Surah Al-Furqan - Tamil Translation by Abdulhameed Baqavi
تَبَارَكَ ٱلَّذِي نَزَّلَ ٱلۡفُرۡقَانَ عَلَىٰ عَبۡدِهِۦ لِيَكُونَ لِلۡعَٰلَمِينَ نَذِيرًا
(naṉmai tīmaikaḷait teḷivākap) pirittaṟivikkum ivvētattai taṉ aṭiyār (muham'matu) mītu iṟakkiyavaṉ mikka pākkiyamuṭaiyavaṉ. Itu ulakattār aṉaivaraiyum accamūṭṭi eccarikkai ceyvatāka irukkiṟatu
Surah Al-Furqan, Verse 1
ٱلَّذِي لَهُۥ مُلۡكُ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِ وَلَمۡ يَتَّخِذۡ وَلَدٗا وَلَمۡ يَكُن لَّهُۥ شَرِيكٞ فِي ٱلۡمُلۡكِ وَخَلَقَ كُلَّ شَيۡءٖ فَقَدَّرَهُۥ تَقۡدِيرٗا
(ivvētattai aruḷiyavaṉ ettakaiyavaṉeṉṟāl,) vāṉaṅkaḷ, pūmiyiṉ āṭci avaṉukkuriyatē! Avaṉ oru cantatiyai eṭuttuk koḷḷavum illai; avaṉuṭaiya āṭciyil avaṉukku oru tuṇaiyumillai. Avaṉē aṉaittaiyum paṭaittu avaṟṟukkuriya iyaṟkait taṉmaiyaiyum amaittavaṉ
Surah Al-Furqan, Verse 2
وَٱتَّخَذُواْ مِن دُونِهِۦٓ ءَالِهَةٗ لَّا يَخۡلُقُونَ شَيۡـٔٗا وَهُمۡ يُخۡلَقُونَ وَلَا يَمۡلِكُونَ لِأَنفُسِهِمۡ ضَرّٗا وَلَا نَفۡعٗا وَلَا يَمۡلِكُونَ مَوۡتٗا وَلَا حَيَوٰةٗ وَلَا نُشُورٗا
(ivvāṟellāmiruntum iṇaivaittu vaṇaṅkupavarkaḷ) allāh allātavaṟṟai teyvaṅkaḷāka eṭuttuk koṇṭirukkiṟārkaḷ. Avaiyō (allāhviṉāl) paṭaikkappaṭṭavai. Etaiyum avai paṭaikkavillai. Evvita naṉmaiyaiyum tīmaiyaiyum taṅkaḷukku ceytu koḷḷa avai caktiyaṟṟavai. Uyirppikkavō, maraṇikka vaikkavō, uyir koṭuttu eḻuppavō avai caktipeṟa māṭṭā
Surah Al-Furqan, Verse 3
وَقَالَ ٱلَّذِينَ كَفَرُوٓاْ إِنۡ هَٰذَآ إِلَّآ إِفۡكٌ ٱفۡتَرَىٰهُ وَأَعَانَهُۥ عَلَيۡهِ قَوۡمٌ ءَاخَرُونَۖ فَقَدۡ جَآءُو ظُلۡمٗا وَزُورٗا
‘‘ (tirukur'āṉākiya) itu poyyāka avar kaṟpaṉai ceytu koṇṭatē tavira, vēṟillai. I(taik kaṟpaṉai ceyva)til vēṟu makkaḷ avarukku utavi purikiṉṟaṉar'' eṉṟu nirākarippavarkaḷ kūṟukiṉṟaṉar. Ākavē, (nirākarippavarkaḷ ivvāṟu kūṟuvataṉ kāraṇamāka) avarkaḷ aniyāyattaiyum poyyaiyumē cumantu koṇṭaṉar
Surah Al-Furqan, Verse 4
وَقَالُوٓاْ أَسَٰطِيرُ ٱلۡأَوَّلِينَ ٱكۡتَتَبَهَا فَهِيَ تُمۡلَىٰ عَلَيۡهِ بُكۡرَةٗ وَأَصِيلٗا
‘‘Itu muṉṉōrkaḷiṉ kaṭṭukkataikaḷ. Kālaiyilum mālaiyilum ivarukku ōtik kāṇpikkappaṭukiṟatu. Atai ivar (maṟṟoruvariṉ utaviyaik koṇṭu) eḻuti vaikkumpaṭic ceykiṟār'' eṉṟu a(nnirākarippa)varkaḷ kūṟukiṉṟaṉar
Surah Al-Furqan, Verse 5
قُلۡ أَنزَلَهُ ٱلَّذِي يَعۡلَمُ ٱلسِّرَّ فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِۚ إِنَّهُۥ كَانَ غَفُورٗا رَّحِيمٗا
(ataṟku napiyē!) Kūṟuvīrāka: ‘‘ (Avvāṟalla.) Vāṉaṅkaḷilum, pūmiyilumuḷḷa rakaciyaṅkaḷai aṟintavaṉ evaṉō avaṉē itai iṟakkivaittāṉ. (Nīṅkaḷ maṉam varunti avaṉaḷavil tirumpiṉāl) niccayamāka avaṉ (uṅkaḷ kuṟṟaṅkaḷai) maṉṉippavaṉākavum makā karuṇaiyuṭaiyavaṉākavum irukkiṟāṉ.’‘
Surah Al-Furqan, Verse 6
وَقَالُواْ مَالِ هَٰذَا ٱلرَّسُولِ يَأۡكُلُ ٱلطَّعَامَ وَيَمۡشِي فِي ٱلۡأَسۡوَاقِ لَوۡلَآ أُنزِلَ إِلَيۡهِ مَلَكٞ فَيَكُونَ مَعَهُۥ نَذِيرًا
(Piṉṉum) avarkaḷ kūṟukiṉṟaṉar: ‘‘Intat tūtarukkeṉṉa (nērntatu)? Avar (nam'maip pōlavē) uṇavu uṇṇukiṟār; kaṭaikaḷukkum celkiṟār. (Avar iṟaivaṉuṭaiya tūtarāka iruntāl) avarukkāka oru vāṉavar iṟakkivaikkappaṭṭirukka vēṇṭāmā? Avvāṟāyiṉ, avar avaruṭaṉ iruntukoṇṭu accamūṭṭi eccarikkai ceytu koṇṭiruppārē
Surah Al-Furqan, Verse 7
أَوۡ يُلۡقَىٰٓ إِلَيۡهِ كَنزٌ أَوۡ تَكُونُ لَهُۥ جَنَّةٞ يَأۡكُلُ مِنۡهَاۚ وَقَالَ ٱلظَّـٰلِمُونَ إِن تَتَّبِعُونَ إِلَّا رَجُلٗا مَّسۡحُورًا
allatu avarukku oru putaiyal koṭukkappaṭa vēṇṭāmā? Allatu avar pucippataṟku vēṇṭiya oru cōlai avarukku irukka vēṇṭāmā? (Eṉṟu kūṟukiṉṟaṉar.) Ivvakkiramakkārarkaḷ (nampikkaiyāḷarkaḷai nōkki) nīṅkaḷ cūṉiyam ceykiṉṟa oru maṉitaraiyē piṉpaṟṟukiṟīrkaḷ'' eṉṟum kūṟukiṉṟaṉar
Surah Al-Furqan, Verse 8
ٱنظُرۡ كَيۡفَ ضَرَبُواْ لَكَ ٱلۡأَمۡثَٰلَ فَضَلُّواْ فَلَا يَسۡتَطِيعُونَ سَبِيلٗا
ākavē, (napiyē!) Um'maip paṟṟi ivvakkiramakkārarkaḷ eṉṉeṉṉa varṇippukaḷ kūṟukiṟārkaḷ eṉpatai kavaṉittup pārppīrāka. Ākavē, ivarkaḷ (muṟṟilum) vaḻikeṭṭu viṭṭārkaḷ; nērāṉa vaḻiyai aṭaiya ivarkaḷāl muṭiyātu
Surah Al-Furqan, Verse 9
تَبَارَكَ ٱلَّذِيٓ إِن شَآءَ جَعَلَ لَكَ خَيۡرٗا مِّن ذَٰلِكَ جَنَّـٰتٖ تَجۡرِي مِن تَحۡتِهَا ٱلۡأَنۡهَٰرُ وَيَجۡعَل لَّكَ قُصُورَۢا
(Napiyē! Umatu iṟaivaṉākiya) avaṉ mikka pākkiyamuṭaiyavaṉ. Avaṉ nāṭiṉāl (innirākarippavarkaḷ kōrum) ivaṟṟaic contamākki mikka mēlāṉa corkkaṅkaḷai umakkut tarakkūṭiyavaṉ. Avaṟṟil nīraruvikaḷ toṭarntu ōṭikkoṇṭē irukkum. Atil umakkup pala māṭa māḷikaikaḷaiyum amaittu viṭuvāṉ
Surah Al-Furqan, Verse 10
بَلۡ كَذَّبُواْ بِٱلسَّاعَةِۖ وَأَعۡتَدۡنَا لِمَن كَذَّبَ بِٱلسَّاعَةِ سَعِيرًا
uṇmaiyil ivarkaḷ vicāraṇaik kālattaiyē poyyākkukiṉṟaṉar. Evarkaḷ vicāraṇaik kālattaip poyyākkukiṟārkaḷō avarkaḷukku kaṭumaiyāka paṟṟi eriyum narakattaittāṉ nām tayārpaṭutti vaittirukkiṟōm
Surah Al-Furqan, Verse 11
إِذَا رَأَتۡهُم مِّن مَّكَانِۭ بَعِيدٖ سَمِعُواْ لَهَا تَغَيُّظٗا وَزَفِيرٗا
atu ivarkaḷaik kaṇṭa māttirattil captamiṭṭu ārpparippatai ivarkaḷ veku tūrattiliruntē cevimaṭuttuk koḷvārkaḷ
Surah Al-Furqan, Verse 12
وَإِذَآ أُلۡقُواْ مِنۡهَا مَكَانٗا ضَيِّقٗا مُّقَرَّنِينَ دَعَوۡاْ هُنَالِكَ ثُبُورٗا
avarka(ḷiṉ kai kālka)ḷaik kaṭṭi, atil mikka nerukkaṭiyāṉa ōriṭattil eṟiyappaṭṭāl (tuṉpattait tāṅka muṭiyāmal maraṇattait tarakkūṭiya) aḻivaiyē avarkaḷ kēṭpārkaḷ
Surah Al-Furqan, Verse 13
لَّا تَدۡعُواْ ٱلۡيَوۡمَ ثُبُورٗا وَٰحِدٗا وَٱدۡعُواْ ثُبُورٗا كَثِيرٗا
(ākavē, annērattil avarkaḷai nōkki,) ‘‘iṉṟaiya tiṉam nīṅkaḷ ōr aḻivai māttiram kēṭkātīrkaḷ. Pala aḻivukaḷai kēṭṭuk koḷḷuṅkaḷ'' (eṉṟu kūṟappaṭum)
Surah Al-Furqan, Verse 14
قُلۡ أَذَٰلِكَ خَيۡرٌ أَمۡ جَنَّةُ ٱلۡخُلۡدِ ٱلَّتِي وُعِدَ ٱلۡمُتَّقُونَۚ كَانَتۡ لَهُمۡ جَزَآءٗ وَمَصِيرٗا
(napiyē! Avarkaḷai nōkki) nīr kēṭpīrāka: ‘‘Anta narakam mēlā? Allatu paricuttavāṉkaḷukku vākkaḷikkappaṭṭa nilaiyāṉa corkkam mēlā? Atu avarkaḷukku (naṟ)kūliyākavum, avarkaḷ cērumiṭamākavum irukkiṟatu
Surah Al-Furqan, Verse 15
لَّهُمۡ فِيهَا مَا يَشَآءُونَ خَٰلِدِينَۚ كَانَ عَلَىٰ رَبِّكَ وَعۡدٗا مَّسۡـُٔولٗا
‘‘atil avarkaḷ virumpiyatellām avarkaḷukkuk kiṭaikkum. (Atil) avarkaḷ eṉṟeṉṟum taṅkiviṭuvārkaḷ.'' (Napiyē!) Itu umatu iṟaivaṉ mītu (avaṉāl) vākkaḷikkappaṭṭa kaṭamaiyāka irukkiṟatu
Surah Al-Furqan, Verse 16
وَيَوۡمَ يَحۡشُرُهُمۡ وَمَا يَعۡبُدُونَ مِن دُونِ ٱللَّهِ فَيَقُولُ ءَأَنتُمۡ أَضۡلَلۡتُمۡ عِبَادِي هَـٰٓؤُلَآءِ أَمۡ هُمۡ ضَلُّواْ ٱلسَّبِيلَ
(Iṇaivaittu vaṇaṅkiya) avarkaḷaiyum, allāhvaiyaṉṟi avarkaḷ vaṇaṅkik koṇṭirunta teyvaṅkaḷaiyum (vicāraṇaikkāka) oṉṟu cērkkum nāḷil, ‘‘eṉ ivvaṭiyārkaḷai nīṅkaḷ vaḻi keṭuttīrkaḷā? Allatu avarkaḷ tāmākavē vaḻi tavaṟi ceṉṟu viṭṭaṉarā'' eṉṟu (iṟaivaṉ) kēṭpāṉ
Surah Al-Furqan, Verse 17
قَالُواْ سُبۡحَٰنَكَ مَا كَانَ يَنۢبَغِي لَنَآ أَن نَّتَّخِذَ مِن دُونِكَ مِنۡ أَوۡلِيَآءَ وَلَٰكِن مَّتَّعۡتَهُمۡ وَءَابَآءَهُمۡ حَتَّىٰ نَسُواْ ٱلذِّكۡرَ وَكَانُواْ قَوۡمَۢا بُورٗا
ataṟku avai (iṟaivaṉai nōkki) ‘‘nī mikap paricuttamāṉavaṉ. Uṉṉait tavira (maṟṟevaraiyum) nāṅkaḷ eṅkaḷukku pātukāvalarkaḷāka eṭuttukkoḷvatu eṅkaḷukkut takutiyalla. Eṉiṉum, nītāṉ avarkaḷukkum avarkaḷuṭaiya mūtātaikaḷukkum cukapōkattaik koṭuttāy. Ataṉāl avarkaḷ (uṉṉai) niṉaippatai(yum uṉatu aṟivuraiyaiyum) maṟantu (pāvaṅkaḷil mūḻki) aḻintupōkum makkaḷāki viṭṭārkaḷ'' eṉṟu avai kūṟum
Surah Al-Furqan, Verse 18
فَقَدۡ كَذَّبُوكُم بِمَا تَقُولُونَ فَمَا تَسۡتَطِيعُونَ صَرۡفٗا وَلَا نَصۡرٗاۚ وَمَن يَظۡلِم مِّنكُمۡ نُذِقۡهُ عَذَابٗا كَبِيرٗا
(ākavē, anta nirākarippavarkaḷai nōkki ‘‘uṅkaḷai vaḻi keṭuttavai ivaitāṉ eṉṟu) nīṅkaḷ kūṟiyatai ivaiyē poyyākki viṭṭaṉa. Ātalāl, (nam vētaṉaiyait) taṭṭik kaḻikkavum uṅkaḷāl muṭiyātu. (Ivaṟṟiṉ) utaviyaip peṟṟuk koḷḷavum uṅkaḷāl muṭiyātu.. Ākavē, uṅkaḷil evaṉ aniyāyam ceytu koṇṭiruntāṉō avaṉ perum vētaṉaiyaic cuvaikkumpaṭi niccayamāka nām ceyvōm'' (eṉṟu kūṟuvōm)
Surah Al-Furqan, Verse 19
وَمَآ أَرۡسَلۡنَا قَبۡلَكَ مِنَ ٱلۡمُرۡسَلِينَ إِلَّآ إِنَّهُمۡ لَيَأۡكُلُونَ ٱلطَّعَامَ وَيَمۡشُونَ فِي ٱلۡأَسۡوَاقِۗ وَجَعَلۡنَا بَعۡضَكُمۡ لِبَعۡضٖ فِتۡنَةً أَتَصۡبِرُونَۗ وَكَانَ رَبُّكَ بَصِيرٗا
(napiyē!) Umakku muṉṉar nām aṉuppivaitta nam tūtarkaḷellām niccayamāka (um'maip pōl) uṇavu uṇpavarkaḷākavum, kaṭaikaḷukkuc celpavarkaḷākavum iruntārkaḷ. Eṉiṉum, uṅkaḷil cilarai cilarukkuc cōtaṉaiyāka ākki vaittōm. Ākavē, (nampikkaiyāḷarkaḷē! Innirākarippavarkaḷ uṅkaḷai tuṉpuṟuttuvatai) nīṅkaḷum cakittuk koṇṭiruṅkaḷ. (Napiyē!) Umatu iṟaivaṉ (aṉaittaiyum) uṟṟu nōkkiyavaṉākavē irukkiṟāṉ
Surah Al-Furqan, Verse 20
۞وَقَالَ ٱلَّذِينَ لَا يَرۡجُونَ لِقَآءَنَا لَوۡلَآ أُنزِلَ عَلَيۡنَا ٱلۡمَلَـٰٓئِكَةُ أَوۡ نَرَىٰ رَبَّنَاۗ لَقَدِ ٱسۡتَكۡبَرُواْ فِيٓ أَنفُسِهِمۡ وَعَتَوۡ عُتُوّٗا كَبِيرٗا
(Maṟumai nāḷil) nam'maic cantippatai evarkaḷ nampavillaiyō avarkaḷ, ‘‘eṅkaḷ mītu (nēraṭiyākavē) vāṉavarkaḷ iṟakkappaṭa vēṇṭāmā? Allatu (eṅkaḷ kaṇkaḷāl) eṅkaḷ iṟaivaṉaip pārkka vēṇṭāmā?'' Eṉṟu kūṟukiṉṟaṉar. Ivarkaḷ taṅkaḷai mika mikap peritāka eṇṇikkoṇṭu aḷavu kaṭantu (perum pāvattil ceṉṟu) viṭṭaṉar
Surah Al-Furqan, Verse 21
يَوۡمَ يَرَوۡنَ ٱلۡمَلَـٰٓئِكَةَ لَا بُشۡرَىٰ يَوۡمَئِذٖ لِّلۡمُجۡرِمِينَ وَيَقُولُونَ حِجۡرٗا مَّحۡجُورٗا
(avarkaḷ virumpiyavāṟu) vāṉavarkaḷai avarkaḷ kāṇum nāḷil, ikkuṟṟavāḷikaḷai nōkki ‘‘iṉṟaiya tiṉam (uṅkaḷukku aḻivait tavira) vēṟu oru nalla ceytiyum illai'' eṉṟu (avvāṉavarkaḷ) kūṟuvārkaḷ. (Akkuṟṟavāḷikaḷō taṅkaḷai aḻikka varum avvāṉavarkaḷait) ‘‘taṭuttuk koḷḷuṅkaḷ; taṭuttuk koḷḷuṅkaḷ'' eṉṟu captamiṭuvārkaḷ
Surah Al-Furqan, Verse 22
وَقَدِمۡنَآ إِلَىٰ مَا عَمِلُواْ مِنۡ عَمَلٖ فَجَعَلۡنَٰهُ هَبَآءٗ مَّنثُورًا
(im'maiyil) avarkaḷ ceytu koṇṭirunta kāriyaṅkaḷai nām nōkkiṉāl (atil oru naṉmaiyum illātataṉāl) paṟakkum tūcikaḷaip pōl avaṟṟai nām ākkiviṭuvōm
Surah Al-Furqan, Verse 23
أَصۡحَٰبُ ٱلۡجَنَّةِ يَوۡمَئِذٍ خَيۡرٞ مُّسۡتَقَرّٗا وَأَحۡسَنُ مَقِيلٗا
annāḷil (nampikkaiyāḷarkaḷāṉa) corkkavācikaḷō, nalla taṅkumiṭattilum aḻakāṉa (iṉpamāṉa) ōyvu peṟum iṭattilum iruppārkaḷ
Surah Al-Furqan, Verse 24
وَيَوۡمَ تَشَقَّقُ ٱلسَّمَآءُ بِٱلۡغَمَٰمِ وَنُزِّلَ ٱلۡمَلَـٰٓئِكَةُ تَنزِيلًا
vāṉam mēkaṅkaḷāl piḷakkappaṭṭu annāḷil vāṉavarkaḷ kūṭṭam kūṭṭamāka iṟaṅkuvārkaḷ
Surah Al-Furqan, Verse 25
ٱلۡمُلۡكُ يَوۡمَئِذٍ ٱلۡحَقُّ لِلرَّحۡمَٰنِۚ وَكَانَ يَوۡمًا عَلَى ٱلۡكَٰفِرِينَ عَسِيرٗا
annāḷil uṇmaiyāṉa āṭci rahmāṉ oruvaṉukkē irukkum. Nirākarippavarkaḷukku atu mikka kaṭiṉamāṉa nāḷākavum irukkum
Surah Al-Furqan, Verse 26
وَيَوۡمَ يَعَضُّ ٱلظَّالِمُ عَلَىٰ يَدَيۡهِ يَقُولُ يَٰلَيۡتَنِي ٱتَّخَذۡتُ مَعَ ٱلرَّسُولِ سَبِيلٗا
annāḷil aniyāyakkāraṉ taṉ iru kaikaḷaiyum kaṭittuk koṇṭu ‘‘nam tūtaruṭaṉ nāṉum nērāṉa vaḻiyaip piṉpaṟṟic ceṉṟirukka vēṇṭāmā?'' Eṉṟu kūṟuvāṉ
Surah Al-Furqan, Verse 27
يَٰوَيۡلَتَىٰ لَيۡتَنِي لَمۡ أَتَّخِذۡ فُلَانًا خَلِيلٗا
‘‘eṉ tukkamē! (Pāvam ceyyumpaṭit tūṇṭiya) iṉṉavaṉai nāṉ (eṉatu) naṇpaṉāka ākkāmal iruntirukka vēṇṭāmā
Surah Al-Furqan, Verse 28
لَّقَدۡ أَضَلَّنِي عَنِ ٱلذِّكۡرِ بَعۡدَ إِذۡ جَآءَنِيۗ وَكَانَ ٱلشَّيۡطَٰنُ لِلۡإِنسَٰنِ خَذُولٗا
nallupatēcam eṉṉiṭam vantataṉ piṉṉarum atiliruntu avaṉ eṉṉait tiruppi viṭṭāṉē! Anta ṣaittāṉ maṉitaṉukkup perum catikāraṉāka iruntāṉē!'' (Eṉṟum pulampuvāṉ)
Surah Al-Furqan, Verse 29
وَقَالَ ٱلرَّسُولُ يَٰرَبِّ إِنَّ قَوۡمِي ٱتَّخَذُواْ هَٰذَا ٱلۡقُرۡءَانَ مَهۡجُورٗا
(Accamayam nam) tūtar ‘‘eṉ iṟaivaṉē! Niccayamāka eṉ inta makkaḷ inta kur'āṉai muṟṟilum veṟuttu(t taḷḷi) viṭṭārkaḷ'' eṉṟu kūṟuvār
Surah Al-Furqan, Verse 30
وَكَذَٰلِكَ جَعَلۡنَا لِكُلِّ نَبِيٍّ عَدُوّٗا مِّنَ ٱلۡمُجۡرِمِينَۗ وَكَفَىٰ بِرَبِّكَ هَادِيٗا وَنَصِيرٗا
ivvāṟē ovvoru napimārukkum kuṟṟavāḷikaḷai nām etirikaḷāka ēṟpaṭutti iruntōm. (Napiyē!) Umakku nērāṉa vaḻiyai aṟivittu, utavi ceyya umatu iṟaivaṉē pōtumāṉavaṉ
Surah Al-Furqan, Verse 31
وَقَالَ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ لَوۡلَا نُزِّلَ عَلَيۡهِ ٱلۡقُرۡءَانُ جُمۡلَةٗ وَٰحِدَةٗۚ كَذَٰلِكَ لِنُثَبِّتَ بِهِۦ فُؤَادَكَۖ وَرَتَّلۡنَٰهُ تَرۡتِيلٗا
(napiyē!) Evarkaḷ (um'mai) nirākarikkiṟārkaḷō avarkaḷ ‘‘inta vētam muḻuvatum orē taṭavaiyil avarmītu iṟakkappaṭa vēṇṭāmā?'' Eṉṟu kūṟukiṉṟaṉar. (Itai) ivvāṟu nām koñcam koñcamāka iṟakki (varicai muṟaippaṭi) oḻuṅkupaṭuttuvatellām umatu uḷḷattait tiṭappaṭuttuvataṟkākavē ākum
Surah Al-Furqan, Verse 32
وَلَا يَأۡتُونَكَ بِمَثَلٍ إِلَّا جِئۡنَٰكَ بِٱلۡحَقِّ وَأَحۡسَنَ تَفۡسِيرًا
innirākarippavarkaḷ (ettakaiya kēḷvikaḷaik kēṭṭu ataṟkāka āccariyamāṉa) enta utāraṇattai uṅkaḷiṭam avarkaḷ koṇṭu vanta pōtilum (ataiviṭa) uṇmaiyāṉa viṣayattaiyum, aḻakāṉa viyākkiyāṉattaiyum (vivarattaiyum) nām uṅkaḷukku kūṟāmal irukkavillai
Surah Al-Furqan, Verse 33
ٱلَّذِينَ يُحۡشَرُونَ عَلَىٰ وُجُوهِهِمۡ إِلَىٰ جَهَنَّمَ أُوْلَـٰٓئِكَ شَرّٞ مَّكَانٗا وَأَضَلُّ سَبِيلٗا
ivarkaḷtāṉ narakattiṟku mukaṅkuppuṟa iḻuttuc cellappaṭupavarkaḷ. Ivarkaḷtāṉ makākeṭṭa iṭattil taṅkupavarkaḷum vaḻi tavaṟiyavarkaḷum āvārkaḷ
Surah Al-Furqan, Verse 34
وَلَقَدۡ ءَاتَيۡنَا مُوسَى ٱلۡكِتَٰبَ وَجَعَلۡنَا مَعَهُۥٓ أَخَاهُ هَٰرُونَ وَزِيرٗا
(itaṟku muṉṉar) niccayamāka nām mūsāvukku(t ‘tavṟāt' eṉṉum) vētattaik koṭuttiruntōm. Avaruṭaiya cakōtarar hārūṉai avarukku mantiriyākavum ākkiṉōm
Surah Al-Furqan, Verse 35
فَقُلۡنَا ٱذۡهَبَآ إِلَى ٱلۡقَوۡمِ ٱلَّذِينَ كَذَّبُواْ بِـَٔايَٰتِنَا فَدَمَّرۡنَٰهُمۡ تَدۡمِيرٗا
avviruvaraiyum nōkki, ‘‘nam attāṭcikaḷaip poyyākkiya makkaḷiṭam nīṅkaḷ iruvarum celluṅkaḷ'' eṉak kūṟiṉōm. (Avvāṟu avarkaḷ ceṉṟu avarkaḷukkuk kūṟiyatai anta makkaḷ nirākarittu viṭṭataṉāl) nām avarkaḷai aṭiyōṭu aḻittuviṭṭōm
Surah Al-Furqan, Verse 36
وَقَوۡمَ نُوحٖ لَّمَّا كَذَّبُواْ ٱلرُّسُلَ أَغۡرَقۡنَٰهُمۡ وَجَعَلۡنَٰهُمۡ لِلنَّاسِ ءَايَةٗۖ وَأَعۡتَدۡنَا لِلظَّـٰلِمِينَ عَذَابًا أَلِيمٗا
Nūhvuṭaiya makkaḷ (nam) tūtarkaḷaip poyyākkiya camayattil avarkaḷaiyum mūḻkaṭittu, avarkaḷai maṉitarkaḷ aṉaivarukkum ōr attāṭciyāka ākkiṉōm. Ittakaiya aniyāyakkārarkaḷukkut tuṉpuṟuttum vētaṉaiyaiyē nām tayārpaṭutti vaittirukkiṟōm
Surah Al-Furqan, Verse 37
وَعَادٗا وَثَمُودَاْ وَأَصۡحَٰبَ ٱلرَّسِّ وَقُرُونَۢا بَيۡنَ ذَٰلِكَ كَثِيرٗا
ātu, samūtu makkaḷaiyum, ṟas (akaḻ) vācikaḷaiyum, ivarkaḷukkiṭaiyil vacitta iṉṉum pala vakuppiṉaraiyum (nām aḻittirukkiṟōm)
Surah Al-Furqan, Verse 38
وَكُلّٗا ضَرَبۡنَا لَهُ ٱلۡأَمۡثَٰلَۖ وَكُلّٗا تَبَّرۡنَا تَتۡبِيرٗا
(avarkaḷ nalluṇarcci peṟum poruṭṭu aḻintupōṉa muṉṉiruntavarkaḷiṉ carittiraṅkaḷai) avarkaḷ aṉaivarukkum nām pala utāraṇaṅkaḷākak kūṟiṉōm. (Avarkaḷ avaṟṟai nirākarittu viṭavē,) avarkaḷ aṉaivaraiyum nām aṭiyōṭu aḻittu viṭṭōm
Surah Al-Furqan, Verse 39
وَلَقَدۡ أَتَوۡاْ عَلَى ٱلۡقَرۡيَةِ ٱلَّتِيٓ أُمۡطِرَتۡ مَطَرَ ٱلسَّوۡءِۚ أَفَلَمۡ يَكُونُواْ يَرَوۡنَهَاۚ بَلۡ كَانُواْ لَا يَرۡجُونَ نُشُورٗا
niccayamāka (makkāviluḷḷa nirākarippāḷarkaḷ) keṭṭa (kal) māri poḻinta ūriṉ camīpamāka (aṭikkaṭi)c ceṉṟē irukkiṉṟaṉar. Atai ivarkaḷ pārkkavillaiyā? Uṇmaiyil ivarkaḷ (maṟumaiyil) uyir koṭuttu eḻuppappaṭuvatai nampavēyillai
Surah Al-Furqan, Verse 40
وَإِذَا رَأَوۡكَ إِن يَتَّخِذُونَكَ إِلَّا هُزُوًا أَهَٰذَا ٱلَّذِي بَعَثَ ٱللَّهُ رَسُولًا
(napiyē!) Ivarkaḷ um'maik kaṇṭāl um'maip paṟṟi ‘‘ivaraiyā allāh (taṉ) tūtarāka aṉuppi vaittāṉ?'' Eṉṟu parikācamākak kūṟukiṉṟaṉar
Surah Al-Furqan, Verse 41
إِن كَادَ لَيُضِلُّنَا عَنۡ ءَالِهَتِنَا لَوۡلَآ أَن صَبَرۡنَا عَلَيۡهَاۚ وَسَوۡفَ يَعۡلَمُونَ حِينَ يَرَوۡنَ ٱلۡعَذَابَ مَنۡ أَضَلُّ سَبِيلًا
‘‘nām uṟutiyāka illaiyeṉṟāl, nam teyvaṅkaḷai viṭṭum nam'mai ivar vaḻikeṭuttē iruppār'' (eṉṟum kūṟukiṉṟaṉar. Maṟumaiyil) avarkaḷ vētaṉaiyait taṅkaḷ kaṇṇāl kāṇum nērattil vaḻi keṭṭavarkaḷ yār eṉpatai naṉkaṟintu koḷvārkaḷ
Surah Al-Furqan, Verse 42
أَرَءَيۡتَ مَنِ ٱتَّخَذَ إِلَٰهَهُۥ هَوَىٰهُ أَفَأَنتَ تَكُونُ عَلَيۡهِ وَكِيلًا
(napiyē!) Evaṉ taṉ carīra iccaiyai(t tāṉ piṉpaṟṟum) taṉ teyvamāka eṭuttuk koṇṭāṉō avaṉai nīr pārttīrā? (Avaṉ vaḻi tavaṟātu) nīr avaṉukkup pātukāppāḷarāka iruppīrā
Surah Al-Furqan, Verse 43
أَمۡ تَحۡسَبُ أَنَّ أَكۡثَرَهُمۡ يَسۡمَعُونَ أَوۡ يَعۡقِلُونَۚ إِنۡ هُمۡ إِلَّا كَٱلۡأَنۡعَٰمِ بَلۡ هُمۡ أَضَلُّ سَبِيلًا
Avarkaḷil perumpālāṉavarkaḷ (umatu vārttaikaḷaik kātāl) kēṭkiṟārkaḷ eṉṟō allatu atai(t taṅkaḷ maṉatāl) uṇarntu pārkkiṟārkaḷ eṉṟō nīṅkaḷ eṇṇik koṇṭīrā? Aṉṟu! Avarkaḷ mirukaṅkaḷaip pōṉṟavarkaḷē tavira, vēṟillai. Māṟāka, (mirukaṅkaḷai viṭa) mikavum vaḻikeṭṭavarkaḷākavum irukkiṉṟaṉar
Surah Al-Furqan, Verse 44
أَلَمۡ تَرَ إِلَىٰ رَبِّكَ كَيۡفَ مَدَّ ٱلظِّلَّ وَلَوۡ شَآءَ لَجَعَلَهُۥ سَاكِنٗا ثُمَّ جَعَلۡنَا ٱلشَّمۡسَ عَلَيۡهِ دَلِيلٗا
(napiyē!) Umatu iṟaivaṉ niḻalai evvāṟu (kuṟaittu, piṉpu atai) nīṭṭukiṟāṉ eṉpatai nīr kavaṉikkavillaiyā? Avaṉ nāṭiyiruntāl, atai orē nilaiyil vaittirukka muṭiyum. Cūriyaṉai niḻalukku vaḻikāṭṭiyāka nāmtāṉ ākkiṉōm
Surah Al-Furqan, Verse 45
ثُمَّ قَبَضۡنَٰهُ إِلَيۡنَا قَبۡضٗا يَسِيرٗا
piṉṉar nāmtāṉ atai ciṟukac ciṟukak kuṟaittu viṭukiṟōm
Surah Al-Furqan, Verse 46
وَهُوَ ٱلَّذِي جَعَلَ لَكُمُ ٱلَّيۡلَ لِبَاسٗا وَٱلنَّوۡمَ سُبَاتٗا وَجَعَلَ ٱلنَّهَارَ نُشُورٗا
avaṉtāṉ uṅkaḷukku iravaip pōrvaiyākavum, tūkkattai ōyvaḷikkak kūṭiyatākavum, pakalai (uṅkaḷ) naṭamāṭṭattiṟkāka (pirakācamāka)vum ākkiṉāṉ
Surah Al-Furqan, Verse 47
وَهُوَ ٱلَّذِيٓ أَرۡسَلَ ٱلرِّيَٰحَ بُشۡرَۢا بَيۡنَ يَدَيۡ رَحۡمَتِهِۦۚ وَأَنزَلۡنَا مِنَ ٱلسَّمَآءِ مَآءٗ طَهُورٗا
avaṉtāṉ maḻaikku muṉṉatāka (kuḷirnta) kāṟṟai naṟceytiyāka aṉuppi vaikkiṟāṉ. (Maṉitarkaḷē!) Nāmtāṉ mēkattiliruntu paricuttamāṉa nīrai poḻiyac ceykiṟōm
Surah Al-Furqan, Verse 48
لِّنُحۡـِۧيَ بِهِۦ بَلۡدَةٗ مَّيۡتٗا وَنُسۡقِيَهُۥ مِمَّا خَلَقۡنَآ أَنۡعَٰمٗا وَأَنَاسِيَّ كَثِيرٗا
iṟanta pūmikku ataikkoṇṭu nām uyir koṭuttu nam paṭaippukaḷil āṭu, māṭu, oṭṭakam pōṉṟa uyiriṉaṅkaḷukkum pala maṉitarkaḷukkum ataip pukaṭṭukiṟōm
Surah Al-Furqan, Verse 49
وَلَقَدۡ صَرَّفۡنَٰهُ بَيۡنَهُمۡ لِيَذَّكَّرُواْ فَأَبَىٰٓ أَكۡثَرُ ٱلنَّاسِ إِلَّا كُفُورٗا
avarkaḷ nalluṇarcci peṟum poruṭṭu ivviṣayattaip palavāṟāka avarkaḷukku eṭutturaittōm. Eṉiṉum, maṉitarkaḷil perumpālāṉavarkaḷ mikka naṉṟi keṭṭavarkaḷākavē irukkiṉṟaṉar
Surah Al-Furqan, Verse 50
وَلَوۡ شِئۡنَا لَبَعَثۡنَا فِي كُلِّ قَرۡيَةٖ نَّذِيرٗا
nām nāṭiyiruntāl ovvoru ūrukkum accamūṭṭi eccarikkai ceyyakkūṭiya ovvoru tūtarai (iṉṟaiya tiṉamum) nām aṉuppiyē iruppōm
Surah Al-Furqan, Verse 51
فَلَا تُطِعِ ٱلۡكَٰفِرِينَ وَجَٰهِدۡهُم بِهِۦ جِهَادٗا كَبِيرٗا
ākavē, (napiyē!) Nīr inta naṉṟi keṭṭavarkaḷukku kaṭṭuppaṭātīr. Inta kur'āṉai (ātāramāka) koṇṭu nīr avarkaḷiṭattil perum pōrāka pōrāṭuvīrāka
Surah Al-Furqan, Verse 52
۞وَهُوَ ٱلَّذِي مَرَجَ ٱلۡبَحۡرَيۡنِ هَٰذَا عَذۡبٞ فُرَاتٞ وَهَٰذَا مِلۡحٌ أُجَاجٞ وَجَعَلَ بَيۡنَهُمَا بَرۡزَخٗا وَحِجۡرٗا مَّحۡجُورٗا
Avaṉtāṉ iru kaṭalkaḷaiyum oṉṟu cērttirukkiṟāṉ. Oṉṟu, mikka iṉpamum maturamumāṉa taṇṇīr. Maṟṟoṉṟu, uppum kacappumāṉa taṇṇīr. (Ivai oṉṟōṭoṉṟu kalantu viṭātirukkum poruṭṭu) ivviraṇṭukkum iṭaiyil tiraiyaiyum, mīṟa muṭiyāta oru taṭaiyaiyum ēṟpaṭutti irukkiṟāṉ
Surah Al-Furqan, Verse 53
وَهُوَ ٱلَّذِي خَلَقَ مِنَ ٱلۡمَآءِ بَشَرٗا فَجَعَلَهُۥ نَسَبٗا وَصِهۡرٗاۗ وَكَانَ رَبُّكَ قَدِيرٗا
avaṉtāṉ (oru tuḷi) taṇṇīriliruntu maṉitaṉai uṟpatti ceykiṟāṉ. Piṉṉar, avaṉukkuc cantatikaḷaiyum campantikaḷaiyum ākkukiṟāṉ. (Napiyē!) Umatu iṟaivaṉ (tāṉ virumpiyavāṟellām ceyya) āṟṟaluṭaiyavaṉākavē irukkiṟāṉ
Surah Al-Furqan, Verse 54
وَيَعۡبُدُونَ مِن دُونِ ٱللَّهِ مَا لَا يَنفَعُهُمۡ وَلَا يَضُرُّهُمۡۗ وَكَانَ ٱلۡكَافِرُ عَلَىٰ رَبِّهِۦ ظَهِيرٗا
ivvāṟiruntum avarkaḷō taṅkaḷukku naṉmaiyum, tīmaiyum ceyya caktiyaṟṟatai allāhvai aṉṟi vaṇaṅkukiṉṟaṉar. Nirākarippavarkaḷ taṅkaḷ iṟaivaṉukku virōtamāṉavarkaḷāka irukkiṉṟaṉar
Surah Al-Furqan, Verse 55
وَمَآ أَرۡسَلۡنَٰكَ إِلَّا مُبَشِّرٗا وَنَذِيرٗا
(napiyē!) Naṟceyti kūṟupavarākavum, accamūṭṭi eccarippavarākavumē tavira, um'mai nām aṉuppavillai
Surah Al-Furqan, Verse 56
قُلۡ مَآ أَسۡـَٔلُكُمۡ عَلَيۡهِ مِنۡ أَجۡرٍ إِلَّا مَن شَآءَ أَن يَتَّخِذَ إِلَىٰ رَبِّهِۦ سَبِيلٗا
(avarkaḷai nōkki) ‘‘itaṟkāka nāṉ uṅkaḷiṭam oru kūliyaiyum kēṭkavillai. Āyiṉum, evaṉ taṉ iṟaivaṉiṉ vaḻiyil cella virumpukiṟāṉō avaṉ celvatai (nīṅkaḷ taṭai ceyyāmal iruppatai)yē (nāṉ uṅkaḷiṭam) virumpukiṟēṉ'' eṉṟu (napiyē!) Kūṟuvīrāka
Surah Al-Furqan, Verse 57
وَتَوَكَّلۡ عَلَى ٱلۡحَيِّ ٱلَّذِي لَا يَمُوتُ وَسَبِّحۡ بِحَمۡدِهِۦۚ وَكَفَىٰ بِهِۦ بِذُنُوبِ عِبَادِهِۦ خَبِيرًا
maraṇamaṟṟa eṉṟum nirantaramāṉa allāhvaiyē nīr nampuvīrāka. Avaṉuṭaiya pukaḻaik kūṟi avaṉait tuti ceytu varuvīrāka. Avaṉ taṉ aṭiyārkaḷiṉ pāvaṅkaḷai aṟintiruppatē pōtumāṉatu. (Ataṟkuriya taṇṭaṉaiyai avaṉ koṭuppāṉ)
Surah Al-Furqan, Verse 58
ٱلَّذِي خَلَقَ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضَ وَمَا بَيۡنَهُمَا فِي سِتَّةِ أَيَّامٖ ثُمَّ ٱسۡتَوَىٰ عَلَى ٱلۡعَرۡشِۖ ٱلرَّحۡمَٰنُ فَسۡـَٔلۡ بِهِۦ خَبِيرٗا
avaṉ ettakaiyavaṉeṉṟāl vāṉaṅkaḷaiyum, pūmiyaiyum, ivaṟṟukku mattiyil uḷḷavaṟṟaiyum āṟu nāḷkaḷil paṭaittāṉ. Piṉṉar, avaṉ ‘arṣiṉ' mītu (taṉ makimaikkut takkavāṟu) uyarntu viṭṭāṉ. Avaṉtāṉ rahmāṉ (-aḷavaṟṟa aruḷāḷaṉ). Itaip paṟṟit terintavarkaḷaik kēṭṭaṟintu koḷvīrāka
Surah Al-Furqan, Verse 59
وَإِذَا قِيلَ لَهُمُ ٱسۡجُدُواْۤ لِلرَّحۡمَٰنِ قَالُواْ وَمَا ٱلرَّحۡمَٰنُ أَنَسۡجُدُ لِمَا تَأۡمُرُنَا وَزَادَهُمۡ نُفُورٗا۩
(Ākavē,) anta rahmāṉaic ciram paṇintu vaṇaṅkuṅkaḷ eṉa avarkaḷukkuk kūṟappaṭṭāl, avarkaḷukku veṟuppu atikarittu ‘‘rahmāṉ yār? Nīṅkaḷ kūṟiyavarkaḷukkellām nām ciram paṇintu vaṇaṅkuvatā?'' Eṉṟu kēṭkiṉṟaṉar
Surah Al-Furqan, Verse 60
تَبَارَكَ ٱلَّذِي جَعَلَ فِي ٱلسَّمَآءِ بُرُوجٗا وَجَعَلَ فِيهَا سِرَٰجٗا وَقَمَرٗا مُّنِيرٗا
(anta rahmāṉ) mikka pākkiyamuṭaiyavaṉ. Avaṉtāṉ vāṉattil naṭcattiraṅkaḷai amaittu, atil (cūriya) oḷiyaiyum, pirakācam tarakkūṭiya cantiraṉaiyum amaittāṉ
Surah Al-Furqan, Verse 61
وَهُوَ ٱلَّذِي جَعَلَ ٱلَّيۡلَ وَٱلنَّهَارَ خِلۡفَةٗ لِّمَنۡ أَرَادَ أَن يَذَّكَّرَ أَوۡ أَرَادَ شُكُورٗا
avaṉtāṉ iravaiyum, pakalaiyum māṟi māṟi varumpaṭi ceytirukkiṟāṉ. (Itaik koṇṭu) evarkaḷ nalluṇarcci peṟṟu, avaṉukku naṉṟi celutta virumpukiṟārkaḷō avarkaḷukkāka (itaik kūṟukiṟāṉ)
Surah Al-Furqan, Verse 62
وَعِبَادُ ٱلرَّحۡمَٰنِ ٱلَّذِينَ يَمۡشُونَ عَلَى ٱلۡأَرۡضِ هَوۡنٗا وَإِذَا خَاطَبَهُمُ ٱلۡجَٰهِلُونَ قَالُواْ سَلَٰمٗا
rahmāṉuṭaiya aṭiyārkaḷ: Pūmiyil (aṭakkamākavum) paṇivākavum naṭappārkaḷ. Mūṭarkaḷ avarkaḷuṭaṉ tarkkikka muṟpaṭṭāl ‘salām' kūṟi (avarkaḷai viṭṭu vilaki) viṭuvārkaḷ
Surah Al-Furqan, Verse 63
وَٱلَّذِينَ يَبِيتُونَ لِرَبِّهِمۡ سُجَّدٗا وَقِيَٰمٗا
avarkaḷ taṅkaḷ iṟaivaṉai, niṉṟavarkaḷākavum ciram paṇintavarkaḷākavum iravellām vaṇaṅkuvārkaḷ
Surah Al-Furqan, Verse 64
وَٱلَّذِينَ يَقُولُونَ رَبَّنَا ٱصۡرِفۡ عَنَّا عَذَابَ جَهَنَّمَۖ إِنَّ عَذَابَهَا كَانَ غَرَامًا
avarkaḷ “eṅkaḷ iṟaivaṉē! Narakattiṉ vētaṉaiyai eṅkaḷai viṭṭu nī taṭuttuk koḷvāyāka! Ēṉeṉṟāl, ataṉ vētaṉaiyāṉatu niccayamāka nilaiyāṉa tuṉpamākum'' eṉṟu pirārttaṉai ceyvārkaḷ
Surah Al-Furqan, Verse 65
إِنَّهَا سَآءَتۡ مُسۡتَقَرّٗا وَمُقَامٗا
‘‘ciṟitu nēramō allatu eppoḻutumō taṅkuvataṟkum atu mikak keṭṭa iṭamākum (ākavē, atil iruntu eṅkaḷai nī pātukāttukkoḷ'' eṉṟu pirārttippārkaḷ)
Surah Al-Furqan, Verse 66
وَٱلَّذِينَ إِذَآ أَنفَقُواْ لَمۡ يُسۡرِفُواْ وَلَمۡ يَقۡتُرُواْ وَكَانَ بَيۡنَ ذَٰلِكَ قَوَامٗا
avarkaḷ tāṉam koṭuttāl aḷavu kaṭantum koṭuttuviṭa māṭṭārkaḷ; kañcattaṉamum ceyyamāṭṭārkaḷ. Itaṟku mattiya tarattil koṭuppārkaḷ
Surah Al-Furqan, Verse 67
وَٱلَّذِينَ لَا يَدۡعُونَ مَعَ ٱللَّهِ إِلَٰهًا ءَاخَرَ وَلَا يَقۡتُلُونَ ٱلنَّفۡسَ ٱلَّتِي حَرَّمَ ٱللَّهُ إِلَّا بِٱلۡحَقِّ وَلَا يَزۡنُونَۚ وَمَن يَفۡعَلۡ ذَٰلِكَ يَلۡقَ أَثَامٗا
Avarkaḷ allāhvuṭaṉ vēṟoru kaṭavuḷai aḻaikka māṭṭārkaḷ. (Kolai ceyyak kūṭāteṉṟu) allāh taṭuttirukkum em'maṉitaṉaiyum avarkaḷ niyāyamiṉṟik kolai ceyya māṭṭārkaḷ; vipacāramum ceyya māṭṭārkaḷ. Ākavē, evaṉēṉum ittakaiya tīya kāriyaṅkaḷaic ceyya muṟpaṭṭāl, avaṉ (ataṟkuriya) taṇṭaṉaiyai aṭaiya vēṇṭiyatutāṉ
Surah Al-Furqan, Verse 68
يُضَٰعَفۡ لَهُ ٱلۡعَذَابُ يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِ وَيَخۡلُدۡ فِيهِۦ مُهَانًا
maṟumai nāḷilō avaṉuṭaiya vētaṉai iraṭṭippāka ākkappaṭṭu iḻivupaṭṭavaṉāka anta vētaṉaiyil eṉṟeṉṟum taṅkiviṭuvāṉ
Surah Al-Furqan, Verse 69
إِلَّا مَن تَابَ وَءَامَنَ وَعَمِلَ عَمَلٗا صَٰلِحٗا فَأُوْلَـٰٓئِكَ يُبَدِّلُ ٱللَّهُ سَيِّـَٔاتِهِمۡ حَسَنَٰتٖۗ وَكَانَ ٱللَّهُ غَفُورٗا رَّحِيمٗا
āyiṉum, (avarkaḷil) evarkaḷ pāvattiliruntu vilaki (maṉṉippuk kōri) nampikkaikoṇṭu naṟceyalkaḷaic ceykiṟārkaḷō, attakaiyavarkaḷ (muṉṉar ceytuviṭṭa) pāvaṅkaḷai allāh (maṉṉippatu maṭṭumalla; avaṟṟai) naṉmaikaḷākavum māṟṟiviṭukiṟāṉ. Allāh mikka maṉṉippavaṉum makā karuṇaiyuṭaiyavaṉākavum irukkiṟāṉ
Surah Al-Furqan, Verse 70
وَمَن تَابَ وَعَمِلَ صَٰلِحٗا فَإِنَّهُۥ يَتُوبُ إِلَى ٱللَّهِ مَتَابٗا
ākavē, evarkaḷ kaicētappaṭṭu (pāvattiliruntu) vilaki maṉṉippuk kōruvatuṭaṉ, naṟceyalkaḷaic ceykiṟārkaḷō avarkaḷ, niccayamāka muṟṟilum allāhviṭamē tirumpiviṭukiṉṟaṉar
Surah Al-Furqan, Verse 71
وَٱلَّذِينَ لَا يَشۡهَدُونَ ٱلزُّورَ وَإِذَا مَرُّواْ بِٱللَّغۡوِ مَرُّواْ كِرَامٗا
iṉṉum, evarkaḷ poy cāṭci collāmalum (vīṇāṉa kāriyam naṭaipeṟum iṭattiṟkuc cellāmalum) orukkāl (attakaiya iṭattiṟkuc) cellumpaṭi ēṟpaṭṭu viṭṭapōtilum (atil campantappaṭātu) kaṇṇiyamāṉa muṟaiyil (ataik kaṭantu) ceṉṟu viṭukiṟārkaḷō avarkaḷum
Surah Al-Furqan, Verse 72
وَٱلَّذِينَ إِذَا ذُكِّرُواْ بِـَٔايَٰتِ رَبِّهِمۡ لَمۡ يَخِرُّواْ عَلَيۡهَا صُمّٗا وَعُمۡيَانٗا
iṉṉum evarkaḷ taṅkaḷ iṟaivaṉiṉ vacaṉaṅkaḷ ōtik kāṇpikkappaṭṭāl kuruṭarkaḷaip pōlum ceviṭarkaḷaip pōlum ataṉ mītu (aṭittu) viḻāmal; (atai muṟṟilum naṉkuṇarntu koḷvatuṭaṉ ataṉpaṭi ceyalpaṭukiṟārkaḷō avarkaḷum)
Surah Al-Furqan, Verse 73
وَٱلَّذِينَ يَقُولُونَ رَبَّنَا هَبۡ لَنَا مِنۡ أَزۡوَٰجِنَا وَذُرِّيَّـٰتِنَا قُرَّةَ أَعۡيُنٖ وَٱجۡعَلۡنَا لِلۡمُتَّقِينَ إِمَامًا
Mēlum, evarkaḷ ‘‘eṅkaḷ iṟaivaṉē! Eṅkaḷ maṉaivikaḷaiyum, eṅkaḷ makkaḷaiyum eṅkaḷukkuk kaṇ kuḷircciyākki vaittaruḷvāyāka! Iṟaiyaccamuḷḷavarkaḷukku vaḻikāṭṭiyākavum eṅkaḷai nī ākkuvāyāka!'' Eṉṟu pirārttippārkaḷō avarkaḷum
Surah Al-Furqan, Verse 74
أُوْلَـٰٓئِكَ يُجۡزَوۡنَ ٱلۡغُرۡفَةَ بِمَا صَبَرُواْ وَيُلَقَّوۡنَ فِيهَا تَحِيَّةٗ وَسَلَٰمًا
ākiya ittakaiyavarkaḷukku, avarkaḷ (pala nalla kāriyaṅkaḷaic ceytiruppatuṭaṉ avaṟṟaic ceyyumpōtu ēṟpaṭṭa) ciramaṅkaḷaic cakittuk koṇṭataṉ kāraṇamāka uyarnta māḷikaikaḷ (maṟumaiyil) koṭukkappaṭum. ‘‘Salām (uṇṭāvatāka)'' eṉṟu pōṟṟi atil avarkaḷ varavēṟkappaṭuvārkaḷ
Surah Al-Furqan, Verse 75
خَٰلِدِينَ فِيهَاۚ حَسُنَتۡ مُسۡتَقَرّٗا وَمُقَامٗا
eṉṟeṉṟum atil taṅkiviṭuvārkaḷ. Ciṟitu nēram taṅkuvatāyiṉum cari, eṉṟeṉṟum taṅkuvatāyiṉum cari, atu mikka (nalla) aḻakāṉa taṅkumiṭam ākum
Surah Al-Furqan, Verse 76
قُلۡ مَا يَعۡبَؤُاْ بِكُمۡ رَبِّي لَوۡلَا دُعَآؤُكُمۡۖ فَقَدۡ كَذَّبۡتُمۡ فَسَوۡفَ يَكُونُ لِزَامَۢا
(napiyē!) Kūṟuvīrāka: ‘‘Nīṅkaḷ eṉ iṟaivaṉai(k keñcip) pirārttaṉai ceyyāviṭil (ataṟkāka) avaṉ uṅkaḷaip poruṭpaṭuttamāṭṭāṉ. Ēṉeṉṟāl, nīṅkaḷ (avaṉuṭaiya vacaṉaṅkaḷai) niccayamāka poyyākkik koṇṭē irukkiṟīrkaḷ. Ākavē, ataṉ vētaṉai (uṅkaḷaik) kaṇṭippākap piṭittē tīrum
Surah Al-Furqan, Verse 77