Surah Al-Anbiya - Sinhala Translation by Www.islamhouse.com
ٱقۡتَرَبَ لِلنَّاسِ حِسَابُهُمۡ وَهُمۡ فِي غَفۡلَةٖ مُّعۡرِضُونَ
janayāṭa, ovun udāsīnava piṭudakinnan lesa siṭiya dī ovungē viniścaya samīpa viya
Surah Al-Anbiya, Verse 1
مَا يَأۡتِيهِم مِّن ذِكۡرٖ مِّن رَّبِّهِم مُّحۡدَثٍ إِلَّا ٱسۡتَمَعُوهُ وَهُمۡ يَلۡعَبُونَ
ovun veta ovungē paramādhipatigen nava upadesak pæmiṇi sǣma viṭekama ovun eya hāsyayaṭa lak karamin savan dunnā misa næta
Surah Al-Anbiya, Verse 2
لَاهِيَةٗ قُلُوبُهُمۡۗ وَأَسَرُّواْ ٱلنَّجۡوَى ٱلَّذِينَ ظَلَمُواْ هَلۡ هَٰذَآ إِلَّا بَشَرٞ مِّثۡلُكُمۡۖ أَفَتَأۡتُونَ ٱلسِّحۡرَ وَأَنتُمۡ تُبۡصِرُونَ
ovungē hadavat avadhānayakin torava pavatī. tavada "mohu num̆balā men miniseku misa vena kavuruda? num̆balā dæka dækama hūniyama vetaṭa yannehudæ?" yæyi aparādha kaḷavun rahas sākacchāvan rahasin katā karagatha
Surah Al-Anbiya, Verse 3
قَالَ رَبِّي يَعۡلَمُ ٱلۡقَوۡلَ فِي ٱلسَّمَآءِ وَٱلۡأَرۡضِۖ وَهُوَ ٱلسَّمِيعُ ٱلۡعَلِيمُ
māgē paramādhipati ahashi hā mahapoḷovehi (sidu vana) prakāśayan danī. tavada ohu sarva śrāvakaya. sarvagnānīya yæyi ohu (nabivarayā) pævasuvēya
Surah Al-Anbiya, Verse 4
بَلۡ قَالُوٓاْ أَضۡغَٰثُ أَحۡلَٰمِۭ بَلِ ٱفۡتَرَىٰهُ بَلۡ هُوَ شَاعِرٞ فَلۡيَأۡتِنَا بِـَٔايَةٖ كَمَآ أُرۡسِلَ ٱلۡأَوَّلُونَ
næta. eya (nabivarayā gena ā śuddha vū vadan) sihina vala vyākūlatvayaki. esē nova ohu eya getuvēya. næta. ohu kaviyeki.eheyin mutunmittanṭa evanu læbuvāk men saṁgnāvak ohu apa veta gena etvā yæyi ovuhu pævasūha
Surah Al-Anbiya, Verse 5
مَآ ءَامَنَتۡ قَبۡلَهُم مِّن قَرۡيَةٍ أَهۡلَكۡنَٰهَآۖ أَفَهُمۡ يُؤۡمِنُونَ
ovunaṭa pera api vināśa kaḷa kisidu gammānayak (ehi væsiyan) viśvāsa nokaḷēya. esē nam movun viśvāsa karanu æt da
Surah Al-Anbiya, Verse 6
وَمَآ أَرۡسَلۡنَا قَبۡلَكَ إِلَّا رِجَالٗا نُّوحِيٓ إِلَيۡهِمۡۖ فَسۡـَٔلُوٓاْ أَهۡلَ ٱلذِّكۡرِ إِن كُنتُمۡ لَا تَعۡلَمُونَ
num̆baṭa pera api dūtayin lesa piriminvama misa evvē næta. api ovunaṭa dēva paṇiviḍa labā dunimu. eheyin num̆balā nodæna siṭinnē nam dænuma ættangen num̆balā vimasanu
Surah Al-Anbiya, Verse 7
وَمَا جَعَلۡنَٰهُمۡ جَسَدٗا لَّا يَأۡكُلُونَ ٱلطَّعَامَ وَمَا كَانُواْ خَٰلِدِينَ
tavada āhāra anubhava nokarana śarīrayak bavaṭa api ovun pat nokaḷemu. tavada ovuhu sadātanikayin novūha
Surah Al-Anbiya, Verse 8
ثُمَّ صَدَقۡنَٰهُمُ ٱلۡوَعۡدَ فَأَنجَيۡنَٰهُمۡ وَمَن نَّشَآءُ وَأَهۡلَكۡنَا ٱلۡمُسۡرِفِينَ
pasu va ema pratignāva ovunaṭa api sæbǣ kaḷemu. eviṭa api ovun hā apa abhimata karannā vū aya mudavā gattemu. tavada sīmāva ikmavā giyavun api vināśa kaḷemu
Surah Al-Anbiya, Verse 9
لَقَدۡ أَنزَلۡنَآ إِلَيۡكُمۡ كِتَٰبٗا فِيهِ ذِكۡرُكُمۡۚ أَفَلَا تَعۡقِلُونَ
ehi num̆balā gæna san̆dahanak æti dēva granthayak num̆balā veta sæbævinma api pahaḷa kaḷemu. num̆balā vaṭahā gata yutu novēda
Surah Al-Anbiya, Verse 10
وَكَمۡ قَصَمۡنَا مِن قَرۡيَةٖ كَانَتۡ ظَالِمَةٗ وَأَنشَأۡنَا بَعۡدَهَا قَوۡمًا ءَاخَرِينَ
tavada aparādhakārī vū gammāna kopamaṇak api sunu visunu kaḷemu da?. tavada eyaṭa pasu va api venat pirisak bihi kaḷemu
Surah Al-Anbiya, Verse 11
فَلَمَّآ أَحَسُّواْ بَأۡسَنَآ إِذَا هُم مِّنۡهَا يَرۡكُضُونَ
ovunaṭa apagē dan̆ḍuvama hæn̆gī giya kalhi ovun eyin palā yati
Surah Al-Anbiya, Verse 12
لَا تَرۡكُضُواْ وَٱرۡجِعُوٓاْ إِلَىٰ مَآ أُتۡرِفۡتُمۡ فِيهِ وَمَسَٰكِنِكُمۡ لَعَلَّكُمۡ تُسۡـَٔلُونَ
num̆balā palā noyanu. ehi num̆balā bhukti vin̆dinu læbuvā vū dǣ veta da num̆balāgē vāsasthāna veta da num̆balā nævata hærī yanu. num̆balā praśna karanu læbiya hæki vanu piṇisa
Surah Al-Anbiya, Verse 13
قَالُواْ يَٰوَيۡلَنَآ إِنَّا كُنَّا ظَٰلِمِينَ
ahō apagē vināśaya, niyata vaśayenma api aparādhakārayin lesa siṭiyemu yæyi ovuhu pævasūha
Surah Al-Anbiya, Verse 14
فَمَا زَالَت تِّلۡكَ دَعۡوَىٰهُمۡ حَتَّىٰ جَعَلۡنَٰهُمۡ حَصِيدًا خَٰمِدِينَ
api ovun neḷana lada (asvænna) puphassanu læbū dē bavaṭa pat karana tek ovungē ema vælapīma ivat novīya
Surah Al-Anbiya, Verse 15
وَمَا خَلَقۡنَا ٱلسَّمَآءَ وَٱلۡأَرۡضَ وَمَا بَيۡنَهُمَا لَٰعِبِينَ
tavada ahas hā mahapoḷovada ē deka atara æti dǣ da keḷi lol karannak vaśayen api nomævvemu
Surah Al-Anbiya, Verse 16
لَوۡ أَرَدۡنَآ أَن نَّتَّخِذَ لَهۡوٗا لَّٱتَّخَذۡنَٰهُ مِن لَّدُنَّآ إِن كُنَّا فَٰعِلِينَ
api hāsyayaṭa gannaṭa situvē nam, eya esē sidu karannan lesa siṭiyemu nam apa visinma eya gannaṭa tibuṇi
Surah Al-Anbiya, Verse 17
بَلۡ نَقۡذِفُ بِٱلۡحَقِّ عَلَى ٱلۡبَٰطِلِ فَيَدۡمَغُهُۥ فَإِذَا هُوَ زَاهِقٞۚ وَلَكُمُ ٱلۡوَيۡلُ مِمَّا تَصِفُونَ
namut api satyaya gena asatyayaṭa erehi va pahara dennemu. eya eviṭa eya(asatyaya) paha kara damayi. eviṭa eya vināśa vī yannaki. tavada num̆balā (allāhṭa daruveku hō biriyaku ætæyi yanuven) varṇanā karana dǣ hētuven num̆balāṭa (vayil nam) vināśaya æta
Surah Al-Anbiya, Verse 18
وَلَهُۥ مَن فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِۚ وَمَنۡ عِندَهُۥ لَا يَسۡتَكۡبِرُونَ عَنۡ عِبَادَتِهِۦ وَلَا يَسۡتَحۡسِرُونَ
ahashi hā mahapoḷovehi siṭinnan da ohu abiyasa siṭinnan da (malakvarun) ohu satuya. ohuṭa vandanāmānaya kirīma sambandhayen ovuhu uḍan̆gu noveti. tavada ovuhu viḍāvaṭa pat noveti
Surah Al-Anbiya, Verse 19
يُسَبِّحُونَ ٱلَّيۡلَ وَٱلنَّهَارَ لَا يَفۡتُرُونَ
rātri hā dahaval kālayē ovuhu suviśuddha karati. tavada ovuhu venatakaṭa yomu noveti
Surah Al-Anbiya, Verse 20
أَمِ ٱتَّخَذُوٓاْ ءَالِهَةٗ مِّنَ ٱلۡأَرۡضِ هُمۡ يُنشِرُونَ
esē nætahot maḷavun avadi kaḷa hæki devivarun ovuhu mahapoḷoven (tōrā) gattō da
Surah Al-Anbiya, Verse 21
لَوۡ كَانَ فِيهِمَآ ءَالِهَةٌ إِلَّا ٱللَّهُ لَفَسَدَتَاۚ فَسُبۡحَٰنَ ٱللَّهِ رَبِّ ٱلۡعَرۡشِ عَمَّا يَصِفُونَ
ē dekehi allāh hæra tavat deviyaku siṭiyē nam ē dekama arbudayaṭa patvanu æta. eheyin ovun varṇanā karana dæyin (arṣ hevat) sæbǣ rājadhāniyē himipāṇan vū allāh suviśuddhaya
Surah Al-Anbiya, Verse 22
لَا يُسۡـَٔلُ عَمَّا يَفۡعَلُ وَهُمۡ يُسۡـَٔلُونَ
ohu karana dǣ piḷiban̆da va vimasanu nolabayi. namut vimasanu labanuyē ovuhumaya
Surah Al-Anbiya, Verse 23
أَمِ ٱتَّخَذُواْ مِن دُونِهِۦٓ ءَالِهَةٗۖ قُلۡ هَاتُواْ بُرۡهَٰنَكُمۡۖ هَٰذَا ذِكۡرُ مَن مَّعِيَ وَذِكۡرُ مَن قَبۡلِيۚ بَلۡ أَكۡثَرُهُمۡ لَا يَعۡلَمُونَ ٱلۡحَقَّۖ فَهُم مُّعۡرِضُونَ
esē nætahot ohugen tora va devivarun ovuhu gattō da? num̆balāgē sādhaka gena enu. meya mā samaga vūvangē menehi kirīmaki. emenma maṭa pera siṭiyavungē da menehi kirīmaki yæyi (nabivaraya) num̆ba pavasanu. namut ovungen bahutarayak denā satyaya nodaniti. eheyin ovuhu piṭupānnan veti
Surah Al-Anbiya, Verse 24
وَمَآ أَرۡسَلۡنَا مِن قَبۡلِكَ مِن رَّسُولٍ إِلَّا نُوحِيٓ إِلَيۡهِ أَنَّهُۥ لَآ إِلَٰهَ إِلَّآ أَنَا۠ فَٱعۡبُدُونِ
niyata vaśayenma mā hæra venat deviyaku nomæta. eheyin num̆balā maṭama vandanāmānaya karanu’ yæyi ohu veta dēva paṇiviḍa danvā siṭīmen misa num̆baṭa pera kisidu dharma dūtayaku api noevvemu
Surah Al-Anbiya, Verse 25
وَقَالُواْ ٱتَّخَذَ ٱلرَّحۡمَٰنُ وَلَدٗاۗ سُبۡحَٰنَهُۥۚ بَلۡ عِبَادٞ مُّكۡرَمُونَ
tavada mahā karuṇānvitayāṇan daruvaku gattē yæyi ovuhu pavasati. ohu suviśuddhaya. namut (malakvarun vana) ovuhu garutvayaṭa pat karanu læbū gættō veti
Surah Al-Anbiya, Verse 26
لَا يَسۡبِقُونَهُۥ بِٱلۡقَوۡلِ وَهُم بِأَمۡرِهِۦ يَعۡمَلُونَ
ovuhu prakāśayen ohu va abibavā noyati. tavada ovuhu ohugē aṇa kriyātmaka karati
Surah Al-Anbiya, Verse 27
يَعۡلَمُ مَا بَيۡنَ أَيۡدِيهِمۡ وَمَا خَلۡفَهُمۡ وَلَا يَشۡفَعُونَ إِلَّا لِمَنِ ٱرۡتَضَىٰ وَهُم مِّنۡ خَشۡيَتِهِۦ مُشۡفِقُونَ
ovun atara æti dǣ da ovunaṭa pasupasin æti dǣ da ohu danī. ohugē tṛptiyaṭa pat vū aya venuven misa ovuhu mædihat noveti. tavada ovuhu ohu gæna æti biya hētuven tæti gannan veti
Surah Al-Anbiya, Verse 28
۞وَمَن يَقُلۡ مِنۡهُمۡ إِنِّيٓ إِلَٰهٞ مِّن دُونِهِۦ فَذَٰلِكَ نَجۡزِيهِ جَهَنَّمَۚ كَذَٰلِكَ نَجۡزِي ٱلظَّـٰلِمِينَ
ohu nova sæbævinma mamaya deviyā yæyi ovun aturin kavareku pavasannē da ohuṭa niraya prativipākayak lesa api dennemu. elesaya api aparādhakaruvanṭa pratiphala pirinamanuyē
Surah Al-Anbiya, Verse 29
أَوَلَمۡ يَرَ ٱلَّذِينَ كَفَرُوٓاْ أَنَّ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضَ كَانَتَا رَتۡقٗا فَفَتَقۡنَٰهُمَاۖ وَجَعَلۡنَا مِنَ ٱلۡمَآءِ كُلَّ شَيۡءٍ حَيٍّۚ أَفَلَا يُؤۡمِنُونَ
niyata vaśayenma ahas hā poḷova ekaṭa tibuni. pasu va api ē deka ven kaḷa bavat tavada jīvamāna sǣma deyakma jalayen æti kaḷa bavat pratikṣēpa kaḷavun noduṭuvō da? eheyin ovuhu viśvāsa kaḷa yutu novē da
Surah Al-Anbiya, Verse 30
وَجَعَلۡنَا فِي ٱلۡأَرۡضِ رَوَٰسِيَ أَن تَمِيدَ بِهِمۡ وَجَعَلۡنَا فِيهَا فِجَاجٗا سُبُلٗا لَّعَلَّهُمۡ يَهۡتَدُونَ
eya ovun nosolvana ayurin kan̆du mudun mahapoḷovē api æti kaḷemu. tavada ovun maga læbiya hæki vanu piṇisa ehi miṭiyāvat hā mārga da æti kaḷemu
Surah Al-Anbiya, Verse 31
وَجَعَلۡنَا ٱلسَّمَآءَ سَقۡفٗا مَّحۡفُوظٗاۖ وَهُمۡ عَنۡ ءَايَٰتِهَا مُعۡرِضُونَ
tavada ahasa surakṣita viyanak bavaṭa api pat kaḷemu. namut ovuhu ema saṁgnāvan piṭupānnan veti
Surah Al-Anbiya, Verse 32
وَهُوَ ٱلَّذِي خَلَقَ ٱلَّيۡلَ وَٱلنَّهَارَ وَٱلشَّمۡسَ وَٱلۡقَمَرَۖ كُلّٞ فِي فَلَكٖ يَسۡبَحُونَ
rātriya, dahavala, hiru hā san̆du mævvē ohuya. (ē) siyalla eka kakṣayaka pā veti
Surah Al-Anbiya, Verse 33
وَمَا جَعَلۡنَا لِبَشَرٖ مِّن قَبۡلِكَ ٱلۡخُلۡدَۖ أَفَإِيْن مِّتَّ فَهُمُ ٱلۡخَٰلِدُونَ
num̆baṭa pera kisidu minisekuṭa sadākal jīvitayak api æti nokaḷemu. eheyin num̆ba miya giyē nam eviṭa ovuhu sadātanikayō vetda
Surah Al-Anbiya, Verse 34
كُلُّ نَفۡسٖ ذَآئِقَةُ ٱلۡمَوۡتِۗ وَنَبۡلُوكُم بِٱلشَّرِّ وَٱلۡخَيۡرِ فِتۡنَةٗۖ وَإِلَيۡنَا تُرۡجَعُونَ
sǣma ātmayakma maraṇayē suvaya vin̆davannaki. tavada api napuren hā yahapatin parīkṣaṇayak lesin api num̆balā piriksannemu. tavada num̆balā nævata yomu karanu labanuyē apa vetamaya
Surah Al-Anbiya, Verse 35
وَإِذَا رَءَاكَ ٱلَّذِينَ كَفَرُوٓاْ إِن يَتَّخِذُونَكَ إِلَّا هُزُوًا أَهَٰذَا ٱلَّذِي يَذۡكُرُ ءَالِهَتَكُمۡ وَهُم بِذِكۡرِ ٱلرَّحۡمَٰنِ هُمۡ كَٰفِرُونَ
pratikṣēpa kaḷavun num̆ba va duṭu viṭa num̆balāgē devivarun gæna menehi karanuyē mohu dæyi pavasamin num̆ba va saradamak lesa misa ovuhu noganu æta. tavada ovuhu mahā karuṇānvitayāṇan menehi kirīmaṭa pratikṣēpa karannō veti
Surah Al-Anbiya, Verse 36
خُلِقَ ٱلۡإِنسَٰنُ مِنۡ عَجَلٖۚ سَأُوْرِيكُمۡ ءَايَٰتِي فَلَا تَسۡتَعۡجِلُونِ
minisā ikman suḷu gatiyen mavanu læbīya. māgē saṁgnāvan mama num̆balāṭa matu penvami. eheyin num̆balā magen (ēvā) ikmaṇin nopatanu
Surah Al-Anbiya, Verse 37
وَيَقُولُونَ مَتَىٰ هَٰذَا ٱلۡوَعۡدُ إِن كُنتُمۡ صَٰدِقِينَ
num̆balā satyavādīn lesa siṭiyehu nam mema pratignāva kavadā dæyi ovuhu vimasati
Surah Al-Anbiya, Verse 38
لَوۡ يَعۡلَمُ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ حِينَ لَا يَكُفُّونَ عَن وُجُوهِهِمُ ٱلنَّارَ وَلَا عَن ظُهُورِهِمۡ وَلَا هُمۡ يُنصَرُونَ
pratikṣēpa kaḷavun, ovungē muhuṇu hā ovungē kon̆du (nirā) ginnen ovunaṭa vaḷakāgata nohæki emenma ovunaṭa udav karanu nolabana avasthāva gæna dæna siṭiyā nam! (ovun ikman novanu æta)
Surah Al-Anbiya, Verse 39
بَلۡ تَأۡتِيهِم بَغۡتَةٗ فَتَبۡهَتُهُمۡ فَلَا يَسۡتَطِيعُونَ رَدَّهَا وَلَا هُمۡ يُنظَرُونَ
namut ovun veta hadisiyēma eya pæmiṇeyi. eviṭa eya ovun kampanayaṭa pat karayi. eviṭa eyaṭa praticāra dækvīmaṭa ovuhu hækiyāva nodarati. emenma ovun avakāśada denu nolabati
Surah Al-Anbiya, Verse 40
وَلَقَدِ ٱسۡتُهۡزِئَ بِرُسُلٖ مِّن قَبۡلِكَ فَحَاقَ بِٱلَّذِينَ سَخِرُواْ مِنۡهُم مَّا كَانُواْ بِهِۦ يَسۡتَهۡزِءُونَ
tavada num̆baṭa pera dharma dūtayin samaccalayaṭa lak karanu læbīya. eheyin kavara deyak piḷiban̆da va ovun samaccal karamin siṭiyē da eya, ovun aturin saradam kaḷavun vaṭalā gattēya
Surah Al-Anbiya, Verse 41
قُلۡ مَن يَكۡلَؤُكُم بِٱلَّيۡلِ وَٱلنَّهَارِ مِنَ ٱلرَّحۡمَٰنِۚ بَلۡ هُمۡ عَن ذِكۡرِ رَبِّهِم مُّعۡرِضُونَ
mahā karuṇānvitayāṇangen rātriyehi hā dahavalehi num̆balā va ārakṣā karannē kavarahudæyi num̆ba vimasanu. namut ovuhu ovungē paramādhipati menehi kirīmen piṭu dakinnan veti
Surah Al-Anbiya, Verse 42
أَمۡ لَهُمۡ ءَالِهَةٞ تَمۡنَعُهُم مِّن دُونِنَاۚ لَا يَسۡتَطِيعُونَ نَصۡرَ أَنفُسِهِمۡ وَلَا هُم مِّنَّا يُصۡحَبُونَ
esē nætahot, apagen torava ovun vaḷakvālana devivarun ovunaṭa vetda? tamanṭama upakāra kirīmaṭa pavā ovuhu hækiyāva nodarati. tavada ovuhu apagen mitu dahamak penvanu nolabati
Surah Al-Anbiya, Verse 43
بَلۡ مَتَّعۡنَا هَـٰٓؤُلَآءِ وَءَابَآءَهُمۡ حَتَّىٰ طَالَ عَلَيۡهِمُ ٱلۡعُمُرُۗ أَفَلَا يَرَوۡنَ أَنَّا نَأۡتِي ٱلۡأَرۡضَ نَنقُصُهَا مِنۡ أَطۡرَافِهَآۚ أَفَهُمُ ٱلۡغَٰلِبُونَ
esē nova, movunaṭa hā movungē mutun mittan haṭa digu āyuṣa kālayak gata vana tek api bhukti vin̆dīmaṭa saḷasvamu; api mahapoḷova ehi pætikaḍa valin aḍu karamin ena bava ovuhu noduṭuvōda? eheyin ovun (apa) abhibavā yannan vetda
Surah Al-Anbiya, Verse 44
قُلۡ إِنَّمَآ أُنذِرُكُم بِٱلۡوَحۡيِۚ وَلَا يَسۡمَعُ ٱلصُّمُّ ٱلدُّعَآءَ إِذَا مَا يُنذَرُونَ
sæbævinma mama num̆balāṭa avavāda karanuyē dēva paṇiviḍaya magini. namut ovunaṭa avavāda karanu labana viṭa ema ayædumaṭa bihiran savan nodeti
Surah Al-Anbiya, Verse 45
وَلَئِن مَّسَّتۡهُمۡ نَفۡحَةٞ مِّنۡ عَذَابِ رَبِّكَ لَيَقُولُنَّ يَٰوَيۡلَنَآ إِنَّا كُنَّا ظَٰلِمِينَ
num̆bagē paramādhipatigē dan̆ḍuvamin koṭasak ovunaṭa sparśa vūyē nam, ahō apagē vināśaya! niyata vaśayenma api aparādhakaruvan lesa siṭiyemu yæyi ovuhu nisakavama pavasanu æta
Surah Al-Anbiya, Verse 46
وَنَضَعُ ٱلۡمَوَٰزِينَ ٱلۡقِسۡطَ لِيَوۡمِ ٱلۡقِيَٰمَةِ فَلَا تُظۡلَمُ نَفۡسٞ شَيۡـٔٗاۖ وَإِن كَانَ مِثۡقَالَ حَبَّةٖ مِّنۡ خَرۡدَلٍ أَتَيۡنَا بِهَاۗ وَكَفَىٰ بِنَا حَٰسِبِينَ
tavada api maḷavun keren nægiṭu vanu labana dina san̆dahā sādhāraṇa tulāvan tabamu. eheyin kisidu ātmayak kisivakin hō aparādha karanu nolæbē. eya aba æṭayaka taram pramāṇayak vuvada api eya gena ennemu. gaṇan gannan vaśayen apama pramāṇavat
Surah Al-Anbiya, Verse 47
وَلَقَدۡ ءَاتَيۡنَا مُوسَىٰ وَهَٰرُونَ ٱلۡفُرۡقَانَ وَضِيَآءٗ وَذِكۡرٗا لِّلۡمُتَّقِينَ
(satyaya hā asatyaya ven kara dakvana) miṇum daṇḍaya da ālōkaya da biya bætimatunhaṭa vū upades da api mūsāṭa hā hārūnṭa pirinæmuvemu
Surah Al-Anbiya, Verse 48
ٱلَّذِينَ يَخۡشَوۡنَ رَبَّهُم بِٱلۡغَيۡبِ وَهُم مِّنَ ٱلسَّاعَةِ مُشۡفِقُونَ
ovuhu vanāhi gupta va siṭiya dī ovungē paramādhipatiṭa biya veti. tavada avasan hōrāva piḷiban̆da biyen pasuvannan veti
Surah Al-Anbiya, Verse 49
وَهَٰذَا ذِكۡرٞ مُّبَارَكٌ أَنزَلۡنَٰهُۚ أَفَأَنتُمۡ لَهُۥ مُنكِرُونَ
tavada meya api pahaḷa kaḷā vū samṛddhimat upadesaki. eheyin num̆balā eya piṭudakinnan vetda
Surah Al-Anbiya, Verse 50
۞وَلَقَدۡ ءَاتَيۡنَآ إِبۡرَٰهِيمَ رُشۡدَهُۥ مِن قَبۡلُ وَكُنَّا بِهِۦ عَٰلِمِينَ
mīṭa pera (væḍihiṭibhāvayaṭa patvīmaṭa perama) ibrāhīmṭa ohugē yaha maga api pirinæmuvemu. ē piḷiban̆da api dæna siṭinnan vūyemu
Surah Al-Anbiya, Verse 51
إِذۡ قَالَ لِأَبِيهِ وَقَوۡمِهِۦ مَا هَٰذِهِ ٱلتَّمَاثِيلُ ٱلَّتِيٓ أَنتُمۡ لَهَا عَٰكِفُونَ
‘num̆balā mehi (ælum karamin) ræn̆dī siṭina mema pratimāvan kumakdæ?yi ohugē piyāṇangen hā ohugē janayāgen ohu vimasū avasthāva sihipat karanu
Surah Al-Anbiya, Verse 52
قَالُواْ وَجَدۡنَآ ءَابَآءَنَا لَهَا عَٰبِدِينَ
apagē mutunmittan ēvāṭa næmadum karannan lesin siṭinu api duṭuvemu yæyi ovuhu pævasūha
Surah Al-Anbiya, Verse 53
قَالَ لَقَدۡ كُنتُمۡ أَنتُمۡ وَءَابَآؤُكُمۡ فِي ضَلَٰلٖ مُّبِينٖ
num̆balā hā num̆balāgē mutunmittan pæhædili muḷāvehi sæbævinma siṭiyehu yæyi ohu pævasuvēya
Surah Al-Anbiya, Verse 54
قَالُوٓاْ أَجِئۡتَنَا بِٱلۡحَقِّ أَمۡ أَنتَ مِنَ ٱللَّـٰعِبِينَ
num̆ba apa veta satyaya gena āvehida? esē nætahot num̆ba keḷilol karannan aturin kenekudæ?yi ovuhu vimasūha
Surah Al-Anbiya, Verse 55
قَالَ بَل رَّبُّكُمۡ رَبُّ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِ ٱلَّذِي فَطَرَهُنَّ وَأَنَا۠ عَلَىٰ ذَٰلِكُم مِّنَ ٱلشَّـٰهِدِينَ
esē nova, num̆balāgē paramādhipati ahas hā mahapoḷovehi himipāṇan vē. ohu vanāhi ēvā mævvēya. ē san̆dahā mama sākṣikaruvan aturin vemi yæyi ohu pævasuvēya
Surah Al-Anbiya, Verse 56
وَتَٱللَّهِ لَأَكِيدَنَّ أَصۡنَٰمَكُم بَعۡدَ أَن تُوَلُّواْ مُدۡبِرِينَ
tavada allāh mata divuramin. num̆balā hærī giya pasu num̆balāgē piḷima valaṭa mama sælæsmak yodami
Surah Al-Anbiya, Verse 57
فَجَعَلَهُمۡ جُذَٰذًا إِلَّا كَبِيرٗا لَّهُمۡ لَعَلَّهُمۡ إِلَيۡهِ يَرۡجِعُونَ
pasu va ovun ē veta nævata hærī ā hæki piṇisa viśāla (pratimāva) hæra (sesu) ēvā ohu kæbali valaṭa pat kaḷēya
Surah Al-Anbiya, Verse 58
قَالُواْ مَن فَعَلَ هَٰذَا بِـَٔالِهَتِنَآ إِنَّهُۥ لَمِنَ ٱلظَّـٰلِمِينَ
kavareku apagē devivarunṭa meya sidu kaḷēda niyata vaśayenma ohu aparādhakaruvan aturini yæyi ovuhu pævasūha
Surah Al-Anbiya, Verse 59
قَالُواْ سَمِعۡنَا فَتٗى يَذۡكُرُهُمۡ يُقَالُ لَهُۥٓ إِبۡرَٰهِيمُ
ovun(piḷima) gæna san̆dahan karana taruṇayek piḷiban̆da va api asā ættemu. ohuṭa ibrāhīm yæyi kiyanu læbē yæyi ovuhu pævasūha
Surah Al-Anbiya, Verse 60
قَالُواْ فَأۡتُواْ بِهِۦ عَلَىٰٓ أَعۡيُنِ ٱلنَّاسِ لَعَلَّهُمۡ يَشۡهَدُونَ
esē nam janayāgē dǣs idiripiṭaṭa ovun dækiya hæki vanu piṇisa num̆balā ohu gena enu yæyi ovuhu pævasūha
Surah Al-Anbiya, Verse 61
قَالُوٓاْ ءَأَنتَ فَعَلۡتَ هَٰذَا بِـَٔالِهَتِنَا يَـٰٓإِبۡرَٰهِيمُ
ahō ibrāhīm! apagē devivarunṭa mē dē sidu kaḷē num̆badæyi ovuhu vimasūha
Surah Al-Anbiya, Verse 62
قَالَ بَلۡ فَعَلَهُۥ كَبِيرُهُمۡ هَٰذَا فَسۡـَٔلُوهُمۡ إِن كَانُواْ يَنطِقُونَ
næta. meya sidu kaḷē ovungen mē loku pratimāvayi. eheyin ovun katā karannan lesa siṭiyehu nam num̆balā ovungen vimasanu yæyi ohu pævasuvēya
Surah Al-Anbiya, Verse 63
فَرَجَعُوٓاْ إِلَىٰٓ أَنفُسِهِمۡ فَقَالُوٓاْ إِنَّكُمۡ أَنتُمُ ٱلظَّـٰلِمُونَ
eviṭa (piḷituru diya nohæki) ovuhu ovun vetaṭa hærī (siyalu denāma) "niyata vaśayenma aparādhakaruvō num̆balāmaya yæyi pævasuvōya
Surah Al-Anbiya, Verse 64
ثُمَّ نُكِسُواْ عَلَىٰ رُءُوسِهِمۡ لَقَدۡ عَلِمۡتَ مَا هَـٰٓؤُلَآءِ يَنطِقُونَ
ovun (apahāsayaṭa pat vū bævin) ovungē his pahataṭa heḷanu læbīmen pasuva "sæbævinma movuhu katā nokarana bava num̆ba dannehiya" (yæyi pævæsūha)
Surah Al-Anbiya, Verse 65
قَالَ أَفَتَعۡبُدُونَ مِن دُونِ ٱللَّهِ مَا لَا يَنفَعُكُمۡ شَيۡـٔٗا وَلَا يَضُرُّكُمۡ
allāhgen tora va num̆balāṭa kisidu phalak nodena emenma num̆balāṭa kisidu hāniyak nokarana dǣṭa num̆balā næmadum karannehuda ? yæyi ohu vimasuvēya
Surah Al-Anbiya, Verse 66
أُفّٖ لَّكُمۡ وَلِمَا تَعۡبُدُونَ مِن دُونِ ٱللَّهِۚ أَفَلَا تَعۡقِلُونَ
num̆balāṭa hā allāhgen tora va num̆balā gætikam karana dǣṭa vināśayama vēvā! num̆balā vaṭahāgata yutu novēda
Surah Al-Anbiya, Verse 67
قَالُواْ حَرِّقُوهُ وَٱنصُرُوٓاْ ءَالِهَتَكُمۡ إِن كُنتُمۡ فَٰعِلِينَ
num̆balā (yamak) sidu karannan lesa siṭiyehu nam num̆balā ohu va pulussā damanu. num̆balāgē devivarunṭa udav karanu yanuven ovun pævasūha
Surah Al-Anbiya, Verse 68
قُلۡنَا يَٰنَارُ كُونِي بَرۡدٗا وَسَلَٰمًا عَلَىٰٓ إِبۡرَٰهِيمَ
ahō ginna! num̆ba ibrāhīmṭa sisilak hā ārakṣāvak vanu yæyi apa pævasuvemu
Surah Al-Anbiya, Verse 69
وَأَرَادُواْ بِهِۦ كَيۡدٗا فَجَعَلۡنَٰهُمُ ٱلۡأَخۡسَرِينَ
tavada ovuhu ohuṭa kumantraṇayak kirīmaṭa sitūha. namut api ovun parājitayin bavaṭa pat kaḷemu
Surah Al-Anbiya, Verse 70
وَنَجَّيۡنَٰهُ وَلُوطًا إِلَى ٱلۡأَرۡضِ ٱلَّتِي بَٰرَكۡنَا فِيهَا لِلۡعَٰلَمِينَ
tavada lōvæsiyanhaṭa ehi samṛddhiya æti kaḷā vū bhūmiyakaṭa api ohu hā lūt mudavā hæriyemu
Surah Al-Anbiya, Verse 71
وَوَهَبۡنَا لَهُۥٓ إِسۡحَٰقَ وَيَعۡقُوبَ نَافِلَةٗۖ وَكُلّٗا جَعَلۡنَا صَٰلِحِينَ
tavada ishāk hā īṭa amatara va yaḥkūb va da ohuṭa api pirinæmuvemu. ē sǣma kenekuvama dæhæmiyan bavaṭa api pat kaḷemu
Surah Al-Anbiya, Verse 72
وَجَعَلۡنَٰهُمۡ أَئِمَّةٗ يَهۡدُونَ بِأَمۡرِنَا وَأَوۡحَيۡنَآ إِلَيۡهِمۡ فِعۡلَ ٱلۡخَيۡرَٰتِ وَإِقَامَ ٱلصَّلَوٰةِ وَإِيتَآءَ ٱلزَّكَوٰةِۖ وَكَانُواْ لَنَا عَٰبِدِينَ
tavada apagē niyōgaya paridi maga penvana nāyakayin bavaṭa api ovun pat kaḷemu. tavada yaha kriyā sidu kirīmaṭat salātaya vidhimat va iṭu kirīmaṭat sakāt pirinæmīmaṭat ovun veta api dēva paṇiviḍa evvemu. tavada ovuhu apaṭa gætikam karannan vūha
Surah Al-Anbiya, Verse 73
وَلُوطًا ءَاتَيۡنَٰهُ حُكۡمٗا وَعِلۡمٗا وَنَجَّيۡنَٰهُ مِنَ ٱلۡقَرۡيَةِ ٱلَّتِي كَانَت تَّعۡمَلُ ٱلۡخَبَـٰٓئِثَۚ إِنَّهُمۡ كَانُواْ قَوۡمَ سَوۡءٖ فَٰسِقِينَ
tavada lūt gæna menehi karanu. ohu veta pragnāva hā gnānaya api pirinæmuvemu. tavada aśīlācārakam sidukaramin tibū gammānayen api ohu va mudavā gattemu. niyata vaśayenma ovuhu pāpatara napuru pirisak vūha
Surah Al-Anbiya, Verse 74
وَأَدۡخَلۡنَٰهُ فِي رَحۡمَتِنَآۖ إِنَّهُۥ مِنَ ٱلصَّـٰلِحِينَ
tavada api ohu va apagē āśirvādaya tuḷaṭa ætuḷat kaḷemu. niyata vaśayenma ohu dæhæmiyan aturin siṭiyēya
Surah Al-Anbiya, Verse 75
وَنُوحًا إِذۡ نَادَىٰ مِن قَبۡلُ فَٱسۡتَجَبۡنَا لَهُۥ فَنَجَّيۡنَٰهُ وَأَهۡلَهُۥ مِنَ ٱلۡكَرۡبِ ٱلۡعَظِيمِ
tavada nūh gænada menehi karanu. mīṭa pera ohu æmatū avasthāvē api ohuṭa piḷituru dunimu. eviṭa api ohu hā ohugē pavula mahat vū vināśayen mudavā gattemu
Surah Al-Anbiya, Verse 76
وَنَصَرۡنَٰهُ مِنَ ٱلۡقَوۡمِ ٱلَّذِينَ كَذَّبُواْ بِـَٔايَٰتِنَآۚ إِنَّهُمۡ كَانُواْ قَوۡمَ سَوۡءٖ فَأَغۡرَقۡنَٰهُمۡ أَجۡمَعِينَ
tavada apagē vadan boru kaḷa janayāgen (mudavā) api ohuṭa udav kaḷemu. niyata vaśayenma ovuhu napuru pirisak vūha. eheyin ovun siyalu denā api (jalayē) gilvūyemu
Surah Al-Anbiya, Verse 77
وَدَاوُۥدَ وَسُلَيۡمَٰنَ إِذۡ يَحۡكُمَانِ فِي ٱلۡحَرۡثِ إِذۡ نَفَشَتۡ فِيهِ غَنَمُ ٱلۡقَوۡمِ وَكُنَّا لِحُكۡمِهِمۡ شَٰهِدِينَ
tavada dāvūd hā suleyimān gæna menehi karanu. pirisakagē eḷuvan (rātriyehi ayāle) ehi kaḍā væduṇu govibimak sambandha (naḍu)va ovun dedenā viniścaya kaḷa avasthāva menehi kara balanu. tavada ovungē viniścaya san̆dahā api sākṣikaruvan lesa siṭiyemu
Surah Al-Anbiya, Verse 78
فَفَهَّمۡنَٰهَا سُلَيۡمَٰنَۚ وَكُلًّا ءَاتَيۡنَا حُكۡمٗا وَعِلۡمٗاۚ وَسَخَّرۡنَا مَعَ دَاوُۥدَ ٱلۡجِبَالَ يُسَبِّحۡنَ وَٱلطَّيۡرَۚ وَكُنَّا فَٰعِلِينَ
suleyimānṭa api eya avabōdha kara dunnemu. tavada ē sǣma kenekuṭama api pragnāva hā gnānaya pirinæmuvemu. dāvūd samaga suviśuddha karana kan̆du hā pakṣīn vasan̆ga kara dunnemu. tavada api eya sidukarannan lesa siṭiyemu
Surah Al-Anbiya, Verse 79
وَعَلَّمۡنَٰهُ صَنۡعَةَ لَبُوسٖ لَّكُمۡ لِتُحۡصِنَكُم مِّنۢ بَأۡسِكُمۡۖ فَهَلۡ أَنتُمۡ شَٰكِرُونَ
num̆balāgē yuda gæṭumin num̆balā va ārakṣā karanu piṇisa num̆balā venuven yuda æn̆dum nipadavīmē kalāva api ohuṭa igænvūyemu. (mesē tibiyadī) num̆balā tuti pudannan vannehu da
Surah Al-Anbiya, Verse 80
وَلِسُلَيۡمَٰنَ ٱلرِّيحَ عَاصِفَةٗ تَجۡرِي بِأَمۡرِهِۦٓ إِلَى ٱلۡأَرۡضِ ٱلَّتِي بَٰرَكۡنَا فِيهَاۚ وَكُنَّا بِكُلِّ شَيۡءٍ عَٰلِمِينَ
tavada suleyimānṭa sæḍa suḷan̆gada pirinæmuvemu. ohugē aṇin ehi api samṛddhimat kaḷa bhūmiya veta eya gaman karayi. siyalu dǣ piḷiban̆da va api dænumættan vūyemu
Surah Al-Anbiya, Verse 81
وَمِنَ ٱلشَّيَٰطِينِ مَن يَغُوصُونَ لَهُۥ وَيَعۡمَلُونَ عَمَلٗا دُونَ ذَٰلِكَۖ وَكُنَّا لَهُمۡ حَٰفِظِينَ
tavada ohu venuven kimida yannan hā ē hæra (ohuṭa) sēvaya karannan da ṣeyitānun aturin vūha. tavada ovunaṭa ārakṣāva sapayannan lesa api siṭiyemu
Surah Al-Anbiya, Verse 82
۞وَأَيُّوبَ إِذۡ نَادَىٰ رَبَّهُۥٓ أَنِّي مَسَّنِيَ ٱلضُّرُّ وَأَنتَ أَرۡحَمُ ٱلرَّـٰحِمِينَ
tavada ayyūb gænada menehi karanu. niyata vaśayenma pīḍāva mā vælan̆da æta. tavada num̆ba karuṇāvantayin atara mahā karuṇānvitayāṇan yæyi ohu ohugē paramādhipati va æmatū avasthāva sihiyaṭa naganu
Surah Al-Anbiya, Verse 83
فَٱسۡتَجَبۡنَا لَهُۥ فَكَشَفۡنَا مَا بِهِۦ مِن ضُرّٖۖ وَءَاتَيۡنَٰهُ أَهۡلَهُۥ وَمِثۡلَهُم مَّعَهُمۡ رَحۡمَةٗ مِّنۡ عِندِنَا وَذِكۡرَىٰ لِلۡعَٰبِدِينَ
eviṭa api ohuṭa piḷituru dunimu. eviṭa pīḍāven kavara deyak ohu samaga vī da eya api ivat kaḷemu. tavada api ohuṭa ohugē pavula da ovun samaga vū ovun hā samāna aya da apa vetin vū āśirvādayak vaśayen hā gætikam karannanhaṭa menehi kirīmak vaśayen pirinæmuvemu
Surah Al-Anbiya, Verse 84
وَإِسۡمَٰعِيلَ وَإِدۡرِيسَ وَذَا ٱلۡكِفۡلِۖ كُلّٞ مِّنَ ٱلصَّـٰبِرِينَ
tavada ismāīl hā idrīs hā dul kifl gæna da menehi kara balanu. siyallōma ivasilivantayin lesa siṭiyaha
Surah Al-Anbiya, Verse 85
وَأَدۡخَلۡنَٰهُمۡ فِي رَحۡمَتِنَآۖ إِنَّهُم مِّنَ ٱلصَّـٰلِحِينَ
tavada api ovun va apagē dayāva tuḷaṭa ætuḷat kaḷemu. niyata vaśayenma ovuhu dæhæmiyan aturin vūha
Surah Al-Anbiya, Verse 86
وَذَا ٱلنُّونِ إِذ ذَّهَبَ مُغَٰضِبٗا فَظَنَّ أَن لَّن نَّقۡدِرَ عَلَيۡهِ فَنَادَىٰ فِي ٱلظُّلُمَٰتِ أَن لَّآ إِلَٰهَ إِلَّآ أَنتَ سُبۡحَٰنَكَ إِنِّي كُنتُ مِنَ ٱلظَّـٰلِمِينَ
tavada matsayāṭa ayat aya (yūnus) gænada menehi kara balanu. ohu kōpayaṭa pat va giya avasthāvē ohu veta api śaktiya nodaranu ætæyi ohu situvēya. pasu va ohu andhakārayē siṭa “oba hæra venat devin̆deku nomæta. oba suviśuddhaya. niyata vaśayenma mama aparādhakaruvangen keneku vīmi“ yæyi æmatīya
Surah Al-Anbiya, Verse 87
فَٱسۡتَجَبۡنَا لَهُۥ وَنَجَّيۡنَٰهُ مِنَ ٱلۡغَمِّۚ وَكَذَٰلِكَ نُـۨجِي ٱلۡمُؤۡمِنِينَ
eviṭa api ohuṭa piḷituru dunimu. tavada api ohu va dukin mudavā gattemu. elesaya api dēva viśvāsavantayin mudavā ganuyē
Surah Al-Anbiya, Verse 88
وَزَكَرِيَّآ إِذۡ نَادَىٰ رَبَّهُۥ رَبِّ لَا تَذَرۡنِي فَرۡدٗا وَأَنتَ خَيۡرُ ٱلۡوَٰرِثِينَ
tavada sakariyyā gænada menehi kara balanu. māgē paramādhipatiyāṇeni! oba mā tani va ata hæra nodamanu. tavada oba urumakkaruvangen śrēṣṭhayā yæyi ohu ohugē paramādhipativa æmatuvēya
Surah Al-Anbiya, Verse 89
فَٱسۡتَجَبۡنَا لَهُۥ وَوَهَبۡنَا لَهُۥ يَحۡيَىٰ وَأَصۡلَحۡنَا لَهُۥ زَوۡجَهُۥٓۚ إِنَّهُمۡ كَانُواْ يُسَٰرِعُونَ فِي ٱلۡخَيۡرَٰتِ وَيَدۡعُونَنَا رَغَبٗا وَرَهَبٗاۖ وَكَانُواْ لَنَا خَٰشِعِينَ
eviṭa api ohuṭa piḷituru dunimu. tavada api ohuṭa yahyā va pirinæmuvemu. tavada api ohuṭa ohugē biriya dæhæmi kaḷemu. niyata vaśayenma ovuhu yahakam kirīmehi yuhusulu vūha. tavada ovuhu kæmætten hā biyen apa æmatūha. tavada ovuhu apahaṭa biyen pasuvannan vūha
Surah Al-Anbiya, Verse 90
وَٱلَّتِيٓ أَحۡصَنَتۡ فَرۡجَهَا فَنَفَخۡنَا فِيهَا مِن رُّوحِنَا وَجَعَلۡنَٰهَا وَٱبۡنَهَآ ءَايَةٗ لِّلۡعَٰلَمِينَ
tama kanyābhava ārakṣā kara gat tænættiya (vana maryam) gæna da menehi karanu. eviṭa api apagē ātmayen ehi pim̆bivemu. tavada æya hā æyagē daruvā lōvæsiyanhaṭa saṁgnāvak bavaṭa pat kaḷemu
Surah Al-Anbiya, Verse 91
إِنَّ هَٰذِهِۦٓ أُمَّتُكُمۡ أُمَّةٗ وَٰحِدَةٗ وَأَنَا۠ رَبُّكُمۡ فَٱعۡبُدُونِ
niyata vaśayenma mē num̆balāgē janasamūhaya ekama jana samūhayaki. tavada num̆balāgē paramādhipati mama vemi. eheyin num̆balā maṭa vandanāmānaya karanu
Surah Al-Anbiya, Verse 92
وَتَقَطَّعُوٓاْ أَمۡرَهُم بَيۡنَهُمۡۖ كُلٌّ إِلَيۡنَا رَٰجِعُونَ
ovungē karuṇa ovun atara ven kaḷōya. siyalla apa veta nævata hærī ennan veti
Surah Al-Anbiya, Verse 93
فَمَن يَعۡمَلۡ مِنَ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ وَهُوَ مُؤۡمِنٞ فَلَا كُفۡرَانَ لِسَعۡيِهِۦ وَإِنَّا لَهُۥ كَٰتِبُونَ
eheyin kavareku viśvāsavantayaku lesa siṭa yahakam aturin yamak karannēda eviṭa ohugē śramayaṭa kisidu pratikṣēpa kirīmak nomæta. tavada niyata vaśayenma api ohu venuven (eya) saṭahan karannan vemu
Surah Al-Anbiya, Verse 94
وَحَرَٰمٌ عَلَىٰ قَرۡيَةٍ أَهۡلَكۡنَٰهَآ أَنَّهُمۡ لَا يَرۡجِعُونَ
apa vināśa kaḷa gammāna veta (ehi janayā nævata pæmiṇīma) tahanam viya. niyata vaśayenma ovuhu nævata hærī noeti
Surah Al-Anbiya, Verse 95
حَتَّىٰٓ إِذَا فُتِحَتۡ يَأۡجُوجُ وَمَأۡجُوجُ وَهُم مِّن كُلِّ حَدَبٖ يَنسِلُونَ
avasānayē (bādhana) vivṛta karanu læbu viṭa yaḥjūj hā maḥjūj vana ovuhu sǣma us tænitalāvakinma vēgayen pæmiṇenu æta
Surah Al-Anbiya, Verse 96
وَٱقۡتَرَبَ ٱلۡوَعۡدُ ٱلۡحَقُّ فَإِذَا هِيَ شَٰخِصَةٌ أَبۡصَٰرُ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ يَٰوَيۡلَنَا قَدۡ كُنَّا فِي غَفۡلَةٖ مِّنۡ هَٰذَا بَلۡ كُنَّا ظَٰلِمِينَ
satya pratignāva samīpa vī æta. eviṭa pratikṣēpa kaḷavungē bælma pahat va pavatī. ahō apagē vināśaya! sæbævinma api mē gæna anavadhānayehi pasu vūyemu. esē nova api aparādhakaruvan vūyemu
Surah Al-Anbiya, Verse 97
إِنَّكُمۡ وَمَا تَعۡبُدُونَ مِن دُونِ ٱللَّهِ حَصَبُ جَهَنَّمَ أَنتُمۡ لَهَا وَٰرِدُونَ
niyata vaśayenma num̆balā hā allāhgen tora va num̆balā namadina dǣ nirayē indhana veyi. num̆balā ē veta pæmiṇennan vannehuya
Surah Al-Anbiya, Verse 98
لَوۡ كَانَ هَـٰٓؤُلَآءِ ءَالِهَةٗ مَّا وَرَدُوهَاۖ وَكُلّٞ فِيهَا خَٰلِدُونَ
ovun devivarun vūyē nam ovuhu ē (niraya) veta pæmiṇennē næta. tavada siyallōma ehi sadātanikayō veti
Surah Al-Anbiya, Verse 99
لَهُمۡ فِيهَا زَفِيرٞ وَهُمۡ فِيهَا لَا يَسۡمَعُونَ
ovunaṭa ættē ehi vilāpa nægīmaya. eheyin ovunaṭa ehi (venat kisivak) noæseti
Surah Al-Anbiya, Verse 100
إِنَّ ٱلَّذِينَ سَبَقَتۡ لَهُم مِّنَّا ٱلۡحُسۡنَىٰٓ أُوْلَـٰٓئِكَ عَنۡهَا مُبۡعَدُونَ
niyata vaśayenma pera ikut va giya apagen yahapata tamanṭa himi vūvan vanāhi ovuhu eyin (nirayen) duras karanu labannan veti
Surah Al-Anbiya, Verse 101
لَا يَسۡمَعُونَ حَسِيسَهَاۖ وَهُمۡ فِي مَا ٱشۡتَهَتۡ أَنفُسُهُمۡ خَٰلِدُونَ
ovuhu ehi kisidu han̆ḍakaṭa savan nodeti. tavada ovungē sit āśā karana dǣhi ovuhu sadātanikayō veti
Surah Al-Anbiya, Verse 102
لَا يَحۡزُنُهُمُ ٱلۡفَزَعُ ٱلۡأَكۡبَرُ وَتَتَلَقَّىٰهُمُ ٱلۡمَلَـٰٓئِكَةُ هَٰذَا يَوۡمُكُمُ ٱلَّذِي كُنتُمۡ تُوعَدُونَ
imahat bhītiya (avasan dinaya) ovun dukaṭa pat nokarayi. tavada meya num̆balāṭa pratignā denu labamin siṭi num̆balāgē dinaya vē yæyi (pavasamin) malakvarun ovun muṇa gæseti
Surah Al-Anbiya, Verse 103
يَوۡمَ نَطۡوِي ٱلسَّمَآءَ كَطَيِّ ٱلسِّجِلِّ لِلۡكُتُبِۚ كَمَا بَدَأۡنَآ أَوَّلَ خَلۡقٖ نُّعِيدُهُۥۚ وَعۡدًا عَلَيۡنَآۚ إِنَّا كُنَّا فَٰعِلِينَ
lēkhana gata kaḷa pot hakuḷannāk men ahasa api hakuḷana dina, mulvaraṭa api mævīm ārambha kaḷāk men eya nævata gena ennemu. eya apa veta pævaruṇu pratignāvak vaśayeni. niyata vaśayenma api eya sidu karannan vemu
Surah Al-Anbiya, Verse 104
وَلَقَدۡ كَتَبۡنَا فِي ٱلزَّبُورِ مِنۢ بَعۡدِ ٱلذِّكۡرِ أَنَّ ٱلۡأَرۡضَ يَرِثُهَا عِبَادِيَ ٱلصَّـٰلِحُونَ
niyata vaśayenma ovadanvalin pasu sabūr dēva granthayehi "sæbævinma mahapoḷova eya māgē dæhæmi gættan urumakkārayan lesa himi kara ganiti" yæyi api saṭahan kaḷemu
Surah Al-Anbiya, Verse 105
إِنَّ فِي هَٰذَا لَبَلَٰغٗا لِّقَوۡمٍ عَٰبِدِينَ
niyata vaśayenma mehi vandanāmānaya karana janayāhaṭa nivēdanayak æta
Surah Al-Anbiya, Verse 106
وَمَآ أَرۡسَلۡنَٰكَ إِلَّا رَحۡمَةٗ لِّلۡعَٰلَمِينَ
tavada lōvæsiyanhaṭa āśirvādayak vaśayen misa api num̆ba noevvemu
Surah Al-Anbiya, Verse 107
قُلۡ إِنَّمَا يُوحَىٰٓ إِلَيَّ أَنَّمَآ إِلَٰهُكُمۡ إِلَٰهٞ وَٰحِدٞۖ فَهَلۡ أَنتُم مُّسۡلِمُونَ
(nabivaravaya) oba mesē pavasanna. mā veta dēva paṇiviḍa danvanu labanuyē, num̆balāgē devin̆dā ekama devin̆dāṇan vū bavaya. eheyin num̆balā avanata vannan vetda
Surah Al-Anbiya, Verse 108
فَإِن تَوَلَّوۡاْ فَقُلۡ ءَاذَنتُكُمۡ عَلَىٰ سَوَآءٖۖ وَإِنۡ أَدۡرِيٓ أَقَرِيبٌ أَم بَعِيدٞ مَّا تُوعَدُونَ
eheyin num̆balā piṭupǣvehu nam eviṭa "mama num̆balāṭa eka samāna va dænum dī ættemi. num̆balāṭa pratignā denu labana dǣ samīpayen da esē nætahot durinda yæyi mama nodanimi" yæyi (nabivaraya) pavasanu
Surah Al-Anbiya, Verse 109
إِنَّهُۥ يَعۡلَمُ ٱلۡجَهۡرَ مِنَ ٱلۡقَوۡلِ وَيَعۡلَمُ مَا تَكۡتُمُونَ
niyata vaśayenma prakāśayen heḷivana dǣ da ohu daniyi. tavada num̆balā san̆gavana dǣ da ohu daniyi
Surah Al-Anbiya, Verse 110
وَإِنۡ أَدۡرِي لَعَلَّهُۥ فِتۡنَةٞ لَّكُمۡ وَمَتَٰعٌ إِلَىٰ حِينٖ
eya (esē pramādavīma) num̆balāṭa parīkṣaṇayak lesa hō mada kalakaṭa bhukti vin̆dīmak lesa hō viya hæki dæyi mama nodanimi
Surah Al-Anbiya, Verse 111
قَٰلَ رَبِّ ٱحۡكُم بِٱلۡحَقِّۗ وَرَبُّنَا ٱلرَّحۡمَٰنُ ٱلۡمُسۡتَعَانُ عَلَىٰ مَا تَصِفُونَ
māgē paramādhipatiyāṇeni, num̆ba satyayen yutu va tīndu denu mænava! num̆balā varṇanā karana dǣṭa viruddhava mahā karuṇānvitayāṇan vū apagē paramādhipati udav patanu labannāya yæyi ohu (muhammad) pævasīya
Surah Al-Anbiya, Verse 112