Surah Taha - Tamil Translation by Jan Turst Foundation
طه
tāhā
Surah Taha, Verse 1
مَآ أَنزَلۡنَا عَلَيۡكَ ٱلۡقُرۡءَانَ لِتَشۡقَىٰٓ
(napiyē!) Nīr tuṉpappaṭuvataṟkāka nām inta kur'āṉai um'mītu iṟakkavillai
Surah Taha, Verse 2
إِلَّا تَذۡكِرَةٗ لِّمَن يَخۡشَىٰ
(allāhvukku) añcuvōrukku nallupatēcamē aṉṟi (vēṟillai)
Surah Taha, Verse 3
تَنزِيلٗا مِّمَّنۡ خَلَقَ ٱلۡأَرۡضَ وَٱلسَّمَٰوَٰتِ ٱلۡعُلَى
pūmiyaiyum, uyarvāṉa vāṉaṅkaḷaiyum paṭaittavaṉiṭamiruntu atu iṟakki aruḷap peṟṟatu
Surah Taha, Verse 4
ٱلرَّحۡمَٰنُ عَلَى ٱلۡعَرۡشِ ٱسۡتَوَىٰ
arrahmāṉ arṣiṉ mītu amaintāṉ
Surah Taha, Verse 5
لَهُۥ مَا فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَمَا فِي ٱلۡأَرۡضِ وَمَا بَيۡنَهُمَا وَمَا تَحۡتَ ٱلثَّرَىٰ
vāṉaṅkaḷiluḷḷavaiyum, pūmiyiluḷḷavaiyum, ivviraṇṭiṟkum iṭaiyē uḷḷavaiyum, maṇṇukku aṭiyil uḷḷavaiyum avaṉukkē uriyaṉa
Surah Taha, Verse 6
وَإِن تَجۡهَرۡ بِٱلۡقَوۡلِ فَإِنَّهُۥ يَعۡلَمُ ٱلسِّرَّ وَأَخۡفَى
(Napiyē!) Nīr urakkac coṉṉālum niccayamāka avaṉ irakaciyattaiyum (atai viṭa) maṟaivāṉataiyum aṟikiṟāṉ
Surah Taha, Verse 7
ٱللَّهُ لَآ إِلَٰهَ إِلَّا هُوَۖ لَهُ ٱلۡأَسۡمَآءُ ٱلۡحُسۡنَىٰ
allāh - avaṉait tavira vaṇakkattiṟkuriya nāyaṉ vēṟillai, avaṉukku aḻakiya tiru nāmaṅkaḷ irukkiṉṟaṉa
Surah Taha, Verse 8
وَهَلۡ أَتَىٰكَ حَدِيثُ مُوسَىٰٓ
iṉṉum (napiyē!) Mūsāviṉ varalāṟu um'miṭam vantatā
Surah Taha, Verse 9
إِذۡ رَءَا نَارٗا فَقَالَ لِأَهۡلِهِ ٱمۡكُثُوٓاْ إِنِّيٓ ءَانَسۡتُ نَارٗا لَّعَلِّيٓ ءَاتِيكُم مِّنۡهَا بِقَبَسٍ أَوۡ أَجِدُ عَلَى ٱلنَّارِ هُدٗى
avar neruppaik kaṇṭu tam kuṭumpattāriṭam"nīṅkaḷ (iṅku ciṟitu) taṅkuṅkaḷ; niccayamāka nāṉ neruppaik kaṇṭēṉ; oru vēḷai atiliruntu uṅkaḷukku ōr eri koḷḷiyaik koṇṭu varavō, allatu nām cella vēṇṭiya pātaiyai an neruppi(ṉ utaviyi)ṉāl kaṇṭu piṭikkavō ceyyalām" eṉṟu (kūṟiṉār)
Surah Taha, Verse 10
فَلَمَّآ أَتَىٰهَا نُودِيَ يَٰمُوسَىٰٓ
avar (neruppiṉ) arukē vanta pōtu"mūsāvē!" Eṉṟu aḻaikkap paṭṭār
Surah Taha, Verse 11
إِنِّيٓ أَنَا۠ رَبُّكَ فَٱخۡلَعۡ نَعۡلَيۡكَ إِنَّكَ بِٱلۡوَادِ ٱلۡمُقَدَّسِ طُوٗى
niccayamāka nām tāṉ um'muṭaiya iṟaivaṉ, nīr um kālaṇikaḷ iraṇṭaiyum kaḻaṟṟiviṭum! Niccayamāka nīr'tuvā' eṉṉum puṉitamāṉa paḷḷattākkil irukkiṟīr
Surah Taha, Verse 12
وَأَنَا ٱخۡتَرۡتُكَ فَٱسۡتَمِعۡ لِمَا يُوحَىٰٓ
iṉṉum"nām um'mai (eṉ tūtarāka)t tērnteṭuttēṉ, ātalāl vahīyiṉ vāyilāka (umakku) aṟivikkap paṭuvataṟku nīr ceviyēṟpīrāka
Surah Taha, Verse 13
إِنَّنِيٓ أَنَا ٱللَّهُ لَآ إِلَٰهَ إِلَّآ أَنَا۠ فَٱعۡبُدۡنِي وَأَقِمِ ٱلصَّلَوٰةَ لِذِكۡرِيٓ
niccayamāka nām tāṉ allāh! Eṉṉait tavira vēṟu nāyaṉ illai, ākavē, eṉṉaiyē nīr vaṇaṅkum, eṉṉai tiyāṉikkum poruṭṭu toḻukaiyai nilainiṟuttuvīrāka
Surah Taha, Verse 14
إِنَّ ٱلسَّاعَةَ ءَاتِيَةٌ أَكَادُ أُخۡفِيهَا لِتُجۡزَىٰ كُلُّ نَفۡسِۭ بِمَا تَسۡعَىٰ
ovvōr ātmāvum tāṉ ceytataṟkut takkapaṭi piratipalaṉkaḷ aḷikkappaṭum poruṭṭu (niyāyat tīrppukkuriya) vēḷai niccayamāka varavirukkiṟatu, āyiṉum atai maṟaittu vaikka nāṭukiṟēṉ
Surah Taha, Verse 15
فَلَا يَصُدَّنَّكَ عَنۡهَا مَن لَّا يُؤۡمِنُ بِهَا وَٱتَّبَعَ هَوَىٰهُ فَتَرۡدَىٰ
ākavē, ataṉai nampātu, taṉ (maṉa) iccaiyaip piṉpaṟṟupavaṉ tiṭaṉāka ataiviṭṭum um'mait tiruppiviṭa vēṇṭām. Avvāṟāyiṉ, nīr aḻintupōvīr
Surah Taha, Verse 16
وَمَا تِلۡكَ بِيَمِينِكَ يَٰمُوسَىٰ
mūsāvē! Um'muṭaiya valatu kaiyil iruppatu eṉṉa?" (Eṉṟum allāh kēṭṭāṉ)
Surah Taha, Verse 17
قَالَ هِيَ عَصَايَ أَتَوَكَّؤُاْ عَلَيۡهَا وَأَهُشُّ بِهَا عَلَىٰ غَنَمِي وَلِيَ فِيهَا مَـَٔارِبُ أُخۡرَىٰ
(Ataṟkavar)"itu eṉṉuṭaiya kaittaṭi, itaṉ mītu nāṉ cāyntu koḷvēṉ, itaik koṇṭu eṉ āṭukaḷukku ilaikaḷ paṟippēṉ, iṉṉum itil eṉakku vēṟu tēvaikaḷum niṟaivēṟukiṉṟaṉa" eṉṟu kūṟiṉār
Surah Taha, Verse 18
قَالَ أَلۡقِهَا يَٰمُوسَىٰ
ataṟku (iṟaivaṉ)"mūsāvē! Atai nīr kīḻē eṟiyum" eṉṟāṉ
Surah Taha, Verse 19
فَأَلۡقَىٰهَا فَإِذَا هِيَ حَيَّةٞ تَسۡعَىٰ
avvāṟē avar ataṉaik kīḻē eṟintār, appōtu atu ūrntu cellum oru pāmpāyiṟṟu
Surah Taha, Verse 20
قَالَ خُذۡهَا وَلَا تَخَفۡۖ سَنُعِيدُهَا سِيرَتَهَا ٱلۡأُولَىٰ
(iṟaivaṉ) kūṟiṉāṉ: "Ataip piṭiyum, payappaṭātīr; uṭaṉē nām atai ataṉ paḻaiya nilaikkē mīṭṭuvōm
Surah Taha, Verse 21
وَٱضۡمُمۡ يَدَكَ إِلَىٰ جَنَاحِكَ تَخۡرُجۡ بَيۡضَآءَ مِنۡ غَيۡرِ سُوٓءٍ ءَايَةً أُخۡرَىٰ
iṉṉum, um kaiyai um vilāppuṟamāka pukutti (veḷiyil) eṭum, atu oḷi mikkatāy mācaṟṟa veṇmaiyāka veḷivarum, itu maṟṟōr attāṭciyākum
Surah Taha, Verse 22
لِنُرِيَكَ مِنۡ ءَايَٰتِنَا ٱلۡكُبۡرَى
(ivvāṟu) nam'muṭaiya periya attāṭcikaḷiliruntu (cilavaṟṟai) umakkuk kāṇpikkiṟōm
Surah Taha, Verse 23
ٱذۡهَبۡ إِلَىٰ فِرۡعَوۡنَ إِنَّهُۥ طَغَىٰ
ḥpir'avṉiṭam nīr celvīrāka! Niccayamāka avaṉ (varampu) mīṟi viṭṭāṉ" (eṉṟum allāh kūṟiṉāṉ)
Surah Taha, Verse 24
قَالَ رَبِّ ٱشۡرَحۡ لِي صَدۡرِي
(ataṟku mūsā) kūṟiṉār: "Iṟaivaṉē! Eṉakkāka eṉ neñcattai nī (uṟutippaṭutti) virivākki taruvāyāka
Surah Taha, Verse 25
وَيَسِّرۡ لِيٓ أَمۡرِي
eṉ kāriyattai eṉakku nī eḷitākkiyum vaippāyāka
Surah Taha, Verse 26
وَٱحۡلُلۡ عُقۡدَةٗ مِّن لِّسَانِي
eṉ nāviluḷḷa (tikkuvāy) muṭiccaiyum aviḻppāyāka
Surah Taha, Verse 27
يَفۡقَهُواْ قَوۡلِي
eṉ collai avarkaḷ viḷaṅkik koḷvataṟkāka
Surah Taha, Verse 28
وَٱجۡعَل لِّي وَزِيرٗا مِّنۡ أَهۡلِي
eṉ kuṭumpattiliruntu eṉakku (utavi ceyya) ōr utaviyāḷaraiyum ēṟpaṭuttit taruvāyāka
Surah Taha, Verse 29
هَٰرُونَ أَخِي
eṉ cakōtarar hārūṉai (avvāṟu ēṟpaṭuttit taruvāyāka)
Surah Taha, Verse 30
ٱشۡدُدۡ بِهِۦٓ أَزۡرِي
avaraik koṇṭu eṉ mutukai valuppaṭuttuvāyāka
Surah Taha, Verse 31
وَأَشۡرِكۡهُ فِيٓ أَمۡرِي
eṉ kāriyattil avaraik kūṭṭākki vaippāyāka
Surah Taha, Verse 32
كَيۡ نُسَبِّحَكَ كَثِيرٗا
nāṅkaḷ uṉṉai atikamatikam (taspīhu ceytu) tutippataṟkākavum
Surah Taha, Verse 33
وَنَذۡكُرَكَ كَثِيرًا
uṉṉai atikamatikam niṉaivu kūrvataṟkākavum (ivaṟṟaiyellām aruḷvāyāka)
Surah Taha, Verse 34
إِنَّكَ كُنتَ بِنَا بَصِيرٗا
niccayamāka, nī eṅkaḷai nōkkiyavaṉākavē irukkiṟāy" (eṉṟār)
Surah Taha, Verse 35
قَالَ قَدۡ أُوتِيتَ سُؤۡلَكَ يَٰمُوسَىٰ
mūsāvē! Nīr kēṭṭavai, niccayamāka umakkuk koṭukkappaṭṭirukkiṉṟaṉa" eṉṟu (allāh) kūṟiṉāṉ
Surah Taha, Verse 36
وَلَقَدۡ مَنَنَّا عَلَيۡكَ مَرَّةً أُخۡرَىٰٓ
Mēlum, muṉṉar maṟṟoru muṟaiyum niccayamāka nām um'mītu pēraruḷ purintuḷḷōm
Surah Taha, Verse 37
إِذۡ أَوۡحَيۡنَآ إِلَىٰٓ أُمِّكَ مَا يُوحَىٰٓ
um tāyārukku aṟivikka vēṇṭiyatai aṟivitta nērattai (niṉaivu kūrvīrāka)
Surah Taha, Verse 38
أَنِ ٱقۡذِفِيهِ فِي ٱلتَّابُوتِ فَٱقۡذِفِيهِ فِي ٱلۡيَمِّ فَلۡيُلۡقِهِ ٱلۡيَمُّ بِٱلسَّاحِلِ يَأۡخُذۡهُ عَدُوّٞ لِّي وَعَدُوّٞ لَّهُۥۚ وَأَلۡقَيۡتُ عَلَيۡكَ مَحَبَّةٗ مِّنِّي وَلِتُصۡنَعَ عَلَىٰ عَيۡنِيٓ
avarai (kuḻantaiyai)p pēḻaiyil vaittu (appēḻaiyai nīl) natiyil pōṭṭuviṭum; piṉṉar anta nati ataik karaiyilē koṇarntu eṟintu viṭum, aṅkē eṉakku pakaivaṉum, avarukkup pakaivaṉumākiya (oru)vaṉ avarai eṭuttukkoḷvāṉ" (eṉap paṇittōm). Mēlum, "(mūsāvē!) Nīr eṉ kaṇ muṉṉē vaḷarkkappaṭuvataṟkāka um mītu aṉpaip poḻintēṉ
Surah Taha, Verse 39
إِذۡ تَمۡشِيٓ أُخۡتُكَ فَتَقُولُ هَلۡ أَدُلُّكُمۡ عَلَىٰ مَن يَكۡفُلُهُۥۖ فَرَجَعۡنَٰكَ إِلَىٰٓ أُمِّكَ كَيۡ تَقَرَّ عَيۡنُهَا وَلَا تَحۡزَنَۚ وَقَتَلۡتَ نَفۡسٗا فَنَجَّيۡنَٰكَ مِنَ ٱلۡغَمِّ وَفَتَنَّـٰكَ فُتُونٗاۚ فَلَبِثۡتَ سِنِينَ فِيٓ أَهۡلِ مَدۡيَنَ ثُمَّ جِئۡتَ عَلَىٰ قَدَرٖ يَٰمُوسَىٰ
(pēḻai kaṇṭeṭukkappaṭṭa piṉ) um cakōtari naṭantu vantu, 'ivarai vaḷarkkum poṟuppai ēṟṟuk koḷḷak kūṭiya oruvarai uṅkaḷukku nāṉ aṟivikkaṭṭumā?' Eṉṟu kēṭṭāḷ, ākavē nām um tāyāriṭam, avaruṭaiya kaṇ kuḷircciyaṭaiyum poruṭṭum, avar tukkam aṭaiyāmal irukkum poruṭṭum um'mai (avarpāl) mīṭṭiṉōm, piṉṉar nīr oru maṉitaṉaik koṉṟu viṭṭīr, appoḻutum nām um'mai akkavalaiyiliruntu viṭuvittōm, mēlum um'maip pala cōtaṉaikaḷaik koṇṭu cōtittōm. Appāl nīr pala āṇṭukaḷāka matiyaṉ vācikaḷiṭaiyē taṅkiyintīr; mūsāvē! Piṟaku nīr (nam tūtukkuriya) takka paruvattai aṭaintīr
Surah Taha, Verse 40
وَٱصۡطَنَعۡتُكَ لِنَفۡسِي
iṉṉum, "eṉakkākavē nāṉ um'mait (tūtarākat) terinteṭuttuḷḷēṉ
Surah Taha, Verse 41
ٱذۡهَبۡ أَنتَ وَأَخُوكَ بِـَٔايَٰتِي وَلَا تَنِيَا فِي ذِكۡرِي
ākavē, nīrum um cakōtararum eṉṉuṭaiya attāṭcikaḷuṭaṉ celvīrkaḷāka! Mēlum eṉṉait tiyāṉippatil (nīṅkaḷiruvarum) caḷaikkātīrkaḷ
Surah Taha, Verse 42
ٱذۡهَبَآ إِلَىٰ فِرۡعَوۡنَ إِنَّهُۥ طَغَىٰ
nīṅkaḷ iruvarum ḥpir'avṉiṭam celluṅkaḷ; niccayamāka avaṉ varampu mīṟiviṭṭāṉ
Surah Taha, Verse 43
فَقُولَا لَهُۥ قَوۡلٗا لَّيِّنٗا لَّعَلَّهُۥ يَتَذَكَّرُ أَوۡ يَخۡشَىٰ
nīṅkaḷ iruvarum avaṉiṭam (cāntamāka) meṉmaiyāṉa collāl colluṅkaḷ, ataṉāl, avaṉ nallupatēcam peṟalām, allatu accam koḷḷalām
Surah Taha, Verse 44
قَالَا رَبَّنَآ إِنَّنَا نَخَافُ أَن يَفۡرُطَ عَلَيۡنَآ أَوۡ أَن يَطۡغَىٰ
Eṅkaḷ iṟaivaṉē! Avaṉ eṅkaḷukkut tīṅkiḻaikkat tīvirappaṭavō allatu varampu mīṟavō ceyyalām eṉṟu nāṅkaḷ payappaṭukiṟōm" eṉṟu (mūsāvum, hārūṉum) kūṟiṉārkaḷ
Surah Taha, Verse 45
قَالَ لَا تَخَافَآۖ إِنَّنِي مَعَكُمَآ أَسۡمَعُ وَأَرَىٰ
(ataṟku allāh)"nīṅkaḷiruvarum añca vēṇṭām; niccayamāka nāṉ (yāvaṟṟaiyum) ceviyēṟpavaṉākavum, pārppavaṉākavum uṅkaḷiruvaruṭaṉum irukkiṟēṉ" eṉṟu kūṟiṉāṉ
Surah Taha, Verse 46
فَأۡتِيَاهُ فَقُولَآ إِنَّا رَسُولَا رَبِّكَ فَأَرۡسِلۡ مَعَنَا بَنِيٓ إِسۡرَـٰٓءِيلَ وَلَا تُعَذِّبۡهُمۡۖ قَدۡ جِئۡنَٰكَ بِـَٔايَةٖ مِّن رَّبِّكَۖ وَٱلسَّلَٰمُ عَلَىٰ مَنِ ٱتَّبَعَ ٱلۡهُدَىٰٓ
ākavē, nīṅkaḷ iruvarum avaṉiṭam ceṉṟu: 'Nāṅkaḷiruvarum uṉṉuṭaiya iṟaivaṉiṉ tūtarkaḷ, paṉū isrāyīlkaḷai eṅkaḷuṭaṉ aṉuppi viṭu, mēlum avarkaḷai vētaṉai paṭuttātē, tiṭaṉāka, nāṅkaḷ uṉ iṟaivaṉiṭamiruntu ōr attāṭciyai uṉakkuk koṇṭu vantirukkiṟōm, iṉṉum evar nēr vaḻiyaip piṉpaṟṟukiṟārō avar mītu (cānti) salām uṇṭāvatāka' eṉṟu colluṅkaḷ" (eṉṟu allāh kaṭṭaḷaiyiṭṭāṉ)
Surah Taha, Verse 47
إِنَّا قَدۡ أُوحِيَ إِلَيۡنَآ أَنَّ ٱلۡعَذَابَ عَلَىٰ مَن كَذَّبَ وَتَوَلَّىٰ
evaṉ (nāṅkaḷ koṇṭu vantiruppatai) poyppittu, puṟakkaṇikkiṟāṉō avaṉ mītu niccayamāka vētaṉai ēṟpaṭum eṉa eṅkaḷukku uṟutiyāka aṟivikkappaṭṭuḷḷatu" (eṉṟu nīṅkaḷ iruvarum avaṉukkuk kūṟuṅkaḷ)
Surah Taha, Verse 48
قَالَ فَمَن رَّبُّكُمَا يَٰمُوسَىٰ
(itaṟku ḥpir'avṉ)"mūsāvē! Uṅkaḷiruvaruṭaiya iṟaivaṉ yār?" Eṉṟu kēṭṭāṉ
Surah Taha, Verse 49
قَالَ رَبُّنَا ٱلَّذِيٓ أَعۡطَىٰ كُلَّ شَيۡءٍ خَلۡقَهُۥ ثُمَّ هَدَىٰ
ovvoru poruḷukkum ataṟkāṉa amaippai vaḻaṅki piṉṉar vaḻikāṭṭiyirukkiṟaṉē avaṉtāṉ eṅkaḷ iṟaivaṉ" eṉṟu kūṟiṉār
Surah Taha, Verse 50
قَالَ فَمَا بَالُ ٱلۡقُرُونِ ٱلۡأُولَىٰ
appaṭiyeṉṟāl muṉ ceṉṟa talaimuṟaikaḷiṉ nilaimai eṉṉa?" Eṉṟu kēṭṭāṉ
Surah Taha, Verse 51
قَالَ عِلۡمُهَا عِندَ رَبِّي فِي كِتَٰبٖۖ لَّا يَضِلُّ رَبِّي وَلَا يَنسَى
itu paṟṟiya aṟivu eṉṉuṭaiya iṟaivaṉiṭam (pativup) puttakattil irukkiṟatu eṉ iṟaivaṉ tavaṟuvatumillai maṟappatumillai" eṉṟu (mūsā patil) coṉṉār
Surah Taha, Verse 52
ٱلَّذِي جَعَلَ لَكُمُ ٱلۡأَرۡضَ مَهۡدٗا وَسَلَكَ لَكُمۡ فِيهَا سُبُلٗا وَأَنزَلَ مِنَ ٱلسَّمَآءِ مَآءٗ فَأَخۡرَجۡنَا بِهِۦٓ أَزۡوَٰجٗا مِّن نَّبَاتٖ شَتَّىٰ
(Avaṉē) uṅkaḷukkāka ippūmiyai oru virippāka amaittāṉ; iṉṉum atil uṅkaḷukkup pātaikaḷai ilēcākkiṉāṉ; mēlum vāṉattiliruntu nīraiyum iṟakkiṉāṉ; im maḻai nīraik koṇṭu nām pala vitamāṉa tāvara varkkaṅkaḷai jōṭi jōṭiyāka veḷippaṭuttukiṟōm" (eṉṟu iṟaivaṉ kūṟukiṟāṉ)
Surah Taha, Verse 53
كُلُواْ وَٱرۡعَوۡاْ أَنۡعَٰمَكُمۡۚ إِنَّ فِي ذَٰلِكَ لَأٓيَٰتٖ لِّأُوْلِي ٱلنُّهَىٰ
(avaṟṟiliruntu) nīṅkaḷum pucittu uṅkaḷ kālnaṭaikaḷaiyum mēya viṭuṅkaḷ; niccayamāka itil aṟivuṭaiyōrukkut (takka) attāṭcikaḷ irukkiṉṟaṉa
Surah Taha, Verse 54
۞مِنۡهَا خَلَقۡنَٰكُمۡ وَفِيهَا نُعِيدُكُمۡ وَمِنۡهَا نُخۡرِجُكُمۡ تَارَةً أُخۡرَىٰ
ip pūmiyiliruntu nām uṅkaḷaip paṭaittōm; ataṉuḷḷēyē nām uṅkaḷai mīṭṭuvōm; iṉṉum, atiliruntē nām uṅkaḷai iraṇṭām muṟaiyākavum veḷippaṭuttuvōm
Surah Taha, Verse 55
وَلَقَدۡ أَرَيۡنَٰهُ ءَايَٰتِنَا كُلَّهَا فَكَذَّبَ وَأَبَىٰ
nām nam'muṭaiya attāṭcikaḷaiyellām ḥpir'avṉukkuk kāṇpittōm; āṉāl avaṉ (avaṟṟaiyellām) poyyeṉak kūṟi, nampikkai koḷḷa maṟuttu viṭṭāṉ
Surah Taha, Verse 56
قَالَ أَجِئۡتَنَا لِتُخۡرِجَنَا مِنۡ أَرۡضِنَا بِسِحۡرِكَ يَٰمُوسَىٰ
mūsāvē! Nīr um cūṉiyattaik koṇṭu, eṅkaḷai eṅkaḷ nāṭṭai viṭṭu veḷiyēṟṟuvataṟkākavā nam'miṭam vantīr?" Eṉṟu kūṟiṉāṉ
Surah Taha, Verse 57
فَلَنَأۡتِيَنَّكَ بِسِحۡرٖ مِّثۡلِهِۦ فَٱجۡعَلۡ بَيۡنَنَا وَبَيۡنَكَ مَوۡعِدٗا لَّا نُخۡلِفُهُۥ نَحۡنُ وَلَآ أَنتَ مَكَانٗا سُوٗى
avvāṟāyiṉ itaip pōṉṟa cūṉiyattai nāṅkaḷum umakkut tiṭaṉākac ceytu kāṇpippōm; ākavē, nāṅkaḷō allatu nīrō māṟṟam ceyya muṭiyātapaṭi namakkum umakkumiṭaiyē oru vārttaip pāṭṭai (ellōrukkum vantu kāṇak kūṭiya) oru cariyāṉa talattil ēṟpaṭuttum (eṉṟāṉ)
Surah Taha, Verse 58
قَالَ مَوۡعِدُكُمۡ يَوۡمُ ٱلزِّينَةِ وَأَن يُحۡشَرَ ٱلنَّاسُ ضُحٗى
yavmuj sīṉat" (paṇṭikai nāḷē) uṅkaḷuṭaiya tavaṇaiyākavum, makkaḷ yāvarum oṉṟu cērappeṟum ḷuhā (muṟ pakal) nēramum āka irukkaṭṭum" eṉṟu coṉṉār
Surah Taha, Verse 59
فَتَوَلَّىٰ فِرۡعَوۡنُ فَجَمَعَ كَيۡدَهُۥ ثُمَّ أَتَىٰ
avvāṟē ḥpir'avṉ tirumpic ceṉṟu, (cūṉiyattiṟkāṉa) cūḻccikkārarkaḷai oṉṟu tiraṭṭik koṇṭu, mī; ṇṭum vantāṉ
Surah Taha, Verse 60
قَالَ لَهُم مُّوسَىٰ وَيۡلَكُمۡ لَا تَفۡتَرُواْ عَلَى ٱللَّهِ كَذِبٗا فَيُسۡحِتَكُم بِعَذَابٖۖ وَقَدۡ خَابَ مَنِ ٱفۡتَرَىٰ
(Appoḻutu) mūsā cūṉiyak kārarkaḷiṭam"uṅkaḷukkuk kēṭutāṉ! Allāhviṉ mītu poyyai iṭṭuk kaṭṭātīrkaḷ, (avvāṟu ceytāl) avaṉ vētaṉaiyiṉāl uṅkaḷai aḻittu viṭuvāṉ; evaṉ poyyai iṭṭuk kaṭṭukiṟāṉō, tiṭaṉāka avaṉ (naṟpēṟu keṭṭu) aḻintu viṭṭāṉ" eṉṟu kūṟiṉār
Surah Taha, Verse 61
فَتَنَٰزَعُوٓاْ أَمۡرَهُم بَيۡنَهُمۡ وَأَسَرُّواْ ٱلنَّجۡوَىٰ
cūṉiyakkārarkaḷ tamakkuḷḷē taṅkaḷ kāriyattaik kuṟittu(t taṅkaḷiṭaiyē) vivātittu, (avvivātattai) irakaciya ālōcaṉaiyākavum vaittuk koṇṭaṉar
Surah Taha, Verse 62
قَالُوٓاْ إِنۡ هَٰذَٰنِ لَسَٰحِرَٰنِ يُرِيدَانِ أَن يُخۡرِجَاكُم مِّنۡ أَرۡضِكُم بِسِحۡرِهِمَا وَيَذۡهَبَا بِطَرِيقَتِكُمُ ٱلۡمُثۡلَىٰ
(cūṉiyakkārarkaḷ makkaḷai nōkki;)"niccayamāka ivviruvarum cūṉiyakkārarkaḷē! Tam'miruvaruṭaiya cūṉiyattaik koṇṭu uṅkaḷai uṅkaḷuṭaiya nāṭṭai viṭṭu veḷiyēṟṟavum, ciṟappāṉa uṅkaḷuṭaiya (mārkkap) pātaiyaip pōkkiviṭavumē ivviruvarum virumpukiṟārkaḷ
Surah Taha, Verse 63
فَأَجۡمِعُواْ كَيۡدَكُمۡ ثُمَّ ٱئۡتُواْ صَفّٗاۚ وَقَدۡ أَفۡلَحَ ٱلۡيَوۡمَ مَنِ ٱسۡتَعۡلَىٰ
ākavē uṅkaḷ tiṭṭattai oru cērat tīrmāṉittuk koṇṭu aṇi aṇiyāka vāruṅkaḷ; iṉṟaiya tiṉam evaruṭaiya (kai) mēlōṅkukiṟatō, niccayamāka avartām veṟṟiyaṭaivār" (eṉṟuṅ kūṟiṉār)
Surah Taha, Verse 64
قَالُواْ يَٰمُوسَىٰٓ إِمَّآ أَن تُلۡقِيَ وَإِمَّآ أَن نَّكُونَ أَوَّلَ مَنۡ أَلۡقَىٰ
mūsāvē! Nīr eṟikiṉṟīrā? Eṟikiṟavarkaḷil nāṅkaḷ mutalāvatāka irukkaṭṭumā?" Eṉṟu (cūṉiyakkārar) kēṭṭaṉar
Surah Taha, Verse 65
قَالَ بَلۡ أَلۡقُواْۖ فَإِذَا حِبَالُهُمۡ وَعِصِيُّهُمۡ يُخَيَّلُ إِلَيۡهِ مِن سِحۡرِهِمۡ أَنَّهَا تَسۡعَىٰ
ataṟkavar; "avvāṟaṉṟu! Nīṅkaḷē (mutalil) eṟiyuṅkaḷ" eṉṟu (mūsā) kūṟiṉār. (Avarkaḷ eṟiyavē) avarkaḷuṭaiya kayiṟukaḷum avarkaḷuṭaiya taṭikaḷum avarkaḷ cūṉiyattāl (pāmpukaḷāka) niccayamāka neḷintōṭuvatu pōl avarukkut tōṉṟiyatu
Surah Taha, Verse 66
فَأَوۡجَسَ فِي نَفۡسِهِۦ خِيفَةٗ مُّوسَىٰ
appōtu, mūsā tam maṉatil accam koṇṭār
Surah Taha, Verse 67
قُلۡنَا لَا تَخَفۡ إِنَّكَ أَنتَ ٱلۡأَعۡلَىٰ
(mūsāvē!) Nīr payappaṭātīr! Niccayamāka nīr tām mēlōṅki niṟpīr!" Eṉṟu nām coṉṉōm
Surah Taha, Verse 68
وَأَلۡقِ مَا فِي يَمِينِكَ تَلۡقَفۡ مَا صَنَعُوٓاْۖ إِنَّمَا صَنَعُواْ كَيۡدُ سَٰحِرٖۖ وَلَا يُفۡلِحُ ٱلسَّاحِرُ حَيۡثُ أَتَىٰ
Iṉṉum, um valatu kaiyil iruppatai nīr kīḻē eṟiyum; avarkaḷ ceyta (cūṉiyaṅkaḷ yā)vaṟṟaiyum atu viḻuṅki viṭum; avarkaḷ ceytatu cūṉiyakkāraṉiṉ cūḻcciyē ākum; ākavē cūṉiyakkāraṉ eṅku ceṉṟālum veṟṟi peṟa māṭṭāṉ" (eṉṟum kūṟiṉōm)
Surah Taha, Verse 69
فَأُلۡقِيَ ٱلسَّحَرَةُ سُجَّدٗا قَالُوٓاْ ءَامَنَّا بِرَبِّ هَٰرُونَ وَمُوسَىٰ
(mūsā veṟṟi peṟṟatum) cūṉiyakkārarkaḷ sujūtu ceytavarkaḷāka vīḻttappaṭṭu - "hārūṉuṭaiya mūsāvuṭaiya iṟaivaṉ mītē nāṅkaḷ īmāṉ koḷkiṟōm" eṉṟu kūṟiṉārkaḷ
Surah Taha, Verse 70
قَالَ ءَامَنتُمۡ لَهُۥ قَبۡلَ أَنۡ ءَاذَنَ لَكُمۡۖ إِنَّهُۥ لَكَبِيرُكُمُ ٱلَّذِي عَلَّمَكُمُ ٱلسِّحۡرَۖ فَلَأُقَطِّعَنَّ أَيۡدِيَكُمۡ وَأَرۡجُلَكُم مِّنۡ خِلَٰفٖ وَلَأُصَلِّبَنَّكُمۡ فِي جُذُوعِ ٱلنَّخۡلِ وَلَتَعۡلَمُنَّ أَيُّنَآ أَشَدُّ عَذَابٗا وَأَبۡقَىٰ
nāṉ uṅkaḷai aṉumatikkum muṉṉarē nīṅkaḷ avar mēl īmāṉ koṇṭu viṭṭīrkaḷā? Niccayamāka avar uṅkaḷukkuc cūṉiyattaik kaṟṟuk koṭutta talaivar (pōl tōṉṟukiṟatu); eṉavē, nāṉ uṅkaḷai māṟu kai, māṟu kāl vāṅki, pērītta marakkaṭṭaikaḷil uṅkaḷaik kaḻuvēṟṟuvēṉ; mēlum vētaṉai koṭuppatil nam'mil kaṭumaiyāṉavar yār, atil nilaiyāka iruppavarum yār eṉpatai niccayamāka nīṅkaḷ aṟintu koḷvīrkaḷ" eṉṟu (ḥpir'avṉ) kūṟiṉāṉ
Surah Taha, Verse 71
قَالُواْ لَن نُّؤۡثِرَكَ عَلَىٰ مَا جَآءَنَا مِنَ ٱلۡبَيِّنَٰتِ وَٱلَّذِي فَطَرَنَاۖ فَٱقۡضِ مَآ أَنتَ قَاضٍۖ إِنَّمَا تَقۡضِي هَٰذِهِ ٱلۡحَيَوٰةَ ٱلدُّنۡيَآ
(maṉantiruntiya avarkaḷ ḥpir'avṉiṭam)"eṅkaḷukku vantuḷḷa teḷivāṉa attāṭcikaḷai viṭavum, eṅkaḷaip paṭaittavaṉai viṭavum uṉṉai (mēlāṉavaṉāka) nāṅkaḷ eṭuttuk koḷḷa māṭṭōm; ākavē eṉṉa tīrppuc ceyya nī irukkiṟāyō avvāṟē tīrppuc ceytukoḷ; nī tīrppuc ceyvatellām ivvulaka vāḻkkaiyil tāṉ" eṉṟu kūṟiṉār
Surah Taha, Verse 72
إِنَّآ ءَامَنَّا بِرَبِّنَا لِيَغۡفِرَ لَنَا خَطَٰيَٰنَا وَمَآ أَكۡرَهۡتَنَا عَلَيۡهِ مِنَ ٱلسِّحۡرِۗ وَٱللَّهُ خَيۡرٞ وَأَبۡقَىٰٓ
eṅkaḷiṉ tavaṟukaḷaiyum, eṅkaḷai nī kaṭṭāyap paṭuttiṉāl (nāṅkaḷ ceyya nērnta) cūṉiyattaiyum, eṅkaḷukku maṉṉippataṟkāka eṅkaḷ iṟaivaṉ mītu niccayamāka nāṅkaḷ īmāṉ koṇṭōm; mēlum, allāh tāṉ mikka mēlāṉavaṉākavum, (eṉṟum) nilaittiruppavaṉākavum irukkiṉṟāṉ" (eṉṟu kūṟiṉārkaḷ)
Surah Taha, Verse 73
إِنَّهُۥ مَن يَأۡتِ رَبَّهُۥ مُجۡرِمٗا فَإِنَّ لَهُۥ جَهَنَّمَ لَا يَمُوتُ فِيهَا وَلَا يَحۡيَىٰ
Niccayamāka evaṉ taṉ iṟaivaṉiṭattil kuṟṟavāḷiyāka varukiṟāṉō, avaṉukku narakam niccayamāka irukkiṟatu. Atil avaṉ marikkavum māṭṭāṉ. Vāḻavum māṭṭāṉ
Surah Taha, Verse 74
وَمَن يَأۡتِهِۦ مُؤۡمِنٗا قَدۡ عَمِلَ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ فَأُوْلَـٰٓئِكَ لَهُمُ ٱلدَّرَجَٰتُ ٱلۡعُلَىٰ
āṉāl, evarkaḷ muḥmiṉāka, sālihāṉa (nalla) ceyalkaḷaic ceytavarkaḷāka avaṉiṭam varukiṟārkaḷō, avarkaḷukku mēlāṉa patavikaḷ uṇṭu
Surah Taha, Verse 75
جَنَّـٰتُ عَدۡنٖ تَجۡرِي مِن تَحۡتِهَا ٱلۡأَنۡهَٰرُ خَٰلِدِينَ فِيهَاۚ وَذَٰلِكَ جَزَآءُ مَن تَزَكَّىٰ
(attakaiyavarkku) eṉṟeṉṟum nilaittirukkum cuvaṉapatikaḷ uṇṭu avaṟṟiṉ kīḻē āṟukaḷ ōṭik koṇṭirukkum; avaṟṟil avar eṉṟeṉṟum vacippar ituvē (pāvaṅkaḷ nīṅkit) tūymaiyāṉavarkaḷiṉ (naṟ) kūliyākum
Surah Taha, Verse 76
وَلَقَدۡ أَوۡحَيۡنَآ إِلَىٰ مُوسَىٰٓ أَنۡ أَسۡرِ بِعِبَادِي فَٱضۡرِبۡ لَهُمۡ طَرِيقٗا فِي ٱلۡبَحۡرِ يَبَسٗا لَّا تَخَٰفُ دَرَكٗا وَلَا تَخۡشَىٰ
iṉṉum; "nīr eṉ aṭiyārkaḷuṭaṉ iravōṭiravākap payaṇam ceytu, avarkaḷukkāka kaṭalil ularnta pātaiyai uṇṭākkik koḷvīrāka! (Ḥpir'avṉ um'maip) piṭittuviṭuvāṉ eṉṟu payappaṭāmalum, (kaṭalil mūḻki viṭuvōm eṉṟu) añcāmalum iruppīrāka!" Eṉṟu mūsāvukku nām tiṭṭamāka vahī aṟivittōm
Surah Taha, Verse 77
فَأَتۡبَعَهُمۡ فِرۡعَوۡنُ بِجُنُودِهِۦ فَغَشِيَهُم مِّنَ ٱلۡيَمِّ مَا غَشِيَهُمۡ
mēlum ḥpir'avṉ taṉ cēṉaikaḷuṭaṉ avarkaḷaip piṉ toṭarntāṉ; āṉāl kaṭal avarkaḷai muṟṟāka mūḻkaṭittu viṭṭatu
Surah Taha, Verse 78
وَأَضَلَّ فِرۡعَوۡنُ قَوۡمَهُۥ وَمَا هَدَىٰ
ḥpir'avṉ taṉ camūkattārai vaḻi keṭuttāṉ; nērāṉa pātaiyai (avarkaḷukkuk) kāṭṭavumillai
Surah Taha, Verse 79
يَٰبَنِيٓ إِسۡرَـٰٓءِيلَ قَدۡ أَنجَيۡنَٰكُم مِّنۡ عَدُوِّكُمۡ وَوَٰعَدۡنَٰكُمۡ جَانِبَ ٱلطُّورِ ٱلۡأَيۡمَنَ وَنَزَّلۡنَا عَلَيۡكُمُ ٱلۡمَنَّ وَٱلسَّلۡوَىٰ
isrāyīliṉ cantatiyiṉarē! Nām tiṭṭamāka uṅkaḷai uṅkaḷ pakaivaṉiṭamiruntu iraṭcittōm; mēlum, tūr(siṉāy) malaiyiṉ) valappakkattil nām (tavrāt vētattai aruḷvatāka) uṅkaḷukku vākkuṟutiyaḷittōm; iṉṉum'maṉṉu salvāvai' (uṇavāka) uṅkaḷ mītu nām iṟakki vaittōm
Surah Taha, Verse 80
كُلُواْ مِن طَيِّبَٰتِ مَا رَزَقۡنَٰكُمۡ وَلَا تَطۡغَوۡاْ فِيهِ فَيَحِلَّ عَلَيۡكُمۡ غَضَبِيۖ وَمَن يَحۡلِلۡ عَلَيۡهِ غَضَبِي فَقَدۡ هَوَىٰ
nām uṅkaḷukku aḷittuḷḷa tūymaiyāṉavaṟṟiliruntu uṇṇuṅkaḷ; (ataṟku naṉṟi celuttāmal) aḻiccāṭṭiyam ceyyātīrkaḷ; (appaṭi ceyvīrkaḷāṉāl) uṅkaḷ mītu eṉ kōpam iṟaṅki viṭum; mēlum, evaṉ mītu eṉ kōpam iṟaṅkukiṟatō, avaṉ niccayamāka vīḻvāṉ
Surah Taha, Verse 81
وَإِنِّي لَغَفَّارٞ لِّمَن تَابَ وَءَامَنَ وَعَمِلَ صَٰلِحٗا ثُمَّ ٱهۡتَدَىٰ
Evaṉ pāvamaṉṉipput tēṭi īmāṉ koṇṭu naṟceyalkaḷaiyum ceytu appāl nērvaḻiyum aṭaikiṟāṉō avaṉukku niccayamāka nāṉ mikavum maṉṉippavaṉāka irukkiṉṟēṉ" (eṉṟu kūṟiṉōm)
Surah Taha, Verse 82
۞وَمَآ أَعۡجَلَكَ عَن قَوۡمِكَ يَٰمُوسَىٰ
mūsāvē! Um camūkattārai viṭṭu um'mai ivvaḷavu cīkkiram viraintu varacceytatu yātu?" (Eṉṟu tūr siṉāy malaikku avarkaḷ vanta pōtu allāh kēṭṭāṉ)
Surah Taha, Verse 83
قَالَ هُمۡ أُوْلَآءِ عَلَىٰٓ أَثَرِي وَعَجِلۡتُ إِلَيۡكَ رَبِّ لِتَرۡضَىٰ
(ataṟkavar)"avarkaḷum eṉ aṭiccuvaṭṭiṉ mītē varukiṉṟaṉar; iṉṉum (eṉ) iṟaivaṉē! Nī eṉṉaip paṟṟittiruptip paṭuvataṟkāka, nāṉ uṉṉiṭattil viraintu vantēṉ" eṉṟu kūṟiṉāṉ
Surah Taha, Verse 84
قَالَ فَإِنَّا قَدۡ فَتَنَّا قَوۡمَكَ مِنۢ بَعۡدِكَ وَأَضَلَّهُمُ ٱلسَّامِرِيُّ
niccayamāka, (nīr iṅku vanta) piṉṉar um'muṭaiya camūkattāraic cōtittōm; iṉṉum avarkaḷai'sāmiri' vaḻikeṭuttu viṭṭāṉ" eṉṟu (allāh) kūṟiṉāṉ
Surah Taha, Verse 85
فَرَجَعَ مُوسَىٰٓ إِلَىٰ قَوۡمِهِۦ غَضۡبَٰنَ أَسِفٗاۚ قَالَ يَٰقَوۡمِ أَلَمۡ يَعِدۡكُمۡ رَبُّكُمۡ وَعۡدًا حَسَنًاۚ أَفَطَالَ عَلَيۡكُمُ ٱلۡعَهۡدُ أَمۡ أَرَدتُّمۡ أَن يَحِلَّ عَلَيۡكُمۡ غَضَبٞ مِّن رَّبِّكُمۡ فَأَخۡلَفۡتُم مَّوۡعِدِي
ākavē, mūsā kōpamum vicaṉamum koṇṭavarāyt tam camūkattāriṭam tirumpi vantu"eṉṉuṭaiya camūkattavarkaḷē! Uṅkaḷ iṟaivaṉ uṅkaḷukku ōr aḻakiya vākkuṟuti koṭukkavillaiyā? Eṉavē anta vākkuṟuti(k kālam) atikamāki viṭṭatā? Allatu uṅkaḷ mītu uṅkaḷ iṟaivaṉuṭaiya kōpam iṟaṅka vēṇṭumeṉṟu virumpi nīṅkaḷ eṉakkuk koṭutta vākkuṟutikku māṟu ceytīrkaḷā?" (Eṉṟār)
Surah Taha, Verse 86
قَالُواْ مَآ أَخۡلَفۡنَا مَوۡعِدَكَ بِمَلۡكِنَا وَلَٰكِنَّا حُمِّلۡنَآ أَوۡزَارٗا مِّن زِينَةِ ٱلۡقَوۡمِ فَقَذَفۡنَٰهَا فَكَذَٰلِكَ أَلۡقَى ٱلسَّامِرِيُّ
uṅkaḷukkuk koṭuttirunta vākkuṟutikku eṅkaḷ caktiyaik koṇṭu nāṅkaḷ māṟu ceyyavillai āṉāl nāṅkaḷ camūkattāriṉ alaṅkāra (āparaṇa)ṅ kaḷiliruntu cila cumaikaḷ (koṇṭu) cumattappaṭṭōm; piṟaku, nāṅkaḷ avaṟṟai(k kaḻaṟṟi neruppil) eṟintōm; avvāṟē sāmiriyum eṟintāṉ" eṉṟu avarkaḷ kūṟiṉārkaḷ
Surah Taha, Verse 87
فَأَخۡرَجَ لَهُمۡ عِجۡلٗا جَسَدٗا لَّهُۥ خُوَارٞ فَقَالُواْ هَٰذَآ إِلَٰهُكُمۡ وَإِلَٰهُ مُوسَىٰ فَنَسِيَ
Piṉṉar avaṉ avarkaḷukkāka oru kāḷaikkaṉṟai (uruvākki) veḷippaṭuttiṉāṉ; ataṟku māṭṭiṉ captamum iruntatu. (Itaik kaṇṭa) cilar"itu tāṉ uṅkaḷuṭaiya nāyaṉ; iṉṉum (ituvē) mūsāviṉ nāyaṉumākum; āṉāl avar itai maṟantu viṭṭār" eṉṟu coṉṉārkaḷ
Surah Taha, Verse 88
أَفَلَا يَرَوۡنَ أَلَّا يَرۡجِعُ إِلَيۡهِمۡ قَوۡلٗا وَلَا يَمۡلِكُ لَهُمۡ ضَرّٗا وَلَا نَفۡعٗا
avarkaḷukku atu maṟupaṭi etuvum collavillai eṉpataiyum; avarkaḷukkāka naṉmaiyaiyō, tīmaiyaiyō ceyyac caktiyaṟṟatu eṉpataiyum avarkaḷ pārkka villaiyā
Surah Taha, Verse 89
وَلَقَدۡ قَالَ لَهُمۡ هَٰرُونُ مِن قَبۡلُ يَٰقَوۡمِ إِنَّمَا فُتِنتُم بِهِۦۖ وَإِنَّ رَبَّكُمُ ٱلرَّحۡمَٰنُ فَٱتَّبِعُونِي وَأَطِيعُوٓاْ أَمۡرِي
itaṟku muṉṉarē hārūṉ avarkaḷai nōkki, "eṉ camūkattārē! Niccayamāka itaik koṇṭu nīṅkaḷ cōtikkapṭṭirukkiṟīrkaḷ, niccayamāka uṅkaḷuṭaiya iṟaivaṉ'arrahmāṉē' āvāṉ; eṉavē, eṉṉaip piṉpaṟṟuṅkaḷ. Iṉṉum eṉ kaṭṭaḷaikkuk kīḻppaṭiyuṅkaḷ" eṉṟu kūṟiṉār
Surah Taha, Verse 90
قَالُواْ لَن نَّبۡرَحَ عَلَيۡهِ عَٰكِفِينَ حَتَّىٰ يَرۡجِعَ إِلَيۡنَا مُوسَىٰ
mūsā eṅkaḷiṭam tirumpi varum varaiyil, nāṅkaḷ itaṉ ārātaṉaiyai niṟutta māṭṭōm" eṉṟu avarkaḷ kūṟiṉar
Surah Taha, Verse 91
قَالَ يَٰهَٰرُونُ مَا مَنَعَكَ إِذۡ رَأَيۡتَهُمۡ ضَلُّوٓاْ
(mūsā tirumpiyatum tam cakōtarariṭam)"hārūṉē! Ivarkaḷ vaḻi keṭukiṟārkaḷ eṉṟu nīṅkaḷ kaṇṭa pōtu (avarkaḷukku pōtaṉai ceytu tiruttuvatil niṉṟum) uṅkaḷait taṭai ceytatu yātu? Eṉṟu kēṭṭār
Surah Taha, Verse 92
أَلَّا تَتَّبِعَنِۖ أَفَعَصَيۡتَ أَمۡرِي
nīṅkaḷ eṉṉaip piṉpaṟṟiyirukka vēṇṭāmā? (Avvāṟu ceyvatai eṉṉa taṭuttatu?) Nīṅkaḷ eṉ kaṭṭaḷaiyai mīṟiṉīrkaḷā
Surah Taha, Verse 93
قَالَ يَبۡنَؤُمَّ لَا تَأۡخُذۡ بِلِحۡيَتِي وَلَا بِرَأۡسِيٓۖ إِنِّي خَشِيتُ أَن تَقُولَ فَرَّقۡتَ بَيۡنَ بَنِيٓ إِسۡرَـٰٓءِيلَ وَلَمۡ تَرۡقُبۡ قَوۡلِي
(itaṟku hārūṉ;)"eṉ tāyiṉ makaṉē! Eṉ tāṭiyaiyō eṉ talai (muṭi)yaiyō piṭi(ttiḻu)kkātīrkaḷ; 'paṉī isrāyīliṭaiyē nīṅkaḷ piriviṉaiyai uṇṭākki viṭṭīrkaḷ; eṉ vārttaikkāka nīṅkaḷ kāttirukkavillai!' Eṉṟu nīr kūṟuvīrō eṉa niccayamāka nāṉ añciṉēṉ" eṉṟu kūṟiṉār
Surah Taha, Verse 94
قَالَ فَمَا خَطۡبُكَ يَٰسَٰمِرِيُّ
sāmiriyyē! Uṉ viṣayameṉṉa?" Eṉṟu mūsā avaṉiṭam kēṭṭār
Surah Taha, Verse 95
قَالَ بَصُرۡتُ بِمَا لَمۡ يَبۡصُرُواْ بِهِۦ فَقَبَضۡتُ قَبۡضَةٗ مِّنۡ أَثَرِ ٱلرَّسُولِ فَنَبَذۡتُهَا وَكَذَٰلِكَ سَوَّلَتۡ لِي نَفۡسِي
Avarkaḷ kāṇāta oṉṟai nāṉ kaṇṭēṉ; ākavē, nāṉ anta tūtar kālaṭiyiliruntu oru piṭi (maṇṇākap) piṭittu, atai eṟintēṉ; avvitam (ceyvatai) eṉ maṉam eṉakku aḻakā(ṉa ceyalā)ka ākkiṟṟu" eṉa (sāmirī patil) coṉṉāṉ
Surah Taha, Verse 96
قَالَ فَٱذۡهَبۡ فَإِنَّ لَكَ فِي ٱلۡحَيَوٰةِ أَن تَقُولَ لَا مِسَاسَۖ وَإِنَّ لَكَ مَوۡعِدٗا لَّن تُخۡلَفَهُۥۖ وَٱنظُرۡ إِلَىٰٓ إِلَٰهِكَ ٱلَّذِي ظَلۡتَ عَلَيۡهِ عَاكِفٗاۖ لَّنُحَرِّقَنَّهُۥ ثُمَّ لَنَنسِفَنَّهُۥ فِي ٱلۡيَمِّ نَسۡفًا
nī iṅkiruntu pōy viṭu niccayamāka inta vāḻkkaiyil (evaraik kaṇṭālum, eṉṉait)"tīṇṭātīrkaḷ" eṉṟu col(lit tiri)vatu tāṉ uṉakkuḷḷatu, (maṟumaiyil) niccayamāka uṉakku vākkaḷikkappaṭṭa vētaṉaiyum uṇṭu atai viṭṭum nī tappamāṭṭāy; mēlum; nī taripaṭṭu ārātaṉai ceytu koṇṭiruntāyē anta"nāyaṉaip" pār; niccayamāka ataṉaic cuṭṭerittup piṉṉar (cāmpalākki) ataik kaṭalil parattiviṭuvōm" eṉṟār
Surah Taha, Verse 97
إِنَّمَآ إِلَٰهُكُمُ ٱللَّهُ ٱلَّذِي لَآ إِلَٰهَ إِلَّا هُوَۚ وَسِعَ كُلَّ شَيۡءٍ عِلۡمٗا
uṅkaḷuṭaiya nāyaṉ allāh oruvaṉtāṉ; avaṉait tavira (vaṇakkattiṟkuriya) nāyaṉ vēṟillai ellāp poruṭkaḷilum ñāṉattāl vicālamāṉavaṉ" eṉṟum kūṟiṉār
Surah Taha, Verse 98
كَذَٰلِكَ نَقُصُّ عَلَيۡكَ مِنۡ أَنۢبَآءِ مَا قَدۡ سَبَقَۚ وَقَدۡ ءَاتَيۡنَٰكَ مِن لَّدُنَّا ذِكۡرٗا
(napiyē!) Ivvāṟē muṉ ceṉṟu pōṉavarkaḷiṉ varalāṟṟai nām umakkuk kūṟukiṟōm; mēlum tiṭṭamāka nam'miṭamiruntu niṉaivūṭṭum nallupatēcattai (ittiruk kur'āṉai) nām umakkuk koṭuttirukkiṟōm
Surah Taha, Verse 99
مَّنۡ أَعۡرَضَ عَنۡهُ فَإِنَّهُۥ يَحۡمِلُ يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِ وِزۡرًا
evaṉ ataṉaip puṟakkaṇikkiṉṟāṉō, avaṉ kiyāma nāḷil (pāvac) cumaiyaic cumappāṉ
Surah Taha, Verse 100
خَٰلِدِينَ فِيهِۖ وَسَآءَ لَهُمۡ يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِ حِمۡلٗا
a(ppaṭic cumappa)varkaḷ atil ennāḷum (ataic cumantavāṟē) iruppārkaḷ; kiyāma nāḷil iccumai avarkaḷukku mikavum keṭṭatu
Surah Taha, Verse 101
يَوۡمَ يُنفَخُ فِي ٱلصُّورِۚ وَنَحۡشُرُ ٱلۡمُجۡرِمِينَ يَوۡمَئِذٖ زُرۡقٗا
sūr (ekkāḷam) ūtappaṭum nāḷ atu kuṟṟavāḷikaḷai, (payattiṉāl) nīlam pūtta kaṇṇuṭaiyōrāk nām annāḷil oṉṟu cērppōm
Surah Taha, Verse 102
يَتَخَٰفَتُونَ بَيۡنَهُمۡ إِن لَّبِثۡتُمۡ إِلَّا عَشۡرٗا
nīṅkaḷ pattu (nāṭkaḷu)kku mēl (pūmiyil) taṅkiyatillai" eṉṟu avarkaḷ taṅkaḷukkiṭaiyil irakaciyam pēcik koḷvārkaḷ
Surah Taha, Verse 103
نَّحۡنُ أَعۡلَمُ بِمَا يَقُولُونَ إِذۡ يَقُولُ أَمۡثَلُهُمۡ طَرِيقَةً إِن لَّبِثۡتُمۡ إِلَّا يَوۡمٗا
oru nāḷēyaṉṟi (atikamāka) nīṅkaḷ taṅkavillai" eṉṟu avarkaḷil nalvaḻiyil ceṉṟavarkaḷ kūṟuvataiyum nām naṉkaṟivōm
Surah Taha, Verse 104
وَيَسۡـَٔلُونَكَ عَنِ ٱلۡجِبَالِ فَقُلۡ يَنسِفُهَا رَبِّي نَسۡفٗا
(Napiyē!) Iṉṉum um'miṭam malaikaḷaippaṟṟi avarkaḷ kēṭkiṟārkaḷ. "Avaikaḷai eṉ iṟaivaṉ tūḷ tūḷākki (maṇalkaḷaip pōl parappi)viṭuvāṉ" eṉṟu nīr kūṟuvīrāka
Surah Taha, Verse 105
فَيَذَرُهَا قَاعٗا صَفۡصَفٗا
piṉpu, avaṟṟaic camaveḷiyākki viṭuvāṉ
Surah Taha, Verse 106
لَّا تَرَىٰ فِيهَا عِوَجٗا وَلَآ أَمۡتٗا
atil nīr mēṭu paḷḷattai kāṇamāṭṭīr
Surah Taha, Verse 107
يَوۡمَئِذٖ يَتَّبِعُونَ ٱلدَّاعِيَ لَا عِوَجَ لَهُۥۖ وَخَشَعَتِ ٱلۡأَصۡوَاتُ لِلرَّحۡمَٰنِ فَلَا تَسۡمَعُ إِلَّا هَمۡسٗا
annāḷil avarkaḷ (sūr mūlam) aḻaippavaraiyē piṉpaṟṟic celvārkaḷ; atil ettakaiya kōṇalum irukkātu iṉṉum (av vēḷai) arrahmāṉukku (añci) ellāc captaṅkaḷum oṭuṅki viṭum. Kālkaḷ (metuvāka aṭiyeṭuttu vaikkum) captattait tavira (vēṟetaiyum) nīr kēṭkamāṭṭīr
Surah Taha, Verse 108
يَوۡمَئِذٖ لَّا تَنفَعُ ٱلشَّفَٰعَةُ إِلَّا مَنۡ أَذِنَ لَهُ ٱلرَّحۡمَٰنُ وَرَضِيَ لَهُۥ قَوۡلٗا
annāḷil arrahmāṉ evarai aṉumatittu, evaruṭaiya pēccai uvantu koḷkiṟāṉō, avarkaḷait tavira vēṟu evaruṭaiya ṣaḥpā'attum (parinturaiyum) palaṉaḷikkātu
Surah Taha, Verse 109
يَعۡلَمُ مَا بَيۡنَ أَيۡدِيهِمۡ وَمَا خَلۡفَهُمۡ وَلَا يُحِيطُونَ بِهِۦ عِلۡمٗا
avarkaḷukku muṉṉiruppataiyum, avarkaḷukkup piṉṉāl iruppataiyum avaṉ naṉkaṟivāṉ; āṉāl avarkaḷ atai(t taṅkaḷ) kalviyaṟivu koṇṭu cūḻntaṟiya māṭṭārkaḷ
Surah Taha, Verse 110
۞وَعَنَتِ ٱلۡوُجُوهُ لِلۡحَيِّ ٱلۡقَيُّومِۖ وَقَدۡ خَابَ مَنۡ حَمَلَ ظُلۡمٗا
iṉṉum, nilaittavaṉākiya nittiya jīvaṉāṉa (allāhvukku) yāvaruṭaiya mukaṅkaḷum paṇintu tāḻntuviṭum; ākavē evaṉ akkiramattaic cumantu koṇṭāṉō, avaṉ naṟpēṟiḻantavaṉāki viṭuvāṉ
Surah Taha, Verse 111
وَمَن يَعۡمَلۡ مِنَ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ وَهُوَ مُؤۡمِنٞ فَلَا يَخَافُ ظُلۡمٗا وَلَا هَضۡمٗا
evar muḥmiṉāka iruntu, sālihāṉa naṟceyalkaḷaic ceykiṟārō avar tamakku aniyāyam ceyyappaṭumeṉṟō, (tamakkuriya) naṟkūli kuṟaintuviṭumeṉṟō payappaṭamāṭṭārkaḷ
Surah Taha, Verse 112
وَكَذَٰلِكَ أَنزَلۡنَٰهُ قُرۡءَانًا عَرَبِيّٗا وَصَرَّفۡنَا فِيهِ مِنَ ٱلۡوَعِيدِ لَعَلَّهُمۡ يَتَّقُونَ أَوۡ يُحۡدِثُ لَهُمۡ ذِكۡرٗا
mēlum, ivvitamākavē inta kur'āṉai arapi moḻiyil nām iṟakki vaittōm; avarkaḷ payapaktiyuṭaiyavarkaḷāka ākum poruṭṭu, allatu nallupatēcattai avarkaḷukku niṉaivūṭṭum poruṭṭu, itil avarkaḷukku eccarikkaiyai vivarittirukkiṉṟōm
Surah Taha, Verse 113
فَتَعَٰلَى ٱللَّهُ ٱلۡمَلِكُ ٱلۡحَقُّۗ وَلَا تَعۡجَلۡ بِٱلۡقُرۡءَانِ مِن قَبۡلِ أَن يُقۡضَىٰٓ إِلَيۡكَ وَحۡيُهُۥۖ وَقُل رَّبِّ زِدۡنِي عِلۡمٗا
Ākavē, uṇmai aracaṉākiya allāhvē mika uyarntavaṉ; iṉṉum (napiyē!) Umakku (kur'āṉiṉ) vahī aṟivikkappaṭṭu atu muṭivataṟku muṉṉatākavē kur'āṉai ōta nīr avacarappaṭātīr; "iṟaivā! Kalvi ñāṉattai eṉakku atikappaṭuttuvāyāka!" Eṉṟum nīr pirārttaṉai ceyvīrāka
Surah Taha, Verse 114
وَلَقَدۡ عَهِدۡنَآ إِلَىٰٓ ءَادَمَ مِن قَبۡلُ فَنَسِيَ وَلَمۡ نَجِدۡ لَهُۥ عَزۡمٗا
muṉṉar, nām ātamukku niccayamāka kaṭṭaḷaiyiṭṭiruntōm; āṉāl (ataṉai) avar maṟantu viṭṭār (akkaṭṭaḷaipaṭi naṭakkum) uṟutippāṭṭai nām avariṭam kāṇavillai
Surah Taha, Verse 115
وَإِذۡ قُلۡنَا لِلۡمَلَـٰٓئِكَةِ ٱسۡجُدُواْ لِأٓدَمَ فَسَجَدُوٓاْ إِلَّآ إِبۡلِيسَ أَبَىٰ
nīṅkaḷ ātamukku sujūtu ceyyuṅkaḷ" eṉṟu nām vāṉavarkaḷiṭam kūṟiya pōtu, iplīsai tavira, avarkaḷ sujūtu ceytārkaḷ. Avaṉ (avvāṟu ceyyātu) vilakik koṇṭāṉ
Surah Taha, Verse 116
فَقُلۡنَا يَـٰٓـَٔادَمُ إِنَّ هَٰذَا عَدُوّٞ لَّكَ وَلِزَوۡجِكَ فَلَا يُخۡرِجَنَّكُمَا مِنَ ٱلۡجَنَّةِ فَتَشۡقَىٰٓ
appoḻutu"ātamē! Niccayamāka ivaṉ umakkum, um'muṭaiya maṉaivikkum pakaivaṉāvāṉ; ātalāl, uṅkaḷiruvaraiyum iccuvaṉapatiyiliruntu tiṭṭamāka veḷiyēṟṟa (iṭan) taravēṇṭām; iṉṟēl nīr perum iṉṉalukkuḷḷāvīr
Surah Taha, Verse 117
إِنَّ لَكَ أَلَّا تَجُوعَ فِيهَا وَلَا تَعۡرَىٰ
niccayamāka nīr i(c cuvarkkat)til paciyākavō nirvāṇamākavō irukkamāṭṭīr
Surah Taha, Verse 118
وَأَنَّكَ لَا تَظۡمَؤُاْ فِيهَا وَلَا تَضۡحَىٰ
iṉṉum itil nīr tākikkavum, veyiḷil (kaṣṭap)paṭavum māṭṭīr (eṉṟu kūṟiṉōm)
Surah Taha, Verse 119
فَوَسۡوَسَ إِلَيۡهِ ٱلشَّيۡطَٰنُ قَالَ يَـٰٓـَٔادَمُ هَلۡ أَدُلُّكَ عَلَىٰ شَجَرَةِ ٱلۡخُلۡدِ وَمُلۡكٖ لَّا يَبۡلَىٰ
āṉāl, ṣaittāṉ avarukku (ūcalāṭṭattaiyum) kuḻappattaiyum uṇṭākki"ātamē! Nittiya vāḻvaḷikkum marattaiyum, aḻivillāta aracāṅkattaiyum umakku nāṉ aṟivittut taravā?" Eṉṟu kēṭṭāṉ
Surah Taha, Verse 120
فَأَكَلَا مِنۡهَا فَبَدَتۡ لَهُمَا سَوۡءَٰتُهُمَا وَطَفِقَا يَخۡصِفَانِ عَلَيۡهِمَا مِن وَرَقِ ٱلۡجَنَّةِۚ وَعَصَىٰٓ ءَادَمُ رَبَّهُۥ فَغَوَىٰ
piṉṉar (iplīsiṉ ācai vārttaippaṭi) avviruvarum a(m marat)tiṉiṉṟu pucittaṉar uṭaṉē avviruvariṉ veṭkat talaṅkaḷum veḷiyāyiṉa ākavē avviruvarum cuvarkkattuc cōlaiyiṉ ilaiyaik koṇṭu avaṟṟai maṟaittuk koḷḷalāṉārkaḷ; ivvāṟu ātam tam'muṭaiya iṟaivaṉukku māṟu ceytu, ataṉāl vaḻi picaki viṭṭār
Surah Taha, Verse 121
ثُمَّ ٱجۡتَبَٰهُ رَبُّهُۥ فَتَابَ عَلَيۡهِ وَهَدَىٰ
piṉṉar avaratu iṟaivaṉ avarait tērnteṭuttu avarai maṉṉittu nērvaḻiyum kāṭṭiṉāṉ
Surah Taha, Verse 122
قَالَ ٱهۡبِطَا مِنۡهَا جَمِيعَۢاۖ بَعۡضُكُمۡ لِبَعۡضٍ عَدُوّٞۖ فَإِمَّا يَأۡتِيَنَّكُم مِّنِّي هُدٗى فَمَنِ ٱتَّبَعَ هُدَايَ فَلَا يَضِلُّ وَلَا يَشۡقَىٰ
Itiliruntu nīṅkaḷ iruvarum cēkaramāka iṅkiruntu veḷiyēṟi viṭuṅkaḷ. Uṅka(ḷ cantatika)ḷil cilarukkuc cilar pakaivarkaḷākavēyiruppārkaḷ; appoḻutu niccayamāka eṉṉiṭamiruntu uṅkaḷukku nērvaḻi varum; evar eṉṉuṭaiya nērvaḻiyaip piṉ paṟṟi naṭakkiṟārō avar vaḻi tavaṟavum māṭṭār, naṟpēṟiḻakkavum māṭṭār
Surah Taha, Verse 123
وَمَنۡ أَعۡرَضَ عَن ذِكۡرِي فَإِنَّ لَهُۥ مَعِيشَةٗ ضَنكٗا وَنَحۡشُرُهُۥ يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِ أَعۡمَىٰ
evaṉ eṉṉuṭaiya upatēcattaip puṟakkaṇikkiṟāṉō, niccayamāka avaṉukku nerukkaṭiyāṉa vāḻkkaiyē irukkum; mēlum, nām avaṉai kiyāma nāḷil kuruṭaṉāvē eḻuppuvōm" eṉṟu kūṟiṉāṉ
Surah Taha, Verse 124
قَالَ رَبِّ لِمَ حَشَرۡتَنِيٓ أَعۡمَىٰ وَقَدۡ كُنتُ بَصِيرٗا
(appōtu avaṉ)"eṉ iṟaivaṉē! Nāṉ pārvaiyuṭaiyavaṉāka iruntēṉē! Eṉṉai ēṉ kuruṭaṉāka eḻuppiṉāy?" Eṉṟu kūṟuvāṉ
Surah Taha, Verse 125
قَالَ كَذَٰلِكَ أَتَتۡكَ ءَايَٰتُنَا فَنَسِيتَهَاۖ وَكَذَٰلِكَ ٱلۡيَوۡمَ تُنسَىٰ
(ataṟku iṟaivaṉ,)"ivvitamtāṉ irukkum; nam'muṭaiya vacaṉaṅkaḷ uṉṉiṭam vantaṉa avaṟṟai nī maṟantuviṭṭāy; avvāṟē iṉṟaiya tiṉam nīyum maṟakkappaṭṭu viṭṭāy" eṉṟu kūṟuvāṉ
Surah Taha, Verse 126
وَكَذَٰلِكَ نَجۡزِي مَنۡ أَسۡرَفَ وَلَمۡ يُؤۡمِنۢ بِـَٔايَٰتِ رَبِّهِۦۚ وَلَعَذَابُ ٱلۡأٓخِرَةِ أَشَدُّ وَأَبۡقَىٰٓ
ākavē, evaṉ taṉ iṟaivaṉuṭaiya vacaṉaṅkaḷiṉ mēl nampikkai koḷḷāmal, varampu mīṟi naṭakkiṉṟāṉō avaṉukku ivvāṟutāṉ nām kūli koṭuppōm; mēlum maṟumaiyiṉ vētaṉai mikavum kaṭiṉamāṉatum nilaiyāṉatumākum
Surah Taha, Verse 127
أَفَلَمۡ يَهۡدِ لَهُمۡ كَمۡ أَهۡلَكۡنَا قَبۡلَهُم مِّنَ ٱلۡقُرُونِ يَمۡشُونَ فِي مَسَٰكِنِهِمۡۚ إِنَّ فِي ذَٰلِكَ لَأٓيَٰتٖ لِّأُوْلِي ٱلنُّهَىٰ
ivarkaḷukku muṉ nām ettaṉaiyō talaimuṟaiyiṉarai aḻittirukkiṟōm eṉpatu avarkaḷukku(p paṭippiṉaiyait tantu) nēr vaḻi kāṭṭavillaiyā? (Aḻintu pōṉa) avarkaḷ kuṭiyirunta iṭaṅkaḷil tāṉē ivarkaḷ naṭakkiṟārkaḷ; niccayamāka atil aṟivuṭaiyōrukku attāṭcikaḷ uḷḷaṉa
Surah Taha, Verse 128
وَلَوۡلَا كَلِمَةٞ سَبَقَتۡ مِن رَّبِّكَ لَكَانَ لِزَامٗا وَأَجَلٞ مُّسَمّٗى
umatu iṟaivaṉiṭamiruntu oru vākkum (taṇṭaṉaikkāṉa) kuṟippiṭṭa oru tavaṇaiyum muntirā viṭṭāl atu (vētaṉai) ēṟpaṭṭu irukkum
Surah Taha, Verse 129
فَٱصۡبِرۡ عَلَىٰ مَا يَقُولُونَ وَسَبِّحۡ بِحَمۡدِ رَبِّكَ قَبۡلَ طُلُوعِ ٱلشَّمۡسِ وَقَبۡلَ غُرُوبِهَاۖ وَمِنۡ ءَانَآيِٕ ٱلَّيۡلِ فَسَبِّحۡ وَأَطۡرَافَ ٱلنَّهَارِ لَعَلَّكَ تَرۡضَىٰ
Ākavē (napiyē!) Avarkaḷ colvatai(yellām) nīr poṟuttuk koḷvīrāka iṉṉum cūriyaṉ utippataṟku muṉṉum, atu aṭaivataṟku muṉṉum, iraviṉ nēraṅkaḷilum um'muṭaiya iṟaivaṉiṉ pukaḻait tutittut toḻuvīrāka mēlum iṉṉum pakaliṉ (iru) muṉaikaḷilum ivvāṟē tuti ceytu toḻuvīrāka itaṉāl (naṉmaikaḷaṭaintu) nīr tirupti peṟalām
Surah Taha, Verse 130
وَلَا تَمُدَّنَّ عَيۡنَيۡكَ إِلَىٰ مَا مَتَّعۡنَا بِهِۦٓ أَزۡوَٰجٗا مِّنۡهُمۡ زَهۡرَةَ ٱلۡحَيَوٰةِ ٱلدُّنۡيَا لِنَفۡتِنَهُمۡ فِيهِۚ وَرِزۡقُ رَبِّكَ خَيۡرٞ وَأَبۡقَىٰ
iṉṉum, avarkaḷil cila piriviṉar iṉpamaṉupavikka nām koṭuttirukkum (vāḻkkai vacatikaḷiṉ) pakkam umatu kaṇkaḷai nīṭṭātīr; (ivaiyellām) avarkaḷaic cōtippataṟkākavē nām koṭuttuḷḷa ulaka vāḻkkaiyiṉ alaṅkāraṅkaḷākum. Umatu iṟaivaṉ (maṟumaiyil umakku) vaḻaṅkaviruppatu ciṟantatum nilaiyāṉatum ākum
Surah Taha, Verse 131
وَأۡمُرۡ أَهۡلَكَ بِٱلصَّلَوٰةِ وَٱصۡطَبِرۡ عَلَيۡهَاۖ لَا نَسۡـَٔلُكَ رِزۡقٗاۖ نَّحۡنُ نَرۡزُقُكَۗ وَٱلۡعَٰقِبَةُ لِلتَّقۡوَىٰ
(napiyē!) Um kuṭumpattiṉarait toḻutu varumāṟu nīr ēvuvīrāka! (Toḻukaiyiṉ mītu) nīr poṟumaiyum, uṟutiyum koṇṭiruppīrāka! Nām um'miṭam uṇavu kēṭkavillai āṉāl umakku uṇavai nām koṭukkiṟōm; iṟutiyākac ciṟanta nilai payapakti(yuṭaiyōru)kkut tāṉ
Surah Taha, Verse 132
وَقَالُواْ لَوۡلَا يَأۡتِينَا بِـَٔايَةٖ مِّن رَّبِّهِۦٓۚ أَوَلَمۡ تَأۡتِهِم بَيِّنَةُ مَا فِي ٱلصُّحُفِ ٱلۡأُولَىٰ
tam iṟaivaṉiṭamiruntu ōr attāṭciyai ēṉ avar nam'miṭam koṇṭu varavillai?" Eṉṟu (nirākarippōr) kēṭkiṉṟaṉar; muntaiya vētaṅkaḷil uḷḷa teḷivāṉa attāṭcikaḷ avarkaḷukku varavillaiyā
Surah Taha, Verse 133
وَلَوۡ أَنَّآ أَهۡلَكۡنَٰهُم بِعَذَابٖ مِّن قَبۡلِهِۦ لَقَالُواْ رَبَّنَا لَوۡلَآ أَرۡسَلۡتَ إِلَيۡنَا رَسُولٗا فَنَتَّبِعَ ءَايَٰتِكَ مِن قَبۡلِ أَن نَّذِلَّ وَنَخۡزَىٰ
iṉṉum (nam tūtar) varuvataṟku muṉ, nām ivarkaḷai vētaṉai ceytu aḻittiruntāl, avarkaḷ, "eṅkaḷ iṟaivā! Nī eṅkaḷukku oru tūtarai aṉuppiyirukka vēṇṭāmā? Avvāṟāyiṉ nāṅkaḷ ciṟumaippaṭuvataṟkum, kēvalappaṭuvataṟkum muṉ uṉ vacaṉaṅkaḷaip piṉpaṟṟiyiruppōmē" eṉṟu kūṟuvārkaḷ
Surah Taha, Verse 134
قُلۡ كُلّٞ مُّتَرَبِّصٞ فَتَرَبَّصُواْۖ فَسَتَعۡلَمُونَ مَنۡ أَصۡحَٰبُ ٱلصِّرَٰطِ ٱلسَّوِيِّ وَمَنِ ٱهۡتَدَىٰ
(Napiyē! "Iṟuti nāḷai) aṉaivarum etirpārttiruppārkaḷē! Ākavē nīṅkaḷum etirpārttiruṅkaḷ, nērāṉa vaḻiyai uṭaiyavar yār? Nēr vaḻi aṭaintu viṭṭavarkaḷ yār? Eṉpataiyum tiṭamāka nīṅkaḷ aṟintu koḷvīrkaḷ" eṉṟu nīr kūṟuvīrāka
Surah Taha, Verse 135