Surah Al-Mumenoon - Tamil Translation by Jan Turst Foundation
قَدۡ أَفۡلَحَ ٱلۡمُؤۡمِنُونَ
īmāṉ koṇṭavarkaḷ niccayamāka veṟṟi peṟṟu viṭṭaṉar
Surah Al-Mumenoon, Verse 1
ٱلَّذِينَ هُمۡ فِي صَلَاتِهِمۡ خَٰشِعُونَ
avarkaḷ ettakaiyayōreṉṟāl, taṅkaḷ toḻukaiyil uḷḷaccattōṭu iruppārkaḷ
Surah Al-Mumenoon, Verse 2
وَٱلَّذِينَ هُمۡ عَنِ ٱللَّغۡوِ مُعۡرِضُونَ
iṉṉum, avarkaḷ vīṇāṉa (pēccu, ceyal ākiya)vaṟṟai viṭṭu vilakiyiruppārkaḷ
Surah Al-Mumenoon, Verse 3
وَٱلَّذِينَ هُمۡ لِلزَّكَوٰةِ فَٰعِلُونَ
jakāttaiyum tavaṟātu koṭuttu varuvārkaḷ
Surah Al-Mumenoon, Verse 4
وَٱلَّذِينَ هُمۡ لِفُرُوجِهِمۡ حَٰفِظُونَ
mēlum, avarkaḷ taṅkaḷuṭaiya veṭkat talaṅkaḷaik kāttuk koḷvārkaḷ
Surah Al-Mumenoon, Verse 5
إِلَّا عَلَىٰٓ أَزۡوَٰجِهِمۡ أَوۡ مَا مَلَكَتۡ أَيۡمَٰنُهُمۡ فَإِنَّهُمۡ غَيۡرُ مَلُومِينَ
āṉāl, avarkaḷ taṅkaḷ maṉaivikaḷiṭamō allatu taṅkaḷ valakkaram contamākkik koṇṭavarkaḷiṭamō tavira - (ivarkaḷiṭam uṟavu koḷvatu koṇṭum) niccayamāka avarkaḷ paḻikkappaṭamāṭṭārkaḷ
Surah Al-Mumenoon, Verse 6
فَمَنِ ٱبۡتَغَىٰ وَرَآءَ ذَٰلِكَ فَأُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلۡعَادُونَ
āṉāl, itaṟku appāl (vēṟu vaḻikaḷai) evar nāṭukiṟārō a(ttakaiya)varkaḷ tām varampu mīṟiyavarkaḷāvārkaḷ
Surah Al-Mumenoon, Verse 7
وَٱلَّذِينَ هُمۡ لِأَمَٰنَٰتِهِمۡ وَعَهۡدِهِمۡ رَٰعُونَ
iṉṉum, avarkaḷ taṅkaḷ (iṭam oppaṭaikkappaṭṭa) amāṉip poruṭkaḷaiyum, taṅkaḷ vākkuṟutikaḷaiyum kāppāṟṟuvārkaḷ
Surah Al-Mumenoon, Verse 8
وَٱلَّذِينَ هُمۡ عَلَىٰ صَلَوَٰتِهِمۡ يُحَافِظُونَ
mēlum avarkaḷ tam toḻukaikaḷai(k kuṟitta kālattil muṟaiyōṭu) pēṇuvārkaḷ
Surah Al-Mumenoon, Verse 9
أُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلۡوَٰرِثُونَ
ittakaiyōr tām (cavarkkattiṉ) vāricutārarkaḷ
Surah Al-Mumenoon, Verse 10
ٱلَّذِينَ يَرِثُونَ ٱلۡفِرۡدَوۡسَ هُمۡ فِيهَا خَٰلِدُونَ
Ivarkaḷ ḥpirtavs (eṉṉum cuvaṉapatiyai) aṉantaraṅ koṇṭu atil ivarkaḷ eṉṟeṉṟum taṅkiyiruppārkaḷ
Surah Al-Mumenoon, Verse 11
وَلَقَدۡ خَلَقۡنَا ٱلۡإِنسَٰنَ مِن سُلَٰلَةٖ مِّن طِينٖ
niccayamāka nām (āti) maṉitaraik kaḷi maṇṇiliruntuḷḷa cattiṉāl paṭaittōm
Surah Al-Mumenoon, Verse 12
ثُمَّ جَعَلۡنَٰهُ نُطۡفَةٗ فِي قَرَارٖ مَّكِينٖ
piṉṉar nām (maṉitaṉaip paṭaippataṟkāka) avaṉai oru pātukāppaṉa iṭattil intiriyat tuḷiyākki vaittōm
Surah Al-Mumenoon, Verse 13
ثُمَّ خَلَقۡنَا ٱلنُّطۡفَةَ عَلَقَةٗ فَخَلَقۡنَا ٱلۡعَلَقَةَ مُضۡغَةٗ فَخَلَقۡنَا ٱلۡمُضۡغَةَ عِظَٰمٗا فَكَسَوۡنَا ٱلۡعِظَٰمَ لَحۡمٗا ثُمَّ أَنشَأۡنَٰهُ خَلۡقًا ءَاخَرَۚ فَتَبَارَكَ ٱللَّهُ أَحۡسَنُ ٱلۡخَٰلِقِينَ
piṉṉar anta intiriyat tuḷiyai alak eṉṟa nilaiyil ākkiṉōm; piṉṉar anta alakkai oru tacaip piṇṭamākkiṉōm; piṉṉar attacaippiṇṭattai elumpukaḷākavum ākkiṉōm; piṉṉar, avvelumpukaḷukku māmicattai aṇivittōm; piṉṉar nām ataṉai vēṟu oru paṭaippāka (maṉitaṉākac) ceytōm. (Ivvāṟu paṭaittavaṉāṉa) allāh perum pākkiyamuṭaiyavaṉ (paṭaippāḷarkaḷil ellām) mika aḻakāṉa paṭaippāḷaṉ
Surah Al-Mumenoon, Verse 14
ثُمَّ إِنَّكُم بَعۡدَ ذَٰلِكَ لَمَيِّتُونَ
piṟaku, niccayamāka nīṅkaḷ maraṇippavarkaḷāka irukkiṟīrkaḷ
Surah Al-Mumenoon, Verse 15
ثُمَّ إِنَّكُمۡ يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِ تُبۡعَثُونَ
piṟaku, kiyāma nāḷaṉṟu, niccayamāka nīṅkaḷ eḻuppappaṭuvīrkaḷ
Surah Al-Mumenoon, Verse 16
وَلَقَدۡ خَلَقۡنَا فَوۡقَكُمۡ سَبۡعَ طَرَآئِقَ وَمَا كُنَّا عَنِ ٱلۡخَلۡقِ غَٰفِلِينَ
aṉṟiyum, uṅkaḷukku mēlē ēḻu pataikaḷait tiṭaṉāka nām paṭaittirukkiṟōm - (namatu) paṭaippaik kuṟittu nām eppoḻutu parāmukamāka irukkavillai
Surah Al-Mumenoon, Verse 17
وَأَنزَلۡنَا مِنَ ٱلسَّمَآءِ مَآءَۢ بِقَدَرٖ فَأَسۡكَنَّـٰهُ فِي ٱلۡأَرۡضِۖ وَإِنَّا عَلَىٰ ذَهَابِۭ بِهِۦ لَقَٰدِرُونَ
mēlum, vāṉattiliruntu nām tiṭṭamāṉa aḷavil (maḻai) nīrai iṟakki, appāl ataṉaip pūmiyil taṅka vaikkiṟōm; niccayamāka ataṉaip pōkkiviṭavum nām caktiyuṭaiyōm
Surah Al-Mumenoon, Verse 18
فَأَنشَأۡنَا لَكُم بِهِۦ جَنَّـٰتٖ مِّن نَّخِيلٖ وَأَعۡنَٰبٖ لَّكُمۡ فِيهَا فَوَٰكِهُ كَثِيرَةٞ وَمِنۡهَا تَأۡكُلُونَ
ataṉaik koṇṭu, nām uṅkaḷukku pērīccai tirāṭcai tōṭṭaṅkaḷai uṇṭākkiyirukkiṉṟōm; avaṟṟil uṅkaḷukku ērāḷamāṉa kaṉivakaikaḷ irukkiṉṟaṉ avaṟṟiliruntu nīṅkaḷ pucikkiṟīrkaḷ
Surah Al-Mumenoon, Verse 19
وَشَجَرَةٗ تَخۡرُجُ مِن طُورِ سَيۡنَآءَ تَنۢبُتُ بِٱلدُّهۡنِ وَصِبۡغٖ لِّلۡأٓكِلِينَ
iṉṉum tūr siṉāy malaikkarukē uṟpattiyākum marattaiyum (uṅkaḷukkāka nām uṇṭākkiṉōm) atu eṇṇeyai uṟpatti ceykiṟatu. Mēlum (roṭṭi pōṉṟavaṟṟai) cāppivōrukku toṭṭu cāppiṭum poruḷākavum (atu amaintuḷḷatu)
Surah Al-Mumenoon, Verse 20
وَإِنَّ لَكُمۡ فِي ٱلۡأَنۡعَٰمِ لَعِبۡرَةٗۖ نُّسۡقِيكُم مِّمَّا فِي بُطُونِهَا وَلَكُمۡ فِيهَا مَنَٰفِعُ كَثِيرَةٞ وَمِنۡهَا تَأۡكُلُونَ
Niccayamāka uṅkaḷukku (āṭu, māṭu, oṭṭakam mutaliya) pirāṇikaḷil oru paṭippiṉai irukkiṟatu. Avaṟṟiṉ vayiṟukaḷiliruntu (curakkum pālai) nām uṅkaḷukku pukaṭṭukiṟōm; iṉṉum avaṟṟil uṅkaḷukku anēka payaṉkaḷ irukkiṉṟaṉa avaṟṟi(ṉ māmicatti)liruntu nīṅkaḷ pucikkiṉṟīrkaḷ
Surah Al-Mumenoon, Verse 21
وَعَلَيۡهَا وَعَلَى ٱلۡفُلۡكِ تُحۡمَلُونَ
mēlum avaṟṟiṉ mītum, kappalkaḷilum nīṅkaḷ cumakkappaṭukiṉṟīrkaḷ
Surah Al-Mumenoon, Verse 22
وَلَقَدۡ أَرۡسَلۡنَا نُوحًا إِلَىٰ قَوۡمِهِۦ فَقَالَ يَٰقَوۡمِ ٱعۡبُدُواْ ٱللَّهَ مَا لَكُم مِّنۡ إِلَٰهٍ غَيۡرُهُۥٓۚ أَفَلَا تَتَّقُونَ
iṉṉum; niccayamāka, nām nūhai avaruṭaiya camūkattāriṭattil aṉuppiṉōm; appōtu avar (tam camūkattāriṭam)"eṉ camūkattavarkaḷē! Nīṅkaḷ allāhvai vaṇaṅkuṅkaḷ avaṉaṉṟi uṅkaḷukku (vēṟu) nāyaṉ illai, nīṅkaḷ (avaṉukku) añca vēṇṭāmā?" Eṉṟu kūṟiṉār
Surah Al-Mumenoon, Verse 23
فَقَالَ ٱلۡمَلَؤُاْ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ مِن قَوۡمِهِۦ مَا هَٰذَآ إِلَّا بَشَرٞ مِّثۡلُكُمۡ يُرِيدُ أَن يَتَفَضَّلَ عَلَيۡكُمۡ وَلَوۡ شَآءَ ٱللَّهُ لَأَنزَلَ مَلَـٰٓئِكَةٗ مَّا سَمِعۡنَا بِهَٰذَا فِيٓ ءَابَآئِنَا ٱلۡأَوَّلِينَ
āṉāl, avaruṭaiya camūkattāril kāḥpirkaḷāy irunta talaivarkaḷ; "ivar uṅkaḷaip pōṉṟa maṉitarēyaṉṟi vēṟillai ivar uṅkaḷai viṭa ciṟappup peṟa virumpukiṟār; mēlum, allāh nāṭiyiruntāl avaṉ malakkukaḷai(t tūtarkaḷāka) aṉuppiyiruppāṉ. Muṉṉirunta nam mūtātaiyariṭam i(ttakaiya viṣayat)tai nām kēḷvippaṭṭatēyillai" eṉṟu kūṟiṉārkaḷ
Surah Al-Mumenoon, Verse 24
إِنۡ هُوَ إِلَّا رَجُلُۢ بِهِۦ جِنَّةٞ فَتَرَبَّصُواْ بِهِۦ حَتَّىٰ حِينٖ
ivar oru paittiyakkāra maṉitarēyaṉṟi vēṟillai eṉavē ivaruṭaṉ nīṅkaḷ ciṟitu kālam poṟuttiruntu pāruṅkaḷ" (eṉavum kūṟiṉar)
Surah Al-Mumenoon, Verse 25
قَالَ رَبِّ ٱنصُرۡنِي بِمَا كَذَّبُونِ
eṉ iṟaivā! Ivarkaḷ eṉṉai poyppippatiṉ kāraṇamāka nī eṉakku utavi purivāyāka!" Eṉṟu kūṟiṉār
Surah Al-Mumenoon, Verse 26
فَأَوۡحَيۡنَآ إِلَيۡهِ أَنِ ٱصۡنَعِ ٱلۡفُلۡكَ بِأَعۡيُنِنَا وَوَحۡيِنَا فَإِذَا جَآءَ أَمۡرُنَا وَفَارَ ٱلتَّنُّورُ فَٱسۡلُكۡ فِيهَا مِن كُلّٖ زَوۡجَيۡنِ ٱثۡنَيۡنِ وَأَهۡلَكَ إِلَّا مَن سَبَقَ عَلَيۡهِ ٱلۡقَوۡلُ مِنۡهُمۡۖ وَلَا تُخَٰطِبۡنِي فِي ٱلَّذِينَ ظَلَمُوٓاْ إِنَّهُم مُّغۡرَقُونَ
Ataṟku, "nīr nam kaṇ muṉ nam'muṭaiya vahīyaṟivippiṉpaṭiyum kappalaic ceyvīrāka! Piṟaku nam'muṭaiya kaṭṭaḷai vantu, aṭuppuk kotikkum pōtu, ovvoṉṟilum āṇ, peṇ iraṇṭiraṇṭu cērnta jataiyaiyum, um'muṭaiya kuṭampattiṉaril evar mītu nam (taṇṭaṉai paṟṟiya) vākku ēṟpaṭṭuviṭṭatō avarait tavira, (maṟṟavarkaḷaiyum) atil ēṟṟik koḷḷum; iṉṉum aniyāyam ceytārkaḷē avarkaḷaip paṟṟi nīr eṉṉiṭam parintu pēca vēṇṭām - niccayamāka avarkaḷ mūḻkaṭikkappaṭuvārkaḷ" eṉṟu avarukku nām aṟivittōm
Surah Al-Mumenoon, Verse 27
فَإِذَا ٱسۡتَوَيۡتَ أَنتَ وَمَن مَّعَكَ عَلَى ٱلۡفُلۡكِ فَقُلِ ٱلۡحَمۡدُ لِلَّهِ ٱلَّذِي نَجَّىٰنَا مِنَ ٱلۡقَوۡمِ ٱلظَّـٰلِمِينَ
nīrum, um'muṭaṉ iruppavarkaḷum kappalil amarntatum; "aniyāyakkārarāṉa camūkattārai viṭṭum eṅkaḷaik kāppāṟṟiya allāhvukkē ellāp pukaḻum" eṉṟu kūṟuvīrāka
Surah Al-Mumenoon, Verse 28
وَقُل رَّبِّ أَنزِلۡنِي مُنزَلٗا مُّبَارَكٗا وَأَنتَ خَيۡرُ ٱلۡمُنزِلِينَ
mēlum"iṟaivaṉē! Nī mikavum pākkiyam uḷḷa iṟaṅkum talattil eṉṉai iṟakki vaippāyāka! Nīyē (pattaramāka) iṟakki vaippavarkaḷil mikka mēlāṉavaṉ" eṉṟu pirārttippīrāka! (Eṉavum aṟivittōm)
Surah Al-Mumenoon, Verse 29
إِنَّ فِي ذَٰلِكَ لَأٓيَٰتٖ وَإِن كُنَّا لَمُبۡتَلِينَ
niccayamāka ivaṟṟil (pala) attāṭcikaḷ irukkiṉṟaṉ nām (ivvāṟē maṉitarkaḷaic) cōtippavarāka irukkiṉṟōm
Surah Al-Mumenoon, Verse 30
ثُمَّ أَنشَأۡنَا مِنۢ بَعۡدِهِمۡ قَرۡنًا ءَاخَرِينَ
piṉṉar, (piraḷayattil mūḻkiviṭṭa) ivarkaḷai aṭuttu vēṟoru talaimuṟaiyiṉarai uṇṭākkiṉōm
Surah Al-Mumenoon, Verse 31
فَأَرۡسَلۡنَا فِيهِمۡ رَسُولٗا مِّنۡهُمۡ أَنِ ٱعۡبُدُواْ ٱللَّهَ مَا لَكُم مِّنۡ إِلَٰهٍ غَيۡرُهُۥٓۚ أَفَلَا تَتَّقُونَ
avarkaḷiliruntē oru tūtaraiyum avarkaḷiṭaiyē nām aṉuppiṉōm. "Allāhvaiyē vaṇaṅkuṅkaḷ; avaṉaṉṟi, uṅkaḷukku (vēṟu) nāyaṉ illai nīṅkaḷ (avaṉukku) añca vēṇṭāmā?" (Eṉṟum avar kūṟiṉār)
Surah Al-Mumenoon, Verse 32
وَقَالَ ٱلۡمَلَأُ مِن قَوۡمِهِ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ وَكَذَّبُواْ بِلِقَآءِ ٱلۡأٓخِرَةِ وَأَتۡرَفۡنَٰهُمۡ فِي ٱلۡحَيَوٰةِ ٱلدُّنۡيَا مَا هَٰذَآ إِلَّا بَشَرٞ مِّثۡلُكُمۡ يَأۡكُلُ مِمَّا تَأۡكُلُونَ مِنۡهُ وَيَشۡرَبُ مِمَّا تَشۡرَبُونَ
Āṉāl, avaruṭaiya camūkattāril kāḥpirkaḷāy irunta talaivarkaḷum iṉṉum iṟuti tīrppu nāḷai cantippataip poyppaṭutta muṟpaṭṭārkaḷē avarkaḷum, nām avarkaḷukku ivvulaka vāḻkkaiyil vicālamāṉa (cakāṉupavaṅkaḷaik) koṭuttiruntōmē avarkaḷum, (tam camūkattāriṭam)"ivar uṅkaḷaip pōṉṟa oru maṉitarēyaṉṟi vēṟillai nīṅkaḷ uṇpataiyē avarum uṇkiṟār; nīṅkaḷ kuṭippataiyē avarum kuṭikkiṟār
Surah Al-Mumenoon, Verse 33
وَلَئِنۡ أَطَعۡتُم بَشَرٗا مِّثۡلَكُمۡ إِنَّكُمۡ إِذٗا لَّخَٰسِرُونَ
eṉavē uṅkaḷaip pōṉṟa oru maṉitarukku nīṅkaḷ kaṭṭuppaṭṭāl niccayamāka nīṅkaḷ naṣṭavāḷikaḷē
Surah Al-Mumenoon, Verse 34
أَيَعِدُكُمۡ أَنَّكُمۡ إِذَا مِتُّمۡ وَكُنتُمۡ تُرَابٗا وَعِظَٰمًا أَنَّكُم مُّخۡرَجُونَ
niccayamāka nīṅkaḷ marittu maṇṇākavum elumpukaḷākavum āṉa piṉṉar niccayamāka nīṅkaḷ (mīṇṭum) veḷippaṭuttappaṭuvīrkaḷ eṉṟu avar uṅkaḷukku vākkuṟuti aḷikkiṟārā
Surah Al-Mumenoon, Verse 35
۞هَيۡهَاتَ هَيۡهَاتَ لِمَا تُوعَدُونَ
(appaṭiyāyiṉ) uṅkaḷukku vākkuṟutiyaḷikkappaṭṭatu, veku tolaivu, veku tolaivu (ākavē irukkiṟatu)
Surah Al-Mumenoon, Verse 36
إِنۡ هِيَ إِلَّا حَيَاتُنَا ٱلدُّنۡيَا نَمُوتُ وَنَحۡيَا وَمَا نَحۡنُ بِمَبۡعُوثِينَ
namatu ivvulaka vāḻkkaiyait tavira (namakku) vēṟu vāḻkkai illai, nām iṟappōm; (ippōtu) nām uyiruṭaṉ irukkiṟōm; āṉāl, mīṇṭum nām (uyir koṭukkappeṟṟu) eḻuppapṭap pōkiṟavarkaḷ alla
Surah Al-Mumenoon, Verse 37
إِنۡ هُوَ إِلَّا رَجُلٌ ٱفۡتَرَىٰ عَلَى ٱللَّهِ كَذِبٗا وَمَا نَحۡنُ لَهُۥ بِمُؤۡمِنِينَ
ivar allāhviṉ mītu poyyāka iṭṭuk kaṭṭum maṉitarēyaṉṟi vēṟillai eṉavē ivarai nām nampamāṭṭōm" eṉṟu (kūṟiṉar)
Surah Al-Mumenoon, Verse 38
قَالَ رَبِّ ٱنصُرۡنِي بِمَا كَذَّبُونِ
eṉ iṟaivā! Eṉṉai ivarkaḷ poyppaṭuttukiṉṟa kāraṇattiṉāl eṉakku nī utavi purivāyāka!" Eṉṟu kūṟiṉār
Surah Al-Mumenoon, Verse 39
قَالَ عَمَّا قَلِيلٖ لَّيُصۡبِحُنَّ نَٰدِمِينَ
ciṟitu kālattil avarkaḷ niccayamākak kaicētappaṭṭavarkaḷāki viṭuvārkaḷ" eṉṟu kūṟiṉār
Surah Al-Mumenoon, Verse 40
فَأَخَذَتۡهُمُ ٱلصَّيۡحَةُ بِٱلۡحَقِّ فَجَعَلۡنَٰهُمۡ غُثَآءٗۚ فَبُعۡدٗا لِّلۡقَوۡمِ ٱلظَّـٰلِمِينَ
appāl, (iṭi muḻakkam pōṉṟa) oru captam niyāyamāṉa muṟaiyil avarkaḷaip piṭittukkoṇṭatu nām avarkaḷai kūḷaṅkaḷāka ākkiviṭṭōm; eṉavē aniyāyakkāra camūkattār (iṟai rahmattiliruntum) tolaivilō ākiviṭṭārkaḷ
Surah Al-Mumenoon, Verse 41
ثُمَّ أَنشَأۡنَا مِنۢ بَعۡدِهِمۡ قُرُونًا ءَاخَرِينَ
appāl, nām avarkaḷukkup piṉ vēṟu talaimuṟaiyiṉarkaḷaiyum uṇṭākkiṉōm
Surah Al-Mumenoon, Verse 42
مَا تَسۡبِقُ مِنۡ أُمَّةٍ أَجَلَهَا وَمَا يَسۡتَـٔۡخِرُونَ
Enta oru camutāyamum ataṟkuriya tavaṇaiyai muntavum māṭṭārkaḷ; pintavum māṭṭārkaḷ
Surah Al-Mumenoon, Verse 43
ثُمَّ أَرۡسَلۡنَا رُسُلَنَا تَتۡرَاۖ كُلَّ مَا جَآءَ أُمَّةٗ رَّسُولُهَا كَذَّبُوهُۖ فَأَتۡبَعۡنَا بَعۡضَهُم بَعۡضٗا وَجَعَلۡنَٰهُمۡ أَحَادِيثَۚ فَبُعۡدٗا لِّقَوۡمٖ لَّا يُؤۡمِنُونَ
piṉṉarum nām nam'muṭaiya tūtarkaḷait toṭarcciyāka aṉuppi vaittōm. Oru camutāyattiṭam ataṉ tūtar vanta pōtellām, avarkaḷ avaraip poyyākka muṟpaṭṭārkaḷ; ākavē nām accamūkattāraiyum (aḻivil) oruvarukkup piṉ oruvarākakki nām avarkaḷai(p piṉ varuvōr pēcam paḻaṅ)kataikaḷākac ceytōm. Eṉavē, nampikkai koḷḷāta makkaḷukku (allāhviṉ rahmat) neṭuntolaivēyākum
Surah Al-Mumenoon, Verse 44
ثُمَّ أَرۡسَلۡنَا مُوسَىٰ وَأَخَاهُ هَٰرُونَ بِـَٔايَٰتِنَا وَسُلۡطَٰنٖ مُّبِينٍ
piṉṉar, nām mūsāvaiyum, avaruṭaiya cakōtarar hārūṉaiyum, nam'muṭaiya attāṭcikaḷuṭaṉum, teḷivāṉa cāṉṟukaḷuṭaṉum aṉuppiṉōm
Surah Al-Mumenoon, Verse 45
إِلَىٰ فِرۡعَوۡنَ وَمَلَإِيْهِۦ فَٱسۡتَكۡبَرُواْ وَكَانُواْ قَوۡمًا عَالِينَ
ḥpir'avṉiṭattilum, avaṉuṭaiya piramukarkaḷiṭattilum avarkaḷ āṇavaṅkoṇṭu perumaiyaṭikkum camūkattārāka iruntārkaḷ
Surah Al-Mumenoon, Verse 46
فَقَالُوٓاْ أَنُؤۡمِنُ لِبَشَرَيۡنِ مِثۡلِنَا وَقَوۡمُهُمَا لَنَا عَٰبِدُونَ
eṉavē"nam'maip pōṉṟa ivviru maṉitarkaḷ mītumā nām īmāṉ koḷvatu? (Atilum) ivviruvariṉ camūkattārum namakku aṭipaṇintu (toṇṭūḻiyam ceytu) koṇṭirukkum nilaiyil!" Eṉak kūṟiṉar
Surah Al-Mumenoon, Verse 47
فَكَذَّبُوهُمَا فَكَانُواْ مِنَ ٱلۡمُهۡلَكِينَ
ākavē ivviruvaraiyum avarkaḷ poyppikka muṟpaṭṭārkaḷ; (ataṉ viḷaivāy) avarkaḷ aḻintōrāyiṉar
Surah Al-Mumenoon, Verse 48
وَلَقَدۡ ءَاتَيۡنَا مُوسَى ٱلۡكِتَٰبَ لَعَلَّهُمۡ يَهۡتَدُونَ
(tavira) avarkaḷ nērvaḻi peṟuvataṟkāka nām mūsāvukku niccayamāka vētattaiyum koṭuttōm
Surah Al-Mumenoon, Verse 49
وَجَعَلۡنَا ٱبۡنَ مَرۡيَمَ وَأُمَّهُۥٓ ءَايَةٗ وَءَاوَيۡنَٰهُمَآ إِلَىٰ رَبۡوَةٖ ذَاتِ قَرَارٖ وَمَعِينٖ
mēlum, maryamuṭaiya makaṉaiyum avaruṭaiya tāyāraiyum ōr attāṭciyākkiṉōm; aṉṟiyum avviruvarukkum, vacatiyāṉa nīrūṟṟukaḷ nirampiyatum, taṅkuvataṟku vacatiyuḷḷatumāṉa mēṭṭup pāṅkāṉa nalliṭattaik koṭuttōm
Surah Al-Mumenoon, Verse 50
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلرُّسُلُ كُلُواْ مِنَ ٱلطَّيِّبَٰتِ وَٱعۡمَلُواْ صَٰلِحًاۖ إِنِّي بِمَا تَعۡمَلُونَ عَلِيمٞ
(nam tūtarkaḷ ovvoruvariṭattilum;)"tūtarkaḷē! Nalla poruḷkaḷiliruntē nīṅkaḷ uṇṇuṅkaḷ; (sālihāṉa) nallamalkaḷai ceyyuṅkaḷ; niccayamāka nīṅkaḷ ceypavaṟṟai nāṉ naṉku aṟipavaṉ (eṉṟum)
Surah Al-Mumenoon, Verse 51
وَإِنَّ هَٰذِهِۦٓ أُمَّتُكُمۡ أُمَّةٗ وَٰحِدَةٗ وَأَنَا۠ رَبُّكُمۡ فَٱتَّقُونِ
Iṉṉum, niccayamāka (caṉmārkkamāṉa) uṅkaḷ camutāyam (muḻuvatum) orē camutāyam tāṉ; mēlum, nāṉē uṅkaḷuṭaiya iṟaivaṉāka irukkiṉṟēṉ; eṉavē nīṅkaḷ eṉakkē añcaṅkaḷ" (eṉṟum kūṟiṉōm)
Surah Al-Mumenoon, Verse 52
فَتَقَطَّعُوٓاْ أَمۡرَهُم بَيۡنَهُمۡ زُبُرٗاۖ كُلُّ حِزۡبِۭ بِمَا لَدَيۡهِمۡ فَرِحُونَ
āṉāl, a(ccamutāyatta)varkaḷō tam mārkka kāriyattil citaṟuṇṭu, tamakkiṭaiyē pala pirivukaḷāy pirintu, ovvoru piriviṉarum tam'miṭam iruppataik koṇṭē makiḻcciyaṭaipavarkaḷāy irukkiṉṟaṉar
Surah Al-Mumenoon, Verse 53
فَذَرۡهُمۡ فِي غَمۡرَتِهِمۡ حَتَّىٰ حِينٍ
eṉavē, avarkaḷai oru kālam varai tam aṟiyāmaiyilēyē āḻntirukka viṭṭuviṭum
Surah Al-Mumenoon, Verse 54
أَيَحۡسَبُونَ أَنَّمَا نُمِدُّهُم بِهِۦ مِن مَّالٖ وَبَنِينَ
avarkaḷukku nām celvattaiyum cantatikaḷaiyum atikamākak koṭuttiruppatu paṟṟi avarkaḷ eṉṉa eṇṇikkoṇṭārkaḷ
Surah Al-Mumenoon, Verse 55
نُسَارِعُ لَهُمۡ فِي ٱلۡخَيۡرَٰتِۚ بَل لَّا يَشۡعُرُونَ
avarkaḷukku naṉmaikaḷil nām viraintu vaḻaṅkukiṟōm eṉṟu avarkaḷ eṇṇik koṇṭārkaḷā? Avvāṟalla avarkaḷ (itai) uṇarvatillai
Surah Al-Mumenoon, Verse 56
إِنَّ ٱلَّذِينَ هُم مِّنۡ خَشۡيَةِ رَبِّهِم مُّشۡفِقُونَ
niccayamāka, evākaḷ tam iṟaivaṉiṭam añcupavarkaḷāka irukkiṟārkaḷō avarkaḷum
Surah Al-Mumenoon, Verse 57
وَٱلَّذِينَ هُم بِـَٔايَٰتِ رَبِّهِمۡ يُؤۡمِنُونَ
iṉṉum evarkaḷ tam iṟaivaṉuṭaiya vacaṉaṅkaḷ mītu nampikkai koḷkiṟārkaḷō avarkaḷum
Surah Al-Mumenoon, Verse 58
وَٱلَّذِينَ هُم بِرَبِّهِمۡ لَا يُشۡرِكُونَ
iṉṉum evarkaḷ tam iṟaivaṉukku (etaiyum) iṇaiyākkātirukkiṟārkaḷō avarkaḷum
Surah Al-Mumenoon, Verse 59
وَٱلَّذِينَ يُؤۡتُونَ مَآ ءَاتَواْ وَّقُلُوبُهُمۡ وَجِلَةٌ أَنَّهُمۡ إِلَىٰ رَبِّهِمۡ رَٰجِعُونَ
iṉṉum evarkaḷ tam iṟaivaṉiṭam tāṅkaḷ tirumpic cellavēṇṭiyavarkaḷ eṉṟu añcum neñcattiṉarāy (nām koṭuttatiliruntu) taṅkaḷāl iyaṉṟa maṭṭum (allāhviṉ pātaiyil) koṭukkiṟārkaḷō avarkaḷum
Surah Al-Mumenoon, Verse 60
أُوْلَـٰٓئِكَ يُسَٰرِعُونَ فِي ٱلۡخَيۡرَٰتِ وَهُمۡ لَهَا سَٰبِقُونَ
i(ttakaiya)varkaḷ tām naṉmaikaḷiṉ pakkam viraikiṉṟaṉar; iṉṉum avaṟṟai (niṟaivēṟṟi vaippatil) muntupavarkaḷākavum iruppārkaḷ
Surah Al-Mumenoon, Verse 61
وَلَا نُكَلِّفُ نَفۡسًا إِلَّا وُسۡعَهَاۚ وَلَدَيۡنَا كِتَٰبٞ يَنطِقُ بِٱلۡحَقِّ وَهُمۡ لَا يُظۡلَمُونَ
nām enta ātmāvaiyum, ataṉ caktikku ēṟṟavāṟu allāmal (atikam ceyyumāṟu) nirppantikka māṭṭōm; mēlum uṇmaiyai pēcum oru (pativup) puttakam nam'miṭam irukkiṟatu iṉṉum avarkaḷukku (oru ciṟitum) aniyāyam ceyyappaṭa māṭṭātu
Surah Al-Mumenoon, Verse 62
بَلۡ قُلُوبُهُمۡ فِي غَمۡرَةٖ مِّنۡ هَٰذَا وَلَهُمۡ أَعۡمَٰلٞ مِّن دُونِ ذَٰلِكَ هُمۡ لَهَا عَٰمِلُونَ
Āṉāl avarkaḷuṭaiya itayaṅkaḷ itaik kuṟittu aṟiyāmaiyilēyē (āḻntu) kiṭakkiṉṟaṉa iṉṉum, avarkaḷukku ituvaṉṟi (vēṟu tīya) kāriyaṅkaḷum uṇṭu. Ataṉai avarkaḷ ceytu varukiṟārkaḷ
Surah Al-Mumenoon, Verse 63
حَتَّىٰٓ إِذَآ أَخَذۡنَا مُتۡرَفِيهِم بِٱلۡعَذَابِ إِذَا هُمۡ يَجۡـَٔرُونَ
(ivvulaka) cukāṉupavaṅkaḷil mūḻkik kiṭappōrai nām vētaṉaiyaik koṇṭu piṭikkumpōtu, utavikkāka avarkaḷ apayak kural eḻuppuvārkaḷ
Surah Al-Mumenoon, Verse 64
لَا تَجۡـَٔرُواْ ٱلۡيَوۡمَۖ إِنَّكُم مِّنَّا لَا تُنصَرُونَ
iṉṟu nīṅkaḷ utavikkāka apayak kuralai eḻuppātīrkaḷ; niccayamāka, nīṅkaḷ nam'miṭamiruntu utavi ceyyappaṭa māṭṭīrkaḷ
Surah Al-Mumenoon, Verse 65
قَدۡ كَانَتۡ ءَايَٰتِي تُتۡلَىٰ عَلَيۡكُمۡ فَكُنتُمۡ عَلَىٰٓ أَعۡقَٰبِكُمۡ تَنكِصُونَ
eṉṉuṭaiya vacaṉaṅkaḷ niccayamāka uṅkaḷukku ōtik kāṇpikkappaṭṭaṉa āṉāl nīṅkaḷ puṟaṅkāṭṭic ceṉṟu koṇṭiruntīrkaḷ
Surah Al-Mumenoon, Verse 66
مُسۡتَكۡبِرِينَ بِهِۦ سَٰمِرٗا تَهۡجُرُونَ
āṇavaṅ koṇṭavarkaḷāka irākkālattil kūṭi kur'āṉai paṟṟi kaṭṭukkataikaḷ pōl vīṇ vārttaiyāṭiyavarkaḷāka (ataip puṟakkaṇittīrkaḷ eṉṟu avarkaḷiṭam kūṟappaṭum)
Surah Al-Mumenoon, Verse 67
أَفَلَمۡ يَدَّبَّرُواْ ٱلۡقَوۡلَ أَمۡ جَآءَهُم مَّا لَمۡ يَأۡتِ ءَابَآءَهُمُ ٱلۡأَوَّلِينَ
(kur'āṉiṉ) collaip paṟṟi avarkaḷ cintittup pārkkavillaiyā? Allatu tam muṉṉavarkaḷāṉa mūtātaiyarukku varāta oṉṟu avarkaḷukku vantuviṭṭatā
Surah Al-Mumenoon, Verse 68
أَمۡ لَمۡ يَعۡرِفُواْ رَسُولَهُمۡ فَهُمۡ لَهُۥ مُنكِرُونَ
allatu avarkaḷ taṅkaḷuṭaiya (iṟutit) tūtaraic carivara aṟintu koḷḷātu avarai nirākarikkiṟavarkaḷāy irukkiṉṟārkaḷā
Surah Al-Mumenoon, Verse 69
أَمۡ يَقُولُونَ بِهِۦ جِنَّةُۢۚ بَلۡ جَآءَهُم بِٱلۡحَقِّ وَأَكۡثَرُهُمۡ لِلۡحَقِّ كَٰرِهُونَ
allatu, "avarukkup paittiyam piṭittirukkiṟatu" eṉṟu avarkaḷ kūṟukiṟārkaḷā? Illai avar uṇmaiyaik koṇṭē avarkaḷiṭam vantuḷḷār, eṉiṉum avarkaḷil perumpālōr anta uṇmaiyaiyē veṟukkiṟārkaḷ
Surah Al-Mumenoon, Verse 70
وَلَوِ ٱتَّبَعَ ٱلۡحَقُّ أَهۡوَآءَهُمۡ لَفَسَدَتِ ٱلسَّمَٰوَٰتُ وَٱلۡأَرۡضُ وَمَن فِيهِنَّۚ بَلۡ أَتَيۡنَٰهُم بِذِكۡرِهِمۡ فَهُمۡ عَن ذِكۡرِهِم مُّعۡرِضُونَ
iṉṉum anta uṇmai avarkaḷuṭaiya iccaikaḷaip piṉpaṟṟi irukkumāyiṉ niccayamāka vāṉaṅkaḷum, pūmiyum avaṟṟiluḷḷavaikaḷum cīrkeṭṭup pōyirukkum; ataṉāl, avarkaḷukku nām niṉaivūṭṭum nallupatēcamāṉa tikrai kur'āṉai aḷittōm. Eṉiṉum avarkaḷ taṅkaḷiṭam vanta tikrai kur'āṉai puṟakkaṇikkiṉṟaṉar
Surah Al-Mumenoon, Verse 71
أَمۡ تَسۡـَٔلُهُمۡ خَرۡجٗا فَخَرَاجُ رَبِّكَ خَيۡرٞۖ وَهُوَ خَيۡرُ ٱلرَّـٰزِقِينَ
Allatu nīr avarkaḷiṭam kūli ētum kēṭkiṟīrā? (Illai! Ēṉeṉil) um'muṭaiya iṟaivaṉ koṭukkum kūliyē mikavum mēlāṉatu iṉṉum aḷippavarkaḷil avaṉē mikka mēlāṉavaṉ
Surah Al-Mumenoon, Verse 72
وَإِنَّكَ لَتَدۡعُوهُمۡ إِلَىٰ صِرَٰطٖ مُّسۡتَقِيمٖ
mēlum, niccayamāka nīr avarkaḷai sirāttum mustakīm (nērāṉa vaḻiyiṉ) pakkamē aḻaikkiṉṟīr
Surah Al-Mumenoon, Verse 73
وَإِنَّ ٱلَّذِينَ لَا يُؤۡمِنُونَ بِٱلۡأٓخِرَةِ عَنِ ٱلصِّرَٰطِ لَنَٰكِبُونَ
iṉṉum evar maṟumaiyai nampavillaiyō, niccayamāka avar anta (nēr) vaḻiyai viṭṭu vilakiyavar āvār
Surah Al-Mumenoon, Verse 74
۞وَلَوۡ رَحِمۡنَٰهُمۡ وَكَشَفۡنَا مَا بِهِم مِّن ضُرّٖ لَّلَجُّواْ فِي طُغۡيَٰنِهِمۡ يَعۡمَهُونَ
āṉāl a(ttakaiya)varkaḷ mītu kirupai koṇṭu, avarkaḷukku ēṟpaṭṭa tuṉpattai nīkkiviṭuvōmāṉāl, avarkaḷ taṭṭaḻintavarkaḷāka taṅkaḷ vaḻikēṭṭilēyē avarkaḷ nīṭikkiṉṟaṉar
Surah Al-Mumenoon, Verse 75
وَلَقَدۡ أَخَذۡنَٰهُم بِٱلۡعَذَابِ فَمَا ٱسۡتَكَانُواْ لِرَبِّهِمۡ وَمَا يَتَضَرَّعُونَ
tiṭaṉāka nām avarkaḷai vētaṉaiyaik koṇṭu piṭittirukkiṟōm; āṉāl, avarkaḷ taṅkaḷ iṟaivaṉukkup paṇiyavumillai tāḻntu pirār; ttikkavumillai
Surah Al-Mumenoon, Verse 76
حَتَّىٰٓ إِذَا فَتَحۡنَا عَلَيۡهِم بَابٗا ذَا عَذَابٖ شَدِيدٍ إِذَا هُمۡ فِيهِ مُبۡلِسُونَ
etuvaraiyileṉiṉ, nām avarkaḷ mītu kaṭum vētaṉaiyiṉ vāyilait tiṟantu viṭuvōmāṉāl, avarkaḷ ataṉāl nampikkai iḻantuviṭukiṟārkaḷ
Surah Al-Mumenoon, Verse 77
وَهُوَ ٱلَّذِيٓ أَنشَأَ لَكُمُ ٱلسَّمۡعَ وَٱلۡأَبۡصَٰرَ وَٱلۡأَفۡـِٔدَةَۚ قَلِيلٗا مَّا تَشۡكُرُونَ
iṉṉum avaṉē uṅkaḷukkuc cevippulaṉaiyum, pārvaikaḷaiyum, itayaṅkaḷaiyum paṭaittavaṉ; mikak kuṟaivākavē avaṉukku nīṅkaḷ naṉṟi celuttukiṟīrkaḷ
Surah Al-Mumenoon, Verse 78
وَهُوَ ٱلَّذِي ذَرَأَكُمۡ فِي ٱلۡأَرۡضِ وَإِلَيۡهِ تُحۡشَرُونَ
mēlum, avaṉtāṉ uṅkaḷai ippūmiyil palkip perukac ceytāṉ; iṉṉum, avaṉiṭattilēyē nīṅkaḷ oṉṟu tiraṭṭappaṭuvīrkaḷ
Surah Al-Mumenoon, Verse 79
وَهُوَ ٱلَّذِي يُحۡيِۦ وَيُمِيتُ وَلَهُ ٱخۡتِلَٰفُ ٱلَّيۡلِ وَٱلنَّهَارِۚ أَفَلَا تَعۡقِلُونَ
avaṉē uyir koṭukkiṟāṉ; iṉṉum avaṉē maraṇikkac ceykiṟāṉ; maṟṟum, iravum pakalum māṟi māṟi varuvatum avaṉukkuriyatē! (Ivaṟṟai) nīṅkaḷ viḷaṅkik koḷḷamāṭṭīrkaḷā
Surah Al-Mumenoon, Verse 80
بَلۡ قَالُواْ مِثۡلَ مَا قَالَ ٱلۡأَوَّلُونَ
māṟāka, muṉṉiruntavarkaḷ kūṟiyataip pōlavē, ivarkaḷum kūṟukiṟārkaḷ
Surah Al-Mumenoon, Verse 81
قَالُوٓاْ أَءِذَا مِتۡنَا وَكُنَّا تُرَابٗا وَعِظَٰمًا أَءِنَّا لَمَبۡعُوثُونَ
nāṅkaḷ marittu maṇṇākavum elumpukaḷākavum ākiviṭṭālumā nāṅkaḷ niccayamāka eḻuppappaṭuvōm?" Eṉṟu avarkaḷ kūṟiṉārkaḷ
Surah Al-Mumenoon, Verse 82
لَقَدۡ وُعِدۡنَا نَحۡنُ وَءَابَآؤُنَا هَٰذَا مِن قَبۡلُ إِنۡ هَٰذَآ إِلَّآ أَسَٰطِيرُ ٱلۡأَوَّلِينَ
Meyyākavē muṉṉar nāṅkaḷ (atāvatu) nāmum, em mūtātaiyarum ivvāṟē vākkaḷikkappaṭṭirukkiṟōm; āṉāl itu muṉṉuḷḷavarkaḷiṉ kaṭṭuk kataikaḷē aṉṟi vēṟillai" (eṉṟum kūṟikiṉṟaṉar)
Surah Al-Mumenoon, Verse 83
قُل لِّمَنِ ٱلۡأَرۡضُ وَمَن فِيهَآ إِن كُنتُمۡ تَعۡلَمُونَ
nīṅkaḷ aṟintiruntāl, ip pūmiyum itiluḷḷavarkaḷum yārukku(c contam? Eṉṟu (napiyē!) Nīr kēṭpīrāka
Surah Al-Mumenoon, Verse 84
سَيَقُولُونَ لِلَّهِۚ قُلۡ أَفَلَا تَذَكَّرُونَ
allāhvukkē" eṉṟu avarkaḷ kūṟuvārkaḷ; "(avvāṟāyiṉ itai niṉaiviṟkoṇṭu) nīṅkaḷ nalluṇarvu peṟamāṭṭīrkaḷā?" Eṉṟu kūṟuvīrāka
Surah Al-Mumenoon, Verse 85
قُلۡ مَن رَّبُّ ٱلسَّمَٰوَٰتِ ٱلسَّبۡعِ وَرَبُّ ٱلۡعَرۡشِ ٱلۡعَظِيمِ
ēḻu vāṉaṅkaḷukku iṟaivaṉum makattāṉa arṣukku iṟaivaṉum yār?" Eṉṟum kēṭpīrāka
Surah Al-Mumenoon, Verse 86
سَيَقُولُونَ لِلَّهِۚ قُلۡ أَفَلَا تَتَّقُونَ
allāhvukkē" eṉṟu avarkaḷ colvārkaḷ; "(avvāṟāyiṉ) nīṅkaḷ avaṉukku añci irukkamāṭṭīrkaḷā?" Eṉṟu kūṟuvīrāka
Surah Al-Mumenoon, Verse 87
قُلۡ مَنۢ بِيَدِهِۦ مَلَكُوتُ كُلِّ شَيۡءٖ وَهُوَ يُجِيرُ وَلَا يُجَارُ عَلَيۡهِ إِن كُنتُمۡ تَعۡلَمُونَ
ellāp poruṭkaḷiṉ āṭciyum yār kaiyil irukkiṟatu? Yār ellāvaṟṟaiyum pātukāppavaṉāka āṉāl avaṉukku etirāka evarum pātukākkappaṭa muṭiyātē avaṉ yār? Nīṅkaḷ aṟivīrkaḷāyiṉ (colluṅkaḷ)" eṉṟu kēṭpīrāka
Surah Al-Mumenoon, Verse 88
سَيَقُولُونَ لِلَّهِۚ قُلۡ فَأَنَّىٰ تُسۡحَرُونَ
ataṟkavarkaḷ"(itu) allāhvukkē (uriyatu)" eṉṟu kūṟuvārkaḷ. ("Uṇmai terintum) nīṅkaḷ ēṉ mati mayaṅkukiṟīrkaḷ?" Eṉṟu kēṭpīrāka
Surah Al-Mumenoon, Verse 89
بَلۡ أَتَيۡنَٰهُم بِٱلۡحَقِّ وَإِنَّهُمۡ لَكَٰذِبُونَ
eṉiṉum, nām avarkaḷiṭam uṇmaiyai koṇṭuvantōm; āṉāl niccayamāka avarkaḷō poyyarkaḷākavē irukkiṟārkaḷ
Surah Al-Mumenoon, Verse 90
مَا ٱتَّخَذَ ٱللَّهُ مِن وَلَدٖ وَمَا كَانَ مَعَهُۥ مِنۡ إِلَٰهٍۚ إِذٗا لَّذَهَبَ كُلُّ إِلَٰهِۭ بِمَا خَلَقَ وَلَعَلَا بَعۡضُهُمۡ عَلَىٰ بَعۡضٖۚ سُبۡحَٰنَ ٱللَّهِ عَمَّا يَصِفُونَ
allāh taṉakkeṉa oru makaṉai eṭuttuk koḷḷavillai. Avaṉuṭaṉ (vēṟu) nāyaṉumillai avvāṟāyiṉ (avarkaḷ kaṟpaṉai ceyyum) ovvōr nāyaṉum tāṉ paṭaittavaṟṟai(t taṉṉuṭaṉ cērttu)k koṇṭu pōy cilar cilaraiviṭa mikaippārkaḷ. (Ivvāṟellām) ivarkaḷ varṇippatai viṭṭum allāh mikavum tūyavaṉ
Surah Al-Mumenoon, Verse 91
عَٰلِمِ ٱلۡغَيۡبِ وَٱلشَّهَٰدَةِ فَتَعَٰلَىٰ عَمَّا يُشۡرِكُونَ
avaṉ maṟaivaṉataiyum pakiraṅkamāṉataiyum naṉkaṟipavaṉ; eṉavē avarkaḷ (avaṉukku) iṇai vaippavaṟṟai viṭṭum avaṉ mikavum uyarntavaṉ
Surah Al-Mumenoon, Verse 92
قُل رَّبِّ إِمَّا تُرِيَنِّي مَا يُوعَدُونَ
(Napiyē!) Nīr kūṟuvīrāka"eṉ iṟaivaṉē! Avarkaḷukku vākkaḷikkappaṭṭatai (vētaṉaiyai) nī eṉakku kāṇpippatāyiṉ
Surah Al-Mumenoon, Verse 93
رَبِّ فَلَا تَجۡعَلۡنِي فِي ٱلۡقَوۡمِ ٱلظَّـٰلِمِينَ
eṉ iṟaivaṉē! Appōtu eṉṉai anta aniyāyakkārarkaḷiṉ camūkattuṭaṉ eṉṉaic cērttu vaikkātiruppāyāka" eṉṟu
Surah Al-Mumenoon, Verse 94
وَإِنَّا عَلَىٰٓ أَن نُّرِيَكَ مَا نَعِدُهُمۡ لَقَٰدِرُونَ
iṉṉum, niccayamāka, avarkaḷukku vākkaḷippatai (vētaṉaiyai) umakkuk kāṇpikka āṟṟaluṭaiyōm nām
Surah Al-Mumenoon, Verse 95
ٱدۡفَعۡ بِٱلَّتِي هِيَ أَحۡسَنُ ٱلسَّيِّئَةَۚ نَحۡنُ أَعۡلَمُ بِمَا يَصِفُونَ
(napiyē!) Nīr aḻakiya naṉmaiyaik koṇṭu tīmaiyait taṭuttuk koḷvīrāka! Avarkaḷ varṇippatai nām naṉkaṟivōm
Surah Al-Mumenoon, Verse 96
وَقُل رَّبِّ أَعُوذُ بِكَ مِنۡ هَمَزَٰتِ ٱلشَّيَٰطِينِ
iṉṉum; nīr kūṟuvīrāka! "Eṉ iṟaivaṉē! Ṣaittāṉiṉ tūṇṭutalkaḷiliruntu nāṉ uṉṉaik koṇṭu kāval tēṭukiṟēṉ" (eṉṟum)
Surah Al-Mumenoon, Verse 97
وَأَعُوذُ بِكَ رَبِّ أَن يَحۡضُرُونِ
iṉṉum avai eṉṉiṭam neruṅkāmalirukkavum eṉ iṟaivaṉē! Uṉṉiṭam kāval tēṭukiṟēṉ' (eṉṟu kūṟuvīrāka)
Surah Al-Mumenoon, Verse 98
حَتَّىٰٓ إِذَا جَآءَ أَحَدَهُمُ ٱلۡمَوۡتُ قَالَ رَبِّ ٱرۡجِعُونِ
avarkaḷil oruvaṉukku maraṇam varumpōtu, avaṉ; "eṉ iṟaivaṉē! Eṉṉait tirumpa (ulakukkut) tiruppi aṉuppuvāyāka!" Eṉṟu kūṟuvāṉ
Surah Al-Mumenoon, Verse 99
لَعَلِّيٓ أَعۡمَلُ صَٰلِحٗا فِيمَا تَرَكۡتُۚ كَلَّآۚ إِنَّهَا كَلِمَةٌ هُوَ قَآئِلُهَاۖ وَمِن وَرَآئِهِم بَرۡزَخٌ إِلَىٰ يَوۡمِ يُبۡعَثُونَ
nāṉ viṭṭuvantatil nalla kāriyaṅkaḷaic ceyvataṟkāka" (eṉṟum kūṟuvāṉ). Avvāṟillai! Avaṉ kūṟuvatu veṟum vārttaiyē(yaṉṟi vēṟillai) avarkaḷ eḻuppappaṭum nāḷvaraiyum avarkaḷ muṉṉē oru tiraiyirukkiṟatu
Surah Al-Mumenoon, Verse 100
فَإِذَا نُفِخَ فِي ٱلصُّورِ فَلَآ أَنسَابَ بَيۡنَهُمۡ يَوۡمَئِذٖ وَلَا يَتَسَآءَلُونَ
eṉavē sūr (ekkāḷam) ūtappaṭṭu viṭṭāl, annāḷil avarkaḷukkiṭaiyē pantuttuvaṅkaḷ irukkātu oruvarukkoruvar vicārittuk koḷḷavum māṭṭārkaḷ
Surah Al-Mumenoon, Verse 101
فَمَن ثَقُلَتۡ مَوَٰزِينُهُۥ فَأُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلۡمُفۡلِحُونَ
evaruṭaiya (naṉmaikaḷiṉ) eṭaikaḷ kaṉamāka irukkiṉṟaṉavō avarkaḷ tām veṟṟiyāḷarkaḷ
Surah Al-Mumenoon, Verse 102
وَمَنۡ خَفَّتۡ مَوَٰزِينُهُۥ فَأُوْلَـٰٓئِكَ ٱلَّذِينَ خَسِرُوٓاْ أَنفُسَهُمۡ فِي جَهَنَّمَ خَٰلِدُونَ
āṉāl, evaruṭaiya (naṉmaikaḷiṉ) eṭaikaḷ ilēcāka irukkiṉṟaṉavō, avarkaḷ tām taṅkaḷaiyē naṣṭappaṭuttik koṇṭavarkaḷ; avarkaḷ tām narakattil nirantaramāṉavarkaḷ
Surah Al-Mumenoon, Verse 103
تَلۡفَحُ وُجُوهَهُمُ ٱلنَّارُ وَهُمۡ فِيهَا كَٰلِحُونَ
(naraka) neruppu avarkaḷuṭaiya mukaṅkaḷai karikkum; iṉṉum atil avarkaḷ utaṭu curuṇṭu (mukam vikāramāṉavarkaḷāka) iruppārkaḷ
Surah Al-Mumenoon, Verse 104
أَلَمۡ تَكُنۡ ءَايَٰتِي تُتۡلَىٰ عَلَيۡكُمۡ فَكُنتُم بِهَا تُكَذِّبُونَ
Eṉṉuṭaiya vacaṉaṅkaḷ uṅkaḷukku ōtik kāṇpikkappaṭavillaiyā? Appōtu nīṅkaḷ avaṟṟaip poyppikkalāṉīrkaḷ" (eṉṟu kūṟappaṭum)
Surah Al-Mumenoon, Verse 105
قَالُواْ رَبَّنَا غَلَبَتۡ عَلَيۡنَا شِقۡوَتُنَا وَكُنَّا قَوۡمٗا ضَآلِّينَ
eṅkaḷ iṟaivaṉē! Eṅkaḷai eṅkaḷuṭaiya turpākkiyam mikaittuviṭṭatu nāṅkaḷ vaḻitavaṟiya kūṭṭattiṉar ākiviṭṭōm" eṉṟu avarkaḷ kūṟuvārkaḷ
Surah Al-Mumenoon, Verse 106
رَبَّنَآ أَخۡرِجۡنَا مِنۡهَا فَإِنۡ عُدۡنَا فَإِنَّا ظَٰلِمُونَ
eṅkaḷ iṟaivaṉē! Nī eṅkaḷai i(n narakat)tai viṭṭu veḷiyēṟṟuvāyāka tirumpavum (nāṅkaḷ pāvam ceyya) muṟpaṭṭāl niccayamāka nāṅkaḷ aniyāyakkārarkaḷ!" (Eṉṟum kūṟuvar)
Surah Al-Mumenoon, Verse 107
قَالَ ٱخۡسَـُٔواْ فِيهَا وَلَا تُكَلِّمُونِ
(ataṟkavaṉ)"atilēyē iḻintu kiṭaṅkaḷ; eṉṉuṭaṉ pēcātīrkaḷ!" Eṉṟu kūṟuvāṉ
Surah Al-Mumenoon, Verse 108
إِنَّهُۥ كَانَ فَرِيقٞ مِّنۡ عِبَادِي يَقُولُونَ رَبَّنَآ ءَامَنَّا فَٱغۡفِرۡ لَنَا وَٱرۡحَمۡنَا وَأَنتَ خَيۡرُ ٱلرَّـٰحِمِينَ
niccayamāka eṉṉuṭaiya aṭiyārkaḷil oru piriviṉar"eṅkaḷ iṟaivā! Nāṅkaḷ uṉ mītu īmāṉ koḷkiṟōm; nī eṅkaḷ kuṟṟaṅkaḷai maṉṉittu, eṅkaḷ mītu kirupai ceyvāyāka! Kirupaiyāḷarkaḷilellām nī mikavum mēlāṉavaṉ" eṉṟu pirārttippavarkaḷāka iruntaṉar
Surah Al-Mumenoon, Verse 109
فَٱتَّخَذۡتُمُوهُمۡ سِخۡرِيًّا حَتَّىٰٓ أَنسَوۡكُمۡ ذِكۡرِي وَكُنتُم مِّنۡهُمۡ تَضۡحَكُونَ
appōtu nīṅkaḷ avarkaḷaip parikācattiṟku uriyavarkaḷāka ākkik koṇṭīrkaḷ, etu varaiyeṉiṉ eṉ niṉaivē uṅkaḷukku maṟakkalāyiṟṟu iṉṉum avarkaḷaip paṟṟi nīṅkaḷ ēḷaṉamāka nakaittuk koṇṭum iruntīrkaḷ
Surah Al-Mumenoon, Verse 110
إِنِّي جَزَيۡتُهُمُ ٱلۡيَوۡمَ بِمَا صَبَرُوٓاْ أَنَّهُمۡ هُمُ ٱلۡفَآئِزُونَ
niccayamāka, avarkaḷ poṟumaiyāy iruntataṟkāka avarkaḷukku nāṉ (ataṟkuriya) naṟkūliyaik koṭuttirukkiṉṟēṉ; niccayamāka avarkaḷē veṟṟiyāḷarkaḷ
Surah Al-Mumenoon, Verse 111
قَٰلَ كَمۡ لَبِثۡتُمۡ فِي ٱلۡأَرۡضِ عَدَدَ سِنِينَ
āṇṭukaḷiṉ eṇṇikkaiyil nīṅkaḷ pūmiyil evvaḷavu (kālam) iruntīrkaḷ?" Eṉṟu kēṭpāṉ
Surah Al-Mumenoon, Verse 112
قَالُواْ لَبِثۡنَا يَوۡمًا أَوۡ بَعۡضَ يَوۡمٖ فَسۡـَٔلِ ٱلۡعَآدِّينَ
oru nāḷ allatu oru nāḷiṉ ciṟitu pākam nāṅkaḷ taṅkiyiruntiruppōm. (Itaippaṟṟik) kaṇippavarkaḷiṭam nī kēṭpāyāka!" Eṉṟu avarkaḷ kūṟuvārkaḷ
Surah Al-Mumenoon, Verse 113
قَٰلَ إِن لَّبِثۡتُمۡ إِلَّا قَلِيلٗاۖ لَّوۡ أَنَّكُمۡ كُنتُمۡ تَعۡلَمُونَ
oru coṟpa kālam tavira (pūmiyil atikam) nīṅkaḷ taṅkavillai. Nīṅkaḷ (itai) aṟintiruntāl!" Eṉṟu (iṟaivaṉ) kūṟuvāṉ
Surah Al-Mumenoon, Verse 114
أَفَحَسِبۡتُمۡ أَنَّمَا خَلَقۡنَٰكُمۡ عَبَثٗا وَأَنَّكُمۡ إِلَيۡنَا لَا تُرۡجَعُونَ
Nām uṅkaḷaip paṭaittatellām vīṇukkāka eṉṟum, nīṅkaḷ nam'miṭattil niccayamāka mīṭṭappaṭa māṭṭīrkaḷ eṉṟum eṇṇik koṇṭīrkaḷā?" (Eṉṟum iṟaivaṉ kēṭpāṉ)
Surah Al-Mumenoon, Verse 115
فَتَعَٰلَى ٱللَّهُ ٱلۡمَلِكُ ٱلۡحَقُّۖ لَآ إِلَٰهَ إِلَّا هُوَ رَبُّ ٱلۡعَرۡشِ ٱلۡكَرِيمِ
ākavē, uṇmaiyil aracaṉāṉa allāh, mika uyarntavaṉ; avaṉait tavira nāyaṉillai. Kaṇṇiyamikka arṣiṉ iṟaivaṉ avaṉē
Surah Al-Mumenoon, Verse 116
وَمَن يَدۡعُ مَعَ ٱللَّهِ إِلَٰهًا ءَاخَرَ لَا بُرۡهَٰنَ لَهُۥ بِهِۦ فَإِنَّمَا حِسَابُهُۥ عِندَ رَبِّهِۦٓۚ إِنَّهُۥ لَا يُفۡلِحُ ٱلۡكَٰفِرُونَ
mēlum, evaṉ allāhvuṭaṉ vēṟu nāyaṉaip pirārttikkiṟāṉō avaṉukku ataṟkāka evvita ātāramum illai avaṉuṭaiya kaṇakku avaṉuṭaiya iṟaivaṉiṭamtāṉ irukkiṟatu niccayamāka kāḥpirkaḷ veṟṟi aṭaiya māṭṭārkaḷ
Surah Al-Mumenoon, Verse 117
وَقُل رَّبِّ ٱغۡفِرۡ وَٱرۡحَمۡ وَأَنتَ خَيۡرُ ٱلرَّـٰحِمِينَ
iṉṉum, "eṉ iṟaivaṉē! Nī eṉṉai maṉṉittuk kirupai ceyvāyāka! Nī tāṉ kirupaiyāḷarkaḷilellām mikka mēlāṉavaṉ" eṉṟu (napiyē!) Nīr pirārttippīrāka
Surah Al-Mumenoon, Verse 118