Surah An-Noor - Tamil Translation by Jan Turst Foundation
سُورَةٌ أَنزَلۡنَٰهَا وَفَرَضۡنَٰهَا وَأَنزَلۡنَا فِيهَآ ءَايَٰتِۭ بَيِّنَٰتٖ لَّعَلَّكُمۡ تَذَكَّرُونَ
(itu tirukkur'āṉiṉ) ōr attiyāyamākum; itaṉai nāmē aruḷac ceytu, atiluḷḷavaṟṟai vitiyākkiṉōm; nīṅkaḷ nallupatēcam peṟuvataṟkāka itil nām teḷivāṉa vacaṉaṅkaḷai aruḷ ceytōm
Surah An-Noor, Verse 1
ٱلزَّانِيَةُ وَٱلزَّانِي فَٱجۡلِدُواْ كُلَّ وَٰحِدٖ مِّنۡهُمَا مِاْئَةَ جَلۡدَةٖۖ وَلَا تَأۡخُذۡكُم بِهِمَا رَأۡفَةٞ فِي دِينِ ٱللَّهِ إِن كُنتُمۡ تُؤۡمِنُونَ بِٱللَّهِ وَٱلۡيَوۡمِ ٱلۡأٓخِرِۖ وَلۡيَشۡهَدۡ عَذَابَهُمَا طَآئِفَةٞ مِّنَ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ
vipacāriyum, vipacāraṉum iv viruvaril ovvoruvaraiyum nūṟu kacaiyaṭi aṭiyuṅkaḷ; meyyākavē, nīṅkaḷ allāhviṉ mītum, iṟuti nāḷ mītum īmāṉ koṇṭavarkaḷāka iruntāl. Allāhviṉ caṭṭat(tai niṟaivēṟṟuva)til, avviruvar mītum uṅkaḷukku irakkam ēṟpaṭa vēṇṭām; iṉṉum avviruvariṉ vētaṉaiyaiyum muḥmiṉkaḷil oru kūṭṭattār (nēril) pārkkaṭṭum
Surah An-Noor, Verse 2
ٱلزَّانِي لَا يَنكِحُ إِلَّا زَانِيَةً أَوۡ مُشۡرِكَةٗ وَٱلزَّانِيَةُ لَا يَنكِحُهَآ إِلَّا زَانٍ أَوۡ مُشۡرِكٞۚ وَحُرِّمَ ذَٰلِكَ عَلَى ٱلۡمُؤۡمِنِينَ
vipacāraṉ, vipacāriyaiyō allatu iṇai vaittu vaṇaṅkupavaiḷaiyō aṉṟi vēṟu entap peṇṇaiyum vivākam ceyya māṭṭāṉ; vipacāri, vipacāraṉaiyō allatu iṇai vaittu vaṇaṅkupavaṉaiyō aṉṟi (vēṟuyāraiyum) vivākam ceyya māṭṭāḷ itu muḥmiṉkaḷukku vilakkappaṭṭirukkiṟatu
Surah An-Noor, Verse 3
وَٱلَّذِينَ يَرۡمُونَ ٱلۡمُحۡصَنَٰتِ ثُمَّ لَمۡ يَأۡتُواْ بِأَرۡبَعَةِ شُهَدَآءَ فَٱجۡلِدُوهُمۡ ثَمَٰنِينَ جَلۡدَةٗ وَلَا تَقۡبَلُواْ لَهُمۡ شَهَٰدَةً أَبَدٗاۚ وَأُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلۡفَٰسِقُونَ
Evarkaḷ kaṟpuḷḷa peṇkaḷ mītu avatūṟu kūṟi (atai nirūpikka) nāṉku cāṭcikaḷaik koṇṭu varavillaiyō, avarkaḷai nīṅkaḷ eṇpatu kacaiyaṭi aṭiyuṅkaḷ; piṉṉar avarkaḷatu cāṭciyattai ekkālattilum ēṟṟuk koḷḷātīrkaḷ niccayamāka avarkaḷtāṉ tīyavarkaḷ
Surah An-Noor, Verse 4
إِلَّا ٱلَّذِينَ تَابُواْ مِنۢ بَعۡدِ ذَٰلِكَ وَأَصۡلَحُواْ فَإِنَّ ٱللَّهَ غَفُورٞ رَّحِيمٞ
eṉiṉum (ivarkaḷil) evar itaṟkup piṉṉar tavpā ceytu koṇṭu (taṅkaḷait) tiruttik koḷkiṟārkaḷō niccayamāka allāh maṉṉippavaṉākavum, kirupai ceypavaṉākavum irukkiṉṟāṉ
Surah An-Noor, Verse 5
وَٱلَّذِينَ يَرۡمُونَ أَزۡوَٰجَهُمۡ وَلَمۡ يَكُن لَّهُمۡ شُهَدَآءُ إِلَّآ أَنفُسُهُمۡ فَشَهَٰدَةُ أَحَدِهِمۡ أَرۡبَعُ شَهَٰدَٰتِۭ بِٱللَّهِ إِنَّهُۥ لَمِنَ ٱلصَّـٰدِقِينَ
evarkaḷ tam maṉaivimārkaḷai avatūṟu kūṟi (atai nirūpikkat) taṅkaḷaiyaṉṟi avarkaḷiṭam vēṟu cāṭcikaḷ illāmaliruntāl avaṉ, niccayamāka tām uṇmaiyē kūṟuvatāka allāhviṉmītu nāṉku muṟai cattiyam ceytu kūṟi
Surah An-Noor, Verse 6
وَٱلۡخَٰمِسَةُ أَنَّ لَعۡنَتَ ٱللَّهِ عَلَيۡهِ إِن كَانَ مِنَ ٱلۡكَٰذِبِينَ
aintāvatu muṟai, "(itil) tāṉ poy colvatāka iruntāl, niccayamāka allāhvuṭaiya cāpam taṉmītu uṇṭākaṭṭum" eṉṟum (avaṉ kūṟa vēṇṭum)
Surah An-Noor, Verse 7
وَيَدۡرَؤُاْ عَنۡهَا ٱلۡعَذَابَ أَن تَشۡهَدَ أَرۡبَعَ شَهَٰدَٰتِۭ بِٱللَّهِ إِنَّهُۥ لَمِنَ ٱلۡكَٰذِبِينَ
iṉṉum (avaṉuṭaiya maṉaivi kuṟṟattai maṟuttu) taṉ mītuḷḷa taṇṭaṉaiyai vilakka, "niccayamāka avaṉ poyyarkaḷil niṉṟumuḷḷavaṉ" eṉṟu allāhviṉ mītu cattiyam ceytu nāṉku muṟai kūṟi
Surah An-Noor, Verse 8
وَٱلۡخَٰمِسَةَ أَنَّ غَضَبَ ٱللَّهِ عَلَيۡهَآ إِن كَانَ مِنَ ٱلصَّـٰدِقِينَ
aintāvatu muṟai, "avaṉ uṇmaiyāḷarkaḷiluḷḷavaṉāṉāl niccayamāka allāhvuṭaiya kōpam taṉmītu uṇṭāvatāka eṉṟum (avaḷ kūṟa vēṇṭum)
Surah An-Noor, Verse 9
وَلَوۡلَا فَضۡلُ ٱللَّهِ عَلَيۡكُمۡ وَرَحۡمَتُهُۥ وَأَنَّ ٱللَّهَ تَوَّابٌ حَكِيمٌ
iṉṉum uṅkaḷ mītu allāhvuṭaiya nallaruḷum, avaṉuṭaiya rahmattum illātu pōyiruppiṉ, (uṅkaḷukku aḻivu uṇṭāyirukkum;) niccayamāka allāh tavpāvai ēṟṟuk koḷpavaṉākavum ñāṉamuṭaiyōṉākavum irukkiṉṟāṉ
Surah An-Noor, Verse 10
إِنَّ ٱلَّذِينَ جَآءُو بِٱلۡإِفۡكِ عُصۡبَةٞ مِّنكُمۡۚ لَا تَحۡسَبُوهُ شَرّٗا لَّكُمۖ بَلۡ هُوَ خَيۡرٞ لَّكُمۡۚ لِكُلِّ ٱمۡرِيٕٖ مِّنۡهُم مَّا ٱكۡتَسَبَ مِنَ ٱلۡإِثۡمِۚ وَٱلَّذِي تَوَلَّىٰ كِبۡرَهُۥ مِنۡهُمۡ لَهُۥ عَذَابٌ عَظِيمٞ
Evarkaḷ paḻi cumattiṉārkaḷō, niccayamāka avarkaḷum uṅkaḷil oru kūṭṭattiṉarē! Āṉāl atu uṅkaḷukkut tīṅku eṉṟu nīṅkaḷ eṇṇa vēṇṭām. Atu uṅkaḷukku naṉmaiyākum. (Paḻi cumattiyavarkaḷ) ovvoru maṉitaṉukkum avaṉ campātitta pāvam (ataṟkoppa taṇṭaṉai) irukkiṟatu mēlum, a(ppaḻi camattiya)varkaḷil perum paṅkeṭuttuk koṇṭavaṉukkuk kaṭiṉamāṉa vētaṉaiyuṇṭu
Surah An-Noor, Verse 11
لَّوۡلَآ إِذۡ سَمِعۡتُمُوهُ ظَنَّ ٱلۡمُؤۡمِنُونَ وَٱلۡمُؤۡمِنَٰتُ بِأَنفُسِهِمۡ خَيۡرٗا وَقَالُواْ هَٰذَآ إِفۡكٞ مُّبِينٞ
muḥmiṉāṉa āṇkaḷum, muḥmiṉāṉa peṇkaḷumākiya nīṅkaḷ itaṉaik kēḷviyuṟṟapōtu, taṅkaḷaip (pōṉṟa muḥmiṉāṉavarkaḷaip) paṟṟi nalleṇṇaṅ koṇṭu, "itu pakiraṅkamāṉa vīṇ paḻiyēyākum" eṉṟu kūṟiyirukka vēṇṭāmā
Surah An-Noor, Verse 12
لَّوۡلَا جَآءُو عَلَيۡهِ بِأَرۡبَعَةِ شُهَدَآءَۚ فَإِذۡ لَمۡ يَأۡتُواْ بِٱلشُّهَدَآءِ فَأُوْلَـٰٓئِكَ عِندَ ٱللَّهِ هُمُ ٱلۡكَٰذِبُونَ
a(ppaḻi cumattiya)varkaḷ ataṟku nāṉku cāṭcikaḷaik koṇṭu vara vēṇṭāmā, eṉavē avarkaḷ cāṭcikaḷaik koṇṭu varavillaiyeṉil, avarkaḷ tām allāhviṭattil poyyarkaḷāka irukkiṟārkaḷ
Surah An-Noor, Verse 13
وَلَوۡلَا فَضۡلُ ٱللَّهِ عَلَيۡكُمۡ وَرَحۡمَتُهُۥ فِي ٱلدُّنۡيَا وَٱلۡأٓخِرَةِ لَمَسَّكُمۡ فِي مَآ أَفَضۡتُمۡ فِيهِ عَذَابٌ عَظِيمٌ
iṉṉum, uṅkaḷ mītu im'maiyilum, maṟumaiyilum allāhviṉ aruḷum, avaṉuṭaiya rahmattum illātiruntāl, nīṅkaḷ ic carccaiyil īṭupaṭṭiruntamaikkāka kaṭiṉamāṉa vētaṉai niccayamāka uṅkaḷait tīṇṭiyirukkum
Surah An-Noor, Verse 14
إِذۡ تَلَقَّوۡنَهُۥ بِأَلۡسِنَتِكُمۡ وَتَقُولُونَ بِأَفۡوَاهِكُم مَّا لَيۡسَ لَكُم بِهِۦ عِلۡمٞ وَتَحۡسَبُونَهُۥ هَيِّنٗا وَهُوَ عِندَ ٱللَّهِ عَظِيمٞ
ippaḻiyai (oruvariṭamiruntu oruvarāka) uṅkaḷ nāvukaḷāl eṭuttu(c colli)k koṇṭu, uṅkaḷuku; kut (tiṭṭamāka) aṟivillāta oṉṟaip paṟṟi uṅkaḷ vāykaḷāl kūṟit tirikiṉṟīrkaḷ; iṉṉum itai nīṅkaḷ ilēcāṉatākavum eṇṇi viṭṭīrkaḷ. Āṉāl atu allāhviṭattil mikapperiya (pāvamāṉa)tāka irukkum
Surah An-Noor, Verse 15
وَلَوۡلَآ إِذۡ سَمِعۡتُمُوهُ قُلۡتُم مَّا يَكُونُ لَنَآ أَن نَّتَكَلَّمَ بِهَٰذَا سُبۡحَٰنَكَ هَٰذَا بُهۡتَٰنٌ عَظِيمٞ
iṉṉum itai nīṅkaḷ ceviyēṟṟa pōtu, "itaip paṟṟi nām pēcuvatu namakku(t takuti) illai (nāyaṉē!) Nīyē tūyavaṉ; itu perum paḻiyākum" eṉṟu nīṅkaḷ kūṟiyirukkalākātā
Surah An-Noor, Verse 16
يَعِظُكُمُ ٱللَّهُ أَن تَعُودُواْ لِمِثۡلِهِۦٓ أَبَدًا إِن كُنتُم مُّؤۡمِنِينَ
Nīṅkaḷ (tiṭamāka) muḥmiṉkaḷākayiruppiṉ nīṅkaḷ itu pōṉṟa (paḻi cumattuva)tiṉ pāl mīḷalākātu eṉṟu allāh uṅkaḷukku pōtikkiṟāṉ
Surah An-Noor, Verse 17
وَيُبَيِّنُ ٱللَّهُ لَكُمُ ٱلۡأٓيَٰتِۚ وَٱللَّهُ عَلِيمٌ حَكِيمٌ
iṉṉum, allāh (taṉ) vacaṉaṅkaḷai uṅkaḷukku (naṉku vivarittuk kūṟukiṟāṉ; mēlum allāh (yāvum) aṟintavaṉ; vivēkam mikkōṉ
Surah An-Noor, Verse 18
إِنَّ ٱلَّذِينَ يُحِبُّونَ أَن تَشِيعَ ٱلۡفَٰحِشَةُ فِي ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ لَهُمۡ عَذَابٌ أَلِيمٞ فِي ٱلدُّنۡيَا وَٱلۡأٓخِرَةِۚ وَٱللَّهُ يَعۡلَمُ وَأَنتُمۡ لَا تَعۡلَمُونَ
evarkaḷ īmāṉ koṇṭuḷḷōriṭaiyē ittakaiya māṉakkēṭāṉa viṣayaṅkaḷ parava vēṇṭumeṉap piriyappaṭukiṟārkaḷō, avarkaḷukku niccayamāka im'maiyilum maṟumaiyilum nōviṉai ceyyum vētaṉaiyuṇṭu allāh (yāvaṟṟaiyum) aṟikiṟāṉ. Nīṅkaḷ aṟiyamāṭṭīrkaḷ
Surah An-Noor, Verse 19
وَلَوۡلَا فَضۡلُ ٱللَّهِ عَلَيۡكُمۡ وَرَحۡمَتُهُۥ وَأَنَّ ٱللَّهَ رَءُوفٞ رَّحِيمٞ
iṉṉum, uṅkaḷ mītu allāhviṉ aruḷum, avaṉuṭaiya rahmattum illātiruntāl (uṅkaḷai vētaṉai tīṇṭiyirukkum.) Mēlum, niccayamāka allāh irakkamuṭaiyavaṉākavum, aṉpuṭaiyayōṉākavum irukkiṉṟāṉ
Surah An-Noor, Verse 20
۞يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ لَا تَتَّبِعُواْ خُطُوَٰتِ ٱلشَّيۡطَٰنِۚ وَمَن يَتَّبِعۡ خُطُوَٰتِ ٱلشَّيۡطَٰنِ فَإِنَّهُۥ يَأۡمُرُ بِٱلۡفَحۡشَآءِ وَٱلۡمُنكَرِۚ وَلَوۡلَا فَضۡلُ ٱللَّهِ عَلَيۡكُمۡ وَرَحۡمَتُهُۥ مَا زَكَىٰ مِنكُم مِّنۡ أَحَدٍ أَبَدٗا وَلَٰكِنَّ ٱللَّهَ يُزَكِّي مَن يَشَآءُۗ وَٱللَّهُ سَمِيعٌ عَلِيمٞ
īmāṉ koṇṭavarkaḷē! Ṣaittāṉuṭaiya aṭiccuvaṭukaḷai nīṅkaḷ piṉpaṟṟātīrkaḷ; iṉṉum evaṉ ṣaittāṉuṭaiya aṭiccuvaṭukaḷaip piṉpaṟṟukiṟāṉō avaṉai, ṣaittāṉ māṉak kēṭāṉavaṟṟaiyum, veṟukkattakkavaṟṟaiyum, (ceyya) niccayamāka ēvuvāṉ; aṉṟiyum, uṅkaḷ mītu allāhviṉ aruḷum, avaṉuṭaiya rahmattum illātiruntāl, uṅkaḷil evarum ekkālattilum (tavpā ceytu) tūymaiyayaṭaintirukka muṭiyātu - eṉiṉum tāṉ nāṭiyavarkaḷai allāh tuymaip paṭuttukiṟāṉ - mēlum allāh (yāvaṟṟaiyum) ceviyuṟuvōṉākavum, naṉkaṟivōṉākavum irukkiṉṟāṉ
Surah An-Noor, Verse 21
وَلَا يَأۡتَلِ أُوْلُواْ ٱلۡفَضۡلِ مِنكُمۡ وَٱلسَّعَةِ أَن يُؤۡتُوٓاْ أُوْلِي ٱلۡقُرۡبَىٰ وَٱلۡمَسَٰكِينَ وَٱلۡمُهَٰجِرِينَ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِۖ وَلۡيَعۡفُواْ وَلۡيَصۡفَحُوٓاْۗ أَلَا تُحِبُّونَ أَن يَغۡفِرَ ٱللَّهُ لَكُمۡۚ وَٱللَّهُ غَفُورٞ رَّحِيمٌ
Iṉṉum, uṅkaḷil (iṟaivaṉiṉ) koṭai aruḷap peṟṟavarkaḷum, takka vacati uṭaiyavarkaḷum, uṟaviṉarkaḷukkum ēḻaikaḷukkum, (tam'miṭaṅkaḷai viṭṭu) allāhviṉ pātaiyil hijrat ceytavarkaḷukkum (etuvum) koṭukka muṭiyātu eṉṟu cattiyam ceyya vēṇṭām; (avarkaḷ tavaṟu ceytiruppiṉ) atai maṉṉittu (ataip) poruṭpaṭuttāmal irukkavum; allāh uṅkaḷai maṉṉikka vēṇṭum eṉṟu nīṅkaḷ virumpa māṭṭīrkaḷā? Mēlum allāh (piḻai poṟuppavaṉ) mika maṉṉippavaṉ; aṉpu mikkavaṉ
Surah An-Noor, Verse 22
إِنَّ ٱلَّذِينَ يَرۡمُونَ ٱلۡمُحۡصَنَٰتِ ٱلۡغَٰفِلَٰتِ ٱلۡمُؤۡمِنَٰتِ لُعِنُواْ فِي ٱلدُّنۡيَا وَٱلۡأٓخِرَةِ وَلَهُمۡ عَذَابٌ عَظِيمٞ
evarkaḷ muḥmiṉāṉa oḻukkamuḷḷa, pētai peṇkaḷ mītu avatūṟu ceykiṟārkaḷō, avarkaḷ niccayamāka im'maiyilum, maṟumaiyilum capikkappaṭṭavarkaḷ; iṉṉum avarkaḷukkuk kaṭumaiyāṉa vētaṉaiyumuṇṭu
Surah An-Noor, Verse 23
يَوۡمَ تَشۡهَدُ عَلَيۡهِمۡ أَلۡسِنَتُهُمۡ وَأَيۡدِيهِمۡ وَأَرۡجُلُهُم بِمَا كَانُواْ يَعۡمَلُونَ
annāḷil avarkaḷuṭaiya nāvukaḷum, avarkaḷuṭaiya kaikaḷum, avarkaḷuṭaiya kālkaḷum avarkaḷukketirāka, avarkaḷ ceytatai paṟṟi cāṭciyam kūṟum
Surah An-Noor, Verse 24
يَوۡمَئِذٖ يُوَفِّيهِمُ ٱللَّهُ دِينَهُمُ ٱلۡحَقَّ وَيَعۡلَمُونَ أَنَّ ٱللَّهَ هُوَ ٱلۡحَقُّ ٱلۡمُبِينُ
annāḷil allāh avarkaḷukkuriya niyāyamāṉa kūliyai, avarkaḷukkup pūraṇamākak koṭuppāṉ; iṉṉum allāh tāṉ"pirattiyaṭcamāṉa uṇmai(yāḷaṉ) eṉpatai avarkaḷ aṟintu koḷvārkaḷ
Surah An-Noor, Verse 25
ٱلۡخَبِيثَٰتُ لِلۡخَبِيثِينَ وَٱلۡخَبِيثُونَ لِلۡخَبِيثَٰتِۖ وَٱلطَّيِّبَٰتُ لِلطَّيِّبِينَ وَٱلطَّيِّبُونَ لِلطَّيِّبَٰتِۚ أُوْلَـٰٓئِكَ مُبَرَّءُونَ مِمَّا يَقُولُونَۖ لَهُم مَّغۡفِرَةٞ وَرِزۡقٞ كَرِيمٞ
keṭṭa peṇkaḷ keṭṭa āṇkaḷukkum keṭṭa āṇkaḷ keṭṭa peṇkaḷukkum iṉṉum, nalla tūymaiyuṭaiya peṇkaḷ, nalla tūymaiyāṉa āṇkaḷukkum nalla tūymaiyāṉa āṇkaḷ nalla tūymaiyāṉa peṇkaḷuku; kum (takutiyāṉavarkaḷ.) Avarkaḷ kūṟuvatai viṭṭum ivarkaḷē tūymaiyāṉavarkaḷ. Ivarkaḷukku maṉṉippum, kaṇṇiyamāṉa uṇavumuṇṭu
Surah An-Noor, Verse 26
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ لَا تَدۡخُلُواْ بُيُوتًا غَيۡرَ بُيُوتِكُمۡ حَتَّىٰ تَسۡتَأۡنِسُواْ وَتُسَلِّمُواْ عَلَىٰٓ أَهۡلِهَاۚ ذَٰلِكُمۡ خَيۡرٞ لَّكُمۡ لَعَلَّكُمۡ تَذَكَّرُونَ
Īmāṉ koṇṭavarkaḷē! Uṅkaḷ vīṭukaḷallāta (vēṟu) vīṭukaḷil, a(vvīṭṭiluḷḷa)varkaḷiṭam aṉumati peṟṟu, avarkaḷukku salām collātavarai (avaṟṟiṉuḷ) piravēcikkātīrkaḷ - (avvāṟu naṭappatuvē) uṅkaḷukku naṉmaiyākum; nīṅkaḷ naṟpōtaṉai peṟuvataṟku (itu uṅkaḷukkuk kūṟappaṭukiṟatu)
Surah An-Noor, Verse 27
فَإِن لَّمۡ تَجِدُواْ فِيهَآ أَحَدٗا فَلَا تَدۡخُلُوهَا حَتَّىٰ يُؤۡذَنَ لَكُمۡۖ وَإِن قِيلَ لَكُمُ ٱرۡجِعُواْ فَٱرۡجِعُواْۖ هُوَ أَزۡكَىٰ لَكُمۡۚ وَٱللَّهُ بِمَا تَعۡمَلُونَ عَلِيمٞ
atil nīṅkaḷ evaraiyum kāṇāviṭṭāl, uṅkaḷukku aṉumati koṭukkappaṭum varaiyil atil piravēcikkātīrkaḷ; aṉṟiyum, 'tirumpip pōy viṭuṅkaḷ' eṉṟu uṅkaḷukkuc collappaṭṭāl, avvāṟē tirumpi viṭuṅkaḷ - atuvē uṅkaḷukku mikavum paricuttamāṉatākum; mēlum, allāh nīṅkaḷ ceyvatai naṉkaṟipavaṉ
Surah An-Noor, Verse 28
لَّيۡسَ عَلَيۡكُمۡ جُنَاحٌ أَن تَدۡخُلُواْ بُيُوتًا غَيۡرَ مَسۡكُونَةٖ فِيهَا مَتَٰعٞ لَّكُمۡۚ وَٱللَّهُ يَعۡلَمُ مَا تُبۡدُونَ وَمَا تَكۡتُمُونَ
(evarum) vacikkāta vīṭukaḷil uṅkaḷuṭaiya poruṭkaḷ iruntu, avaṟṟil nīṅkaḷ piravēcippatu uṅkaḷ mītu kuṟṟamākātu. Allāh nīṅkaḷ pakiraṅkamāka ceyvataiyum, nīṅkaḷ maṟaittu vaippataiyum naṉkaṟivāṉ
Surah An-Noor, Verse 29
قُل لِّلۡمُؤۡمِنِينَ يَغُضُّواْ مِنۡ أَبۡصَٰرِهِمۡ وَيَحۡفَظُواْ فُرُوجَهُمۡۚ ذَٰلِكَ أَزۡكَىٰ لَهُمۡۚ إِنَّ ٱللَّهَ خَبِيرُۢ بِمَا يَصۡنَعُونَ
(napiyē!) Muḥmiṉkaḷāṉa āṭavarkaḷukku nīr kūṟuvīrāka avarkaḷ taṅkaḷ pārvaikaḷait tāḻttik koḷḷa vēṇṭum; taṅkaḷ veṭkat talaṅkaḷaip pēṇikkāttuk koḷḷa vēṇṭum; atu avarkaḷukku mikap paricuttamāṉatākum; niccayamāka allāh avarkaḷ ceypavaṟṟai naṉku terintavaṉ
Surah An-Noor, Verse 30
وَقُل لِّلۡمُؤۡمِنَٰتِ يَغۡضُضۡنَ مِنۡ أَبۡصَٰرِهِنَّ وَيَحۡفَظۡنَ فُرُوجَهُنَّ وَلَا يُبۡدِينَ زِينَتَهُنَّ إِلَّا مَا ظَهَرَ مِنۡهَاۖ وَلۡيَضۡرِبۡنَ بِخُمُرِهِنَّ عَلَىٰ جُيُوبِهِنَّۖ وَلَا يُبۡدِينَ زِينَتَهُنَّ إِلَّا لِبُعُولَتِهِنَّ أَوۡ ءَابَآئِهِنَّ أَوۡ ءَابَآءِ بُعُولَتِهِنَّ أَوۡ أَبۡنَآئِهِنَّ أَوۡ أَبۡنَآءِ بُعُولَتِهِنَّ أَوۡ إِخۡوَٰنِهِنَّ أَوۡ بَنِيٓ إِخۡوَٰنِهِنَّ أَوۡ بَنِيٓ أَخَوَٰتِهِنَّ أَوۡ نِسَآئِهِنَّ أَوۡ مَا مَلَكَتۡ أَيۡمَٰنُهُنَّ أَوِ ٱلتَّـٰبِعِينَ غَيۡرِ أُوْلِي ٱلۡإِرۡبَةِ مِنَ ٱلرِّجَالِ أَوِ ٱلطِّفۡلِ ٱلَّذِينَ لَمۡ يَظۡهَرُواْ عَلَىٰ عَوۡرَٰتِ ٱلنِّسَآءِۖ وَلَا يَضۡرِبۡنَ بِأَرۡجُلِهِنَّ لِيُعۡلَمَ مَا يُخۡفِينَ مِن زِينَتِهِنَّۚ وَتُوبُوٓاْ إِلَى ٱللَّهِ جَمِيعًا أَيُّهَ ٱلۡمُؤۡمِنُونَ لَعَلَّكُمۡ تُفۡلِحُونَ
Iṉṉum; muḥmiṉāṉa peṇkaḷukkum nīr kūṟuvīrāka avarkaḷ taṅkaḷ pārvaikaḷait tāḻttik koḷḷa vēṇṭum; taṅkaḷ veṭkat talaṅkaḷaip pēṇikkāttuk koḷḷa vēṇṭum; taṅkaḷ aḻakalaṅkārattai atiṉiṉṟu (cātāraṇamāka veḷiyil) teriyak kūṭiyatait tavira (vēṟu etaiyum) veḷik kāṭṭalākātu iṉṉum taṅkaḷ muṉṟāṉaikaḷāl avarkaḷ taṅkaḷ mārpukaḷai maṟaittuk koḷḷa vēṇṭum; mēlum, (muḥmiṉāṉa peṇkaḷ) tam kaṇavarkaḷ, allatu tam tantaiyarkaḷ, allatu tam kaṇavarkaḷiṉ tantaiyarkaḷ allatu tam putalvarkaḷ allatu tam kaṇavarkaḷiṉ putalvarkaḷ, allatu tam cakōtararkaḷ allatu tam cakōtararkaḷiṉ putalvarkaḷ, allatu tam cakōtarikaḷiṉ putalvarkaḷ, allatu taṅkaḷ peṇkaḷ, allatu tam valakkaraṅkaḷ contamākkik koṇṭavarkaḷ, allatu āṭavarkaḷil tam'mai aṇṭi vāḻum (peṇkaḷai virumpa muṭiyāta aḷavu vayatāṉavarkaḷ) peṇkaḷiṉ maṟaivāṉa aṅkaṅkaḷaip paṟṟi aṟintu koḷḷāta ciṟuvarkaḷ ākiya ivarkaḷait tavira, (vēṟu āṇkaḷukkut) taṅkaḷuṭaiya aḻakalaṅkārattai veḷippaṭuttak kūṭātu mēlum, tāṅkaḷ maṟaittu vaikkum aḻakalaṅkārattiliruntu veḷippaṭumāṟu taṅkaḷ kālkaḷai (pūmiyil) taṭṭi naṭakka vēṇṭām; mēlum, muḥmiṉkaḷē! (Itil uṅkaḷiṭam ētēṉum tavaṟu nēriṭṭiruppiṉ,) nīṅkaḷ tavpā ceytu (piḻai poṟukkat tēṭi), nīṅkaḷ veṟṟi peṟum poruṭṭu, nīṅkaḷ aṉaivarum allāhviṉ pakkam tirumpuṅkaḷ
Surah An-Noor, Verse 31
وَأَنكِحُواْ ٱلۡأَيَٰمَىٰ مِنكُمۡ وَٱلصَّـٰلِحِينَ مِنۡ عِبَادِكُمۡ وَإِمَآئِكُمۡۚ إِن يَكُونُواْ فُقَرَآءَ يُغۡنِهِمُ ٱللَّهُ مِن فَضۡلِهِۦۗ وَٱللَّهُ وَٰسِعٌ عَلِيمٞ
Iṉṉum, uṅkaḷil vāḻkkait tuṇai illā (āṭavar, peṇṭi)rukkum, avvāṟē (vāḻkkait tuṇaiyillā) sālihāṉa uṅkaḷ (āṇ, peṇ) aṭimaikaḷukkum vivākam ceytu vaiyuṅkaḷ; avarkaḷ ēḻaikaḷāka iruntāl, allāh taṉ nallaruḷaik koṇṭu avarkaḷaic cīmāṉkaḷākki vaippāṉ; mēlum allāh (koṭaiyil) vicālamāṉavaṉ. (Yāvaṟṟaiyum) naṉkaṟintavaṉ
Surah An-Noor, Verse 32
وَلۡيَسۡتَعۡفِفِ ٱلَّذِينَ لَا يَجِدُونَ نِكَاحًا حَتَّىٰ يُغۡنِيَهُمُ ٱللَّهُ مِن فَضۡلِهِۦۗ وَٱلَّذِينَ يَبۡتَغُونَ ٱلۡكِتَٰبَ مِمَّا مَلَكَتۡ أَيۡمَٰنُكُمۡ فَكَاتِبُوهُمۡ إِنۡ عَلِمۡتُمۡ فِيهِمۡ خَيۡرٗاۖ وَءَاتُوهُم مِّن مَّالِ ٱللَّهِ ٱلَّذِيٓ ءَاتَىٰكُمۡۚ وَلَا تُكۡرِهُواْ فَتَيَٰتِكُمۡ عَلَى ٱلۡبِغَآءِ إِنۡ أَرَدۡنَ تَحَصُّنٗا لِّتَبۡتَغُواْ عَرَضَ ٱلۡحَيَوٰةِ ٱلدُّنۡيَاۚ وَمَن يُكۡرِههُّنَّ فَإِنَّ ٱللَّهَ مِنۢ بَعۡدِ إِكۡرَٰهِهِنَّ غَفُورٞ رَّحِيمٞ
vivākam ceyvataṟku (uriya vacatikaḷaip) peṟṟuk koḷḷātavarkaḷ - avarkaḷai allāh tam nallaruḷiṉāl cīmāṉkaḷākkum varai - avarkaḷ oḻukkam pēṇaṭṭum. Iṉṉum uṅkal valakkaraṅkaḷ contamākkik koṇṭavarkaḷil (aṭimaikaḷil uriya tokaiyaik koṭuttō allatu muṟaiyāka campātittut taruvatāka vākkuk koṭuttō) evarēṉum (cutantiramāvataṟkāṉa) urimaip pattiram virumpiṉāl - ataṟkuriya naṉmaiyāṉa takutiyai nīṅkaḷ avvaṭimaiyiṭam (iruppatu paṟṟi) aṟivīrkaḷāyiṉ, avarkaḷukku urimai pattiram eḻutik koṭuṅkaḷ. Iṉṉum ataṟkāṉa poruḷai allāh uṅkaḷukku tantirukkum poruḷiliruntu avarkaḷukkuk koṭuppīrkaḷāka mēlum, taṅkaḷ kaṟpaip pēṇik koḷḷa virumpum uṅkaḷ aṭimaip peṇkaḷai - aṟpamāṉa ulaka vāḻkkai vacatikaḷait tēṭiyavarkaḷāka - vipacārattiṟku (avarkaḷai) nirppantikkātīrkaḷ; appaṭi evaṉēṉum antap peṇkaḷai nirppantittāl avarkaḷ nirppantikkappaṭṭa piṉ niccayamāka allāh maṉṉippavaṉākavum kirupaiyuṭaiyavaṉākavum irukkiṟāṉ
Surah An-Noor, Verse 33
وَلَقَدۡ أَنزَلۡنَآ إِلَيۡكُمۡ ءَايَٰتٖ مُّبَيِّنَٰتٖ وَمَثَلٗا مِّنَ ٱلَّذِينَ خَلَوۡاْ مِن قَبۡلِكُمۡ وَمَوۡعِظَةٗ لِّلۡمُتَّقِينَ
iṉṉum niccayamāka uṅkaḷukkut teḷivākkum vacaṉaṅkaḷaiyum, uṅkaḷukku muṉ ceṉṟu pōṉavarkaḷiṉ utāraṇattaiyum, payapaktiyuṭaiyōrukku nallupatēcattaiyum nām iṟakki vaittirukkiṉṟōm
Surah An-Noor, Verse 34
۞ٱللَّهُ نُورُ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِۚ مَثَلُ نُورِهِۦ كَمِشۡكَوٰةٖ فِيهَا مِصۡبَاحٌۖ ٱلۡمِصۡبَاحُ فِي زُجَاجَةٍۖ ٱلزُّجَاجَةُ كَأَنَّهَا كَوۡكَبٞ دُرِّيّٞ يُوقَدُ مِن شَجَرَةٖ مُّبَٰرَكَةٖ زَيۡتُونَةٖ لَّا شَرۡقِيَّةٖ وَلَا غَرۡبِيَّةٖ يَكَادُ زَيۡتُهَا يُضِيٓءُ وَلَوۡ لَمۡ تَمۡسَسۡهُ نَارٞۚ نُّورٌ عَلَىٰ نُورٖۚ يَهۡدِي ٱللَّهُ لِنُورِهِۦ مَن يَشَآءُۚ وَيَضۡرِبُ ٱللَّهُ ٱلۡأَمۡثَٰلَ لِلنَّاسِۗ وَٱللَّهُ بِكُلِّ شَيۡءٍ عَلِيمٞ
Allāh vāṉaṅkaḷ pūmikku oḷi (ēṟpaṭuttupavaṉ) avaṉ (ēṟpaṭuttum) oḷikku uvamai viḷakku vaikkappaṭṭuḷḷa māṭam pōṉṟatākum. Avviḷakku oru kaṇṇāṭi(k kuvi)yil irukkiṟatu ak kaṇṇāṭi oḷivīcam naṭcattirattaip pōṉṟatākum. Atu pākkiyam peṟṟa jaittūṉ maratti(ṉ eṇṇeyi)ṉāl eṟikkap paṭukiṟatu. Atu kīḻtticaiyai cērntatumaṉṟu mēlticaiyai cērntatumaṉṟu. Ataṉai nerupput tīṇṭāviṭiṉum, ataṉ eṇṇey oḷi vīca muṟpaṭum, (ivai ellām cērntu) oḷikku mēl oḷiyākum. Allāh tāṉ nāṭiyavarai taṉṉuṭaiya oḷi (eṉṉum cattiyappātai)yiṉ pāl naṭattic celkiṟāṉ. Maṉitarkaḷukku ittakaiya uvamaikaḷai allāh teḷivupaṭuttukiṟāṉ. Allāh yāvaṟṟaiyum naṉku aṟipavaṉ
Surah An-Noor, Verse 35
فِي بُيُوتٍ أَذِنَ ٱللَّهُ أَن تُرۡفَعَ وَيُذۡكَرَ فِيهَا ٱسۡمُهُۥ يُسَبِّحُ لَهُۥ فِيهَا بِٱلۡغُدُوِّ وَٱلۡأٓصَالِ
iṟai illaṅkaḷil avaṉatu peyar kūṟappaṭavēṇṭumeṉṟum (avaṟṟiṉ kaṇṇiyam) uyarttappaṭavēṇṭumeṉṟum allāh kaṭṭaḷaiyiṭukiṟāṉ. Avaṟṟil kālaiyilum mālaiyilum (muḥmiṉkaḷ) avaṉai tuti ceytu koṇṭiruppārkaḷ
Surah An-Noor, Verse 36
رِجَالٞ لَّا تُلۡهِيهِمۡ تِجَٰرَةٞ وَلَا بَيۡعٌ عَن ذِكۡرِ ٱللَّهِ وَإِقَامِ ٱلصَّلَوٰةِ وَإِيتَآءِ ٱلزَّكَوٰةِ يَخَافُونَ يَوۡمٗا تَتَقَلَّبُ فِيهِ ٱلۡقُلُوبُ وَٱلۡأَبۡصَٰرُ
(avvāṟu tuti ceyyum) maṉitarkaḷai allāhvai tiyāṉippatai viṭṭum, toḻukaiyai muṟaiyāka niṟaivēṟṟuvatai viṭṭum jakāt koṭuppatai viṭṭum avarkaḷuṭaiya vāṇipamō koṭukkal vāṅkalkaḷō pārāmukamākkamāṭṭā. Itayaṅkaḷum, pārvaikaḷum kalaṅkit taṭumāṟṟamaṭaiyumē anta (iṟuti) nāḷai avarkaḷ añcuvārkaḷ
Surah An-Noor, Verse 37
لِيَجۡزِيَهُمُ ٱللَّهُ أَحۡسَنَ مَا عَمِلُواْ وَيَزِيدَهُم مِّن فَضۡلِهِۦۗ وَٱللَّهُ يَرۡزُقُ مَن يَشَآءُ بِغَيۡرِ حِسَابٖ
avarkaḷ ceyta (naṟceyalkaḷukku) mika aḻakāṉatai avarkaḷukku allāh kūliyākak koṭuppataṟkākavum, avaṉuṭaiya nallaruḷaik koṇṭu (avaṉ koṭuppatai) mēlum avaṉ atikappaṭuttuvataṟkākavum (payapaktiyuṭaṉ iruppārkaḷ.) Mēlum allāh tāṉ nāṭiyavarkaḷukkuk kaṇakkiṉṟik koṭukkiṟāṉ
Surah An-Noor, Verse 38
وَٱلَّذِينَ كَفَرُوٓاْ أَعۡمَٰلُهُمۡ كَسَرَابِۭ بِقِيعَةٖ يَحۡسَبُهُ ٱلظَّمۡـَٔانُ مَآءً حَتَّىٰٓ إِذَا جَآءَهُۥ لَمۡ يَجِدۡهُ شَيۡـٔٗا وَوَجَدَ ٱللَّهَ عِندَهُۥ فَوَفَّىٰهُ حِسَابَهُۥۗ وَٱللَّهُ سَرِيعُ ٱلۡحِسَابِ
Aṉṟiyum, evarkaḷ kāḥpirāka irukkiṟārkaḷō, avarkaḷuṭaiya ceyalkaḷ pālaivaṉattil (tōṟṟamaḷikkum) kāṉal nīraip pōlākum; tākittavaṉ atait taṇṇīreṉṟē eṇṇukiṟāṉ - (etu varaiyeṉil) ataṟku (arukil) avaṉ varum poḻutu oru poruḷaiyum (aṅkē) kāṇamāṭṭāṉē (atu varai) āṉāl, aṅku avaṉ allāh (avaṉukku vitittirukkum muṭi)vai(yē) kāṇkiṉṟāṉ; (ataṉ paṭi allāh) avaṉ kaṇakkait tīrkkiṟāṉ; mēlum, allāh kaṇakkut tīrppatil turitamāṉavaṉ
Surah An-Noor, Verse 39
أَوۡ كَظُلُمَٰتٖ فِي بَحۡرٖ لُّجِّيّٖ يَغۡشَىٰهُ مَوۡجٞ مِّن فَوۡقِهِۦ مَوۡجٞ مِّن فَوۡقِهِۦ سَحَابٞۚ ظُلُمَٰتُۢ بَعۡضُهَا فَوۡقَ بَعۡضٍ إِذَآ أَخۡرَجَ يَدَهُۥ لَمۡ يَكَدۡ يَرَىٰهَاۗ وَمَن لَّمۡ يَجۡعَلِ ٱللَّهُ لَهُۥ نُورٗا فَمَا لَهُۥ مِن نُّورٍ
allatu (avarkaḷiṉ nilai) āḻkaṭalil (ēṟpaṭum) pala iruḷkaḷaip pōṉṟatākum; ataṉai ōr alai mūṭukiṟatu. Ataṟku mēl maṟṟōr alai ataṟkum mēl mēkam. (Ippaṭi) pala iruḷkaḷ. Cila cilavaṟṟukku mēl irukkiṉṟaṉa. (Appoḻutu) avaṉ taṉ kaiyai veḷiyē nīṭṭīṉāl avaṉāl ataip pārkka muṭiyātu evaṉukku allāh oḷiyai ēṟpaṭuttavillaiyō avaṉukku enta oḷiyumillai
Surah An-Noor, Verse 40
أَلَمۡ تَرَ أَنَّ ٱللَّهَ يُسَبِّحُ لَهُۥ مَن فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِ وَٱلطَّيۡرُ صَـٰٓفَّـٰتٖۖ كُلّٞ قَدۡ عَلِمَ صَلَاتَهُۥ وَتَسۡبِيحَهُۥۗ وَٱللَّهُ عَلِيمُۢ بِمَا يَفۡعَلُونَ
(napiyē!) Nīr pārkkavillaiyā? Vāṉaṅkaḷilum pūmiyilum uḷḷavaiyum, paṟavaikaḷ (viṇṇil taṅkaḷ) iṟakkaikaḷai virit(tup paṟan)ta vaṇṇamāka niccayamāka allāhvait taspīhu cey(tu tutik)kiṉṟaṉa ovvoṉṟum taṉ toḻukaiyaiyum, (allāhvai) taspīhu ceyyum vaḻiyaiyum tiṭṭamāka aṟintē irukkiṟatu - allāhvum avai ceypavaṟṟai naṉkaṟintirukkiṟāṉ
Surah An-Noor, Verse 41
وَلِلَّهِ مُلۡكُ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِۖ وَإِلَى ٱللَّهِ ٱلۡمَصِيرُ
iṉṉum vāṉaṅkaḷuṭaiyavum pūmiyiṉuṭaiyavum āṭci allāhviṭamē irukkiṟatu allāhviṉ pakkamē (yāvarum) mīṇṭu cella vēṇṭiyirukkiṟatu
Surah An-Noor, Verse 42
أَلَمۡ تَرَ أَنَّ ٱللَّهَ يُزۡجِي سَحَابٗا ثُمَّ يُؤَلِّفُ بَيۡنَهُۥ ثُمَّ يَجۡعَلُهُۥ رُكَامٗا فَتَرَى ٱلۡوَدۡقَ يَخۡرُجُ مِنۡ خِلَٰلِهِۦ وَيُنَزِّلُ مِنَ ٱلسَّمَآءِ مِن جِبَالٖ فِيهَا مِنۢ بَرَدٖ فَيُصِيبُ بِهِۦ مَن يَشَآءُ وَيَصۡرِفُهُۥ عَن مَّن يَشَآءُۖ يَكَادُ سَنَا بَرۡقِهِۦ يَذۡهَبُ بِٱلۡأَبۡصَٰرِ
(Napiyē!) Nīr pārkkavillaiyā? Niccayamāka allāh mēkattai metuvāka iḻuttu, piṉṉar avaṟṟai oṉṟāka iṇaiyacceytu, ataṉ piṉ atai (oṉṟiṉ mītu oṉṟu cērttu) aṭarttiyākkukiṟāṉ; appāl ataṉ naṭuvēyiruntu maḻai veḷiyāvataip pārkkiṟīr; iṉṉum avaṉ vāṉattil malaika(ḷaip pōṉṟa mēka kūṭṭaṅka)ḷiliruntu paṉikkaṭṭiyaiyum iṟakki vaikkiṉṟāṉ; atait tāṉ nāṭiyavarkaḷ mītu viḻumpaṭic ceykiṟāṉ - tāṉ nāṭiyavarkaḷai viṭṭum atai vilakkiyum viṭukiṟāṉ - ataṉ miṉṉoḷi pārvaikaḷaip paṟikka neruṅkukiṟatu
Surah An-Noor, Verse 43
يُقَلِّبُ ٱللَّهُ ٱلَّيۡلَ وَٱلنَّهَارَۚ إِنَّ فِي ذَٰلِكَ لَعِبۡرَةٗ لِّأُوْلِي ٱلۡأَبۡصَٰرِ
iravaiyum pakalaiyum allāhvē māṟi māṟi varac ceykiṟāṉ; niccayamāka cintaṉaiyuṭaiyavarkaḷukku itil (takka) paṭippiṉai irukkiṟatu
Surah An-Noor, Verse 44
وَٱللَّهُ خَلَقَ كُلَّ دَآبَّةٖ مِّن مَّآءٖۖ فَمِنۡهُم مَّن يَمۡشِي عَلَىٰ بَطۡنِهِۦ وَمِنۡهُم مَّن يَمۡشِي عَلَىٰ رِجۡلَيۡنِ وَمِنۡهُم مَّن يَمۡشِي عَلَىٰٓ أَرۡبَعٖۚ يَخۡلُقُ ٱللَّهُ مَا يَشَآءُۚ إِنَّ ٱللَّهَ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ قَدِيرٞ
mēlum, ellā uyirp pirāṇikaḷaiyum allāh nīriliruntu paṭaittuḷḷāṉ; avaṟṟil taṉ vayiṟṟiṉ mītu naṭappavaiyum uṇṭu avaṟṟil iru kālkaḷāl naṭappavaiyum uṇṭu avaṟṟil nāṉku (kāl)kaḷai koṇṭu naṭappavaiyum uṇṭu tāṉ nāṭiyatai allāh paṭaikkiṟāṉ; niccayamāka allāh ellāvaṟṟiṉ mītum pērāṟṟaluṭaiyavaṉāka irukkiṉṟāṉ
Surah An-Noor, Verse 45
لَّقَدۡ أَنزَلۡنَآ ءَايَٰتٖ مُّبَيِّنَٰتٖۚ وَٱللَّهُ يَهۡدِي مَن يَشَآءُ إِلَىٰ صِرَٰطٖ مُّسۡتَقِيمٖ
niccayamāka nām teḷivupaṭuttum vacaṉaṅkaḷaiyē iṟakkiyirukkiṟōm; mēlum tāṉ nāṭiyōrai allāh nērvaḻip paṭuttukiṟāṉ
Surah An-Noor, Verse 46
وَيَقُولُونَ ءَامَنَّا بِٱللَّهِ وَبِٱلرَّسُولِ وَأَطَعۡنَا ثُمَّ يَتَوَلَّىٰ فَرِيقٞ مِّنۡهُم مِّنۢ بَعۡدِ ذَٰلِكَۚ وَمَآ أُوْلَـٰٓئِكَ بِٱلۡمُؤۡمِنِينَ
allāhviṉ mītum, (it)tūtar mītum nāṅkaḷ īmāṉ koṇṭōm; (avarkaḷukkuk) kīḻpaṭikiṟōm" eṉṟu collukiṟārkaḷ. (Āṉāl ataṉ) piṉṉar avarkaḷiliruntu oru pirivār puṟakkaṇittu viṭukiṉṟaṉar - eṉavē, ivarkaḷ (uṇmaiyil) muḥmiṉkaḷ allar
Surah An-Noor, Verse 47
وَإِذَا دُعُوٓاْ إِلَى ٱللَّهِ وَرَسُولِهِۦ لِيَحۡكُمَ بَيۡنَهُمۡ إِذَا فَرِيقٞ مِّنۡهُم مُّعۡرِضُونَ
mēlum tam'miṭaiyē (vivakāram ēṟpaṭṭu, atupaṟṟiya) tīrppup peṟa allāhviṭamum, avaṉ tūtariṭamum (varumpaṭi) aḻaikkappaṭṭāl, avarkaḷil oru pirivār (avvaḻaippaip) puṟakkaṇikkiṟārkaḷ
Surah An-Noor, Verse 48
وَإِن يَكُن لَّهُمُ ٱلۡحَقُّ يَأۡتُوٓاْ إِلَيۡهِ مُذۡعِنِينَ
Āṉāl, avarkaḷiṉ pakkam - uṇmai (niyāyam) irukkumāṉāl, vaḻi paṭṭavarkaḷāka avariṭam varukiṟārkaḷ
Surah An-Noor, Verse 49
أَفِي قُلُوبِهِم مَّرَضٌ أَمِ ٱرۡتَابُوٓاْ أَمۡ يَخَافُونَ أَن يَحِيفَ ٱللَّهُ عَلَيۡهِمۡ وَرَسُولُهُۥۚ بَلۡ أُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلظَّـٰلِمُونَ
avarkaḷuṭaiya irutayaṅkaḷil nōy irukkiṟatā? Allatu (avaraip paṟṟi) avarkaḷ cantēkappaṭukiṟārkaḷā? Allatu allāhvum avaṉuṭaiya tūtarum taṅkaḷukku aniyāyam ceyvārkaḷ eṉṟu añcukiṟārkaḷā? Alla! Avarkaḷē aniyāyak kārarkaḷ
Surah An-Noor, Verse 50
إِنَّمَا كَانَ قَوۡلَ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ إِذَا دُعُوٓاْ إِلَى ٱللَّهِ وَرَسُولِهِۦ لِيَحۡكُمَ بَيۡنَهُمۡ أَن يَقُولُواْ سَمِعۡنَا وَأَطَعۡنَاۚ وَأُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلۡمُفۡلِحُونَ
muḥmiṉkaḷiṭam avarkaḷukkiṭaiyē (ēṟpaṭum vivakāraṅkaḷil) tīrppuk kūṟuvataṟkāka allāhviṭamum avaṉuṭaiya tūtariṭamum (varumpaṭi) aḻaikkappaṭṭāl, avarkaḷ col(vatu) ellām"nāṅkaḷ ceviyēṟṟōm, (ataṟkuk) kīḻpaṭintōm" eṉpatu tāṉ; i(ttakaiya)varkaḷ tām veṟṟiyaṭaintavarkaḷ
Surah An-Noor, Verse 51
وَمَن يُطِعِ ٱللَّهَ وَرَسُولَهُۥ وَيَخۡشَ ٱللَّهَ وَيَتَّقۡهِ فَأُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلۡفَآئِزُونَ
iṉṉum evarkaḷ allāhvukkum avaṉuṭaiya tūtarukkum kīḻpaṭintu allāhvukku payapakti koḷkiṟārkaḷō avarkaḷ tām veṟṟi peṟṟavarkaḷ
Surah An-Noor, Verse 52
۞وَأَقۡسَمُواْ بِٱللَّهِ جَهۡدَ أَيۡمَٰنِهِمۡ لَئِنۡ أَمَرۡتَهُمۡ لَيَخۡرُجُنَّۖ قُل لَّا تُقۡسِمُواْۖ طَاعَةٞ مَّعۡرُوفَةٌۚ إِنَّ ٱللَّهَ خَبِيرُۢ بِمَا تَعۡمَلُونَ
iṉṉum (napiyē! Nayavañcakarkaḷukku) nīr kaṭṭaḷaiyiṭṭāl, niccayamākap (pōrukkup) puṟappaṭuvatāka allāhviṉ mītu uṟutiyākac cattiyam ceytu kūṟukiṟārkaḷ; (avarkaḷai nōkki)"nīṅkaḷ cattiyam ceyyātīrkaḷ. (Uṅkaḷ) kīḻpaṭital terintu tāṉ niccayamāka allāh nīṅkaḷ ceypavaṟṟai naṉkaṟipavaṉ" eṉṟu kūṟuvīrāka
Surah An-Noor, Verse 53
قُلۡ أَطِيعُواْ ٱللَّهَ وَأَطِيعُواْ ٱلرَّسُولَۖ فَإِن تَوَلَّوۡاْ فَإِنَّمَا عَلَيۡهِ مَا حُمِّلَ وَعَلَيۡكُم مَّا حُمِّلۡتُمۡۖ وَإِن تُطِيعُوهُ تَهۡتَدُواْۚ وَمَا عَلَى ٱلرَّسُولِ إِلَّا ٱلۡبَلَٰغُ ٱلۡمُبِينُ
allāhvukku nīṅkaḷ kīḻpaṭiyuṅkaḷ; iṉṉum (avaṉuṭaiya) rasūlukkum kīḻpapaṭiyuṅkaḷ" eṉṟu (napiyē!) Nīr kūṟuvīrāka āṉāl nīṅkaḷ puṟakkaṇittāl avar mītuḷḷa kaṭamaiyellām tam mītu cumattappaṭṭa (tūtuc ceytiyai uṅkaḷiṭam aṟippa)tutāṉ;. Iṉṉum uṅkaḷ mītu uḷḷa (kaṭamaiyāṉa)tu tāṉ. Eṉavē, nīṅkaḷ avarukkuk kīḻpaṭintu naṭantāl nīṅkaḷ nērvaḻi peṟuvīrkaḷ; iṉṉum (nam tūtait) teḷivāka eṭutturaippatait tavira (vēṟetuvum nam) tūtarmītu kaṭamaiyillai
Surah An-Noor, Verse 54
وَعَدَ ٱللَّهُ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ مِنكُمۡ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ لَيَسۡتَخۡلِفَنَّهُمۡ فِي ٱلۡأَرۡضِ كَمَا ٱسۡتَخۡلَفَ ٱلَّذِينَ مِن قَبۡلِهِمۡ وَلَيُمَكِّنَنَّ لَهُمۡ دِينَهُمُ ٱلَّذِي ٱرۡتَضَىٰ لَهُمۡ وَلَيُبَدِّلَنَّهُم مِّنۢ بَعۡدِ خَوۡفِهِمۡ أَمۡنٗاۚ يَعۡبُدُونَنِي لَا يُشۡرِكُونَ بِي شَيۡـٔٗاۚ وَمَن كَفَرَ بَعۡدَ ذَٰلِكَ فَأُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلۡفَٰسِقُونَ
Uṅkaḷil evar īmāṉ koṇṭu (sālihāṉa) - naṟceyalkaḷ purikiṟārkaḷō avarkaḷai, avarkaḷukku muṉṉiruntōrai(p pūmikku) āṭciyāḷarkaḷākkiyatu pōl pūmikku niccayamāka āṭciyāḷarkaḷākki vaippatākavum, iṉṉum avaṉ avarkaḷukkāka poruntik koṇṭa mārkkattil avarkaḷai niccayamāka nilaippaṭuttuvatākavum, avarkaḷuṭaiya accattait tiṭṭamāka amaitiyaik koṇṭu māṟṟi viṭuvatākavum, allāh vākkaḷittirukkiṟāṉ; "avarkaḷ eṉṉōṭu (etaiyum, evaraiyum) iṇaivaikkātu, avarkaḷ eṉṉaiyē vaṇaṅkuvārkaḷ;" itaṉ piṉṉar (uṅkaḷil) evar māṟu cey(tu nirākarik)kiṟārō avarkaḷ pāvikaḷtām
Surah An-Noor, Verse 55
وَأَقِيمُواْ ٱلصَّلَوٰةَ وَءَاتُواْ ٱلزَّكَوٰةَ وَأَطِيعُواْ ٱلرَّسُولَ لَعَلَّكُمۡ تُرۡحَمُونَ
(muḥmiṉkaḷē!) Nīṅkaḷ kirupai ceyyappaṭum poruṭṭu, nīṅkaḷ toḻukaiyai nilainiṟuttuṅkaḷ; iṉṉum jakāttaik koṭuṅkaḷ; mēlum, (allāhviṉ) tūtarukkuk kīḻpaṭiyuṅkaḷ
Surah An-Noor, Verse 56
لَا تَحۡسَبَنَّ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ مُعۡجِزِينَ فِي ٱلۡأَرۡضِۚ وَمَأۡوَىٰهُمُ ٱلنَّارُۖ وَلَبِئۡسَ ٱلۡمَصِيرُ
nirākarippavarkaḷ pūmiyil (uṅkaḷai) muṟiyaṭittu viṭuvārkaḷ eṉṟu (napiyē!) Niccayamāka nīr eṇṇavēṇṭām. Iṉṉum avarkaḷ otuṅkumiṭam (naraka) nerupputtāṉ; tiṭamāka atu mikak keṭṭa cērum iṭamākum
Surah An-Noor, Verse 57
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ لِيَسۡتَـٔۡذِنكُمُ ٱلَّذِينَ مَلَكَتۡ أَيۡمَٰنُكُمۡ وَٱلَّذِينَ لَمۡ يَبۡلُغُواْ ٱلۡحُلُمَ مِنكُمۡ ثَلَٰثَ مَرَّـٰتٖۚ مِّن قَبۡلِ صَلَوٰةِ ٱلۡفَجۡرِ وَحِينَ تَضَعُونَ ثِيَابَكُم مِّنَ ٱلظَّهِيرَةِ وَمِنۢ بَعۡدِ صَلَوٰةِ ٱلۡعِشَآءِۚ ثَلَٰثُ عَوۡرَٰتٖ لَّكُمۡۚ لَيۡسَ عَلَيۡكُمۡ وَلَا عَلَيۡهِمۡ جُنَاحُۢ بَعۡدَهُنَّۚ طَوَّـٰفُونَ عَلَيۡكُم بَعۡضُكُمۡ عَلَىٰ بَعۡضٖۚ كَذَٰلِكَ يُبَيِّنُ ٱللَّهُ لَكُمُ ٱلۡأٓيَٰتِۗ وَٱللَّهُ عَلِيمٌ حَكِيمٞ
Īmāṉ koṇṭavarkaḷē! Uṅkaḷ valakkaraṅkaḷ contamākkik koṇṭavar (aṭimai)kaḷum, uṅkaḷiluḷḷa paruvam aṭaiyāc ciṟuvarkaḷum (uṅkaḷ muṉ vara niṉaittāl) mūṉṟu nēraṅkaḷil uṅkaḷiṭam aṉumati kōra vēṇṭum; ḥpajru toḻukaikku muṉṉarum, nīṅkaḷ (mēl miccamāṉa uṅkaḷ uṭaikaḷaik kaḷaintirukkum'ḷuhar' nērattilum, iṣāt toḻukaikkup piṉṉarum-āka im'mūṉṟu nēraṅkaḷum uṅkaḷukkāka (amaiyap peṟṟuḷḷa) mūṉṟu antaraṅka vēḷaikaḷākum - ivaṟṟait tavira (maṟṟa nēraṅkaḷil mēlkūṟiya aṭimaikaḷum, kuḻantaikaḷum aṉumatiyiṉṟiyē uṅkaḷ muṉ varuvatu) uṅkaḷ mītum avarkaḷ mītum kuṟṟamillai ivarkaḷ aṭikkaṭi uṅkaḷiṭamum uṅkaḷil oruvar maṟṟavariṭam varavēṇṭiyavarkaḷ eṉpatiṉāl; ivvāṟu, allāh taṉ vacaṉaṅkaḷai uṅkaḷukku vivarikkiṉṟāṉ; mēlum allāh (yāvaṟṟaiyum) naṉkaṟintavaṉ; ñāṉam mikkavaṉ
Surah An-Noor, Verse 58
وَإِذَا بَلَغَ ٱلۡأَطۡفَٰلُ مِنكُمُ ٱلۡحُلُمَ فَلۡيَسۡتَـٔۡذِنُواْ كَمَا ٱسۡتَـٔۡذَنَ ٱلَّذِينَ مِن قَبۡلِهِمۡۚ كَذَٰلِكَ يُبَيِّنُ ٱللَّهُ لَكُمۡ ءَايَٰتِهِۦۗ وَٱللَّهُ عَلِيمٌ حَكِيمٞ
iṉṉum uṅkaḷiluḷḷa kuḻantaikaḷ pirāyam aṭaintuviṭṭāl avarkaḷum, taṅkaḷukku (vayatil) mūttavarkaḷ aṉumati kēṭpatu pōl aṉumati kēṭka vēṇṭum; ivvāṟē allāh taṉṉuṭaiya vacaṉaṅkaḷai uṅkaḷukku vivarikkiṉṟāṉ; allāh (yāvaṟṟaiyum) aṟintavaṉ; ñāṉam'mikkavaṉ
Surah An-Noor, Verse 59
وَٱلۡقَوَٰعِدُ مِنَ ٱلنِّسَآءِ ٱلَّـٰتِي لَا يَرۡجُونَ نِكَاحٗا فَلَيۡسَ عَلَيۡهِنَّ جُنَاحٌ أَن يَضَعۡنَ ثِيَابَهُنَّ غَيۡرَ مُتَبَرِّجَٰتِۭ بِزِينَةٖۖ وَأَن يَسۡتَعۡفِفۡنَ خَيۡرٞ لَّهُنَّۗ وَٱللَّهُ سَمِيعٌ عَلِيمٞ
mēlum, peṇkaḷil vivākattai nāṭa muṭiyāta (mutirntu) vayatai aṭaintu viṭṭa peṇkaḷ, taṅkaḷ aḻakalaṅkārattai(p piṟarukku) veḷiyākkātavarkaḷāṉa nilaiyil, taṅkaḷ mēlāṭaikaḷaik kaḻaṟṟiyiruppatu, avarkaḷ mītu kuṟṟamillai āṉāl (itaṉaiyum avarkaḷ tavirttu) oḻuṅkaip pēṇikkoḷvatu avarkaḷukku mikavum nalamāka irukkum. Allāh (yāvaṟṟaiyum) ceviyēṟpavaṉ; naṉkaṟipavaṉ
Surah An-Noor, Verse 60
لَّيۡسَ عَلَى ٱلۡأَعۡمَىٰ حَرَجٞ وَلَا عَلَى ٱلۡأَعۡرَجِ حَرَجٞ وَلَا عَلَى ٱلۡمَرِيضِ حَرَجٞ وَلَا عَلَىٰٓ أَنفُسِكُمۡ أَن تَأۡكُلُواْ مِنۢ بُيُوتِكُمۡ أَوۡ بُيُوتِ ءَابَآئِكُمۡ أَوۡ بُيُوتِ أُمَّهَٰتِكُمۡ أَوۡ بُيُوتِ إِخۡوَٰنِكُمۡ أَوۡ بُيُوتِ أَخَوَٰتِكُمۡ أَوۡ بُيُوتِ أَعۡمَٰمِكُمۡ أَوۡ بُيُوتِ عَمَّـٰتِكُمۡ أَوۡ بُيُوتِ أَخۡوَٰلِكُمۡ أَوۡ بُيُوتِ خَٰلَٰتِكُمۡ أَوۡ مَا مَلَكۡتُم مَّفَاتِحَهُۥٓ أَوۡ صَدِيقِكُمۡۚ لَيۡسَ عَلَيۡكُمۡ جُنَاحٌ أَن تَأۡكُلُواْ جَمِيعًا أَوۡ أَشۡتَاتٗاۚ فَإِذَا دَخَلۡتُم بُيُوتٗا فَسَلِّمُواْ عَلَىٰٓ أَنفُسِكُمۡ تَحِيَّةٗ مِّنۡ عِندِ ٱللَّهِ مُبَٰرَكَةٗ طَيِّبَةٗۚ كَذَٰلِكَ يُبَيِّنُ ٱللَّهُ لَكُمُ ٱلۡأٓيَٰتِ لَعَلَّكُمۡ تَعۡقِلُونَ
(Muḥmiṉkaḷē! Uṅkaḷuṭaṉ cērntu uṇavaruntuvatil) kuruṭar mītum kuṟṟamillai muṭavar mītum kuṟṟamillai, nōyāḷiyiṉ mītum kuṟṟamillai uṅkaḷ mītum kuṟṟamillai nīṅkaḷ uṅkaḷ conta vīṭukaḷilō allatu uṅkaḷ tantaimār vīṭukaḷilō, allatu uṅkaḷ tāymār vīṭukaḷilō, allatu uṅkaḷ cakōtarar vīṭukaḷilō, allatu uṅkaḷ cakōtarikaḷ vīṭukaḷilō, allatu uṅkaḷ tantaiyiṉ cakōtarar vīṭukaḷilō, allatu uṅkaḷ tantaiyiṉ cakōtarikaḷ vīṭukaḷilō, allatu uṅkaḷ tāyiṉ cakōtararkaḷ vīṭukaḷilō, allatu uṅkaḷ tāyāriṉ cakōtarikaḷ vīṭukaḷilō, allatu e(nta vīṭṭuṭaiya)tiṉ cāvikaḷ uṅkaḷ vacam irukkiṉṟatō (atilum) allatu uṅkaḷ tōḻariṉ vīṭukaḷilō, nīṅkaḷ cērntō allatu taṉittaṉiyākavō pucippatu uṅkaḷ mītu kuṟṟamākātu āṉāl nīṅkaḷ enta vīṭṭil piravēcittālum allāhviṭamiruntu uṅkaḷukkuk kiṭaittirukkum mupārakkāṉa - pākkiyam mikka - paricuttamāṉa ("as'salāmu alaikkum" eṉṉum) nalvākkiyattai nīṅkaḷ uṅkaḷukkuḷ kūṟikkoḷḷuṅkaḷ - nīṅkaḷ aṟintu koḷvataṟkāka, ivvāṟu allāh uṅkaḷukku(t taṉ) vacaṉaṅkaḷai vivarikkiṟāṉ
Surah An-Noor, Verse 61
إِنَّمَا ٱلۡمُؤۡمِنُونَ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ بِٱللَّهِ وَرَسُولِهِۦ وَإِذَا كَانُواْ مَعَهُۥ عَلَىٰٓ أَمۡرٖ جَامِعٖ لَّمۡ يَذۡهَبُواْ حَتَّىٰ يَسۡتَـٔۡذِنُوهُۚ إِنَّ ٱلَّذِينَ يَسۡتَـٔۡذِنُونَكَ أُوْلَـٰٓئِكَ ٱلَّذِينَ يُؤۡمِنُونَ بِٱللَّهِ وَرَسُولِهِۦۚ فَإِذَا ٱسۡتَـٔۡذَنُوكَ لِبَعۡضِ شَأۡنِهِمۡ فَأۡذَن لِّمَن شِئۡتَ مِنۡهُمۡ وَٱسۡتَغۡفِرۡ لَهُمُ ٱللَّهَۚ إِنَّ ٱللَّهَ غَفُورٞ رَّحِيمٞ
Allāhviṉ mītum, avaṉuṭaiya tūtar mītum īmāṉ koṇṭavarkaḷē! (Uṇmai) muḥmiṉkaḷāvārkaḷ, mēlum, avarkaḷ oru potuvāṉa kāriyam paṟṟi avaruṭaṉ (ālōcikkak kūṭi) irukkum pōtu avaruṭaiya aṉumatiyiṉṟi (aṅkiruntu) cellamāṭṭārkaḷ; (napiyē!) Um'miṭattil (avvāṟu) aṉumati peṟṟuc celpavarkaḷē niccayamāka allāhviṉ mītum avaṉ tūtar mītum meyyākavē īmāṉ koṇṭavarkaḷ, ākavē taṅkaḷ kāriyaṅkaḷ cilavaṟṟukkāka avarkaḷ um'miṭam aṉumati kēṭṭāl, avarkaḷil nīr virumpiyavarukku aṉumati koṭuppīrāka iṉṉum avarkaḷukkāka allāhviṭam nīr maṉṉippuk kōruvīrāka niccayamāka allāh mikka maṉṉippavaṉ; kirupaiyuṭaiyavaṉ
Surah An-Noor, Verse 62
لَّا تَجۡعَلُواْ دُعَآءَ ٱلرَّسُولِ بَيۡنَكُمۡ كَدُعَآءِ بَعۡضِكُم بَعۡضٗاۚ قَدۡ يَعۡلَمُ ٱللَّهُ ٱلَّذِينَ يَتَسَلَّلُونَ مِنكُمۡ لِوَاذٗاۚ فَلۡيَحۡذَرِ ٱلَّذِينَ يُخَالِفُونَ عَنۡ أَمۡرِهِۦٓ أَن تُصِيبَهُمۡ فِتۡنَةٌ أَوۡ يُصِيبَهُمۡ عَذَابٌ أَلِيمٌ
(muḥmiṉkaḷē!) Uṅkaḷil oruvar maṟṟoruvarai aḻaippatupōl uṅkaḷukkiṭaiyil (allāhvuṭaiya) tūtariṉ aḻaippai ākkātīrkaḷ. Uṅkaḷiliruntu (avaruṭaiya capaiyiliruntu) evar maṟaivāka naḻuvi viṭukiṟārkaḷō avarkaḷai tiṭamāka allāh (naṉku) aṟivāṉ - ākavē evar avaruṭaiya kaṭṭaḷaikku māṟu ceykiṟārkaḷō avarkaḷ taṅkaḷai cōtaṉai piṭittuk koḷvataiyō, allatu taṅkaḷai nōviṉai tarum vētaṉai piṭittuk koḷvataiyō añcik koḷḷaṭṭum
Surah An-Noor, Verse 63
أَلَآ إِنَّ لِلَّهِ مَا فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِۖ قَدۡ يَعۡلَمُ مَآ أَنتُمۡ عَلَيۡهِ وَيَوۡمَ يُرۡجَعُونَ إِلَيۡهِ فَيُنَبِّئُهُم بِمَا عَمِلُواْۗ وَٱللَّهُ بِكُلِّ شَيۡءٍ عَلِيمُۢ
vāṉaṅkaḷilum, pūmiyilum uḷḷa yāvum niccayamāka allāhvukkē contam eṉpatai aṟintu koḷvīrkaḷāka! Nīṅkaḷ enta nilaiyil irukkiṉṟīrkaḷō atai avaṉ (naṉku) aṟivāṉ; mēlum avaṉiṭattil avarkaḷ mīṭṭappaṭum an nāḷil avaṉ, avarkaḷ (im'maiyil) eṉṉa ceytu koṇṭiruntārkaḷ eṉpataiyum avarkaḷukku aṟivippāṉ - mēlum, allāh ellāp poruḷkaḷ paṟṟiyum naṉkaṟipavaṉ
Surah An-Noor, Verse 64