Surah Al-Hajj - Tamil Translation by Jan Turst Foundation
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلنَّاسُ ٱتَّقُواْ رَبَّكُمۡۚ إِنَّ زَلۡزَلَةَ ٱلسَّاعَةِ شَيۡءٌ عَظِيمٞ
maṉitarkaḷē! Nīṅkaḷ uṅkaḷuṭaiya iṟaivaṉai payantu koḷḷuṅkaḷ; niccayamāka (kiyāmattu nāḷākiya) avvēḷaiyiṉ atircci, makattāṉ perum nikaḻcciyākum
Surah Al-Hajj, Verse 1
يَوۡمَ تَرَوۡنَهَا تَذۡهَلُ كُلُّ مُرۡضِعَةٍ عَمَّآ أَرۡضَعَتۡ وَتَضَعُ كُلُّ ذَاتِ حَمۡلٍ حَمۡلَهَا وَتَرَى ٱلنَّاسَ سُكَٰرَىٰ وَمَا هُم بِسُكَٰرَىٰ وَلَٰكِنَّ عَذَابَ ٱللَّهِ شَدِيدٞ
annāḷil, pālūṭṭik koṇṭirukkum ovvoru tāyum tāṉ ūṭṭum kuḻantaiyai maṟantu viṭuvataiyum, ovvoru karppiṇiyum taṉ cumaiyai īṉṟu viṭuvataiyum nīṅkaḷ kāṇpīrkaḷ; mēlum, maṉitarkaḷai mati mayaṅkiyavarkaḷāka irukka kāṇpīr; eṉiṉum (atu matuviṉāl ēṟpaṭṭa) mati mayakkamalla āṉāl allāhviṉ vētaṉai mikak kaṭumaiyāṉatākum
Surah Al-Hajj, Verse 2
وَمِنَ ٱلنَّاسِ مَن يُجَٰدِلُ فِي ٱللَّهِ بِغَيۡرِ عِلۡمٖ وَيَتَّبِعُ كُلَّ شَيۡطَٰنٖ مَّرِيدٖ
iṉṉum, ettakaiya kalvi ñāṉamum illāmal allāhvaip paṟṟit tarkkam ceykiṟavarkaḷum, maṉamuraṇṭāy etirkkum ovvoru ṣaittāṉaiyum piṉpaṟṟukiṟavarkaḷum maṉitarkaḷil irukkiṟārkaḷ
Surah Al-Hajj, Verse 3
كُتِبَ عَلَيۡهِ أَنَّهُۥ مَن تَوَلَّاهُ فَأَنَّهُۥ يُضِلُّهُۥ وَيَهۡدِيهِ إِلَىٰ عَذَابِ ٱلسَّعِيرِ
avaṉai (ṣaittāṉai)p paṟṟi eḻutap paṭṭuḷḷatu evar avaṉai naṇpaṉāka eṭuttuk koḷkiṟārō avarai niccayamāka avaṉ vaḻi keṭuttu eri narakiṉ vētaṉaiyiṉ pāl avarukku vaḻi kāṭṭukiṟāṉ
Surah Al-Hajj, Verse 4
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلنَّاسُ إِن كُنتُمۡ فِي رَيۡبٖ مِّنَ ٱلۡبَعۡثِ فَإِنَّا خَلَقۡنَٰكُم مِّن تُرَابٖ ثُمَّ مِن نُّطۡفَةٖ ثُمَّ مِنۡ عَلَقَةٖ ثُمَّ مِن مُّضۡغَةٖ مُّخَلَّقَةٖ وَغَيۡرِ مُخَلَّقَةٖ لِّنُبَيِّنَ لَكُمۡۚ وَنُقِرُّ فِي ٱلۡأَرۡحَامِ مَا نَشَآءُ إِلَىٰٓ أَجَلٖ مُّسَمّٗى ثُمَّ نُخۡرِجُكُمۡ طِفۡلٗا ثُمَّ لِتَبۡلُغُوٓاْ أَشُدَّكُمۡۖ وَمِنكُم مَّن يُتَوَفَّىٰ وَمِنكُم مَّن يُرَدُّ إِلَىٰٓ أَرۡذَلِ ٱلۡعُمُرِ لِكَيۡلَا يَعۡلَمَ مِنۢ بَعۡدِ عِلۡمٖ شَيۡـٔٗاۚ وَتَرَى ٱلۡأَرۡضَ هَامِدَةٗ فَإِذَآ أَنزَلۡنَا عَلَيۡهَا ٱلۡمَآءَ ٱهۡتَزَّتۡ وَرَبَتۡ وَأَنۢبَتَتۡ مِن كُلِّ زَوۡجِۭ بَهِيجٖ
Maṉitarkaḷē! (Iṟutit tīrppukkāka nīṅkaḷ) mīṇṭum eḻuppappaṭuvatu paṟṟi cantēkattil iruntīrkaḷāṉāl, (aṟintu koḷḷuṅkaḷ;) nām niccayamāka uṅkaḷai (mutalil) maṇṇiliruntum piṉṉar intiriyattiliruntum, piṉpu alakkiliruntum; piṉpu uruvākkappaṭṭatum, uruvākkappaṭātatumāṉa tacaik kaṭṭiyiliruntum paṭaittōm; uṅkaḷukku viḷakkuvataṟkākavē (itaṉai vivarikkiṟōm); mēlum, nām nāṭiyavaṟṟai oru kuṟippiṭṭa kālam varai karuppappaiyil taṅkac ceykiṟōm; piṉpu uṅkaḷai kuḻantaiyāka veḷippaṭuttukiṟōm. Piṉpu nīṅkaḷ uṅkaḷ vālipattai aṭaiyumpaṭic ceykiṟōm. Aṉṟiyum, (itaṉiṭaiyil) uṅkaḷil cilar marippavarkaḷum irukkiṟārkaḷ; (jīvittu) aṟivu peṟṟa piṉṉar oṉṟumē aṟiyātavarkaḷaip pōl ākiviṭak kūṭiya taḷarnta vayatu varai viṭṭuvaikkappaṭupavarkaḷum irukkiṟārkaḷ; iṉṉum, nīṅkaḷa (taricāyk kiṭakkum) varaṇṭa pūmiyaip pārkkiṉṟīrkaḷ; ataṉ mītu nām (maḻai) nīraip peyyac ceyvōmāṉāl atu pacamaiyāki, vaḷarntu, aḻakāṉa (jōṭi jōṭiyākap) palvakaip puṟpūṇṭukaḷai muḷaippikkiṟatu
Surah Al-Hajj, Verse 5
ذَٰلِكَ بِأَنَّ ٱللَّهَ هُوَ ٱلۡحَقُّ وَأَنَّهُۥ يُحۡيِ ٱلۡمَوۡتَىٰ وَأَنَّهُۥ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ قَدِيرٞ
itu ēṉeṉil, niccayamāka allāh avaṉē uṇmaiyāṉavaṉ - (nilaiyāṉavaṉ) niccayamāka avaṉē marittōrai uyirppikkiṉṟāṉ - iṉṉum, niccayamāka avaṉtāṉ ellāp poruṭkaḷiṉ mītum pērāṟṟaluḷḷavaṉ eṉpataṉāl
Surah Al-Hajj, Verse 6
وَأَنَّ ٱلسَّاعَةَ ءَاتِيَةٞ لَّا رَيۡبَ فِيهَا وَأَنَّ ٱللَّهَ يَبۡعَثُ مَن فِي ٱلۡقُبُورِ
(kiyāma nāḷukkuriya) avvēḷai niccayamāka varum; itil cantēkamē illai kaprukaḷil iruppōrai, niccayamāka allāh (uyir koṭuttu) eḻuppuvāṉ
Surah Al-Hajj, Verse 7
وَمِنَ ٱلنَّاسِ مَن يُجَٰدِلُ فِي ٱللَّهِ بِغَيۡرِ عِلۡمٖ وَلَا هُدٗى وَلَا كِتَٰبٖ مُّنِيرٖ
iṉṉum; kalvi ñāṉamō, nēr vaḻi kāṭṭiyō, pirakācamāṉa vēta (ātāra)mō illāmal, allāhvaik kuṟittut tarkkam ceypavaṉum maṉitarkaḷil irukkiṉṟāṉ
Surah Al-Hajj, Verse 8
ثَانِيَ عِطۡفِهِۦ لِيُضِلَّ عَن سَبِيلِ ٱللَّهِۖ لَهُۥ فِي ٱلدُّنۡيَا خِزۡيٞۖ وَنُذِيقُهُۥ يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِ عَذَابَ ٱلۡحَرِيقِ
(Avaṉ) allāhviṉ pātaiyai viṭṭum maṉitarkaḷai vaḻi keṭuppataṟkāka āṇavattōṭu (ivvāṟu tarkkam) ceykiṟāṉ; avaṉukku ivvulakilum iḻivu irukkiṟatu kiyāma nāḷil nām avaṉai erinarakiṉ vētaṉaiyaiyum cuvaikka ceyvōm
Surah Al-Hajj, Verse 9
ذَٰلِكَ بِمَا قَدَّمَتۡ يَدَاكَ وَأَنَّ ٱللَّهَ لَيۡسَ بِظَلَّـٰمٖ لِّلۡعَبِيدِ
uṉṉuṭaiya iru karaṅkaḷum muṉṉarē aṉuppiyuḷḷataṟkāka iru (kūliyāka) irukkiṟatu; niccayamāka allāh aṭiyārkaḷukku oru ciṟitum aniyāyam ceypavaṉallaṉ" (eṉṟu annāḷil avarkaḷiṭam kūṟappaṭum)
Surah Al-Hajj, Verse 10
وَمِنَ ٱلنَّاسِ مَن يَعۡبُدُ ٱللَّهَ عَلَىٰ حَرۡفٖۖ فَإِنۡ أَصَابَهُۥ خَيۡرٌ ٱطۡمَأَنَّ بِهِۦۖ وَإِنۡ أَصَابَتۡهُ فِتۡنَةٌ ٱنقَلَبَ عَلَىٰ وَجۡهِهِۦ خَسِرَ ٱلدُّنۡيَا وَٱلۡأٓخِرَةَۚ ذَٰلِكَ هُوَ ٱلۡخُسۡرَانُ ٱلۡمُبِينُ
iṉṉum; maṉitarkaḷil (ōr uṟutiyum illāmal) ōrattil niṉṟu koṇṭu allāhvai vaṇaṅkukiṟavaṉum irukkiṟāṉ - avaṉukku oru naṉmai ēṟpaṭumāyiṉ ataik koṇṭu avaṉ tiruptiyaṭaintu koḷkiṟāṉ; āṉāl avaṉukku oru cōtaṉai ēṟpaṭumāyiṉ, avaṉ (taṉ mukattai) allāhvai viṭṭum tiruppik koḷkiṟāṉ; ittakaiyavaṉ im'maiyilum maṟumaiyilum naṣṭamaṭaikiṟāṉ -itutāṉ teḷivāṉa naṣṭamākum
Surah Al-Hajj, Verse 11
يَدۡعُواْ مِن دُونِ ٱللَّهِ مَا لَا يَضُرُّهُۥ وَمَا لَا يَنفَعُهُۥۚ ذَٰلِكَ هُوَ ٱلضَّلَٰلُ ٱلۡبَعِيدُ
avaṉ, allāhvaiyaṉṟi, taṉakkut tīṅkiḻaikka muṭiyātataiyum, iṉṉum taṉakku naṉmaiyum ceyyātataiyumē pirārttikkiṟāṉ - itutāṉ neṭiya vaḻikēṭākum
Surah Al-Hajj, Verse 12
يَدۡعُواْ لَمَن ضَرُّهُۥٓ أَقۡرَبُ مِن نَّفۡعِهِۦۚ لَبِئۡسَ ٱلۡمَوۡلَىٰ وَلَبِئۡسَ ٱلۡعَشِيرُ
evaṉatu tīmai, avaṉatu naṉmaiyai viṭa mika neruṅkiyirukkiṟatō avaṉaiyē avaṉ pirārttikkiṟāṉ - tiṭamāka (avaṉ tēṭum) pātukāvalaṉum keṭṭavaṉ; (appātukāvalaṉai aṇṭi niṟpavaṉum) keṭṭa tōḻaṉē
Surah Al-Hajj, Verse 13
إِنَّ ٱللَّهَ يُدۡخِلُ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ جَنَّـٰتٖ تَجۡرِي مِن تَحۡتِهَا ٱلۡأَنۡهَٰرُۚ إِنَّ ٱللَّهَ يَفۡعَلُ مَا يُرِيدُ
niccayamāka, allāh īmāṉ koṇṭu (sālihāṉa) - naṟceyal ceypavarkaḷai cavaṉapatikaḷil piravēcikkac ceykiṟāṉ; avaṟṟiṉ kīḻē āṟakaḷ ōṭik koṇṭirukkum - niccayamāka allāh, tāṉ nāṭuvataic ceykiṟāṉ
Surah Al-Hajj, Verse 14
مَن كَانَ يَظُنُّ أَن لَّن يَنصُرَهُ ٱللَّهُ فِي ٱلدُّنۡيَا وَٱلۡأٓخِرَةِ فَلۡيَمۡدُدۡ بِسَبَبٍ إِلَى ٱلسَّمَآءِ ثُمَّ لۡيَقۡطَعۡ فَلۡيَنظُرۡ هَلۡ يُذۡهِبَنَّ كَيۡدُهُۥ مَا يَغِيظُ
Evaṉ (nam tūtar mēl poṟāmai koṇṭu) allāh avarukku ivvulakilum maṟumaiyilumu; utavi ceyyamāṭṭāṉ eṉṟu eṇṇukiṟāṉō, avaṉ oru kayiṟṟai vāṉattiṉ aḷavukku nīṭṭip piṉṉar (napikkuk kiṭaittu varum iṟaiyaruḷait) tuṇṭikka (muṟpaṭa)ṭṭumē! Inta vaḻi taṉṉai āttira mūṭṭac ceytataip pōkkukiṟatā eṉṟu pārkkaṭṭum
Surah Al-Hajj, Verse 15
وَكَذَٰلِكَ أَنزَلۡنَٰهُ ءَايَٰتِۭ بَيِّنَٰتٖ وَأَنَّ ٱللَّهَ يَهۡدِي مَن يُرِيدُ
iṉṉum, itē vitamāka nām (kur'āṉai) teḷivāṉa vacaṉaṅkaḷāka iṟakkiyirukkiṉṟōm; mēlum, niccayamāka allāh tāṉam nāṭiyavarkaḷai (itaṉ mūlam) nērvaḻiyil cērppāṉ
Surah Al-Hajj, Verse 16
إِنَّ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَٱلَّذِينَ هَادُواْ وَٱلصَّـٰبِـِٔينَ وَٱلنَّصَٰرَىٰ وَٱلۡمَجُوسَ وَٱلَّذِينَ أَشۡرَكُوٓاْ إِنَّ ٱللَّهَ يَفۡصِلُ بَيۡنَهُمۡ يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِۚ إِنَّ ٱللَّهَ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ شَهِيدٌ
tiṭaṉāka, īmāṉ koṇṭārkaḷē avarkaḷukkum; yūtarkaḷākavum, sāpiyīṉkaḷākavum, kiṟistavarkaḷākavum, majūsikaḷākavum āṉārkaḷē avarkaḷukkum, iṇaivaippōrāy iruntārkaḷē avarkaḷukkum iṭaiyil (yār nērvaḻiyil iruntārkaḷ eṉpatu paṟṟi) niccayamāka allāh kiyāma nāḷil tīrppuk kūṟuvāṉ; niccayamāka allāh ovvoru poruḷiṉ mītum cāṭciyamāka irukkiṟāṉ
Surah Al-Hajj, Verse 17
أَلَمۡ تَرَ أَنَّ ٱللَّهَ يَسۡجُدُۤ لَهُۥۤ مَن فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَمَن فِي ٱلۡأَرۡضِ وَٱلشَّمۡسُ وَٱلۡقَمَرُ وَٱلنُّجُومُ وَٱلۡجِبَالُ وَٱلشَّجَرُ وَٱلدَّوَآبُّ وَكَثِيرٞ مِّنَ ٱلنَّاسِۖ وَكَثِيرٌ حَقَّ عَلَيۡهِ ٱلۡعَذَابُۗ وَمَن يُهِنِ ٱللَّهُ فَمَا لَهُۥ مِن مُّكۡرِمٍۚ إِنَّ ٱللَّهَ يَفۡعَلُ مَا يَشَآءُ۩
vāṉaṅkaḷiluḷḷavākaḷum, pūmiyiluḷḷavarkaḷum, cūriyaṉum, cantiraṉum, naṭcattiraṅkaḷum, malaikaḷum, maraṅkaḷum, pirāṇikaḷum, maṉitarkaḷil perumpālāṉavarkaḷum niccayamāka alalāhvukku sujūtu cey(tu vaṇaṅku)kiṉṟaṉa eṉpatai nīr pārkkavillaiyā? Iṉṉum anēkar mītu vētaṉai vitikkappaṭṭu viṭṭatu aṉṟiyum, evaṉai allāh iḻivupaṭuttukiṉṟāṉō avaṉai kaṇṇiyappaṭuttupavaṉ evaṉumillai niccayamāka allāh tāṉ nāṭiyataic ceykiṟāṉ
Surah Al-Hajj, Verse 18
۞هَٰذَانِ خَصۡمَانِ ٱخۡتَصَمُواْ فِي رَبِّهِمۡۖ فَٱلَّذِينَ كَفَرُواْ قُطِّعَتۡ لَهُمۡ ثِيَابٞ مِّن نَّارٖ يُصَبُّ مِن فَوۡقِ رُءُوسِهِمُ ٱلۡحَمِيمُ
(muḥmiṉkaḷum, muḥmiṉkaḷallātavarumāṉa) iru tarappārum tam iṟaivaṉaip paṟṟit tarkkikkiṉṟaṉar; āṉāl evar (iṟaivaṉai) nirākarikkiṟāhkaḷō avarkaḷukku neruppiliruntu āṭaikaḷ tāyārikkappaṭum; kotikkum nīr avarkaḷ taraikaḷiṉ mēl ūṟṟappaṭum
Surah Al-Hajj, Verse 19
يُصۡهَرُ بِهِۦ مَا فِي بُطُونِهِمۡ وَٱلۡجُلُودُ
Ataik koṇṭu avarkaḷuṭaiya vayiṟukaḷiluḷḷavaiyum, tōlkaḷum urukkappaṭum
Surah Al-Hajj, Verse 20
وَلَهُم مَّقَٰمِعُ مِنۡ حَدِيدٖ
iṉṉum avarkaḷukku irumpiṉālāṉa taṇṭaṅkaḷum uṇṭu
Surah Al-Hajj, Verse 21
كُلَّمَآ أَرَادُوٓاْ أَن يَخۡرُجُواْ مِنۡهَا مِنۡ غَمٍّ أُعِيدُواْ فِيهَا وَذُوقُواْ عَذَابَ ٱلۡحَرِيقِ
(inta) tukkattiṉāl avarkaḷ a(n narakat)tai viṭṭu veḷiyēṟa virumpum pētellām, ataṉuḷḷē tiruppappaṭṭu, "erikkum vētaṉaiyaic cavaiyuṅkaḷ" (eṉṟu collappaṭum)
Surah Al-Hajj, Verse 22
إِنَّ ٱللَّهَ يُدۡخِلُ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ جَنَّـٰتٖ تَجۡرِي مِن تَحۡتِهَا ٱلۡأَنۡهَٰرُ يُحَلَّوۡنَ فِيهَا مِنۡ أَسَاوِرَ مِن ذَهَبٖ وَلُؤۡلُؤٗاۖ وَلِبَاسُهُمۡ فِيهَا حَرِيرٞ
īmāṉ koṇṭu yār (sālihāṉa) - naṟ ceyalkaḷ ceykiṟārkaḷō avarkaḷai niccayamāka allāh cavaṉapatikaḷilē pukuttuvāṉ; avaṟṟiṉ kīḻē āṟakaḷ ōṭikkoṇṭēyirukkum; aṅkē poṉṉālāṉa kaṭakaṅkaḷiliruntum, muttiliruntum āparaṇaṅkaḷ aṇivikkappaṭuvārkaḷ; aṅku avarkaḷuṭaiya āṭaikaḷum paṭṭāka irukkum
Surah Al-Hajj, Verse 23
وَهُدُوٓاْ إِلَى ٱلطَّيِّبِ مِنَ ٱلۡقَوۡلِ وَهُدُوٓاْ إِلَىٰ صِرَٰطِ ٱلۡحَمِيدِ
ēṉeṉil avarkaḷ (kalimā taiyipā eṉum) paricattamāṉa colliṉ pakkam (im'maiyil) vaḻikāṭṭappaṭṭiruntārkaḷ; iṉṉum pukaḻukkuriya (iṟai)vaṉiṉ pātaiyiṉ pakkamum avarkaḷ celuttappaṭṭiruntārkaḷ
Surah Al-Hajj, Verse 24
إِنَّ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ وَيَصُدُّونَ عَن سَبِيلِ ٱللَّهِ وَٱلۡمَسۡجِدِ ٱلۡحَرَامِ ٱلَّذِي جَعَلۡنَٰهُ لِلنَّاسِ سَوَآءً ٱلۡعَٰكِفُ فِيهِ وَٱلۡبَادِۚ وَمَن يُرِدۡ فِيهِ بِإِلۡحَادِۭ بِظُلۡمٖ نُّذِقۡهُ مِنۡ عَذَابٍ أَلِيمٖ
niccayamāka evar nirākarittuk koṇṭum uḷḷūrvācikaḷum veḷiyūrvācikaḷum camamāka irukkum nilaiyil (muḻu) maṉita camutāyattiṟkum etaṉai (puṉitattalamāka) nām ākkiyirukkiṟōmō anta masjitul harāmai viṭṭum, mēlum allāhvuṭaiya pātaiyai viṭṭum, taṭuttuk koṇṭum iruntārkaḷō avarkaḷukkum mēlum yār atilē (masjitul harāmil) aniyāyam ceyvataṉ mūlam varampu mīṟa virumpukiṟāṉō avaṉukkum nōviṉai tarum vētaṉaiyiliruntu cuvaikkumpaṭi nām ceyvōm
Surah Al-Hajj, Verse 25
وَإِذۡ بَوَّأۡنَا لِإِبۡرَٰهِيمَ مَكَانَ ٱلۡبَيۡتِ أَن لَّا تُشۡرِكۡ بِي شَيۡـٔٗا وَطَهِّرۡ بَيۡتِيَ لِلطَّآئِفِينَ وَٱلۡقَآئِمِينَ وَٱلرُّكَّعِ ٱلسُّجُودِ
nām ipṟāhīmukkup puṉita ālayattiṉ iṭattai nirṇayittu"nīr eṉakku evaraiyum iṉaivaikkātīr; eṉṉuṭai (inta) ālayattaic cuṟṟi varuvōrukkum, atil rukūḥ, sujūtu cey(tu toḻu)vōrukkum, atait tūymaiyākki vaippīrāka" eṉṟu colliyatai (napiyē! Niṉaivu kūṟuvīrāka)
Surah Al-Hajj, Verse 26
وَأَذِّن فِي ٱلنَّاسِ بِٱلۡحَجِّ يَأۡتُوكَ رِجَالٗا وَعَلَىٰ كُلِّ ضَامِرٖ يَأۡتِينَ مِن كُلِّ فَجٍّ عَمِيقٖ
Hajjai paṟṟi makkaḷukku aṟivippīrāka! Avarkaḷ naṭantum veku tolaiviliruntu varum melinta oṭṭakaṅkaḷiṉ mītum um'miṭam varuvārkaḷ (eṉak kūṟiṉōm)
Surah Al-Hajj, Verse 27
لِّيَشۡهَدُواْ مَنَٰفِعَ لَهُمۡ وَيَذۡكُرُواْ ٱسۡمَ ٱللَّهِ فِيٓ أَيَّامٖ مَّعۡلُومَٰتٍ عَلَىٰ مَا رَزَقَهُم مِّنۢ بَهِيمَةِ ٱلۡأَنۡعَٰمِۖ فَكُلُواْ مِنۡهَا وَأَطۡعِمُواْ ٱلۡبَآئِسَ ٱلۡفَقِيرَ
taṅkaḷukkuriya pavaṉkaḷai aṭaivataṟkākavum; kuṟippiṭṭa nāṭkaḷil allāh avarkaḷukku aḷittuḷḷa (āṭu, māṭu, oṭṭakam pōṉṟa) nāṟkāl pirāṇikaḷ mītu avaṉ peyaraic col(li kuhpāṉ koṭup)pavarkaḷākavum (varuvārkaḷ); eṉavē atiliruntu nīṅkaḷum uṇṇuṅkaḷ; kaṣṭappaṭum ēḻaikaḷukkum uṇṇak koṭuṅkaḷ
Surah Al-Hajj, Verse 28
ثُمَّ لۡيَقۡضُواْ تَفَثَهُمۡ وَلۡيُوفُواْ نُذُورَهُمۡ وَلۡيَطَّوَّفُواْ بِٱلۡبَيۡتِ ٱلۡعَتِيقِ
piṉṉar avarkaḷ (talaimuṭi iṟakki, nakam veṭṭi, kuḷittut) tam aḻukkukaḷai nīkki, taṅkaḷ nērccaikaḷai niṟaivēṟṟi (antap puṉitamāṉa) purvīka ālayattai"tavāḥpum" ceyya vēṇṭum
Surah Al-Hajj, Verse 29
ذَٰلِكَۖ وَمَن يُعَظِّمۡ حُرُمَٰتِ ٱللَّهِ فَهُوَ خَيۡرٞ لَّهُۥ عِندَ رَبِّهِۦۗ وَأُحِلَّتۡ لَكُمُ ٱلۡأَنۡعَٰمُ إِلَّا مَا يُتۡلَىٰ عَلَيۡكُمۡۖ فَٱجۡتَنِبُواْ ٱلرِّجۡسَ مِنَ ٱلۡأَوۡثَٰنِ وَٱجۡتَنِبُواْ قَوۡلَ ٱلزُّورِ
ituvē (muṟaiyākum.) Mēlum allāhviṉ puṉitamāṉa kaṭṭaḷaikaḷai yār mēṉmaippaṭuttukiṟārō atu avarukku, avaruṭaiya iṟaivaṉiṭattil ciṟantatākum; iṉṉum nāṟkāl pirāṇikaḷil uṅkaḷukku (ākātavaiyeṉa) ōtappaṭṭatait tavira (maṟṟavai) uṅkaḷukku aṉumatikkappaṭṭuḷḷaṉa ākavē vikkirakaṅkaḷiṉ acucattattiliruntu nīṅkaḷ vilakik koḷḷuṅkaḷ. Aṉṟiyum poyyāṉa collaiyum nīṅkaḷ vilakik koḷḷuṅkaḷ
Surah Al-Hajj, Verse 30
حُنَفَآءَ لِلَّهِ غَيۡرَ مُشۡرِكِينَ بِهِۦۚ وَمَن يُشۡرِكۡ بِٱللَّهِ فَكَأَنَّمَا خَرَّ مِنَ ٱلسَّمَآءِ فَتَخۡطَفُهُ ٱلطَّيۡرُ أَوۡ تَهۡوِي بِهِ ٱلرِّيحُ فِي مَكَانٖ سَحِيقٖ
allāhvukkum etaiyum iṇaivaikkātu avaṉukku muṟṟilum vaḻippaṭṭavarkaḷāka iruṅkaḷ; iṉṉum evaṉ allāhvukku iṇai vaikkiṟāṉō, avaṉ vāṉattiliruntu viḻuntu paṟavaikaḷ avaṉai vāri eṭuttuc ceṉṟatu pōlum allatu peruṅ kāṟṟaṭittu, avaṉai veku tolaiviluḷḷa ōriṭattiṟku aṭittuk koṇṭu ceṉṟatu pōlum ākiviṭuvāṉ
Surah Al-Hajj, Verse 31
ذَٰلِكَۖ وَمَن يُعَظِّمۡ شَعَـٰٓئِرَ ٱللَّهِ فَإِنَّهَا مِن تَقۡوَى ٱلۡقُلُوبِ
itutāṉ (iṟaivaṉ vakuttatākum,) evar allāhviṉ ciṉṉaṅkaḷai mēṉmai paṭuttukiṟārō niccayamāka atu uḷḷaccattāl (ēṟpaṭṭatu) ākum
Surah Al-Hajj, Verse 32
لَكُمۡ فِيهَا مَنَٰفِعُ إِلَىٰٓ أَجَلٖ مُّسَمّٗى ثُمَّ مَحِلُّهَآ إِلَى ٱلۡبَيۡتِ ٱلۡعَتِيقِ
(Kurpāṉikku eṉṟu nirṇayikkappeṟṟa) pirāṇikaḷil oru kuṟippiṭṭa tavaṇai varaiyil uṅkaḷukku palaṉaṭaiya (aṉumati) uṇṭu. Ataṉ piṉṉar (uriya kālam vantatum) avaṟṟiṉ (kuhpāṉikkāṉa) iṭam antap purātaṉa ālayattiṉ pāl irukkiṟatu
Surah Al-Hajj, Verse 33
وَلِكُلِّ أُمَّةٖ جَعَلۡنَا مَنسَكٗا لِّيَذۡكُرُواْ ٱسۡمَ ٱللَّهِ عَلَىٰ مَا رَزَقَهُم مِّنۢ بَهِيمَةِ ٱلۡأَنۡعَٰمِۗ فَإِلَٰهُكُمۡ إِلَٰهٞ وَٰحِدٞ فَلَهُۥٓ أَسۡلِمُواْۗ وَبَشِّرِ ٱلۡمُخۡبِتِينَ
iṉṉum kālnaṭai(ppirāṇi)kaḷiliruntu allāh avarkaḷukku uṇavākkiyuḷḷa (āṭu, māṭu, oṭṭakam pōṉṟa)vaṟṟiṉ mītu avarkaḷ allāhviṉ peyaraik kūṟum paṭic ceyvataṟkāvē kuhpāṉ koṭuppatai ovvoru vakuppārukkum (kaṭamaiyāka) ākkiyirukkiṟōm; ākavē uṅkaḷ nāyaṉ orē nāyaṉtāṉ; eṉavē ava(ṉ oruva)ṉukkē nīṅkaḷa muṟṟilum vaḻippaṭuṅkaḷ; (napiyē!) Uḷḷaccam uṭaiyavarkaḷukku nīr naṉmārāyaṅ kūṟuvīruhka
Surah Al-Hajj, Verse 34
ٱلَّذِينَ إِذَا ذُكِرَ ٱللَّهُ وَجِلَتۡ قُلُوبُهُمۡ وَٱلصَّـٰبِرِينَ عَلَىٰ مَآ أَصَابَهُمۡ وَٱلۡمُقِيمِي ٱلصَّلَوٰةِ وَمِمَّا رَزَقۡنَٰهُمۡ يُنفِقُونَ
avarkaḷ ettakaiyōr eṉṟāl allāh(viṉ tiru nāmam) kūṟappeṟṟāl, avarkaḷuṭaiya itayaṅkaḷ accattāl naṭuṅkum; aṉṟiyum taṅkaḷukku ēṟpaṭum tuṉpaṅkaḷaip poṟumaiyuṭaṉ cakittuk koḷvōrākavum, toḻukaiyaic carivarak kaṭaippiṭippōrākavum, nām avarkaḷukku aḷittavaṟṟiliruntu (iṟavaiṉiṉ pātaiyil) celavu ceyvōrākavum iruppārkḷa
Surah Al-Hajj, Verse 35
وَٱلۡبُدۡنَ جَعَلۡنَٰهَا لَكُم مِّن شَعَـٰٓئِرِ ٱللَّهِ لَكُمۡ فِيهَا خَيۡرٞۖ فَٱذۡكُرُواْ ٱسۡمَ ٱللَّهِ عَلَيۡهَا صَوَآفَّۖ فَإِذَا وَجَبَتۡ جُنُوبُهَا فَكُلُواْ مِنۡهَا وَأَطۡعِمُواْ ٱلۡقَانِعَ وَٱلۡمُعۡتَرَّۚ كَذَٰلِكَ سَخَّرۡنَٰهَا لَكُمۡ لَعَلَّكُمۡ تَشۡكُرُونَ
Iṉṉum (kuhpāṉikkāṉa) oṭṭakaṅkaḷ; avaṟṟai uṅkaḷukkāka allāhviṉ aṭaiyāḷaṅkaḷiliruntum nām ākkiyirukkiṟōm; uṅkaḷukku avaṟṟil mikka naṉmai uḷḷatu eṉavē (avai uriya muṟaiyil) niṟkum pōtu avaṟṟiṉ mītu allāhviṉ peyaraic col(li kuhpāṉ cey)vīrkaḷāk piṟaku, avai taṅkaḷ pakkaṅkaḷiṉ mītu cāyntu kīḻē viḻun(tu uyir nīt)ta viṉ avaṟṟiliruntu nīṅkaḷum uṇṇuṅkaḷ; (vaṟumaiyilum kaiyēntāmal iruppataik koṇṭu) tiruptiyāy iruppōrukkum, irappōrukkum uṇṇak koṭuṅkaḷ ivvitamākavē, nīṅkaḷ naṉṟi celuttum poruṭṭu avaṟṟai uṅkaḷukku vacappaṭuttik koṭuttirukkiṟōm
Surah Al-Hajj, Verse 36
لَن يَنَالَ ٱللَّهَ لُحُومُهَا وَلَا دِمَآؤُهَا وَلَٰكِن يَنَالُهُ ٱلتَّقۡوَىٰ مِنكُمۡۚ كَذَٰلِكَ سَخَّرَهَا لَكُمۡ لِتُكَبِّرُواْ ٱللَّهَ عَلَىٰ مَا هَدَىٰكُمۡۗ وَبَشِّرِ ٱلۡمُحۡسِنِينَ
(eṉiṉum), kuhpāṉiyiṉ māmicaṅkaḷō, avaṟṟiṉ utiraṅkaḷō allāhvai oru pōtum aṭaivatillai āṉāl uṅkaḷuṭaiya takvā (payapakti) tāṉ avaṉai aṭaiyum; allāh uṅkaḷukku nērvaḻi kāṇpittataṟkāka avaṉai nīṅkaḷ perumaip paṭuttum poruṭṭu ivvāṟāka avaṟṟai uṅkaḷukku vacappaṭuttik koṭuttirukkiṟāṉ; ākavē naṉmai ceyvōrukku nīr naṉmārāyaṅ kūṟuvīrāka
Surah Al-Hajj, Verse 37
۞إِنَّ ٱللَّهَ يُدَٰفِعُ عَنِ ٱلَّذِينَ ءَامَنُوٓاْۗ إِنَّ ٱللَّهَ لَا يُحِبُّ كُلَّ خَوَّانٖ كَفُورٍ
niccayamāka, allāh īmāṉ koṇṭavarkaḷai (muṣrikkukaḷiṉ tīmaikaḷiliruntu) pātukāttuk koḷkiṟāṉ nampikkai mōcam ceypavarkaḷaiyum, naṉṟi keṭṭa mōcakkārar evaraiyum niccayamāka allāh nēcippatillai
Surah Al-Hajj, Verse 38
أُذِنَ لِلَّذِينَ يُقَٰتَلُونَ بِأَنَّهُمۡ ظُلِمُواْۚ وَإِنَّ ٱللَّهَ عَلَىٰ نَصۡرِهِمۡ لَقَدِيرٌ
pōr toṭukkappaṭṭōrukku avarkaḷ aniyāyam ceyyappaṭṭirukkiṉṟārkaḷ eṉpataṉāl (avvāṟu pōr toṭutta kāḥpirkaḷai etirttup pōriṭuvataṟku) aṉumati aḷikkappaṭṭirukkiṟatu niccayamāka avarkaḷukku utavi ceyya allāh pērāṟṟaluṭaiyavaṉ
Surah Al-Hajj, Verse 39
ٱلَّذِينَ أُخۡرِجُواْ مِن دِيَٰرِهِم بِغَيۡرِ حَقٍّ إِلَّآ أَن يَقُولُواْ رَبُّنَا ٱللَّهُۗ وَلَوۡلَا دَفۡعُ ٱللَّهِ ٱلنَّاسَ بَعۡضَهُم بِبَعۡضٖ لَّهُدِّمَتۡ صَوَٰمِعُ وَبِيَعٞ وَصَلَوَٰتٞ وَمَسَٰجِدُ يُذۡكَرُ فِيهَا ٱسۡمُ ٱللَّهِ كَثِيرٗاۗ وَلَيَنصُرَنَّ ٱللَّهُ مَن يَنصُرُهُۥٓۚ إِنَّ ٱللَّهَ لَقَوِيٌّ عَزِيزٌ
Ivarkaḷ (ettakaiyōreṉṟāl) niyāyamiṉṟit tam vīṭukaḷai viṭṭu veḷiyēṟṟappaṭṭārkaḷ; 'eṅkaḷuṭaiya iṟaivaṉ oruvaṉtāṉ' eṉṟu avarkaḷ kūṟiyatait tavira (vēṟetuvum avarkaḷ collavillai); maṉitarkaḷil cilaraic cilaraik koṇṭu allāh taṭukkātiruppiṉ āciramaṅkaḷum ciṟistavak kōyilkaḷum, yūtarkaḷiṉ ālayaṅkaḷum, allāhviṉ tiru nāmam tiyāṉikkappaṭum masjitukaḷum aḻikkappaṭṭu pōyirukkum; allāhvukku evaṉ utavi ceykiṟāṉō, avaṉukku tiṭaṉāka allāhvum utavi ceyvāṉ. Niccayamāka allāh valimai mikkōṉum, (yāvaraiyum) mikaittōṉumāka irukkiṉṟāṉ
Surah Al-Hajj, Verse 40
ٱلَّذِينَ إِن مَّكَّنَّـٰهُمۡ فِي ٱلۡأَرۡضِ أَقَامُواْ ٱلصَّلَوٰةَ وَءَاتَوُاْ ٱلزَّكَوٰةَ وَأَمَرُواْ بِٱلۡمَعۡرُوفِ وَنَهَوۡاْ عَنِ ٱلۡمُنكَرِۗ وَلِلَّهِ عَٰقِبَةُ ٱلۡأُمُورِ
aṉṟiyum, ivarkaḷ (ettakaiyōreṉṟāl) ivarkaḷukku nām pūmiyil iṭampāṭākkik koṭuttāl, ivarkaḷ toḻukaiyai muṟaiyākak kaṭaippiṭippārkaḷ; jakāttum koṭuppārkaḷ; naṉmaiyāṉa kāriyaṅkaḷaic ceyyavum ēvuvārkaḷ; tīmaiyai viṭṭum vilakkuvārkaḷ mēlum, cakala kāriyaṅkaḷiṉ muṭivum allāhviṭamē irukkiṟatu
Surah Al-Hajj, Verse 41
وَإِن يُكَذِّبُوكَ فَقَدۡ كَذَّبَتۡ قَبۡلَهُمۡ قَوۡمُ نُوحٖ وَعَادٞ وَثَمُودُ
(napiyē!) Ivarkaḷ um'maip poyyāka muṟpaṭṭāl (ataṟkāka vicaṉappaṭātīr; ēṉeṉil) niccayamāka ivarkaḷukku muṉṉāl nūhuṭaiya camūkattiṉarum; ātu, samūtu (camūkattiṉarum tattam napimārkaḷaip poyppikkavē muṟpaṭṭārkaḷ)
Surah Al-Hajj, Verse 42
وَقَوۡمُ إِبۡرَٰهِيمَ وَقَوۡمُ لُوطٖ
(ivvāṟē) ipṟāhīmuṭaiya camūttatiṉarum lūttuṭaiya camūkattiṉarum (poyppikvē muṟpaṭṭārkaḷ)
Surah Al-Hajj, Verse 43
وَأَصۡحَٰبُ مَدۡيَنَۖ وَكُذِّبَ مُوسَىٰۖ فَأَمۡلَيۡتُ لِلۡكَٰفِرِينَ ثُمَّ أَخَذۡتُهُمۡۖ فَكَيۡفَ كَانَ نَكِيرِ
(ivvāṟē) matyaṉ vācikaḷum (muṟpaṭṭaṉar) iṉṉum mūsāvaiyum poyppikvē muṟpaṭṭaṉar eṉiṉum nāṉ kāḥpirkaḷukku avakācam koṭuttup piṉṉar avarkaḷai nāṉ piṭittuk koṇṭēṉ; eṉ taṇṭaṉai eppaṭiyiruntatu? (Eṉpatai kavaṉippīrāka)
Surah Al-Hajj, Verse 44
فَكَأَيِّن مِّن قَرۡيَةٍ أَهۡلَكۡنَٰهَا وَهِيَ ظَالِمَةٞ فَهِيَ خَاوِيَةٌ عَلَىٰ عُرُوشِهَا وَبِئۡرٖ مُّعَطَّلَةٖ وَقَصۡرٖ مَّشِيدٍ
Aniyāyam ceyta ettaṉaiyō ū(rā)rkaḷai nām aḻittirukkiṟōm - avaṟṟiṉ mukaṭukaḷ mītu avai viḻuntu kiṭakkiṉṟaṉa ettaṉaiyō kiṇaṟukaḷ pāḻaṭaintu kiṭakkiṉṟaṉa ettaṉaiyō valuvāṉa māḷikaikaḷ (pāḻpaṭṭuk kiṭakkiṉṟaṉa)
Surah Al-Hajj, Verse 45
أَفَلَمۡ يَسِيرُواْ فِي ٱلۡأَرۡضِ فَتَكُونَ لَهُمۡ قُلُوبٞ يَعۡقِلُونَ بِهَآ أَوۡ ءَاذَانٞ يَسۡمَعُونَ بِهَاۖ فَإِنَّهَا لَا تَعۡمَى ٱلۡأَبۡصَٰرُ وَلَٰكِن تَعۡمَى ٱلۡقُلُوبُ ٱلَّتِي فِي ٱلصُّدُورِ
avarkaḷ pūmiyil pirayāṇam ceytu (ivaṟṟaip) pārkkavillaiyā? (Avvāṟu pārttiruntāl) avarkaḷukku viḷaṅkik koḷḷakkūṭiya uḷḷaṅkaḷum, (nallavaṟṟaic) ceviyēṟkum kātukaḷum uṇṭākiyirukkum, niccayamāka (puṟak) kaṇkaḷ kuraṭākavillai eṉiṉum, neñcakkuḷ irukkum itayaṅkaḷ (akak kaṇkaḷ) tām kuruṭākiṉṟaṉa
Surah Al-Hajj, Verse 46
وَيَسۡتَعۡجِلُونَكَ بِٱلۡعَذَابِ وَلَن يُخۡلِفَ ٱللَّهُ وَعۡدَهُۥۚ وَإِنَّ يَوۡمًا عِندَ رَبِّكَ كَأَلۡفِ سَنَةٖ مِّمَّا تَعُدُّونَ
(napiyē! Iṉṉum varavillaiyē eṉṟu) vētaṉaiyai avarkaḷ avacaramāka tēṭukiṟārkaḷ; allāh taṉ vākkuṟutikku māṟu ceyvatēyillai mēlum um'muṭaiya iṟaivaṉiṭam oru nāḷ eṉpatu, nīṅkaḷ kaṇakkiṭukiṟa āyiram āṇṭukaḷaip pōlākum
Surah Al-Hajj, Verse 47
وَكَأَيِّن مِّن قَرۡيَةٍ أَمۡلَيۡتُ لَهَا وَهِيَ ظَالِمَةٞ ثُمَّ أَخَذۡتُهَا وَإِلَيَّ ٱلۡمَصِيرُ
aniyāyaṅkaḷ ceytu koṇṭirunta ettaṉaiyō ūrkaḷukku nāṉ avakācam koṭuttēṉ; piṉṉar avaṟṟaip piṭittuk koṇṭēṉ; mēlum (yāvum) eṉṉiṭamē mīṇṭum varavēṇṭum
Surah Al-Hajj, Verse 48
قُلۡ يَـٰٓأَيُّهَا ٱلنَّاسُ إِنَّمَآ أَنَا۠ لَكُمۡ نَذِيرٞ مُّبِينٞ
maṉitarkaḷē! Nāṉ uṅkaḷukkut teḷivāka eccarippavaṉākavē irukkiṉṟēṉ" eṉṟu (napiyē!) Nīr kūṟuvīrāka
Surah Al-Hajj, Verse 49
فَٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ لَهُم مَّغۡفِرَةٞ وَرِزۡقٞ كَرِيمٞ
eṉavē, evarkaḷ īmāṉ koṇṭu (sālihāṉa) nalla ceyalkaḷaic ceykiṟārkaḷō avarkaḷukku maṉṉippum, kaṇṇiyamāṉa uṇavum uṇṭu
Surah Al-Hajj, Verse 50
وَٱلَّذِينَ سَعَوۡاْ فِيٓ ءَايَٰتِنَا مُعَٰجِزِينَ أُوْلَـٰٓئِكَ أَصۡحَٰبُ ٱلۡجَحِيمِ
āṉāl, evarkaḷ nam'muṭaiya vacaṉaṅkaḷai tōṟkaṭikka muyalkiṉṟārkaḷō avarkaḷ narakavācikaḷē
Surah Al-Hajj, Verse 51
وَمَآ أَرۡسَلۡنَا مِن قَبۡلِكَ مِن رَّسُولٖ وَلَا نَبِيٍّ إِلَّآ إِذَا تَمَنَّىٰٓ أَلۡقَى ٱلشَّيۡطَٰنُ فِيٓ أُمۡنِيَّتِهِۦ فَيَنسَخُ ٱللَّهُ مَا يُلۡقِي ٱلشَّيۡطَٰنُ ثُمَّ يُحۡكِمُ ٱللَّهُ ءَايَٰتِهِۦۗ وَٱللَّهُ عَلِيمٌ حَكِيمٞ
(Napiyē!) Umakku muṉṉar nām aṉuppi vaitta ovvoru tūtarum, napiyum, (ōtavō, naṉmaiyaiyō) nāṭumpōtu, avarkaḷuṭaiya anta nāṭṭattil ṣaittāṉ kuḻappattai eṟiyātiruntatillai eṉiṉum ṣaittāṉ eṟinta kuḻappattai allāh nīkkiyap piṉṉar avaṉ taṉṉuṭaiya vacaṉaṅkaḷai uṟutippaṭuttukiṟāṉ mēlum, allāh yāvaṟṟaiyum aṟintavaṉākavum, ñāṉam mikkōṉākavum irukkiṉṟāṉ
Surah Al-Hajj, Verse 52
لِّيَجۡعَلَ مَا يُلۡقِي ٱلشَّيۡطَٰنُ فِتۡنَةٗ لِّلَّذِينَ فِي قُلُوبِهِم مَّرَضٞ وَٱلۡقَاسِيَةِ قُلُوبُهُمۡۗ وَإِنَّ ٱلظَّـٰلِمِينَ لَفِي شِقَاقِۭ بَعِيدٖ
ṣaittāṉ (maṉaṅkaḷil) eṟiyum kuḻappattai, taṅkaḷuṭaiya irutayaṅkaḷil nōy irukkiṟatē avarkaḷukkum, taṅkaḷuṭaiya irutayaṅkaḷ kaṭiṉamāka irukkiṉṟaṉavē avarkaḷukkum oru cōtaṉaiyāka ākkuvataṟkē (avvāṟu ceytāṉ) aṉṟiyum, niccayamāka. Aniyāyam ceypavarkaḷ, nīṇṭa (etirppilum) pakaiyilum tāṉ tiṭaṉāka irukkiṟārkaḷ
Surah Al-Hajj, Verse 53
وَلِيَعۡلَمَ ٱلَّذِينَ أُوتُواْ ٱلۡعِلۡمَ أَنَّهُ ٱلۡحَقُّ مِن رَّبِّكَ فَيُؤۡمِنُواْ بِهِۦ فَتُخۡبِتَ لَهُۥ قُلُوبُهُمۡۗ وَإِنَّ ٱللَّهَ لَهَادِ ٱلَّذِينَ ءَامَنُوٓاْ إِلَىٰ صِرَٰطٖ مُّسۡتَقِيمٖ
(āṉāl) evarukku kalvi ñāṉam aḷikkappaṭṭirukaṉkiṉṟatō avarkaḷ, niccayamāka i(v vētamāṉa)tu um'muṭaiya iṟaivaṉiṭamiruntuḷḷa uṇmai eṉṟu aṟintu ataṉ mītu īmāṉ koḷvataṟkākavum (avvāṟu ceytāṉ, ataṉ payaṉāka) avarkaḷuṭaiya irutayaṅkaḷ avaṉ muṉ muṟṟilum vaḻippaṭṭup paṇikiṉṟaṉa mēlum; tiṭaṉāka allāh īmāṉ koṇṭavarkaḷai nērāṉa vaḻiyil celuttupavaṉāka irukkiṉṟāṉ
Surah Al-Hajj, Verse 54
وَلَا يَزَالُ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ فِي مِرۡيَةٖ مِّنۡهُ حَتَّىٰ تَأۡتِيَهُمُ ٱلسَّاعَةُ بَغۡتَةً أَوۡ يَأۡتِيَهُمۡ عَذَابُ يَوۡمٍ عَقِيمٍ
nirākarittavarkaḷ maṟumai nāḷ tiṭīreṉa avarkaḷiṭam varum varai allatu malaṭṭu nāḷiṉ vētaṉai avarkaḷiṭam varum varai atupaṟṟi cantēkattilēyē irukkiṟārkaḷ
Surah Al-Hajj, Verse 55
ٱلۡمُلۡكُ يَوۡمَئِذٖ لِّلَّهِ يَحۡكُمُ بَيۡنَهُمۡۚ فَٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ فِي جَنَّـٰتِ ٱلنَّعِيمِ
annāḷil ellā atikāramum allāhvukkut tāṉ. Avaṉ avarkaḷukkiṭaiyil tīrppu vaḻaṅkuvāṉ; ākavē īmāṉ koṇṭu sālihāṉa (nalla) ceyalkaḷaic ceypavarkaḷ pākkiyam mikka cavaṉapatikaḷil iruppārkaḷ
Surah Al-Hajj, Verse 56
وَٱلَّذِينَ كَفَرُواْ وَكَذَّبُواْ بِـَٔايَٰتِنَا فَأُوْلَـٰٓئِكَ لَهُمۡ عَذَابٞ مُّهِينٞ
(āṉāl) evarkaḷ nirākarittu nam vacaṉaṅkaḷaip poyppikka muṟpaṭṭārkaḷō, avarkaḷukkuttāṉ iḻivu mikka vētaṉai uṇṭu
Surah Al-Hajj, Verse 57
وَٱلَّذِينَ هَاجَرُواْ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ ثُمَّ قُتِلُوٓاْ أَوۡ مَاتُواْ لَيَرۡزُقَنَّهُمُ ٱللَّهُ رِزۡقًا حَسَنٗاۚ وَإِنَّ ٱللَّهَ لَهُوَ خَيۡرُ ٱلرَّـٰزِقِينَ
Iṉṉum, evarkaḷ allāhvuṭaiya pātaiyil (tam iruppiṭaṅkaḷai viṭṭu) hijrat ceytu piṉṉar kollappaṭṭō allatu iṟantō viṭukiṟārkaḷō, avarkaḷukku allāh aḻakiya uṇavai niccayamāka aḷikkiṉṟāṉ; (ēṉeṉil) uṇavaḷippavarkaḷilellām niccayamāka allāhvē mikka mēlāṉavaṉ
Surah Al-Hajj, Verse 58
لَيُدۡخِلَنَّهُم مُّدۡخَلٗا يَرۡضَوۡنَهُۥۚ وَإِنَّ ٱللَّهَ لَعَلِيمٌ حَلِيمٞ
niccayamāka avaṉ avarkaḷ virumpum iṭattil avarkaḷai piravēcikkac ceyvāṉ; mēlum; niccayamāka allāh mika aṟintavaṉ, mikka poṟumaiyuṭaiyavaṉ
Surah Al-Hajj, Verse 59
۞ذَٰلِكَۖ وَمَنۡ عَاقَبَ بِمِثۡلِ مَا عُوقِبَ بِهِۦ ثُمَّ بُغِيَ عَلَيۡهِ لَيَنصُرَنَّهُ ٱللَّهُۚ إِنَّ ٱللَّهَ لَعَفُوٌّ غَفُورٞ
atu (appaṭiyē ākum) evaṉ tāṉ tuṉpuṟuttappaṭum aḷavē (tuṉpuṟuttiyavaṉai) taṇṭittu ataṉ piṉ avaṉ mītu koṭumai ceyyappaṭumāṉāl niccayamāka allāh avaṉukku utavi ceyvāṉ. Niccayamāka allāh mikka maṉṉippavaṉ; piḻai poṟuppavaṉ
Surah Al-Hajj, Verse 60
ذَٰلِكَ بِأَنَّ ٱللَّهَ يُولِجُ ٱلَّيۡلَ فِي ٱلنَّهَارِ وَيُولِجُ ٱلنَّهَارَ فِي ٱلَّيۡلِ وَأَنَّ ٱللَّهَ سَمِيعُۢ بَصِيرٞ
atu(ēṉeṉṟāl) niccayamāka allāh iravaip pakalil pukuttukiṉṟāṉ; pakalai iravil pukuttukiṟāṉ; iṉṉum; niccayamāka allāh (ellāvaṟṟaiyum) kēṭpavaṉākavum, pārppavaṉākavum irukkiṉṟāṉ
Surah Al-Hajj, Verse 61
ذَٰلِكَ بِأَنَّ ٱللَّهَ هُوَ ٱلۡحَقُّ وَأَنَّ مَا يَدۡعُونَ مِن دُونِهِۦ هُوَ ٱلۡبَٰطِلُ وَأَنَّ ٱللَّهَ هُوَ ٱلۡعَلِيُّ ٱلۡكَبِيرُ
itu (ēṉeṉil); niccayamāka allāhtāṉ uṇmai (iṟaivaṉ) maṟṟum avaṉaiyaṉṟi (vēṟu) etai avarkaḷ pirārttikkiṟārkaḷō - atu poyyākum; iṉṉum; niccayamāka allāh - avaṉē uyarntavaṉ, mikavum periyavaṉ
Surah Al-Hajj, Verse 62
أَلَمۡ تَرَ أَنَّ ٱللَّهَ أَنزَلَ مِنَ ٱلسَّمَآءِ مَآءٗ فَتُصۡبِحُ ٱلۡأَرۡضُ مُخۡضَرَّةًۚ إِنَّ ٱللَّهَ لَطِيفٌ خَبِيرٞ
niccayamāka allāh vāṉattiliruntu (maḻai) nīrai iṟakkukiṟāṉ; ataṉāl pūmi pacumaiyāki viṭukiṟatu eṉpatai nīr pārkkavillaiyā? Niccayamāka allāh kirupaiyuṭaiyavaṉ; naṉkaṟintavaṉ
Surah Al-Hajj, Verse 63
لَّهُۥ مَا فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَمَا فِي ٱلۡأَرۡضِۚ وَإِنَّ ٱللَّهَ لَهُوَ ٱلۡغَنِيُّ ٱلۡحَمِيدُ
vāṉaṅkaḷil uḷḷavaiyum, pūmiyil uḷḷavaiyum avaṉukkē uriyavaṉavākum; niccayamāka allāh tēvaikaḷ aṟṟavaṉākavum pukaḻ mikkōṉākavum irukkiṟāṉ
Surah Al-Hajj, Verse 64
أَلَمۡ تَرَ أَنَّ ٱللَّهَ سَخَّرَ لَكُم مَّا فِي ٱلۡأَرۡضِ وَٱلۡفُلۡكَ تَجۡرِي فِي ٱلۡبَحۡرِ بِأَمۡرِهِۦ وَيُمۡسِكُ ٱلسَّمَآءَ أَن تَقَعَ عَلَى ٱلۡأَرۡضِ إِلَّا بِإِذۡنِهِۦٓۚ إِنَّ ٱللَّهَ بِٱلنَّاسِ لَرَءُوفٞ رَّحِيمٞ
(Napiyē) nīr pārkkavillaiyā? Niccayamāka allāh ippūmiyiluḷḷavaṟṟaiyum, avaṉ kaṭṭaḷaiyāl kaṭalil cellum kappalkaḷaiyum uṅkaḷukku vacappaṭuttit tantirukkiṉṟāṉ, taṉ aṉumatiyiṉṟi pūmiyiṉ mītu vāṉam viḻuntu viṭātavāṟu avaṉ taṭuttum koṇṭirukkiṟāṉ. Niccayamāka allāh maṉitarkaḷ mītu mikka irakkamum, aṉpum uḷḷavaṉ
Surah Al-Hajj, Verse 65
وَهُوَ ٱلَّذِيٓ أَحۡيَاكُمۡ ثُمَّ يُمِيتُكُمۡ ثُمَّ يُحۡيِيكُمۡۗ إِنَّ ٱلۡإِنسَٰنَ لَكَفُورٞ
iṉṉum; avaṉtāṉ uṅkaḷai vāḻac ceykiṟāṉ; piṟaku avaṉē maraṇam aṭaiyac ceykiṟāṉ. Ataṉ piṉṉar avaṉē uṅkaḷai uyirppippavaṉ (eṉiṉum) niccayamāka maṉitaṉ naṉṟikeṭṭavaṉāka irukkiṟāṉ
Surah Al-Hajj, Verse 66
لِّكُلِّ أُمَّةٖ جَعَلۡنَا مَنسَكًا هُمۡ نَاسِكُوهُۖ فَلَا يُنَٰزِعُنَّكَ فِي ٱلۡأَمۡرِۚ وَٱدۡعُ إِلَىٰ رَبِّكَۖ إِنَّكَ لَعَلَىٰ هُدٗى مُّسۡتَقِيمٖ
(napiyē!) Ovvoru kūṭṭattārukkum vaṇakka vaḻipāṭṭu muṟaiyai ēṟpaṭuttiṉōm; ataṉai avarkaḷ piṉpaṟṟiṉar; eṉavē ikkāriyattil avarkaḷ tiṭaṉāka um'miṭam piṇaṅka vēṇṭām; iṉṉum; nīr (avarkaḷai) um'muṭaiya iṟaivaṉ pakkam aḻaippīrāka! Niccayamāka nīr nērvaḻiyil irukkiṉṟīr
Surah Al-Hajj, Verse 67
وَإِن جَٰدَلُوكَ فَقُلِ ٱللَّهُ أَعۡلَمُ بِمَا تَعۡمَلُونَ
(napiyē!) Piṉṉum avarkaḷ um'miṭam tarkkam ceytāl; "nīṅkaḷ ceyvatai allāhvē naṉkaṟintavaṉ" eṉṟu (avarkaḷiṭam) kūṟuvīrāka
Surah Al-Hajj, Verse 68
ٱللَّهُ يَحۡكُمُ بَيۡنَكُمۡ يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِ فِيمَا كُنتُمۡ فِيهِ تَخۡتَلِفُونَ
nīṅkaḷ e(v viṣayat)til muraṇpaṭṭuk koṇṭirukkiṟīrkaḷō, ataippaṟṟi allāh kiyāma nāḷil uṅkaḷukkiṭaiyē tīrppaḷippāṉ
Surah Al-Hajj, Verse 69
أَلَمۡ تَعۡلَمۡ أَنَّ ٱللَّهَ يَعۡلَمُ مَا فِي ٱلسَّمَآءِ وَٱلۡأَرۡضِۚ إِنَّ ذَٰلِكَ فِي كِتَٰبٍۚ إِنَّ ذَٰلِكَ عَلَى ٱللَّهِ يَسِيرٞ
niccayamāka allāh vāṉattilum, pūmiyilum uḷḷavaṟṟai naṉkaṟikiṟāṉ eṉpatai nīr aṟiyavillaiyā? Niccayamāka ivai(yellām) oru puttakattil (pativu ceyyappaṭṭu) irukkiṉṟaṉa. Niccayamāka itu allāhvukku mikavum culapamāṉatu
Surah Al-Hajj, Verse 70
وَيَعۡبُدُونَ مِن دُونِ ٱللَّهِ مَا لَمۡ يُنَزِّلۡ بِهِۦ سُلۡطَٰنٗا وَمَا لَيۡسَ لَهُم بِهِۦ عِلۡمٞۗ وَمَا لِلظَّـٰلِمِينَ مِن نَّصِيرٖ
mēlum; ivarkaḷ allāh allātatai vaṇaṅkukiṉṟaṉar; itaṟku avaṉ enta vitamāṉa attāṭciyaiyum iṟakkavillai itaippaṟṟi i(vvāṟu vaṇaṅkupa)varkaḷukku evvitak kalviyātāramum illai eṉavē, ittakaiya aniyāyakkārarkaḷukku utavi ceyvōr illai
Surah Al-Hajj, Verse 71
وَإِذَا تُتۡلَىٰ عَلَيۡهِمۡ ءَايَٰتُنَا بَيِّنَٰتٖ تَعۡرِفُ فِي وُجُوهِ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ ٱلۡمُنكَرَۖ يَكَادُونَ يَسۡطُونَ بِٱلَّذِينَ يَتۡلُونَ عَلَيۡهِمۡ ءَايَٰتِنَاۗ قُلۡ أَفَأُنَبِّئُكُم بِشَرّٖ مِّن ذَٰلِكُمُۚ ٱلنَّارُ وَعَدَهَا ٱللَّهُ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْۖ وَبِئۡسَ ٱلۡمَصِيرُ
Iṉṉum avarkaḷ mītu nam'muṭaiya teḷivāṉa vacaṉaṅkaḷ ōtik kāṇpikkappaṭṭāl, kāḥpirkaḷuṭaiya mukaṅkaḷil veṟuppai nīr aṟivīr; avarkaḷiṭam nam vacaṉaṅkaḷai ōtik kāṭṭupavarkaḷai avarkaḷ tākkavum muṟpaṭuvārkaḷ. "Iṉṉum koṭūramāṉatai nāṉ uṅkaḷukku aṟivikkaṭṭumā? (Atutāṉ naraka) nerup; pu ataṉai allāh kāḥpirkaḷukku vākkaḷikkiṟāṉ; mēlum; atu mīḷum iṭaṅkaḷilellām mikavum keṭṭatu" eṉṟu (napiyē!) Nīr kūṟuvīrāka
Surah Al-Hajj, Verse 72
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلنَّاسُ ضُرِبَ مَثَلٞ فَٱسۡتَمِعُواْ لَهُۥٓۚ إِنَّ ٱلَّذِينَ تَدۡعُونَ مِن دُونِ ٱللَّهِ لَن يَخۡلُقُواْ ذُبَابٗا وَلَوِ ٱجۡتَمَعُواْ لَهُۥۖ وَإِن يَسۡلُبۡهُمُ ٱلذُّبَابُ شَيۡـٔٗا لَّا يَسۡتَنقِذُوهُ مِنۡهُۚ ضَعُفَ ٱلطَّالِبُ وَٱلۡمَطۡلُوبُ
maṉitarkaḷē! Ōr utāraṇam collappaṭukiṟatu. Eṉavē cevitāḻttik kēḷuṅkaḷ. Niccayamāka allāhvaiyaṉṟi (vēṟu) evarkaḷai nīṅkaḷ pirārttikkiṉṟīrkaḷō, avarkaḷellām oṉṟu cērntālum ōr īyaikkūṭap paṭaikka muṭiyātu iṉṉum, avarkaḷiṭamiruntu oru poruḷai eṭuttuk koṇṭu pōṉāl avarkaḷāl ataṉai anta īyiṭattiliruntu tirumpak kaippaṟṟavum muṭiyātu tēṭuvōṉum, tēṭappaṭuvōṉum palahīṉarkaḷē
Surah Al-Hajj, Verse 73
مَا قَدَرُواْ ٱللَّهَ حَقَّ قَدۡرِهِۦٓۚ إِنَّ ٱللَّهَ لَقَوِيٌّ عَزِيزٌ
avarkaḷ allāhvaik kaṇṇiyappaṭutta vēṇṭiyāvāṟu kaṇṇayappaṭuttavillai niccayamāka allāh vallamai mikkavaṉ; (yāvaraiyum) mikaittavaṉ
Surah Al-Hajj, Verse 74
ٱللَّهُ يَصۡطَفِي مِنَ ٱلۡمَلَـٰٓئِكَةِ رُسُلٗا وَمِنَ ٱلنَّاسِۚ إِنَّ ٱللَّهَ سَمِيعُۢ بَصِيرٞ
allāh malakkukaḷiliruntum, maṉitarkaḷiliruntum tūtarkaḷai tērnteṭuttuk koḷkiṟāṉ! Niccayamāka allāh (ellāvaṟṟaiyum) ceviyēṟpavaṉ; pārppavaṉ
Surah Al-Hajj, Verse 75
يَعۡلَمُ مَا بَيۡنَ أَيۡدِيهِمۡ وَمَا خَلۡفَهُمۡۚ وَإِلَى ٱللَّهِ تُرۡجَعُ ٱلۡأُمُورُ
avarkaḷukku muṉ (ceṉṟu) iruppataiyum, avarkaḷukkup piṉ (vara) iruppataiyum avaṉ naṉkaṟikiṟāṉ. Iṉṉum allāhviṭamē ellāk kāriyaṅkaḷum (tīrvukkāka) mīṭkappaṭum
Surah Al-Hajj, Verse 76
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ ٱرۡكَعُواْ وَٱسۡجُدُواْۤ وَٱعۡبُدُواْ رَبَّكُمۡ وَٱفۡعَلُواْ ٱلۡخَيۡرَ لَعَلَّكُمۡ تُفۡلِحُونَ۩
īmāṉ koṇṭavarkaḷē! Nīṅkaḷ rukūḥ ceyyuṅkaḷ; iṉṉum sajtāvum ceyyuṅkaḷ; iṉṉum uṅkaḷ iṟaivaṉai vaṇaṅkuṅkaḷ; mēlum; nīṅkaḷ veṟṟi perum poruṭṭu, naṉmaiyē ceyyuṅkaḷ
Surah Al-Hajj, Verse 77
وَجَٰهِدُواْ فِي ٱللَّهِ حَقَّ جِهَادِهِۦۚ هُوَ ٱجۡتَبَىٰكُمۡ وَمَا جَعَلَ عَلَيۡكُمۡ فِي ٱلدِّينِ مِنۡ حَرَجٖۚ مِّلَّةَ أَبِيكُمۡ إِبۡرَٰهِيمَۚ هُوَ سَمَّىٰكُمُ ٱلۡمُسۡلِمِينَ مِن قَبۡلُ وَفِي هَٰذَا لِيَكُونَ ٱلرَّسُولُ شَهِيدًا عَلَيۡكُمۡ وَتَكُونُواْ شُهَدَآءَ عَلَى ٱلنَّاسِۚ فَأَقِيمُواْ ٱلصَّلَوٰةَ وَءَاتُواْ ٱلزَّكَوٰةَ وَٱعۡتَصِمُواْ بِٱللَّهِ هُوَ مَوۡلَىٰكُمۡۖ فَنِعۡمَ ٱلۡمَوۡلَىٰ وَنِعۡمَ ٱلنَّصِيرُ
Iṉṉum nīṅkaḷ allāhviṉ pātaiyil avaṉukkāka pōrāṭa vēṇṭiya muṟaippaṭi pōrāṭuṅkaḷ; avaṉ uṅkaḷait tērnteṭuttuk koṇṭāṉ; inta tīṉil (mārkkattil) avaṉ uṅkaḷukku enta ciramattaiyum ēṟpaṭuttavillai itu tāṉ uṅkaḷ pitāvākiya ipṟāhīmuṭaiya mārkkamākum; avaṉtām itaṟku muṉṉar uṅkaḷukku muslimkaḷ eṉap peyariṭṭāṉ. I(vvētat)tilum (avvāṟē kūṟap peṟṟuḷḷatu); itaṟku nam'muṭaiya ittūtar uṅkaḷukkuc cāṭciyāka irukkiṟār; eṉavē nīṅkaḷ toḻukaiyai nilai niṟuttuṅkaḷ iṉṉum jakāttaik koṭuttu vāruṅkaḷ, allāhvaip paṟṟik koḷḷuṅkaḷ, avaṉtāṉ uṅkaḷ pātukāvalaṉ;. Pātukāvalarkaḷilellām avaṉē mikka nallavaṉ, mikac ciṟanta utaviyāḷaṉ
Surah Al-Hajj, Verse 78