāl) avarkaḷukku jāṭai kāṇpittār
Surah Maryam, Verse 11
يَٰيَحۡيَىٰ خُذِ ٱلۡكِتَٰبَ بِقُوَّةٖۖ وَءَاتَيۡنَٰهُ ٱلۡحُكۡمَ صَبِيّٗا
(nām kūṟiyavāṟē jakariyyāvukku yahyā piṟanta piṉṉar nām avarai nōkki) ‘‘yahyāvē! Nīr ivvētattaip palamākap paṟṟip piṭittuk koḷvīrāka'' eṉṟu kūṟi, nām avarukku (avaruṭaiya) ciṟu vayatilēyē ñāṉattaiyum aḷittōm
Surah Maryam, Verse 12
وَحَنَانٗا مِّن لَّدُنَّا وَزَكَوٰةٗۖ وَكَانَ تَقِيّٗا
iṉṉum, irakkamuḷḷa maṉataiyum, paricuttat taṉmaiyaiyum nām avarukkuk koṭuttōm. Ākavē, avar mika iṟaiyaccamuṭaiyavarākavē iruntār
Surah Maryam, Verse 13
وَبَرَّۢا بِوَٰلِدَيۡهِ وَلَمۡ يَكُن جَبَّارًا عَصِيّٗا
mēlum, taṉ tāy tantaikku naṉṟi ceypavarākavē iruntār. (Avarkaḷukku) māṟu ceypavarākavō muraṭarākavō irukkavillai
Surah Maryam, Verse 14
وَسَلَٰمٌ عَلَيۡهِ يَوۡمَ وُلِدَ وَيَوۡمَ يَمُوتُ وَيَوۡمَ يُبۡعَثُ حَيّٗا
avar piṟanta nāḷilum, avar iṟakkum nāḷilum (maṟumaiyil) avar uyiruḷḷavarāka eḻuppappaṭum nāḷilum avar mītu salām nilavuka
Surah Maryam, Verse 15
وَٱذۡكُرۡ فِي ٱلۡكِتَٰبِ مَرۡيَمَ إِذِ ٱنتَبَذَتۡ مِنۡ أَهۡلِهَا مَكَانٗا شَرۡقِيّٗا
(Napiyē!) Ivvētattil (īsāviṉ tāyākiya) maryamaip paṟṟiyum (ciṟitu) kūṟuvīrāka: Avar taṉ kuṭumpattiṉarai viṭṭu vilaki kiḻakkut ticaiyiluḷḷa (taṉ) aṟaikkuc ceṉṟu
Surah Maryam, Verse 16
فَٱتَّخَذَتۡ مِن دُونِهِمۡ حِجَابٗا فَأَرۡسَلۡنَآ إِلَيۡهَا رُوحَنَا فَتَمَثَّلَ لَهَا بَشَرٗا سَوِيّٗا
(kuḷippataṟkākat) taṉ makkaḷiṉ muṉ tiraiyiṭṭuk koṇṭa camayattil (jiprayīl eṉṉum) nam tūtarai avariṭam aṉuppivaittōm. Avar muḻumaiyāṉa oru maṉitaṉuṭaiya kōlattil avar muṉ tōṉṟiṉār
Surah Maryam, Verse 17
قَالَتۡ إِنِّيٓ أَعُوذُ بِٱلرَّحۡمَٰنِ مِنكَ إِن كُنتَ تَقِيّٗا
(avaraik kaṇṭatum) ‘‘niccayamāka nāṉ um'miṭamiruntu eṉṉai pātukākka rahmāṉiṭam pirārttikkiṟēṉ. Nīr iṟaiyaccamuṭaiyavarāka iruntāl (iṅkiruntu appuṟappaṭṭu viṭuvīrāka)'' eṉṟār
Surah Maryam, Verse 18
قَالَ إِنَّمَآ أَنَا۠ رَسُولُ رَبِّكِ لِأَهَبَ لَكِ غُلَٰمٗا زَكِيّٗا
ataṟkavar, paricuttamāṉa oru makaṉai ‘‘umakkaḷi(kkappaṭum eṉpatai umakku aṟivi)ppa taṟkāka umatu iṟaivaṉāl aṉuppappaṭṭa (vāṉava) tūtartāṉ nāṉ'' eṉṟār
Surah Maryam, Verse 19
قَالَتۡ أَنَّىٰ يَكُونُ لِي غُلَٰمٞ وَلَمۡ يَمۡسَسۡنِي بَشَرٞ وَلَمۡ أَكُ بَغِيّٗا
ataṟkavar ‘‘eṉakku eppaṭi cantati ēṟpaṭum? Em'maṉitaṉum eṉṉait tīṇṭiyatillaiyē; nāṉ keṭṭa naṭattaiyuḷḷavaḷum allavē'' eṉṟu kūṟiṉār
Surah Maryam, Verse 20
قَالَ كَذَٰلِكِ قَالَ رَبُّكِ هُوَ عَلَيَّ هَيِّنٞۖ وَلِنَجۡعَلَهُۥٓ ءَايَةٗ لِّلنَّاسِ وَرَحۡمَةٗ مِّنَّاۚ وَكَانَ أَمۡرٗا مَّقۡضِيّٗا
ataṟkavar ‘‘avvāṟē (naṭaipeṟum eṉṟu) umatu iṟaivaṉ kūṟukiṟāṉ (eṉṟum), atu taṉakku eḷitu (eṉṟum), avarai maṉitarkaḷukku ōr attāṭciyākavum, nam aruḷākavum nām ākkuvōm (eṉṟum) itu muṭivu ceyyappaṭṭa oru viṣayamāka irukkiṟatu'' eṉṟum kūṟukiṟāṉ
Surah Maryam, Verse 21
۞فَحَمَلَتۡهُ فَٱنتَبَذَتۡ بِهِۦ مَكَانٗا قَصِيّٗا
piṉṉar, maryam anta kuḻantaiyai karppattil cumantu ataṉuṭaṉ (avar irunta iṭattiliruntu veḷiyēṟi) tūrattiluḷḷa ōr iṭattaic ceṉṟaṭaintār
Surah Maryam, Verse 22
فَأَجَآءَهَا ٱلۡمَخَاضُ إِلَىٰ جِذۡعِ ٱلنَّخۡلَةِ قَالَتۡ يَٰلَيۡتَنِي مِتُّ قَبۡلَ هَٰذَا وَكُنتُ نَسۡيٗا مَّنسِيّٗا
piṉpu, avar oru pērīcca marattaṭiyil cellumpoḻutu avarukkup piracava vētaṉai ēṟpaṭṭu ‘‘itaṟku muṉṉatākavē nāṉ iṟantirukka vēṇṭāmā? Avvāṟu iṟantiruntāl eṉ eṇṇamē (oruvaruṭaiya ñāpakattilum illātavāṟu) muṟṟilum maṟakkaṭikkappaṭṭiruppēṉē'' eṉṟu (vētaṉaiyuṭaṉ) kūṟiṉār
Surah Maryam, Verse 23
فَنَادَىٰهَا مِن تَحۡتِهَآ أَلَّا تَحۡزَنِي قَدۡ جَعَلَ رَبُّكِ تَحۡتَكِ سَرِيّٗا
(Pērīcca marattiṉ) aṭippuṟamiruntu (jiprayīl) captamiṭṭu ‘‘(maryamē!) Kavalaippaṭātīr! Umakkuc camīpamāka umatu iṟaivaṉ ōr ūṟṟai (utittu) ōṭac ceytirukkiṟāṉ
Surah Maryam, Verse 24
وَهُزِّيٓ إِلَيۡكِ بِجِذۡعِ ٱلنَّخۡلَةِ تُسَٰقِطۡ عَلَيۡكِ رُطَبٗا جَنِيّٗا
ippērīcca marattiṉ kiḷaiyai, umatu pakkam piṭittu (iḻuttu)k kulukkuvīrāka. Atu paḻutta paḻaṅkaḷai um mītu coriyum
Surah Maryam, Verse 25
فَكُلِي وَٱشۡرَبِي وَقَرِّي عَيۡنٗاۖ فَإِمَّا تَرَيِنَّ مِنَ ٱلۡبَشَرِ أَحَدٗا فَقُولِيٓ إِنِّي نَذَرۡتُ لِلرَّحۡمَٰنِ صَوۡمٗا فَلَنۡ أُكَلِّمَ ٱلۡيَوۡمَ إِنسِيّٗا
ākavē, (appaḻaṅkaḷai) nīr pucittu (inta ūṟṟiṉ nīraik) kuṭittu (ikkuḻantaiyaik kaṇṭu) kaṇ kuḷirntiruppīrāka! Maṉitaril evaraik kaṇṭa pōtilum ‘‘niccayamāka nāṉ rahmāṉukku nōṉpu nōṟka muṭivu ceytuḷḷēṉ; ākavē, iṉṟaiya tiṉam em'maṉitaruṭaṉum pēcamāṭṭēṉ eṉṟu kūṟiviṭuvīrāka'' eṉṟum kūṟiṉār
Surah Maryam, Verse 26
فَأَتَتۡ بِهِۦ قَوۡمَهَا تَحۡمِلُهُۥۖ قَالُواْ يَٰمَرۡيَمُ لَقَدۡ جِئۡتِ شَيۡـٔٗا فَرِيّٗا
piṉṉar, (maryam tāṉ peṟṟa) akkuḻantaiyaic cumantu koṇṭu taṉ makkaḷiṭam varavē, avarkaḷ (ivarai nōkki) ‘‘maryamē! Niccayamāka nī makā keṭṭa kāriyattaic ceytu viṭṭāy
Surah Maryam, Verse 27
يَـٰٓأُخۡتَ هَٰرُونَ مَا كَانَ أَبُوكِ ٱمۡرَأَ سَوۡءٖ وَمَا كَانَتۡ أُمُّكِ بَغِيّٗا
hārūṉuṭaiya cakōtariyē! Uṉ tantai keṭṭavarāka irukkavillai(yē); uṉ tāyum naṭattaik keṭṭavaḷāka irukkavillaiyē!'' Eṉṟu kūṟiṉārkaḷ
Surah Maryam, Verse 28
فَأَشَارَتۡ إِلَيۡهِۖ قَالُواْ كَيۡفَ نُكَلِّمُ مَن كَانَ فِي ٱلۡمَهۡدِ صَبِيّٗا
(ataṟkavar, itaip paṟṟit taṉ kuḻantaiyiṭam kēṭkumpaṭi) ataṉ pakkam (kaiyai) jāṭai kāṇpittār. Ataṟkavarkaḷ ‘‘maṭiyilirukkakkūṭiya ciṟu kuḻantaiyiṭam nāṅkaḷ eppaṭi pēcuvōm'' eṉṟu kūṟiṉārkaḷ
Surah Maryam, Verse 29
قَالَ إِنِّي عَبۡدُ ٱللَّهِ ءَاتَىٰنِيَ ٱلۡكِتَٰبَ وَجَعَلَنِي نَبِيّٗا
(itaic ceviyuṟṟa akkuḻantai avarkaḷai nōkkik) kūṟiyatāvatu: ‘‘Niccayamāka nāṉ allāhvuṭaiya aṭimai āvēṉ. Avaṉ eṉakku vētattaik koṭuttu eṉṉai napiyākavum ākkuvāṉ
Surah Maryam, Verse 30
وَجَعَلَنِي مُبَارَكًا أَيۡنَ مَا كُنتُ وَأَوۡصَٰنِي بِٱلصَّلَوٰةِ وَٱلزَّكَوٰةِ مَا دُمۡتُ حَيّٗا
nāṉ eṅkiruntapōtilum avaṉ eṉṉai mikka pākkiyavāṉākavē ākkuvāṉ. Nāṉ vāḻumvarai toḻukaiyaik kaṭaippiṭit toḻukumpaṭiyum, jakāttu koṭuttu varumpaṭiyum avaṉ eṉakku upatēcittirukkiṟāṉ
Surah Maryam, Verse 31
وَبَرَّۢا بِوَٰلِدَتِي وَلَمۡ يَجۡعَلۡنِي جَبَّارٗا شَقِيّٗا
eṉ tāykku nāṉ naṉṟi ceyyumpaṭiyākavum (eṉakku upatēcittu) nāṉ muraṭaṉāka vaḻi keṭṭavaṉāka ākātapaṭiyum ceyvāṉ
Surah Maryam, Verse 32
وَٱلسَّلَٰمُ عَلَيَّ يَوۡمَ وُلِدتُّ وَيَوۡمَ أَمُوتُ وَيَوۡمَ أُبۡعَثُ حَيّٗا
Nāṉ piṟanta nāḷilum, nāṉ maraṇikkum nāḷilum (maṟumaiyil) nāṉ uyiruḷḷavarāka eḻuppappaṭum nāḷilum, eṉmītu salām uṇṭākuka!'' (Eṉṟum akkuḻantai kūṟiyatu)
Surah Maryam, Verse 33
ذَٰلِكَ عِيسَى ٱبۡنُ مَرۡيَمَۖ قَوۡلَ ٱلۡحَقِّ ٱلَّذِي فِيهِ يَمۡتَرُونَ
ivartāṉ maryamuṭaiya makaṉ īsā. Avaraip paṟṟi (makkaḷ vīṇākat) tarkkittuk koṇṭirukkiṉṟaṉar. Atil uṇmaiyāṉa viṣayam itutāṉ
Surah Maryam, Verse 34
مَا كَانَ لِلَّهِ أَن يَتَّخِذَ مِن وَلَدٖۖ سُبۡحَٰنَهُۥٓۚ إِذَا قَضَىٰٓ أَمۡرٗا فَإِنَّمَا يَقُولُ لَهُۥ كُن فَيَكُونُ
ākavē, ‘‘(avar iṟaivaṉumalla; iṟaivaṉuṭaiya piḷḷaiyumalla. Ēṉeṉṟāl) taṉakkuc cantati eṭuttuk koḷvatu allāhvukku (oru ciṟitum) takutiyalla. Avaṉ mikap paricuttamāṉavaṉ. Etaiyum paṭaikkak karutiṉāl atai ‘ākuka!' Eṉa avaṉ kūṟuvatutāṉ (tāmatam). Uṭaṉē atu ākiviṭum
Surah Maryam, Verse 35
وَإِنَّ ٱللَّهَ رَبِّي وَرَبُّكُمۡ فَٱعۡبُدُوهُۚ هَٰذَا صِرَٰطٞ مُّسۡتَقِيمٞ
niccayamāka allāhtāṉ eṉatu iṟaivaṉum, uṅkaḷ iṟaivaṉum āvāṉ. (Īsāvalla; ākavē,) avaṉ oruvaṉaiyē nīṅkaḷ vaṇaṅkuṅkaḷ. Itutāṉ nērāṉa vaḻi'' (eṉṟu napiyē! Kūṟuvīrāka)
Surah Maryam, Verse 36
فَٱخۡتَلَفَ ٱلۡأَحۡزَابُ مِنۢ بَيۡنِهِمۡۖ فَوَيۡلٞ لِّلَّذِينَ كَفَرُواْ مِن مَّشۡهَدِ يَوۡمٍ عَظِيمٍ
āṉāl, avarkaḷiluḷḷa oru kūṭṭattiṉar (itaip paṟṟi) taṅkaḷukku iṭaiyē (vīṇākat) tarkkittuk koṇṭirukkiṟārkaḷ. Ākavē (nām kūṟiya) itai nirākarippavarkaḷukku, aṉaivarum nam'miṭam oṉṟu cērakkūṭiya makattāṉa nāḷil kēṭutāṉ
Surah Maryam, Verse 37
أَسۡمِعۡ بِهِمۡ وَأَبۡصِرۡ يَوۡمَ يَأۡتُونَنَا لَٰكِنِ ٱلظَّـٰلِمُونَ ٱلۡيَوۡمَ فِي ضَلَٰلٖ مُّبِينٖ
(iṉṟaiya tiṉam itai avarkaḷ nirākarittuk koṇṭiruntapōtilum) nam'miṭam avarkaḷ varum nāḷil (nam kaṭṭaḷaikaḷukku) evvaḷavō naṉṟākac cevicāyppārkaḷ. (Nam vētaṉaikaḷai) naṉṟākavē (taṅkaḷ kaṇṇālum) kāṇpārkaḷ. Eṉiṉum, anta aniyāyakkārarkaḷ iṉṟaiya tiṉam pakiraṅkamāṉa vaḻikēṭṭiltāṉ irukkiṟārkaḷ
Surah Maryam, Verse 38
وَأَنذِرۡهُمۡ يَوۡمَ ٱلۡحَسۡرَةِ إِذۡ قُضِيَ ٱلۡأَمۡرُ وَهُمۡ فِي غَفۡلَةٖ وَهُمۡ لَا يُؤۡمِنُونَ
āṉāl, (napiyē!) Niyāyat tīrppaḷikkappaṭum mikka tuyaramāṉa nāḷaippaṟṟi nīr avarkaḷukku accamūṭṭi eccarikkai ceyvīrāka. Eṉiṉum, (iṉṟaiya tiṉam) avarkaḷ kavalaiyaṟṟirukkiṉṟaṉar. Ātalāl, avarkaḷ nampikkai koḷḷavē māṭṭārkaḷ
Surah Maryam, Verse 39
إِنَّا نَحۡنُ نَرِثُ ٱلۡأَرۡضَ وَمَنۡ عَلَيۡهَا وَإِلَيۡنَا يُرۡجَعُونَ
Niccayamāka nāmtāṉ pūmikkum, atiluḷḷavarkaḷukkum contam koḷvōm. Avarkaḷ nam'miṭamē koṇṭu varappaṭuvārkaḷ
Surah Maryam, Verse 40
وَٱذۡكُرۡ فِي ٱلۡكِتَٰبِ إِبۡرَٰهِيمَۚ إِنَّهُۥ كَانَ صِدِّيقٗا نَّبِيًّا
(napiyē!) Ivvētattil ipṟāhīmai paṟṟiyum kūṟuvīrāka: Niccayamāka avar mikka uṇmaiyāṉavarāka, napiyāka iruntār
Surah Maryam, Verse 41
إِذۡ قَالَ لِأَبِيهِ يَـٰٓأَبَتِ لِمَ تَعۡبُدُ مَا لَا يَسۡمَعُ وَلَا يُبۡصِرُ وَلَا يُغۡنِي عَنكَ شَيۡـٔٗا
avar taṉ tantaiyai nōkki ‘‘eṉ tantaiyē! Pārkkāta, kēṭkāta, enta oru tīṅkaiyum um'mai viṭṭu taṭaiceyyātavaṟṟai ēṉ vaṇaṅkukiṟīr?'' Eṉṟu kēṭṭār
Surah Maryam, Verse 42
يَـٰٓأَبَتِ إِنِّي قَدۡ جَآءَنِي مِنَ ٱلۡعِلۡمِ مَا لَمۡ يَأۡتِكَ فَٱتَّبِعۡنِيٓ أَهۡدِكَ صِرَٰطٗا سَوِيّٗا
ākavē, ‘‘eṉ tantaiyē! Umakkuk kiṭaikkāta kalvi ñāṉam (eṉ iṟaivaṉ aruḷāl) eṉakku kiṭaittuḷḷatu. Eṉṉaip piṉpaṟṟuvīrāka. Nāṉ um'mai nērāṉa vaḻiyil naṭattuvēṉ
Surah Maryam, Verse 43
يَـٰٓأَبَتِ لَا تَعۡبُدِ ٱلشَّيۡطَٰنَۖ إِنَّ ٱلشَّيۡطَٰنَ كَانَ لِلرَّحۡمَٰنِ عَصِيّٗا
eṉ tantaiyē! Ṣaittāṉai vaṇaṅkātīr. Niccayamāka ṣaittāṉ rahmāṉukku māṟu ceypavaṉāka irukkiṟāṉ
Surah Maryam, Verse 44
يَـٰٓأَبَتِ إِنِّيٓ أَخَافُ أَن يَمَسَّكَ عَذَابٞ مِّنَ ٱلرَّحۡمَٰنِ فَتَكُونَ لِلشَّيۡطَٰنِ وَلِيّٗا
eṉ tantaiyē! Rahmāṉuṭaiya vētaṉai um'mai piṭittuk koḷḷumō eṉṟu niccayamāka nāṉ payappaṭukiṟēṉ. (Rahmāṉukku māṟu ceytāl) ṣaittāṉukku naṇpaṉākiviṭuvīr'' (eṉṟu kūṟiṉār)
Surah Maryam, Verse 45
قَالَ أَرَاغِبٌ أَنتَ عَنۡ ءَالِهَتِي يَـٰٓإِبۡرَٰهِيمُۖ لَئِن لَّمۡ تَنتَهِ لَأَرۡجُمَنَّكَۖ وَٱهۡجُرۡنِي مَلِيّٗا
ataṟkavar ‘‘ipṟāhīmē! Nī eṉ teyvaṅkaḷaip puṟakkaṇittu viṭṭīrā? Nī itiliruntu vilakik koḷḷāviṭil, kalleṟintu uṉṉaik koṉṟu viṭuvēṉ; (iṉi) nī eppoḻutumē eṉṉaiviṭṭu vilaki nillum'' eṉṟu kūṟiṉār
Surah Maryam, Verse 46
قَالَ سَلَٰمٌ عَلَيۡكَۖ سَأَسۡتَغۡفِرُ لَكَ رَبِّيٓۖ إِنَّهُۥ كَانَ بِي حَفِيّٗا
ataṟku (ipṟāhīm, itō nāṉ celkiṟēṉ) ‘‘um'mītu salām uṇṭāvatāka! Piṉṉar nāṉ umakkāka eṉ iṟaivaṉiṭattil maṉṉippuk kōruvēṉ. Niccayamāka eṉ iṟaivaṉ eṉ mītu mikka irakkamuṭaiyavaṉāka irukkiṟāṉ'' eṉṟu kūṟiṉār
Surah Maryam, Verse 47
وَأَعۡتَزِلُكُمۡ وَمَا تَدۡعُونَ مِن دُونِ ٱللَّهِ وَأَدۡعُواْ رَبِّي عَسَىٰٓ أَلَّآ أَكُونَ بِدُعَآءِ رَبِّي شَقِيّٗا
‘‘uṅkaḷai viṭṭum allāhvait tavirttu nīṅkaḷ (teyvameṉa) aḻaippavaṟṟai viṭṭum nāṉ vilakikkoḷkiṟēṉ. Eṉ iṟaivaṉaiyē nāṉ (vaṇaṅki) pirārttittuk koṇṭiruppēṉ. Eṉ iṟaivaṉiṭam nāṉ ceyyum pirārttaṉaikaḷ eṉakkut taṭukkappaṭātirukkum eṉṟu nāṉ nampukiṟēṉ'' (eṉṟum kūṟiṉār)
Surah Maryam, Verse 48
فَلَمَّا ٱعۡتَزَلَهُمۡ وَمَا يَعۡبُدُونَ مِن دُونِ ٱللَّهِ وَهَبۡنَا لَهُۥٓ إِسۡحَٰقَ وَيَعۡقُوبَۖ وَكُلّٗا جَعَلۡنَا نَبِيّٗا
Piṉṉar avar avarkaḷai viṭṭum avarkaḷ vaṇaṅkik koṇṭirunta allāh allātavaṟṟai viṭṭum vilakik koṇṭār. Ataṉ piṉṉar is'hākkaiyum, ya'akūpaiyum avarukku(c cantatikaḷāka) nām vaḻaṅkiṉōm. Avarkaḷ ovvoruvaraiyum napiyākavum ākkiṉōm
Surah Maryam, Verse 49
وَوَهَبۡنَا لَهُم مِّن رَّحۡمَتِنَا وَجَعَلۡنَا لَهُمۡ لِسَانَ صِدۡقٍ عَلِيّٗا
avarkaḷukku nam aruṭkoṭaiyaiyum aḷittōm. Uṇmaiyē pēcumpaṭiyāṉa mēlāṉa nāvaiyum avarkaḷukkuk koṭuttōm. (Piṉ varupavarkaḷ ‘alaihis salām' (avarmītu cānti nilavuka!) Eṉṟu ennāḷum avarkaḷukkāka tu'ā pirārttaṉai ceyyakkūṭiya uyar pataviyaiyum avarkaḷukku aḷittōm
Surah Maryam, Verse 50
وَٱذۡكُرۡ فِي ٱلۡكِتَٰبِ مُوسَىٰٓۚ إِنَّهُۥ كَانَ مُخۡلَصٗا وَكَانَ رَسُولٗا نَّبِيّٗا
(napiyē!) Ivvētattil mūsāvaip paṟṟiyum (ciṟitu) kūṟuvīrāka: Niccayamāka avar kalappaṟṟa maṉatuṭaiyavarākavum (nam) tūtarākavum napiyākavum iruntār
Surah Maryam, Verse 51
وَنَٰدَيۡنَٰهُ مِن جَانِبِ ٱلطُّورِ ٱلۡأَيۡمَنِ وَقَرَّبۡنَٰهُ نَجِيّٗا
tūr (sīṉāy eṉṉum pākkiyam peṟṟa) malaiyiṉ valatu pakkattiliruntu avarai nām aḻaittōm. Rakaciyam pēcukiṟavarāka avarai (namakku) nerukkamākkiṉōm
Surah Maryam, Verse 52
وَوَهَبۡنَا لَهُۥ مِن رَّحۡمَتِنَآ أَخَاهُ هَٰرُونَ نَبِيّٗا
nam karuṇaiyiṉāl avaruṭaiya cakōtarar hārūṉai napiyāka avarukku vaḻaṅkiṉōm
Surah Maryam, Verse 53
وَٱذۡكُرۡ فِي ٱلۡكِتَٰبِ إِسۡمَٰعِيلَۚ إِنَّهُۥ كَانَ صَادِقَ ٱلۡوَعۡدِ وَكَانَ رَسُولٗا نَّبِيّٗا
(napiyē!) Ismāyīlaip paṟṟiyum ivvētattil (ciṟitu) kūṟuvīrāka: Niccayamāka avar uṇmaiyāṉa vākkuṟuti uṭaiyavarākavum, (nam) tūtarākavum napiyākavum iruntār
Surah Maryam, Verse 54
وَكَانَ يَأۡمُرُ أَهۡلَهُۥ بِٱلصَّلَوٰةِ وَٱلزَّكَوٰةِ وَكَانَ عِندَ رَبِّهِۦ مَرۡضِيّٗا
toḻukaiyaik kaṭaippiṭikkumpaṭiyum, jakāttum koṭuttu varumpaṭiyum avar taṉ kuṭumpattiṉarai ēvikkoṇṭiruntār. Avar taṉ iṟaivaṉāl mikavum virumpappaṭṭavarākavum iruntār
Surah Maryam, Verse 55
وَٱذۡكُرۡ فِي ٱلۡكِتَٰبِ إِدۡرِيسَۚ إِنَّهُۥ كَانَ صِدِّيقٗا نَّبِيّٗا
(napiyē!) Itrīsaip paṟṟiyum ivvētattil (ciṟitu) kūṟuvīrāka: Niccayamāka avar mikka cattiyavāṉākavum napiyākavum iruntār
Surah Maryam, Verse 56
وَرَفَعۡنَٰهُ مَكَانًا عَلِيًّا
iṉṉum avarai mikka mēlāṉa iṭattiṟku uyartti viṭṭōm
Surah Maryam, Verse 57
أُوْلَـٰٓئِكَ ٱلَّذِينَ أَنۡعَمَ ٱللَّهُ عَلَيۡهِم مِّنَ ٱلنَّبِيِّـۧنَ مِن ذُرِّيَّةِ ءَادَمَ وَمِمَّنۡ حَمَلۡنَا مَعَ نُوحٖ وَمِن ذُرِّيَّةِ إِبۡرَٰهِيمَ وَإِسۡرَـٰٓءِيلَ وَمِمَّنۡ هَدَيۡنَا وَٱجۡتَبَيۡنَآۚ إِذَا تُتۡلَىٰ عَلَيۡهِمۡ ءَايَٰتُ ٱلرَّحۡمَٰنِ خَرُّواْۤ سُجَّدٗاۤ وَبُكِيّٗا۩
(Ākavē, mēṟkūṟappaṭṭa) ivarkaḷ aṉaivarum allāh aruḷ purinta napimārkaḷāvar. Ivarkaḷ ātamuṭaiya cantatiyilum, nūhvuṭaṉ nām (kappalil) ēṟṟik koṇṭavarkaḷi(ṉ cantatiyi)lum, ipṟāhīmuṭaiya cantatiyilum, isrāyīl (eṉṉum ya'akūp)uṭaiya cantatiyilum uḷḷavarkaḷāvar. Mēlum nām tērnteṭuttu nērāṉa vaḻiyil naṭattiyavarkaḷilum uḷḷavarkaḷ. Avarkaḷ mītu rahmāṉuṭaiya vacaṉaṅkaḷ ōtappaṭṭāl (ataṟkup payantu) aḻutavarkaḷāka (iṟaivaṉukkuc) ciram paṇintu toḻuvārkaḷ
Surah Maryam, Verse 58
۞فَخَلَفَ مِنۢ بَعۡدِهِمۡ خَلۡفٌ أَضَاعُواْ ٱلصَّلَوٰةَ وَٱتَّبَعُواْ ٱلشَّهَوَٰتِۖ فَسَوۡفَ يَلۡقَوۡنَ غَيًّا
(ivarkaḷukkup piṉṉar, ivarkaḷuṭaiya cantatiyil) ivarkaḷuṭaiya iṭattai aṭaintavarkaḷō carīra iccaikaḷaip piṉpaṟṟi toḻukaiyai(t toḻātu) vīṇākki viṭṭārkaḷ. Avarkaḷ (maṟumaiyil) tīmaiyaiyē (aḻivaiyē) cantippārkaḷ
Surah Maryam, Verse 59
إِلَّا مَن تَابَ وَءَامَنَ وَعَمِلَ صَٰلِحٗا فَأُوْلَـٰٓئِكَ يَدۡخُلُونَ ٱلۡجَنَّةَ وَلَا يُظۡلَمُونَ شَيۡـٔٗا
āyiṉum, avarkaḷil evarkaḷ (kaicētappaṭṭu) pāvattil iruntu vilaki, nampikkai koṇṭu, naṟceyalkaḷaiyum ceykiṟārkaḷō avarkaḷ corkkattil nuḻaivārkaḷ. (Avarkaḷ aṭaiyavēṇṭiya kūliyil) oru ciṟitum (kuṟaikkappaṭṭu) anīti iḻaikkappaṭa māṭṭārkaḷ
Surah Maryam, Verse 60
جَنَّـٰتِ عَدۡنٍ ٱلَّتِي وَعَدَ ٱلرَّحۡمَٰنُ عِبَادَهُۥ بِٱلۡغَيۡبِۚ إِنَّهُۥ كَانَ وَعۡدُهُۥ مَأۡتِيّٗا
atu ‘atṉ' eṉṉum eṉṟeṉṟum nilaiyāṉa corkkaṅkaḷākum. (Avai taṟcamayam) maṟaivāka iruntapōtilum, avaṟṟai rahmāṉ taṉ nallaṭiyārkaḷukku vākkaḷittirukkiṟāṉ. Niccayamāka avaṉuṭaiya vākkuṟuti naṭaipeṟṟē tīrum
Surah Maryam, Verse 61
لَّا يَسۡمَعُونَ فِيهَا لَغۡوًا إِلَّا سَلَٰمٗاۖ وَلَهُمۡ رِزۡقُهُمۡ فِيهَا بُكۡرَةٗ وَعَشِيّٗا
(avaṟṟil) salām (eṉṟa mukamaṉait) tavira vīṇāṉa vārttaikaḷaic ceviyuṟa māṭṭārkaḷ. Aṅku avarkaḷukkuk kālaiyilum mālaiyilum (mikka mēlāṉa) uṇavu aḷikkappaṭum
Surah Maryam, Verse 62
تِلۡكَ ٱلۡجَنَّةُ ٱلَّتِي نُورِثُ مِنۡ عِبَادِنَا مَن كَانَ تَقِيّٗا
ittakaiya corkkattiṟku nam aṭiyārkaḷil iṟaiyaccamuṭaiyavarkaḷai nām vāricākki viṭuvōm
Surah Maryam, Verse 63
وَمَا نَتَنَزَّلُ إِلَّا بِأَمۡرِ رَبِّكَۖ لَهُۥ مَا بَيۡنَ أَيۡدِينَا وَمَا خَلۡفَنَا وَمَا بَيۡنَ ذَٰلِكَۚ وَمَا كَانَ رَبُّكَ نَسِيّٗا
(Vāṉavarkaḷ kūṟukiṉṟaṉar: Napiyē!) Umatu iṟaivaṉiṉ uttaraviṉṟi nām iṟaṅkuvatillai. Namakku muṉṉiruppavaiyum, piṉṉiruppavaiyum, ivviraṇṭiṟku mattiyil iruppavaiyum avaṉukkē contamāṉavai. Itil (etaiyum) umatu iṟaivaṉ maṟappavaṉalla
Surah Maryam, Verse 64
رَّبُّ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِ وَمَا بَيۡنَهُمَا فَٱعۡبُدۡهُ وَٱصۡطَبِرۡ لِعِبَٰدَتِهِۦۚ هَلۡ تَعۡلَمُ لَهُۥ سَمِيّٗا
vāṉaṅkaḷaiyum, pūmiyaiyum, ivaṟṟiṟku mattiyil uḷḷavaṟṟaiyum paṭaitta iṟaivaṉ avaṉē! Ātalāl, avaṉ oruvaṉaiyē vaṇaṅkuvīrāka. Avaṉai vaṇaṅkuvatil (umakku ēṟpaṭum ciramaṅkaḷai) cakittuk koḷvīrāka. Avaṉuṭaiya taṉmaikku oppāṉa evaraiyum nīr aṟivīrā? (Illaiyē)
Surah Maryam, Verse 65
وَيَقُولُ ٱلۡإِنسَٰنُ أَءِذَا مَا مِتُّ لَسَوۡفَ أُخۡرَجُ حَيًّا
(ivvāṟirukka) maṉitaṉ ‘‘nāṉ iṟanta piṉṉar uyir koṭuttu eḻuppappaṭuvēṉā?'' Eṉṟu (parikācamākak) kēṭkiṟāṉ
Surah Maryam, Verse 66
أَوَلَا يَذۡكُرُ ٱلۡإِنسَٰنُ أَنَّا خَلَقۡنَٰهُ مِن قَبۡلُ وَلَمۡ يَكُ شَيۡـٔٗا
itaṟku muṉṉar oru poruḷākavum illātirunta avaṉai nāmē maṉitaṉāka paṭaittōm eṉpatai avaṉ niṉaittuppārkka vēṇṭāmā
Surah Maryam, Verse 67
فَوَرَبِّكَ لَنَحۡشُرَنَّهُمۡ وَٱلشَّيَٰطِينَ ثُمَّ لَنُحۡضِرَنَّهُمۡ حَوۡلَ جَهَنَّمَ جِثِيّٗا
ākavē, (napiyē!) Umatu iṟaivaṉ mītu cattiyamāka! Avarkaḷaiyum, (avarkaḷ vaṇaṅkukiṟa) ṣaittāṉkaḷaiyum niccayamāka (uyir koṭuttu) eḻuppi narakattaic cuṟṟi muḻantāḷiṭṭavarkaḷāka avarkaḷai oṉṟu cērppōm
Surah Maryam, Verse 68
ثُمَّ لَنَنزِعَنَّ مِن كُلِّ شِيعَةٍ أَيُّهُمۡ أَشَدُّ عَلَى ٱلرَّحۡمَٰنِ عِتِيّٗا
piṉṉar, rahmāṉukku māṟuceyvatil kaṭiṉamāka irunta aṉaivaraiyum ovvoru kūṭṭattiliruntu niccayamāka nām pirittu viṭuvōm
Surah Maryam, Verse 69
ثُمَّ لَنَحۡنُ أَعۡلَمُ بِٱلَّذِينَ هُمۡ أَوۡلَىٰ بِهَا صِلِيّٗا
piṉṉar, narakattil erivataṟku takuti uṭaiyavarkaḷ yār eṉpatai niccayamāka nām aṟintu koḷvōm
Surah Maryam, Verse 70
وَإِن مِّنكُمۡ إِلَّا وَارِدُهَاۚ كَانَ عَلَىٰ رَبِّكَ حَتۡمٗا مَّقۡضِيّٗا
ataik kaṭakkātu uṅkaḷil evarumē tappiviṭa muṭiyātu. Itu umatu iṟaivaṉiṭam muṭivu ceyyappaṭṭa māṟṟa muṭiyāta tīrmāṉamākum
Surah Maryam, Verse 71
ثُمَّ نُنَجِّي ٱلَّذِينَ ٱتَّقَواْ وَّنَذَرُ ٱلظَّـٰلِمِينَ فِيهَا جِثِيّٗا
āṉāl, iṟaiyaccattuṭaṉ vāḻntavarkaḷai nām pātukāttuk koḷvōm. Aniyāyakkārarkaḷai (avarkaḷ) muḻantāḷiṭṭavarkaḷāka (irukkum nilaimaiyil) atil taḷḷiviṭuvōm
Surah Maryam, Verse 72
وَإِذَا تُتۡلَىٰ عَلَيۡهِمۡ ءَايَٰتُنَا بَيِّنَٰتٖ قَالَ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ لِلَّذِينَ ءَامَنُوٓاْ أَيُّ ٱلۡفَرِيقَيۡنِ خَيۡرٞ مَّقَامٗا وَأَحۡسَنُ نَدِيّٗا
Nirākarippavarkaḷukku namatu teḷivāṉa vacaṉaṅkaḷ ōtik kāṇpikkappaṭṭāl avarkaḷ nampikkaiyāḷarkaḷai nōkki ‘‘nam iru vakuppāril evarkaḷuṭaiya vīṭu (taṟcamayam) mēlāṉatākavum aḻakāṉa tōṟṟattuṭaṉum irukkiṟatu?'' Eṉṟu kēṭkiṉṟaṉar
Surah Maryam, Verse 73
وَكَمۡ أَهۡلَكۡنَا قَبۡلَهُم مِّن قَرۡنٍ هُمۡ أَحۡسَنُ أَثَٰثٗا وَرِءۡيٗا
ivarkaḷai viṭa aḻakāṉa tōṟṟattaiyum, taṭṭu muṭṭu cāmāṉkaḷaiyum koṇṭa ettaṉaiyō kūṭṭattārai ivarkaḷukku muṉ nām aḻittirukkiṟōm
Surah Maryam, Verse 74
قُلۡ مَن كَانَ فِي ٱلضَّلَٰلَةِ فَلۡيَمۡدُدۡ لَهُ ٱلرَّحۡمَٰنُ مَدًّاۚ حَتَّىٰٓ إِذَا رَأَوۡاْ مَا يُوعَدُونَ إِمَّا ٱلۡعَذَابَ وَإِمَّا ٱلسَّاعَةَ فَسَيَعۡلَمُونَ مَنۡ هُوَ شَرّٞ مَّكَانٗا وَأَضۡعَفُ جُندٗا
(napiyē!) Kūṟuvīrāka: Evaṉ vaḻikēṭṭil irukkiṟāṉō avaṉukku ēṟpaṭṭa taṇṭaṉaiyai avaṉ kaṇṇāl kāṇum varai rahmāṉ avaṉukku (im'maiyil) tavaṇaiyaḷikkiṟāṉ. (Atai avaṉ kaṇṭataṉ piṉṉarō) avaṉukku vētaṉai kiṭaikkum. Allatu avaṉuṭaiya kālam muṭintuviṭum. Piṉṉar, evaruṭaiya vīṭu keṭṭatu; evaruṭaiya kūṭṭam palavīṉamāṉatu eṉpatait tiṭṭamāka avarkaḷ (maṟumaiyil) aṟintu koḷvārkaḷ
Surah Maryam, Verse 75
وَيَزِيدُ ٱللَّهُ ٱلَّذِينَ ٱهۡتَدَوۡاْ هُدٗىۗ وَٱلۡبَٰقِيَٰتُ ٱلصَّـٰلِحَٰتُ خَيۡرٌ عِندَ رَبِّكَ ثَوَابٗا وَخَيۡرٞ مَّرَدًّا
nērvaḻi peṟṟavarkaḷukku allāh meṉmēlum nērvaḻiyai atikarittu vaḻaṅkukiṟāṉ. Nilaiyāka irukkakkūṭiya naṟceyalkaḷtāṉ umatu iṟaivaṉiṭattil naṟkūliyai aṭaivataṟku ciṟantatākavum, nalla muṭivai taruvataṟku ciṟantatākavum irukkiṉṟaṉa
Surah Maryam, Verse 76
أَفَرَءَيۡتَ ٱلَّذِي كَفَرَ بِـَٔايَٰتِنَا وَقَالَ لَأُوتَيَنَّ مَالٗا وَوَلَدًا
(napiyē!) Nam vacaṉaṅkaḷai nirākarittavaṉai nīr pārttīrā? ‘‘(Maṟumaiyilum) niccayamāka nāṉ ērāḷamāṉa poruḷkaḷum cantatikaḷum koṭukkappaṭuvēṉ'' eṉṟu kūṟukiṟāṉ
Surah Maryam, Verse 77
أَطَّلَعَ ٱلۡغَيۡبَ أَمِ ٱتَّخَذَ عِندَ ٱلرَّحۡمَٰنِ عَهۡدٗا
avaṉ (maṟumaiyil naṭakkakkūṭiya) maṟaivāṉa viṣayaṅkaḷai aṟintu koṇṭāṉā? Allatu rahmāṉiṭattil (ittakaiyatoru) vākkuṟutiyaip peṟṟirukkiṟāṉā
Surah Maryam, Verse 78
كَلَّاۚ سَنَكۡتُبُ مَا يَقُولُ وَنَمُدُّ لَهُۥ مِنَ ٱلۡعَذَابِ مَدّٗا
(ivaṉ kūṟukiṟapaṭi) alla! Ivaṉ (poyyākak) kūṟukiṉṟavaṟṟai nām eḻutik koṇṭē varukiṟōm. (Ataṟkut takkavāṟu) avaṉuṭaiya vētaṉaiyaiyum nām atikappaṭuttiviṭuvōm
Surah Maryam, Verse 79
وَنَرِثُهُۥ مَا يَقُولُ وَيَأۡتِينَا فَرۡدٗا
avaṉ (taṉakkuriyateṉṟu) kūṟum aṉaittukkum nāmē vāricāki viṭuvōm. Avaṉ (ivaṟṟai viṭṭuviṭṭu) nam'miṭam taṉiyākavē varuvāṉ
Surah Maryam, Verse 80
وَٱتَّخَذُواْ مِن دُونِ ٱللَّهِ ءَالِهَةٗ لِّيَكُونُواْ لَهُمۡ عِزّٗا
(Iṇaivaittu vaṇaṅkum) ivarkaḷ taṅkaḷukku utaviyāka irukkumeṉṟu allāh allātavaṟṟait teyvaṅkaḷāka eṭuttuk koḷkiṉṟaṉar
Surah Maryam, Verse 81
كَلَّاۚ سَيَكۡفُرُونَ بِعِبَادَتِهِمۡ وَيَكُونُونَ عَلَيۡهِمۡ ضِدًّا
avvāṟalla; atteyvaṅkaḷ ivarkaḷ taṅkaḷai vaṇaṅkiyataiyum nirākarittu, ivarkaḷukku virōtamākavum māṟiviṭum
Surah Maryam, Verse 82
أَلَمۡ تَرَ أَنَّآ أَرۡسَلۡنَا ٱلشَّيَٰطِينَ عَلَى ٱلۡكَٰفِرِينَ تَؤُزُّهُمۡ أَزّٗا
(napiyē!) Nirākarippavarkaḷai (pāvamāṉa kāriyaṅkaḷaic ceyyumpaṭit) tūṇṭik koṇṭiruppataṟkākavē ṣaittāṉkaḷai nām (avarkaḷiṭam) aṉuppivaikkiṟōm eṉpatai nīr kavaṉikkavillaiyā
Surah Maryam, Verse 83
فَلَا تَعۡجَلۡ عَلَيۡهِمۡۖ إِنَّمَا نَعُدُّ لَهُمۡ عَدّٗا
ātalāl, avarkaḷukkāka (vētaṉai varavēṇṭumeṉṟu) nīr avacarappaṭātīr. Avarkaḷukku (vētaṉai varakkūṭiya nāḷkaḷai) nām eṇṇikkoṇṭē irukkiṟōm
Surah Maryam, Verse 84
يَوۡمَ نَحۡشُرُ ٱلۡمُتَّقِينَ إِلَى ٱلرَّحۡمَٰنِ وَفۡدٗا
iṟaiyaccamuṭaiyavarkaḷai rahmāṉiṭam (viruntāḷikaḷaip pōla) kuḻukkaḷāka nām oṉṟu cērkkum nāḷil
Surah Maryam, Verse 85
وَنَسُوقُ ٱلۡمُجۡرِمِينَ إِلَىٰ جَهَنَّمَ وِرۡدٗا
iṉṉum kuṟṟavāḷikaḷai tākattuṭaṉ narakattiṉ pakkam nām ōṭṭukiṉṟa nāḷil
Surah Maryam, Verse 86
لَّا يَمۡلِكُونَ ٱلشَّفَٰعَةَ إِلَّا مَنِ ٱتَّخَذَ عِندَ ٱلرَّحۡمَٰنِ عَهۡدٗا
rahmāṉiṭam aṉumati peṟṟavarkaḷait tavira evarum (evarukkum) cipāricu pēca urimai peṟamāṭṭār
Surah Maryam, Verse 87
وَقَالُواْ ٱتَّخَذَ ٱلرَّحۡمَٰنُ وَلَدٗا
rahmāṉ cantati eṭuttuk koṇṭatāka a(nta kiṟistavarkaḷ, iṉṉum iṇaivaippa)varkaḷ kūṟukiṉṟaṉar
Surah Maryam, Verse 88
لَّقَدۡ جِئۡتُمۡ شَيۡـًٔا إِدّٗا
(napiyē! Avarkaḷai nōkki kūṟuvīrāka:) Niccayamāka nīṅkaḷ periyatōr apāṇṭattaik kūṟukiṟīrkaḷ
Surah Maryam, Verse 89
تَكَادُ ٱلسَّمَٰوَٰتُ يَتَفَطَّرۡنَ مِنۡهُ وَتَنشَقُّ ٱلۡأَرۡضُ وَتَخِرُّ ٱلۡجِبَالُ هَدًّا
vāṉaṅkaḷ kiḻintu pōkavum, pūmi piḷantu viṭavum, malaikaḷ iṭintu carintu viṭavum neruṅki viṭṭaṉa
Surah Maryam, Verse 90
أَن دَعَوۡاْ لِلرَّحۡمَٰنِ وَلَدٗا
rahmāṉukkuc cantati uṇṭeṉṟu avarkaḷ kūṟuvataṉ kāraṇattāl
Surah Maryam, Verse 91
وَمَا يَنۢبَغِي لِلرَّحۡمَٰنِ أَن يَتَّخِذَ وَلَدًا
cantati eṭuttuk koḷvatu rahmāṉukkut takumāṉatalla
Surah Maryam, Verse 92
إِن كُلُّ مَن فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِ إِلَّآ ءَاتِي ٱلرَّحۡمَٰنِ عَبۡدٗا
ēṉeṉṟāl, niccayamāka vāṉaṅkaḷilum pūmiyilum uḷḷa ovvoṉṟum rahmāṉiṭam aṭimaiyākavē varukiṟatu
Surah Maryam, Verse 93
لَّقَدۡ أَحۡصَىٰهُمۡ وَعَدَّهُمۡ عَدّٗا
avai aṉaittaiyum avaṉ cūḻntu aṟintu kaṇakkiṭṭum vaittirukkiṟāṉ
Surah Maryam, Verse 94
وَكُلُّهُمۡ ءَاتِيهِ يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِ فَرۡدًا
avai ovvoṉṟum maṟumai nāḷil (evaruṭaiya utaviyumillāmal) avaṉiṭam taṉittaṉiyākavē varum
Surah Maryam, Verse 95
إِنَّ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ سَيَجۡعَلُ لَهُمُ ٱلرَّحۡمَٰنُ وُدّٗا
Niccayamāka nampikkai koṇṭu naṟceyalkaḷ ceykiṟavarkaḷai (aṉaivarum) nēcikkumpaṭi rahmāṉ ceyvāṉ
Surah Maryam, Verse 96
فَإِنَّمَا يَسَّرۡنَٰهُ بِلِسَانِكَ لِتُبَشِّرَ بِهِ ٱلۡمُتَّقِينَ وَتُنذِرَ بِهِۦ قَوۡمٗا لُّدّٗا
(napiyē!) Umatu moḻiyil nām itai (iṟakki) eḷitākki vaittatellām, itaṉmūlam iṟaiyaccamuṭaiyavarkaḷukku nīr naṟceyti kūṟuvataṟkum, (vīṇ) vitaṇṭāvātam ceyyum makkaḷukku itaṉ mūlam nīr accamūṭṭi eccarikkai ceyvataṟkākavumē ākum
Surah Maryam, Verse 97
وَكَمۡ أَهۡلَكۡنَا قَبۡلَهُم مِّن قَرۡنٍ هَلۡ تُحِسُّ مِنۡهُم مِّنۡ أَحَدٍ أَوۡ تَسۡمَعُ لَهُمۡ رِكۡزَۢا
itaṟku muṉṉar ettaṉaiyō kūṭṭattiṉarai nām aḻittirukkiṟōm. Avarkaḷil oruvaraiyēṉum nīr kāṇkiṟīrā? Allatu avarkaḷuṭaiya ciṟiya captattaiyēṉum nīr kēṭkiṟīrā
Surah Maryam, Verse 98