Surah Al-Hajj - Tamil Translation by Abdulhameed Baqavi
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلنَّاسُ ٱتَّقُواْ رَبَّكُمۡۚ إِنَّ زَلۡزَلَةَ ٱلسَّاعَةِ شَيۡءٌ عَظِيمٞ
maṉitarkaḷē! Nīṅkaḷ uṅkaḷ iṟaivaṉukkup payappaṭuṅkaḷ. Niccayamāka vicāraṇai nāḷiṉ atircci mikka kaṭumaiyāṉatu
Surah Al-Hajj, Verse 1
يَوۡمَ تَرَوۡنَهَا تَذۡهَلُ كُلُّ مُرۡضِعَةٍ عَمَّآ أَرۡضَعَتۡ وَتَضَعُ كُلُّ ذَاتِ حَمۡلٍ حَمۡلَهَا وَتَرَى ٱلنَّاسَ سُكَٰرَىٰ وَمَا هُم بِسُكَٰرَىٰ وَلَٰكِنَّ عَذَابَ ٱللَّهِ شَدِيدٞ
annāḷil pālūṭṭik koṇṭirukkum ovvoru tāyum, tāṉ pālūṭṭum kuḻantaiyai maṟantuviṭuvataiyum ovvoru karppiṉip peṇṇiṇ karuvum citaintu viṭuvataiyum nīṅkaḷ kāṇpīrkaḷ. (Napiyē!) Maṉitarkaḷai mati mayaṅkiyavarkaḷāka nīr kāṇpīr. Avarkaḷ (matiyiḻakkum kāraṇam) pōtaiyiṉāl alla. Allāhvuṭaiya vētaṉai mikka kaṭiṉamāṉatu. (Ataik kaṇṭu tiṭukkiṭṭu avarkaḷ matiyiḻantu viṭuvārkaḷ)
Surah Al-Hajj, Verse 2
وَمِنَ ٱلنَّاسِ مَن يُجَٰدِلُ فِي ٱللَّهِ بِغَيۡرِ عِلۡمٖ وَيَتَّبِعُ كُلَّ شَيۡطَٰنٖ مَّرِيدٖ
maṉitarkaḷil palar ētum aṟiyāmaliruntu koṇṭē allāhvaip paṟṟit tarkkittu varampu mīṟum ṣaittāṉkaḷaiyē piṉpaṟṟukiṉṟaṉar
Surah Al-Hajj, Verse 3
كُتِبَ عَلَيۡهِ أَنَّهُۥ مَن تَوَلَّاهُ فَأَنَّهُۥ يُضِلُّهُۥ وَيَهۡدِيهِ إِلَىٰ عَذَابِ ٱلسَّعِيرِ
evaṉ (ṣaittāṉākiya) avaṉai naṇpaṉāka eṭuttuk koḷkiṟāṉō avaṉ avaṉai niccayamāka vaḻikeṭuttuk koṭiya vētaṉaiyiṉ pakkamē celutti viṭuvāṉ eṉṟu vitikkappaṭṭu viṭṭatu
Surah Al-Hajj, Verse 4
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلنَّاسُ إِن كُنتُمۡ فِي رَيۡبٖ مِّنَ ٱلۡبَعۡثِ فَإِنَّا خَلَقۡنَٰكُم مِّن تُرَابٖ ثُمَّ مِن نُّطۡفَةٖ ثُمَّ مِنۡ عَلَقَةٖ ثُمَّ مِن مُّضۡغَةٖ مُّخَلَّقَةٖ وَغَيۡرِ مُخَلَّقَةٖ لِّنُبَيِّنَ لَكُمۡۚ وَنُقِرُّ فِي ٱلۡأَرۡحَامِ مَا نَشَآءُ إِلَىٰٓ أَجَلٖ مُّسَمّٗى ثُمَّ نُخۡرِجُكُمۡ طِفۡلٗا ثُمَّ لِتَبۡلُغُوٓاْ أَشُدَّكُمۡۖ وَمِنكُم مَّن يُتَوَفَّىٰ وَمِنكُم مَّن يُرَدُّ إِلَىٰٓ أَرۡذَلِ ٱلۡعُمُرِ لِكَيۡلَا يَعۡلَمَ مِنۢ بَعۡدِ عِلۡمٖ شَيۡـٔٗاۚ وَتَرَى ٱلۡأَرۡضَ هَامِدَةٗ فَإِذَآ أَنزَلۡنَا عَلَيۡهَا ٱلۡمَآءَ ٱهۡتَزَّتۡ وَرَبَتۡ وَأَنۢبَتَتۡ مِن كُلِّ زَوۡجِۭ بَهِيجٖ
Maṉitarkaḷē! (Maṟumaiyil uṅkaḷukku uyir koṭuttu) eḻuppuvataip paṟṟi nīṅkaḷ cantēkam koṇṭāl, (uṅkaḷai mutalil evvāṟu paṭaittōm eṉpataik kavaṉiyuṅkaḷ.) Niccayamāka nām uṅkaḷai (uṅkaḷ mūlap pitāvākiya ātamai) maṇṇil iruntu (paṭaittup) piṉṉar intiriyat tuḷiyiliruntu, piṉṉar atai ōr irattak kaṭṭiyākavum, piṉṉar (atai) kuṟai vaṭiva allatu muḻu vaṭiva māmicap piṇṭamākavum (nām uṟpatti ceykiṟōm. Nam vallamaiyai) uṅkaḷukkut teḷivākkum poruṭṭē (ivvāṟu paṭippaṭiyākap pala māṟutalkaḷai aṭaiya) oru kuṟippiṭṭa kālam varai taṅki irukkumpaṭi ceykiṟōm. Piṉṉar, uṅkaḷaic cicukkaḷāka veḷippaṭutti nīṅkaḷ uṅkaḷ vālipattai aṭaiyumpaṭic ceykiṟōm. (Itaṟkiṭaiyil) iṟantuviṭupavarkaḷum uṅkaḷil palar irukkiṉṟaṉar. (Allatu vāḻntu) aṉaittaiyum aṟinta piṉṉar oṉṟumē aṟiyātavarkaḷaippōl ākiviṭakkūṭiya taḷḷāta vayatu varai viṭṭu vaikkappaṭupavarkaḷum uṅkaḷil irukkiṉṟaṉar. (Maṉitaṉē!) Pūmi (puṟpūṇṭu ētumiṉṟi) vaṟaṇṭu iruppatai nī kāṇavillaiyā? Ataṉ mītu nām maḻaiyai poḻiyac ceytāl, atu pacumaiyāki vaḷarntu aḻakāṉa paṟpala vakai (jōṭi jōṭi)yāṉa uyarnta puṟpūṇṭukaḷai muḷaippikkiṟatu
Surah Al-Hajj, Verse 5
ذَٰلِكَ بِأَنَّ ٱللَّهَ هُوَ ٱلۡحَقُّ وَأَنَّهُۥ يُحۡيِ ٱلۡمَوۡتَىٰ وَأَنَّهُۥ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ قَدِيرٞ
niccayamāka allāhtāṉ uṇmaiyāṉa iṟaivaṉ. Niccayamāka avaṉ maraṇittavarkaḷai uyir koṭuttu eḻuppuvāṉ. Niccayamāka avaṉ aṉaittiṉ mītum pērāṟṟal uṭaiyavaṉ eṉpataṟku ituvē pōtumāṉa (attāṭciyāka irukkiṟa)tu
Surah Al-Hajj, Verse 6
وَأَنَّ ٱلسَّاعَةَ ءَاتِيَةٞ لَّا رَيۡبَ فِيهَا وَأَنَّ ٱللَّهَ يَبۡعَثُ مَن فِي ٱلۡقُبُورِ
vicāraṇaik kālam niccayamāka varakkūṭiyatu. Atil cantēkamēyillai. (Annāḷil) camātikaḷil (putaintu) kiṭappavarkaḷai niccayamāka allāh (uyir koṭuttu) eḻuppuvāṉ
Surah Al-Hajj, Verse 7
وَمِنَ ٱلنَّاسِ مَن يُجَٰدِلُ فِي ٱللَّهِ بِغَيۡرِ عِلۡمٖ وَلَا هُدٗى وَلَا كِتَٰبٖ مُّنِيرٖ
Maṉitarkaḷil palar (irukkiṉṟaṉar. Avarkaḷ) entavita kalviyum, tarkkarītiyāṉa ātāramum, vēta nūliṉ teḷivāṉa ātāramum illāmalē avarkaḷ allāhvaip paṟṟit tarkkikkiṉṟaṉar
Surah Al-Hajj, Verse 8
ثَانِيَ عِطۡفِهِۦ لِيُضِلَّ عَن سَبِيلِ ٱللَّهِۖ لَهُۥ فِي ٱلدُّنۡيَا خِزۡيٞۖ وَنُذِيقُهُۥ يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِ عَذَابَ ٱلۡحَرِيقِ
allāhvuṭaiya pātaiyiliruntu (makkaḷait) tiruppiviṭum poruṭṭu taṉ kaḻuttai tiruppiyavarkaḷāka (karvam koṇṭu ivvāṟu tarkkikkiṉṟaṉar). Im'maiyil avarkaḷukku iḻivutāṉ. Maṟumai nāḷilō cuṭṭerikkum neruppiṉ vētaṉaiyai avarkaḷ cuvaikkumpaṭic ceyvōm
Surah Al-Hajj, Verse 9
ذَٰلِكَ بِمَا قَدَّمَتۡ يَدَاكَ وَأَنَّ ٱللَّهَ لَيۡسَ بِظَلَّـٰمٖ لِّلۡعَبِيدِ
(aṅku avarkaḷai nōkkik kūṟappaṭum:) Ivai ēṟkaṉavē uṅkaḷ kaikaḷ ceytu aṉuppiya ceyalkaḷiṉ palaṉtāṉ. Niccayamāka allāh taṉ aṭiyārkaḷil evarukkum (taṇṭaṉaiyaik kūṭṭiyō, naṉmaiyaik kuṟaittō) aniyāyam ceypavaṉalla
Surah Al-Hajj, Verse 10
وَمِنَ ٱلنَّاسِ مَن يَعۡبُدُ ٱللَّهَ عَلَىٰ حَرۡفٖۖ فَإِنۡ أَصَابَهُۥ خَيۡرٌ ٱطۡمَأَنَّ بِهِۦۖ وَإِنۡ أَصَابَتۡهُ فِتۡنَةٌ ٱنقَلَبَ عَلَىٰ وَجۡهِهِۦ خَسِرَ ٱلدُّنۡيَا وَٱلۡأٓخِرَةَۚ ذَٰلِكَ هُوَ ٱلۡخُسۡرَانُ ٱلۡمُبِينُ
maṉitaril palar (matilmēl pūṉaiyaip pōl) uṟutiyaṟṟa nilaimaiyil allāhvai vaṇaṅkukiṉṟaṉar. Avarkaḷai oru naṉmai aṭaintāl ataikkoṇṭu tirupti aṭaikiṉṟaṉar. Avarkaḷukku oru tīṅku ēṟpaṭṭālō avarkaḷ taṅkaḷ mukattai (allāhvai viṭṭum) tiruppik koḷkiṉṟaṉar. Ivarkaḷ im'maiyilum maṟumaiyilum naṣṭamaṭaintu viṭṭaṉar. Itutāṉ (cantēkamaṟṟa) teḷivāṉa perum naṣṭamākum
Surah Al-Hajj, Verse 11
يَدۡعُواْ مِن دُونِ ٱللَّهِ مَا لَا يَضُرُّهُۥ وَمَا لَا يَنفَعُهُۥۚ ذَٰلِكَ هُوَ ٱلضَّلَٰلُ ٱلۡبَعِيدُ
ivarkaḷ taṅkaḷukku naṉmaiyō tīmaiyō ceyya caktiyaṟṟa, allāh allātavaṟṟai (utavikku) aḻaikkiṉṟaṉar. Itutāṉ vekutūramāṉa vaḻikēṭākum
Surah Al-Hajj, Verse 12
يَدۡعُواْ لَمَن ضَرُّهُۥٓ أَقۡرَبُ مِن نَّفۡعِهِۦۚ لَبِئۡسَ ٱلۡمَوۡلَىٰ وَلَبِئۡسَ ٱلۡعَشِيرُ
naṉmai ēṟpaṭuvataiviṭa tīṅku ēṟpaṭuvatu evarkaḷāl atikam cāttiyamāka irukkiṟatō avarkaḷaittāṉ ivarkaḷ (taṅkaḷ pātukāvalarkaḷ eṉa) aḻaikkiṉṟaṉar. (Ivarkaḷuṭaiya) anta pātukāvalarkaḷum keṭṭārkaḷ; avarkaḷai aṇṭi niṟkum ivarkaḷum keṭṭārkaḷ
Surah Al-Hajj, Verse 13
إِنَّ ٱللَّهَ يُدۡخِلُ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ جَنَّـٰتٖ تَجۡرِي مِن تَحۡتِهَا ٱلۡأَنۡهَٰرُۚ إِنَّ ٱللَّهَ يَفۡعَلُ مَا يُرِيدُ
Niccayamāka evarkaḷ nampikkai koṇṭu naṟceyalkaḷaic ceykiṟārkaḷō avarkaḷai niccayamāka allāh corkkaṅkaḷukkuḷ pukacceykiṟāṉ. Atil nīraruvikaḷ toṭarntu ōṭikkoṇṭē irukkum. Niccayamāka allāh, tāṉ nāṭiyataic ceyvāṉ
Surah Al-Hajj, Verse 14
مَن كَانَ يَظُنُّ أَن لَّن يَنصُرَهُ ٱللَّهُ فِي ٱلدُّنۡيَا وَٱلۡأٓخِرَةِ فَلۡيَمۡدُدۡ بِسَبَبٍ إِلَى ٱلسَّمَآءِ ثُمَّ لۡيَقۡطَعۡ فَلۡيَنظُرۡ هَلۡ يُذۡهِبَنَّ كَيۡدُهُۥ مَا يَغِيظُ
evaṉ (nam tūtar mītu poṟāmai koṇṭu) avarukku allāh im'maiyilō maṟumaiyilō niccayamāka utavi ceyyamāṭṭāṉ eṉṟu (taṉ poṟāmaiyiṉ kāraṇamāka) eṇṇukiṟāṉō avaṉ (vīṭṭiṉ) mukaṭṭil oru kayiṟṟaik kaṭṭi(c curukkup pōṭṭu atil kaḻuttai māṭṭi) nerittuk koḷḷaṭṭum. Tāṉ poṟāmai koṇṭa (allāhviṉ utaviyai) taṉ cūḻcci meyyākavē pōkkiviṭṭatā? Eṉṟu pārkkavum
Surah Al-Hajj, Verse 15
وَكَذَٰلِكَ أَنزَلۡنَٰهُ ءَايَٰتِۭ بَيِّنَٰتٖ وَأَنَّ ٱللَّهَ يَهۡدِي مَن يُرِيدُ
ivvāṟu teḷivāṉa vacaṉaṅkaḷākavē nām (kur'āṉākiya) itai iṟakki vaittōm. Niccayamāka allāh, tāṉ virumpiyavarkaḷai (itaṉ mūlam) nērāṉa vaḻiyil celuttukiṟāṉ
Surah Al-Hajj, Verse 16
إِنَّ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَٱلَّذِينَ هَادُواْ وَٱلصَّـٰبِـِٔينَ وَٱلنَّصَٰرَىٰ وَٱلۡمَجُوسَ وَٱلَّذِينَ أَشۡرَكُوٓاْ إِنَّ ٱللَّهَ يَفۡصِلُ بَيۡنَهُمۡ يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِۚ إِنَّ ٱللَّهَ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ شَهِيدٌ
nampikkaiyāḷarkaḷum, yūtarkaḷum, sāpiyīṉkaḷum, kiṟistavarkaḷum, (neruppai vaṇaṅkum) majūsikaḷum, iṇaivaittu vaṇaṅkupavarkaḷum ākiya (ovvoruvarum, tāṅkaḷtāṉ nērāṉa vaḻiyil iruppatākak kūṟukiṉṟaṉar. Eṉiṉum, yār nērāṉa vaḻiyil irukkiṟārkaḷ eṉpatai) ivarkaḷukkiṭaiyil niccayamāka allāh maṟumai nāḷil tīrppuk kūṟuvāṉ. (Ivarkaḷuṭaiya ceyalkaḷ) aṉaittaiyum allāh niccayamāka pār(ttukkoṇṭē iru)kkiṟāṉ
Surah Al-Hajj, Verse 17
أَلَمۡ تَرَ أَنَّ ٱللَّهَ يَسۡجُدُۤ لَهُۥۤ مَن فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَمَن فِي ٱلۡأَرۡضِ وَٱلشَّمۡسُ وَٱلۡقَمَرُ وَٱلنُّجُومُ وَٱلۡجِبَالُ وَٱلشَّجَرُ وَٱلدَّوَآبُّ وَكَثِيرٞ مِّنَ ٱلنَّاسِۖ وَكَثِيرٌ حَقَّ عَلَيۡهِ ٱلۡعَذَابُۗ وَمَن يُهِنِ ٱللَّهُ فَمَا لَهُۥ مِن مُّكۡرِمٍۚ إِنَّ ٱللَّهَ يَفۡعَلُ مَا يَشَآءُ۩
(Napiyē!) Vāṉaṅkaḷil iruppavarkaḷum, pūmiyil iruppavarkaḷum, cūriyaṉum, cantiraṉum, naṭcattiraṅkaḷum malaikaḷum, maraṅkaḷum, kālnaṭaikaḷum, maṉitaril oru perum tokaiyiṉarum niccayamāka allāhvukkuc ciram paṇintu vaṇaṅkukiṉṟaṉar eṉpatai nīr kāṇavillaiyā? Eṉiṉum, maṉitaril perumpālāṉavarkaḷ mītu vētaṉaiyē vitikkappaṭṭu viṭṭatu. Evaṉai allāh iḻivupaṭuttukiṟāṉō avaṉai oruvarālum kaṇṇiyappaṭutta muṭiyātu. Niccayamāka allāh, tāṉ nāṭiyataiyē ceykiṟāṉ
Surah Al-Hajj, Verse 18
۞هَٰذَانِ خَصۡمَانِ ٱخۡتَصَمُواْ فِي رَبِّهِمۡۖ فَٱلَّذِينَ كَفَرُواْ قُطِّعَتۡ لَهُمۡ ثِيَابٞ مِّن نَّارٖ يُصَبُّ مِن فَوۡقِ رُءُوسِهِمُ ٱلۡحَمِيمُ
(iṟaivaṉukku kaṭṭuppaṭupavarkaḷ, iṟaivaṉukku māṟu ceypavarkaḷ ākiya) ivviru vakuppārum taṅkaḷ iṟaivaṉaip paṟṟit tarkkittuk koṇṭirukkiṉṟaṉar. Ākavē, avarkaḷil evarkaḷ (uṇmaiyāṉa iṟaivaṉai) nirākarikkiṟārkaḷō avarkaḷukku neruppiṉāl āṉa āṭai tayār ceyyappaṭṭirukkiṟatu. (Akṉiyaip pōl) kotittuk koṇṭirukkum taṇṇīr avarkaḷuṭaiya talaikaḷiṉ mītu ūṟṟappaṭum
Surah Al-Hajj, Verse 19
يُصۡهَرُ بِهِۦ مَا فِي بُطُونِهِمۡ وَٱلۡجُلُودُ
avarkaḷuṭaiya vayiṟṟiṉuḷ irukkum kuṭalkaḷum (tēkattiṉ mēl irukkum) tōlkaḷum ataṉāl urukiviṭum
Surah Al-Hajj, Verse 20
وَلَهُم مَّقَٰمِعُ مِنۡ حَدِيدٖ
avarkaḷukkāka irumpuc cam'maṭṭikaḷ uṇṭu. (Ataik koṇṭu avarkaḷai aṭikkappaṭum)
Surah Al-Hajj, Verse 21
كُلَّمَآ أَرَادُوٓاْ أَن يَخۡرُجُواْ مِنۡهَا مِنۡ غَمٍّ أُعِيدُواْ فِيهَا وَذُوقُواْ عَذَابَ ٱلۡحَرِيقِ
ittuyara(māṉa naraka)ttiliruntu avarkaḷ veḷippaṭak karuti muyaṟcikkum pōtellām atil avarkaḷ taḷḷappaṭṭu “erikkum (neruppu) vētaṉaiyaic cuvaittuk koṇṭiruṅkaḷ'' (eṉavum kūṟappaṭum)
Surah Al-Hajj, Verse 22
إِنَّ ٱللَّهَ يُدۡخِلُ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ جَنَّـٰتٖ تَجۡرِي مِن تَحۡتِهَا ٱلۡأَنۡهَٰرُ يُحَلَّوۡنَ فِيهَا مِنۡ أَسَاوِرَ مِن ذَهَبٖ وَلُؤۡلُؤٗاۖ وَلِبَاسُهُمۡ فِيهَا حَرِيرٞ
nampikkai koṇṭu naṟceyalkaḷaic ceykiṟavarkaḷai niccayamāka allāh corkkattil pukuttukiṟāṉ. Atil nīraruvikaḷ toṭarntu ōṭikkoṇṭē irukkum. (Piṉṉum) poṟkaṭakamum, muttu āparaṇamum (virutukaḷāka) avarkaḷukku aṇivikkappaṭum. Atil avarkaḷuṭaiya āṭaikaḷō mirutuvāṉa paṭṭiṉāl āṉatāka irukkum
Surah Al-Hajj, Verse 23
وَهُدُوٓاْ إِلَى ٱلطَّيِّبِ مِنَ ٱلۡقَوۡلِ وَهُدُوٓاْ إِلَىٰ صِرَٰطِ ٱلۡحَمِيدِ
Paricutta vākkiyam (ākiya kalimā tayyip) avarkaḷukku (im'maiyil) kaṟpikkappaṭṭu mikka pukaḻukkuriya iṟaivaṉiṉ pātaiyilum avarkaḷ celuttappaṭuvārkaḷ
Surah Al-Hajj, Verse 24
إِنَّ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ وَيَصُدُّونَ عَن سَبِيلِ ٱللَّهِ وَٱلۡمَسۡجِدِ ٱلۡحَرَامِ ٱلَّذِي جَعَلۡنَٰهُ لِلنَّاسِ سَوَآءً ٱلۡعَٰكِفُ فِيهِ وَٱلۡبَادِۚ وَمَن يُرِدۡ فِيهِ بِإِلۡحَادِۭ بِظُلۡمٖ نُّذِقۡهُ مِنۡ عَذَابٍ أَلِيمٖ
niccayamāka evarkaḷ nirākarittu (makkaḷai) allāhviṉ pātaiyai viṭṭu taṭuttukkoṇṭu (makkāvākiya) aṅku vacittiruppavarkaḷ āyiṉum, veḷiyiliruntu varupavarkaḷ āyiṉum, maṉitarkaḷ aṉaivarukkumē camamāṉa urimaiyuḷḷatāka nām ēṟpaṭuttiya ciṟappuṟṟa masjitai viṭṭum taṭai ceytu koṇṭu irukkiṟārkaḷō, (avarkaḷ nērvaḻi peṟamāṭṭārkaḷ.) Evarāvatu atil mārkkattiṟku virōtamāka aniyāyam ceyya virumpiṉāl, avarkaḷai, tuṉpuṟuttum vētaṉaiyaic cuvaikka vaippōm
Surah Al-Hajj, Verse 25
وَإِذۡ بَوَّأۡنَا لِإِبۡرَٰهِيمَ مَكَانَ ٱلۡبَيۡتِ أَن لَّا تُشۡرِكۡ بِي شَيۡـٔٗا وَطَهِّرۡ بَيۡتِيَ لِلطَّآئِفِينَ وَٱلۡقَآئِمِينَ وَٱلرُّكَّعِ ٱلسُّجُودِ
(napiyē!) Ipṟāhīmai nam vīṭṭiṉ camīpamāka vacikkumpaṭic ceytu (avarai nōkki) “nīr eṉakku evaraiyum iṇaiyākkātīr. Eṉ (inta) vīṭṭai (tavāḥp) cuṟṟi varupavarkaḷukkum, atil niṉṟu, kuṉintu, ciram paṇintu toḻupavarkaḷukkum ataip paricuttamākki vaippīrāka'' eṉṟu nām kūṟiya camayattil
Surah Al-Hajj, Verse 26
وَأَذِّن فِي ٱلنَّاسِ بِٱلۡحَجِّ يَأۡتُوكَ رِجَالٗا وَعَلَىٰ كُلِّ ضَامِرٖ يَأۡتِينَ مِن كُلِّ فَجٍّ عَمِيقٖ
(avarai nōkki) “hajjūkku varumāṟu nīr maṉitarkaḷukku aṟikkaiyiṭuvīrāka. (Avarkaḷ) kālnaṭaiyākavum uṅkaḷiṭam varuvārkaḷ; iḷaitta (oṭṭaka) vākaṉaṅkaḷiṉ mītu veku tolai tūrattiliruntum (uṅkaḷiṭam) varuvārkaḷ
Surah Al-Hajj, Verse 27
لِّيَشۡهَدُواْ مَنَٰفِعَ لَهُمۡ وَيَذۡكُرُواْ ٱسۡمَ ٱللَّهِ فِيٓ أَيَّامٖ مَّعۡلُومَٰتٍ عَلَىٰ مَا رَزَقَهُم مِّنۢ بَهِيمَةِ ٱلۡأَنۡعَٰمِۖ فَكُلُواْ مِنۡهَا وَأَطۡعِمُواْ ٱلۡبَآئِسَ ٱلۡفَقِيرَ
(varttakattiṉ mūlam) taṅkaḷ payaṉai nāṭiyum (aṅku varuvārkaḷ). Kuṟippiṭṭa nāḷkaḷil allāh avarkaḷukkuk koṭutta (āṭu, māṭu, oṭṭakam ākiya) kālnaṭai pirāṇikaḷ mītu avaṉatu tiruppeyaraik kūṟi aṟuppataṟkākavum a(ṅku varuvārkaḷ. Ākavē, avvāṟu aṟukkappaṭṭa)vaikaḷiliruntu nīṅkaḷum puciyuṅkaḷ; ciramappaṭum ēḻaikaḷukkum pucikkak koṭuṅkaḷ
Surah Al-Hajj, Verse 28
ثُمَّ لۡيَقۡضُواْ تَفَثَهُمۡ وَلۡيُوفُواْ نُذُورَهُمۡ وَلۡيَطَّوَّفُواْ بِٱلۡبَيۡتِ ٱلۡعَتِيقِ
Piṉṉar (talaimuṭi iṟakki, nakam tarittu, kuḷittut) taṅkaḷ aḻukkukaḷaic cuttam ceytu, taṅkaḷ nērccaikaḷaiyum niṟaivēṟṟi, kaṇṇiyam poruntiya paḻamai vāynta ālayattaiyum tavāḥp ceyyuṅkaḷ
Surah Al-Hajj, Verse 29
ذَٰلِكَۖ وَمَن يُعَظِّمۡ حُرُمَٰتِ ٱللَّهِ فَهُوَ خَيۡرٞ لَّهُۥ عِندَ رَبِّهِۦۗ وَأُحِلَّتۡ لَكُمُ ٱلۡأَنۡعَٰمُ إِلَّا مَا يُتۡلَىٰ عَلَيۡكُمۡۖ فَٱجۡتَنِبُواْ ٱلرِّجۡسَ مِنَ ٱلۡأَوۡثَٰنِ وَٱجۡتَنِبُواْ قَوۡلَ ٱلزُّورِ
ivvāṟē allāh kaṇṇiyappaṭuttiya ciṟappāṉavaṟṟai evar makimaippaṭuttukiṟārō avarukku atu avaruṭaiya iṟaivaṉiṭattil mikka naṉmaiyākavē muṭiyum. (Nīṅkaḷ pucikkakkūṭiya āṭu, māṭu, oṭṭakam ākiya) kālnaṭaikaḷaip paṟṟi uṅkaḷukku ōtik kāṇpikkappaṭṭa (cettatu, irattam, paṉṟiyiṉ māmicam, allāh allātavaṟṟiṉ peyar kūṟi aṟukkappaṭṭa)vaṟṟait tavira maṟṟavai ākumākkappaṭṭu viṭṭaṉa. (Avaṟṟai nīṅkaḷ pucikkalām.) Ākavē, cilai vaṇakka acuttattiliruntu nīṅkaḷ tappittuk koḷḷuṅkaḷ. Mēlum, poyyāṉa vārttaikaḷil iruntum nīṅkaḷ tappittuk koḷḷuṅkaḷ
Surah Al-Hajj, Verse 30
حُنَفَآءَ لِلَّهِ غَيۡرَ مُشۡرِكِينَ بِهِۦۚ وَمَن يُشۡرِكۡ بِٱللَّهِ فَكَأَنَّمَا خَرَّ مِنَ ٱلسَّمَآءِ فَتَخۡطَفُهُ ٱلطَّيۡرُ أَوۡ تَهۡوِي بِهِ ٱلرِّيحُ فِي مَكَانٖ سَحِيقٖ
allāhvukku iṇaivaikkātu, avaṉ oruvaṉukkē muṟṟilum talaicāyttu viṭuṅkaḷ. Evaṉ allāhvukku iṇaivaikkiṟāṉō, avaṉ vāṉattiliruntu (talaikīḻāka) viḻuntavaṉaip pōlāvāṉ. Avaṉai (kaḻuku pōṉṟa) paṟavaikaḷ iṟāñci (kotti)k koṇṭu pōyviṭum allatu kāṟṟu veku tūrattiṟku aṭittuk koṇṭu ceṉṟuviṭum
Surah Al-Hajj, Verse 31
ذَٰلِكَۖ وَمَن يُعَظِّمۡ شَعَـٰٓئِرَ ٱللَّهِ فَإِنَّهَا مِن تَقۡوَى ٱلۡقُلُوبِ
ituvē (avaṉuṭaiya katiyākum.) Evar allāhviṉāl ēṟpaṭuttappaṭṭa aṭaiyāḷaṅkaḷai kaṇṇiyappaṭuttukiṟārō atu avaruṭaiya uḷḷattiṉ iṟaiyaccattai aṟivikkiṟatu
Surah Al-Hajj, Verse 32
لَكُمۡ فِيهَا مَنَٰفِعُ إِلَىٰٓ أَجَلٖ مُّسَمّٗى ثُمَّ مَحِلُّهَآ إِلَى ٱلۡبَيۡتِ ٱلۡعَتِيقِ
(kurpāṉikkāka uḷḷa āṭu, māṭu, oṭṭakaṅkaḷiṉ pālai aruntalām; cavāri ceyyalām. Ivvāṟu) oru kuṟippiṭṭa kālam varai nīṅkaḷ avaṟṟaik koṇṭu payaṉaṭaiyalām. Piṉṉar, avaṟṟai kaṇṇiyam poruntiya paḻamai vāynta ālayattiṭam cērppittu viṭa vēṇṭum
Surah Al-Hajj, Verse 33
وَلِكُلِّ أُمَّةٖ جَعَلۡنَا مَنسَكٗا لِّيَذۡكُرُواْ ٱسۡمَ ٱللَّهِ عَلَىٰ مَا رَزَقَهُم مِّنۢ بَهِيمَةِ ٱلۡأَنۡعَٰمِۗ فَإِلَٰهُكُمۡ إِلَٰهٞ وَٰحِدٞ فَلَهُۥٓ أَسۡلِمُواْۗ وَبَشِّرِ ٱلۡمُخۡبِتِينَ
Kurpāṉi ceyvatai ovvoru vakuppiṉarukkum kaṭamaiyākki irukkiṟōm. Allāh koṭuttirunta āṭu, māṭu, oṭṭakaṅkaḷiṉ mītu avaṉ peyaraik kūṟi kurpāṉi ceyyuṅkaḷ. Ākavē, uṅkaḷ iṟaivaṉ orē ōr iṟaivaṉtāṉ. Ātalāl, avaṉ oruvaṉukkē nīṅkaḷ muṟṟilum paṇintu kaṭṭuppaṭṭu naṭaṅkaḷ. Uḷḷaccam uṭaiyavarkaḷukku (napiyē!) Naṟceyti kūṟuvīrāka
Surah Al-Hajj, Verse 34
ٱلَّذِينَ إِذَا ذُكِرَ ٱللَّهُ وَجِلَتۡ قُلُوبُهُمۡ وَٱلصَّـٰبِرِينَ عَلَىٰ مَآ أَصَابَهُمۡ وَٱلۡمُقِيمِي ٱلصَّلَوٰةِ وَمِمَّا رَزَقۡنَٰهُمۡ يُنفِقُونَ
avarkaḷ ettakaiyavarkaḷ eṉṟāl, allāhvuṭaiya tiruppeyar kūṟappaṭṭāl avarkaḷuṭaiya uḷḷaṅkaḷ payantu naṭuṅkiviṭum. Avarkaḷukku ēṟpaṭum ciramaṅkaḷaip poṟumaiyuṭaṉ cakittuk koḷvārkaḷ. Toḻukaiyaiyum kaṭaippiṭippārkaḷ. Nām avarkaḷukku vaḻaṅkiyavaṟṟil tāṉamum ceyvārkaḷ
Surah Al-Hajj, Verse 35
وَٱلۡبُدۡنَ جَعَلۡنَٰهَا لَكُم مِّن شَعَـٰٓئِرِ ٱللَّهِ لَكُمۡ فِيهَا خَيۡرٞۖ فَٱذۡكُرُواْ ٱسۡمَ ٱللَّهِ عَلَيۡهَا صَوَآفَّۖ فَإِذَا وَجَبَتۡ جُنُوبُهَا فَكُلُواْ مِنۡهَا وَأَطۡعِمُواْ ٱلۡقَانِعَ وَٱلۡمُعۡتَرَّۚ كَذَٰلِكَ سَخَّرۡنَٰهَا لَكُمۡ لَعَلَّكُمۡ تَشۡكُرُونَ
kurpāṉiyiṉ oṭṭakattai allāhviṉ aṭaiyāḷa ciṉṉaṅkaḷil oṉṟāka nām uṅkaḷukku ākkiyirukkiṟōm. Atil uṅkaḷukkut tāṉ perum naṉmai irukkiṟatu. Ākavē, (ataṉ iṭappakka muṉ kālaikkaṭṭi maṟṟa mūṉṟu kālkaḷil) niṟutti vaittu allāhviṉ peyaraik kūṟi aṟuṅkaḷ. Atu kīḻē viḻuntu (uyir)viṭṭāl atiliruntu nīṅkaḷum puciyuṅkaḷ. Ataik kēṭṭavarkaḷukkum, kēṭkātavarkaḷukkum koṭuṅkaḷ. Nīṅkaḷ naṉṟi celuttum poruṭṭu ivvāṟu atai uṅkaḷukku vacappaṭuttit tantōm
Surah Al-Hajj, Verse 36
لَن يَنَالَ ٱللَّهَ لُحُومُهَا وَلَا دِمَآؤُهَا وَلَٰكِن يَنَالُهُ ٱلتَّقۡوَىٰ مِنكُمۡۚ كَذَٰلِكَ سَخَّرَهَا لَكُمۡ لِتُكَبِّرُواْ ٱللَّهَ عَلَىٰ مَا هَدَىٰكُمۡۗ وَبَشِّرِ ٱلۡمُحۡسِنِينَ
(ivvāṟu kurpāṉi ceytapōtilum) ataṉ māmicamō allatu ataṉ irattamō allāhvai aṭaintu viṭuvatu illai. Uṅkaḷ iṟaiyaccamtāṉ avaṉai aṭaiyum. Allāh uṅkaḷukku nērāṉa vaḻiyai aṟivittataṟkāka (avaṉukku nīṅkaḷ kurpāṉi koṭuttu) avaṉai nīṅkaḷ perumaippaṭuttum poruṭṭu ivvāṟu avaṟṟai uṅkaḷukku vacappaṭuttit tantāṉ. (Napiyē! Ivvāṟu kurpāṉi koṭuttu) naṉmai ceypavarkaḷukku nīr naṟceyti kūṟuvīrāka
Surah Al-Hajj, Verse 37
۞إِنَّ ٱللَّهَ يُدَٰفِعُ عَنِ ٱلَّذِينَ ءَامَنُوٓاْۗ إِنَّ ٱللَّهَ لَا يُحِبُّ كُلَّ خَوَّانٖ كَفُورٍ
Niccayamāka allāh nampikkai koṇṭavarkaḷai (nirākarippavarkaḷiṉ) tīṅkiliruntu taṭuttuk koḷkiṟāṉ. Niccayamāka allāh mōcakkārarkaḷaiyum naṉṟi keṭṭavarkaḷaiyum virumpuvatillai
Surah Al-Hajj, Verse 38
أُذِنَ لِلَّذِينَ يُقَٰتَلُونَ بِأَنَّهُمۡ ظُلِمُواْۚ وَإِنَّ ٱللَّهَ عَلَىٰ نَصۡرِهِمۡ لَقَدِيرٌ
(nirākarippavarkaḷāl) aniyāyattil cikki, pōrukku nirpantikkappaṭṭa (nampikkai koṇṭa)varkaḷukku avarkaḷai etirttu pōr puriya aṉumatiyaḷikkappaṭṭu viṭṭatu. Niccayamāka allāh ivarkaḷukku utavi ceyya pērāṟṟaluṭaiyavaṉ āvāṉ
Surah Al-Hajj, Verse 39
ٱلَّذِينَ أُخۡرِجُواْ مِن دِيَٰرِهِم بِغَيۡرِ حَقٍّ إِلَّآ أَن يَقُولُواْ رَبُّنَا ٱللَّهُۗ وَلَوۡلَا دَفۡعُ ٱللَّهِ ٱلنَّاسَ بَعۡضَهُم بِبَعۡضٖ لَّهُدِّمَتۡ صَوَٰمِعُ وَبِيَعٞ وَصَلَوَٰتٞ وَمَسَٰجِدُ يُذۡكَرُ فِيهَا ٱسۡمُ ٱللَّهِ كَثِيرٗاۗ وَلَيَنصُرَنَّ ٱللَّهُ مَن يَنصُرُهُۥٓۚ إِنَّ ٱللَّهَ لَقَوِيٌّ عَزِيزٌ
ivarkaḷ, taṅkaḷ iṟaivaṉ allāhtāṉ eṉṟu kūṟiyataṟkāka niyāyamiṉṟi taṅkaḷ vīṭukaḷiliruntu etirikaḷāl turattappaṭṭārkaḷ. Maṉitarkaḷil (aniyāyam ceyyum) cilarai, (nallavarkaḷ) cilaraik koṇṭu allāh taṭuttirukkāviṭṭāl kiṟistavarkaḷiṉ ālayaṅkaḷum, avarkaḷuṭaiya maṭaṅkaḷum, yūtarkaḷuṭaiya ālayaṅkaḷum, allāhvuṭaiya tiruppeyar atikamāka niṉaivu ceyyappaṭum masjitukaḷum aḻikkappaṭṭē pōyirukkum. Allāhvukku yār utavi ceykiṟārō avarukku niccayamāka allāhvum utavi ceykiṟāṉ. Niccayamāka allāh mikap palavāṉum, (aṉaivaraiyum) mikaittavaṉum āvāṉ
Surah Al-Hajj, Verse 40
ٱلَّذِينَ إِن مَّكَّنَّـٰهُمۡ فِي ٱلۡأَرۡضِ أَقَامُواْ ٱلصَّلَوٰةَ وَءَاتَوُاْ ٱلزَّكَوٰةَ وَأَمَرُواْ بِٱلۡمَعۡرُوفِ وَنَهَوۡاْ عَنِ ٱلۡمُنكَرِۗ وَلِلَّهِ عَٰقِبَةُ ٱلۡأُمُورِ
ivarkaḷ ettakaiyōr eṉṟāl, nām avarkaḷukkup pūmiyil vacatiyaḷittāl toḻukaiyaik kaṭaippiṭittut toḻuvārkaḷ; jakāttum koṭuppārkaḷ; naṉmaiyāṉavaṟṟai ēvi, pāvamāṉavaṟṟait taṭai ceyvārkaḷ. Ellāk kāriyaṅkaḷiṉ muṭivum allāhviṭamē irukkiṟatu
Surah Al-Hajj, Verse 41
وَإِن يُكَذِّبُوكَ فَقَدۡ كَذَّبَتۡ قَبۡلَهُمۡ قَوۡمُ نُوحٖ وَعَادٞ وَثَمُودُ
(napiyē! Nirākarikkum) ivarkaḷ um'maip poyyākkiṉāl (ataip paṟṟi nīr kavalaippaṭātīr. Ēṉeṉṟāl) ivarkaḷukku muṉṉirunta nūhvuṭaiya makkaḷum, ātu, samūtu eṉṉum makkaḷum (taṅkaḷ napimārkaḷai) niccayamāka poyyākkiyē iruntaṉar
Surah Al-Hajj, Verse 42
وَقَوۡمُ إِبۡرَٰهِيمَ وَقَوۡمُ لُوطٖ
(ivvāṟē) ipṟāhīmuṭaiya makkaḷ (ipṟāhīmaiyum), lūttuṭaiya makkaḷ (lūttaiyum) poyyākkiṉārkaḷ
Surah Al-Hajj, Verse 43
وَأَصۡحَٰبُ مَدۡيَنَۖ وَكُذِّبَ مُوسَىٰۖ فَأَمۡلَيۡتُ لِلۡكَٰفِرِينَ ثُمَّ أَخَذۡتُهُمۡۖ فَكَيۡفَ كَانَ نَكِيرِ
(Avvāṟē) matyaṉvācikaḷum (taṅkaḷ napiyaip poyyākkiṉar). (Ivvāṟē) mūsāvum (taṉ makkaḷāl) poyppikkappaṭṭār. Ākavē, nirākaritta ivarkaḷ aṉaivarukkum nāṉ ciṟitu avakācam koṭuttu piṉṉar nāṉ avarkaḷaip piṭittuk koṇṭēṉ. Eṉ vētaṉai evvāṟu iruntatu (eṉpatai nīr kavaṉittīrā)
Surah Al-Hajj, Verse 44
فَكَأَيِّن مِّن قَرۡيَةٍ أَهۡلَكۡنَٰهَا وَهِيَ ظَالِمَةٞ فَهِيَ خَاوِيَةٌ عَلَىٰ عُرُوشِهَا وَبِئۡرٖ مُّعَطَّلَةٖ وَقَصۡرٖ مَّشِيدٍ
aniyāyakkārarkaḷ vacittirunta ettaṉaiyō ūrkaḷai nām aḻittirukkiṟōm. Avaṟṟuṭaiya mukaṭukaḷ iṭintu kuṭṭic cuvarākik kiṭakkiṉṟaṉa. Avaṟṟiṉ (ettaṉaiyō) kiṇaṟukaḷ pāḻaṭaintu kiṭakkiṉṟaṉa. Avaṟṟiṉ māṭa māḷikaikaḷ (makkaḷ vacikkātu) pāḻāy kiṭakkiṉṟaṉa
Surah Al-Hajj, Verse 45
أَفَلَمۡ يَسِيرُواْ فِي ٱلۡأَرۡضِ فَتَكُونَ لَهُمۡ قُلُوبٞ يَعۡقِلُونَ بِهَآ أَوۡ ءَاذَانٞ يَسۡمَعُونَ بِهَاۖ فَإِنَّهَا لَا تَعۡمَى ٱلۡأَبۡصَٰرُ وَلَٰكِن تَعۡمَى ٱلۡقُلُوبُ ٱلَّتِي فِي ٱلصُّدُورِ
ākavē, ivarkaḷ pūmiyil cuṟṟit tirintu (ivaṟṟaip) pārkka vēṇṭāmā? (Avvāṟu pārppārkaḷāyiṉ) uṇarntu koḷḷakkūṭiya uḷḷaṅkaḷ avarkaḷukku ēṟpaṭṭuviṭum allatu (nallupatēcattaik) kēṭkakkūṭiya cevikaḷ avarkaḷukku uṇṭākiviṭum. Niccayamāka avarkaḷuṭaiya (puṟak) kaṇkaḷ kuruṭākiviṭavillai. Eṉiṉum, neñcukaḷil irukkum (avarkaḷuṭaiya akak kaṇkaḷāṉa) uḷḷaṅkaḷ tāṉ kuruṭākiviṭṭaṉa
Surah Al-Hajj, Verse 46
وَيَسۡتَعۡجِلُونَكَ بِٱلۡعَذَابِ وَلَن يُخۡلِفَ ٱللَّهُ وَعۡدَهُۥۚ وَإِنَّ يَوۡمًا عِندَ رَبِّكَ كَأَلۡفِ سَنَةٖ مِّمَّا تَعُدُّونَ
(napiyē!) Avarkaḷ vētaṉaiyait tēṭi um'miṭam avacarappaṭukiṉṟaṉar. (Nīr kūṟuvīrāka: Uṅkaḷ mītu vētaṉaiyai iṟakkuvatāka) allāh ceyta vākkuṟutiyai avaṉ māṟṟamāṭṭāṉ. Niccayamāka umatu iṟaivaṉiṭattil oru nāḷ nīṅkaḷ eṇṇum (uṅkaḷ) āyiram āṇṭukaḷukkuc camamākum
Surah Al-Hajj, Verse 47
وَكَأَيِّن مِّن قَرۡيَةٍ أَمۡلَيۡتُ لَهَا وَهِيَ ظَالِمَةٞ ثُمَّ أَخَذۡتُهَا وَإِلَيَّ ٱلۡمَصِيرُ
nām ettaṉaiyō ūrārkaḷukku avakācamaḷittōm. (Tiruntātu) mēlum, avarkaḷ aniyāyam ceyyavē muṟpaṭṭārkaḷ. Ātalāl, nām avarkaḷaip piṭittuk koṇṭōm. Avarkaḷ (iṟanta piṉṉarum) nam'miṭamtāṉ varavēṇṭiyatu irukkiṟatu
Surah Al-Hajj, Verse 48
قُلۡ يَـٰٓأَيُّهَا ٱلنَّاسُ إِنَّمَآ أَنَا۠ لَكُمۡ نَذِيرٞ مُّبِينٞ
(napiyē!) Kūṟuvīrāka: “Maṉitarkaḷē niccayamāka nāṉ uṅkaḷukku pakiraṅkamāka accamūṭṭi eccarikkai ceypavaṉtāṉ
Surah Al-Hajj, Verse 49
فَٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ لَهُم مَّغۡفِرَةٞ وَرِزۡقٞ كَرِيمٞ
Ākavē, evarkaḷ nampikkai koṇṭu naṟceyalkaḷaic ceykiṟārkaḷō avarkaḷukku maṉṉippum uṇṭu; kaṇṇiyamāṉa uṇavum uṇṭu
Surah Al-Hajj, Verse 50
وَٱلَّذِينَ سَعَوۡاْ فِيٓ ءَايَٰتِنَا مُعَٰجِزِينَ أُوْلَـٰٓئِكَ أَصۡحَٰبُ ٱلۡجَحِيمِ
mēlum evarkaḷ nam vacaṉaṅkaḷait tōṟkaṭikka muyaṟcikkiṟārkaḷō avarkaḷ narakavācikaḷē
Surah Al-Hajj, Verse 51
وَمَآ أَرۡسَلۡنَا مِن قَبۡلِكَ مِن رَّسُولٖ وَلَا نَبِيٍّ إِلَّآ إِذَا تَمَنَّىٰٓ أَلۡقَى ٱلشَّيۡطَٰنُ فِيٓ أُمۡنِيَّتِهِۦ فَيَنسَخُ ٱللَّهُ مَا يُلۡقِي ٱلشَّيۡطَٰنُ ثُمَّ يُحۡكِمُ ٱللَّهُ ءَايَٰتِهِۦۗ وَٱللَّهُ عَلِيمٌ حَكِيمٞ
(napiyē!) Umakku muṉṉar nām aṉuppiya ovvoru napiyum, racūlum (vētattai) ōtiya camayattil avaruṭaiya ōtutalil ṣaittāṉ kuḻappattai uṇṭupaṇṇa muyaṟcikkāmal irukkavillai. (Avarkaḷuṭaiya ōtutalil) ṣaittāṉ uṇṭupaṇṇiya (tappāṉa)tai allāh nīkkiya piṉṉar taṉ vacaṉaṅkaḷai uṟutippaṭuttiviṭukiṟāṉ. Allāh aṉaittaiyum naṉkaṟintavaṉ, ñāṉamuṭaiyavaṉ āvāṉ
Surah Al-Hajj, Verse 52
لِّيَجۡعَلَ مَا يُلۡقِي ٱلشَّيۡطَٰنُ فِتۡنَةٗ لِّلَّذِينَ فِي قُلُوبِهِم مَّرَضٞ وَٱلۡقَاسِيَةِ قُلُوبُهُمۡۗ وَإِنَّ ٱلظَّـٰلِمِينَ لَفِي شِقَاقِۭ بَعِيدٖ
(ivvāṟu) ṣaittāṉ uṇṭupaṇṇum tappāṉatai, evarkaḷuṭaiya uḷḷaṅkaḷil nōy irukkiṟatō allatu evarkaḷuṭaiya uḷḷaṅkaḷ (kallaip pōl) kaṭiṉamāka irukkiṉṟaṉavō avarkaḷaic cōtippataṟku oru kāraṇamākavum (allāh) ākkiviṭukiṟāṉ. Niccayamāka (attakaiya kaṭiṉamāṉa uḷḷaṅkaḷai uṭaiya) aniyāyakkārarkaḷ veku tūramāṉa virōtattiltāṉ irukkiṉṟaṉar
Surah Al-Hajj, Verse 53
وَلِيَعۡلَمَ ٱلَّذِينَ أُوتُواْ ٱلۡعِلۡمَ أَنَّهُ ٱلۡحَقُّ مِن رَّبِّكَ فَيُؤۡمِنُواْ بِهِۦ فَتُخۡبِتَ لَهُۥ قُلُوبُهُمۡۗ وَإِنَّ ٱللَّهَ لَهَادِ ٱلَّذِينَ ءَامَنُوٓاْ إِلَىٰ صِرَٰطٖ مُّسۡتَقِيمٖ
evarkaḷukku (meyyāṉa) kalvi ñāṉam koṭukkappaṭṭirukkiṟatō avarkaḷ niccayamāka itu umatu iṟaivaṉiṭamiruntu vanta uṇmai eṉṟu tiṭṭamāka aṟintu itai nampikkai koṇṭu, avarkaḷuṭaiya uḷḷaṅkaḷ paṇintu avaṉukku kaṭṭuppaṭṭuviṭum. Niccayamāka evarkaḷ (meyyākavē) nampikkai koḷkiṟārkaḷō avarkaḷaittāṉ, allāh nērāṉa vaḻiyil celuttukiṟāṉ
Surah Al-Hajj, Verse 54
وَلَا يَزَالُ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ فِي مِرۡيَةٖ مِّنۡهُ حَتَّىٰ تَأۡتِيَهُمُ ٱلسَّاعَةُ بَغۡتَةً أَوۡ يَأۡتِيَهُمۡ عَذَابُ يَوۡمٍ عَقِيمٍ
(eṉiṉum) nirākarippavarkaḷ taṅkaḷiṭam tiṭīreṉṟu maṟumai (nāḷ) varum varai allatu kaṭiṉamāṉa vētaṉaiyuṭaiya naṉmaiyaṟṟa nāḷ avarkaḷiṭam varumvarai itaip paṟṟic cantēkattilēyē āḻntu kiṭappārkaḷ
Surah Al-Hajj, Verse 55
ٱلۡمُلۡكُ يَوۡمَئِذٖ لِّلَّهِ يَحۡكُمُ بَيۡنَهُمۡۚ فَٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ فِي جَنَّـٰتِ ٱلنَّعِيمِ
Annāḷil, āṭci, atikāram allāhvukkē uriyaṉa. Avaṉē avarkaḷukkut tīrppaḷippāṉ. Ākavē, evarkaḷ nampikkai koṇṭu naṟceyalkaḷ ceykiṟārkaḷō avarkaḷ mikka cukamaḷikkum corkkaṅkaḷil taṅki viṭuvārkaḷ
Surah Al-Hajj, Verse 56
وَٱلَّذِينَ كَفَرُواْ وَكَذَّبُواْ بِـَٔايَٰتِنَا فَأُوْلَـٰٓئِكَ لَهُمۡ عَذَابٞ مُّهِينٞ
evarkaḷ (nam vētattai) nirākarittu, nam vacaṉaṅkaḷai poyyākkukiṟārkaḷō avarkaḷukku kaṇṭippāka iḻivu tarum vētaṉai uṇṭu
Surah Al-Hajj, Verse 57
وَٱلَّذِينَ هَاجَرُواْ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ ثُمَّ قُتِلُوٓاْ أَوۡ مَاتُواْ لَيَرۡزُقَنَّهُمُ ٱللَّهُ رِزۡقًا حَسَنٗاۚ وَإِنَّ ٱللَّهَ لَهُوَ خَيۡرُ ٱلرَّـٰزِقِينَ
evarkaḷ (taṅkaḷ illaṅkaḷai viṭṭu) allāhvuṭaiya vaḻiyil puṟappaṭṭu piṉṉar (pōril) kollappaṭukiṟārkaḷō allatu iṟantuviṭukiṟārkaḷō avarkaḷukku niccayamāka allāh mikka aḻakāṉa (muṟaiyil) uṇavaḷikkiṟāṉ. Ēṉeṉṟāl, niccayamāka allāh, uṇavaḷippavarkaḷil ellām mikka mēlāṉavaṉ
Surah Al-Hajj, Verse 58
لَيُدۡخِلَنَّهُم مُّدۡخَلٗا يَرۡضَوۡنَهُۥۚ وَإِنَّ ٱللَّهَ لَعَلِيمٌ حَلِيمٞ
ākavē, niccayamāka avaṉ avarkaḷ virumpakkūṭiya iṭattil avarkaḷai cērttuviṭuvāṉ. Niccayamāka allāh aṉaittaiyum naṉkaṟintavaṉum, mikka poṟumaiyuṭaiyavaṉum āvāṉ
Surah Al-Hajj, Verse 59
۞ذَٰلِكَۖ وَمَنۡ عَاقَبَ بِمِثۡلِ مَا عُوقِبَ بِهِۦ ثُمَّ بُغِيَ عَلَيۡهِ لَيَنصُرَنَّهُ ٱللَّهُۚ إِنَّ ٱللَّهَ لَعَفُوٌّ غَفُورٞ
ivvāṟē (kāriyam naṭaipeṟum). Evarēṉum tāṉ tuṉpuṟuttappaṭṭa atē aḷavukku paḻi vāṅkiya piṟaku, mīṇṭum (mutal tuṉpuṟuttiya) avaṉ mītu atikam aniyāyam ceyyappaṭṭāl niccayamāka allāh a(nīti iḻaikkappaṭṭa)vaṉukku utavi purivāṉ. Niccayamāka allāh mikka maṉṉippavaṉ, piḻai poṟuppavaṉ āvāṉ
Surah Al-Hajj, Verse 60
ذَٰلِكَ بِأَنَّ ٱللَّهَ يُولِجُ ٱلَّيۡلَ فِي ٱلنَّهَارِ وَيُولِجُ ٱلنَّهَارَ فِي ٱلَّيۡلِ وَأَنَّ ٱللَّهَ سَمِيعُۢ بَصِيرٞ
itaṉ kāraṇamāvatu: Niccayamāka allāh iravaip pakalilum, pakalai iravilum nuḻaiya vaik(ka āṟṟaluṭaiyavaṉāka iruk)kiṟāṉ. (Ataip pōṉṟē tuṉpuṟuttum keṭṭavaṉai nallavaṉākavum, tuṉpattiṟkuḷḷāṉa nallavaṉaik keṭṭavaṉākavum ākki viṭukiṟāṉ.) Niccayamāka allāh aṉaittaiyum ceviyuṟupavaṉ, uṟṟu nōkkupavaṉ āvāṉ
Surah Al-Hajj, Verse 61
ذَٰلِكَ بِأَنَّ ٱللَّهَ هُوَ ٱلۡحَقُّ وَأَنَّ مَا يَدۡعُونَ مِن دُونِهِۦ هُوَ ٱلۡبَٰطِلُ وَأَنَّ ٱللَّهَ هُوَ ٱلۡعَلِيُّ ٱلۡكَبِيرُ
itaṉ kāraṇamāvatu: Niccayamāka allāhtāṉ uṇmaiyāṉavaṉ. Niccayamāka avarkaḷ allāhvaiyaṉṟi (iṟaivaṉeṉa) aḻaippavai aṉaittum poyyāṉavaitāṉ. Niccayamāka allāhtāṉ uyarntavaṉ, (mēlāṉavaṉ,) makā periyavaṉ
Surah Al-Hajj, Verse 62
أَلَمۡ تَرَ أَنَّ ٱللَّهَ أَنزَلَ مِنَ ٱلسَّمَآءِ مَآءٗ فَتُصۡبِحُ ٱلۡأَرۡضُ مُخۡضَرَّةًۚ إِنَّ ٱللَّهَ لَطِيفٌ خَبِيرٞ
(Napiyē!) Nīr pārkkavillaiyā? Niccayamāka allāhtāṉ mēkattiliruntu maḻaiyai poḻiyac ceykiṟāṉ. (Ataṉāl) pūmi pacumaiyāki viṭukiṟatu. Niccayamāka allāh atika nuṭpamuṭaiyavaṉum aṉaittaiyum naṉkaṟintavaṉum āvāṉ
Surah Al-Hajj, Verse 63
لَّهُۥ مَا فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَمَا فِي ٱلۡأَرۡضِۚ وَإِنَّ ٱللَّهَ لَهُوَ ٱلۡغَنِيُّ ٱلۡحَمِيدُ
vāṉaṅkaḷilum pūmiyilum uḷḷa aṉaittum allāhvukku uriyaṉavē! Niccayamāka allāhtāṉ (piṟariṉ utavi) tēvai aṟṟavaṉum pukaḻukkuriyavaṉum āvāṉ
Surah Al-Hajj, Verse 64
أَلَمۡ تَرَ أَنَّ ٱللَّهَ سَخَّرَ لَكُم مَّا فِي ٱلۡأَرۡضِ وَٱلۡفُلۡكَ تَجۡرِي فِي ٱلۡبَحۡرِ بِأَمۡرِهِۦ وَيُمۡسِكُ ٱلسَّمَآءَ أَن تَقَعَ عَلَى ٱلۡأَرۡضِ إِلَّا بِإِذۡنِهِۦٓۚ إِنَّ ٱللَّهَ بِٱلنَّاسِ لَرَءُوفٞ رَّحِيمٞ
(napiyē!) Nīr pārkkavillaiyā? Niccayamāka allāh pūmiyiluḷḷa aṉaittaiyum uṅkaḷukku vacappaṭuttik koṭukkiṟāṉ. Kappal avaṉuṭaiya kaṭṭaḷaippaṭi kaṭalil celkiṟatu. Taṉ aṉumatiyiṉṟi pūmiyiṉ mītu vāṉam viḻātu avaṉ taṭuttuk koṇṭirukkiṟāṉ. Niccayamāka allāh maṉitarkaḷ mītu mikka irakkamuṭaiyavaṉ, karuṇaiyuṭaiyavaṉ āvāṉ
Surah Al-Hajj, Verse 65
وَهُوَ ٱلَّذِيٓ أَحۡيَاكُمۡ ثُمَّ يُمِيتُكُمۡ ثُمَّ يُحۡيِيكُمۡۗ إِنَّ ٱلۡإِنسَٰنَ لَكَفُورٞ
avaṉtāṉ uṅkaḷai uyirppittāṉ. Piṟaku, avaṉtāṉ uṅkaḷai maraṇikka vaippāṉ. Piṟaku, avaṉē uṅkaḷai uyirppippāṉ. Eṉiṉum, niccayamāka maṉitaṉ mika naṉṟi keṭṭavaṉ āvāṉ
Surah Al-Hajj, Verse 66
لِّكُلِّ أُمَّةٖ جَعَلۡنَا مَنسَكًا هُمۡ نَاسِكُوهُۖ فَلَا يُنَٰزِعُنَّكَ فِي ٱلۡأَمۡرِۚ وَٱدۡعُ إِلَىٰ رَبِّكَۖ إِنَّكَ لَعَلَىٰ هُدٗى مُّسۡتَقِيمٖ
(napiyē!) Ovvoru vakuppārukkum (antantak kālattiṟkut takkavāṟu) avarkaḷ eṉṉai vaṇaṅkuvataṟkuriya vaḻiyai nām ēṟpaṭutti iruntōm. Ākavē, (umatu kālattil umakku) nām ēṟpaṭuttiyirukkum vaḻiyaip paṟṟi avarkaḷ um'muṭaṉ tarkkam ceyya vēṇṭām. Mēlum nīr avarkaḷai umatu iṟaivaṉ (ēṟpaṭuttiya vaḻiyiṉ) pakkam aḻaippīrāka. Niccayamāka nīr nērāṉa vaḻiyiltāṉ irukkiṟīr
Surah Al-Hajj, Verse 67
وَإِن جَٰدَلُوكَ فَقُلِ ٱللَّهُ أَعۡلَمُ بِمَا تَعۡمَلُونَ
(napiyē!) Avarkaḷ um'muṭaṉ tarkkittālō (avarkaḷai nōkki) kūṟuvīrāka: “Nīṅkaḷ ceypavaṟṟai allāh naṉkaṟintavaṉ
Surah Al-Hajj, Verse 68
ٱللَّهُ يَحۡكُمُ بَيۡنَكُمۡ يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِ فِيمَا كُنتُمۡ فِيهِ تَخۡتَلِفُونَ
nīṅkaḷ evviṣayattil tarkkittuk koṇṭirukkiṟīrkaḷō ataip paṟṟi maṟumai nāḷil allāh uṅkaḷukkiṭaiyil tīrppaḷippāṉ
Surah Al-Hajj, Verse 69
أَلَمۡ تَعۡلَمۡ أَنَّ ٱللَّهَ يَعۡلَمُ مَا فِي ٱلسَّمَآءِ وَٱلۡأَرۡضِۚ إِنَّ ذَٰلِكَ فِي كِتَٰبٍۚ إِنَّ ذَٰلِكَ عَلَى ٱللَّهِ يَسِيرٞ
(Napiyē!) Vāṉattilum pūmiyilum iruppavaṟṟai niccayamāka allāh naṉkaṟivāṉ eṉpatai nīr aṟiyavillaiyā? Niccayamāka ivai aṉaittum avaṉuṭaiya (nikaḻccik kuṟippākiya) ‘lavhul mahḥpūḷil' irukkiṉṟaṉa. Niccayamāka itu allāhvukku mikka culapamāṉatē
Surah Al-Hajj, Verse 70
وَيَعۡبُدُونَ مِن دُونِ ٱللَّهِ مَا لَمۡ يُنَزِّلۡ بِهِۦ سُلۡطَٰنٗا وَمَا لَيۡسَ لَهُم بِهِۦ عِلۡمٞۗ وَمَا لِلظَّـٰلِمِينَ مِن نَّصِيرٖ
(napiyē! Nirākarippavarkaḷākiya) avarkaḷ allāh allātavaṟṟai vaṇaṅkukiṉṟaṉar. Itaṟku avarkaḷiṭam (allāh) attāṭci etaiyum iṟakkavillai; avarkaḷiṭam atu paṟṟi kalviyum illai. Inta aniyāyakkārarkaḷukku (maṟumaiyil) utavi ceypavarkaḷ oruvarumirār
Surah Al-Hajj, Verse 71
وَإِذَا تُتۡلَىٰ عَلَيۡهِمۡ ءَايَٰتُنَا بَيِّنَٰتٖ تَعۡرِفُ فِي وُجُوهِ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ ٱلۡمُنكَرَۖ يَكَادُونَ يَسۡطُونَ بِٱلَّذِينَ يَتۡلُونَ عَلَيۡهِمۡ ءَايَٰتِنَاۗ قُلۡ أَفَأُنَبِّئُكُم بِشَرّٖ مِّن ذَٰلِكُمُۚ ٱلنَّارُ وَعَدَهَا ٱللَّهُ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْۖ وَبِئۡسَ ٱلۡمَصِيرُ
avarkaḷ mītu teḷivāṉa namatu vacaṉaṅkaḷ ōtik kāṇpikkappaṭṭāl atai nirākarikkum ivarkaḷuṭaiya mukaṅkaḷil veṟuppai nīr kāṇpīr. Nam vacaṉaṅkaḷai avarkaḷukku ōtik kāṇpippavarkaḷ mītu ivarkaḷ pāyntu viṭuvārkaḷ pōlum! (Ākavē, ivarkaḷai nōkki) nīr kūṟuvīrāka! Nāṉ uṅkaḷukku itaiviṭa koṭiyatoru viṣayattai aṟivikkavā? (Atu naraka) nerupputāṉ. Ataiyē (uṅkaḷaip pōṉṟa) nirākarippavarkaḷukku allāh vākkaḷittu irukkiṟāṉ. (Atu) cērumiṭaṅkaḷilellām mikak keṭṭatu
Surah Al-Hajj, Verse 72
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلنَّاسُ ضُرِبَ مَثَلٞ فَٱسۡتَمِعُواْ لَهُۥٓۚ إِنَّ ٱلَّذِينَ تَدۡعُونَ مِن دُونِ ٱللَّهِ لَن يَخۡلُقُواْ ذُبَابٗا وَلَوِ ٱجۡتَمَعُواْ لَهُۥۖ وَإِن يَسۡلُبۡهُمُ ٱلذُّبَابُ شَيۡـٔٗا لَّا يَسۡتَنقِذُوهُ مِنۡهُۚ ضَعُفَ ٱلطَّالِبُ وَٱلۡمَطۡلُوبُ
maṉitarkaḷē! Uṅkaḷukku ōr utāraṇam kūṟappaṭukiṟatu: Ataicevitāḻttik kēḷuṅkaḷ. Allāh allāta evaṟṟai nīṅkaḷ (teyvaṅkaḷ eṉa) aḻaikkiṟīrkaḷō avai aṉaittum oṉṟu cērn(tu muyaṟcit)ta pōtilum ōr īyaik kūṭa paṭaikka muṭiyātu. (Īyaip paṭaippateṉṉa!) Ī oṉṟu avaṟṟiṉuṭaiya oru poruḷai eṭuttuk koṇṭapōtilum anta īyiṭamiruntu atai viṭuvikkavum avaṟṟāl muṭiyātu. (Avarkaḷ teyvaṅkaḷ eṉa) aḻaikkum avai avvaḷavu palavīṉamāṉavai! Ākavē, avaṟṟai(t teyvaṅkaḷ eṉa) aḻaippavarkaḷum palavīṉamāṉavarkaḷē
Surah Al-Hajj, Verse 73
مَا قَدَرُواْ ٱللَّهَ حَقَّ قَدۡرِهِۦٓۚ إِنَّ ٱللَّهَ لَقَوِيٌّ عَزِيزٌ
Allāhvai kaṇṇiyappaṭutta vēṇṭiyavāṟu avarkaḷ kaṇṇiyappaṭutta villai. Niccayamāka allāh valumikkavaṉum aṉaivaraiyum mikaittavaṉum āvāṉ
Surah Al-Hajj, Verse 74
ٱللَّهُ يَصۡطَفِي مِنَ ٱلۡمَلَـٰٓئِكَةِ رُسُلٗا وَمِنَ ٱلنَّاسِۚ إِنَّ ٱللَّهَ سَمِيعُۢ بَصِيرٞ
vāṉavarkaḷiliruntum maṉitarkaḷiliruntum allāh (taṉ) tūtarkaḷait tērnteṭuttuk koḷkiṟāṉ. Niccayamāka allāh ceviyuṟupavaṉum uṟṟu nōkkupavaṉum āvāṉ
Surah Al-Hajj, Verse 75
يَعۡلَمُ مَا بَيۡنَ أَيۡدِيهِمۡ وَمَا خَلۡفَهُمۡۚ وَإِلَى ٱللَّهِ تُرۡجَعُ ٱلۡأُمُورُ
avarkaḷukku muṉ(ṉar ceṉṟu) iruppavaṟṟaiyum, avarkaḷukkup piṉ(ṉar vara) iruppavaṟṟaiyum avaṉ naṉkaṟintavaṉ. Ellā viṣayaṅkaḷum allāhviṭamē tirumpa koṇṭu varappaṭum
Surah Al-Hajj, Verse 76
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ ٱرۡكَعُواْ وَٱسۡجُدُواْۤ وَٱعۡبُدُواْ رَبَّكُمۡ وَٱفۡعَلُواْ ٱلۡخَيۡرَ لَعَلَّكُمۡ تُفۡلِحُونَ۩
nampikkaiyāḷarkaḷē! Nīṅkaḷ kuṉintu ciram paṇintu uṅkaḷ iṟaivaṉai vaṇaṅkuṅkaḷ. (Mārkkattiṟkum makkaḷukkum) naṉmaiyē ceytu koṇṭiruṅkaḷ. Ataṉāl nīṅkaḷ veṟṟiyaṭaiyalām
Surah Al-Hajj, Verse 77
وَجَٰهِدُواْ فِي ٱللَّهِ حَقَّ جِهَادِهِۦۚ هُوَ ٱجۡتَبَىٰكُمۡ وَمَا جَعَلَ عَلَيۡكُمۡ فِي ٱلدِّينِ مِنۡ حَرَجٖۚ مِّلَّةَ أَبِيكُمۡ إِبۡرَٰهِيمَۚ هُوَ سَمَّىٰكُمُ ٱلۡمُسۡلِمِينَ مِن قَبۡلُ وَفِي هَٰذَا لِيَكُونَ ٱلرَّسُولُ شَهِيدًا عَلَيۡكُمۡ وَتَكُونُواْ شُهَدَآءَ عَلَى ٱلنَّاسِۚ فَأَقِيمُواْ ٱلصَّلَوٰةَ وَءَاتُواْ ٱلزَّكَوٰةَ وَٱعۡتَصِمُواْ بِٱللَّهِ هُوَ مَوۡلَىٰكُمۡۖ فَنِعۡمَ ٱلۡمَوۡلَىٰ وَنِعۡمَ ٱلنَّصِيرُ
(nampikkaiyāḷarkaḷē!) Nīṅkaḷ allāhvuṭaiya pātaiyil muyaṟcikka vēṇṭiyavāṟu muyaṟciyuṅkaḷ. Avaṉē uṅkaḷait tērnteṭut(tu mēṉmaiyākki vait)tirukkiṟāṉ. Inta mārkkattil allāh uṅkaḷukku oru ciramattaiyum ēṟpaṭuttavillai. Itu uṅkaḷ pitāvākiya ipṟāhīmuṭaiya mārkkamākum. Avartāṉ itaṟku muṉṉar uṅkaḷukku muslimkaḷ eṉap peyariṭṭavar. I(vvētat)tilum (avvāṟē uṅkaḷukkup peyar kūṟappaṭṭuḷḷatu. Itaṟku) nam ittūtarē uṅkaḷukkuc cāṭciyāka irukkiṟār. Nīṅkaḷ maṟṟa maṉitarkaḷukku cāṭciyāka iruṅkaḷ. Ākavē, toḻukaiyai kaṭaippiṭiyuṅkaḷ; jakāttum koṭuttu vāruṅkaḷ. Allāhvaip palamākap piṭittuk koḷḷuṅkaḷ. Avaṉtāṉ uṅkaḷ pātukāvalaṉ (poṟuppāḷaṉ). Avaṉē ciṟanta pātukāvalaṉ; ciṟanta utaviyāḷaṉ
Surah Al-Hajj, Verse 78