Surah Ash-Shuara - Tamil Translation by Abdulhameed Baqavi
طسٓمٓ
tā sīm mīm. (Napiyē!) Ivai teḷivāṉa ivvētattiṉ vacaṉaṅkaḷākum
Surah Ash-Shuara, Verse 1
تِلۡكَ ءَايَٰتُ ٱلۡكِتَٰبِ ٱلۡمُبِينِ
tā sīm mīm. (Napiyē!) Ivai teḷivāṉa ivvētattiṉ vacaṉaṅkaḷākum
Surah Ash-Shuara, Verse 2
لَعَلَّكَ بَٰخِعٞ نَّفۡسَكَ أَلَّا يَكُونُواْ مُؤۡمِنِينَ
(napiyē!) Avarkaḷ (um'mai) nampikkai koḷḷātataṉ kāraṇamāka (tukkattāl) nīṅkaḷ taṟkolai ceytu koḷvīr pōlum
Surah Ash-Shuara, Verse 3
إِن نَّشَأۡ نُنَزِّلۡ عَلَيۡهِم مِّنَ ٱلسَّمَآءِ ءَايَةٗ فَظَلَّتۡ أَعۡنَٰقُهُمۡ لَهَا خَٰضِعِينَ
nām virumpiṉāl avarkaḷuṭaiya kaḻuttukaḷ paṇintu kuṉintu varumpaṭi (vētaṉai) ceyyakkūṭiya attāṭcikaḷai vāṉattiliruntu avarkaḷ mītu nām iṟakkiyiruppōm
Surah Ash-Shuara, Verse 4
وَمَا يَأۡتِيهِم مِّن ذِكۡرٖ مِّنَ ٱلرَّحۡمَٰنِ مُحۡدَثٍ إِلَّا كَانُواْ عَنۡهُ مُعۡرِضِينَ
rahmāṉiṭamiruntu putitāṉa oru nallupatēcam varumpōtellām atai avarkaḷ (nirākarittu) puṟakkaṇikkāmal iruppatillai
Surah Ash-Shuara, Verse 5
فَقَدۡ كَذَّبُواْ فَسَيَأۡتِيهِمۡ أَنۢبَـٰٓؤُاْ مَا كَانُواْ بِهِۦ يَسۡتَهۡزِءُونَ
(Ākavē, itaiyum) niccayamāka avarkaḷ poyyākkukiṉṟaṉar. Eṉiṉum, avarkaḷ etaip (poyyākkip) parikacittuk koṇṭirukkiṟārkaḷō ataṉ (uṇmai) ceytikaḷ niccayamāka avarkaḷiṭam vantē tīrum
Surah Ash-Shuara, Verse 6
أَوَلَمۡ يَرَوۡاْ إِلَى ٱلۡأَرۡضِ كَمۡ أَنۢبَتۡنَا فِيهَا مِن كُلِّ زَوۡجٖ كَرِيمٍ
avarkaḷ pūmiyaip pārkkavillaiyā? Atil ovvoru vakaiyilum (payaṉaḷikkak kūṭiya) mēlāṉa ettaṉaiyō puṟpūṇṭukaḷai jōṭi jōṭiyākavē nām muḷaippittu irukkiṟōm
Surah Ash-Shuara, Verse 7
إِنَّ فِي ذَٰلِكَ لَأٓيَةٗۖ وَمَا كَانَ أَكۡثَرُهُم مُّؤۡمِنِينَ
niccayamāka itil ōr attāṭci irukkiṟatu. Eṉiṉum, avarkaḷil perumpālāṉavarkaḷ nampikkai koḷḷavillai
Surah Ash-Shuara, Verse 8
وَإِنَّ رَبَّكَ لَهُوَ ٱلۡعَزِيزُ ٱلرَّحِيمُ
(napiyē!) Umatu iṟaivaṉ niccayamāka (aṉaivaraiyum) mikaittavaṉ,makā karuṇaiyuṭaiyavaṉ āvāṉ
Surah Ash-Shuara, Verse 9
وَإِذۡ نَادَىٰ رَبُّكَ مُوسَىٰٓ أَنِ ٱئۡتِ ٱلۡقَوۡمَ ٱلظَّـٰلِمِينَ
(napiyē!) Umatu iṟaivaṉ mūsāvai aḻaittu ‘‘nīr aniyāyakkārarkaḷāṉa ḥpir'avṉuṭaiya makkaḷiṭam celvīrāka'' eṉak kūṟiyatai nīr kavaṉittup pārppīrāka
Surah Ash-Shuara, Verse 10
قَوۡمَ فِرۡعَوۡنَۚ أَلَا يَتَّقُونَ
‘‘avarkaḷ (eṉakkup) payappaṭa māṭṭārkaḷā?'' (Eṉṟu umatu iṟaivaṉ kēṭṭāṉ)
Surah Ash-Shuara, Verse 11
قَالَ رَبِّ إِنِّيٓ أَخَافُ أَن يُكَذِّبُونِ
ataṟku avar ‘‘eṉ iṟaivaṉē! Avarkaḷ eṉṉaip poyyākki viṭuvārkaḷ eṉa nāṉ payappaṭukiṟēṉ'' eṉṟār
Surah Ash-Shuara, Verse 12
وَيَضِيقُ صَدۡرِي وَلَا يَنطَلِقُ لِسَانِي فَأَرۡسِلۡ إِلَىٰ هَٰرُونَ
iṉṉum, “(avvāṟu avarkaḷ poyyākkiṉāl) eṉ maṉamuṭaintu viṭum. (Attuṭaṉ eṉakkuk kōṉal iruppatāl) eṉ nāvāl (cariyākap) pēcamuṭiyātu. Ātalāl (eṉṉuṭaṉ) varumāṟu hārūṉukku nī aṟivippāyāka
Surah Ash-Shuara, Verse 13
وَلَهُمۡ عَلَيَّ ذَنۢبٞ فَأَخَافُ أَن يَقۡتُلُونِ
mēlum, eṉ mītu avarkaḷukku oru kuṟṟaccāṭṭutalum irukkiṟatu. Ataṟkāka avarkaḷ eṉṉaik kolai ceytu viṭuvārkaḷ eṉa nāṉ payappaṭukiṟēṉ'' (eṉṟum kūṟiṉār)
Surah Ash-Shuara, Verse 14
قَالَ كَلَّاۖ فَٱذۡهَبَا بِـَٔايَٰتِنَآۖ إِنَّا مَعَكُم مُّسۡتَمِعُونَ
ataṟku (iṟaivaṉ) kūṟiyatāvatu: ‘‘Avvāṟalla (payappaṭātīr; hārūṉaiyum aḻaittuk koṇṭu) nīṅkaḷ iruvarum eṉ attāṭcikaḷai (eṭuttu)k koṇṭu celluṅkaḷ. Niccayamāka nāṉ uṅkaḷuṭaṉ iruntu (aṉaittaiyum) kēṭṭuk koṇṭiruppēṉ
Surah Ash-Shuara, Verse 15
فَأۡتِيَا فِرۡعَوۡنَ فَقُولَآ إِنَّا رَسُولُ رَبِّ ٱلۡعَٰلَمِينَ
Ākavē, nīṅkaḷiruvarum ḥpir'avṉiṭam ceṉṟu, ‘‘niccayamāka nāṅkaḷ ulakattār aṉaivaraiyum paṭaittu paripālippavaṉiṉ tūtarkaḷāvōm
Surah Ash-Shuara, Verse 16
أَنۡ أَرۡسِلۡ مَعَنَا بَنِيٓ إِسۡرَـٰٓءِيلَ
ākavē, ‘‘isrāyīliṉ cantatikaḷai nī eṅkaḷuṭaṉ aṉuppiviṭu'' eṉak kūṟuṅkaḷ! (Eṉpatākavum kaṭṭaḷaiyiṭṭāṉ)
Surah Ash-Shuara, Verse 17
قَالَ أَلَمۡ نُرَبِّكَ فِينَا وَلِيدٗا وَلَبِثۡتَ فِينَا مِنۡ عُمُرِكَ سِنِينَ
(avvāṟē avarkaḷ ḥpir'avṉiṭam ceṉṟu kūṟavē) ataṟkavaṉ (mūsāvai nōkki) “nāṅkaḷ um'maik kuḻantaiyāka eṭuttukkoṇṭu vaḷarkkavillaiyā? Nīr (umatu vālipattai aṭaiyum varai) pala varuṭaṅkaḷ nam'miṭam vāḻntiruntīr
Surah Ash-Shuara, Verse 18
وَفَعَلۡتَ فَعۡلَتَكَ ٱلَّتِي فَعَلۡتَ وَأَنتَ مِنَ ٱلۡكَٰفِرِينَ
nīr cey(yat takā)ta (oru) kāriyattaiyum ceytīr! (Atai maṉṉittiruntum) nīr naṉṟi keṭṭavarākavē irukkiṟīr'' eṉṟāṉ
Surah Ash-Shuara, Verse 19
قَالَ فَعَلۡتُهَآ إِذٗا وَأَنَا۠ مِنَ ٱلضَّآلِّينَ
ataṟku mūsā kūṟiṉār: ‘‘Nāṉ aṟiyātavaṉāka irunta nilaimaiyil atai nāṉ ceytēṉ
Surah Ash-Shuara, Verse 20
فَفَرَرۡتُ مِنكُمۡ لَمَّا خِفۡتُكُمۡ فَوَهَبَ لِي رَبِّي حُكۡمٗا وَجَعَلَنِي مِنَ ٱلۡمُرۡسَلِينَ
ātalāl nāṉ uṅkaḷukkup payantu uṅkaḷai viṭṭum ōṭiviṭṭēṉ. Eṉiṉum, eṉ iṟaivaṉ eṉakku ñāṉattaik koṭuttut taṉ tūtarākavum eṉṉai ākkiṉāṉ
Surah Ash-Shuara, Verse 21
وَتِلۡكَ نِعۡمَةٞ تَمُنُّهَا عَلَيَّ أَنۡ عَبَّدتَّ بَنِيٓ إِسۡرَـٰٓءِيلَ
ākavē, nī isrāyīliṉ cantatikaḷai aṭimaiyāka vaittuk koṇṭirukkum nilaimaiyil, itu nī eṉakkuc colli kāṇpikkak kūṭiya oru naṉṟiyākumā?'' (Ivvāṟu mūsā kūṟiṉār)
Surah Ash-Shuara, Verse 22
قَالَ فِرۡعَوۡنُ وَمَا رَبُّ ٱلۡعَٰلَمِينَ
‘‘ulakattāriṉ iṟaivaṉ yār?'' Eṉa ḥpir'avṉ kēṭṭāṉ
Surah Ash-Shuara, Verse 23
قَالَ رَبُّ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِ وَمَا بَيۡنَهُمَآۖ إِن كُنتُم مُّوقِنِينَ
ataṟku (mūsā) ‘‘vāṉaṅkaḷ, pūmi iṉṉum ivaṟṟukku mattiyil uḷḷavaṟṟiṉ iṟaivaṉtāṉ (ulakattāriṉ iṟaivaṉum āvāṉ). (Ivvuṇmaiyai) nīṅkaḷ nampikkai koḷpavarkaḷāka iruntāl (nampikkai koḷḷuṅkaḷ)'' eṉṟu kūṟiṉār
Surah Ash-Shuara, Verse 24
قَالَ لِمَنۡ حَوۡلَهُۥٓ أَلَا تَسۡتَمِعُونَ
ataṟkavaṉ, taṉṉaic cūḻa iruntavarkaḷai nōkki ‘‘nīṅkaḷ itaic ceviyuṟa villaiyā?'' Eṉṟu kūṟiṉāṉ
Surah Ash-Shuara, Verse 25
قَالَ رَبُّكُمۡ وَرَبُّ ءَابَآئِكُمُ ٱلۡأَوَّلِينَ
ataṟkavar ‘‘ (avaṉtāṉ) uṅkaḷ iṟaivaṉum (uṅkaḷukku) muṉ ceṉṟu pōṉa uṅkaḷ mūtātaikaḷiṉ iṟaivaṉum āvāṉ'' eṉṟu kūṟiṉār
Surah Ash-Shuara, Verse 26
قَالَ إِنَّ رَسُولَكُمُ ٱلَّذِيٓ أُرۡسِلَ إِلَيۡكُمۡ لَمَجۡنُونٞ
Ataṟku (ḥpir'avṉ avarkaḷai nōkki) ‘‘uṅkaḷiṭam aṉuppappaṭṭa(tākak kūṟum) intat tūtar niccayamāka cuttap paittiyakkārar'' eṉṟu coṉṉāṉ
Surah Ash-Shuara, Verse 27
قَالَ رَبُّ ٱلۡمَشۡرِقِ وَٱلۡمَغۡرِبِ وَمَا بَيۡنَهُمَآۖ إِن كُنتُمۡ تَعۡقِلُونَ
ataṟku (mūsā) ‘‘kīḻ nāṭu mēl nāṭu iṉṉum itaṟku mattiyiluḷḷa tēcaṅkaḷiṉ iṟaivaṉum (avaṉtāṉ). Nīṅkaḷ aṟivuṭaiyavarkaḷāka iruntāl (itai nīṅkaḷ uṇarntu koḷvīrkaḷ)'' eṉṟu kūṟiṉār
Surah Ash-Shuara, Verse 28
قَالَ لَئِنِ ٱتَّخَذۡتَ إِلَٰهًا غَيۡرِي لَأَجۡعَلَنَّكَ مِنَ ٱلۡمَسۡجُونِينَ
ataṟkavaṉ ‘‘eṉṉait tavira (maṟṟetaṉaiyum) nīr kaṭavuḷāka eṭuttuk koṇṭāl niccayamāka nāṉ um'mai ciṟaippaṭṭōril ākkiviṭuvēṉ'' eṉṟu kūṟiṉāṉ
Surah Ash-Shuara, Verse 29
قَالَ أَوَلَوۡ جِئۡتُكَ بِشَيۡءٖ مُّبِينٖ
ataṟkavar ‘‘teḷivāṉatoru attāṭciyai nāṉ uṉṉiṭam koṇṭu vanta pōtilumā?'' Eṉṟu kēṭṭār
Surah Ash-Shuara, Verse 30
قَالَ فَأۡتِ بِهِۦٓ إِن كُنتَ مِنَ ٱلصَّـٰدِقِينَ
ataṟkavaṉ ‘‘nīr colvatu uṇmaiyāṉāl, ataik koṇṭu varuvīrāka'' eṉṟu kūṟiṉāṉ
Surah Ash-Shuara, Verse 31
فَأَلۡقَىٰ عَصَاهُ فَإِذَا هِيَ ثُعۡبَانٞ مُّبِينٞ
ākavē, mūsā taṉ taṭiyai eṟintār. Uṭaṉē atu teḷivāṉa periyatoru pāmpāki viṭṭatu
Surah Ash-Shuara, Verse 32
وَنَزَعَ يَدَهُۥ فَإِذَا هِيَ بَيۡضَآءُ لِلنَّـٰظِرِينَ
mēlum, avar taṉ kaiyai(c caṭṭaip paiyil) iṭṭu veḷiyil eṭuttār. Uṭaṉē atu pārppavarkaḷukku(k kaṇṇaik kūcacceyyum pirakācamuṭaiya) veṇmaiyākat tōṉṟiyatu
Surah Ash-Shuara, Verse 33
قَالَ لِلۡمَلَإِ حَوۡلَهُۥٓ إِنَّ هَٰذَا لَسَٰحِرٌ عَلِيمٞ
(itaik kaṇṇuṟṟa ḥpir'avṉ) taṉṉaic cūḻa irunta piratāṉikaḷai nōkki, ‘‘niccayamāka ivar tērccipeṟṟa cūṉiyakkārarāka irukkiṟār
Surah Ash-Shuara, Verse 34
يُرِيدُ أَن يُخۡرِجَكُم مِّنۡ أَرۡضِكُم بِسِحۡرِهِۦ فَمَاذَا تَأۡمُرُونَ
ivar taṉ cūṉiyattāl uṅkaḷ ūrai viṭṭum uṅkaḷait turattiviṭa eṇṇukiṟār. Ākavē, itaippaṟṟi nīṅkaḷ eṉṉa kūṟukiṟīrkaḷ'' eṉṟu kēṭṭāṉ
Surah Ash-Shuara, Verse 35
قَالُوٓاْ أَرۡجِهۡ وَأَخَاهُ وَٱبۡعَثۡ فِي ٱلۡمَدَآئِنِ حَٰشِرِينَ
ataṟkavarkaḷ, ‘‘avarukkum avaruṭaiya cakōtararukkum oru tavaṇai aḷittu, tuppaṟipavarkaḷaip pala ūrkaḷukkum aṉuppivai
Surah Ash-Shuara, Verse 36
يَأۡتُوكَ بِكُلِّ سَحَّارٍ عَلِيمٖ
tērccipeṟṟa cūṉiyakkārarkaḷ aṉaivaraiyum avarkaḷ (tēṭip piṭittu) um'miṭam aḻaittu varuvārkaḷ'' eṉṟu kūṟiṉārkaḷ
Surah Ash-Shuara, Verse 37
فَجُمِعَ ٱلسَّحَرَةُ لِمِيقَٰتِ يَوۡمٖ مَّعۡلُومٖ
(Avvāṟē tuppaṟipavarkaḷ pala ūrkaḷukkum aṉuppivaikkappaṭṭu) kuṟitta nāḷil, kuṟitta nērattil (kuṟitta iṭattil) cūṉiyakkārarkaḷ aṉaivarum oṉṟu cērkkappaṭṭārkaḷ
Surah Ash-Shuara, Verse 38
وَقِيلَ لِلنَّاسِ هَلۡ أَنتُم مُّجۡتَمِعُونَ
ellā maṉitarkaḷukkum, ‘‘ (kuṟitta kālattil) nīṅkaḷ vantu cēruvīrkaḷā?'' Eṉṟu paṟaicāṟṟappaṭṭatu
Surah Ash-Shuara, Verse 39
لَعَلَّنَا نَتَّبِعُ ٱلسَّحَرَةَ إِن كَانُواْ هُمُ ٱلۡغَٰلِبِينَ
(ivvāṟu aṅku kūṭum) cūṉiyakkārarkaḷ veṟṟi koṇṭāl (avarkaḷuṭaiya mārkkattaiyē) nām piṉpaṟṟavum kūṭum (eṉṟum paṟai cāṟṟappaṭṭatu)
Surah Ash-Shuara, Verse 40
فَلَمَّا جَآءَ ٱلسَّحَرَةُ قَالُواْ لِفِرۡعَوۡنَ أَئِنَّ لَنَا لَأَجۡرًا إِن كُنَّا نَحۡنُ ٱلۡغَٰلِبِينَ
cūṉiyakkārarkaḷ aṉaivarum vantapoḻutu avarkaḷ ḥpir'avṉai nōkki ‘‘meyyākavē nāṅkaḷ veṟṟipeṟṟāl ataṟkuriya kūli eṅkaḷukku uṇṭā?'' Eṉṟu kēṭṭārkaḷ
Surah Ash-Shuara, Verse 41
قَالَ نَعَمۡ وَإِنَّكُمۡ إِذٗا لَّمِنَ ٱلۡمُقَرَّبِينَ
ataṟkavaṉ ‘‘ām (kūli uṇṭu.... Kūli maṭṭumā?) Annērattil nīṅkaḷ (nam capaiyilum vīṟṟirukkakkūṭiya) namakku neruṅkiya piramukarkaḷākavum ākiviṭuvīrkaḷ'' eṉṟu kūṟiṉāṉ
Surah Ash-Shuara, Verse 42
قَالَ لَهُم مُّوسَىٰٓ أَلۡقُواْ مَآ أَنتُم مُّلۡقُونَ
avarkaḷai nōkki mūsā ‘‘nīṅkaḷ (cūṉiyam ceyya) eṟiyakkūṭiyatai eṟiyuṅkaḷ'' eṉak kūṟiṉār
Surah Ash-Shuara, Verse 43
فَأَلۡقَوۡاْ حِبَالَهُمۡ وَعِصِيَّهُمۡ وَقَالُواْ بِعِزَّةِ فِرۡعَوۡنَ إِنَّا لَنَحۡنُ ٱلۡغَٰلِبُونَ
ākavē, avarkaḷ taṅkaḷ taṭikaḷaiyum, kayiṟukaḷaiyum eṟintu ‘‘ḥpir'avṉuṭaiya kauravattiṉ mītu cattiyam niccayamāka nāṅkaḷtāṉ veṉṟuviṭṭōm'' eṉṟu kūṟiṉārkaḷ
Surah Ash-Shuara, Verse 44
فَأَلۡقَىٰ مُوسَىٰ عَصَاهُ فَإِذَا هِيَ تَلۡقَفُ مَا يَأۡفِكُونَ
piṟaku mūsāvum taṉ taṭiyai eṟintār. Atu (periyatoru pāmpāki,) avarkaḷ kaṟpaṉai ceytirunta cūṉiyaṅkaḷ aṉaittaiyum viḻuṅka ārampittu viṭṭatu
Surah Ash-Shuara, Verse 45
فَأُلۡقِيَ ٱلسَّحَرَةُ سَٰجِدِينَ
itaik kaṇṇuṟṟa cūṉiyakkārarkaḷ aṉaivarum viḻuntu ciram paṇintu
Surah Ash-Shuara, Verse 46
قَالُوٓاْ ءَامَنَّا بِرَبِّ ٱلۡعَٰلَمِينَ
‘‘ulakattār aṉaivariṉ iṟaivaṉaiyē nāṅkaḷ nampikkai koṇṭōm
Surah Ash-Shuara, Verse 47
رَبِّ مُوسَىٰ وَهَٰرُونَ
avaṉ(tāṉ,) mūsā, hārūṉuṭaiya iṟaivaṉumāvāṉ'' eṉṟu kūṟiṉārkaḷ
Surah Ash-Shuara, Verse 48
قَالَ ءَامَنتُمۡ لَهُۥ قَبۡلَ أَنۡ ءَاذَنَ لَكُمۡۖ إِنَّهُۥ لَكَبِيرُكُمُ ٱلَّذِي عَلَّمَكُمُ ٱلسِّحۡرَ فَلَسَوۡفَ تَعۡلَمُونَۚ لَأُقَطِّعَنَّ أَيۡدِيَكُمۡ وَأَرۡجُلَكُم مِّنۡ خِلَٰفٖ وَلَأُصَلِّبَنَّكُمۡ أَجۡمَعِينَ
Ataṟku (ḥpir'avṉ), ‘‘nāṉ uṅkaḷukku aṉumati aḷippataṟku muṉṉatākavē nīṅkaḷ avarai nampikkai koṇṭu viṭṭīrkaḷ. Niccayamāka uṅkaḷukku cūṉiyam kaṟṟukkoṭutta uṅkaḷ kuru avartāṉ. (Itaṉ palaṉai) aticīkkirattil nīṅkaḷ aṟintu koḷvīrkaḷ. Uṅkaḷai māṟu kai, māṟu kāl veṭṭi uṅkaḷ aṉaivaraiyum ciluvaiyil aṟaintu viṭuvēṉ'' eṉṟu kūṟiṉāṉ
Surah Ash-Shuara, Verse 49
قَالُواْ لَا ضَيۡرَۖ إِنَّآ إِلَىٰ رَبِّنَا مُنقَلِبُونَ
ataṟkavarkaḷ kūṟiṉārkaḷ: ‘‘ (Ataṉāl eṅkaḷukku) oru pātakamumillai. (Ēṉeṉṟāl) niccayamāka nāṅkaḷ eṅkaḷ iṟaivaṉ pakkamē tirumpac ceṉṟu viṭuvōm
Surah Ash-Shuara, Verse 50
إِنَّا نَطۡمَعُ أَن يَغۡفِرَ لَنَا رَبُّنَا خَطَٰيَٰنَآ أَن كُنَّآ أَوَّلَ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ
niccayamāka (mūsāvai) nampikkai koṇṭavarkaḷil nāṅkaḷ mutaṉmaiyāṉavarkaḷāka irukkum kāraṇattiṉāl, eṅkaḷ iṟaivaṉ eṅkaḷ kuṟṟaṅkaḷai maṉṉittuviṭuvāṉ eṉṟu niccayamāka nāṅkaḷ nampukiṟōm
Surah Ash-Shuara, Verse 51
۞وَأَوۡحَيۡنَآ إِلَىٰ مُوسَىٰٓ أَنۡ أَسۡرِ بِعِبَادِيٓ إِنَّكُم مُّتَّبَعُونَ
piṉṉar, mūsāvukku nām vahyi aṟivittatāvatu: ‘‘ (Isrāyīliṉ cantatikaḷākiya) eṉ aṭiyārkaḷai aḻaittukkoṇṭu nīṅkaḷ iravōṭu iravāka ceṉṟuviṭuṅkaḷ. Eṉiṉum, niccayamāka nīṅkaḷ (avarkaḷāl) piṉtoṭarappaṭuvīrkaḷ'' (eṉṟōm)
Surah Ash-Shuara, Verse 52
فَأَرۡسَلَ فِرۡعَوۡنُ فِي ٱلۡمَدَآئِنِ حَٰشِرِينَ
(avvāṟu avarkaḷ ceṉṟu viṭavē atai aṟinta) ḥpir'avṉ, pala ūrkaḷukkum (makkaḷai aḻaikka) paṟaicāṟṟupavarkaḷai aṉuppivaittu
Surah Ash-Shuara, Verse 53
إِنَّ هَـٰٓؤُلَآءِ لَشِرۡذِمَةٞ قَلِيلُونَ
‘‘niccayamāka (isrāyīliṉ cantatikaḷākiya) ivarkaḷ veku coṟpa tokaiyiṉarē. (Avvāṟiruntum)
Surah Ash-Shuara, Verse 54
وَإِنَّهُمۡ لَنَا لَغَآئِظُونَ
niccayamāka avarkaḷ nam'mai kōpattiṟkuḷḷākki viṭṭaṉar
Surah Ash-Shuara, Verse 55
وَإِنَّا لَجَمِيعٌ حَٰذِرُونَ
niccayamāka nāṅkaḷ peruntokaiyiṉar; (attuṭaṉ) mikka eccarikkai uṭaiyavarkaḷ'' (eṉṟu kūṟi, pala ūrārkaḷaiyum oṉṟu tiraṭṭikkoṇṭu avarkaḷaip piṉtoṭarntu ceṉṟāṉ)
Surah Ash-Shuara, Verse 56
فَأَخۡرَجۡنَٰهُم مِّن جَنَّـٰتٖ وَعُيُونٖ
(ivvāṟu) avarkaḷuṭaiya tōṭṭaṅkaḷiliruntum turavukaḷiliruntum nām avarkaḷai veḷiyēṟṟi viṭṭōm
Surah Ash-Shuara, Verse 57
وَكُنُوزٖ وَمَقَامٖ كَرِيمٖ
(iṉṉum, avarkaḷuṭaiya) pokkiṣaṅkaḷiliruntum mikka nērttiyāṉa vīṭukaḷiliruntum (avarkaḷai veḷiyēṟṟiṉōm)
Surah Ash-Shuara, Verse 58
كَذَٰلِكَۖ وَأَوۡرَثۡنَٰهَا بَنِيٓ إِسۡرَـٰٓءِيلَ
Ivvāṟu (avarkaḷai veḷiyēṟṟiya piṉṉar) isrāyīliṉ cantatikaḷai avaṟṟukkuc contakkārarkaḷākavum ākkiviṭṭōm
Surah Ash-Shuara, Verse 59
فَأَتۡبَعُوهُم مُّشۡرِقِينَ
cūriya utaya (nēra)ttil ivarkaḷ avarkaḷaip piṉ toṭarntaṉar
Surah Ash-Shuara, Verse 60
فَلَمَّا تَرَـٰٓءَا ٱلۡجَمۡعَانِ قَالَ أَصۡحَٰبُ مُوسَىٰٓ إِنَّا لَمُدۡرَكُونَ
ivviru kūṭṭattiṉarum oruvaraiyoruvar kaṇṭa poḻutu ‘‘niccayamāka nām akappaṭṭuk koṇṭōm'' eṉṟu mūsāvuṭaiya makkaḷ kūṟiṉārkaḷ
Surah Ash-Shuara, Verse 61
قَالَ كَلَّآۖ إِنَّ مَعِيَ رَبِّي سَيَهۡدِينِ
ataṟku (mūsā) ‘‘avvāṟalla. Niccayamāka eṉ iṟaivaṉ eṉṉuṭaṉ irukkiṟāṉ. (Nām tappikkum) vaḻiyai niccayamāka avaṉ eṉakku aṟivippāṉ'' eṉṟār
Surah Ash-Shuara, Verse 62
فَأَوۡحَيۡنَآ إِلَىٰ مُوسَىٰٓ أَنِ ٱضۡرِب بِّعَصَاكَ ٱلۡبَحۡرَۖ فَٱنفَلَقَ فَكَانَ كُلُّ فِرۡقٖ كَٱلطَّوۡدِ ٱلۡعَظِيمِ
ākavē, nām mūsāvai nōkki ‘‘nīr umatu taṭiyiṉāl intak kaṭalai aṭippīrāka'' eṉa vahyi aṟivittōm. (Avar aṭikkavē) atu (pala vaḻikaḷākap) piḷantuviṭṭatu. Ovvoru piḷavum perum malaikaḷaippōl iruntatu
Surah Ash-Shuara, Verse 63
وَأَزۡلَفۡنَا ثَمَّ ٱلۡأٓخَرِينَ
(piṉ ceṉṟa) maṟṟa makkaḷaiyum atai neruṅkac ceytōm
Surah Ash-Shuara, Verse 64
وَأَنجَيۡنَا مُوسَىٰ وَمَن مَّعَهُۥٓ أَجۡمَعِينَ
mūsāvaiyum, avaruṭaṉ irunta aṉaivaraiyum nām pātukāttuk koṇṭōm
Surah Ash-Shuara, Verse 65
ثُمَّ أَغۡرَقۡنَا ٱلۡأٓخَرِينَ
piṉṉar (avarkaḷaip piṉtoṭarntu ceṉṟa) maṟṟa aṉaivaraiyum mūḻkaṭittu viṭṭōm
Surah Ash-Shuara, Verse 66
إِنَّ فِي ذَٰلِكَ لَأٓيَةٗۖ وَمَا كَانَ أَكۡثَرُهُم مُّؤۡمِنِينَ
niccayamāka i(ccampavat)til oru perum paṭippiṉai iruntatu. Eṉiṉum, avarkaḷil perumpālāṉavarkaḷ itai nampavillai
Surah Ash-Shuara, Verse 67
وَإِنَّ رَبَّكَ لَهُوَ ٱلۡعَزِيزُ ٱلرَّحِيمُ
(napiyē!) Niccayamāka umatu iṟaivaṉtāṉ (aṉaittaiyum) mikaittavaṉ, makā karuṇaiyāḷaṉ āvāṉ
Surah Ash-Shuara, Verse 68
وَٱتۡلُ عَلَيۡهِمۡ نَبَأَ إِبۡرَٰهِيمَ
(napiyē!) Avarkaḷukku ipṟāhīmuṭaiya carittirattaiyum ōtik kāṇpippīrāka
Surah Ash-Shuara, Verse 69
إِذۡ قَالَ لِأَبِيهِ وَقَوۡمِهِۦ مَا تَعۡبُدُونَ
avar, taṉ tantaiyaiyum taṉ makkaḷaiyum nōkki ‘‘nīṅkaḷ etai vaṇaṅkukiṟīrkaḷ?'' Eṉṟu kēṭṭataṟku
Surah Ash-Shuara, Verse 70
قَالُواْ نَعۡبُدُ أَصۡنَامٗا فَنَظَلُّ لَهَا عَٰكِفِينَ
avarkaḷ ‘‘nāṅkaḷ iccilaikaḷaiyē vaṇaṅkukiṟōm; avaṟṟai toṭarntu ārātaṉai ceytu koṇṭirukkiṟōm'' eṉṟārkaḷ
Surah Ash-Shuara, Verse 71
قَالَ هَلۡ يَسۡمَعُونَكُمۡ إِذۡ تَدۡعُونَ
ataṟku (ipṟāhīm avarkaḷai nōkki) ‘‘avaṟṟai nīṅkaḷ aḻaittāl uṅkaḷukku cevi koṭukkiṉṟaṉavā
Surah Ash-Shuara, Verse 72
أَوۡ يَنفَعُونَكُمۡ أَوۡ يَضُرُّونَ
Allatu (avaṟṟai nīṅkaḷ ārātaṉai ceyvatāl) uṅkaḷukku ētum naṉmaiyō (ārātaṉai ceyyāviṭṭāl) tīmaiyō ceykiṉṟaṉavā?'' Eṉak kēṭṭār
Surah Ash-Shuara, Verse 73
قَالُواْ بَلۡ وَجَدۡنَآ ءَابَآءَنَا كَذَٰلِكَ يَفۡعَلُونَ
ataṟkavarkaḷ ‘‘illai. Eṉiṉum eṅkaḷ mūtātaikaḷ ivvāṟē (ārātaṉai) ceytu koṇṭirukka nāṅkaḷ kaṇṭōm (ākavē, nāṅkaḷum avaṟṟai ārātaṉai ceykiṟōm)'' eṉṟārkaḷ
Surah Ash-Shuara, Verse 74
قَالَ أَفَرَءَيۡتُم مَّا كُنتُمۡ تَعۡبُدُونَ
nīṅkaḷ evaṟṟai vaṇaṅkik koṇṭiruntīrkaḷ eṉpatai pārttīrkaḷā? Eṉa (ipṟāhīm) kēṭṭār
Surah Ash-Shuara, Verse 75
أَنتُمۡ وَءَابَآؤُكُمُ ٱلۡأَقۡدَمُونَ
nīṅkaḷum uṅkaḷ muṉṉōrkaḷāṉa mūtātaiyarkaḷum (evaṟṟai vaṇaṅkik koṇṭiruntīrkaḷ eṉpataip pāruṅkaḷ)
Surah Ash-Shuara, Verse 76
فَإِنَّهُمۡ عَدُوّٞ لِّيٓ إِلَّا رَبَّ ٱلۡعَٰلَمِينَ
niccayamāka ivai eṉakku etirikaḷē! Eṉiṉum, ulakattāraip paṭaittu vaḷarppavaṉē eṉatu iṟaivaṉ
Surah Ash-Shuara, Verse 77
ٱلَّذِي خَلَقَنِي فَهُوَ يَهۡدِينِ
avaṉtāṉ eṉṉaip paṭaittāṉ. Avaṉē eṉṉai nērāṉa vaḻiyil naṭattukiṟāṉ
Surah Ash-Shuara, Verse 78
وَٱلَّذِي هُوَ يُطۡعِمُنِي وَيَسۡقِينِ
avaṉē eṉakkup pucikkavum kuṭikkavum tarukiṟāṉ
Surah Ash-Shuara, Verse 79
وَإِذَا مَرِضۡتُ فَهُوَ يَشۡفِينِ
nāṉ nōyuṟṟa taruṇattil avaṉē eṉṉai kuṇappaṭuttukiṟāṉ
Surah Ash-Shuara, Verse 80
وَٱلَّذِي يُمِيتُنِي ثُمَّ يُحۡيِينِ
avaṉē eṉṉai maraṇikkac ceyvāṉ; piṉṉar avaṉē eṉṉai (maṟumaiyil) uyirppippāṉ
Surah Ash-Shuara, Verse 81
وَٱلَّذِيٓ أَطۡمَعُ أَن يَغۡفِرَ لِي خَطِيٓـَٔتِي يَوۡمَ ٱلدِّينِ
kūli koṭukkum (maṟumai) nāḷil eṉ kuṟṟaṅkaḷai maṉṉikka avaṉaiyē nāṉ nampiyirukkiṟēṉ
Surah Ash-Shuara, Verse 82
رَبِّ هَبۡ لِي حُكۡمٗا وَأَلۡحِقۡنِي بِٱلصَّـٰلِحِينَ
eṉ iṟaivaṉē! Nī eṉakku ñāṉattai aruḷ purintu, nallavarkaḷuṭaṉ eṉṉaic cērttu viṭuvāyāka
Surah Ash-Shuara, Verse 83
وَٱجۡعَل لِّي لِسَانَ صِدۡقٖ فِي ٱلۡأٓخِرِينَ
piṟkālattilum (ulaka muṭivu nāḷ varai aṉaivarum) eṉakku (alaihis'salām-avar mītu cānti nilavuka! Eṉṟu pirārttikkakkūṭiya) naṟpeyaraiyum ciṟappaiyum tantaruḷvāyāka
Surah Ash-Shuara, Verse 84
وَٱجۡعَلۡنِي مِن وَرَثَةِ جَنَّةِ ٱلنَّعِيمِ
iṉpa cukattaiyuṭaiya corkkattiṉ vāricukaḷilum eṉṉai nī ākkivaippāyāka
Surah Ash-Shuara, Verse 85
وَٱغۡفِرۡ لِأَبِيٓ إِنَّهُۥ كَانَ مِنَ ٱلضَّآلِّينَ
eṉ tantaiyaiyum nī maṉṉittaruḷ; niccayamāka avar vaḻitavaṟiviṭṭār
Surah Ash-Shuara, Verse 86
وَلَا تُخۡزِنِي يَوۡمَ يُبۡعَثُونَ
(uyir koṭuttu) eḻuppappaṭum (maṟumai) nāḷil nī eṉṉai iḻivukkuḷḷākkātē
Surah Ash-Shuara, Verse 87
يَوۡمَ لَا يَنفَعُ مَالٞ وَلَا بَنُونَ
annāḷil, poruḷum piḷḷaikaḷum oru payaṉumaḷikkā
Surah Ash-Shuara, Verse 88
إِلَّا مَنۡ أَتَى ٱللَّهَ بِقَلۡبٖ سَلِيمٖ
āyiṉum, paricutta uḷḷattuṭaṉ (taṉ iṟaivaṉākiya) allāhviṭam varupavartāṉ (payaṉaṭaivār)
Surah Ash-Shuara, Verse 89
وَأُزۡلِفَتِ ٱلۡجَنَّةُ لِلۡمُتَّقِينَ
Iṟaiyaccam uṭaiyavar(kaḷukkāka avar)kaḷ muṉpāka corkkam arukil koṇṭu varappaṭum
Surah Ash-Shuara, Verse 90
وَبُرِّزَتِ ٱلۡجَحِيمُ لِلۡغَاوِينَ
vaḻikeṭṭavarkaḷ muṉpāka narakam veḷippaṭuttappaṭum
Surah Ash-Shuara, Verse 91
وَقِيلَ لَهُمۡ أَيۡنَ مَا كُنتُمۡ تَعۡبُدُونَ
avarkaḷai nōkki ‘‘allāhvaiyaṉṟi nīṅkaḷ ārātaṉai ceytu koṇṭiruntavai eṅkē
Surah Ash-Shuara, Verse 92
مِن دُونِ ٱللَّهِ هَلۡ يَنصُرُونَكُمۡ أَوۡ يَنتَصِرُونَ
(iccamayam) avai uṅkaḷukku utavi ceyyumā? Allatu taṅkaḷaiyē pātukāttuk koḷḷumā?'' Eṉṟu kēṭkappaṭum
Surah Ash-Shuara, Verse 93
فَكُبۡكِبُواْ فِيهَا هُمۡ وَٱلۡغَاوُۥنَ
(piṉṉar,) avaiyum (avaṟṟai vaṇaṅki) vaḻi tavaṟiyavarkaḷum iplīsuṭaiya rāṇuvaṅkaḷum āka ivarkaḷ aṉaivarumē mukaṅkuppuṟa a(nta narakat)til taḷḷappaṭuvārkaḷ
Surah Ash-Shuara, Verse 94
وَجُنُودُ إِبۡلِيسَ أَجۡمَعُونَ
(piṉṉar,) avaiyum (avaṟṟai vaṇaṅki) vaḻi tavaṟiyavarkaḷum iplīsuṭaiya rāṇuvaṅkaḷum āka ivarkaḷ aṉaivarumē mukaṅkuppuṟa a(nta narakat)til taḷḷappaṭuvārkaḷ
Surah Ash-Shuara, Verse 95
قَالُواْ وَهُمۡ فِيهَا يَخۡتَصِمُونَ
atil avarkaḷ taṅkaḷukkuḷ tarkkittuk koṇṭu kūṟuvārkaḷ
Surah Ash-Shuara, Verse 96
تَٱللَّهِ إِن كُنَّا لَفِي ضَلَٰلٖ مُّبِينٍ
‘‘allāhviṉ mītu cattiyamāka! Nāṅkaḷ pakiraṅkamāṉa vaḻikēṭṭiltāṉ iruntōm (eṉṟum)
Surah Ash-Shuara, Verse 97
إِذۡ نُسَوِّيكُم بِرَبِّ ٱلۡعَٰلَمِينَ
(taṅkaḷ teyvaṅkaḷai nōkki) ‘‘uṅkaḷai nām ulakattāriṉ iṟaivaṉukku camamākki vaittōm
Surah Ash-Shuara, Verse 98
وَمَآ أَضَلَّنَآ إِلَّا ٱلۡمُجۡرِمُونَ
(pūcārikaḷai cuṭṭik kāṇpittu intak) kuṟṟavāḷikaḷē tavira (vēṟu evarum) eṅkaḷai vaḻi keṭukkavillai
Surah Ash-Shuara, Verse 99
فَمَا لَنَا مِن شَٰفِعِينَ
eṅkaḷukkup parintu pēcupavarkaḷ (iṉṟu) yārumillaiyē
Surah Ash-Shuara, Verse 100
وَلَا صَدِيقٍ حَمِيمٖ
(eṅkaḷ mītu aṉutāpamuḷḷa) oru uṇmaiyāṉa naṇpaṉumillaiyē
Surah Ash-Shuara, Verse 101
فَلَوۡ أَنَّ لَنَا كَرَّةٗ فَنَكُونَ مِنَ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ
nām (ulakattiṟkut) tirumpac cellakkūṭumāyiṉ, niccayamāka nām meyyāṉa nampikkaiyāḷarkaḷāki viṭuvōm'' eṉṟu pulampuvārkaḷ
Surah Ash-Shuara, Verse 102
إِنَّ فِي ذَٰلِكَ لَأٓيَةٗۖ وَمَا كَانَ أَكۡثَرُهُم مُّؤۡمِنِينَ
meyyākavē itil oru paṭippiṉai irukkiṟatu. Eṉiṉum, avarkaḷil perumpālāṉavarkaḷ itai nampuvatillai
Surah Ash-Shuara, Verse 103
وَإِنَّ رَبَّكَ لَهُوَ ٱلۡعَزِيزُ ٱلرَّحِيمُ
(napiyē!) Niccayamāka umatu iṟaivaṉē (aṉaivaraiyum) mikaittavaṉ, makā karuṇaiyuṭaiyavaṉ āvāṉ
Surah Ash-Shuara, Verse 104
كَذَّبَتۡ قَوۡمُ نُوحٍ ٱلۡمُرۡسَلِينَ
nūhvuṭaiya makkaḷ (nam) tūtarkaḷaip poyyākkiṉārkaḷ
Surah Ash-Shuara, Verse 105
إِذۡ قَالَ لَهُمۡ أَخُوهُمۡ نُوحٌ أَلَا تَتَّقُونَ
avarkaḷiṉ cakōtarar nūh avarkaḷukku kūṟiṉār: ‘‘Nīṅkaḷ (allāhvukkup) payappaṭavēṇṭāmā
Surah Ash-Shuara, Verse 106
إِنِّي لَكُمۡ رَسُولٌ أَمِينٞ
Meyyākavē nāṉ uṅkaḷiṭam (iṟaivaṉāl) aṉuppappaṭṭa mikka nampikkaiyuḷḷa oru tūtaṉāvēṉ
Surah Ash-Shuara, Verse 107
فَٱتَّقُواْ ٱللَّهَ وَأَطِيعُونِ
ākavē, allāhvukkup payantu nīṅkaḷ eṉakku kaṭṭuppaṭṭu naṭaṅkaḷ
Surah Ash-Shuara, Verse 108
وَمَآ أَسۡـَٔلُكُمۡ عَلَيۡهِ مِنۡ أَجۡرٍۖ إِنۡ أَجۡرِيَ إِلَّا عَلَىٰ رَبِّ ٱلۡعَٰلَمِينَ
(itaṟkāka) nāṉ uṅkaḷiṭam oru kūliyaiyum kēṭkavillai. Eṉ kūli ulakattāriṉ iṟaivaṉiṭamē irukkiṉṟaṉa
Surah Ash-Shuara, Verse 109
فَٱتَّقُواْ ٱللَّهَ وَأَطِيعُونِ
ātalāl, nīṅkaḷ (anta) allāhvukkup payantu eṉakku kaṭṭuppaṭṭu naṭaṅkaḷ'' (eṉṟu kūṟiṉār)
Surah Ash-Shuara, Verse 110
۞قَالُوٓاْ أَنُؤۡمِنُ لَكَ وَٱتَّبَعَكَ ٱلۡأَرۡذَلُونَ
ataṟkavarkaḷ ‘‘um'mai nāṅkaḷ nampikkai koḷvatā? (Eṅkaḷukkuk kūli vēlai ceyyum) īṉarkaḷtāṉ um'maip piṉpaṟṟiyirukkiṉṟaṉar'' eṉṟu kūṟiṉārkaḷ
Surah Ash-Shuara, Verse 111
قَالَ وَمَا عِلۡمِي بِمَا كَانُواْ يَعۡمَلُونَ
ataṟku avar, ‘‘nāṉ avarkaḷ ceytu koṇṭirukkum vēlai iṉṉateṉa aṟiyamāṭṭēṉ. (Atai vicārippatum eṉ vēlaiyalla) eṉṟum
Surah Ash-Shuara, Verse 112
إِنۡ حِسَابُهُمۡ إِلَّا عَلَىٰ رَبِّيۖ لَوۡ تَشۡعُرُونَ
(ivaṟṟaip paṟṟi) avarkaḷiṭam kaṇakkuk kēṭpatu eṉ iṟaivaṉ mītē kaṭamai. (Eṉ mītalla.) Ivvaḷavu kūṭa nīṅkaḷ aṟintukoḷḷa vēṇṭāmā
Surah Ash-Shuara, Verse 113
وَمَآ أَنَا۠ بِطَارِدِ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ
nampikkai koṇṭavarkaḷai (avarkaḷ ēḻaikaḷ eṉpataṟkāka) nāṉ viraṭṭiviṭa muṭiyātu
Surah Ash-Shuara, Verse 114
إِنۡ أَنَا۠ إِلَّا نَذِيرٞ مُّبِينٞ
pakiraṅkamāka nāṉ aṉaivarukkum accamūṭṭi eccarikkai ceypavaṉē tavira vēṟillai'' eṉṟu kūṟiṉār
Surah Ash-Shuara, Verse 115
قَالُواْ لَئِن لَّمۡ تَنتَهِ يَٰنُوحُ لَتَكُونَنَّ مِنَ ٱلۡمَرۡجُومِينَ
ataṟkavarkaḷ ‘‘nūhē! Nīr itai viṭṭum vilakik koḷḷāviṭil niccayamāka nīr kalleṟintu kollappaṭuvīr'' eṉṟu kūṟiṉārkaḷ
Surah Ash-Shuara, Verse 116
قَالَ رَبِّ إِنَّ قَوۡمِي كَذَّبُونِ
ataṟkavar, ‘‘eṉ iṟaivaṉē! Eṉ (inta) makkaḷ niccayamāka eṉṉaip poyyākki viṭṭārkaḷ
Surah Ash-Shuara, Verse 117
فَٱفۡتَحۡ بَيۡنِي وَبَيۡنَهُمۡ فَتۡحٗا وَنَجِّنِي وَمَن مَّعِيَ مِنَ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ
ātalāl, eṉakkum avarkaḷukkumiṭaiyil nī oru tīrppu ceytu, eṉṉaiyum eṉṉuṭaṉuḷḷa nampikkai koṇṭavarkaḷaiyum pātukāttuk koḷvāyāka! Eṉṟu pirārttittār
Surah Ash-Shuara, Verse 118
فَأَنجَيۡنَٰهُ وَمَن مَّعَهُۥ فِي ٱلۡفُلۡكِ ٱلۡمَشۡحُونِ
ākavē, nām avaraiyum (nampikkai koṇṭu) avaruṭaṉ iruntavarkaḷaiyum (maṟṟa uyirp pirāṇikaḷāl) niṟaintirunta kappalil ēṟṟi pātukāttuk koṇṭōm
Surah Ash-Shuara, Verse 119
ثُمَّ أَغۡرَقۡنَا بَعۡدُ ٱلۡبَاقِينَ
itaṉ piṉṉar (kappalil ēṟātu) mītamiruntavarkaḷai nām mūḻkaṭittu viṭṭōm
Surah Ash-Shuara, Verse 120
إِنَّ فِي ذَٰلِكَ لَأٓيَةٗۖ وَمَا كَانَ أَكۡثَرُهُم مُّؤۡمِنِينَ
Niccayamāka itiloru paṭippiṉaiyiruntum avarkaḷil perumpālāṉavarkaḷ nampikkaik koḷḷavillai
Surah Ash-Shuara, Verse 121
وَإِنَّ رَبَّكَ لَهُوَ ٱلۡعَزِيزُ ٱلرَّحِيمُ
(napiyē!) Niccayamāka umatu iṟaivaṉtāṉ (avarkaḷai) mikaittavaṉ makā karuṇaiyuṭaiyavaṉ
Surah Ash-Shuara, Verse 122
كَذَّبَتۡ عَادٌ ٱلۡمُرۡسَلِينَ
‘‘ātu' makkaḷum (nam) tūtarkaḷaip poyyākkiṉārkaḷ
Surah Ash-Shuara, Verse 123
إِذۡ قَالَ لَهُمۡ أَخُوهُمۡ هُودٌ أَلَا تَتَّقُونَ
avarkaḷuṭaiya cakōtarar ‘hūtu' avarkaḷai nōkki ‘‘nīṅkaḷ (allāhvukkup) payappaṭa vēṇṭāmā
Surah Ash-Shuara, Verse 124
إِنِّي لَكُمۡ رَسُولٌ أَمِينٞ
niccayamāka nāṉ uṅkaḷiṭam aṉuppappaṭṭa nampikkaiyāṉa oru tūtaṉāvēṉ
Surah Ash-Shuara, Verse 125
فَٱتَّقُواْ ٱللَّهَ وَأَطِيعُونِ
ātalāl, nīṅkaḷ allāhvukkup payantu eṉakku kīḻppaṭintu naṭaṅkaḷ
Surah Ash-Shuara, Verse 126
وَمَآ أَسۡـَٔلُكُمۡ عَلَيۡهِ مِنۡ أَجۡرٍۖ إِنۡ أَجۡرِيَ إِلَّا عَلَىٰ رَبِّ ٱلۡعَٰلَمِينَ
itaṟkāka nāṉ uṅkaḷiṭattil oru kūliyaiyum kēṭkavillai. Eṉ kūli ulakattāriṉ iṟaivaṉiṭamē irukkiṟatu
Surah Ash-Shuara, Verse 127
أَتَبۡنُونَ بِكُلِّ رِيعٍ ءَايَةٗ تَعۡبَثُونَ
uyarnta iṭaṅkaḷilellām (tūṇkaḷ pōṉṟa) ñāpakac ciṉṉaṅkaḷai nīṅkaḷ vīṇākak kaṭṭukiṟīrkaḷē
Surah Ash-Shuara, Verse 128
وَتَتَّخِذُونَ مَصَانِعَ لَعَلَّكُمۡ تَخۡلُدُونَ
nīṅkaḷ (aḻiyātu) eṉṟeṉṟum iruppavarkaḷaip pōl (uṅkaḷ māḷikaikaḷil uyarnta) vēlaippāṭukaḷaiyum amaikkiṟīrkaḷ
Surah Ash-Shuara, Verse 129
وَإِذَا بَطَشۡتُم بَطَشۡتُمۡ جَبَّارِينَ
nīṅkaḷ (evaraiyum) piṭittāl (īvirakkamiṉṟi) mikak koṭumaiyāka naṭattukiṟīrkaḷ
Surah Ash-Shuara, Verse 130
فَٱتَّقُواْ ٱللَّهَ وَأَطِيعُونِ
allāhvukkup payantu eṉakku kīḻppaṭintu naṭaṅkaḷ
Surah Ash-Shuara, Verse 131
وَٱتَّقُواْ ٱلَّذِيٓ أَمَدَّكُم بِمَا تَعۡلَمُونَ
uṅkaḷukkut terintirukkum pala poruḷkaḷaiyum, evaṉ uṅkaḷukkuk koṭuttu utavi purintāṉō avaṉukku nīṅkaḷ payappaṭuṅkaḷ
Surah Ash-Shuara, Verse 132
أَمَدَّكُم بِأَنۡعَٰمٖ وَبَنِينَ
cantatikaḷaiyum, āṭu, māṭu, oṭṭakaṅkaḷaiyum (koṭuttu) avaṉē uṅkaḷukku utavi ceytirukkiṟāṉ
Surah Ash-Shuara, Verse 133
وَجَنَّـٰتٖ وَعُيُونٍ
tōṭṭaṅkaḷaiyum nīr ūṟṟukkaḷaiyum (avaṉē uṅkaḷukku aḷittirukkiṟāṉ)
Surah Ash-Shuara, Verse 134
إِنِّيٓ أَخَافُ عَلَيۡكُمۡ عَذَابَ يَوۡمٍ عَظِيمٖ
(avaṉukku māṟu ceytāl) makattāṉatoru nāḷiṉ vētaṉai uṅkaḷukku niccayamāka varuvatai(p paṟṟi) nāṉ payappaṭukiṟēṉ'' eṉṟu kūṟiṉār
Surah Ash-Shuara, Verse 135
قَالُواْ سَوَآءٌ عَلَيۡنَآ أَوَعَظۡتَ أَمۡ لَمۡ تَكُن مِّنَ ٱلۡوَٰعِظِينَ
ataṟkavarkaḷ kūṟiṉārkaḷ: ‘‘ (Hūtē!) Nīṅkaḷ eṅkaḷukku nallupatēcam ceyvatum nallupatēcam ceyyātiruppatum camamē
Surah Ash-Shuara, Verse 136
إِنۡ هَٰذَآ إِلَّا خُلُقُ ٱلۡأَوَّلِينَ
(payamuṟutta) i(vvāṟu kūṟuva)tu muṉṉuḷḷōriṉ vaḻakkamē taviravēṟillai
Surah Ash-Shuara, Verse 137
وَمَا نَحۡنُ بِمُعَذَّبِينَ
(Nīṅkaḷ kūṟuvataip pōla) nāṅkaḷ vētaṉaikku āḷākkappaṭa māṭṭōm'' (eṉṟu kūṟiṉārkaḷ)
Surah Ash-Shuara, Verse 138
فَكَذَّبُوهُ فَأَهۡلَكۡنَٰهُمۡۚ إِنَّ فِي ذَٰلِكَ لَأٓيَةٗۖ وَمَا كَانَ أَكۡثَرُهُم مُّؤۡمِنِينَ
mēlum avarkaḷ avaraip poyyākkiṉārkaḷ. Ātalāl, nām avarkaḷai aḻittuviṭṭōm. Niccayamāka itil nallatōr attāṭciyiruntum avarkaḷil perumpālāṉavarkaḷ nampikkai koḷḷavillai
Surah Ash-Shuara, Verse 139
وَإِنَّ رَبَّكَ لَهُوَ ٱلۡعَزِيزُ ٱلرَّحِيمُ
(napiyē!) Niccayamāka umatu iṟaivaṉtāṉ (avarkaḷai) mikaittavaṉ, makā karuṇaiyuṭaiyavaṉ
Surah Ash-Shuara, Verse 140
كَذَّبَتۡ ثَمُودُ ٱلۡمُرۡسَلِينَ
‘samūtu' makkaḷum (nam) tūtarkaḷaip poyyākkiṉārkaḷ
Surah Ash-Shuara, Verse 141
إِذۡ قَالَ لَهُمۡ أَخُوهُمۡ صَٰلِحٌ أَلَا تَتَّقُونَ
avarkaḷuṭaiya cakōtarar sālih (napi) avarkaḷai nōkki ‘‘nīṅkaḷ (pāvattai viṭṭu vilaki) allāhvukku añcikkoḷḷa vēṇṭāmā
Surah Ash-Shuara, Verse 142
إِنِّي لَكُمۡ رَسُولٌ أَمِينٞ
niccayamāka nāṉ uṅkaḷiṭam aṉuppappaṭṭa mikka nampikkaiyāṉa oru tūtaṉāvēṉ
Surah Ash-Shuara, Verse 143
فَٱتَّقُواْ ٱللَّهَ وَأَطِيعُونِ
ātalāl, nīṅkaḷ allāhvukkup payantu eṉakku kīḻppaṭintu naṭaṅkaḷ
Surah Ash-Shuara, Verse 144
وَمَآ أَسۡـَٔلُكُمۡ عَلَيۡهِ مِنۡ أَجۡرٍۖ إِنۡ أَجۡرِيَ إِلَّا عَلَىٰ رَبِّ ٱلۡعَٰلَمِينَ
itaṟkāka nāṉ uṅkaḷiṭattil oru kūliyum kēṭkavillai. Eṉ kūli ulakattāriṉ iṟaivaṉiṭamē tavira (vēṟuyāriṭamum) illai
Surah Ash-Shuara, Verse 145
أَتُتۡرَكُونَ فِي مَا هَٰهُنَآ ءَامِنِينَ
iṅku (uḷḷa cukapōkaṅkaḷil eṉṟeṉṟumē) accamaṟṟu (vāḻa) viṭṭu vaikkappaṭuvīrkaḷā
Surah Ash-Shuara, Verse 146
فِي جَنَّـٰتٖ وَعُيُونٖ
(iṅkuḷḷa) tōṭṭaṅkaḷilum, nīr ūṟṟukaḷilum
Surah Ash-Shuara, Verse 147
وَزُرُوعٖ وَنَخۡلٖ طَلۡعُهَا هَضِيمٞ
kulai kulaiyākat toṅkum pērīccan tōppukaḷilum, vivacāyap paṇṇaikaḷilum (viṭṭuvaikkappaṭuvīrkaḷā)
Surah Ash-Shuara, Verse 148
وَتَنۡحِتُونَ مِنَ ٱلۡجِبَالِ بُيُوتٗا فَٰرِهِينَ
tiṟamaicālikaḷāka malaikaḷaik kuṭaintu vīṭukaḷai amaikkiṟīrkaḷ. (Atil eṉṟeṉṟumē taṅkiyirukka nīṅkaḷ viṭṭu vaikkappaṭuvīrkaḷā)
Surah Ash-Shuara, Verse 149
فَٱتَّقُواْ ٱللَّهَ وَأَطِيعُونِ
ākavē, nīṅkaḷ allāhvai añci eṉakku kīḻppaṭintu naṭaṅkaḷ
Surah Ash-Shuara, Verse 150
وَلَا تُطِيعُوٓاْ أَمۡرَ ٱلۡمُسۡرِفِينَ
varampu mīṟupavarkaḷiṉ kaṭṭaḷaikku nīṅkaḷ kīḻppaṭiyātīrkaḷ
Surah Ash-Shuara, Verse 151
ٱلَّذِينَ يُفۡسِدُونَ فِي ٱلۡأَرۡضِ وَلَا يُصۡلِحُونَ
avarkaḷ, pūmiyil viṣamam ceyvārkaḷ; naṉmai ceyya māṭṭārkaḷ'' eṉṟu kūṟiṉār
Surah Ash-Shuara, Verse 152
قَالُوٓاْ إِنَّمَآ أَنتَ مِنَ ٱلۡمُسَحَّرِينَ
ataṟkavarkaḷ (sālih napiyai nōkki) kūṟiṉar: ‘‘Um'mītu evarō cūṉiyam ceytuviṭṭārkaḷ. (Ātalāl, umatu putti taṭumāṟiviṭṭatu)
Surah Ash-Shuara, Verse 153
مَآ أَنتَ إِلَّا بَشَرٞ مِّثۡلُنَا فَأۡتِ بِـَٔايَةٍ إِن كُنتَ مِنَ ٱلصَّـٰدِقِينَ
Nīr nam'maip pōṉṟa oru maṉitarē tavira vēṟillai. Nīr uṇmai colpavarāka iruntāl (nām virumpiyavāṟu) ōr attāṭciyaik koṇṭu varuvīrāka'' (eṉṟu kūṟiṉārkaḷ)
Surah Ash-Shuara, Verse 154
قَالَ هَٰذِهِۦ نَاقَةٞ لَّهَا شِرۡبٞ وَلَكُمۡ شِرۡبُ يَوۡمٖ مَّعۡلُومٖ
ataṟkavar ‘‘ (uṅkaḷukku attāṭciyāka) itō oru peṇ oṭṭakam (vantu) irukkiṟatu. (Nīṅkaḷ taṇṇīraruntum itturavil) atu kuṭippataṟku oru nāḷum, nīṅkaḷ kuṭippataṟku oru nāḷum kuṟippiṭappaṭukiṟatu
Surah Ash-Shuara, Verse 155
وَلَا تَمَسُّوهَا بِسُوٓءٖ فَيَأۡخُذَكُمۡ عَذَابُ يَوۡمٍ عَظِيمٖ
mēlum, nīṅkaḷ ataṟku oru tīṅkum ceyyātīrkaḷ. Avvāṟāyiṉ kaṭiṉamāṉa oru nāḷiṉ vētaṉai uṅkaḷaip piṭittukkoḷḷum'' eṉṟu kūṟiṉār
Surah Ash-Shuara, Verse 156
فَعَقَرُوهَا فَأَصۡبَحُواْ نَٰدِمِينَ
(ivvāṟu kūṟiyiruntum) avarkaḷ ataṉ kāl narampait taṟittu viṭṭārkaḷ. (Ataṉāl vētaṉai varuvataṉ aṟikuṟiyaik kaṇṭapoḻutu) avarkaḷ tukkattil āḻntuviṭṭārkaḷ
Surah Ash-Shuara, Verse 157
فَأَخَذَهُمُ ٱلۡعَذَابُۚ إِنَّ فِي ذَٰلِكَ لَأٓيَةٗۖ وَمَا كَانَ أَكۡثَرُهُم مُّؤۡمِنِينَ
ākavē, avarkaḷai vētaṉai piṭittukkoṇṭatu. Niccayamāka (avarkaḷukku) itilōr attāṭci iruntatu. Eṉiṉum, avarkaḷil perumpālāṉavarkaḷ nampikkai koḷḷavēyillai
Surah Ash-Shuara, Verse 158
وَإِنَّ رَبَّكَ لَهُوَ ٱلۡعَزِيزُ ٱلرَّحِيمُ
(napiyē!) Niccayamāka umatu iṟaivaṉtāṉ (aṉaivaraiyum) mikaittavaṉ, makā karuṇaiyuṭaiyavaṉ
Surah Ash-Shuara, Verse 159
كَذَّبَتۡ قَوۡمُ لُوطٍ ٱلۡمُرۡسَلِينَ
lūttuṭaiya makkaḷum (nam) tūtarkaḷaip poyyākkiṉārkaḷ
Surah Ash-Shuara, Verse 160
إِذۡ قَالَ لَهُمۡ أَخُوهُمۡ لُوطٌ أَلَا تَتَّقُونَ
avarkaḷuṭaiya cakōtarar lūt avarkaḷai nōkki ‘‘nīṅkaḷ (pāvattiliruntu vilaki) allāhvai añcikkoḷḷa vēṇṭāmā
Surah Ash-Shuara, Verse 161
إِنِّي لَكُمۡ رَسُولٌ أَمِينٞ
niccayamāka nāṉ uṅkaḷiṭam aṉuppappaṭṭa nampikkaiyāṉa oru tūtaṉāka irukkiṟēṉ
Surah Ash-Shuara, Verse 162
فَٱتَّقُواْ ٱللَّهَ وَأَطِيعُونِ
(ākavē) allāhvukkup payantu eṉakku kīḻppaṭiyuṅkaḷ
Surah Ash-Shuara, Verse 163
وَمَآ أَسۡـَٔلُكُمۡ عَلَيۡهِ مِنۡ أَجۡرٍۖ إِنۡ أَجۡرِيَ إِلَّا عَلَىٰ رَبِّ ٱلۡعَٰلَمِينَ
itaṟkāka nāṉ uṅkaḷiṭattil oru kūliyaiyum kēṭkavillai. Eṉ kūli ulakattāriṉ iṟaivaṉiṭamē tavira (vēṟuyāriṭamum) illai
Surah Ash-Shuara, Verse 164
أَتَأۡتُونَ ٱلذُّكۡرَانَ مِنَ ٱلۡعَٰلَمِينَ
nīṅkaḷ (uṅkaḷ kāma iccaiyait taṇittuk koḷḷa) ulakattārkaḷil āṇkaḷiṭamē celkiṟīrkaḷ
Surah Ash-Shuara, Verse 165
وَتَذَرُونَ مَا خَلَقَ لَكُمۡ رَبُّكُم مِّنۡ أَزۡوَٰجِكُمۚ بَلۡ أَنتُمۡ قَوۡمٌ عَادُونَ
Uṅkaḷ iṟaivaṉ uṅkaḷukkākap paṭaitta uṅkaḷ maṉaivikaḷai nīṅkaḷ puṟakkaṇittu viṭukiṟīrkaḷē! Nīṅkaḷ (allāhviṉ iyaṟkai muṟaiyai) mīṟiviṭṭa makkaḷ āvīrkaḷ'' eṉṟu kūṟiṉār
Surah Ash-Shuara, Verse 166
قَالُواْ لَئِن لَّمۡ تَنتَهِ يَٰلُوطُ لَتَكُونَنَّ مِنَ ٱلۡمُخۡرَجِينَ
ataṟkavarkaḷ ‘‘lūttē! (Ivvāṟu kūṟuvatai viṭṭu) nīr vilakik koḷḷāviṭil niccayamāka nīr (nam ūrai viṭṭut) turattappaṭuvīr'' eṉṟu kūṟiṉārkaḷ
Surah Ash-Shuara, Verse 167
قَالَ إِنِّي لِعَمَلِكُم مِّنَ ٱلۡقَالِينَ
ataṟkavar ‘‘niccayamāka nāṉ uṅkaḷ (ittīya) ceyalai veṟukkiṟēṉ'' eṉṟu kūṟi
Surah Ash-Shuara, Verse 168
رَبِّ نَجِّنِي وَأَهۡلِي مِمَّا يَعۡمَلُونَ
‘‘eṉ iṟaivaṉē! Ivarkaḷiṉ (tīya) ceyaliliruntu eṉṉaiyum, eṉ kuṭumpattaiyum pātukāttuk koḷvāyāka'' (eṉṟu pirārttittār)
Surah Ash-Shuara, Verse 169
فَنَجَّيۡنَٰهُ وَأَهۡلَهُۥٓ أَجۡمَعِينَ
ākavē, avaraiyum avar kuṭumpattiṉar aṉaivaraiyum nām pātukāttuk koṇṭōm
Surah Ash-Shuara, Verse 170
إِلَّا عَجُوزٗا فِي ٱلۡغَٰبِرِينَ
eṉiṉum, (avaruṭaiya) oru kiḻa (maṉai)viyait tavira avaḷ (lūttuṭaṉ) varātu piṉ taṅkiyavarkaḷuṭaṉ taṅki (aḻintu) viṭṭāḷ
Surah Ash-Shuara, Verse 171
ثُمَّ دَمَّرۡنَا ٱلۡأٓخَرِينَ
piṉṉar, nām maṟṟa aṉaivaraiyum aḻittu viṭṭōm
Surah Ash-Shuara, Verse 172
وَأَمۡطَرۡنَا عَلَيۡهِم مَّطَرٗاۖ فَسَآءَ مَطَرُ ٱلۡمُنذَرِينَ
avarkaḷ mītu nām (kal) maḻaiyai poḻiyac ceytōm. Accamūṭṭi eccarikkai ceyyappaṭṭa(a)varkaḷiṉ (mītu poḻinta kal) maḻai makā keṭṭatu
Surah Ash-Shuara, Verse 173
إِنَّ فِي ذَٰلِكَ لَأٓيَةٗۖ وَمَا كَانَ أَكۡثَرُهُم مُّؤۡمِنِينَ
niccayamāka itilōr nalla attāṭciyiruntatu. Eṉiṉum, avarkaḷil perumpālāṉa varkaḷ nampikkai koḷḷavillai
Surah Ash-Shuara, Verse 174
وَإِنَّ رَبَّكَ لَهُوَ ٱلۡعَزِيزُ ٱلرَّحِيمُ
(napiyē!) Niccayamāka umatu iṟaivaṉtāṉ mikaittavaṉ, makā karuṇaiyuṭaiyavaṉ
Surah Ash-Shuara, Verse 175
كَذَّبَ أَصۡحَٰبُ لۡـَٔيۡكَةِ ٱلۡمُرۡسَلِينَ
(‘matyaṉ' eṉṉum ūril) cōlaiyil vacittiruntavarkaḷum (nam) tūtarkaḷaip poyyākkiṉārkaḷ
Surah Ash-Shuara, Verse 176
إِذۡ قَالَ لَهُمۡ شُعَيۡبٌ أَلَا تَتَّقُونَ
ṣu'aip (napi) avarkaḷai nōkki ‘‘nīṅkaḷ (allāhvukku añci pāvattiliruntu) vilakik koḷḷa vēṇṭāmā
Surah Ash-Shuara, Verse 177
إِنِّي لَكُمۡ رَسُولٌ أَمِينٞ
niccayamāka nāṉ uṅkaḷiṭam aṉuppappaṭṭa nampikkaiyuḷḷa oru tūtaṉāka irukkiṟēṉ
Surah Ash-Shuara, Verse 178
فَٱتَّقُواْ ٱللَّهَ وَأَطِيعُونِ
ākavē, allāhvai añci eṉakku kīḻppaṭiyuṅkaḷ
Surah Ash-Shuara, Verse 179
وَمَآ أَسۡـَٔلُكُمۡ عَلَيۡهِ مِنۡ أَجۡرٍۖ إِنۡ أَجۡرِيَ إِلَّا عَلَىٰ رَبِّ ٱلۡعَٰلَمِينَ
itaṟkāka nāṉ uṅkaḷiṭam oru kūliyum kēṭkavillai. Eṉ kūli ulakattārkaḷiṉ iṟaivaṉiṭamē tavira (vēṟevariṭamum) illai.”
Surah Ash-Shuara, Verse 180
۞أَوۡفُواْ ٱلۡكَيۡلَ وَلَا تَكُونُواْ مِنَ ٱلۡمُخۡسِرِينَ
Aḷavaiyai muḻumaiyāka aḷantu koṭuṅkaḷ. Nīṅkaḷ (makkaḷukku) naṣṭamiḻaippavarkaḷāka irukka vēṇṭām
Surah Ash-Shuara, Verse 181
وَزِنُواْ بِٱلۡقِسۡطَاسِ ٱلۡمُسۡتَقِيمِ
cariyāṉa tarācil niṟuttuk koṭuṅkaḷ
Surah Ash-Shuara, Verse 182
وَلَا تَبۡخَسُواْ ٱلنَّاسَ أَشۡيَآءَهُمۡ وَلَا تَعۡثَوۡاْ فِي ٱلۡأَرۡضِ مُفۡسِدِينَ
maṉitarkaḷukku niṟuttuk koṭukka vēṇṭiya avarkaḷuṭaiya poruḷkaḷai nīṅkaḷ kuṟaittu viṭātīrkaḷ. Nīṅkaḷ pūmiyil kaṭumaiyāka viṣamam (-kalakam) ceytu koṇṭu alaiyātīrkaḷ
Surah Ash-Shuara, Verse 183
وَٱتَّقُواْ ٱلَّذِي خَلَقَكُمۡ وَٱلۡجِبِلَّةَ ٱلۡأَوَّلِينَ
uṅkaḷaiyum uṅkaḷukku muṉṉuḷḷōraiyum evaṉ paṭaittāṉō avaṉukku nīṅkaḷ payappaṭuṅkaḷ'' eṉṟum kūṟiṉār
Surah Ash-Shuara, Verse 184
قَالُوٓاْ إِنَّمَآ أَنتَ مِنَ ٱلۡمُسَحَّرِينَ
ataṟkavarkaḷ kūṟiṉar: ‘‘Nīr (evarālō) perum cūṉiyam ceyyappaṭṭu viṭṭīr
Surah Ash-Shuara, Verse 185
وَمَآ أَنتَ إِلَّا بَشَرٞ مِّثۡلُنَا وَإِن نَّظُنُّكَ لَمِنَ ٱلۡكَٰذِبِينَ
nīr nam'maippōṉṟa maṉitarē tavira vēṟillai. Niccayamāka nām um'maip poyyarkaḷil oruvarākavē matikkiṟōm
Surah Ash-Shuara, Verse 186
فَأَسۡقِطۡ عَلَيۡنَا كِسَفٗا مِّنَ ٱلسَّمَآءِ إِن كُنتَ مِنَ ٱلصَّـٰدِقِينَ
nīr uṇmai colpavarāka iruntāl vāṉat(taip pala tuṇṭākki, a)tiliruntu cila tuṇṭukaḷai nam'mītu viḻavaiyuṅkaḷ'' (eṉṟu kūṟiṉārkaḷ)
Surah Ash-Shuara, Verse 187
قَالَ رَبِّيٓ أَعۡلَمُ بِمَا تَعۡمَلُونَ
ataṟkavar ‘‘nīṅkaḷ ceytu koṇṭirukkum (mōcamāṉa) kāriyattai eṉ iṟaivaṉ naṉkaṟivāṉ; (itaṟkuriya taṇṭaṉaiyai uṅkaḷukku avaciyam taruvāṉ)'' eṉṟu kūṟiṉār
Surah Ash-Shuara, Verse 188
فَكَذَّبُوهُ فَأَخَذَهُمۡ عَذَابُ يَوۡمِ ٱلظُّلَّةِۚ إِنَّهُۥ كَانَ عَذَابَ يَوۡمٍ عَظِيمٍ
(eṉiṉum) piṉṉarum avarkaḷ avaraip poyyākkiṉārkaḷ. Ākavē, oru nāḷ avarkaḷai (aṭarnta) niḻalaiyuṭaiya mēkattiṉ vētaṉai piṭittuk koṇṭatu. Niccayamāka atu makattāṉa nāḷiṉ vētaṉaiyāka iruntatu
Surah Ash-Shuara, Verse 189
إِنَّ فِي ذَٰلِكَ لَأٓيَةٗۖ وَمَا كَانَ أَكۡثَرُهُم مُّؤۡمِنِينَ
niccayamāka itilōr attāṭci iruntum avarkaḷil perumpālāṉavarkaḷ nampikkai koḷḷavillai
Surah Ash-Shuara, Verse 190
وَإِنَّ رَبَّكَ لَهُوَ ٱلۡعَزِيزُ ٱلرَّحِيمُ
(napiyē!) Niccayamāka umatu iṟaivaṉtāṉ (aṉaivaraiyum) mikaittavaṉ, makā karuṇaiyuṭaiyavaṉ
Surah Ash-Shuara, Verse 191
وَإِنَّهُۥ لَتَنزِيلُ رَبِّ ٱلۡعَٰلَمِينَ
(napiyē!) Niccayamāka (kur'āṉ ṣarīḥp eṉṉum) itu akilattāriṉ iṟaivaṉāltāṉ aruḷappaṭṭatu
Surah Ash-Shuara, Verse 192
نَزَلَ بِهِ ٱلرُّوحُ ٱلۡأَمِينُ
(iṟai kaṭṭaḷaip pirakāram) rūhul amīṉ (nampikkaikkuriya uyir eṉṉum jiprayīl) itai umatu uḷḷattil iṟakkivaittār
Surah Ash-Shuara, Verse 193
عَلَىٰ قَلۡبِكَ لِتَكُونَ مِنَ ٱلۡمُنذِرِينَ
(maṉitarkaḷukku) nīr accamūṭṭi eccarikkai ceyvataṟkāka
Surah Ash-Shuara, Verse 194
بِلِسَانٍ عَرَبِيّٖ مُّبِينٖ
teḷivāṉa arapi moḻiyil (itu iṟakkappaṭṭuḷḷatu)
Surah Ash-Shuara, Verse 195
وَإِنَّهُۥ لَفِي زُبُرِ ٱلۡأَوَّلِينَ
Niccayamāka itaip paṟṟiya muṉṉaṟivippu muṉṉuḷḷa vētaṅkaḷilum irukkiṟatu
Surah Ash-Shuara, Verse 196
أَوَلَمۡ يَكُن لَّهُمۡ ءَايَةً أَن يَعۡلَمَهُۥ عُلَمَـٰٓؤُاْ بَنِيٓ إِسۡرَـٰٓءِيلَ
isrāyīliṉ cantatiyiluḷḷa kalvimāṉkaḷ itai aṟintiruppatē avarkaḷukkup pōtumāṉa attāṭciyallavā
Surah Ash-Shuara, Verse 197
وَلَوۡ نَزَّلۡنَٰهُ عَلَىٰ بَعۡضِ ٱلۡأَعۡجَمِينَ
(ivarkaḷ virumpuvataippōla arapi allāta) ajamikaḷil oruvarmītu (avaruṭaiya moḻiyil) itai iṟakkivaittu
Surah Ash-Shuara, Verse 198
فَقَرَأَهُۥ عَلَيۡهِم مَّا كَانُواْ بِهِۦ مُؤۡمِنِينَ
avar itai ivarkaḷukku ōtik kāṇpittāl itai avarkaḷ nampikkai koḷḷavē māṭṭārkaḷ
Surah Ash-Shuara, Verse 199
كَذَٰلِكَ سَلَكۡنَٰهُ فِي قُلُوبِ ٱلۡمُجۡرِمِينَ
attakaiya (koṭiya) nirākarippaiyē ikkuṟṟavāḷikaḷiṉ uḷḷaṅkaḷil nām pukuttiyirukkiṟōm
Surah Ash-Shuara, Verse 200
لَا يُؤۡمِنُونَ بِهِۦ حَتَّىٰ يَرَوُاْ ٱلۡعَذَابَ ٱلۡأَلِيمَ
ākavē, tuṉpuṟuttum vētaṉaiyai ivarkaḷ (taṅkaḷ kaṇṇāl) kāṇum varai itai nampikkai koḷḷavē māṭṭārkaḷ
Surah Ash-Shuara, Verse 201
فَيَأۡتِيَهُم بَغۡتَةٗ وَهُمۡ لَا يَشۡعُرُونَ
avarkaḷ uṇarntu koḷḷātavāṟu tiṭukūṟākavē (annāḷ) avarkaḷai vantaṭaiyum
Surah Ash-Shuara, Verse 202
فَيَقُولُواْ هَلۡ نَحۡنُ مُنظَرُونَ
accamayam avarkaḷ ‘‘eṅkaḷukku(c ciṟitu) avakācam koṭukkappaṭumā
Surah Ash-Shuara, Verse 203
أَفَبِعَذَابِنَا يَسۡتَعۡجِلُونَ
‘‘eṅkaḷai vētaṉai ceyyavā ivarkaḷ avacarappaṭukiṉṟaṉar?'' Eṉṟu kūṟuvārkaḷ
Surah Ash-Shuara, Verse 204
أَفَرَءَيۡتَ إِن مَّتَّعۡنَٰهُمۡ سِنِينَ
(napiyē!) Nīr kavaṉittīrā? Nām ivarkaḷai (ivarkaḷ virumpukiṟavāṟu) pala varuṭaṅkaḷ cukamaṉupavikka viṭṭu vaittiruntapōtilum
Surah Ash-Shuara, Verse 205
ثُمَّ جَآءَهُم مَّا كَانُواْ يُوعَدُونَ
piṉṉar, avarkaḷ payamuṟuttappaṭṭuvanta vētaṉai avarkaḷai vantaṭaintāl
Surah Ash-Shuara, Verse 206
مَآ أَغۡنَىٰ عَنۡهُم مَّا كَانُواْ يُمَتَّعُونَ
avarkaḷ aṉupavitta cukapōkaṅkaḷ oṉṟumē avarkaḷukku oru payaṉumaḷikkātē
Surah Ash-Shuara, Verse 207
وَمَآ أَهۡلَكۡنَا مِن قَرۡيَةٍ إِلَّا لَهَا مُنذِرُونَ
(upatēcam ceytu) accamūṭṭi eccarikkai ceypavarkaḷai aṉuppāta varai evvūrāraiyum nām aḻittuviṭavillai
Surah Ash-Shuara, Verse 208
ذِكۡرَىٰ وَمَا كُنَّا ظَٰلِمِينَ
(oru tūtarai aṉuppi, vētaṉaip paṟṟi) ñāpakamūṭṭātu nām (evaraiyum aḻittu) aniyāyam ceypavarkaḷāka irukkavillai
Surah Ash-Shuara, Verse 209
وَمَا تَنَزَّلَتۡ بِهِ ٱلشَّيَٰطِينُ
(ivarkaḷ kūṟukiṟavāṟu) i(vvētat)tai ṣaittāṉkaḷ iṟakkavillai
Surah Ash-Shuara, Verse 210
وَمَا يَنۢبَغِي لَهُمۡ وَمَا يَسۡتَطِيعُونَ
atu avarkaḷukkut takutiyumalla; (ataṟkuriya) caktiyum avarkaḷiṭam illai
Surah Ash-Shuara, Verse 211
إِنَّهُمۡ عَنِ ٱلسَّمۡعِ لَمَعۡزُولُونَ
niccayamāka avarkaḷ (itai) kātāl kēṭpatiliruntum taṭukkap paṭṭirukkiṉṟaṉar
Surah Ash-Shuara, Verse 212
فَلَا تَدۡعُ مَعَ ٱللَّهِ إِلَٰهًا ءَاخَرَ فَتَكُونَ مِنَ ٱلۡمُعَذَّبِينَ
Ātalāl, (napiyē!) Nīr allāhvuṭaṉ vēṟoru kaṭavuḷai aḻaikkātīr. (Aḻaittāl) ataṉāl nīr vētaṉaikkuḷḷāvīr
Surah Ash-Shuara, Verse 213
وَأَنذِرۡ عَشِيرَتَكَ ٱلۡأَقۡرَبِينَ
nīr umatu neruṅkiya uṟaviṉarkaḷukku accamūṭṭi eccarikkai ceyvīrāka
Surah Ash-Shuara, Verse 214
وَٱخۡفِضۡ جَنَاحَكَ لِمَنِ ٱتَّبَعَكَ مِنَ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ
um'maip piṉpaṟṟiya nampikkaiyāḷarkaḷiṭam pujam tāḻtti(p paṇivāka naṭantu)k koḷvīrāka
Surah Ash-Shuara, Verse 215
فَإِنۡ عَصَوۡكَ فَقُلۡ إِنِّي بَرِيٓءٞ مِّمَّا تَعۡمَلُونَ
āṉāl, avarkaḷ uṅkaḷukku māṟu ceytāl ‘‘niccayamāka nāṉ nīṅkaḷ ceypavaṟṟiliruntu vilaki viṭṭēṉ'' eṉṟu kūṟi
Surah Ash-Shuara, Verse 216
وَتَوَكَّلۡ عَلَى ٱلۡعَزِيزِ ٱلرَّحِيمِ
karuṇaiyāḷaṉ, aṉaivaraiyum mikaittavaṉ (allāh) mītu nampikkai vaippīrāka
Surah Ash-Shuara, Verse 217
ٱلَّذِي يَرَىٰكَ حِينَ تَقُومُ
nīr niṉṟu vaṇaṅkumpōtum avaṉ um'maip pārkkiṟāṉ
Surah Ash-Shuara, Verse 218
وَتَقَلُّبَكَ فِي ٱلسَّـٰجِدِينَ
ciram paṇintu vaṇaṅkakkūṭiyavarkaḷuṭaṉ cērntu nīr acaivataiyum avaṉ pārkkiṟāṉ
Surah Ash-Shuara, Verse 219
إِنَّهُۥ هُوَ ٱلسَّمِيعُ ٱلۡعَلِيمُ
niccayamāka avaṉtāṉ aṉaittaiyum naṉku ceviyuṟupavaṉ, naṉku aṟipavaṉ
Surah Ash-Shuara, Verse 220
هَلۡ أُنَبِّئُكُمۡ عَلَىٰ مَن تَنَزَّلُ ٱلشَّيَٰطِينُ
(nampikkaiyāḷarkaḷē!) Ṣaittāṉkaḷ yār mītu iṟaṅkukiṉṟaṉar eṉpatai nāṉ uṅkaḷukku aṟivikkavā
Surah Ash-Shuara, Verse 221
تَنَزَّلُ عَلَىٰ كُلِّ أَفَّاكٍ أَثِيمٖ
poy collum ovvoru pāviyiṉ mītum iṟaṅkukiṉṟaṉar
Surah Ash-Shuara, Verse 222
يُلۡقُونَ ٱلسَّمۡعَ وَأَكۡثَرُهُمۡ كَٰذِبُونَ
tāṅkaḷ kēḷvippaṭṭatai ellām avarkaḷukkuk kūṟukiṉṟaṉar. Avarkaḷil perumpālāṉavarkaḷ (perum) poyyarkaḷē
Surah Ash-Shuara, Verse 223
وَٱلشُّعَرَآءُ يَتَّبِعُهُمُ ٱلۡغَاوُۥنَ
kaviñarkaḷai vaḻikeṭṭavarkaḷtāṉ piṉpaṟṟukiṉṟaṉar
Surah Ash-Shuara, Verse 224
أَلَمۡ تَرَ أَنَّهُمۡ فِي كُلِّ وَادٖ يَهِيمُونَ
niccayamāka avarkaḷ ovvoru tiṭalilum taṭṭaḻintu tirikiṟārkaḷ eṉpatai (napiyē!) Nīr pārkkavillaiyā
Surah Ash-Shuara, Verse 225
وَأَنَّهُمۡ يَقُولُونَ مَا لَا يَفۡعَلُونَ
niccayamāka avarkaḷ, tāṅkaḷ ceyyāta kāriyaṅkaḷai(c ceytatāka)k kūṟukiṟārkaḷ
Surah Ash-Shuara, Verse 226
إِلَّا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ وَذَكَرُواْ ٱللَّهَ كَثِيرٗا وَٱنتَصَرُواْ مِنۢ بَعۡدِ مَا ظُلِمُواْۗ وَسَيَعۡلَمُ ٱلَّذِينَ ظَلَمُوٓاْ أَيَّ مُنقَلَبٖ يَنقَلِبُونَ
(āyiṉum,) avarkaḷil evarkaḷ nampikkai koṇṭu, naṟceyalkaḷaic ceytu, (taṅkaḷ kavitaikaḷil) allāhvai atikamāka niṉaivu ceytu (piṟar mūlam) aniyāyattiṟku uḷḷāṉataṉ piṉṉar, paḻi vāṅkiṉārkaḷō avarkaḷait tavira (maṟṟavarkaḷ kuṟṟavāḷikaḷtāṉ. Piṟarai tuṉpuṟuttiya) aniyāyakkārarkaḷ tāṅkaḷ eṅku tirumpac cella vēṇṭumeṉpatai aticīkkirattil aṟintu koḷvārkaḷ
Surah Ash-Shuara, Verse 227