Surah Taha - Tamil Translation by Abdulhameed Baqavi
طه
tā hā
Surah Taha, Verse 1
مَآ أَنزَلۡنَا عَلَيۡكَ ٱلۡقُرۡءَانَ لِتَشۡقَىٰٓ
(napiyē!) Nīr ciramappaṭuvataṟkāka inta kur'āṉai nām um mītu iṟakkavillai
Surah Taha, Verse 2
إِلَّا تَذۡكِرَةٗ لِّمَن يَخۡشَىٰ
āyiṉum, (iṟaivaṉukku añcakkūṭiya) iṟaiyaccam uṭaiyavarkaḷukku oru nallupatēcamākavē (itai iṟakki vaittōm)
Surah Taha, Verse 3
تَنزِيلٗا مِّمَّنۡ خَلَقَ ٱلۡأَرۡضَ وَٱلسَّمَٰوَٰتِ ٱلۡعُلَى
uyarnta vāṉaṅkaḷaiyum, pūmiyaiyum paṭaittavaṉiṭamiruntu itu aruḷappaṭṭatu
Surah Taha, Verse 4
ٱلرَّحۡمَٰنُ عَلَى ٱلۡعَرۡشِ ٱسۡتَوَىٰ
(avaṟṟaip paṭaitta) rahmāṉ (-aḷavaṟṟa aruḷāḷaṉākiya allāh) arṣiṉ mītu (taṉ makimaikkut takkavāṟu) uyarntuviṭṭāṉ
Surah Taha, Verse 5
لَهُۥ مَا فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَمَا فِي ٱلۡأَرۡضِ وَمَا بَيۡنَهُمَا وَمَا تَحۡتَ ٱلثَّرَىٰ
vāṉaṅkaḷilum, pūmiyilum, ivaṟṟukku mattiyilum, iṉṉum pūmikkuk kīḻ putaintu kiṭappavaiyum avaṉukkē contamāṉavai
Surah Taha, Verse 6
وَإِن تَجۡهَرۡ بِٱلۡقَوۡلِ فَإِنَّهُۥ يَعۡلَمُ ٱلسِّرَّ وَأَخۡفَى
(napiyē!) Nīr (metuvāka allatu) captamiṭṭu kūṟiṉāl (iraṇṭum avaṉukkuc camamtāṉ. Ēṉeṉṟāl,) niccayamāka avaṉ irakaciyattaiyum ataiviṭa mika maṟaivāka (maṉatil) iruppataiyum naṉkaṟivāṉ
Surah Taha, Verse 7
ٱللَّهُ لَآ إِلَٰهَ إِلَّا هُوَۖ لَهُ ٱلۡأَسۡمَآءُ ٱلۡحُسۡنَىٰ
allāhvait tavira vaṇakkattiṟkuriya vēṟu ōr iṟaivaṉ aṟavē illai. Avaṉukku aḻakāṉa (tirup) peyarkaḷ irukkiṉṟaṉa. (Avaṟṟil etaik koṇṭēṉum avaṉai aḻaiyuṅkaḷ)
Surah Taha, Verse 8
وَهَلۡ أَتَىٰكَ حَدِيثُ مُوسَىٰٓ
(napiyē!) Mūsāviṉ carittiram um'miṭam vantirukkiṟatā
Surah Taha, Verse 9
إِذۡ رَءَا نَارٗا فَقَالَ لِأَهۡلِهِ ٱمۡكُثُوٓاْ إِنِّيٓ ءَانَسۡتُ نَارٗا لَّعَلِّيٓ ءَاتِيكُم مِّنۡهَا بِقَبَسٍ أَوۡ أَجِدُ عَلَى ٱلنَّارِ هُدٗى
(Avar taṉ kuṭumpattāruṭaṉ ceṉṟapoḻutu tāṉ cellavēṇṭiya vaḻiyai aṟiyāta nilaiyil tūr eṉṉum malaimītu) avar neruppaik kaṇṭa camayattil taṉ kuṭumpattārai nōkki ‘‘nīṅkaḷ (iṅku ciṟitu) tāmatittiruṅkaḷ. Meyyākavē nāṉ oru neruppaik kāṇkiṟēṉ. Atiliruntu ōr eri koḷḷiyai eṭuttukkoṇṭu uṅkaḷiṭam varukiṟēṉ. Allatu neruppi(ṉ veḷiccatti)ṉāl (nām cellavēṇṭiya) vaḻiyai aṟintu koḷvēṉ'' eṉṟār
Surah Taha, Verse 10
فَلَمَّآ أَتَىٰهَا نُودِيَ يَٰمُوسَىٰٓ
avar ataṉiṭam varavē (avarai nōkki) ‘‘mūsāvē!'' Eṉṟu captamiṭṭaḻaittu (nām kūṟiyatāvatu)
Surah Taha, Verse 11
إِنِّيٓ أَنَا۠ رَبُّكَ فَٱخۡلَعۡ نَعۡلَيۡكَ إِنَّكَ بِٱلۡوَادِ ٱلۡمُقَدَّسِ طُوٗى
‘‘niccayamāka nāṉtāṉ umatu iṟaivaṉ. Umatu kālaṇikaḷ iraṇṭaiyum kaḻaṟṟi viṭuvīrāka. Niccayamāka nīr ‘tuvā' eṉṉum paricutta iṭattil irukkiṟīr
Surah Taha, Verse 12
وَأَنَا ٱخۡتَرۡتُكَ فَٱسۡتَمِعۡ لِمَا يُوحَىٰٓ
nāṉ um'mai (eṉ tūtarākat) tērnteṭuttuk koṇṭēṉ. Ātalāl, vahyi mūlam (umakku) aṟivikkappaṭuvataṟku cevicāyppīrāka
Surah Taha, Verse 13
إِنَّنِيٓ أَنَا ٱللَّهُ لَآ إِلَٰهَ إِلَّآ أَنَا۠ فَٱعۡبُدۡنِي وَأَقِمِ ٱلصَّلَوٰةَ لِذِكۡرِيٓ
niccayamāka nāṉtāṉ allāh. Eṉṉait tavira vaṇakkattiṟkuriya iṟaivaṉ aṟavē illai. Eṉṉaiyē vaṇaṅkuvīrāka. Eṉṉai tiyāṉittukkoṇṭē irukkumporuṭṭu toḻukaiyaik kaṭaippiṭippīrāka
Surah Taha, Verse 14
إِنَّ ٱلسَّاعَةَ ءَاتِيَةٌ أَكَادُ أُخۡفِيهَا لِتُجۡزَىٰ كُلُّ نَفۡسِۭ بِمَا تَسۡعَىٰ
niccayamāka maṟumai vantē tīrum. Ovvōr ātmāvum taṉ ceyalukkut takka kūliyai aṭaiyum poruṭṭu atai nāṉ (maṉitarkaḷukku) maṟaittu vaikka virumpukiṟēṉ
Surah Taha, Verse 15
فَلَا يَصُدَّنَّكَ عَنۡهَا مَن لَّا يُؤۡمِنُ بِهَا وَٱتَّبَعَ هَوَىٰهُ فَتَرۡدَىٰ
ākavē, atai (-maṟumaiyai) nampikkai koḷḷāmal carīra iccaiyaip piṉpaṟṟupavaṉ annāḷai nampikkai koḷvatiliruntu um'mait taṭuttuviṭa vēṇṭām. Avvāṟāyiṉ nīr aḻintu viṭuvīr
Surah Taha, Verse 16
وَمَا تِلۡكَ بِيَمِينِكَ يَٰمُوسَىٰ
‘‘mūsāvē! Umatu valatu kaiyil iruppatu eṉṉa?'' (Eṉṟu kēṭṭāṉ)
Surah Taha, Verse 17
قَالَ هِيَ عَصَايَ أَتَوَكَّؤُاْ عَلَيۡهَا وَأَهُشُّ بِهَا عَلَىٰ غَنَمِي وَلِيَ فِيهَا مَـَٔارِبُ أُخۡرَىٰ
ataṟkavar ‘‘itu eṉ kaittaṭi. Itaṉmītu nāṉ cāyntu koḷvēṉ. Itaik koṇṭu eṉ āṭukaḷukkut taḻai (kuḻai)kaḷaip paṟippēṉ. Iṉṉum itil eṉakku vēṟu (pala) payaṉkaḷum irukkiṉṟaṉa'' eṉṟu kūṟiṉār
Surah Taha, Verse 18
قَالَ أَلۡقِهَا يَٰمُوسَىٰ
Ataṟku (iṟaivaṉ) ‘‘mūsāvē! Atai(t taraiyil) eṟivīrāka'' eṉak kūṟiṉāṉ
Surah Taha, Verse 19
فَأَلۡقَىٰهَا فَإِذَا هِيَ حَيَّةٞ تَسۡعَىٰ
avar atai eṟiyavē atu oru periya pāmpāki ōṭiṟṟu
Surah Taha, Verse 20
قَالَ خُذۡهَا وَلَا تَخَفۡۖ سَنُعِيدُهَا سِيرَتَهَا ٱلۡأُولَىٰ
appōtu iṟaivaṉ kūṟiṉāṉ: (Mūsāvē!) ‘‘Ataip piṭippīrāka; payappaṭātīr. Uṭaṉē atai (muṉpu pōl taṭiyāka) ataṉ paḻaiya nilaikku tiruppi viṭuvēṉ
Surah Taha, Verse 21
وَٱضۡمُمۡ يَدَكَ إِلَىٰ جَنَاحِكَ تَخۡرُجۡ بَيۡضَآءَ مِنۡ غَيۡرِ سُوٓءٍ ءَايَةً أُخۡرَىٰ
umatu kaiyai umatu kakkattil cērttu vaippīrāka. (Atai eṭukkum pōtu) atu mikka oḷiyuṭaṉ mācaṟṟa veṇmaiyāka veḷivarum. (Itu) maṟṟoru attāṭciyākum
Surah Taha, Verse 22
لِنُرِيَكَ مِنۡ ءَايَٰتِنَا ٱلۡكُبۡرَى
(ivvāṟu iṉṉum) namatu periya attāṭcikaḷai umakku nām kāṇpippōm
Surah Taha, Verse 23
ٱذۡهَبۡ إِلَىٰ فِرۡعَوۡنَ إِنَّهُۥ طَغَىٰ
ḥpir'avṉiṭam celvīrāka! Niccayamāka avaṉ māṟu ceytu koṇṭirukkiṟāṉ
Surah Taha, Verse 24
قَالَ رَبِّ ٱشۡرَحۡ لِي صَدۡرِي
avar kūṟiṉār ‘‘eṉ iṟaivaṉē! Eṉ uḷḷattai(t tiṭappaṭutti) virivākku
Surah Taha, Verse 25
وَيَسِّرۡ لِيٓ أَمۡرِي
(nāṉ ceyya vēṇṭiya) eṉ kāriyaṅkaḷai eṉakkuc culapamākki vai
Surah Taha, Verse 26
وَٱحۡلُلۡ عُقۡدَةٗ مِّن لِّسَانِي
eṉ nāviluḷḷa (koṇṇal) muṭiccai aviḻttuviṭu
Surah Taha, Verse 27
يَفۡقَهُواْ قَوۡلِي
eṉ vārttaiyai (makkaḷ) viḷaṅkik koḷvārkaḷ
Surah Taha, Verse 28
وَٱجۡعَل لِّي وَزِيرٗا مِّنۡ أَهۡلِي
eṉ kuṭumpattil oruvarai eṉakku uṟṟa tuṇaiyāka (mantiriyāka) ākkivai
Surah Taha, Verse 29
هَٰرُونَ أَخِي
avar eṉ cakōtarar hārūṉākavē irukkaṭṭum
Surah Taha, Verse 30
ٱشۡدُدۡ بِهِۦٓ أَزۡرِي
avaraik koṇṭu eṉ āṟṟalai uṟutippaṭutti vai
Surah Taha, Verse 31
وَأَشۡرِكۡهُ فِيٓ أَمۡرِي
eṉ kāriyaṅkaḷil avaraiyum kūṭṭā(ḷiyā)kki vai
Surah Taha, Verse 32
كَيۡ نُسَبِّحَكَ كَثِيرٗا
nāṅkaḷ (iruvarum) uṉṉai atikamatikam tutittu pukaḻvataṟkāka
Surah Taha, Verse 33
وَنَذۡكُرَكَ كَثِيرًا
mēlum uṉṉai atikamākavē niṉaivu kūrvataṟkāka
Surah Taha, Verse 34
إِنَّكَ كُنتَ بِنَا بَصِيرٗا
(eṅkaḷ iṟaivaṉē!) Niccayamāka nī eṅkaḷai uṟṟu nōkkiyavaṉāka irukkiṟāy'' (eṉṟu mūsā pirārttaṉai ceytār)
Surah Taha, Verse 35
قَالَ قَدۡ أُوتِيتَ سُؤۡلَكَ يَٰمُوسَىٰ
ataṟku (iṟaivaṉ) kūṟiṉāṉ, ‘‘mūsāvē! Nīr kēṭṭa aṉaittum niccayamāka umakkuk koṭukkappaṭṭaṉa
Surah Taha, Verse 36
وَلَقَدۡ مَنَنَّا عَلَيۡكَ مَرَّةً أُخۡرَىٰٓ
(itaṟku) muṉṉarum orumuṟai niccayamāka nām umakkup pēraruḷ purintirukkiṟōm.'' (Atāvatu)
Surah Taha, Verse 37
إِذۡ أَوۡحَيۡنَآ إِلَىٰٓ أُمِّكَ مَا يُوحَىٰٓ
vahyil aṟivikkappaṭupavaṟṟai nām umatu tāykku vahyi aṟivittapōtu, (atāvatu)
Surah Taha, Verse 38
أَنِ ٱقۡذِفِيهِ فِي ٱلتَّابُوتِ فَٱقۡذِفِيهِ فِي ٱلۡيَمِّ فَلۡيُلۡقِهِ ٱلۡيَمُّ بِٱلسَّاحِلِ يَأۡخُذۡهُ عَدُوّٞ لِّي وَعَدُوّٞ لَّهُۥۚ وَأَلۡقَيۡتُ عَلَيۡكَ مَحَبَّةٗ مِّنِّي وَلِتُصۡنَعَ عَلَىٰ عَيۡنِيٓ
‘‘(Uṅkaḷ iṉattāriṉ āṇ kuḻantaikaḷai ḥpir'avṉ vatai ceytu koṇṭiruntāṉ. Um'maip paṟṟi umatu tāy kavalai koṇṭāḷ. Ākavē, umatu tāyai nōkki) ‘‘um'maip pēḻaiyil vaittu kaṭalil eṟintu viṭu. Akkaṭal ataik karaiyil cērttuviṭum. Eṉakkum anta kuḻantaikkum etiriyāka uḷḷavaṉē atai eṭuttukkoḷvāṉ'' (eṉṟu umatu tāykku aṟivittōm). Nīr eṉ kaṇ pārvaiyil vaḷarkkappaṭuvataṟkāka (ivvāṟu) um mītu eṉ aṉpai corin(tu um'maip pārppavarkaḷ virumpumpaṭic cey)tōm
Surah Taha, Verse 39
إِذۡ تَمۡشِيٓ أُخۡتُكَ فَتَقُولُ هَلۡ أَدُلُّكُمۡ عَلَىٰ مَن يَكۡفُلُهُۥۖ فَرَجَعۡنَٰكَ إِلَىٰٓ أُمِّكَ كَيۡ تَقَرَّ عَيۡنُهَا وَلَا تَحۡزَنَۚ وَقَتَلۡتَ نَفۡسٗا فَنَجَّيۡنَٰكَ مِنَ ٱلۡغَمِّ وَفَتَنَّـٰكَ فُتُونٗاۚ فَلَبِثۡتَ سِنِينَ فِيٓ أَهۡلِ مَدۡيَنَ ثُمَّ جِئۡتَ عَلَىٰ قَدَرٖ يَٰمُوسَىٰ
umatu cakōtari ceṉṟu (um'mai eṭuttavarkaḷiṭam) ‘‘ikkuḻantaikku(p pāl koṭukkum) poṟuppai ēṟṟuk koḷḷakkūṭiyavarai nāṉ uṅkaḷukku aṟivikkavā?'' Eṉṟu kūṟumpaṭic ceytu, umatu tāy kavalaippaṭātu avaḷiṉ kaṇ kuḷirntirukkum poruṭṭu, umatu tāyiṭamē um'maik koṇṭu van(tu cērt)tōm. Piṉṉar, nīr oru maṉitaraik kolai ceytuviṭṭu (ataṟkāka) nīr koṇṭa kavalaiyil iruntu um'maik kāppāṟṟiṉōm. (Ivvāṟu) um'maip pala vakaikaḷilum cōtittōm. Piṉṉar, matyaṉvācikaḷiṭamum nīr pala varuṭaṅkaḷ taṅkiyiruntīr. Mūsāvē! Itaṟkup piṉṉartāṉ nīr (namatu tūtukkuriya) takka pakkuvamaṭaintīr
Surah Taha, Verse 40
وَٱصۡطَنَعۡتُكَ لِنَفۡسِي
iṉṉum eṉakkākavē nāṉ um'mai(uruvākki)t tērnteṭuttirukkiṟēṉ
Surah Taha, Verse 41
ٱذۡهَبۡ أَنتَ وَأَخُوكَ بِـَٔايَٰتِي وَلَا تَنِيَا فِي ذِكۡرِي
ākavē, ‘‘nīr umatu cakōtararuṭaṉ eṉ attāṭcikaḷai eṭuttuk koṇṭu celvīrāka. Nīṅkaḷ iruvarum eṉṉai niṉaivu kūrvatil cōrvaṭaintu viṭātīrkaḷ
Surah Taha, Verse 42
ٱذۡهَبَآ إِلَىٰ فِرۡعَوۡنَ إِنَّهُۥ طَغَىٰ
nīṅkaḷ iruvarum ḥpir'avṉiṭam celluṅkaḷ. Niccayamāka avaṉ mikka varampu kaṭantuviṭṭāṉ
Surah Taha, Verse 43
فَقُولَا لَهُۥ قَوۡلٗا لَّيِّنٗا لَّعَلَّهُۥ يَتَذَكَّرُ أَوۡ يَخۡشَىٰ
nīṅkaḷ avaṉukku naḷiṉamākavē upatēcam ceyyuṅkaḷ. Avaṉ nalluṇarcci peṟalām allatu accam koḷḷalām'' (eṉṟum kūṟiṉōm)
Surah Taha, Verse 44
قَالَا رَبَّنَآ إِنَّنَا نَخَافُ أَن يَفۡرُطَ عَلَيۡنَآ أَوۡ أَن يَطۡغَىٰ
Ataṟku avviruvarum ‘‘eṅkaḷ iṟaivaṉē! Avaṉ eṅkaḷ mītu (varampu) mīṟi koṭumai ceyvāṉō allatu viṣamam ceyvāṉō eṉṟu nāṅkaḷ payappaṭukiṟōm'' eṉṟu kūṟiṉārkaḷ
Surah Taha, Verse 45
قَالَ لَا تَخَافَآۖ إِنَّنِي مَعَكُمَآ أَسۡمَعُ وَأَرَىٰ
(ataṟku iṟaivaṉ) kūṟiṉāṉ: ‘‘Nīṅkaḷ payappaṭavēṇṭām. Nāṉ uṅkaḷuṭaṉ iruntu (aṉaittaiyum) kēṭṭukkoṇṭum pārttuk koṇṭum iruppēṉ
Surah Taha, Verse 46
فَأۡتِيَاهُ فَقُولَآ إِنَّا رَسُولَا رَبِّكَ فَأَرۡسِلۡ مَعَنَا بَنِيٓ إِسۡرَـٰٓءِيلَ وَلَا تُعَذِّبۡهُمۡۖ قَدۡ جِئۡنَٰكَ بِـَٔايَةٖ مِّن رَّبِّكَۖ وَٱلسَّلَٰمُ عَلَىٰ مَنِ ٱتَّبَعَ ٱلۡهُدَىٰٓ
nīṅkaḷ iruvarum avaṉiṭattil ceṉṟu colluṅkaḷ: ‘‘Nāṅkaḷ uṉ iṟaivaṉiṉ tūtarkaḷ. Isrāyīliṉ cantatikaḷai eṅkaḷuṭaṉ aṉuppiviṭu; avarkaḷai vētaṉai ceyyātē! Meyyākavē nāṅkaḷ uṉ iṟaivaṉiṭamiruntu ōr attāṭciyaik koṇṭu vantirukkiṟōm. Nērāṉa vaḻiyaip piṉpaṟṟiyavarkaḷ mītu salām uṇṭākaṭṭum
Surah Taha, Verse 47
إِنَّا قَدۡ أُوحِيَ إِلَيۡنَآ أَنَّ ٱلۡعَذَابَ عَلَىٰ مَن كَذَّبَ وَتَوَلَّىٰ
(eṅkaḷai) poyyākkip puṟakkaṇikkiṉṟavaṉ mītu vētaṉai iṟaṅkumeṉṟu eṅkaḷukku vahyi mūlam aṟivikkappaṭṭatu'' (eṉpatai teriviyuṅkaḷ)
Surah Taha, Verse 48
قَالَ فَمَن رَّبُّكُمَا يَٰمُوسَىٰ
(ataṟku) avaṉ ‘‘mūsāvē! Uṅkaḷ (iruvariṉ) iṟaivaṉ yār?'' Eṉṟāṉ
Surah Taha, Verse 49
قَالَ رَبُّنَا ٱلَّذِيٓ أَعۡطَىٰ كُلَّ شَيۡءٍ خَلۡقَهُۥ ثُمَّ هَدَىٰ
ataṟku mūsā ‘‘evaṉ ovvoru poruḷukkum ataṟkuriya iyaṟkait taṉmaiyaik koṭuttu (avaṟṟai payaṉpaṭuttum) vaḻiyaiyum (avaṟṟukku) aṟivittāṉō avaṉtāṉ eṅkaḷ iṟaivaṉ'' eṉṟār
Surah Taha, Verse 50
قَالَ فَمَا بَالُ ٱلۡقُرُونِ ٱلۡأُولَىٰ
ataṟkavaṉ ‘‘muṉṉar ceṉṟupōṉa (cilai vaṇakkam ceytu koṇṭirunta)varkaḷiṉ kati eṉṉavākum?'' Eṉṟu kēṭṭāṉ
Surah Taha, Verse 51
قَالَ عِلۡمُهَا عِندَ رَبِّي فِي كِتَٰبٖۖ لَّا يَضِلُّ رَبِّي وَلَا يَنسَى
ataṟkavar kūṟiṉār: ‘‘Ataippaṟṟiya ñāṉam eṉ iṟaivaṉiṭam uḷḷa pativup puttakattil irukkiṟatu. Eṉ iṟaivaṉ (avarkaḷ ceytu vantatil etaiyum) tavaṟaviṭavum māṭṭāṉ; maṟantu viṭavum māṭṭāṉ
Surah Taha, Verse 52
ٱلَّذِي جَعَلَ لَكُمُ ٱلۡأَرۡضَ مَهۡدٗا وَسَلَكَ لَكُمۡ فِيهَا سُبُلٗا وَأَنزَلَ مِنَ ٱلسَّمَآءِ مَآءٗ فَأَخۡرَجۡنَا بِهِۦٓ أَزۡوَٰجٗا مِّن نَّبَاتٖ شَتَّىٰ
Avaṉtāṉ pūmiyai uṅkaḷukku iruppiṭamāka amaittu (payaṇattiṟkāṉa) vaḻikaḷaiyum atil uṅkaḷukku ēṟpaṭutti mēkattil iruntu maḻaiyaiyum poḻiyac ceykiṟāṉ.'' (Mēlum eṉ iṟaivaṉ kūṟukiṟāṉ:) ‘‘Nām iṟakkivaikkum (orē vita) maḻai nīraikkoṇṭu (kuṇattilum, racaṉaiyilum māṟupaṭṭa) pala vitamāṉa puṟpūṇṭukaḷil (āṇ, peṇ) jōṭikaḷai veḷippaṭuttukiṟōm
Surah Taha, Verse 53
كُلُواْ وَٱرۡعَوۡاْ أَنۡعَٰمَكُمۡۚ إِنَّ فِي ذَٰلِكَ لَأٓيَٰتٖ لِّأُوْلِي ٱلنُّهَىٰ
(ākavē, avaṟṟai nīṅkaḷum) puciyuṅkaḷ; uṅkaḷ (āṭu māṭu pōṉṟa) kālnaṭaikaḷai(yum) mēyaviṭuṅkaḷ. Aṟivuṭaiyavarkaḷukku niccayamāka itil (pala) attāṭcikaḷ irukkiṉṟaṉa
Surah Taha, Verse 54
۞مِنۡهَا خَلَقۡنَٰكُمۡ وَفِيهَا نُعِيدُكُمۡ وَمِنۡهَا نُخۡرِجُكُمۡ تَارَةً أُخۡرَىٰ
pūmiyiliruntē nām uṅkaḷaip paṭaittōm. Piṉṉar, atilēyē uṅkaḷai mīṇṭum cērttu viṭuvōm. Maṟṟoru taṭavaiyum (uṅkaḷukku uyir koṭuttu) atiliruntē uṅkaḷai veḷippaṭuttuvōm.'' (Ivvāṟu ḥpir'avṉiṭam mūsā kūṟiṉār)
Surah Taha, Verse 55
وَلَقَدۡ أَرَيۡنَٰهُ ءَايَٰتِنَا كُلَّهَا فَكَذَّبَ وَأَبَىٰ
nam attāṭcikaḷ aṉaittaiyum avaṉukkuk kāṇpittōm. Eṉiṉum, avaṉō (ivai aṉaittum) poyyeṉak kūṟi (nampikkai koḷḷātu) vilakikkoṇṭāṉ
Surah Taha, Verse 56
قَالَ أَجِئۡتَنَا لِتُخۡرِجَنَا مِنۡ أَرۡضِنَا بِسِحۡرِكَ يَٰمُوسَىٰ
‘‘mūsāvē! Umatu cūṉiyattiṉ mūlam eṅkaḷai, eṅkaḷiṉ ūrai viṭṭu veḷiyēṟṟavā eṅkaḷiṭam vantīr
Surah Taha, Verse 57
فَلَنَأۡتِيَنَّكَ بِسِحۡرٖ مِّثۡلِهِۦ فَٱجۡعَلۡ بَيۡنَنَا وَبَيۡنَكَ مَوۡعِدٗا لَّا نُخۡلِفُهُۥ نَحۡنُ وَلَآ أَنتَ مَكَانٗا سُوٗى
itaippōṉṟa cūṉiyattai nāṅkaḷum umakkuc ceytu kāṇpippōm. Nāṅkaḷō allatu nīrō tavaṟiviṭātavāṟu oru camamāṉa pūmiyil (ceytu kāṇpikka) eṅkaḷukkum umakkumiṭaiyil oru tavaṇaiyaik kuṟippiṭuvīrāka!'' Eṉṟu kūṟiṉāṉ
Surah Taha, Verse 58
قَالَ مَوۡعِدُكُمۡ يَوۡمُ ٱلزِّينَةِ وَأَن يُحۡشَرَ ٱلنَّاسُ ضُحٗى
ataṟku mūsā ‘‘(uṅkaḷ) paṇṭikai nāḷē uṅkaḷukkut tavaṇaiyākum. (Āṉāl,) makkaḷ aṉaivarum muṟpakalilēyē kūṭṭappaṭa vēṇṭum'' eṉṟu kūṟiṉār
Surah Taha, Verse 59
فَتَوَلَّىٰ فِرۡعَوۡنُ فَجَمَعَ كَيۡدَهُۥ ثُمَّ أَتَىٰ
piṉṉar, ḥpir'avṉ avaraiviṭṭu vilaki (taṉ iruppiṭam ceṉṟu cūṉiyattiṟkuriya) taṉatu ellā cūḻccikaḷaiyum cēkarittuk koṇṭu piṉpu, (kuṟitta nāḷil, kuṟitta iṭattiṟku) vantāṉ
Surah Taha, Verse 60
قَالَ لَهُم مُّوسَىٰ وَيۡلَكُمۡ لَا تَفۡتَرُواْ عَلَى ٱللَّهِ كَذِبٗا فَيُسۡحِتَكُم بِعَذَابٖۖ وَقَدۡ خَابَ مَنِ ٱفۡتَرَىٰ
Mūsā (aṅku kūṭiyirunta makkaḷai nōkki) ‘‘uṅkaḷukkeṉṉa kēṭu? Allāhviṉ mītu apāṇṭamākap poyyaik kaṟpaṉai ceytu kūṟātīrkaḷ. (Avvāṟu kūṟiṉāl) avaṉ (taṉ) vētaṉaiyaikkoṇṭu uṅkaḷai aḻittuviṭuvāṉ. Poy coṉṉavarkaḷellām aḻintē pōṉārkaḷ'' eṉṟu kūṟiṉār
Surah Taha, Verse 61
فَتَنَٰزَعُوٓاْ أَمۡرَهُم بَيۡنَهُمۡ وَأَسَرُّواْ ٱلنَّجۡوَىٰ
(itaik kēṭṭa) avarkaḷ taṅkaḷukkuḷ itaip paṟṟit tarkkittuk koṇṭu irakaciyamākavum ālōcaṉai ceytu (oru muṭivu kaṭṭik) koṇṭaṉar
Surah Taha, Verse 62
قَالُوٓاْ إِنۡ هَٰذَٰنِ لَسَٰحِرَٰنِ يُرِيدَانِ أَن يُخۡرِجَاكُم مِّنۡ أَرۡضِكُم بِسِحۡرِهِمَا وَيَذۡهَبَا بِطَرِيقَتِكُمُ ٱلۡمُثۡلَىٰ
avarkaḷ (makkaḷai nōkki) ‘‘niccayamāka ivviruvarum cūṉiyakkārarkaḷē! Taṅkaḷ cūṉiyattiṉ mūlam uṅkaḷai uṅkaḷ ūrai viṭṭu veḷiyēṟṟi viṭavum, uṅkaḷ mēlāṉa mārkkattai aḻittu viṭavum virumpukiṟārkaḷ
Surah Taha, Verse 63
فَأَجۡمِعُواْ كَيۡدَكُمۡ ثُمَّ ٱئۡتُواْ صَفّٗاۚ وَقَدۡ أَفۡلَحَ ٱلۡيَوۡمَ مَنِ ٱسۡتَعۡلَىٰ
ātalāl uṅkaḷ cūṉiyaṅkaḷ aṉaittaiyum oṉṟu cērttuk koṇṭu piṉpu (avarai etirkka) aṇiyaṇiyāka vāruṅkaḷ. Iṉṟaiya tiṉam evaruṭaiya kāriyam mēlōṅkiyatō avarē niccayamāka veṟṟi peṟuvār'' eṉṟu kūṟiṉārkaḷ
Surah Taha, Verse 64
قَالُواْ يَٰمُوسَىٰٓ إِمَّآ أَن تُلۡقِيَ وَإِمَّآ أَن نَّكُونَ أَوَّلَ مَنۡ أَلۡقَىٰ
piṉṉar (cūṉiyam ceyya vanta) avarkaḷ (mūsāvai nōkki) ‘‘mūsāvē! (Cūṉiyattai) nīr eṟikiṟīrā? Allatu mutalāvatāka nāṅkaḷ eṟiyavā?'' Eṉṟu kēṭṭārkaḷ
Surah Taha, Verse 65
قَالَ بَلۡ أَلۡقُواْۖ فَإِذَا حِبَالُهُمۡ وَعِصِيُّهُمۡ يُخَيَّلُ إِلَيۡهِ مِن سِحۡرِهِمۡ أَنَّهَا تَسۡعَىٰ
ataṟkavar, ‘‘illai! Nīṅkaḷē (mutalāvatāka) eṟiyuṅkaḷ'' eṉṟu kūṟiṉār. (Avarkaḷ eṟiyavē, eṟiyappaṭṭa) avarkaḷuṭaiya kayiṟukaḷum, avarkaḷuṭaiya taṭikaḷum avarkaḷuṭaiya cūṉiyattiṉ kāraṇamāka meyyākavē avai (pāmpukaḷāki) ōṭuvatupōl ivarukkut tōṉṟiṉa
Surah Taha, Verse 66
فَأَوۡجَسَ فِي نَفۡسِهِۦ خِيفَةٗ مُّوسَىٰ
ākavē, mūsā taṉ maṉatil payattai uṇarntār
Surah Taha, Verse 67
قُلۡنَا لَا تَخَفۡ إِنَّكَ أَنتَ ٱلۡأَعۡلَىٰ
(accamayam nām avarai nōkki) ‘‘payappaṭātīr! Niccayamāka nīrtāṉ (ivarkaḷaiviṭa) mika uyarntavar'' eṉṟu kūṟiṉōm
Surah Taha, Verse 68
وَأَلۡقِ مَا فِي يَمِينِكَ تَلۡقَفۡ مَا صَنَعُوٓاْۖ إِنَّمَا صَنَعُواْ كَيۡدُ سَٰحِرٖۖ وَلَا يُفۡلِحُ ٱلسَّاحِرُ حَيۡثُ أَتَىٰ
Iṉṉum umatu valatu kaiyil iruppatai nīr eṟivīrāka! Avarkaḷ ceyta (cūṉiyaṅkaḷ) aṉaittaiyum atu viḻuṅkiviṭum. Avarkaḷ ceytatellām cūṉiyakkārarkaḷiṉ (veṟum) cūḻcciyē (tavira uṇmaiyalla). Cūṉiyakkāraṉ eṅkiruntu vantapōtilum veṟṟi peṟavē māṭṭāṉ'' (eṉṟum kūṟiṉōm)
Surah Taha, Verse 69
فَأُلۡقِيَ ٱلسَّحَرَةُ سُجَّدٗا قَالُوٓاْ ءَامَنَّا بِرَبِّ هَٰرُونَ وَمُوسَىٰ
(mūsā taṉ taṭiyai eṟiyavē atu periyatoru pāmpāki, avarkaḷ ceytirunta cūṉiyaṅkaḷ aṉaittaiyum viḻuṅki viṭṭatu. Itaik kaṇṇuṟṟa) accūṉiyakkārarkaḷ ciram paṇintavarkaḷāka vīḻttappaṭṭu ‘‘mūsā, hārūṉ (ākiya ivviruvaruṭaiya) iṟaivaṉai nāṅkaḷum nampikkai koṇṭōm'' eṉṟu kūṟiṉārkaḷ
Surah Taha, Verse 70
قَالَ ءَامَنتُمۡ لَهُۥ قَبۡلَ أَنۡ ءَاذَنَ لَكُمۡۖ إِنَّهُۥ لَكَبِيرُكُمُ ٱلَّذِي عَلَّمَكُمُ ٱلسِّحۡرَۖ فَلَأُقَطِّعَنَّ أَيۡدِيَكُمۡ وَأَرۡجُلَكُم مِّنۡ خِلَٰفٖ وَلَأُصَلِّبَنَّكُمۡ فِي جُذُوعِ ٱلنَّخۡلِ وَلَتَعۡلَمُنَّ أَيُّنَآ أَشَدُّ عَذَابٗا وَأَبۡقَىٰ
(itaik kaṇṭa ḥpir'avṉ) ‘‘nāṉ uṅkaḷukku aṉumatiyaḷippataṟku muṉṉarē nīṅkaḷ avarai nampikkaikoṇṭu viṭṭīrkaḷ. Niccayamāka avartāṉ uṅkaḷukkuc cūṉiyattaik kaṟṟuk koṭutta uṅkaḷ talaivarāyirukkum (pōl tōṉṟukiṟatu). Uṅkaḷai māṟukai, māṟukāl veṭṭip pērīcca marattiṉ kiḷaikaḷil niccayamāka uṅkaḷaik kaḻuvēṟṟi viṭuvēṉ. Vētaṉai koṭuppatil nam'mil kaṭumaiyāṉa varum nilaiyāṉavarum yār eṉpatai niccayamāka nīṅkaḷ aṟintu koḷvīrkaḷ'' eṉṟu kūṟiṉāṉ
Surah Taha, Verse 71
قَالُواْ لَن نُّؤۡثِرَكَ عَلَىٰ مَا جَآءَنَا مِنَ ٱلۡبَيِّنَٰتِ وَٱلَّذِي فَطَرَنَاۖ فَٱقۡضِ مَآ أَنتَ قَاضٍۖ إِنَّمَا تَقۡضِي هَٰذِهِ ٱلۡحَيَوٰةَ ٱلدُّنۡيَآ
ataṟkavarkaḷ (ḥpir'avṉai nōkki) ‘‘eṅkaḷiṭam teḷivāṉa attāṭcikaḷ vantataṉ piṉṉar eṅkaḷaip paṭaittavaṉaip puṟakkaṇittu viṭṭu uṉṉai nāṅkaḷ oru kālattilum virumpavē māṭṭōm. Uṉṉāl iyaṉṟatai nī muṭivu ceytukoḷ. Nī muṭivu ceyyakkūṭiyatellām ivvulaka vāḻkkaiyiltāṉ
Surah Taha, Verse 72
إِنَّآ ءَامَنَّا بِرَبِّنَا لِيَغۡفِرَ لَنَا خَطَٰيَٰنَا وَمَآ أَكۡرَهۡتَنَا عَلَيۡهِ مِنَ ٱلسِّحۡرِۗ وَٱللَّهُ خَيۡرٞ وَأَبۡقَىٰٓ
Niccayamāka nāṅkaḷ (meyyāṉa) eṅkaḷ iṟaivaṉaiyē nampikkai koḷvōm. Eṅkaḷ kuṟṟaṅkaḷaiyum uṉ nirppantattiṉāl nāṅkaḷ ceyta cūṉiya(ttiṉ kuṟṟa)ṅkaḷaiyum avaṉ eṅkaḷukku maṉṉittu viṭuvāṉ. Allāhtāṉ (uṉṉaiviṭa) mikka mēlāṉavaṉum, eṉṟum nilaiyāṉavaṉum āvāṉ'' eṉṟu kūṟiṉārkaḷ
Surah Taha, Verse 73
إِنَّهُۥ مَن يَأۡتِ رَبَّهُۥ مُجۡرِمٗا فَإِنَّ لَهُۥ جَهَنَّمَ لَا يَمُوتُ فِيهَا وَلَا يَحۡيَىٰ
uṇmaiyākavē evaṉ kuṟṟavāḷiyākat taṉ iṟaivaṉiṭam varukiṟāṉō avaṉukku niccayamāka narakamtāṉ (kūliyākum). Atil avaṉ cākavum māṭṭāṉ; (cukattuṭaṉ) vāḻavum māṭṭāṉ. (Vētaṉaiyai aṉupavittukkoṇṭu vāḻavum cākavum vaḻiyillāmal tavippāṉ)
Surah Taha, Verse 74
وَمَن يَأۡتِهِۦ مُؤۡمِنٗا قَدۡ عَمِلَ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ فَأُوْلَـٰٓئِكَ لَهُمُ ٱلدَّرَجَٰتُ ٱلۡعُلَىٰ
evar nampikkai koṇṭavarāka naṟceyalkaḷaic ceytu (taṉ iṟaivaṉiṭam) varukiṟārō avarkaḷukku mēlāṉa patavikaḷ irukkiṉṟaṉa
Surah Taha, Verse 75
جَنَّـٰتُ عَدۡنٖ تَجۡرِي مِن تَحۡتِهَا ٱلۡأَنۡهَٰرُ خَٰلِدِينَ فِيهَاۚ وَذَٰلِكَ جَزَآءُ مَن تَزَكَّىٰ
(maṟumaiyilō avarkaḷukku) ‘atṉ' eṉṟa nilaiyāṉa corkkaṅkaḷ uḷḷaṉa. Avaṟṟil nīraruvikaḷ toṭarntu ōṭik koṇṭēyirukkum. Avaṟṟil eṉṟeṉṟumē taṅkiviṭuvārkaḷ. Itutāṉ paricuttavāṉkaḷuṭaiya kūliyākum
Surah Taha, Verse 76
وَلَقَدۡ أَوۡحَيۡنَآ إِلَىٰ مُوسَىٰٓ أَنۡ أَسۡرِ بِعِبَادِي فَٱضۡرِبۡ لَهُمۡ طَرِيقٗا فِي ٱلۡبَحۡرِ يَبَسٗا لَّا تَخَٰفُ دَرَكٗا وَلَا تَخۡشَىٰ
niccayamāka nām mūsāvukku vahyi mūlam aṟivittōm. ‘Nīr eṉ aṭiyārkaḷai aḻaittuk koṇṭu iravōṭu iravāka naṭantu (ceṉṟu) viṭuvīrāka. (Vaḻiyil kuṟukkiṭum) kaṭalil (umatu taṭiyāl aṭittu) ularnta vaḻiyai avarkaḷukku ēṟpaṭuttuvīrāka. (Um'mai etirikaḷ) aṭaintu viṭuvārkaḷ eṉṟu nīr payappaṭa vēṇṭām. (Akkaṭalil umatu makkaḷ mūḻki viṭuvārkaḷ eṉṟum) nīr añcātīr'' (eṉṟum aṟivittōm)
Surah Taha, Verse 77
فَأَتۡبَعَهُمۡ فِرۡعَوۡنُ بِجُنُودِهِۦ فَغَشِيَهُم مِّنَ ٱلۡيَمِّ مَا غَشِيَهُمۡ
(avvāṟē mūsā napi isravēlarkaḷai aḻaittuk koṇṭu ceṉṟuviṭavē) ḥpir'avṉ taṉ cēṉaikaḷuṭaṉ avarkaḷaip piṉpaṟṟic ceṉṟāṉ. (Avaṉ kaṭalilum avarkaḷaip piṉpaṟṟic cellavē) kaṭalum (ivarkaḷil oruvarum tappiviṭātapaṭi) ivarkaḷai mūḻkaṭikka vēṇṭiyavāṟu mūḻkaṭittu viṭṭatu
Surah Taha, Verse 78
وَأَضَلَّ فِرۡعَوۡنُ قَوۡمَهُۥ وَمَا هَدَىٰ
Ḥpir'avṉ taṉ makkaḷai nērāṉa vaḻiyil celuttāmal tavaṟāṉa vaḻiyilēyē celuttiṉāṉ
Surah Taha, Verse 79
يَٰبَنِيٓ إِسۡرَـٰٓءِيلَ قَدۡ أَنجَيۡنَٰكُم مِّنۡ عَدُوِّكُمۡ وَوَٰعَدۡنَٰكُمۡ جَانِبَ ٱلطُّورِ ٱلۡأَيۡمَنَ وَنَزَّلۡنَا عَلَيۡكُمُ ٱلۡمَنَّ وَٱلسَّلۡوَىٰ
isrāyīliṉ cantatikaḷē! Niccayamāka nām uṅkaḷai uṅkaḷ etirikaḷiṭamiruntu kāppāṟṟi ‘tūr' eṉṉum malaiyiṉ valatu pāka(m vantāl uṅkaḷukkut tavṟāt)ttai(t taruvatāka) vākkaḷittu (uṇavu kiṭaikkāta pālaivaṉattil) uṅkaḷukku ‘maṉṉu calvā'vaiyum iṟakkivaittōm
Surah Taha, Verse 80
كُلُواْ مِن طَيِّبَٰتِ مَا رَزَقۡنَٰكُمۡ وَلَا تَطۡغَوۡاْ فِيهِ فَيَحِلَّ عَلَيۡكُمۡ غَضَبِيۖ وَمَن يَحۡلِلۡ عَلَيۡهِ غَضَبِي فَقَدۡ هَوَىٰ
nām uṅkaḷukku aḷittavaṟṟil nallataip pucittu vāruṅkaḷ. Atil nīṅkaḷ varampu mīṟiviṭātīrkaḷ. (Mīṟiṉāl) uṅkaḷ mītu eṉ kōpam iṟaṅkiviṭum. Evaṉ mītu eṉ kōpam iṟaṅkukiṟatō avaṉ niccayamāka aḻintē viṭuvāṉ
Surah Taha, Verse 81
وَإِنِّي لَغَفَّارٞ لِّمَن تَابَ وَءَامَنَ وَعَمِلَ صَٰلِحٗا ثُمَّ ٱهۡتَدَىٰ
evar kaicētappaṭṭu (pāvattiliruntu) vilaki, nampikkai koṇṭu, naṟceyalkaḷaic ceytu nērāṉa vaḻiyil nilaittirukkiṟārō avarai niccayamāka nāṉ mika maṉṉippavaṉ āvēṉ
Surah Taha, Verse 82
۞وَمَآ أَعۡجَلَكَ عَن قَوۡمِكَ يَٰمُوسَىٰ
(mūsā tūr sīṉāy malaikku viraintu vanta camayattil, avariṭam) ‘‘mūsāvē! Nīr umatu makkaḷai viṭṭup pirintu ivvaḷavu avacaramāka ēṉ vantīr?'' (Eṉṟu iṟaivaṉ kēṭṭāṉ)
Surah Taha, Verse 83
قَالَ هُمۡ أُوْلَآءِ عَلَىٰٓ أَثَرِي وَعَجِلۡتُ إِلَيۡكَ رَبِّ لِتَرۡضَىٰ
ataṟkavar ‘‘avarkaḷ itō eṉṉaip piṉtoṭarntē varukiṉṟaṉar. Eṉ iṟaivaṉē! Nī tiruptipaṭuvataṟkāka avacara avacaramāka (muṉṉatākavē) uṉṉiṭam vantēṉ'' eṉṟu kūṟiṉār
Surah Taha, Verse 84
قَالَ فَإِنَّا قَدۡ فَتَنَّا قَوۡمَكَ مِنۢ بَعۡدِكَ وَأَضَلَّهُمُ ٱلسَّامِرِيُّ
ataṟku (iṟaivaṉ) ‘‘nīr vanta piṉṉar nām umatu makkaḷai oru cōtaṉaikkuḷḷākki viṭṭōm. ‘Sāmirī' (eṉpavaṉ) avarkaḷai vaḻikeṭuttu viṭṭāṉ'' eṉṟu kūṟiṉāṉ
Surah Taha, Verse 85
فَرَجَعَ مُوسَىٰٓ إِلَىٰ قَوۡمِهِۦ غَضۡبَٰنَ أَسِفٗاۚ قَالَ يَٰقَوۡمِ أَلَمۡ يَعِدۡكُمۡ رَبُّكُمۡ وَعۡدًا حَسَنًاۚ أَفَطَالَ عَلَيۡكُمُ ٱلۡعَهۡدُ أَمۡ أَرَدتُّمۡ أَن يَحِلَّ عَلَيۡكُمۡ غَضَبٞ مِّن رَّبِّكُمۡ فَأَخۡلَفۡتُم مَّوۡعِدِي
(Uṭaṉē) mūsā perum tukkattuṭaṉ kōpam koṇṭavarākat taṉ makkaḷiṭam tirumpi vantu ‘‘eṉ makkaḷē! Uṅkaḷ iṟaivaṉ uṅkaḷukku(t tavṟāt eṉṉum vētattait taruvatāka) aḻakāṉa vākkuṟuti aḷikkavillaiyā? Avaṉ vākkuṟuti aḷittu uṅkaḷukku atika nāṭkaḷāki viṭṭaṉavā? Allatu uṅkaḷ mītu uṅkaḷ iṟaivaṉiṉ kōpam iṟaṅka vēṇṭum eṉṟu nīṅkaḷ virumpiyē eṉakkuc ceyta vākkuṟutikku nīṅkaḷ māṟu ceytīrkaḷā?'' Eṉṟu kēṭṭār
Surah Taha, Verse 86
قَالُواْ مَآ أَخۡلَفۡنَا مَوۡعِدَكَ بِمَلۡكِنَا وَلَٰكِنَّا حُمِّلۡنَآ أَوۡزَارٗا مِّن زِينَةِ ٱلۡقَوۡمِ فَقَذَفۡنَٰهَا فَكَذَٰلِكَ أَلۡقَى ٱلسَّامِرِيُّ
ataṟkavarkaḷ ‘‘nāṅkaḷ umakkuc ceyta vākkuṟutikku eṅkaḷ iṣṭappaṭi māṟuceyyavillai. Āṉāl, nāṅkaḷ cumantukoṇṭu vanta (ḥpir'avṉuṭaiya) makkaḷiṉ nakaikaḷai (neruppil eṟiyumpaṭi nirppantikkappaṭṭu atil avaṟṟai) nāṅkaḷ eṟintōm. Avvāṟē sāmirīyum (taṉṉiṭamirunta nakaikaḷai) eṟintāṉ
Surah Taha, Verse 87
فَأَخۡرَجَ لَهُمۡ عِجۡلٗا جَسَدٗا لَّهُۥ خُوَارٞ فَقَالُواْ هَٰذَآ إِلَٰهُكُمۡ وَإِلَٰهُ مُوسَىٰ فَنَسِيَ
piṉṉar, avaṉ oru kāḷai kaṉṟiṉ cilaiyai (makkaḷ muṉ) veḷiyākkiṉāṉ. Ataṟku(k kāḷai māṭṭiṉ captattaip pōl arttamaṟṟa) captamum iruntatu. (Itaik kaṇṭa) cilar, itutāṉ uṅkaḷukkum mūsāvukkum iṟaivaṉākum. Āṉāl avar (itai) maṟantu (viṭṭu malaikkuc ceṉṟu)viṭṭār'' eṉṟu kūṟiṉārkaḷ
Surah Taha, Verse 88
أَفَلَا يَرَوۡنَ أَلَّا يَرۡجِعُ إِلَيۡهِمۡ قَوۡلٗا وَلَا يَمۡلِكُ لَهُمۡ ضَرّٗا وَلَا نَفۡعٗا
(eṉṉa āccariyam!) Avarkaḷu(ṭaiya kēḷvikaḷu)kku accilai oru patil kūṟāmaliruppataiyum, naṉmaiyō tīmaiyō (etaiyum) avarkaḷukkuc ceyya caktiyaṟṟu iruppataiyum avarkaḷ kavaṉittirukka vēṇṭāmā
Surah Taha, Verse 89
وَلَقَدۡ قَالَ لَهُمۡ هَٰرُونُ مِن قَبۡلُ يَٰقَوۡمِ إِنَّمَا فُتِنتُم بِهِۦۖ وَإِنَّ رَبَّكُمُ ٱلرَّحۡمَٰنُ فَٱتَّبِعُونِي وَأَطِيعُوٓاْ أَمۡرِي
itaṟku muṉṉatākavē hārūṉ avarkaḷai nōkki ‘‘eṉ makkaḷē! (Iccilaiyai vaṇaṅki) itaṉ mūlam nīṅkaḷ vaḻi tavaṟiviṭṭīrkaḷ. Niccayamāka uṅkaḷ iṟaivaṉ (allāhvākiya) rahmāṉtāṉ. (Iccilai alla!) Eṉṉaip piṉpaṟṟuṅkaḷ; eṉ kaṭṭaḷaikku kaṭṭuppaṭuṅkaḷ'' eṉṟu kūṟiṉār
Surah Taha, Verse 90
قَالُواْ لَن نَّبۡرَحَ عَلَيۡهِ عَٰكِفِينَ حَتَّىٰ يَرۡجِعَ إِلَيۡنَا مُوسَىٰ
Ataṟkavarkaḷ ‘‘mūsā nam'miṭam tirumpa varumvarai itaṉ ārātaṉaiyai nāṅkaḷ viṭamāṭṭōm'' eṉṟu kūṟiviṭṭārkaḷ
Surah Taha, Verse 91
قَالَ يَٰهَٰرُونُ مَا مَنَعَكَ إِذۡ رَأَيۡتَهُمۡ ضَلُّوٓاْ
(mūsā avarkaḷiṭam vantapiṉ, hārūṉai nōkki) ‘‘hārūṉē! Ivarkaḷ vaḻikeṭṭē pōṉārkaḷ eṉṟu nīr aṟinta camayattil (eṉṉai nīr piṉpaṟṟi naṭakka) um'mait taṭai ceytatu etu
Surah Taha, Verse 92
أَلَّا تَتَّبِعَنِۖ أَفَعَصَيۡتَ أَمۡرِي
nīr eṉṉaip piṉpaṟṟi naṭantirukka vēṇṭāmā? Nīr eṉ kaṭṭaḷaikkumāṟu ceyya karutiṉīrā?'' (Eṉṟu kūṟi avaruṭaiya tāṭiyaiyum talai muṭiyaiyum piṭittu iḻuttār)
Surah Taha, Verse 93
قَالَ يَبۡنَؤُمَّ لَا تَأۡخُذۡ بِلِحۡيَتِي وَلَا بِرَأۡسِيٓۖ إِنِّي خَشِيتُ أَن تَقُولَ فَرَّقۡتَ بَيۡنَ بَنِيٓ إِسۡرَـٰٓءِيلَ وَلَمۡ تَرۡقُبۡ قَوۡلِي
ataṟkavar ‘‘eṉ tāy makaṉē! Eṉ talaiyaiyum eṉ tāṭiyaiyum piṭi(ttiḻu)kkātīr. (Nāṉ accamayamē avarkaḷai viṭṭu vilaki iruntāl) ‘‘isrāyīliṉ cantatikaḷuk kiṭaiyil nī piriviṉaiyai ēṟpaṭutti viṭṭāy. Eṉ vārttaikaḷai nī kavaṉikkavillai eṉṟu eṉṉai nīr kaṭukaṭuppīr eṉa niccayamāka nāṉ payan(tutāṉ avarkaḷuṭaṉ irun)tēṉ'' eṉak kūṟiṉār
Surah Taha, Verse 94
قَالَ فَمَا خَطۡبُكَ يَٰسَٰمِرِيُّ
(piṉṉar mūsā sāmirīyai nōkki) ‘‘sāmirīyē! Uṉ viṣayameṉṉa? (Ēṉ ivvāṟu ceytāy?)'' Eṉṟu kēṭṭār
Surah Taha, Verse 95
قَالَ بَصُرۡتُ بِمَا لَمۡ يَبۡصُرُواْ بِهِۦ فَقَبَضۡتُ قَبۡضَةٗ مِّنۡ أَثَرِ ٱلرَّسُولِ فَنَبَذۡتُهَا وَكَذَٰلِكَ سَوَّلَتۡ لِي نَفۡسِي
ataṟkavaṉ ‘‘avarkaḷ pārkkāta oṉṟai nāṉ pārttēṉ. (Vāṉavat) tūtar kālaṭi maṇṇil oru piṭiyai eṭuttu (pacuviṉ) cilaiyil eṟintēṉ. (Atu captamiṭṭatu.) Ivvāṟu (ceyyum paṭiyāka) eṉ maṉamē eṉṉait tūṇṭiyatu'' eṉṟu kūṟiṉāṉ
Surah Taha, Verse 96
قَالَ فَٱذۡهَبۡ فَإِنَّ لَكَ فِي ٱلۡحَيَوٰةِ أَن تَقُولَ لَا مِسَاسَۖ وَإِنَّ لَكَ مَوۡعِدٗا لَّن تُخۡلَفَهُۥۖ وَٱنظُرۡ إِلَىٰٓ إِلَٰهِكَ ٱلَّذِي ظَلۡتَ عَلَيۡهِ عَاكِفٗاۖ لَّنُحَرِّقَنَّهُۥ ثُمَّ لَنَنسِفَنَّهُۥ فِي ٱلۡيَمِّ نَسۡفًا
ataṟku mūsā (avaṉai nōkki ‘‘iṅkiruntu) appuṟappaṭṭuviṭu. Niccayamāka nī (evaraik kaṇṭapōtilum) ‘‘eṉṉait tīṇṭātīrkaḷ'' eṉṟu kūṟittirivatutāṉ ivvulakattil uṉakkuriya taṇṭaṉai. (Maṟumaiyilō) niccayamāka uṉakku vākkaḷikkappaṭṭa koṭiya vētaṉaiyuṇṭu. Nī atiliruntu tappavē māṭṭāy. Itō! Nī ārātaṉai ceytu koṇṭirunta teyvattaip pār. Niccayamāka nāṉ atai urukki(p paspamākki) kaṭalil tūṟṟi viṭuvēṉ'' eṉṟum kūṟiṉār
Surah Taha, Verse 97
إِنَّمَآ إِلَٰهُكُمُ ٱللَّهُ ٱلَّذِي لَآ إِلَٰهَ إِلَّا هُوَۚ وَسِعَ كُلَّ شَيۡءٍ عِلۡمٗا
Uṅkaḷ vaṇakkattiṟkuriyavaṉ allāh oruvaṉtāṉ; avaṉait tavira vaṇakkattiṟkuriyavaṉ vēṟoruvaṉ illai. Avaṉ aṉaittaiyum aṟiyakkūṭiya vicālamāṉa kalvi ñāṉamuṭaiyavaṉ'' (eṉṟum kūṟiṉār)
Surah Taha, Verse 98
كَذَٰلِكَ نَقُصُّ عَلَيۡكَ مِنۡ أَنۢبَآءِ مَا قَدۡ سَبَقَۚ وَقَدۡ ءَاتَيۡنَٰكَ مِن لَّدُنَّا ذِكۡرٗا
(napiyē!) Ivvāṟē umakku muṉṉar ceṉṟupōṉavarkaḷiṉ carittirattai (mēlum) nām umakkuk kūṟuvōm. Nam'miṭamiruntu nallupatēcattai(uṭaiya ivvētattai) niccayamāka nāmtāṉ umakku aḷittōm
Surah Taha, Verse 99
مَّنۡ أَعۡرَضَ عَنۡهُ فَإِنَّهُۥ يَحۡمِلُ يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِ وِزۡرًا
evaṉ itai (nampikkai koḷḷāmal) puṟakkaṇikkiṟāṉō avaṉ maṟumai nāḷil niccayamāka(p periyatoru) pāvattaiyē cumappāṉ
Surah Taha, Verse 100
خَٰلِدِينَ فِيهِۖ وَسَآءَ لَهُمۡ يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِ حِمۡلٗا
atil avaṉ ennāḷum (ataic cumantu koṇṭē) iruppāṉ. Maṟumai nāḷil avarkaḷ cumakkum iccumai mikak keṭṭatu
Surah Taha, Verse 101
يَوۡمَ يُنفَخُ فِي ٱلصُّورِۚ وَنَحۡشُرُ ٱلۡمُجۡرِمِينَ يَوۡمَئِذٖ زُرۡقٗا
ekkāḷam (cūr) ūtappaṭṭu kuṟṟavāḷikaḷai nām oṉṟu cērkkum nāḷil avarkaḷuṭaiya kaṇkaḷ (payattiṉāl) nīlam pūttirukkum
Surah Taha, Verse 102
يَتَخَٰفَتُونَ بَيۡنَهُمۡ إِن لَّبِثۡتُمۡ إِلَّا عَشۡرٗا
avarkaḷ taṅkaḷukkuḷ metuvāka(p pēci) ‘‘nīṅkaḷ oru pattu (nāḷkaḷu)kku atikamāka (ulakattil) taṅkavillai'' (eṉṟu kūṟuvārkaḷ)
Surah Taha, Verse 103
نَّحۡنُ أَعۡلَمُ بِمَا يَقُولُونَ إِذۡ يَقُولُ أَمۡثَلُهُمۡ طَرِيقَةً إِن لَّبِثۡتُمۡ إِلَّا يَوۡمٗا
avarkaḷ eṉṉa pēcuvārkaḷ eṉpatai nām naṉkaṟivōm. Avarkaḷil mikka ñāṉamuḷḷavaṉ (eṉṟu karutappaṭupavaṉ avarkaḷai nōkki) ‘‘oru nāḷē tavira nīṅkaḷ (atikam) taṅkavillai'' eṉṟu kūṟuvāṉ
Surah Taha, Verse 104
وَيَسۡـَٔلُونَكَ عَنِ ٱلۡجِبَالِ فَقُلۡ يَنسِفُهَا رَبِّي نَسۡفٗا
(napiyē!) Um'miṭam avarkaḷ malaikaḷaip paṟṟi (ataṉ kati ulaka muṭiviṉpōtu eṉṉavākum eṉa)k kēṭkiṟārkaḷ. (Ataṟku) nīr kūṟuvīrāka: ‘‘Eṉ iṟaivaṉ avaṟṟait tūḷ tūḷākki(p parappi) viṭuvāṉ
Surah Taha, Verse 105
فَيَذَرُهَا قَاعٗا صَفۡصَفٗا
pūmiyai camamāṉa veṭṭaveḷiyākki viṭuvāṉ
Surah Taha, Verse 106
لَّا تَرَىٰ فِيهَا عِوَجٗا وَلَآ أَمۡتٗا
atil oru ciṟitum mēṭu paḷḷattai nīr kāṇamāṭṭīr
Surah Taha, Verse 107
يَوۡمَئِذٖ يَتَّبِعُونَ ٱلدَّاعِيَ لَا عِوَجَ لَهُۥۖ وَخَشَعَتِ ٱلۡأَصۡوَاتُ لِلرَّحۡمَٰنِ فَلَا تَسۡمَعُ إِلَّا هَمۡسٗا
annāḷil (aṉaivarum ekkāḷattiṉ mūlam) aḻaippavaṉiṉ captattaiyē piṉpaṟṟic celvārkaḷ. Atil tavaṟu ēṟpaṭātu. Rahmāṉukkup payantu ellāc captaṅkaḷum taṇintu viṭum. (Metuvāṉa) kālaṭi captattait tavira (vēṟu etaiyum) nīr kēṭkamāṭṭīr
Surah Taha, Verse 108
يَوۡمَئِذٖ لَّا تَنفَعُ ٱلشَّفَٰعَةُ إِلَّا مَنۡ أَذِنَ لَهُ ٱلرَّحۡمَٰنُ وَرَضِيَ لَهُۥ قَوۡلٗا
Annāḷil rahmāṉ evarukku aṉumati aḷittu avariṉ pēccaik kēṭka avaṉ virumpiṉāṉō avaraittavira maṟṟa evaruṭaiya cipāricum payaṉaḷikkātu
Surah Taha, Verse 109
يَعۡلَمُ مَا بَيۡنَ أَيۡدِيهِمۡ وَمَا خَلۡفَهُمۡ وَلَا يُحِيطُونَ بِهِۦ عِلۡمٗا
avarkaḷukku muṉṉuḷḷataiyum piṉṉuḷḷataiyum avaṉ naṉkaṟivāṉ. Eṉiṉum, avarkaḷ avaṉai muḻumaiyāka aṟintu koḷḷa muṭiyātu
Surah Taha, Verse 110
۞وَعَنَتِ ٱلۡوُجُوهُ لِلۡحَيِّ ٱلۡقَيُّومِۖ وَقَدۡ خَابَ مَنۡ حَمَلَ ظُلۡمٗا
(annāḷil) nirantaramāṉavaṉ, nilaiyāṉavaṉ (allāhviṉ) muṉ, aṉaivaruṭaiya (talaikaḷum) mukaṅkaḷum kuṉintuviṭum. Evaṉ aniyāyattaic cumantu koṇṭāṉō avaṉ naṣṭam aṭaintē tīruvāṉ
Surah Taha, Verse 111
وَمَن يَعۡمَلۡ مِنَ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ وَهُوَ مُؤۡمِنٞ فَلَا يَخَافُ ظُلۡمٗا وَلَا هَضۡمٗا
evar nampikkai koṇṭavarāka iruntu naṟceyalkaḷaic ceykiṟārō avar, (taṉ naṟkūli) aḻintu viṭumeṉṟō kuṟaintu viṭumeṉṟō payappaṭamāṭṭār
Surah Taha, Verse 112
وَكَذَٰلِكَ أَنزَلۡنَٰهُ قُرۡءَانًا عَرَبِيّٗا وَصَرَّفۡنَا فِيهِ مِنَ ٱلۡوَعِيدِ لَعَلَّهُمۡ يَتَّقُونَ أَوۡ يُحۡدِثُ لَهُمۡ ذِكۡرٗا
ivvāṟē inta kur'āṉai arapi moḻiyil nām iṟakki vaittōm. Itu avarkaḷukku nalluṇarcciyai ēṟpaṭuttuvataṟkākavum avarkaḷ (pāvattiliruntu) vilakik koḷvataṟkākavum itil (nām nam vētaṉaiyaip paṟṟi) eccarikkaikaḷai vivarittōm
Surah Taha, Verse 113
فَتَعَٰلَى ٱللَّهُ ٱلۡمَلِكُ ٱلۡحَقُّۗ وَلَا تَعۡجَلۡ بِٱلۡقُرۡءَانِ مِن قَبۡلِ أَن يُقۡضَىٰٓ إِلَيۡكَ وَحۡيُهُۥۖ وَقُل رَّبِّ زِدۡنِي عِلۡمٗا
uṇmaiyāṉa aracaṉākiya allāhtāṉ mika uyarntavaṉ. (Napiyē!) Kur'āṉaip paṟṟi umakku vahyi aṟivittu muṭivataṟku muṉṉatākavē (atai ōta) nīr avacarappaṭātīr. ‘‘Eṉ iṟaivaṉē! Eṉ kalvi ñāṉattai mēlum atikappaṭuttu'' eṉṟu nīr pirārttaṉai ceyvīrāka
Surah Taha, Verse 114
وَلَقَدۡ عَهِدۡنَآ إِلَىٰٓ ءَادَمَ مِن قَبۡلُ فَنَسِيَ وَلَمۡ نَجِدۡ لَهُۥ عَزۡمٗا
itaṟku muṉṉar ātamiṭam niccayamāka nām vākkuṟuti vāṅkiyiruntōm. Eṉiṉum, (atai) avar maṟantuviṭṭār. Āṉāl, (maṉamuraṇṭāka ataṟku māṟu ceyyum) uṟutiyāṉa eṇṇattai nām avariṭam kāṇavillai
Surah Taha, Verse 115
وَإِذۡ قُلۡنَا لِلۡمَلَـٰٓئِكَةِ ٱسۡجُدُواْ لِأٓدَمَ فَسَجَدُوٓاْ إِلَّآ إِبۡلِيسَ أَبَىٰ
vāṉavarkaḷai nōkki ‘‘nīṅkaḷ ātamukkuc ciram paṇiyuṅkaḷ'' eṉṟu kūṟiya camayattil iplīsait tavira (avarkaḷ aṉaivarum) ciram paṇintārkaḷ. Avaṉ (ciram paṇiyātu) vilakik koṇṭāṉ
Surah Taha, Verse 116
فَقُلۡنَا يَـٰٓـَٔادَمُ إِنَّ هَٰذَا عَدُوّٞ لَّكَ وَلِزَوۡجِكَ فَلَا يُخۡرِجَنَّكُمَا مِنَ ٱلۡجَنَّةِ فَتَشۡقَىٰٓ
Ātalāl, (nām ātamai nōkki) ‘‘ātamē! Niccayamāka ivaṉ umakkum umatu maṉaivikkum etiriyāvāṉ. Uṅkaḷ iruvaraiyum iccōlaiyiliruntu avaṉ veḷippaṭutti viṭavēṇṭām. (Eccarikkaiyāka iruppīrāka!) Iṉṟēl nīr kaṣṭattiṟkuḷḷāki viṭuvīr'' eṉṟu kūṟiṉōm
Surah Taha, Verse 117
إِنَّ لَكَ أَلَّا تَجُوعَ فِيهَا وَلَا تَعۡرَىٰ
‘‘niccayamāka nīr itil paciyākavō nirvāṇamākavō irukkamāṭṭīr
Surah Taha, Verse 118
وَأَنَّكَ لَا تَظۡمَؤُاْ فِيهَا وَلَا تَضۡحَىٰ
niccayamāka nīr itil tākikkāmalum veyilāl tākkappaṭāmalum iruppīr'' (eṉṟu kūṟiṉāṉ)
Surah Taha, Verse 119
فَوَسۡوَسَ إِلَيۡهِ ٱلشَّيۡطَٰنُ قَالَ يَـٰٓـَٔادَمُ هَلۡ أَدُلُّكَ عَلَىٰ شَجَرَةِ ٱلۡخُلۡدِ وَمُلۡكٖ لَّا يَبۡلَىٰ
eṉiṉum, ṣaittāṉ avarkaḷukku ūcalāṭṭattai uṇṭupaṇṇi ‘‘ātamē! Nirantara vāḻkkaikkuriya marattaiyum, aḻivillāta aracāṅkattaiyum nāṉ umakku aṟivikkavā?'' Eṉṟu kūṟiṉāṉ
Surah Taha, Verse 120
فَأَكَلَا مِنۡهَا فَبَدَتۡ لَهُمَا سَوۡءَٰتُهُمَا وَطَفِقَا يَخۡصِفَانِ عَلَيۡهِمَا مِن وَرَقِ ٱلۡجَنَّةِۚ وَعَصَىٰٓ ءَادَمُ رَبَّهُۥ فَغَوَىٰ
ākavē, avviruvarum (taṭukkappaṭṭa) ataip pucittu viṭṭārkaḷ. Uṭaṉē (nirvāṇamāki) avviruvariṉ māṉam avviruvarukkum veḷiyākavē, accōlaiyiṉ ilaikaḷaik koṇṭu taṅkaḷai maṟaittuk koḷḷa muṟpaṭṭārkaḷ. Ākavē, ātam (iplīsiṉ cūḻcciyil cikkit tavaṟiḻaittut) taṉ iṟaivaṉukku māṟuceytu vaḻi tavaṟiviṭṭār
Surah Taha, Verse 121
ثُمَّ ٱجۡتَبَٰهُ رَبُّهُۥ فَتَابَ عَلَيۡهِ وَهَدَىٰ
piṉṉar, (avar maṉṉippuk kōravē) avaruṭaiya iṟaivaṉ avaruṭaiya kuṟṟaṅkaḷaiyum maṉṉittu avarait tērnteṭuttu nērāṉa vaḻiyilum avarai celuttiṉāṉ
Surah Taha, Verse 122
قَالَ ٱهۡبِطَا مِنۡهَا جَمِيعَۢاۖ بَعۡضُكُمۡ لِبَعۡضٍ عَدُوّٞۖ فَإِمَّا يَأۡتِيَنَّكُم مِّنِّي هُدٗى فَمَنِ ٱتَّبَعَ هُدَايَ فَلَا يَضِلُّ وَلَا يَشۡقَىٰ
‘‘nīṅkaḷ iruvarum itiliruntu veḷiyēṟi viṭuṅkaḷ. Uṅka(ḷuṭaiya cantatika)ḷil cilar cilarukku etirikaḷāka iruppārkaḷ. Accamayam niccayamāka eṉ nērvaḻi uṅkaḷiṭam varum. Evar eṉ nērvaḻiyaip piṉpaṟṟukiṟārō avar vaḻi tavaṟavum māṭṭār; naṣṭamaṭaiyavum māṭṭār.'' Eṉṟum kūṟiṉāṉ
Surah Taha, Verse 123
وَمَنۡ أَعۡرَضَ عَن ذِكۡرِي فَإِنَّ لَهُۥ مَعِيشَةٗ ضَنكٗا وَنَحۡشُرُهُۥ يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِ أَعۡمَىٰ
evaṉ eṉ nallupatēcaṅkaḷaip puṟakkaṇikkiṟāṉō avaṉuṭaiya vāḻkkai niccayamāka nerukkaṭiyāṉatākavē irukkum. Maṟumai nāḷilō nām avaṉaik kuruṭaṉākavē eḻuppuvōm
Surah Taha, Verse 124
قَالَ رَبِّ لِمَ حَشَرۡتَنِيٓ أَعۡمَىٰ وَقَدۡ كُنتُ بَصِيرٗا
(Accamayam) avaṉ ‘‘eṉ iṟaivaṉē! Nī ēṉ eṉṉaik kuruṭaṉāka eḻuppiṉāy? Nāṉ pārvaiyuṭaiyavaṉāka iruntēṉṉa!'' Eṉṟu kēṭpāṉ
Surah Taha, Verse 125
قَالَ كَذَٰلِكَ أَتَتۡكَ ءَايَٰتُنَا فَنَسِيتَهَاۖ وَكَذَٰلِكَ ٱلۡيَوۡمَ تُنسَىٰ
ataṟku (iṟaivaṉ) ‘‘ivvāṟē (kuruṭaṉaippōṉṟē uṉ kāriyaṅkaḷ iruntaṉa) namvacaṉaṅkaḷ uṉṉiṭam vantaṉa. Nī avaṟṟai(k kavaṉattil vaikkātu) maṟantuviṭṭāy. Avvāṟē iṉṟaiya tiṉam nīyum (kavaṉikkappaṭātu) maṟakkappaṭṭuviṭṭāy'' eṉṟu kūṟuvāṉ
Surah Taha, Verse 126
وَكَذَٰلِكَ نَجۡزِي مَنۡ أَسۡرَفَ وَلَمۡ يُؤۡمِنۢ بِـَٔايَٰتِ رَبِّهِۦۚ وَلَعَذَابُ ٱلۡأٓخِرَةِ أَشَدُّ وَأَبۡقَىٰٓ
evaṉ varampu mīṟi, taṉ iṟaivaṉiṉ vacaṉaṅkaḷai nampikkai koḷḷa villaiyō avaṉukkum ivvāṟē nām kūli koṭuppōm. (Avaṉukkuk kiṭaikkum) maṟumaiyiṉ vētaṉaiyō makā kaṭiṉamāṉatum nilaiyāṉatum ākum
Surah Taha, Verse 127
أَفَلَمۡ يَهۡدِ لَهُمۡ كَمۡ أَهۡلَكۡنَا قَبۡلَهُم مِّنَ ٱلۡقُرُونِ يَمۡشُونَ فِي مَسَٰكِنِهِمۡۚ إِنَّ فِي ذَٰلِكَ لَأٓيَٰتٖ لِّأُوْلِي ٱلنُّهَىٰ
ivarkaḷukku muṉṉirunta ettaṉaiyō vakuppārai nām aḻittu viṭṭōm eṉṟa viṣayam ivarkaḷai nērāṉa vaḻiyil celuttavillaiyā? (Aḻintu pōṉa) avarkaḷ vacittirunta iṭaṅkaḷukkuc camīpamākavē ivarkaḷ celkiṉṟaṉar. Aṟivuṭaiyavarkaḷukku niccayamāka atil pala attāṭcikaḷ irukkiṉṟaṉa
Surah Taha, Verse 128
وَلَوۡلَا كَلِمَةٞ سَبَقَتۡ مِن رَّبِّكَ لَكَانَ لِزَامٗا وَأَجَلٞ مُّسَمّٗى
(napiyē! Avarkaḷiṉ taṇṭaṉaikkuriya kālam maṟumaitāṉ eṉṟu) oru tavaṇaiyaik kuṟippiṭṭirukkum umatu iṟaivaṉiṉ vākku muṉṉatākavē ēṟpaṭṭirukkāviṭṭāl (iccamayamē) vētaṉai avarkaḷaip piṭittuk koṇṭirukkum
Surah Taha, Verse 129
فَٱصۡبِرۡ عَلَىٰ مَا يَقُولُونَ وَسَبِّحۡ بِحَمۡدِ رَبِّكَ قَبۡلَ طُلُوعِ ٱلشَّمۡسِ وَقَبۡلَ غُرُوبِهَاۖ وَمِنۡ ءَانَآيِٕ ٱلَّيۡلِ فَسَبِّحۡ وَأَطۡرَافَ ٱلنَّهَارِ لَعَلَّكَ تَرۡضَىٰ
ākavē, avarkaḷ (um'maik kuṟaivupaṭuttik) kūṟuvataip paṟṟi nīr poṟumaiyuṭaṉ cakittiruppīrāka. Cūriyaṉ utayamāvataṟku muṉṉarum, cūriyaṉ maṟaivataṟku muṉṉarum, iravu kālaṅkaḷilum, (pakal kālaṅkaḷilum) pakaliṉ irumuṉaikaḷilum umatu iṟaivaṉaip pukaḻntu tuti ceytukoṇṭiruppīrāka. (Itaṉāl) nīr tirupti aṭaiyalām
Surah Taha, Verse 130
وَلَا تَمُدَّنَّ عَيۡنَيۡكَ إِلَىٰ مَا مَتَّعۡنَا بِهِۦٓ أَزۡوَٰجٗا مِّنۡهُمۡ زَهۡرَةَ ٱلۡحَيَوٰةِ ٱلدُّنۡيَا لِنَفۡتِنَهُمۡ فِيهِۚ وَرِزۡقُ رَبِّكَ خَيۡرٞ وَأَبۡقَىٰ
(Napiyē!) Avarkaḷil cilarukku cukamaṉupavikka nām koṭuttavaṟṟiṉ pakkam nīr umatu pārvaiyaic celuttātīr. Ivai aṉaittum ivvulaka vāḻkkaiyiṉ alaṅkāraṅkaḷē! Avarkaḷaic cōtippataṟkākavē (nām ivaṟṟai avarkaḷukkuk koṭuttirukkiṟōm.) Āṉāl, umatu iṟaivaṉ umakkuk koṭuttiruppatō mikka mēlāṉatum nilaiyāṉatumākum
Surah Taha, Verse 131
وَأۡمُرۡ أَهۡلَكَ بِٱلصَّلَوٰةِ وَٱصۡطَبِرۡ عَلَيۡهَاۖ لَا نَسۡـَٔلُكَ رِزۡقٗاۖ نَّحۡنُ نَرۡزُقُكَۗ وَٱلۡعَٰقِبَةُ لِلتَّقۡوَىٰ
(napiyē!) Toḻutu varumāṟu nīr umatu kuṭumpattiṉarai ēvuvīrāka. Nīrum ataṉ mītu uṟutiyāka iruppīrāka. (Itaṟkāka) nām um'miṭam etaiyum kēṭkavillai. Umakku vēṇṭiyavaṟṟai ellām nāmē koṭukkiṟōm. Muṭivāṉa naṉmai iṟaiyaccattiṟkuttāṉ
Surah Taha, Verse 132
وَقَالُواْ لَوۡلَا يَأۡتِينَا بِـَٔايَةٖ مِّن رَّبِّهِۦٓۚ أَوَلَمۡ تَأۡتِهِم بَيِّنَةُ مَا فِي ٱلصُّحُفِ ٱلۡأُولَىٰ
(‘‘iṟaivaṉiṉ tūtarākiya) avar taṉ iṟaivaṉiṭamiruntu (nām virumpukiṟavāṟu) nam'miṭam ōr attāṭciyaik koṇṭu varavēṇṭāmā?'' Eṉṟu avarkaḷ kūṟukiṉṟaṉar. Muntiya vētaṅkaḷiluḷḷa teḷivāṉa ātāraṅkaḷ avarkaḷiṭam varavillaiyā? (Vantē irukkiṟatu)
Surah Taha, Verse 133
وَلَوۡ أَنَّآ أَهۡلَكۡنَٰهُم بِعَذَابٖ مِّن قَبۡلِهِۦ لَقَالُواْ رَبَّنَا لَوۡلَآ أَرۡسَلۡتَ إِلَيۡنَا رَسُولٗا فَنَتَّبِعَ ءَايَٰتِكَ مِن قَبۡلِ أَن نَّذِلَّ وَنَخۡزَىٰ
(nam tūtarākiya) ivar varuvataṟku muṉṉatākavē nām avarkaḷai vētaṉai ceytāl “eṅkaḷ iṟaivaṉē! Nī eṅkaḷukku oru tūtarai aṉuppiyirukka vēṇṭāmā? (Avvāṟu aṉuppiyiruntāl) nāṅkaḷ inta iḻivukkum nintaṉaikkum uḷḷāvataṟku muṉṉatākavē uṉ vacaṉaṅkaḷaip piṉpaṟṟiyiruppōm'' eṉṟu kūṟuvārkaḷ
Surah Taha, Verse 134
قُلۡ كُلّٞ مُّتَرَبِّصٞ فَتَرَبَّصُواْۖ فَسَتَعۡلَمُونَ مَنۡ أَصۡحَٰبُ ٱلصِّرَٰطِ ٱلسَّوِيِّ وَمَنِ ٱهۡتَدَىٰ
(napiyē! Nīr) kūṟuvīrāka: ‘‘Ovvoruvarum (taṅkaḷukku varavēṇṭiyatai) etirpārttiruppavarkaḷē! Ākavē, nīṅkaḷum (uṅkaḷukku varavēṇṭiyatai) etirpārppīrāka. Nērāṉa vaḻiyil iruppavar yār? (Tavaṟāṉa vaḻiyil iruppavar yār?) Nērāṉa vaḻiyai aṭaintu viṭṭavarkaḷ yār? Eṉpataip piṉṉar nīṅkaḷ niccayamāka naṉkaṟintu koḷvīrkaḷ
Surah Taha, Verse 135