Surah An-Noor - Tamil Translation by Abdulhameed Baqavi
سُورَةٌ أَنزَلۡنَٰهَا وَفَرَضۡنَٰهَا وَأَنزَلۡنَا فِيهَآ ءَايَٰتِۭ بَيِّنَٰتٖ لَّعَلَّكُمۡ تَذَكَّرُونَ
(maṉitarkaḷē! Itu) ōr attiyāyam. Itai nāmē iṟakki (itiluḷḷa caṭṭa tiṭṭaṅkaḷai) nāmē vitittuḷḷōm. Mēlum, itaikkoṇṭu nīṅkaḷ nalluṇarcci peṟum poruṭṭu teḷivāṉa vacaṉaṅkaḷaiyē nām itil iṟakkivaittōm
Surah An-Noor, Verse 1
ٱلزَّانِيَةُ وَٱلزَّانِي فَٱجۡلِدُواْ كُلَّ وَٰحِدٖ مِّنۡهُمَا مِاْئَةَ جَلۡدَةٖۖ وَلَا تَأۡخُذۡكُم بِهِمَا رَأۡفَةٞ فِي دِينِ ٱللَّهِ إِن كُنتُمۡ تُؤۡمِنُونَ بِٱللَّهِ وَٱلۡيَوۡمِ ٱلۡأٓخِرِۖ وَلۡيَشۡهَدۡ عَذَابَهُمَا طَآئِفَةٞ مِّنَ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ
vipacāram ceyta peṇ, vipacāram ceyta āṇ ivarkaḷil ovvoruvaraiyum nūṟu kacaiyaṭikaḷ aṭiyuṅkaḷ. Meyyākavē nīṅkaḷ allāhvaiyum iṟuti nāḷaiyum nampikkai koṇṭavarkaḷāka iruntāl, allāh vititta ikkaṭṭaḷaiyai niṟaivēṟṟuvatil, avviruvarkaḷuṭaiya viṣayattil uṅkaḷukku irakkam ēṟpaṭakkūṭātu. Avviruvarukkum (taṇṭaṉaiyāka) vētaṉai koṭukkum camayattil nampikkaiyāḷarkaḷil oru tokaiyiṉar ataṉ camīpamāka irukkavum
Surah An-Noor, Verse 2
ٱلزَّانِي لَا يَنكِحُ إِلَّا زَانِيَةً أَوۡ مُشۡرِكَةٗ وَٱلزَّانِيَةُ لَا يَنكِحُهَآ إِلَّا زَانٍ أَوۡ مُشۡرِكٞۚ وَحُرِّمَ ذَٰلِكَ عَلَى ٱلۡمُؤۡمِنِينَ
(kēvalamāṉa) oru vipacāraṉ (taṉṉaip pōṉṟa) oru vipacāriyai allatu iṇaivaittu vaṇaṅkum oru peṇṇait tavira (maṟṟevaḷaiyum) tirumaṇam ceyya muṭiyātu. (Avvāṟē) oru vipacāri (kēvalamāṉa) oru vipacāraṉai allatu iṇaivaittu vaṇaṅkum ōr āṇait tavira (maṟṟevaṉaiyum) tirumaṇam ceyya muṭiyātu. Ittakaiya tirumaṇam nampikkaiyāḷarkaḷukkut taṭukkappaṭṭirukkiṟatu
Surah An-Noor, Verse 3
وَٱلَّذِينَ يَرۡمُونَ ٱلۡمُحۡصَنَٰتِ ثُمَّ لَمۡ يَأۡتُواْ بِأَرۡبَعَةِ شُهَدَآءَ فَٱجۡلِدُوهُمۡ ثَمَٰنِينَ جَلۡدَةٗ وَلَا تَقۡبَلُواْ لَهُمۡ شَهَٰدَةً أَبَدٗاۚ وَأُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلۡفَٰسِقُونَ
Evaṉēṉum kaṟpuṭaiya peṇkaḷ mītu kuṟṟam kūṟi (ataṟku vēṇṭiya) nāṉku cāṭcikaḷai avaṉ koṇṭu varāviṭṭāl avaṉai nīṅkaḷ eṇpatu kacaiyaṭikaḷ aṭiyuṅkaḷ. Piṉṉar, avaṉ kūṟum cāṭciyattai ekkālattilum oppuk koḷḷātīrkaḷ. (Ēṉeṉṟāl) niccayamāka i(ttakaiya)varkaḷ perum pāvikaḷtāṉ
Surah An-Noor, Verse 4
إِلَّا ٱلَّذِينَ تَابُواْ مِنۢ بَعۡدِ ذَٰلِكَ وَأَصۡلَحُواْ فَإِنَّ ٱللَّهَ غَفُورٞ رَّحِيمٞ
āyiṉum, (ivarkaḷil) evarēṉum itaṟkup piṉṉar (taṅkaḷ kuṟṟaṅkaḷiliruntu) vilaki kaicētappaṭṭu maṉṉippuk kōri(t taṅkaḷ) naṭattaikaḷai oḻuṅkupaṭuttik koṇṭāl niccayamāka allāh (avarkaḷai) maṉṉippavaṉum karuṇai ceypavaṉumāka irukkiṟāṉ
Surah An-Noor, Verse 5
وَٱلَّذِينَ يَرۡمُونَ أَزۡوَٰجَهُمۡ وَلَمۡ يَكُن لَّهُمۡ شُهَدَآءُ إِلَّآ أَنفُسُهُمۡ فَشَهَٰدَةُ أَحَدِهِمۡ أَرۡبَعُ شَهَٰدَٰتِۭ بِٱللَّهِ إِنَّهُۥ لَمِنَ ٱلصَّـٰدِقِينَ
evarkaḷ taṅkaḷ maṉaivikaḷ mītu (vipacārattaik koṇṭu) kuṟṟam kūṟit taṅkaḷait tavira avarkaḷiṭam (nāṉku) cāṭcikaḷ illāmal iruntāl ataṟkāka accamayam niccayamāka tāṉ uṇmaiyē kūṟuvatāka allāhviṉ mītu nāṉku muṟai cattiyam ceytu kūṟi
Surah An-Noor, Verse 6
وَٱلۡخَٰمِسَةُ أَنَّ لَعۡنَتَ ٱللَّهِ عَلَيۡهِ إِن كَانَ مِنَ ٱلۡكَٰذِبِينَ
aintāvatu muṟai (ivviṣayattil) tāṉ poy colvatāka iruntāl niccayamāka allāhvuṭaiya cāpam taṉ mītu uṇṭākuka! Eṉṟum avaṉ cattiyam ceytu kūṟavēṇṭum
Surah An-Noor, Verse 7
وَيَدۡرَؤُاْ عَنۡهَا ٱلۡعَذَابَ أَن تَشۡهَدَ أَرۡبَعَ شَهَٰدَٰتِۭ بِٱللَّهِ إِنَّهُۥ لَمِنَ ٱلۡكَٰذِبِينَ
(avaṉuṭaiya maṉaivi kuṟṟamaṟṟavaḷāka irukka avaḷ mītu kuṟṟam tirumpiṉāl) avaḷ taṉ mītu vitikkappaṭa vēṇṭiya taṇṭaṉaiyait taṭṭik kaḻippataṟkāka (avaḷ atai maṟuttu) niccayamāka(t taṉatu) a(kkaṇa)vaṉ poyyē kūṟukiṟāṉ eṉṟu allāhviṉ mītu nāṉku muṟai cattiyam ceytu
Surah An-Noor, Verse 8
وَٱلۡخَٰمِسَةَ أَنَّ غَضَبَ ٱللَّهِ عَلَيۡهَآ إِن كَانَ مِنَ ٱلصَّـٰدِقِينَ
aintāvatu muṟai meyyākavē avaṉ (ivviṣayattil) uṇmai colliyiruntāl taṉmītu allāhviṉ kōpam uṇṭāvatākuka! Eṉṟum avaḷ kūṟavēṇṭum. (Itaṉ mūlam avaḷ mītu vitikkappaṭa vēṇṭiya taṇṭaṉai nīkkappaṭṭuviṭum)
Surah An-Noor, Verse 9
وَلَوۡلَا فَضۡلُ ٱللَّهِ عَلَيۡكُمۡ وَرَحۡمَتُهُۥ وَأَنَّ ٱللَّهَ تَوَّابٌ حَكِيمٌ
Allāhvuṭaiya aruḷum, avaṉuṭaiya karuṇaiyum uṅkaḷ mītu illaiyeṉil, allāh pāvaṅkaḷai maṉṉippavaṉākavum ñāṉamuṭaiyavaṉumākavum illaiyeṉil... (Uṅkaḷ kuṭumpa vāḻkkaiyē citaṟi nīṅkaḷ pala tuṉpaṅkaḷukkuḷḷāki iruppīrkaḷ)
Surah An-Noor, Verse 10
إِنَّ ٱلَّذِينَ جَآءُو بِٱلۡإِفۡكِ عُصۡبَةٞ مِّنكُمۡۚ لَا تَحۡسَبُوهُ شَرّٗا لَّكُمۖ بَلۡ هُوَ خَيۡرٞ لَّكُمۡۚ لِكُلِّ ٱمۡرِيٕٖ مِّنۡهُم مَّا ٱكۡتَسَبَ مِنَ ٱلۡإِثۡمِۚ وَٱلَّذِي تَوَلَّىٰ كِبۡرَهُۥ مِنۡهُمۡ لَهُۥ عَذَابٌ عَظِيمٞ
evarkaḷ (āyiṣā (raḻi) mītu poyyāka) avatūṟu kūṟiṉārkaḷō avarkaḷum uṅkaḷiluḷḷa oru kūṭṭattiṉartāṉ! (Nampikkaiyāḷarkaḷē!) Ataṉāl uṅkaḷukku ētum tīṅku ēṟpaṭṭu viṭṭatāka nīṅkaḷ eṇṇa vēṇṭām. Atu uṅkaḷukkum naṉmaiyākavē muṭintatu. (Avatūṟu kūṟiyavarkaḷ) ovvoruvarukkum avarkaḷ (avatūṟu kūṟit) tēṭik koṇṭa pāvattukkut takka taṇṭaṉai(yāka eṇpatu kacaiyaṭikaḷ) uṇṭu. Inta avatūṟil avarkaḷil evaṉ perum paṅkeṭuttuk koṇṭāṉō avaṉukku (ittaṇṭaṉaiyum) iṉṉum kaṭumaiyāṉa vētaṉaiyumuṇṭu
Surah An-Noor, Verse 11
لَّوۡلَآ إِذۡ سَمِعۡتُمُوهُ ظَنَّ ٱلۡمُؤۡمِنُونَ وَٱلۡمُؤۡمِنَٰتُ بِأَنفُسِهِمۡ خَيۡرٗا وَقَالُواْ هَٰذَآ إِفۡكٞ مُّبِينٞ
itai nīṅkaḷ kēḷviyuṟṟa māttirattil (itai maṟuttu) nampikkai koṇṭa āṇkaḷum nampikkai koṇṭa peṇkaḷum taṅkaḷaip paṟṟi nalleṇṇam vaittu ‘‘itu pakiraṅkamāṉa avatūṟē'' eṉṟu kūṟiyirukka vēṇṭāmā
Surah An-Noor, Verse 12
لَّوۡلَا جَآءُو عَلَيۡهِ بِأَرۡبَعَةِ شُهَدَآءَۚ فَإِذۡ لَمۡ يَأۡتُواْ بِٱلشُّهَدَآءِ فَأُوْلَـٰٓئِكَ عِندَ ٱللَّهِ هُمُ ٱلۡكَٰذِبُونَ
(allatu) itaṟku vēṇṭiya nāṉku cāṭcikaḷai avarkaḷ koṇṭu vantirukka vēṇṭāmā? Itaṟkuriya cāṭcikaḷai avarkaḷ koṇṭu varātatiṉāl niccayamāka avarkaḷ poyyarkaḷtāṉ eṉṟu allāhviṭattil ēṟpaṭṭuviṭṭatu
Surah An-Noor, Verse 13
وَلَوۡلَا فَضۡلُ ٱللَّهِ عَلَيۡكُمۡ وَرَحۡمَتُهُۥ فِي ٱلدُّنۡيَا وَٱلۡأٓخِرَةِ لَمَسَّكُمۡ فِي مَآ أَفَضۡتُمۡ فِيهِ عَذَابٌ عَظِيمٌ
im'maiyilum maṟumaiyilum uṅkaḷ mītu allāhvuṭaiya aruḷum, avaṉuṭaiya karuṇaiyum illaiyeṉil itai nīṅkaḷ kūṟikkoṇṭiruntataṉ kāraṇamāka makattāṉa vētaṉai uṅkaḷaip piṭittirukkum
Surah An-Noor, Verse 14
إِذۡ تَلَقَّوۡنَهُۥ بِأَلۡسِنَتِكُمۡ وَتَقُولُونَ بِأَفۡوَاهِكُم مَّا لَيۡسَ لَكُم بِهِۦ عِلۡمٞ وَتَحۡسَبُونَهُۥ هَيِّنٗا وَهُوَ عِندَ ٱللَّهِ عَظِيمٞ
(Oruvariṭamiruntu oruvarāka ippoyyāṉa) avatūṟṟai, nīṅkaḷ tiṭṭamāka aṟiyāta viṣayattai uṅkaḷ nāvukaḷāl eṭuttuk koṇṭu, nīṅkaḷ uṅkaḷ vāyāl kūṟikkoṇṭu tirikiṟīrkaḷ. Itai nīṅkaḷ ilēcākavum matittu viṭṭīrkaḷ. Āṉāl, ituvō allāhviṭattil (pāvaṅkaḷil) mikka periyatu
Surah An-Noor, Verse 15
وَلَوۡلَآ إِذۡ سَمِعۡتُمُوهُ قُلۡتُم مَّا يَكُونُ لَنَآ أَن نَّتَكَلَّمَ بِهَٰذَا سُبۡحَٰنَكَ هَٰذَا بُهۡتَٰنٌ عَظِيمٞ
nīṅkaḷ itaik kēḷviyuṟṟa māttirattil, allāh mikap paricuttamāṉavaṉ. Itai nām (nam vāyāl) pēcuvatum namakkut takutiyillai. Itu māperum avatūṟē eṉṟu nīṅkaḷ kūṟiyirukka vēṇṭāmā
Surah An-Noor, Verse 16
يَعِظُكُمُ ٱللَّهُ أَن تَعُودُواْ لِمِثۡلِهِۦٓ أَبَدًا إِن كُنتُم مُّؤۡمِنِينَ
meyyākavē nīṅkaḷ nampikkai koṇṭavarkaḷāka iruntāl, ittakaiya viṣayattai iṉi oru kālattilum nīṅkaḷ mīṇṭum ceyyakkūṭātu eṉa allāh uṅkaḷukku nallupatēcam ceykiṟāṉ
Surah An-Noor, Verse 17
وَيُبَيِّنُ ٱللَّهُ لَكُمُ ٱلۡأٓيَٰتِۚ وَٱللَّهُ عَلِيمٌ حَكِيمٌ
allāh taṉ vacaṉaṅkaḷai uṅkaḷukku vivarittuk kūṟukiṟāṉ. Allāh (aṉaittaiyum) naṉkaṟintavaṉ, ñāṉamuṭaiyavaṉ āvāṉ
Surah An-Noor, Verse 18
إِنَّ ٱلَّذِينَ يُحِبُّونَ أَن تَشِيعَ ٱلۡفَٰحِشَةُ فِي ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ لَهُمۡ عَذَابٌ أَلِيمٞ فِي ٱلدُّنۡيَا وَٱلۡأٓخِرَةِۚ وَٱللَّهُ يَعۡلَمُ وَأَنتُمۡ لَا تَعۡلَمُونَ
evarkaḷ (itaṟkup piṉṉarum) nampikkaiyāḷarkaḷukku iṭaiyil māṉakkēṭāṉa ceyalkaḷ paravuvatai virumpukiṟārkaḷō avarkaḷukku niccayamāka im'maiyilum maṟumaiyilum mikka tuṉpuṟuttum vētaṉaiyuṇṭu. (Ataṉāl ēṟpaṭum tīṅkukaḷai) allāhtāṉ naṉkaṟivāṉ; nīṅkaḷ aṟiya māṭṭīrkaḷ
Surah An-Noor, Verse 19
وَلَوۡلَا فَضۡلُ ٱللَّهِ عَلَيۡكُمۡ وَرَحۡمَتُهُۥ وَأَنَّ ٱللَّهَ رَءُوفٞ رَّحِيمٞ
allāhvuṭaiya aruḷum avaṉuṭaiya karuṇaiyum uṅkaḷ mītu illaiyeṉil, allāh mikka irakkamuṭaiyavaṉākavum karuṇaiyuṭaiyavaṉākavum illaiyeṉil (avaṉuṭaiya vētaṉai ituvarai uṅkaḷaip piṭittē irukkum)
Surah An-Noor, Verse 20
۞يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ لَا تَتَّبِعُواْ خُطُوَٰتِ ٱلشَّيۡطَٰنِۚ وَمَن يَتَّبِعۡ خُطُوَٰتِ ٱلشَّيۡطَٰنِ فَإِنَّهُۥ يَأۡمُرُ بِٱلۡفَحۡشَآءِ وَٱلۡمُنكَرِۚ وَلَوۡلَا فَضۡلُ ٱللَّهِ عَلَيۡكُمۡ وَرَحۡمَتُهُۥ مَا زَكَىٰ مِنكُم مِّنۡ أَحَدٍ أَبَدٗا وَلَٰكِنَّ ٱللَّهَ يُزَكِّي مَن يَشَآءُۗ وَٱللَّهُ سَمِيعٌ عَلِيمٞ
Nampikkaiyāḷarkaḷē! Ṣaittāṉuṭaiya aṭiccuvaṭukaḷai nīṅkaḷ piṉpaṟṟātīrkaḷ. (Ēṉeṉṟāl,) evaṉ ṣaittāṉuṭaiya aṭiccuvaṭukaḷaip piṉpaṟṟic celkiṟāṉō avaṉai avaṉ māṉakkēṭāṉa viṣayaṅkaḷaiyum, pāvamāṉa kāriyaṅkaḷaiyum ceyyumpaṭi niccayamākat tūṇṭik koṇṭē iruppāṉ. Allāhvuṭaiya aruḷum, karuṇaiyum uṅkaḷ mītu illātiruppiṉ uṅkaḷil oruvarumē ekkālattilum paricuttavāṉāka āki irukka muṭiyātu. Eṉiṉum, allāh, tāṉ nāṭiyavaṉaip paricuttavāṉāka ākkukiṟāṉ. Allāh naṉku ceviyuṟupavaṉ, (aṉaittaiyum) naṉkaṟipavaṉ āvāṉ
Surah An-Noor, Verse 21
وَلَا يَأۡتَلِ أُوْلُواْ ٱلۡفَضۡلِ مِنكُمۡ وَٱلسَّعَةِ أَن يُؤۡتُوٓاْ أُوْلِي ٱلۡقُرۡبَىٰ وَٱلۡمَسَٰكِينَ وَٱلۡمُهَٰجِرِينَ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِۖ وَلۡيَعۡفُواْ وَلۡيَصۡفَحُوٓاْۗ أَلَا تُحِبُّونَ أَن يَغۡفِرَ ٱللَّهُ لَكُمۡۚ وَٱللَّهُ غَفُورٞ رَّحِيمٌ
uṅkaḷil celvantarum (piṟarukku utavi ceyya) iyalpuṭaiyavarum, taṅkaḷ pantukkaḷukkō, ēḻaikaḷukkō, allāhvuṭaiya pātaiyil hijrat ceytavarkaḷukkō (tarmam) koṭukka māṭṭēṉ eṉṟu cattiyam ceyya vēṇṭām. (Avarkaḷāl uṅkaḷukku ētum varuttam ēṟpaṭṭiruntāl) atai nīṅkaḷ maṉṉittup puṟakkaṇittu viṭavum. Allāh uṅkaḷukku maṉṉippaḷippatai nīṅkaḷ virumpamāṭṭīrkaḷā? Allāh mikka maṉṉippavaṉ, karuṇaiyuṭaiyavaṉ āvāṉ
Surah An-Noor, Verse 22
إِنَّ ٱلَّذِينَ يَرۡمُونَ ٱلۡمُحۡصَنَٰتِ ٱلۡغَٰفِلَٰتِ ٱلۡمُؤۡمِنَٰتِ لُعِنُواْ فِي ٱلدُّنۡيَا وَٱلۡأٓخِرَةِ وَلَهُمۡ عَذَابٌ عَظِيمٞ
evarkaḷ kaḷḷam kapaṭillāta nampikkaiyāḷarāṉa kaṟpuṭaiya peṇkaḷ mītu avatūṟu kūṟukiṟārkaḷō avarkaḷ niccayamāka im'maiyilum maṟumaiyilum (iṟaivaṉuṭaiya) cāpattiṟkuḷḷāvārkaḷ. Iṉṉum, avarkaḷukku kaṭumaiyāṉa vētaṉai uṇṭu
Surah An-Noor, Verse 23
يَوۡمَ تَشۡهَدُ عَلَيۡهِمۡ أَلۡسِنَتُهُمۡ وَأَيۡدِيهِمۡ وَأَرۡجُلُهُم بِمَا كَانُواْ يَعۡمَلُونَ
(napiyē! Oru nāḷai nīr avarkaḷukku ñāpakamūṭṭuvīrāka.) Annāḷil avarkaḷuṭaiya nāvukaḷum, avarkaḷuṭaiya kaikaḷum, avarkaḷuṭaiya kālkaḷum (kūṭa) avarkaḷukku virōtamāka avarkaḷ ceytavaṟṟaip paṟṟi cāṭciyam kūṟum
Surah An-Noor, Verse 24
يَوۡمَئِذٖ يُوَفِّيهِمُ ٱللَّهُ دِينَهُمُ ٱلۡحَقَّ وَيَعۡلَمُونَ أَنَّ ٱللَّهَ هُوَ ٱلۡحَقُّ ٱلۡمُبِينُ
Annāḷil (avarkaḷiṉ ceyalukkuttakka) nītamāṉa kūliyai allāh avarkaḷukku muḻumaiyākavē koṭuppāṉ. Niccayamāka allāhtāṉ uṇmaiyāḷaṉ, (avarkaḷiṉ ceyalkaḷai) veḷiyākkiviṭak kūṭiyavaṉ eṉpatai avarkaḷ naṉkaṟintu koḷvārkaḷ
Surah An-Noor, Verse 25
ٱلۡخَبِيثَٰتُ لِلۡخَبِيثِينَ وَٱلۡخَبِيثُونَ لِلۡخَبِيثَٰتِۖ وَٱلطَّيِّبَٰتُ لِلطَّيِّبِينَ وَٱلطَّيِّبُونَ لِلطَّيِّبَٰتِۚ أُوْلَـٰٓئِكَ مُبَرَّءُونَ مِمَّا يَقُولُونَۖ لَهُم مَّغۡفِرَةٞ وَرِزۡقٞ كَرِيمٞ
keṭṭa peṇkaḷ, keṭṭa āṇkaḷukkum; keṭṭa āṇkaḷ, keṭṭa peṇkaḷukkum takumāṉavarkaḷ. (Avvāṟē) paricuttamāṉa peṇkaḷ, paricuttamāṉa āṇkaḷukkum; paricuttamāṉa āṇkaḷ, paricuttamāṉa peṇkaḷukkum takumāṉavarkaḷ. Ittakaiya (paricuttamāṉa)varkaḷtāṉ (inta nayavañcakarkaḷ) kūṟum kuṟṟaṅkuṟaikaḷiliruntu paricuttamāka irukkiṉṟaṉar. Ivarkaḷukku (maṟumaiyil) maṉṉippum uṇṭu; kaṇṇiyamāṉa muṟaiyil uṇavum uṇṭu
Surah An-Noor, Verse 26
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ لَا تَدۡخُلُواْ بُيُوتًا غَيۡرَ بُيُوتِكُمۡ حَتَّىٰ تَسۡتَأۡنِسُواْ وَتُسَلِّمُواْ عَلَىٰٓ أَهۡلِهَاۚ ذَٰلِكُمۡ خَيۡرٞ لَّكُمۡ لَعَلَّكُمۡ تَذَكَّرُونَ
nampikkaiyāḷarkaḷē! Uṅkaḷ vīṭukaḷ allāta vīṭukaḷil nīṅkaḷ (nuḻaiyak karutiṉāl,) atil iruppavarkaḷukku salām kūṟi (avarkaḷuṭaiya) aṉumatiyaip peṟum varai nuḻaiyātīrkaḷ. Ivvāṟu naṭantu koḷvatu uṅkaḷukkē mikka naṉṟu. (Itai maṟantu viṭātu) nīṅkaḷ kavaṉattil vaippīrkaḷāka
Surah An-Noor, Verse 27
فَإِن لَّمۡ تَجِدُواْ فِيهَآ أَحَدٗا فَلَا تَدۡخُلُوهَا حَتَّىٰ يُؤۡذَنَ لَكُمۡۖ وَإِن قِيلَ لَكُمُ ٱرۡجِعُواْ فَٱرۡجِعُواْۖ هُوَ أَزۡكَىٰ لَكُمۡۚ وَٱللَّهُ بِمَا تَعۡمَلُونَ عَلِيمٞ
avvīṭṭil evaraiyumē nīṅkaḷ kāṇāviṭil, uṅkaḷukku aṉumati kiṭaikkum varai atil nuḻaiyātīrkaḷ. ‘‘ (Tavira iccamayam vīṭṭil nuḻaiya vēṇṭām.) Nīṅkaḷ tirumpiviṭuṅkaḷ'' eṉṟu (avvīṭṭil irukkum peṇkaḷ allatu maṟṟa evarālum) uṅkaḷukkuk kūṟappaṭṭāl, avvāṟē nīṅkaḷ (tāmatikkātu) tirumpi viṭuṅkaḷ. Ituvē uṅkaḷaip paricuttamākki vaikkum. Nīṅkaḷ ceypavaṟṟai allāh naṉkaṟintavaṉ āvāṉ
Surah An-Noor, Verse 28
لَّيۡسَ عَلَيۡكُمۡ جُنَاحٌ أَن تَدۡخُلُواْ بُيُوتًا غَيۡرَ مَسۡكُونَةٖ فِيهَا مَتَٰعٞ لَّكُمۡۚ وَٱللَّهُ يَعۡلَمُ مَا تُبۡدُونَ وَمَا تَكۡتُمُونَ
(nampikkaiyāḷarkaḷē!) Kuṭiyillāta oru vīṭṭil uṅkaḷ cāmāṉkaḷ iruntu (ataṟkāka) nīṅkaḷ atil (aṉumatiyiṉṟiyē) nuḻaintāl atu uṅkaḷmītu kuṟṟamākātu. Nīṅkaḷ (uṅkaḷ maṉatil) maṟaittuk koḷvataiyum nīṅkaḷ veḷiyākkuvataiyum allāh naṉkaṟivāṉ
Surah An-Noor, Verse 29
قُل لِّلۡمُؤۡمِنِينَ يَغُضُّواْ مِنۡ أَبۡصَٰرِهِمۡ وَيَحۡفَظُواْ فُرُوجَهُمۡۚ ذَٰلِكَ أَزۡكَىٰ لَهُمۡۚ إِنَّ ٱللَّهَ خَبِيرُۢ بِمَا يَصۡنَعُونَ
(Napiyē!) Nampikkaiyāḷarkaḷāṉa āṇkaḷukku nīr kūṟuvīrāka: Avarkaḷ taṅkaḷ pārvaiyaik kīḻ nōkkiyē vaikkavum. Avarkaḷ taṅkaḷ kaṟpaiyum pātukāttuk koḷḷavum. Itu avarkaḷaip paricuttamākki vaikkum. Niccayamāka allāh avarkaḷ ceypavaṟṟai naṉkaṟintavaṉ āvāṉ
Surah An-Noor, Verse 30
وَقُل لِّلۡمُؤۡمِنَٰتِ يَغۡضُضۡنَ مِنۡ أَبۡصَٰرِهِنَّ وَيَحۡفَظۡنَ فُرُوجَهُنَّ وَلَا يُبۡدِينَ زِينَتَهُنَّ إِلَّا مَا ظَهَرَ مِنۡهَاۖ وَلۡيَضۡرِبۡنَ بِخُمُرِهِنَّ عَلَىٰ جُيُوبِهِنَّۖ وَلَا يُبۡدِينَ زِينَتَهُنَّ إِلَّا لِبُعُولَتِهِنَّ أَوۡ ءَابَآئِهِنَّ أَوۡ ءَابَآءِ بُعُولَتِهِنَّ أَوۡ أَبۡنَآئِهِنَّ أَوۡ أَبۡنَآءِ بُعُولَتِهِنَّ أَوۡ إِخۡوَٰنِهِنَّ أَوۡ بَنِيٓ إِخۡوَٰنِهِنَّ أَوۡ بَنِيٓ أَخَوَٰتِهِنَّ أَوۡ نِسَآئِهِنَّ أَوۡ مَا مَلَكَتۡ أَيۡمَٰنُهُنَّ أَوِ ٱلتَّـٰبِعِينَ غَيۡرِ أُوْلِي ٱلۡإِرۡبَةِ مِنَ ٱلرِّجَالِ أَوِ ٱلطِّفۡلِ ٱلَّذِينَ لَمۡ يَظۡهَرُواْ عَلَىٰ عَوۡرَٰتِ ٱلنِّسَآءِۖ وَلَا يَضۡرِبۡنَ بِأَرۡجُلِهِنَّ لِيُعۡلَمَ مَا يُخۡفِينَ مِن زِينَتِهِنَّۚ وَتُوبُوٓاْ إِلَى ٱللَّهِ جَمِيعًا أَيُّهَ ٱلۡمُؤۡمِنُونَ لَعَلَّكُمۡ تُفۡلِحُونَ
(napiyē!) Nampikkaiyuḷḷa peṇkaḷukkum nīr kūṟuvīrāka: Avarkaḷum taṅkaḷ pārvaiyaik kīḻ nōkkiyē vaittut taṅkaḷ kaṟpaiyum pātukāttuk koḷḷavum. Taṅkaḷ alaṅkārattil (perumpālum) veḷiyil irukkakkūṭiya (hijāpiṉ veḷippuṟat)tait tavira etaiyum veḷikkāṭṭātu maṟaittuk koḷḷavum. Taṅkaḷ muntāṉaikaḷāl mārpaiyum maṟaittuk koḷḷavum. Peṇkaḷ taṅkaḷ kaṇavarkaḷ, taṅkaḷ tantaikaḷ, taṅkaḷ kaṇavarkaḷiṉ tantaikaḷ, taṅkaḷ piḷḷaikaḷ, taṅkaḷ kaṇavarkaḷiṉ piḷḷaikaḷ, taṅkaḷ cakōtararkaḷ, taṅkaḷ cakōtararkaḷiṉ piḷḷaikaḷ, taṅkaḷ cakōtarikaḷiṉ piḷḷaikaḷ allatu (muslimākiya) taṅkaḷ iṉattāriṉ peṇkaḷ, taṅkaḷ aṭimaikaḷ allatu peṇkaḷiṉ viruppamaṟṟa taṅkaḷai aṇṭi vāḻum āṇkaḷ, peṇkaḷiṉ maṟaivāṉa avayaṅkaḷai aṟintukoḷḷāta ciṟu pirāyattaiyuṭaiya (āṇ) kuḻantaikaḷ ākiya ivarkaḷait tavira maṟṟevar muṉṉum taṅkaḷiṉ alaṅkārattai aṟavē veḷippaṭutta vēṇṭām. Iṉṉum (tāṅkaḷ aṇintirukkum āṭai āparaṇaṅkaḷai pōṉṟa) maṟaintirukkum taṅkaḷ alaṅkārattai aṟivikkum nōkkattuṭaṉ taṅkaḷ kālkaḷai (pūmiyil) taṭṭit taṭṭi naṭakka vēṇṭām. Nampikkaiyāḷarkaḷē! (Itil etilum uṅkaḷāl tavaṟu ēṟpaṭṭu viṭṭāl) nīṅkaḷ veṟṟipeṟum poruṭṭu pāvamaṉṉippaik kōri allāhviṉ pakkamē (uṅkaḷ maṉatāl) tirumpuṅkaḷ
Surah An-Noor, Verse 31
وَأَنكِحُواْ ٱلۡأَيَٰمَىٰ مِنكُمۡ وَٱلصَّـٰلِحِينَ مِنۡ عِبَادِكُمۡ وَإِمَآئِكُمۡۚ إِن يَكُونُواْ فُقَرَآءَ يُغۡنِهِمُ ٱللَّهُ مِن فَضۡلِهِۦۗ وَٱللَّهُ وَٰسِعٌ عَلِيمٞ
(Āṇāyiṉum, peṇṇāyiṉum) uṅkaḷil evarukkum vāḻkkait tuṇai illāviṭṭāl, avarkaḷukku(m vitavaikaḷukkum) tirumaṇam ceytu vaiyuṅkaḷ. (Avvāṟē) uṅkaḷ aṭimaiyiluḷḷa nallavarkaḷ āṇāyiṉum peṇṇāyiṉum cari (vāḻkkait tuṇaivarillāta) avarkaḷukkum tirumaṇam ceytu vaiyuṅkaḷ. Avarkaḷ ēḻaikaḷāyiruntālum allāh taṉ aruḷaikkoṇṭu avarkaḷuṭaiya vaṟumaiyai nīkkiviṭuvāṉ. (Koṭai koṭuppatil) allāh mikka vicālamāṉavaṉ, (maṉitarkaḷiṉ nilaimaiyai) naṉkaṟintavaṉ āvāṉ
Surah An-Noor, Verse 32
وَلۡيَسۡتَعۡفِفِ ٱلَّذِينَ لَا يَجِدُونَ نِكَاحًا حَتَّىٰ يُغۡنِيَهُمُ ٱللَّهُ مِن فَضۡلِهِۦۗ وَٱلَّذِينَ يَبۡتَغُونَ ٱلۡكِتَٰبَ مِمَّا مَلَكَتۡ أَيۡمَٰنُكُمۡ فَكَاتِبُوهُمۡ إِنۡ عَلِمۡتُمۡ فِيهِمۡ خَيۡرٗاۖ وَءَاتُوهُم مِّن مَّالِ ٱللَّهِ ٱلَّذِيٓ ءَاتَىٰكُمۡۚ وَلَا تُكۡرِهُواْ فَتَيَٰتِكُمۡ عَلَى ٱلۡبِغَآءِ إِنۡ أَرَدۡنَ تَحَصُّنٗا لِّتَبۡتَغُواْ عَرَضَ ٱلۡحَيَوٰةِ ٱلدُّنۡيَاۚ وَمَن يُكۡرِههُّنَّ فَإِنَّ ٱللَّهَ مِنۢ بَعۡدِ إِكۡرَٰهِهِنَّ غَفُورٞ رَّحِيمٞ
(Vaṟumaiyiṉāl) tirumaṇam ceyya caktiyaṟṟōr, allāh taṉ aruḷaik koṇṭu (avarkaḷuṭaiya vaṟumaiyai nīkkip) poruḷaik koṭukkum varai avarkaḷ (nōṉpu nōṟṟuk koṇṭu) uṟutiyākat taṅkaḷ kaṟpaik kāttuk koḷḷavum. Uṅkaḷ aṭimaikaḷil evarēṉum (oru kuṟippiṭṭa tokaiyaic cēkarittu uṅkaḷukkut taruvatākavum, taṉṉai viṭutalai ceytu viṭumpaṭiyākavum kūṟi ataṟkuriya) urimaip pattirattai eḻutit tarumpaṭik kōri, avarkaḷiṭam ataṟkuriya takutiyai (atāvatu: Viṭutalaiyāṉa piṉṉar, avarkaḷ kaṇṇiyamāṉa muṟaiyil taṅkaḷ vāḻkkaiyai naṭattik koḷvārkaḷ eṉṟu) nīṅkaḷ kaṇṭāl, urimaip pattirattai avarkaḷukku eḻutik koṭuttuviṭuṅkaḷ. (Nampikkaiyāḷarkaḷē!) Allāh uṅkaḷukkuk koṭuttirukkum poruḷiliruntum nīṅkaḷ avarkaḷukkuk koṭu(ttu avarkaḷ viṭutalaiyāka utavi ceyyu)ṅkaḷ. Taṅkaḷ kaṟpai pātukāttuk koṇṭirukkum uṅkaḷ aṭimaip peṇkaḷai ivvulaka vāḻkkaikkuriya aṟpap poruḷai nīṅkaḷ aṭaiyum poruṭṭu vipacāram ceyyumpaṭi avarkaḷai nirppantikkātīrkaḷ. Avarkaḷai evarēṉum (avarkaḷ viruppattiṟku māṟāka) nirppantattiṟkuḷḷākki viṭṭāl, niccayamāka allāh avarkaḷai maṉṉittu karuṇai purivāṉ.(Eṉiṉum, nirppantittavaṉ pāvi ākiviṭuvāṉ)
Surah An-Noor, Verse 33
وَلَقَدۡ أَنزَلۡنَآ إِلَيۡكُمۡ ءَايَٰتٖ مُّبَيِّنَٰتٖ وَمَثَلٗا مِّنَ ٱلَّذِينَ خَلَوۡاْ مِن قَبۡلِكُمۡ وَمَوۡعِظَةٗ لِّلۡمُتَّقِينَ
niccayamāka nām uṅkaḷukkut teḷivāṉa vacaṉaṅkaḷaiyum, uṅkaḷukku muṉ ceṉṟavarkaḷiṉ utāraṇaṅkaḷaiyum, iṟaiyaccamuṭaiyavarkaḷukku nallupatēcaṅkaḷaiyum (itil) iṟakki vaittirukkiṟōm
Surah An-Noor, Verse 34
۞ٱللَّهُ نُورُ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِۚ مَثَلُ نُورِهِۦ كَمِشۡكَوٰةٖ فِيهَا مِصۡبَاحٌۖ ٱلۡمِصۡبَاحُ فِي زُجَاجَةٍۖ ٱلزُّجَاجَةُ كَأَنَّهَا كَوۡكَبٞ دُرِّيّٞ يُوقَدُ مِن شَجَرَةٖ مُّبَٰرَكَةٖ زَيۡتُونَةٖ لَّا شَرۡقِيَّةٖ وَلَا غَرۡبِيَّةٖ يَكَادُ زَيۡتُهَا يُضِيٓءُ وَلَوۡ لَمۡ تَمۡسَسۡهُ نَارٞۚ نُّورٌ عَلَىٰ نُورٖۚ يَهۡدِي ٱللَّهُ لِنُورِهِۦ مَن يَشَآءُۚ وَيَضۡرِبُ ٱللَّهُ ٱلۡأَمۡثَٰلَ لِلنَّاسِۗ وَٱللَّهُ بِكُلِّ شَيۡءٍ عَلِيمٞ
Allāh, vāṉaṅkaḷ iṉṉum pūmiyiṉ pirakācamāka irukkiṟāṉ. Avaṉuṭaiya pirakācattiṟku utāraṇam viḷakku irukkiṉṟa oru māṭattiṟku oppākum. Avviḷakku oru paḷiṅkuk kiṇṇattil irukkiṟatu. Antak kiṇṇamō muttālākiya (pirakācikkiṉṟa) oru naṭcattirattaippōl (pirakācittuk koṇṭu) irukkiṟatu. (Atil) pākkiyam peṟṟa ‘jaittūṉ' marattiṉ eṇṇey erikkappaṭukiṟatu. Atu kīḻnāṭṭil uḷḷatumalla; mēlnāṭṭil uḷḷatumalla. Anta eṇṇeyai nerupput toṭāviṭiṉum atu pirakācikkavē ceykiṟatu. (Atuvum) pirakācattiṟku mēl pirakācamāka (pirakācikkiṟatu). Allāh, tāṉ nāṭiyavarkaḷait taṉ pirakācattiṉ pakkam celuttukiṟāṉ. Maṉitarkaḷukku allāh (taṉ taṉmaiyai aṟivikkum poruṭṭu) ittakaiya utāraṇaṅkaḷaik kūṟukiṟāṉ. Allāh aṉaittaiyum naṉkaṟintavaṉ
Surah An-Noor, Verse 35
فِي بُيُوتٍ أَذِنَ ٱللَّهُ أَن تُرۡفَعَ وَيُذۡكَرَ فِيهَا ٱسۡمُهُۥ يُسَبِّحُ لَهُۥ فِيهَا بِٱلۡغُدُوِّ وَٱلۡأٓصَالِ
(avviḷakkukaḷ) vīṭukaḷil irukkiṉṟaṉa. Avvīṭukaḷ avaṟṟil allāhviṉ tiruppeyar kūṟappaṭavum, ataik kaṇṇiyappaṭuttappaṭavum avaṉ kaṭṭaḷaiyiṭṭirukkiṟāṉ. Avaṟṟil kālaiyilum mālaiyilum avaṉait tuti ceytukoṇṭu
Surah An-Noor, Verse 36
رِجَالٞ لَّا تُلۡهِيهِمۡ تِجَٰرَةٞ وَلَا بَيۡعٌ عَن ذِكۡرِ ٱللَّهِ وَإِقَامِ ٱلصَّلَوٰةِ وَإِيتَآءِ ٱلزَّكَوٰةِ يَخَافُونَ يَوۡمٗا تَتَقَلَّبُ فِيهِ ٱلۡقُلُوبُ وَٱلۡأَبۡصَٰرُ
pala āṇkaḷ irukkiṉṟaṉar. Avarkaḷuṭaiya varttakamum koṭukkal vāṅkalum avarkaḷ allāhvuṭaiya tiruppeyarai niṉaivu ceyvatil iruntum, toḻukaiyai uṟutiyāka kaṭaipiṭippatiliruntum, jakāttuk koṭuppatiliruntum avarkaḷait tiruppiviṭātu. Uḷḷaṅkaḷum pārvaikaḷum (payattāl tiṭukkiṭṭut) taṭumāṟiviṭakkūṭiya nāḷaip paṟṟi avarkaḷ (ennēramum) payantu koṇṭiruppārkaḷ
Surah An-Noor, Verse 37
لِيَجۡزِيَهُمُ ٱللَّهُ أَحۡسَنَ مَا عَمِلُواْ وَيَزِيدَهُم مِّن فَضۡلِهِۦۗ وَٱللَّهُ يَرۡزُقُ مَن يَشَآءُ بِغَيۡرِ حِسَابٖ
Avarkaḷ ceytukoṇṭirunta (naṉmaiyāṉa)vaṟṟai viṭa aḻakāṉa kūliyai allāh avarkaḷukkuk koṭuppāṉ. Taṉ aruḷaikkoṇṭu mēṉmēlum avarkaḷukku atikamākavē koṭuppāṉ. Allāh tāṉ nāṭiyavarkaḷukkuk kaṇakkiṉṟiyē koṭukkiṟāṉ
Surah An-Noor, Verse 38
وَٱلَّذِينَ كَفَرُوٓاْ أَعۡمَٰلُهُمۡ كَسَرَابِۭ بِقِيعَةٖ يَحۡسَبُهُ ٱلظَّمۡـَٔانُ مَآءً حَتَّىٰٓ إِذَا جَآءَهُۥ لَمۡ يَجِدۡهُ شَيۡـٔٗا وَوَجَدَ ٱللَّهَ عِندَهُۥ فَوَفَّىٰهُ حِسَابَهُۥۗ وَٱللَّهُ سَرِيعُ ٱلۡحِسَابِ
evarkaḷ nirākarippavarkaḷāki viṭṭārkaḷō, avarkaḷuṭaiya ceyalkaḷ vaṉāntarattil tōṉṟum kāṉalaippōl irukkiṉṟaṉa. Tākittavaṉ atait taṇṇīr eṉa eṇṇik koṇṭu ataṉ camīpamākac ceṉṟapoḻutu oṉṟaiyumē avaṉ kāṇavillai; eṉiṉum, allāh taṉṉiṭamiruppatai avaṉ kāṇkiṟāṉ. Avaṉ (ivaṉai marikkac ceytu) ivaṉuṭaiya kaṇakkai muṭittu viṭukiṟāṉ. Kēḷvi kaṇakkuk kēṭpatil allāh mikat tīviramāṉavaṉ
Surah An-Noor, Verse 39
أَوۡ كَظُلُمَٰتٖ فِي بَحۡرٖ لُّجِّيّٖ يَغۡشَىٰهُ مَوۡجٞ مِّن فَوۡقِهِۦ مَوۡجٞ مِّن فَوۡقِهِۦ سَحَابٞۚ ظُلُمَٰتُۢ بَعۡضُهَا فَوۡقَ بَعۡضٍ إِذَآ أَخۡرَجَ يَدَهُۥ لَمۡ يَكَدۡ يَرَىٰهَاۗ وَمَن لَّمۡ يَجۡعَلِ ٱللَّهُ لَهُۥ نُورٗا فَمَا لَهُۥ مِن نُّورٍ
allatu (avarkaḷuṭaiya ceyal) kaṭaliṉ āḻattiluḷḷa iruḷukku oppāka irukkiṟatu. Atai alaikku mēl alaikaḷ mūṭik koṇṭiruppatuṭaṉ mēkaṅkaḷum (kaviḻntu) mūṭikkoṇṭirukkiṉṟaṉa. Aṉṟi, avaṉ taṉ kaiyai nīṭṭiya pōtilum ataik kāṇa muṭiyāta aḷavukku iruḷkaḷum oṉṟaṉmēl oṉṟākac cūḻntukoṇṭu irukkiṉṟaṉa. Allāh evaṉukkup pirakācattaik koṭukkavillaiyō avaṉukku (eṅkiruntum) oru pirakācamum kiṭṭātu
Surah An-Noor, Verse 40
أَلَمۡ تَرَ أَنَّ ٱللَّهَ يُسَبِّحُ لَهُۥ مَن فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِ وَٱلطَّيۡرُ صَـٰٓفَّـٰتٖۖ كُلّٞ قَدۡ عَلِمَ صَلَاتَهُۥ وَتَسۡبِيحَهُۥۗ وَٱللَّهُ عَلِيمُۢ بِمَا يَفۡعَلُونَ
vāṉaṅkaḷilum pūmiyilum uḷḷavaiyum (ivaṟṟiṟku mattiyil uḷḷavaiyum kuṟippāka) paṟavaikaḷum (taṅkaḷ) iṟakkaikaḷai virit(tup paṟan)ta vaṇṇamāka allāhvai tutittuk koṇṭirukkiṉṟaṉa eṉpatai (napiyē!) Nīr kāṇavillaiyā? Ivai aṉaittum tāṅkaḷ pukaḻntu vaṇaṅka vēṇṭiya muṟaiyai niccayamāka aṟintē irukkiṉṟaṉa. Allāhvum avai ceypavaṟṟai naṉkaṟintavaṉ āvāṉ
Surah An-Noor, Verse 41
وَلِلَّهِ مُلۡكُ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِۖ وَإِلَى ٱللَّهِ ٱلۡمَصِيرُ
vāṉaṅkaḷ pūmi (ākiyavai)yiṉ āṭci allāhvukku uriyatē! Avaṉiṭamē (aṉaivarum) tirumpac cella vēṇṭiyatirukkiṟatu
Surah An-Noor, Verse 42
أَلَمۡ تَرَ أَنَّ ٱللَّهَ يُزۡجِي سَحَابٗا ثُمَّ يُؤَلِّفُ بَيۡنَهُۥ ثُمَّ يَجۡعَلُهُۥ رُكَامٗا فَتَرَى ٱلۡوَدۡقَ يَخۡرُجُ مِنۡ خِلَٰلِهِۦ وَيُنَزِّلُ مِنَ ٱلسَّمَآءِ مِن جِبَالٖ فِيهَا مِنۢ بَرَدٖ فَيُصِيبُ بِهِۦ مَن يَشَآءُ وَيَصۡرِفُهُۥ عَن مَّن يَشَآءُۖ يَكَادُ سَنَا بَرۡقِهِۦ يَذۡهَبُ بِٱلۡأَبۡصَٰرِ
(Pala pākaṅkaḷilum citaṟik kiṭakkum) mēkaṅkaḷai ōṭṭi avaṟṟai oṉṟu cērttu oṉṟiṉ mēl oṉṟāka niccayam allāhtāṉ aṭukkukiṟāṉ eṉpatai (napiyē!) Nīr pārkkavillaiyā? Piṉṉar, anta mēkaṅkaḷiṉ mattiyiliruntu maḻaiyai poḻiyac ceyvataiyum nīr kāṇkiṟīr. Avaṉē vāṉattil malai pōṉṟirukkum mēkaṅkaḷiliruntu ālaṅkaṭṭi (kal māri)yaiyum poḻiyac ceykiṟāṉ. Atai avaṉ nāṭiyavarkaḷ mītu viḻumpaṭi ceykiṟāṉ. Avaṉ nāṭiyavarkaḷai viṭṭu atait taṭuttuk koḷkiṟāṉ. Ataṉ miṉṉaliṉ veḷiccam pārvaiyaip paṟikkap pārkkiṟatu
Surah An-Noor, Verse 43
يُقَلِّبُ ٱللَّهُ ٱلَّيۡلَ وَٱلنَّهَارَۚ إِنَّ فِي ذَٰلِكَ لَعِبۡرَةٗ لِّأُوْلِي ٱلۡأَبۡصَٰرِ
iravaiyum pakalaiyum allāhvē (tiruppit tiruppi) māṟṟik koṇṭu irukkiṟāṉ. Aṟivuṭaiyavarkaḷukku itil oru (nalla) paṭippiṉai uṇṭu
Surah An-Noor, Verse 44
وَٱللَّهُ خَلَقَ كُلَّ دَآبَّةٖ مِّن مَّآءٖۖ فَمِنۡهُم مَّن يَمۡشِي عَلَىٰ بَطۡنِهِۦ وَمِنۡهُم مَّن يَمۡشِي عَلَىٰ رِجۡلَيۡنِ وَمِنۡهُم مَّن يَمۡشِي عَلَىٰٓ أَرۡبَعٖۚ يَخۡلُقُ ٱللَّهُ مَا يَشَآءُۚ إِنَّ ٱللَّهَ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ قَدِيرٞ
(maṉitarkaḷē!) Ūrntu cellakkūṭiya (uyirp pirāṇikaḷ) aṉaittaiyum allāh orēvita taṇṇīraik koṇṭu paṭaittirunta pōtilum (avai aṉaittum oru vakaiyāka irukkavillai.) Avaṟṟil cila taṉ vayiṟṟāl (pāmpukaḷaip pōl) ūrntu celkiṉṟaṉa. Avaṟṟil cila iru kālkaḷāl naṭakkiṉṟaṉa. Avaṟṟil cila nāṉku kālkaḷāl naṭakkiṉṟaṉa. (Ivvāṟu) allāh tāṉ virumpiyavaṟṟai (virumpiyavāṟu) paṭaippāṉ. Niccayamāka allāh aṉaittiṉ mītum mikka āṟṟaluṭaiyavaṉ āvāṉ
Surah An-Noor, Verse 45
لَّقَدۡ أَنزَلۡنَآ ءَايَٰتٖ مُّبَيِّنَٰتٖۚ وَٱللَّهُ يَهۡدِي مَن يَشَآءُ إِلَىٰ صِرَٰطٖ مُّسۡتَقِيمٖ
(maṉitarkaḷē! Aṉaivarum eḷitil aṟintu koḷḷakkūṭiya) teḷivāṉa vacaṉaṅkaḷaiyē niccayamāka nām (itil) iṟakkiyirukkiṟōm. Eṉiṉum, allāh tāṉ virumpiya (nalla)varkaḷaiyē (itaṉ mūlam) nērāṉavaḻiyil celuttukiṟāṉ
Surah An-Noor, Verse 46
وَيَقُولُونَ ءَامَنَّا بِٱللَّهِ وَبِٱلرَّسُولِ وَأَطَعۡنَا ثُمَّ يَتَوَلَّىٰ فَرِيقٞ مِّنۡهُم مِّنۢ بَعۡدِ ذَٰلِكَۚ وَمَآ أُوْلَـٰٓئِكَ بِٱلۡمُؤۡمِنِينَ
(napiyē!) Allāhvaiyum, avaṉuṭaiya tūtaraiyum nāṅkaḷ nampikkai koṇṭu avarkaḷukku kaṭṭuppaṭṭu naṭakkiṟōm'' eṉṟu kūṟupavarkaḷil cilar piṉṉar puṟakkaṇittu viṭukiṉṟaṉar. Ākavē, ivarkaḷ (uṇmaiyāṉa) nampikkaiyāḷarkaḷē alla
Surah An-Noor, Verse 47
وَإِذَا دُعُوٓاْ إِلَى ٱللَّهِ وَرَسُولِهِۦ لِيَحۡكُمَ بَيۡنَهُمۡ إِذَا فَرِيقٞ مِّنۡهُم مُّعۡرِضُونَ
Tavira, taṅkaḷukkiṭaiyil (ēṟpaṭṭa vivakārattaip paṟṟi niyāyat) tīrppupeṟa allāhviṭamum, avaṉuṭaiya tūtariṭamum vāruṅkaḷ eṉa aḻaikkappaṭṭāl avarkaḷil oru piriviṉar puṟakkaṇittu viṭukiṉṟaṉar
Surah An-Noor, Verse 48
وَإِن يَكُن لَّهُمُ ٱلۡحَقُّ يَأۡتُوٓاْ إِلَيۡهِ مُذۡعِنِينَ
eṉiṉum, tīrppu avarkaḷukku cātakamāka iruntāl (nam tūtarukku) kīḻppaṭintu (naṭappavarkaḷaip pōl) avariṭam varukiṉṟaṉar
Surah An-Noor, Verse 49
أَفِي قُلُوبِهِم مَّرَضٌ أَمِ ٱرۡتَابُوٓاْ أَمۡ يَخَافُونَ أَن يَحِيفَ ٱللَّهُ عَلَيۡهِمۡ وَرَسُولُهُۥۚ بَلۡ أُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلظَّـٰلِمُونَ
eṉṉē! Ivarkaḷuṭaiya uḷḷaṅkaḷil ētum nōy irukkiṟatā? Allatu (avaraip paṟṟi) ivarkaḷ cantēkikkiṉṟaṉarā? Allatu allāhvum avaṉuṭaiya tūtarum ivarkaḷukku aniyāyam ceytu viṭuvārkaḷ eṉṟu payappaṭukiṉṟaṉarā? (Avarkaḷ anīti ceyyappaṭavē māṭṭārkaḷ.) Māṟāka, ivarkaḷtāṉ varampu mīṟum aniyāyakkārarkaḷ āvar. (Ātalāltāṉ ivvāṟu ceykiṉṟaṉar)
Surah An-Noor, Verse 50
إِنَّمَا كَانَ قَوۡلَ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ إِذَا دُعُوٓاْ إِلَى ٱللَّهِ وَرَسُولِهِۦ لِيَحۡكُمَ بَيۡنَهُمۡ أَن يَقُولُواْ سَمِعۡنَا وَأَطَعۡنَاۚ وَأُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلۡمُفۡلِحُونَ
eṉiṉum, meyyākavē nampikkai koṇṭavarkaḷō avarkaḷukku iṭaiyil (ēṟpaṭṭa vivakārattaip paṟṟit) tīrppu peṟa allāhviṭamum, avaṉuṭaiya tūtariṭamum varumpaṭi aḻaikkappaṭṭāl, ataṟkavarkaḷ ‘‘nāṅkaḷ cevi cāyttōm; nāṅkaḷ kīḻppaṭintōm'' eṉṟu kūṟuvatait tavira, vēṟu oṉṟum kūṟuvatillai. Ivarkaḷtāṉ muṟṟilum veṟṟi aṭaintavarkaḷ āvar
Surah An-Noor, Verse 51
وَمَن يُطِعِ ٱللَّهَ وَرَسُولَهُۥ وَيَخۡشَ ٱللَّهَ وَيَتَّقۡهِ فَأُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلۡفَآئِزُونَ
evarkaḷ allāhvukkum, avaṉuṭaiya tūtarukkum kaṭṭuppaṭṭu, allāhvukkup payantu (avaṉukku māṟu ceyvatai viṭṭu) vilaki avaṉai añcik koṇṭārkaḷō avarkaḷtāṉ niccayamāka perum pākkiyam peṟṟavarkaḷ
Surah An-Noor, Verse 52
۞وَأَقۡسَمُواْ بِٱللَّهِ جَهۡدَ أَيۡمَٰنِهِمۡ لَئِنۡ أَمَرۡتَهُمۡ لَيَخۡرُجُنَّۖ قُل لَّا تُقۡسِمُواْۖ طَاعَةٞ مَّعۡرُوفَةٌۚ إِنَّ ٱللَّهَ خَبِيرُۢ بِمَا تَعۡمَلُونَ
(Napiyē! Nayavañcakarkaḷākiya) avarkaḷukku nīr kaṭṭaḷaiyiṭṭāl, avarkaḷum niccayamāka (pōrukkup) puṟappaṭṭu viṭuvatāka allāhviṉ mītu uṟutiyāṉa cattiyam ceytu kūṟukiṟārkaḷ. Nīr (avarkaḷai nōkkik) kūṟuvīrāka: ''(Ivvāṟu) cattiyam ceyyātīrkaḷ! Nīṅkaḷ kaṭṭuppaṭṭu naṭappatākak kūṟuvataṉ uṇmai terinta viṣayamtāṉ. Niccayamāka allāh nīṅkaḷ ceypavaṟṟai naṉkaṟintavaṉ āvāṉ
Surah An-Noor, Verse 53
قُلۡ أَطِيعُواْ ٱللَّهَ وَأَطِيعُواْ ٱلرَّسُولَۖ فَإِن تَوَلَّوۡاْ فَإِنَّمَا عَلَيۡهِ مَا حُمِّلَ وَعَلَيۡكُم مَّا حُمِّلۡتُمۡۖ وَإِن تُطِيعُوهُ تَهۡتَدُواْۚ وَمَا عَلَى ٱلرَّسُولِ إِلَّا ٱلۡبَلَٰغُ ٱلۡمُبِينُ
(mēlum) nīr kūṟuvīrāka: ‘‘Allāhvukkum, avaṉuṭaiya tūtarukkum (uṇmaiyāka) kaṭṭuppaṭṭu naṭaṅkaḷ. Nīṅkaḷ puṟakkaṇittālō (namakkoṉṟum naṣṭamillai. Ēṉeṉṟāl) avar mītuḷḷa kaṭamai ellām, avar (taṉ) mītu cumattappaṭṭa (tūtai uṅkaḷukku eṭutturaippa)tutāṉ. Uṅkaḷ mītuḷḷa kaṭamaiyellām uṅkaḷ mītu cumattappaṭṭa (avarukku kaṭṭuppaṭṭu naṭappa)tu tāṉ. Nīṅkaḷ avarukku kaṭṭuppaṭṭu naṭantāl nīṅkaḷtāṉ nērāṉa vaḻiyil ceṉṟu viṭuvīrkaḷ. (Nam tūtaip) pakiraṅkamāka (teḷivāka) aṟivippatait tavira, vēṟoṉṟum nam tūtar mītu kaṭamaiyillai
Surah An-Noor, Verse 54
وَعَدَ ٱللَّهُ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ مِنكُمۡ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ لَيَسۡتَخۡلِفَنَّهُمۡ فِي ٱلۡأَرۡضِ كَمَا ٱسۡتَخۡلَفَ ٱلَّذِينَ مِن قَبۡلِهِمۡ وَلَيُمَكِّنَنَّ لَهُمۡ دِينَهُمُ ٱلَّذِي ٱرۡتَضَىٰ لَهُمۡ وَلَيُبَدِّلَنَّهُم مِّنۢ بَعۡدِ خَوۡفِهِمۡ أَمۡنٗاۚ يَعۡبُدُونَنِي لَا يُشۡرِكُونَ بِي شَيۡـٔٗاۚ وَمَن كَفَرَ بَعۡدَ ذَٰلِكَ فَأُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلۡفَٰسِقُونَ
(maṉitarkaḷē!) Uṅkaḷil evarēṉum meyyākavē nampikkai koṇṭu naṟceyalkaḷaiyum ceytu vantāl, avarkaḷukku muṉṉar ceṉṟavarkaḷai(p pūmikku) atipatikaḷākkiyatu pōṉṟē ivarkaḷaiyum niccayamākap pūmikku atipatiyākki vaippatākavum, avaṉ ivarkaḷukku virumpiya mārkkattil ivarkaḷai uṟutiyākki vaippatākavum, amaitiyaiyum pātukāppaiyum koṇṭu ivarkaḷuṭaiya payattai māṟṟi viṭuvatākavum niccayamāka allāh vākkaḷittirukkiṟāṉ. (Aṉṟi) avarkaḷ taṉṉaiyē vaṇaṅkumpaṭiyākavum, etaiyum taṉakku iṇaiyākkak kūṭātu eṉṟum avaṉ kaṭṭaḷaiyiṭṭirukkiṟāṉ. Itaṉ piṉṉar, evarēṉum nirākarippavarkaḷāki viṭṭāl niccayamāka avarkaḷ perum pāvikaḷtāṉ
Surah An-Noor, Verse 55
وَأَقِيمُواْ ٱلصَّلَوٰةَ وَءَاتُواْ ٱلزَّكَوٰةَ وَأَطِيعُواْ ٱلرَّسُولَ لَعَلَّكُمۡ تُرۡحَمُونَ
(Nampikkaiyāḷarkaḷē!) Nīṅkaḷ toḻukaiyaik kaṭaippiṭittu toḻutu, jakāttum koṭuttu (avaṉuṭaiya) tūtarai (muṟṟilum) piṉpaṟṟi vāruṅkaḷ. Nīṅkaḷ (iṟaivaṉuṭaiya) aruḷai aṭaivīrkaḷ
Surah An-Noor, Verse 56
لَا تَحۡسَبَنَّ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ مُعۡجِزِينَ فِي ٱلۡأَرۡضِۚ وَمَأۡوَىٰهُمُ ٱلنَّارُۖ وَلَبِئۡسَ ٱلۡمَصِيرُ
(napiyē!) Nirākarippavarkaḷ pūmiyil (ōṭi oḷintu tappittukkoṇṭu) nam'mait tōṟkaṭittu viṭuvar eṉa nīr eṇṇa vēṇṭām. (Avarkaḷait taṇṭaṉaik kuḷḷākkiyē tīruvōm. Maṟumaiyil) avarkaḷ cellumiṭam narakamtāṉ. Atu taṅkumiṭaṅkaḷil mikak keṭṭatu
Surah An-Noor, Verse 57
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ لِيَسۡتَـٔۡذِنكُمُ ٱلَّذِينَ مَلَكَتۡ أَيۡمَٰنُكُمۡ وَٱلَّذِينَ لَمۡ يَبۡلُغُواْ ٱلۡحُلُمَ مِنكُمۡ ثَلَٰثَ مَرَّـٰتٖۚ مِّن قَبۡلِ صَلَوٰةِ ٱلۡفَجۡرِ وَحِينَ تَضَعُونَ ثِيَابَكُم مِّنَ ٱلظَّهِيرَةِ وَمِنۢ بَعۡدِ صَلَوٰةِ ٱلۡعِشَآءِۚ ثَلَٰثُ عَوۡرَٰتٖ لَّكُمۡۚ لَيۡسَ عَلَيۡكُمۡ وَلَا عَلَيۡهِمۡ جُنَاحُۢ بَعۡدَهُنَّۚ طَوَّـٰفُونَ عَلَيۡكُم بَعۡضُكُمۡ عَلَىٰ بَعۡضٖۚ كَذَٰلِكَ يُبَيِّنُ ٱللَّهُ لَكُمُ ٱلۡأٓيَٰتِۗ وَٱللَّهُ عَلِيمٌ حَكِيمٞ
nampikkaiyāḷarkaḷē! Uṅkaḷ aṭimaikaḷum, uṅkaḷil paruvamaṭaiyāta (ciṟiya) piḷḷaikaḷum (nīṅkaḷ tiraikkuḷ antaraṅkamāka irukkakkūṭiya nēraṅkaḷil) uṅkaḷiṭam (varuvārkaḷāyiṉ uṅkaḷ) aṉumatiyai mūṉṟu taṭavaikaḷ avarkaḷ kōra vēṇṭum. (Anta nēraṅkaḷāvaṉa:) ‘Ḥpajru' (atikālai) toḻukaikku muṉṉarum (paṭukkaikkāka uṅkaḷ mēl miccamāṉa) āṭaikaḷaik kaḷaintirukkak kūṭiya ‘ḷuhar' (matiya) vēḷaiyilum, ‘iṣā' (iravu) nērattil toḻukaikkup piṉṉarum ākiya (im) mūṉṟu nēraṅkaḷum nīṅkaḷ tiraikkuḷ antaraṅkamāka irukkakkūṭiya nēraṅkaḷ. (Ivaṟṟait tavira maṟṟa nēraṅkaḷil avarkaḷ uṅkaḷ aṉumatiyiṉṟiyē uṅkaḷiṭam varuvatu) avarkaḷ mītu kuṟṟamalla. (Ēṉeṉṟāl,) ivarkaḷ aṭikkaṭi uṅkaḷiṭam varakkūṭiyavarkaḷākavum, uṅkaḷil oruvar maṟṟavariṭam aṭikkaṭi cella vēṇṭiyavarkaḷākavum iruppataṉālum (aṭikkaṭi aṉumati kōravēṇṭiya avaciyamillai). Ivvāṟu allāh taṉ vacaṉaṅkaḷai uṅkaḷukku vivarittuk kūṟukiṟāṉ. Allāh aṉaittaiyum naṉkaṟintavaṉ, ñāṉamuṭaiyavaṉ āvāṉ
Surah An-Noor, Verse 58
وَإِذَا بَلَغَ ٱلۡأَطۡفَٰلُ مِنكُمُ ٱلۡحُلُمَ فَلۡيَسۡتَـٔۡذِنُواْ كَمَا ٱسۡتَـٔۡذَنَ ٱلَّذِينَ مِن قَبۡلِهِمۡۚ كَذَٰلِكَ يُبَيِّنُ ٱللَّهُ لَكُمۡ ءَايَٰتِهِۦۗ وَٱللَّهُ عَلِيمٌ حَكِيمٞ
Uṅkaḷ kuḻantaikaḷ paruvamaṭaintuviṭṭāl, avarkaḷum taṅkaḷukku mūttavarkaḷ aṉumati kōravēṇṭiya pirakāram aṉumati kōra vēṇṭum. Ivvāṟē allāh taṉ vacaṉaṅkaḷai uṅkaḷukku vivarittuk kūṟukiṟāṉ. Allāh aṉaittaiyum naṉkaṟintavaṉ ñāṉamuṭaiyavaṉ āvāṉ
Surah An-Noor, Verse 59
وَٱلۡقَوَٰعِدُ مِنَ ٱلنِّسَآءِ ٱلَّـٰتِي لَا يَرۡجُونَ نِكَاحٗا فَلَيۡسَ عَلَيۡهِنَّ جُنَاحٌ أَن يَضَعۡنَ ثِيَابَهُنَّ غَيۡرَ مُتَبَرِّجَٰتِۭ بِزِينَةٖۖ وَأَن يَسۡتَعۡفِفۡنَ خَيۡرٞ لَّهُنَّۗ وَٱللَّهُ سَمِيعٌ عَلِيمٞ
tirumaṇa viruppamaṟṟa mutirnta vayatuṭaiya (naṭamāṭa muṭiyātu) uṭkārntē irukkakkūṭiya kiḻavikaḷ, taṅkaḷ aḻakaik kāṇpikka vēṇṭumeṉṟa nōkkamiṉṟit taṅkaḷ mēl āṭaikaḷaik kaḷaintu viṭṭiruppatil avarkaḷ mītu kuṟṟamillai. Itaiyum avarkaḷ tavirttuk koḷvatē avarkaḷukku mikka naṉṟu. Allāh (aṉaittaiyum) naṉku ceviyuṟupavaṉ, naṉkaṟintavaṉ āvāṉ
Surah An-Noor, Verse 60
لَّيۡسَ عَلَى ٱلۡأَعۡمَىٰ حَرَجٞ وَلَا عَلَى ٱلۡأَعۡرَجِ حَرَجٞ وَلَا عَلَى ٱلۡمَرِيضِ حَرَجٞ وَلَا عَلَىٰٓ أَنفُسِكُمۡ أَن تَأۡكُلُواْ مِنۢ بُيُوتِكُمۡ أَوۡ بُيُوتِ ءَابَآئِكُمۡ أَوۡ بُيُوتِ أُمَّهَٰتِكُمۡ أَوۡ بُيُوتِ إِخۡوَٰنِكُمۡ أَوۡ بُيُوتِ أَخَوَٰتِكُمۡ أَوۡ بُيُوتِ أَعۡمَٰمِكُمۡ أَوۡ بُيُوتِ عَمَّـٰتِكُمۡ أَوۡ بُيُوتِ أَخۡوَٰلِكُمۡ أَوۡ بُيُوتِ خَٰلَٰتِكُمۡ أَوۡ مَا مَلَكۡتُم مَّفَاتِحَهُۥٓ أَوۡ صَدِيقِكُمۡۚ لَيۡسَ عَلَيۡكُمۡ جُنَاحٌ أَن تَأۡكُلُواْ جَمِيعًا أَوۡ أَشۡتَاتٗاۚ فَإِذَا دَخَلۡتُم بُيُوتٗا فَسَلِّمُواْ عَلَىٰٓ أَنفُسِكُمۡ تَحِيَّةٗ مِّنۡ عِندِ ٱللَّهِ مُبَٰرَكَةٗ طَيِّبَةٗۚ كَذَٰلِكَ يُبَيِّنُ ٱللَّهُ لَكُمُ ٱلۡأٓيَٰتِ لَعَلَّكُمۡ تَعۡقِلُونَ
(Nampikkaiyāḷarkaḷē! Uṅkaḷuṭaṉ cērntu uṇavu uṇpatil) kuruṭaṉ mītum kuṟṟamākātu; noṇṭi mītum kuṟṟamākātu; nōyāḷi mītum kuṟṟamākātu; uṅkaḷ mītum kuṟṟamākātu. Nīṅkaḷ uṅkaḷ vīṭṭilō allatu uṅkaḷ tantaikaḷ vīṭṭilō allatu uṅkaḷ tāymārkaḷ vīṭṭilō allatu uṅkaḷ cakōtararkaḷ vīṭṭilō allatu uṅkaḷ cakōtarikaḷ vīṭṭilō allatu uṅkaḷ tantaiyiṉ cakōtararkaḷ vīṭṭilō allatu uṅkaḷ tantaiyiṉ cakōtarikaḷ vīṭṭilō allatu uṅkaḷ tāyiṉuṭaiya cakōtararkaḷ vīṭṭilō allatu uṅkaḷ tāyuṭaiya cakōtarikaḷ vīṭṭilō allatu cāvi uṅkaḷ vacamirukkum vīṭṭilō allatu uṅkaḷ tōḻarkaḷ vīṭṭilō nīṅkaḷ (uṇavu) pucippatu uṅkaḷ mītu kuṟṟamākātu. Itil nīṅkaḷ aṉaivarum oṉṟu cērntu pucittālum cari, taṉittaṉiyākap pucittālum cariyē (uṅkaḷ mītu kuṟṟamillai). Āṉāl, nīṅkaḷ enta vīṭṭil nuḻaintapōtilum allāhviṉāl uṅkaḷukkuk kaṟpikkappaṭṭa mikka pākkiyamuḷḷa paricuttamāṉa (‘salām' eṉṉum) mukamaṉai nīṅkaḷ uṅkaḷukkuḷ (oruvarukku maṟṟoruvar) kūṟik koḷḷavum. Ivvāṟē allāh uṅkaḷukkut taṉ vacaṉaṅkaḷai vivarittuk kūṟukiṟāṉ! (Eṉpatai) nīṅkaḷ aṟintukoḷvīrkaḷāka
Surah An-Noor, Verse 61
إِنَّمَا ٱلۡمُؤۡمِنُونَ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ بِٱللَّهِ وَرَسُولِهِۦ وَإِذَا كَانُواْ مَعَهُۥ عَلَىٰٓ أَمۡرٖ جَامِعٖ لَّمۡ يَذۡهَبُواْ حَتَّىٰ يَسۡتَـٔۡذِنُوهُۚ إِنَّ ٱلَّذِينَ يَسۡتَـٔۡذِنُونَكَ أُوْلَـٰٓئِكَ ٱلَّذِينَ يُؤۡمِنُونَ بِٱللَّهِ وَرَسُولِهِۦۚ فَإِذَا ٱسۡتَـٔۡذَنُوكَ لِبَعۡضِ شَأۡنِهِمۡ فَأۡذَن لِّمَن شِئۡتَ مِنۡهُمۡ وَٱسۡتَغۡفِرۡ لَهُمُ ٱللَّهَۚ إِنَّ ٱللَّهَ غَفُورٞ رَّحِيمٞ
Niccayamāka uṇmaiyāṉa nampikkaiyāḷarkaḷ meyyākavē yāreṉṟāl, allāhvaiyum avaṉuṭaiya tūtaraiyum nampikkai koṇṭavarkaḷtāṉ. Avarkaḷ oru viṣayattaip paṟṟi ālōcaṉai ceyya ava(ṉuṭaiya tūta)riṭam kūṭiyiruntāl, avaruṭaiya aṉumatiyiṉṟi (kūṭṭattiliruntu) avarkaḷ vilakip pōkavē māṭṭārkaḷ. (Avvāṟu pōkavēṇṭiya avaciyam ēṟpaṭṭāl, napiyē!) Niccayamāka evarkaḷ um'miṭam aṉumatiyaikkōri celkiṟārkaḷō avarkaḷtāṉ allāhvaiyum, avaṉuṭaiya tūtaraiyum meyyāka nampikkai koṇṭavarkaḷ. Ākavē, avarkaḷ taṅkaḷ avacara vēlai oṉṟukkāka um'miṭam aṉumati kōriṉāl, avarkaḷil nīr virumpiyavarkaḷukku aṉumati aḷippīrāka. Avarkaḷukkāka allāhviṭattil maṉṉippuk kōruvīrāka. Niccayamāka allāh mikka maṉṉippavaṉ, makā karuṇaiyuṭaiyavaṉ āvāṉ
Surah An-Noor, Verse 62
لَّا تَجۡعَلُواْ دُعَآءَ ٱلرَّسُولِ بَيۡنَكُمۡ كَدُعَآءِ بَعۡضِكُم بَعۡضٗاۚ قَدۡ يَعۡلَمُ ٱللَّهُ ٱلَّذِينَ يَتَسَلَّلُونَ مِنكُمۡ لِوَاذٗاۚ فَلۡيَحۡذَرِ ٱلَّذِينَ يُخَالِفُونَ عَنۡ أَمۡرِهِۦٓ أَن تُصِيبَهُمۡ فِتۡنَةٌ أَوۡ يُصِيبَهُمۡ عَذَابٌ أَلِيمٌ
(nampikkaiyāḷarkaḷē!) Allāhvuṭaiya tūtarai nīṅkaḷ aḻaittāl atai nīṅkaḷ uṅkaḷukkuḷ oruvar maṟṟoruvarai aḻaippataippōl karuta vēṇṭām. (Yā muham'matu eṉa peyar kūṟi aḻaikka vēṇṭām.) Uṅkaḷil evarkaḷ (nam tūtar kūṭṭiya capaiyiliruntu) maṟaivāka naḻuvi viṭukiṟārkaḷō avarkaḷai allāh niccayamāka naṉkaṟivāṉ. Ākavē, evarkaḷ (tūtarākiya) avaruṭaiya kaṭṭaḷaikku māṟuceykiṟārkaḷō avarkaḷ taṅkaḷukku oru āpattō allatu tuṉpuṟuttum vētaṉaiyō vantaṭaiyum eṉpataip paṟṟip payantu koṇṭirukkavum
Surah An-Noor, Verse 63
أَلَآ إِنَّ لِلَّهِ مَا فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِۖ قَدۡ يَعۡلَمُ مَآ أَنتُمۡ عَلَيۡهِ وَيَوۡمَ يُرۡجَعُونَ إِلَيۡهِ فَيُنَبِّئُهُم بِمَا عَمِلُواْۗ وَٱللَّهُ بِكُلِّ شَيۡءٍ عَلِيمُۢ
Vāṉaṅkaḷilum pūmiyilum iruppavai aṉaittum allāhvukku uriyaṉavē eṉpatai niccayamāka aṟintu koḷḷuṅkaḷ. Nīṅkaḷ (iṉṟaiya tiṉam) irukkum nilaimaiyaiyum niccayamāka allāh naṉkaṟivāṉ. Avaṉiṭam koṇṭu pōkappaṭum nāḷil (irukkum nilaimaiyaiyum avaṉ naṉkaṟivāṉ. Ākavē,) avarkaḷ ceytu koṇṭiruntavaṟṟai (anta nāḷil) avaṉ avarkaḷukku aṟivittu viṭuvāṉ. Allāh aṉaittaiyum naṉkaṟintavaṉ āvāṉ
Surah An-Noor, Verse 64