Surah Ash-Shuara - Tamil Translation by Jan Turst Foundation
طسٓمٓ
tā, sīm, mīm
Surah Ash-Shuara, Verse 1
تِلۡكَ ءَايَٰتُ ٱلۡكِتَٰبِ ٱلۡمُبِينِ
ivai, teḷivāṉa vētattiṉ vacaṉaṅkaḷākavum
Surah Ash-Shuara, Verse 2
لَعَلَّكَ بَٰخِعٞ نَّفۡسَكَ أَلَّا يَكُونُواْ مُؤۡمِنِينَ
(napiyē!) Avarkaḷ muḥmiṉkaḷākāmal iruppataṟkāka (tukkattāl) um'mai nīrē aḻittukkoḷvīr pōlum
Surah Ash-Shuara, Verse 3
إِن نَّشَأۡ نُنَزِّلۡ عَلَيۡهِم مِّنَ ٱلسَّمَآءِ ءَايَةٗ فَظَلَّتۡ أَعۡنَٰقُهُمۡ لَهَا خَٰضِعِينَ
nām nāṭiṉāl, avarkaḷuṭaiya kaḻuttukkaḷ paṇintu kuṉintu varumpaṭi ceyyak kūṭiya attāṭciyai vāṉattiliruntu avarkaḷ mītu nām iṟakkiyiruppōm
Surah Ash-Shuara, Verse 4
وَمَا يَأۡتِيهِم مِّن ذِكۡرٖ مِّنَ ٱلرَّحۡمَٰنِ مُحۡدَثٍ إِلَّا كَانُواْ عَنۡهُ مُعۡرِضِينَ
iṉṉum, arrahmāṉiṭamiruntu putiya niṉaivuṟuttal varumpōtellām, ataṉai avarkaḷ puṟakkaṇikkāmaliruppatillai
Surah Ash-Shuara, Verse 5
فَقَدۡ كَذَّبُواْ فَسَيَأۡتِيهِمۡ أَنۢبَـٰٓؤُاْ مَا كَانُواْ بِهِۦ يَسۡتَهۡزِءُونَ
tiṭaṉāka avarkaḷ (ivvētattaiyum) poyppikka muṟpaṭukiṟārkaḷ; eṉiṉum, avarkaḷ etaṉai parikacittuk koṇṭirukkiṟarkaḷō, ataṉ (uṇmaiyāṉa) ceytikaḷ avarkaḷiṭam cīkkiramē vantu cērum
Surah Ash-Shuara, Verse 6
أَوَلَمۡ يَرَوۡاْ إِلَى ٱلۡأَرۡضِ كَمۡ أَنۢبَتۡنَا فِيهَا مِن كُلِّ زَوۡجٖ كَرِيمٍ
avarkaḷ pūmiyaip pārkkavillaiyā? - Atil matippu mikka ettaṉaiyō vakai (maram, ceṭi, koṭi) yāvaṟṟaiyum jōṭi jōṭiyāka nām muḷaippittirukkiṉṟōm
Surah Ash-Shuara, Verse 7
إِنَّ فِي ذَٰلِكَ لَأٓيَةٗۖ وَمَا كَانَ أَكۡثَرُهُم مُّؤۡمِنِينَ
niccayamāka itil attāṭci irukkiṟatu. Eṉiṉum avarkaḷil perumpālōr nampikkai koḷvōrāka illai
Surah Ash-Shuara, Verse 8
وَإِنَّ رَبَّكَ لَهُوَ ٱلۡعَزِيزُ ٱلرَّحِيمُ
aṉṟiyum (napiyē!) Niccayamāka um'muṭaiya iṟaivaṉ mikaittavaṉ; mikka kirupai uṭaiyavaṉ
Surah Ash-Shuara, Verse 9
وَإِذۡ نَادَىٰ رَبُّكَ مُوسَىٰٓ أَنِ ٱئۡتِ ٱلۡقَوۡمَ ٱلظَّـٰلِمِينَ
um iṟaivaṉ mūsāviṭam"aniyāyakkāra camūkattiṭam celka" eṉṟu kūṟiya camayattai (niṉaivu kūrvīrāka)
Surah Ash-Shuara, Verse 10
قَوۡمَ فِرۡعَوۡنَۚ أَلَا يَتَّقُونَ
ḥpir'avṉiṉ camūttāriṭam; avarkaḷ (allāhvukku) añca māṭṭārkaḷā
Surah Ash-Shuara, Verse 11
قَالَ رَبِّ إِنِّيٓ أَخَافُ أَن يُكَذِّبُونِ
(itaṟku avar)"eṉ iṟaivā! Avarkaḷ eṉṉai poypippatai niccayamāka nāṉ payappaṭukiṟēṉ" eṉṟu kūṟiṉār
Surah Ash-Shuara, Verse 12
وَيَضِيقُ صَدۡرِي وَلَا يَنطَلِقُ لِسَانِي فَأَرۡسِلۡ إِلَىٰ هَٰرُونَ
Eṉ neñcu nerukkaṭikkuḷḷākiviṭum. (Teḷivāy pēcamuṭiyum paṭi) eṉ nāvum acaiyātu ākavē (eṉṉuṭaṉ) hārūṉaiyum aṉuppuvāyāka
Surah Ash-Shuara, Verse 13
وَلَهُمۡ عَلَيَّ ذَنۢبٞ فَأَخَافُ أَن يَقۡتُلُونِ
mēlum, avarkaḷukku eṉ mītu oru kuṟṟaccāṭṭum irukkiṟatu eṉavē, avarkaḷ eṉṉaik koṉṟuviṭuvārkaḷ eṉṟu payappaṭukiṟēṉ" (eṉṟum kūṟiṉār)
Surah Ash-Shuara, Verse 14
قَالَ كَلَّاۖ فَٱذۡهَبَا بِـَٔايَٰتِنَآۖ إِنَّا مَعَكُم مُّسۡتَمِعُونَ
(ataṟku iṟaivaṉ) avvāṟalla! Nīṅkaḷ iruvarum nam attāṭcikaḷuṭaṉ celluṅkaḷ - niccayamāka nām uṅkaḷuṭaṉ (yāvaṟṟaiyum) ceviyēṟpōrāka irukkiṉṟōm" eṉak kūṟiṉāṉ
Surah Ash-Shuara, Verse 15
فَأۡتِيَا فِرۡعَوۡنَ فَقُولَآ إِنَّا رَسُولُ رَبِّ ٱلۡعَٰلَمِينَ
ātaliṉ nīṅkaḷ iruvarum ḥpir'avṉiṭam celluṅkaḷ; avaṉiṭam kūṟuṅkaḷ; "niccayamāka nāṅkaḷiruvarum akilattāruṭaiya iṟaivaṉiṉ tūtarkaḷ
Surah Ash-Shuara, Verse 16
أَنۡ أَرۡسِلۡ مَعَنَا بَنِيٓ إِسۡرَـٰٓءِيلَ
eṅkaḷuṭaṉ paṉū isrāyīlkaḷai aṉuppiviṭu!" (Eṉavum kūṟuṅkaḷ)
Surah Ash-Shuara, Verse 17
قَالَ أَلَمۡ نُرَبِّكَ فِينَا وَلِيدٗا وَلَبِثۡتَ فِينَا مِنۡ عُمُرِكَ سِنِينَ
(ḥpir'avṉ) kūṟiṉāṉ; nīr kuḻantaiyāka iruntapōtu nām um'mai eṅkaḷiṭam vaittu vaḷarkkavillaiyā? Iṉṉum, um vayatil pala āṇṭukaḷ eṅkaḷiṭattil nīr taṅkiyirukkavillaiyā? (Eṉak kūṟiṉāṉ)
Surah Ash-Shuara, Verse 18
وَفَعَلۡتَ فَعۡلَتَكَ ٱلَّتِي فَعَلۡتَ وَأَنتَ مِنَ ٱلۡكَٰفِرِينَ
ākavē, nīr ceyta (kūṭāta kolaic) ceyalaiyum ceytuviṭṭīr; mēlum, nīr naṉṟi maṟantavarākavum ākiviṭṭīr" (eṉṟum kūṟiṉāṉ)
Surah Ash-Shuara, Verse 19
قَالَ فَعَلۡتُهَآ إِذٗا وَأَنَا۠ مِنَ ٱلضَّآلِّينَ
(mūsā) kūṟiṉār; "nāṉ tavaṟiyavarkaḷil (oruvaṉāka) irunta nilaiyil ataic ceytuviṭṭēṉ
Surah Ash-Shuara, Verse 20
فَفَرَرۡتُ مِنكُمۡ لَمَّا خِفۡتُكُمۡ فَوَهَبَ لِي رَبِّي حُكۡمٗا وَجَعَلَنِي مِنَ ٱلۡمُرۡسَلِينَ
ākavē, nāṉ appōtu uṅkaḷaip paṟṟi payantapōtu, uṅkaḷai viṭṭu(t tappi) ōṭiṉēṉ; piṟaku eṉ iṟaivaṉ eṉakku ñāṉattai aḷittu, (avaṉuṭaiya) tūtarkaḷil eṉṉai (oruvaṉāka) ākkiyirukkiṟāṉ
Surah Ash-Shuara, Verse 21
وَتِلۡكَ نِعۡمَةٞ تَمُنُّهَا عَلَيَّ أَنۡ عَبَّدتَّ بَنِيٓ إِسۡرَـٰٓءِيلَ
paṉū isrāyīlkaḷai aṭimaiyāka vaittuk koṇṭirukkum nilaiyil itu nī eṉakkuc collik kāṇpikkak kūṭiya pākkiyamākumā
Surah Ash-Shuara, Verse 22
قَالَ فِرۡعَوۡنُ وَمَا رَبُّ ٱلۡعَٰلَمِينَ
ataṟku ḥpir'avṉ; "akilattārukku iṟaivaṉ yār?" Eṉṟu kēṭṭāṉ
Surah Ash-Shuara, Verse 23
قَالَ رَبُّ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِ وَمَا بَيۡنَهُمَآۖ إِن كُنتُم مُّوقِنِينَ
Ataṟku (mūsā)"nīṅkaḷ uṟuti koṇṭavarkaḷāka iruppiṉ, vāṉaṅkaḷukkum, pūmikkum ivviraṇṭukkumiṭaiyē uḷḷavaṟṟukkum iṟaivaṉē (akilattāriṉ iṟaivaṉ āvāṉ)" eṉṟu kūṟiṉār
Surah Ash-Shuara, Verse 24
قَالَ لِمَنۡ حَوۡلَهُۥٓ أَلَا تَسۡتَمِعُونَ
taṉṉai cuṟṟiyiruntavarkaḷai nōkki"nīṅkaḷ (ivar colvataic) cevimaṭukkiṟīrkaḷ allavā?" Eṉṟu (ḥpir'avṉ) kēṭṭāṉ
Surah Ash-Shuara, Verse 25
قَالَ رَبُّكُمۡ وَرَبُّ ءَابَآئِكُمُ ٱلۡأَوَّلِينَ
(appoḻutu mūsā)"uṅkaḷukkum iṟaivaṉ; uṅkaḷ muṉṉavarkaḷāṉa mūtātaiyarukkum (avaṉē) iṟaivaṉ āvāṉ" eṉak kūṟiṉār
Surah Ash-Shuara, Verse 26
قَالَ إِنَّ رَسُولَكُمُ ٱلَّذِيٓ أُرۡسِلَ إِلَيۡكُمۡ لَمَجۡنُونٞ
(ataṟku ḥpir'avṉ;)"niccayamāka uṅkaḷiṭam aṉuppappaṭṭirukkiṟārē uṅkaḷuṭaiya tūtar (avar) oru paittiyakkārarē āvār" eṉak kūṟiṉāṉ
Surah Ash-Shuara, Verse 27
قَالَ رَبُّ ٱلۡمَشۡرِقِ وَٱلۡمَغۡرِبِ وَمَا بَيۡنَهُمَآۖ إِن كُنتُمۡ تَعۡقِلُونَ
(ataṟku mūsā)"nīṅkaḷ uṇarntu koḷpavarkaḷāka iruppīrkaḷāyiṉ, avaṉē kiḻakkiṟkum, mēṟkiṟkum, iṉṉum ivviraṇṭiṟkumiṭaiyē iruppavaṟṟiṟkum iṟaivaṉ āvāṉ" eṉak kūṟiṉār
Surah Ash-Shuara, Verse 28
قَالَ لَئِنِ ٱتَّخَذۡتَ إِلَٰهًا غَيۡرِي لَأَجۡعَلَنَّكَ مِنَ ٱلۡمَسۡجُونِينَ
(ataṟku ḥpir'avṉ;)"nīr eṉṉai aṉṟi vēṟu nāyaṉai ēṟpaṭuttik koḷvīrāyiṉ niccayamāka um'maic ciṟaippaṭṭōril oruvarāka nāṉ ākkiviṭuvēṉ" eṉak kūṟiṉāṉ
Surah Ash-Shuara, Verse 29
قَالَ أَوَلَوۡ جِئۡتُكَ بِشَيۡءٖ مُّبِينٖ
(ataṟku avar)"nāṉ uṉakkut teḷivāṉa (attāṭcip) poruḷai koṇṭu vantālumā?" Eṉak kēṭṭār
Surah Ash-Shuara, Verse 30
قَالَ فَأۡتِ بِهِۦٓ إِن كُنتَ مِنَ ٱلصَّـٰدِقِينَ
nīr uṇmaiyāḷarāka iruppiṉ atai nīr koṇṭu vārum" eṉa (ḥpir'avṉ) patil kūṟiṉāṉ
Surah Ash-Shuara, Verse 31
فَأَلۡقَىٰ عَصَاهُ فَإِذَا هِيَ ثُعۡبَانٞ مُّبِينٞ
ākavē avar tam taṭiyaik kīḻē eṟintār; atu teḷivāṉatoru malaippāmpāki viṭṭatu
Surah Ash-Shuara, Verse 32
وَنَزَعَ يَدَهُۥ فَإِذَا هِيَ بَيۡضَآءُ لِلنَّـٰظِرِينَ
iṉṉum avar tam kaiyai veḷiyil eṭuttār; uṭaṉē atu pārppavarkaḷukku paḷicciṭum veṇmaiyāṉatāka iruntatu
Surah Ash-Shuara, Verse 33
قَالَ لِلۡمَلَإِ حَوۡلَهُۥٓ إِنَّ هَٰذَا لَسَٰحِرٌ عَلِيمٞ
(ḥpir'avṉ) taṉṉaic cūḻntu niṉṟa talaivarkaḷai nōkki"ivar niccayamāka tiṟamai mikka cūṉiyakkārarē!" Eṉṟu kūṟiṉāṉ
Surah Ash-Shuara, Verse 34
يُرِيدُ أَن يُخۡرِجَكُم مِّنۡ أَرۡضِكُم بِسِحۡرِهِۦ فَمَاذَا تَأۡمُرُونَ
ivar tam cūṉiyattaik koṇṭu uṅkaḷai uṅkaḷ nāṭṭai viṭṭum veḷiyēṟṟa nāṭukiṟār; eṉavē itaip paṟṟi nīṅkaḷ kūṟum yōcaṉai eṉṉa?" (Eṉṟu kēṭṭāṉ)
Surah Ash-Shuara, Verse 35
قَالُوٓاْ أَرۡجِهۡ وَأَخَاهُ وَٱبۡعَثۡ فِي ٱلۡمَدَآئِنِ حَٰشِرِينَ
Ataṟkavarkaḷ"avarukkum, avaruṭaiya cakōtararukkum ciṟitu tavaṇai koṭuttu viṭṭu pala paṭṭiṇaṅkaḷukku(c cūṉiyakkārarkaḷait)tiraṭṭik koṇṭu varuvōrai aṉuppi vaippīrāka
Surah Ash-Shuara, Verse 36
يَأۡتُوكَ بِكُلِّ سَحَّارٍ عَلِيمٖ
(avarkaḷ ceṉṟu) cūṉiyattil makā vallavarkaḷaiyellām um'miṭam koṇṭu varuvārkaḷ" eṉṟu kūṟiṉārkaḷ
Surah Ash-Shuara, Verse 37
فَجُمِعَ ٱلسَّحَرَةُ لِمِيقَٰتِ يَوۡمٖ مَّعۡلُومٖ
cūṉiyakkārarkaḷ kuṟippiṭṭa nāḷil kuṟippiṭṭa vēḷaiyil oṉṟu tiraṭṭappaṭṭārkaḷ
Surah Ash-Shuara, Verse 38
وَقِيلَ لِلنَّاسِ هَلۡ أَنتُم مُّجۡتَمِعُونَ
iṉṉum makkaḷiṭam"(kuṟitta nērattil) nīṅkaḷ ellōrum vantu kūṭupavarkaḷā?" Eṉṟu kēṭkappaṭṭatu
Surah Ash-Shuara, Verse 39
لَعَلَّنَا نَتَّبِعُ ٱلسَّحَرَةَ إِن كَانُواْ هُمُ ٱلۡغَٰلِبِينَ
ēṉeṉṟāl, cūṉiyakkārarkaḷ veṟṟi aṭaintāl, nām avarkaḷaip piṉ paṟṟik kūṭum (eṉṟum kūṟappaṭṭatu)
Surah Ash-Shuara, Verse 40
فَلَمَّا جَآءَ ٱلسَّحَرَةُ قَالُواْ لِفِرۡعَوۡنَ أَئِنَّ لَنَا لَأَجۡرًا إِن كُنَّا نَحۡنُ ٱلۡغَٰلِبِينَ
ākavē cūṉiyakkārarkaḷ vantavuṭaṉ, avarkaḷ ḥpir'avṉai nōkki, "tiṇṇamāka - nāṅkaḷ - (mūsāvai) veṉṟu viṭṭāl, niccayamāka eṅkaḷukku (ataṟkuriya) vekumati kiṭaikkumallalā?" Eṉṟu kēṭṭārkaḷ
Surah Ash-Shuara, Verse 41
قَالَ نَعَمۡ وَإِنَّكُمۡ إِذٗا لَّمِنَ ٱلۡمُقَرَّبِينَ
ām! (Uṅkaḷukku vekumati kiṭaikkum) iṉṉum niccayamāka nīṅkaḷ eṉakku nerukkamāṉavarkaḷāki viṭuvīrkaḷ" eṉṟu avaṉ kūṟiṉāṉ
Surah Ash-Shuara, Verse 42
قَالَ لَهُم مُّوسَىٰٓ أَلۡقُواْ مَآ أَنتُم مُّلۡقُونَ
mūsā avarkaḷai nōkki, nīṅkaḷ eṟiyak kūṭiyatai eṟiyuṅkaḷ" eṉṟu kūṟiṉār
Surah Ash-Shuara, Verse 43
فَأَلۡقَوۡاْ حِبَالَهُمۡ وَعِصِيَّهُمۡ وَقَالُواْ بِعِزَّةِ فِرۡعَوۡنَ إِنَّا لَنَحۡنُ ٱلۡغَٰلِبُونَ
ākavē, avarkaḷ taṅkaḷ kayiṟukaḷaiyum, taṭikaḷaiyum eṟintu, ḥpir'avṉuṭaiya ciṟappiṉ mītu āṇaiyāka, nāmē veṟṟiyaṭaivōm" eṉṟu kūṟiṉārkaḷ
Surah Ash-Shuara, Verse 44
فَأَلۡقَىٰ مُوسَىٰ عَصَاهُ فَإِذَا هِيَ تَلۡقَفُ مَا يَأۡفِكُونَ
piṟaku mūsā tam kait taṭiyaik kīḻē eṟintār; uṭaṉ atu (perum pāmpāki) avarkaḷuṭaiya poy(p pāmpu)kaḷai viḻuṅki viṭṭatu
Surah Ash-Shuara, Verse 45
فَأُلۡقِيَ ٱلسَّحَرَةُ سَٰجِدِينَ
(itaippārttavuṭaṉ) cūṉiyakkārarkaḷ sajtāvil viḻuntaṉar
Surah Ash-Shuara, Verse 46
قَالُوٓاْ ءَامَنَّا بِرَبِّ ٱلۡعَٰلَمِينَ
akilaṅkaḷellāvaṟṟiṉ iṟaivaṉ mītu nāṅkaḷ īmāṉ koṇṭōm
Surah Ash-Shuara, Verse 47
رَبِّ مُوسَىٰ وَهَٰرُونَ
avaṉē, mūsāvukkum hārūṉukkum iṟaivaṉāvāṉ.' Eṉṟu kūṟiṉar
Surah Ash-Shuara, Verse 48
قَالَ ءَامَنتُمۡ لَهُۥ قَبۡلَ أَنۡ ءَاذَنَ لَكُمۡۖ إِنَّهُۥ لَكَبِيرُكُمُ ٱلَّذِي عَلَّمَكُمُ ٱلسِّحۡرَ فَلَسَوۡفَ تَعۡلَمُونَۚ لَأُقَطِّعَنَّ أَيۡدِيَكُمۡ وَأَرۡجُلَكُم مِّنۡ خِلَٰفٖ وَلَأُصَلِّبَنَّكُمۡ أَجۡمَعِينَ
(Ataṟku ḥpir'avṉ avarkaḷai nōkki) uṅkaḷukku nāṉ aṉumati koṭuppataṟku muṉṉarē nīṅkaḷ avariṭam īmāṉ koṇṭu viṭṭīrkaḷā? Niccayamāka ivar uṅkaḷaiviṭap periyavarāka avar irukkiṟār ākavē veku cīkkiram nīṅkaḷ (itaṉ viḷaivait) terintu koḷvīrkaḷ. Niccayamāka nāṉ māṟu kai, māṟu kāl vāṅki uṅkaḷ yāvaraiyum ciluvaiyil aṟaintu (koṉṟu) viṭuvēṉ eṉak kūṟiṉāṉ
Surah Ash-Shuara, Verse 49
قَالُواْ لَا ضَيۡرَۖ إِنَّآ إِلَىٰ رَبِّنَا مُنقَلِبُونَ
(avvāṟāyiṉ ataṉāl eṅkaḷukku) entak keṭutiyumillai niccayamāka nāṅkaḷ eṅkaḷ iṟaivaṉiṭam tām tirumpic celvōm" eṉak kūṟiṉārkaḷ
Surah Ash-Shuara, Verse 50
إِنَّا نَطۡمَعُ أَن يَغۡفِرَ لَنَا رَبُّنَا خَطَٰيَٰنَآ أَن كُنَّآ أَوَّلَ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ
(aṉṟiyum) muḥmiṉāṉavarkaḷil nāṅkaḷ mutalāmavarkaḷāka iruppatiṉāl eṅkaḷ iṟaivaṉ eṅkaḷ kuṟṟaṅkaḷai eṅkaḷukku maṉṉittu viṭuvāṉ" eṉṟu, nāṅkaḷ ātaravu vaikkiṉṟōm (eṉṟum kūṟiṉārkaḷ)
Surah Ash-Shuara, Verse 51
۞وَأَوۡحَيۡنَآ إِلَىٰ مُوسَىٰٓ أَنۡ أَسۡرِ بِعِبَادِيٓ إِنَّكُم مُّتَّبَعُونَ
mēlum, "nīr eṉ aṭiyārkaḷai aḻaittuk koṇṭu, iravōṭu iravākac ceṉṟu viṭum; niccayamāka nīṅkaḷ piṉ toṭarappaṭuvīrkaḷ" eṉṟu nām mūsāvukku vahī aṟivittōm
Surah Ash-Shuara, Verse 52
فَأَرۡسَلَ فِرۡعَوۡنُ فِي ٱلۡمَدَآئِنِ حَٰشِرِينَ
(avvāṟu avarkaḷ ceṉṟatum) ḥpir'avṉ (āṭkaḷait) tiraṭṭupavarkaḷaip paṭṭaṇaṅkaḷukku aṉuppi vaittāṉ
Surah Ash-Shuara, Verse 53
إِنَّ هَـٰٓؤُلَآءِ لَشِرۡذِمَةٞ قَلِيلُونَ
niccayamāka ivarkaḷ mikavum coṟpat tokaiyiṉar tāṉ
Surah Ash-Shuara, Verse 54
وَإِنَّهُمۡ لَنَا لَغَآئِظُونَ
niccayamāka ivarkaḷ nam'mai(p peruṅ) kōpattiṟkuḷḷākki viṭṭaṉar
Surah Ash-Shuara, Verse 55
وَإِنَّا لَجَمِيعٌ حَٰذِرُونَ
niccayamāka nām aṉaivarum eccarikkaiyuṭaṉē irukkiṟōm
Surah Ash-Shuara, Verse 56
فَأَخۡرَجۡنَٰهُم مِّن جَنَّـٰتٖ وَعُيُونٖ
appōtu nām, avarkaḷait tōṭṭaṅkaḷai viṭṭum, nīrūṟṟukkaḷai viṭṭum veḷiyēṟṟi viṭṭōm
Surah Ash-Shuara, Verse 57
وَكُنُوزٖ وَمَقَامٖ كَرِيمٖ
iṉṉum, (avarkaḷuṭaiya) pokkiṣaṅkaḷai viṭṭum, kaṇṇiyamāṉa vīṭukaḷai viṭṭum (avarkaḷai veḷiyēṟṟiṉōm)
Surah Ash-Shuara, Verse 58
كَذَٰلِكَۖ وَأَوۡرَثۡنَٰهَا بَنِيٓ إِسۡرَـٰٓءِيلَ
avvāṟu tāṉ (avarkaḷai naṭattiṉōm) attuṭaṉ paṉū isrāyīlkaḷai avaṟṟukku vāricukaḷākavum nām ākkiṉōm
Surah Ash-Shuara, Verse 59
فَأَتۡبَعُوهُم مُّشۡرِقِينَ
piṟaku, cūriyaṉ utikkum nērattil (ḥpir'avṉiṉ kūṭṭattār) ivarkaḷaip piṉ toṭarntārkaḷ
Surah Ash-Shuara, Verse 60
فَلَمَّا تَرَـٰٓءَا ٱلۡجَمۡعَانِ قَالَ أَصۡحَٰبُ مُوسَىٰٓ إِنَّا لَمُدۡرَكُونَ
Ivviru kūṭṭattiṉarum oruvaraiyoruvar kaṇṭapōtu"niccayamāka nām piṭipaṭṭōm" eṉṟu mūsāviṉ tōḻarkaḷ kūṟiṉar
Surah Ash-Shuara, Verse 61
قَالَ كَلَّآۖ إِنَّ مَعِيَ رَبِّي سَيَهۡدِينِ
ataṟku (mūsā), "orukkālum illai! Niccayamāka eṉ iṟaivaṉ eṉṉuṭaṉ irukkiṟāṉ. Eṉakku cīkkiramē avaṉ vaḻi kāṭṭuvāṉ" eṉṟu kūṟiṉār
Surah Ash-Shuara, Verse 62
فَأَوۡحَيۡنَآ إِلَىٰ مُوسَىٰٓ أَنِ ٱضۡرِب بِّعَصَاكَ ٱلۡبَحۡرَۖ فَٱنفَلَقَ فَكَانَ كُلُّ فِرۡقٖ كَٱلطَّوۡدِ ٱلۡعَظِيمِ
um kaittaṭiyiṉāl intak kaṭalai nīr aṭiyum" eṉṟu mūsāvukku vahī aṟivittōm. (Avvāṟu aṭittatum kaṭal) piḷantatu (piḷavuṇṭa) ovvoru pakutiyum perum malai pōṉṟu ākiviṭṭatu
Surah Ash-Shuara, Verse 63
وَأَزۡلَفۡنَا ثَمَّ ٱلۡأٓخَرِينَ
(piṉ toṭarntu vanta) maṟṟavarkaḷaiyum nām neruṅkac ceytōm
Surah Ash-Shuara, Verse 64
وَأَنجَيۡنَا مُوسَىٰ وَمَن مَّعَهُۥٓ أَجۡمَعِينَ
mēlum, nām mūsāvaiyum, avaruṭaṉ irunta aṉaivaraiyum kāppāṟṟiṉōm
Surah Ash-Shuara, Verse 65
ثُمَّ أَغۡرَقۡنَا ٱلۡأٓخَرِينَ
piṟaku, maṟṟavarkaḷai (ḥpir'avṉiṉ kūṭṭattārai) nām mūḻkaṭittu viṭṭōm
Surah Ash-Shuara, Verse 66
إِنَّ فِي ذَٰلِكَ لَأٓيَةٗۖ وَمَا كَانَ أَكۡثَرُهُم مُّؤۡمِنِينَ
niccayamāka itilē attāṭci irukkiṟatu eṉiṉum avarkaḷil perum pālōr nampikkai koḷpavarkaḷāka illai
Surah Ash-Shuara, Verse 67
وَإِنَّ رَبَّكَ لَهُوَ ٱلۡعَزِيزُ ٱلرَّحِيمُ
(napiyē!) Niccayamāka um'muṭaiya iṟaivaṉ (yāvaraiyum) mikaittavaṉākavum, kirupaiyuṭaiyavaṉākavum irukkiṟāṉ
Surah Ash-Shuara, Verse 68
وَٱتۡلُ عَلَيۡهِمۡ نَبَأَ إِبۡرَٰهِيمَ
iṉṉum, nīr ivarkaḷukku ipṟāhīmiṉ caritaiyaiyum ōtik kāṇpippīrāka
Surah Ash-Shuara, Verse 69
إِذۡ قَالَ لِأَبِيهِ وَقَوۡمِهِۦ مَا تَعۡبُدُونَ
avar tam tantaiyaiyum, tam camūkattavaraiyum nōkki"nīṅkaḷ etai vaṇaṅkukiṟīrkaḷ?" Eṉṟu kēṭṭapōtu
Surah Ash-Shuara, Verse 70
قَالُواْ نَعۡبُدُ أَصۡنَامٗا فَنَظَلُّ لَهَا عَٰكِفِينَ
avarkaḷ; "nāṅkaḷ cilaikaḷai vaṇaṅkukiṟōm; nām avaṟṟiṉ vaṇakkattilēyē nilaittirukkiṟōm" eṉṟu kūṟiṉārkaḷ
Surah Ash-Shuara, Verse 71
قَالَ هَلۡ يَسۡمَعُونَكُمۡ إِذۡ تَدۡعُونَ
(ataṟku ipṟāhīm) kūṟiṉār"nīṅkaḷ avaṟṟai aḻaikkum pōtu, (avai kātukoṭuttuk) kēṭkiṉṟaṉavā
Surah Ash-Shuara, Verse 72
أَوۡ يَنفَعُونَكُمۡ أَوۡ يَضُرُّونَ
allatu avai uṅkaḷukku naṉmai ceykiṉṟaṉavā allatu tīmai ceykiṉṟaṉavā? (Eṉavum kēṭṭār)
Surah Ash-Shuara, Verse 73
قَالُواْ بَلۡ وَجَدۡنَآ ءَابَآءَنَا كَذَٰلِكَ يَفۡعَلُونَ
(appōtu avarkaḷ)"illai! Eṅkaḷ mūtātaiyar ivvāṟē (vaḻipāṭu) ceyya nāṅkaḷ kaṇṭōm" eṉṟu kūṟiṉārkaḷ
Surah Ash-Shuara, Verse 74
قَالَ أَفَرَءَيۡتُم مَّا كُنتُمۡ تَعۡبُدُونَ
avvāṟāyiṉ, "nīṅkaḷ etai vaṇaṅkik koṇṭiruntīrkaḷ? Eṉpatai nīṅkaḷ pārttīrkaḷā?" Eṉṟu kūṟiṉār
Surah Ash-Shuara, Verse 75
أَنتُمۡ وَءَابَآؤُكُمُ ٱلۡأَقۡدَمُونَ
Nīṅkaḷum, uṅkaḷ muntiya mūtātaiyarkaḷum (etai vaṇaṅkiṉīrkaḷ eṉṟu kavaṉiyuṅkaḷ)
Surah Ash-Shuara, Verse 76
فَإِنَّهُمۡ عَدُوّٞ لِّيٓ إِلَّا رَبَّ ٱلۡعَٰلَمِينَ
niccayamāka ivai eṉakku virōtikaḷē - akilaṅkaḷiṉ iṟaivaṉait tavira (avaṉē kāppavaṉ)
Surah Ash-Shuara, Verse 77
ٱلَّذِي خَلَقَنِي فَهُوَ يَهۡدِينِ
avaṉē eṉṉaip paṭaittāṉ; piṉṉum, avaṉē eṉakku nērvaḻi kāṇpikkiṟāṉ
Surah Ash-Shuara, Verse 78
وَٱلَّذِي هُوَ يُطۡعِمُنِي وَيَسۡقِينِ
avaṉē eṉakku uṇavaḷikkiṉṟāṉ; avaṉē eṉakkuk kuṭippāṭṭukiṟāṉ
Surah Ash-Shuara, Verse 79
وَإِذَا مَرِضۡتُ فَهُوَ يَشۡفِينِ
nāṉ nōyuṟṟa kālattil, avaṉē eṉṉaik kuṇappaṭuttukiṟāṉ
Surah Ash-Shuara, Verse 80
وَٱلَّذِي يُمِيتُنِي ثُمَّ يُحۡيِينِ
mēlum avaṉē eṉṉai marikkac ceykiṟāṉ; piṟaku avaṉē eṉṉai uyirppippāṉ
Surah Ash-Shuara, Verse 81
وَٱلَّذِيٓ أَطۡمَعُ أَن يَغۡفِرَ لِي خَطِيٓـَٔتِي يَوۡمَ ٱلدِّينِ
niyāyat tīrppu nāḷaṉṟu, eṉakkāka eṉ kuṟṟaṅkaḷai maṉṉippavaṉ avaṉē eṉṟu nāṉ ātaravu vaikkiṉṟēṉ
Surah Ash-Shuara, Verse 82
رَبِّ هَبۡ لِي حُكۡمٗا وَأَلۡحِقۡنِي بِٱلصَّـٰلِحِينَ
iṟaivaṉē! Nī eṉakku ñāṉattai aḷippāyāka. Mēlum, sālihāṉavarkaḷuṭaṉ (nallavarkaḷuṭaṉ) eṉṉaic cērttu vaippāyāka
Surah Ash-Shuara, Verse 83
وَٱجۡعَل لِّي لِسَانَ صِدۡقٖ فِي ٱلۡأٓخِرِينَ
iṉṉum, piṉ varupavarkaḷil eṉakku nī naṟpeyarai ēṟpaṭuttuvāyāka
Surah Ash-Shuara, Verse 84
وَٱجۡعَلۡنِي مِن وَرَثَةِ جَنَّةِ ٱلنَّعِيمِ
iṉṉum, pākkiyam niṟainta cuvaṉapatiyiṉ vārisukkārarkaḷil (oruvaṉāka) eṉṉai ākki vaippāyāka
Surah Ash-Shuara, Verse 85
وَٱغۡفِرۡ لِأَبِيٓ إِنَّهُۥ كَانَ مِنَ ٱلضَّآلِّينَ
eṉ tantaiyāraiyum maṉṉippāyāka! Niccayamāka, avar vaḻi keṭṭavarkaḷil (oruvarāka) irukkiṟār
Surah Ash-Shuara, Verse 86
وَلَا تُخۡزِنِي يَوۡمَ يُبۡعَثُونَ
iṉṉum (maṉitarkaḷ uyir koṭuttu) eḻuppappaṭum nāḷil eṉṉai nī iḻivuk kuḷḷākkātiruppāyāka
Surah Ash-Shuara, Verse 87
يَوۡمَ لَا يَنفَعُ مَالٞ وَلَا بَنُونَ
annāḷil celvamum, piḷḷaikaḷum (yātoru) payaṉumaḷikka māṭṭā
Surah Ash-Shuara, Verse 88
إِلَّا مَنۡ أَتَى ٱللَّهَ بِقَلۡبٖ سَلِيمٖ
evaroruvar paricutta irutayattai allāhviṭam koṇṭu varukiṟārō avar (kaṇṇiyam aṭaivār)
Surah Ash-Shuara, Verse 89
وَأُزۡلِفَتِ ٱلۡجَنَّةُ لِلۡمُتَّقِينَ
payapaktiyuṭaiyavarkaḷukku arukil cuvaṉapati koṇṭu varappaṭum
Surah Ash-Shuara, Verse 90
وَبُرِّزَتِ ٱلۡجَحِيمُ لِلۡغَاوِينَ
vaḻi tavaṟiyavarkaḷukku etirē narakam koṇṭu varappaṭum
Surah Ash-Shuara, Verse 91
وَقِيلَ لَهُمۡ أَيۡنَ مَا كُنتُمۡ تَعۡبُدُونَ
iṉṉum, avarkaḷiṭam kūṟappaṭum; "nīṅkaḷ vaṇaṅki vaḻi paṭṭavai eṅkē?" Eṉṟu
Surah Ash-Shuara, Verse 92
مِن دُونِ ٱللَّهِ هَلۡ يَنصُرُونَكُمۡ أَوۡ يَنتَصِرُونَ
allāhvaiyaṉṟi (maṟṟavaṟṟai vaṇaṅkiṉīrkaḷē! Ippōtu) avai uṅkaḷukku utavi ceyyumā? Allatu taṅkaḷukkut tāṅkaḷēṉum utavi ceytu koḷḷumā
Surah Ash-Shuara, Verse 93
فَكُبۡكِبُواْ فِيهَا هُمۡ وَٱلۡغَاوُۥنَ
Piṉṉar, avai mukaṅkuppuṟa a(n narakat)til taḷḷappaṭum - avaiyum (avaṟṟai) vaṇaṅki vaḻi tavaṟip pōṉavarkaḷum
Surah Ash-Shuara, Verse 94
وَجُنُودُ إِبۡلِيسَ أَجۡمَعُونَ
iplīsiṉ cēṉaikaḷum - ākiya ellōrum (avvāṟu taḷḷappaṭuvārkaḷ)
Surah Ash-Shuara, Verse 95
قَالُواْ وَهُمۡ فِيهَا يَخۡتَصِمُونَ
atil avarkaḷ taṅkaḷukkuḷ tarkkittuk koṇṭu kūṟuvārkaḷ
Surah Ash-Shuara, Verse 96
تَٱللَّهِ إِن كُنَّا لَفِي ضَلَٰلٖ مُّبِينٍ
allāhviṉ mītu āṇaiyāka, nām veḷippaṭaiyāṉa vaḻikēṭṭilēyē iruntōm
Surah Ash-Shuara, Verse 97
إِذۡ نُسَوِّيكُم بِرَبِّ ٱلۡعَٰلَمِينَ
uṅkaḷai nāṅkaḷ akilaṅkaḷukkellām iṟaivaṉāka iruppavaṉuṭaṉ caricamamāṉa muḷḷavaiyāka ākki vaittōmē (appōtu)
Surah Ash-Shuara, Verse 98
وَمَآ أَضَلَّنَآ إِلَّا ٱلۡمُجۡرِمُونَ
intak kuṟṟavāḷikaḷ tām eṅkaḷai vaḻi keṭuttavarkaḷ
Surah Ash-Shuara, Verse 99
فَمَا لَنَا مِن شَٰفِعِينَ
ākavē, eṅkaḷukkākap parintu pēcuvōr (iṉṟu) evarumillai
Surah Ash-Shuara, Verse 100
وَلَا صَدِيقٍ حَمِيمٖ
aṉutāpamuḷḷa uṟṟa naṇpaṉum illai
Surah Ash-Shuara, Verse 101
فَلَوۡ أَنَّ لَنَا كَرَّةٗ فَنَكُونَ مِنَ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ
nāṅkaḷ (ulakattukku) mīṇṭu cella vaḻi kiṭaikkumāyiṉ, niccayamāka nāṅkaḷ muḥmiṉkaḷāki viṭuvōmē! (Eṉṟum kūṟuvārkaḷ)
Surah Ash-Shuara, Verse 102
إِنَّ فِي ذَٰلِكَ لَأٓيَةٗۖ وَمَا كَانَ أَكۡثَرُهُم مُّؤۡمِنِينَ
niccayamāka itilē ōr attāṭci irukkiṟatu - eṉiṉum avarkaḷil perumpālōr nampikkai koḷvatillai
Surah Ash-Shuara, Verse 103
وَإِنَّ رَبَّكَ لَهُوَ ٱلۡعَزِيزُ ٱلرَّحِيمُ
mēlum, niccayamāka umatu iṟaivaṉ (yāvaraiyum) mikaittōṉākavum, kirupai uṭaiyōṉākavum irukkiṟāṉ
Surah Ash-Shuara, Verse 104
كَذَّبَتۡ قَوۡمُ نُوحٍ ٱلۡمُرۡسَلِينَ
nūhuṭaiya camūkattārum, (iṟai) tūtarkaḷaip poyppittārkaḷ
Surah Ash-Shuara, Verse 105
إِذۡ قَالَ لَهُمۡ أَخُوهُمۡ نُوحٌ أَلَا تَتَّقُونَ
avarkaḷuṭaiya cakōtarar nūh avarkaḷiṭam kūṟiyapōtu"nīṅkaḷ (allāhvukku) añca māṭṭīrkaḷā
Surah Ash-Shuara, Verse 106
إِنِّي لَكُمۡ رَسُولٌ أَمِينٞ
niccayamāka nāṉ uṅkaḷukku (iṟaivaṉāl) aṉuppap peṟṟa nampikkaikkuriya tūtaṉ āvēṉ
Surah Ash-Shuara, Verse 107
فَٱتَّقُواْ ٱللَّهَ وَأَطِيعُونِ
ākavē, allāhvukku añcaṅkaḷ; eṉakku vaḻipaṭuṅkaḷ
Surah Ash-Shuara, Verse 108
وَمَآ أَسۡـَٔلُكُمۡ عَلَيۡهِ مِنۡ أَجۡرٍۖ إِنۡ أَجۡرِيَ إِلَّا عَلَىٰ رَبِّ ٱلۡعَٰلَمِينَ
itaṟkāka, nāṉ uṅkaḷiṭam kūli etuvum kēṭkavillai. Niccayamāka eṉakkuriya kūli akilaṅkaḷiṉ iṟaivaṉiṭam irukkiṟatu
Surah Ash-Shuara, Verse 109
فَٱتَّقُواْ ٱللَّهَ وَأَطِيعُونِ
ākavē, allāhvukku añcuṅkaḷ; eṉakkum vaḻipaṭuṅkaḷ (eṉṟu nūh kūṟiyapōtu)
Surah Ash-Shuara, Verse 110
۞قَالُوٓاْ أَنُؤۡمِنُ لَكَ وَٱتَّبَعَكَ ٱلۡأَرۡذَلُونَ
avarkaḷ; "tāḻntavarkaḷ um'maip piṉpaṟṟumpōtu, um mītu nāṅkaḷ īmāṉ koḷvōmā," eṉṟu kūṟiṉārkaḷ
Surah Ash-Shuara, Verse 111
قَالَ وَمَا عِلۡمِي بِمَا كَانُواْ يَعۡمَلُونَ
Avar kūṟiṉār; avarkaḷ eṉṉa ceytu koṇṭirukkiṟārkaḷ eṉpataip paṟṟi nāṉ aṟiyamāṭṭēṉ
Surah Ash-Shuara, Verse 112
إِنۡ حِسَابُهُمۡ إِلَّا عَلَىٰ رَبِّيۖ لَوۡ تَشۡعُرُونَ
nīṅkaḷ aṟiykakūṭiyavarkaḷāka iruppiṉ, avarkaḷuṭaiya kēḷvi kaṇakku (paṟṟiya vicāraṇai) eṉṉuṭaiya iṟaivaṉiṭam tāṉ irukkiṟatu
Surah Ash-Shuara, Verse 113
وَمَآ أَنَا۠ بِطَارِدِ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ
muḥmiṉkaḷai nāṉ viraṭṭi viṭupavaṉ allaṉ
Surah Ash-Shuara, Verse 114
إِنۡ أَنَا۠ إِلَّا نَذِيرٞ مُّبِينٞ
nāṉ pakiraṅkamāka accamūṭṭi eccarippavaṉēyaṉṟi vēṟillai
Surah Ash-Shuara, Verse 115
قَالُواْ لَئِن لَّمۡ تَنتَهِ يَٰنُوحُ لَتَكُونَنَّ مِنَ ٱلۡمَرۡجُومِينَ
ataṟkavarkaḷ kūṟiṉārkaḷ; "nūhē! Nīr (um piraccārattai viṭṭum) vilakik koḷḷāviṭṭāl, niccayamāka nīr kallāleṟintu kollappaṭuvīr" eṉṟu kūṟiṉārkaḷ
Surah Ash-Shuara, Verse 116
قَالَ رَبِّ إِنَّ قَوۡمِي كَذَّبُونِ
avar kūṟiṉār; "eṉ iṟaivaṉē! Eṉṉuṭaiya camūkattārkaḷ niccayamāka eṉṉaip poyyākki viṭṭārkaḷ
Surah Ash-Shuara, Verse 117
فَٱفۡتَحۡ بَيۡنِي وَبَيۡنَهُمۡ فَتۡحٗا وَنَجِّنِي وَمَن مَّعِيَ مِنَ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ
ākavē, nī eṉakkum, avarkaḷukku miṭaiyē tīrppuc ceytu, eṉṉaiyum, eṉṉuṭaṉirukkum muḥmiṉkaḷaiyum iraṭcippāyāka!" (Eṉṟu pirārttittār)
Surah Ash-Shuara, Verse 118
فَأَنجَيۡنَٰهُ وَمَن مَّعَهُۥ فِي ٱلۡفُلۡكِ ٱلۡمَشۡحُونِ
ākavē, nām avaraiyum avaruṭaṉiruntavarkaḷaiyum niṟaintirunta kappalil iraṭcittōm
Surah Ash-Shuara, Verse 119
ثُمَّ أَغۡرَقۡنَا بَعۡدُ ٱلۡبَاقِينَ
ataṉ piṟaku, eñciyiruntavarkaḷai nām mūḻkaṭittōm
Surah Ash-Shuara, Verse 120
إِنَّ فِي ذَٰلِكَ لَأٓيَةٗۖ وَمَا كَانَ أَكۡثَرُهُم مُّؤۡمِنِينَ
niccayamāka itilē ōr attāṭci irukkiṟatu; eṉiṉum avarkaḷil perum pālōr īmāṉ koḷvatillai
Surah Ash-Shuara, Verse 121
وَإِنَّ رَبَّكَ لَهُوَ ٱلۡعَزِيزُ ٱلرَّحِيمُ
niccayamāka um'muṭaiya iṟaivaṉ (yāvaraiyum) mikaippavaṉākavum, kirupaiyuṭaiyavaṉākavum irukkiṉṟāṉ
Surah Ash-Shuara, Verse 122
كَذَّبَتۡ عَادٌ ٱلۡمُرۡسَلِينَ
ātu (kūṭṭattiṉarum, iṟai) tūtarkaḷaip poyppittaṉar
Surah Ash-Shuara, Verse 123
إِذۡ قَالَ لَهُمۡ أَخُوهُمۡ هُودٌ أَلَا تَتَّقُونَ
avarkaḷiṭam avarkaḷuṭaiya cakōtarar hūtu"nīṅkaḷ (iṟaivaṉai) añca māṭṭīrkaḷā?" Eṉṟu kūṟiyapōtu
Surah Ash-Shuara, Verse 124
إِنِّي لَكُمۡ رَسُولٌ أَمِينٞ
niccayamāka nāṉ uṅkaḷukku nampikkaikkuriya (iṟai) tūtaṉ āvēṉ
Surah Ash-Shuara, Verse 125
فَٱتَّقُواْ ٱللَّهَ وَأَطِيعُونِ
mēlum, itaṟkāka nāṉ uṅkaḷiṭam yātoru kūliyum kēṭkavillai niccayamāka eṉakkuriya kūli akilaṅkaḷiṉ iṟaivaṉiṭamē irukkiṟatu
Surah Ash-Shuara, Verse 126
وَمَآ أَسۡـَٔلُكُمۡ عَلَيۡهِ مِنۡ أَجۡرٍۖ إِنۡ أَجۡرِيَ إِلَّا عَلَىٰ رَبِّ ٱلۡعَٰلَمِينَ
nīṅkaḷ ovvōr uyaramāṉa iṭattilum vīṇāka ciṉṉaṅkaḷai nirmāṇikkiṉṟīrkaḷā
Surah Ash-Shuara, Verse 127
أَتَبۡنُونَ بِكُلِّ رِيعٍ ءَايَةٗ تَعۡبَثُونَ
Iṉṉum, nīṅkaḷ nirantaramāka iruppōm eṉṟu, (aḻakiya vēlaippāṭukaḷ mikka) māḷikaikaḷai amaittuk koḷkiṉṟīrkaḷā
Surah Ash-Shuara, Verse 128
وَتَتَّخِذُونَ مَصَانِعَ لَعَلَّكُمۡ تَخۡلُدُونَ
iṉṉum, nīṅkaḷ (evaraiyum ētuṅ kuṟṟaṅkaḷukkākap) piṭittāl mikavum koṭiyavarkaḷ pōl piṭikkiṉṟīrkaḷ
Surah Ash-Shuara, Verse 129
وَإِذَا بَطَشۡتُم بَطَشۡتُمۡ جَبَّارِينَ
eṉavē, nīṅkaḷ allāhvukku añcaṅkaḷ; eṉakkum vaḻippaṭuṅkaḷ
Surah Ash-Shuara, Verse 130
فَٱتَّقُواْ ٱللَّهَ وَأَطِيعُونِ
mēlum, nīṅkaḷ aṟintirukkum (pākkiyamāṉa poruḷkaḷaiyellām koṇṭu) uṅkaḷukku utaviyaḷittavaṉai añcuṅkaḷ
Surah Ash-Shuara, Verse 131
وَٱتَّقُواْ ٱلَّذِيٓ أَمَدَّكُم بِمَا تَعۡلَمُونَ
avaṉ uṅkaḷukku (āṭu, māṭu, oṭṭakai pōṉṟa) kālnaṭaikaḷaiyum, piḷḷaikaḷaiyum koṇṭu utaviyaḷittāṉ
Surah Ash-Shuara, Verse 132
أَمَدَّكُم بِأَنۡعَٰمٖ وَبَنِينَ
iṉṉum tōṭṭaṅkaḷaiyum, nīrūṟṟukkaḷaiyum (koṇṭu utaviyaḷittāṉ)
Surah Ash-Shuara, Verse 133
وَجَنَّـٰتٖ وَعُيُونٍ
niccayamāka nāṉ uṅkaḷ mītu makattāṉa nāḷiṉ vētaṉaip paṟṟi añcukiṟēṉ" (eṉak kūṟiṉār)
Surah Ash-Shuara, Verse 134
إِنِّيٓ أَخَافُ عَلَيۡكُمۡ عَذَابَ يَوۡمٍ عَظِيمٖ
(itaṟku) avarkaḷ; "nīr eṅkaḷukku upatēcam ceytālum allatu nīr eṅkaḷukku upatēcam ceypavarāka illātiruppiṉum (iraṇṭumē) eṅkaḷukku camamtāṉ" eṉak kūṟiṉārkaḷ
Surah Ash-Shuara, Verse 135
قَالُواْ سَوَآءٌ عَلَيۡنَآ أَوَعَظۡتَ أَمۡ لَمۡ تَكُن مِّنَ ٱلۡوَٰعِظِينَ
itu muṉṉavarkaḷiṉ vaḻakkamēyaṉṟi (vēṟu) illai
Surah Ash-Shuara, Verse 136
إِنۡ هَٰذَآ إِلَّا خُلُقُ ٱلۡأَوَّلِينَ
mēlum, nāṅkaḷ vētaṉai ceyyap paṭavum māṭṭōm
Surah Ash-Shuara, Verse 137
وَمَا نَحۡنُ بِمُعَذَّبِينَ
(ivvāṟu kūṟi) avarkaḷ avaraip poyppittārkaḷ; ātaliṉ nām avarkaḷai aḻittōm; niccayamāka itilē ōr attāṭci irukkiṟatu eṉiṉum avarkaḷil perumpālōr nampikkai koḷvatillai
Surah Ash-Shuara, Verse 138
فَكَذَّبُوهُ فَأَهۡلَكۡنَٰهُمۡۚ إِنَّ فِي ذَٰلِكَ لَأٓيَةٗۖ وَمَا كَانَ أَكۡثَرُهُم مُّؤۡمِنِينَ
niccayamāka um'muṭaiya iṟaivaṉ (yāvaraiyum) mikaippavaṉākavum, kirupaiyuḷḷavaṉākavum irukkiṉṟāṉ
Surah Ash-Shuara, Verse 139
وَإِنَّ رَبَّكَ لَهُوَ ٱلۡعَزِيزُ ٱلرَّحِيمُ
samūtu (kūṭṭattārum iṟai) tūtarkaḷaip poyppittaṉar
Surah Ash-Shuara, Verse 140
كَذَّبَتۡ ثَمُودُ ٱلۡمُرۡسَلِينَ
avarkaḷiṭam avarkaḷuṭaiya cakōtarar sālih; "nīṅkaḷ (iṟaivaṉai) añca māṭṭīrkaḷā?" Eṉak kūṟiyapōtu
Surah Ash-Shuara, Verse 141
إِذۡ قَالَ لَهُمۡ أَخُوهُمۡ صَٰلِحٌ أَلَا تَتَّقُونَ
niccayamāka nāṉ uṅkaḷukku nampikkaikkuriya (iṟai) tūtaṉ āvēṉ
Surah Ash-Shuara, Verse 142
إِنِّي لَكُمۡ رَسُولٌ أَمِينٞ
ākavē, nīṅkaḷ allāhvukku añcuṅkaḷ; eṉakkum vaḻippaṭuṅkaḷ
Surah Ash-Shuara, Verse 143
فَٱتَّقُواْ ٱللَّهَ وَأَطِيعُونِ
Mēlum, itaṟkāka nāṉ uṅkaḷiṭam yātoru kūliyum kēṭkavillai niccayamāka eṉakkuriya kūli akilaṅkaḷiṉ iṟaivaṉiṭamē irukkiṟatu
Surah Ash-Shuara, Verse 144
وَمَآ أَسۡـَٔلُكُمۡ عَلَيۡهِ مِنۡ أَجۡرٍۖ إِنۡ أَجۡرِيَ إِلَّا عَلَىٰ رَبِّ ٱلۡعَٰلَمِينَ
iṅkuḷḷa (cukapōkat)til, nīṅkaḷ accantīrntavarkaḷāka viṭṭu vaikkappaṭuvīrkaḷā
Surah Ash-Shuara, Verse 145
أَتُتۡرَكُونَ فِي مَا هَٰهُنَآ ءَامِنِينَ
tōṭṭaṅkaḷilum, nīrūṟṟukkaḷilum
Surah Ash-Shuara, Verse 146
فِي جَنَّـٰتٖ وَعُيُونٖ
vēḷāṇmaikaḷilum, mirutuvāṉa kulaikaḷaiyuṭaiya pērīcca maraṅkaḷilum
Surah Ash-Shuara, Verse 147
وَزُرُوعٖ وَنَخۡلٖ طَلۡعُهَا هَضِيمٞ
mēlum, āṇavam koṇṭavarkaḷāka nīṅkaḷ malaikaḷaik kuṭaintu vīṭukaḷai amaittuk koḷkiṟīrkaḷē! (Ivaṟṟilellām accantīrntavarkaḷāka viṭṭuvaikkappaṭuvīrkāḷā)
Surah Ash-Shuara, Verse 148
وَتَنۡحِتُونَ مِنَ ٱلۡجِبَالِ بُيُوتٗا فَٰرِهِينَ
ākavē, nīṅkaḷ allāhvukku añcaṅkaḷ; eṉakkum vaḻippaṭuṅkaḷ
Surah Ash-Shuara, Verse 149
فَٱتَّقُواْ ٱللَّهَ وَأَطِيعُونِ
iṉṉum, nīṅkaḷ, varampu mīṟiyōriṉ kaṭṭaḷaikku vaḻippaṭātīrkaḷ
Surah Ash-Shuara, Verse 150
وَلَا تُطِيعُوٓاْ أَمۡرَ ٱلۡمُسۡرِفِينَ
avarkaḷ pūmiyil kuḻappam uṇṭākkuvārkaḷ; naṉmai ceyya māṭṭārkaḷ" eṉṟuṅ kūṟiṉār
Surah Ash-Shuara, Verse 151
ٱلَّذِينَ يُفۡسِدُونَ فِي ٱلۡأَرۡضِ وَلَا يُصۡلِحُونَ
ataṟku avarkaḷ; "niccayamāka nīr mikutam cūṉiyam ceyyappaṭṭavarāka irukkiṉṟīr" eṉṟu coṉṉārkaḷ
Surah Ash-Shuara, Verse 152
قَالُوٓاْ إِنَّمَآ أَنتَ مِنَ ٱلۡمُسَحَّرِينَ
nīrum eṅkaḷaip pōṉṟa oru maṉitarēyaṉṟi (vēṟu) illai eṉavē, nīr uṇmai colpavarāka iruntāl ōr attāṭciyaik koṇṭu vārum" (eṉṟaṉar)
Surah Ash-Shuara, Verse 153
مَآ أَنتَ إِلَّا بَشَرٞ مِّثۡلُنَا فَأۡتِ بِـَٔايَةٍ إِن كُنتَ مِنَ ٱلصَّـٰدِقِينَ
avar coṉṉār; "itō (attāṭciyāka) oru peṇ oṭṭakam! (Kiṇaṟṟiliruntu) ataṟku (oru nāḷ) taṇṇīr kuṭippuṇṭu uṅkaḷukkum kuṟippaṭappaṭṭa oru nāḷil taṇṇīr aruntum muṟai varum
Surah Ash-Shuara, Verse 154
قَالَ هَٰذِهِۦ نَاقَةٞ لَّهَا شِرۡبٞ وَلَكُمۡ شِرۡبُ يَوۡمٖ مَّعۡلُومٖ
iṉṉum, a(vvoṭṭakat)tai evvitat tīṅkaik koṇṭum nīṅkaḷ tīṇṭātīrkaḷ; avvitamāka(ka etuvum ceyvīrkaḷā)yiṉ, kaṭiṉamāṉa oru nāḷiṉ vētaṉai uṅkaḷaip piṭittuk koḷḷum
Surah Ash-Shuara, Verse 155
وَلَا تَمَسُّوهَا بِسُوٓءٖ فَيَأۡخُذَكُمۡ عَذَابُ يَوۡمٍ عَظِيمٖ
avarkaḷ ataṉ kāl narampatai; tuṇṭittu (koṉṟu) viṭṭaṉar. Ataṉāl avarkaḷ kaicētappaṭṭavarkaḷākavē ākiviṭṭārkaḷ
Surah Ash-Shuara, Verse 156
فَعَقَرُوهَا فَأَصۡبَحُواْ نَٰدِمِينَ
ākavē, vētaṉai avarkaḷaip piṭittuk koṇṭatu - niccayamāka itilē ōr attāṭci irukkiṟatu - eṉiṉum, avarkaḷil perumpālōr nampikkai koḷvatillai
Surah Ash-Shuara, Verse 157
فَأَخَذَهُمُ ٱلۡعَذَابُۚ إِنَّ فِي ذَٰلِكَ لَأٓيَةٗۖ وَمَا كَانَ أَكۡثَرُهُم مُّؤۡمِنِينَ
Mēlum, niccayamāka um'muṭaiya iṟaivaṉ (yāvaraiyum) mikaippavaṉākavum, kirupaiyuḷḷavaṉākavum irukkiṉṟāṉ
Surah Ash-Shuara, Verse 158
وَإِنَّ رَبَّكَ لَهُوَ ٱلۡعَزِيزُ ٱلرَّحِيمُ
lūttuṭaiya camūkattārum (iṟai) tūtarkaḷaip poyppittaṉar
Surah Ash-Shuara, Verse 159
كَذَّبَتۡ قَوۡمُ لُوطٍ ٱلۡمُرۡسَلِينَ
avarkaḷiṭam avarkaḷuṭaiya cakōtarar lūt; "nīṅkaḷ (iṟaivaṉai) añca māṭṭīrkaḷā?" Eṉṟu kūṟiyapōtu
Surah Ash-Shuara, Verse 160
إِذۡ قَالَ لَهُمۡ أَخُوهُمۡ لُوطٌ أَلَا تَتَّقُونَ
niccayamāka, nāṉ uṅkaḷukku nampikkaikkuriya (iṟai) tūtaṉāvēṉ
Surah Ash-Shuara, Verse 161
إِنِّي لَكُمۡ رَسُولٌ أَمِينٞ
ākavē, nīṅkaḷ allāhvukku añcuṅkaḷ; eṉakkum vaḻippaṭuṅkaḷ
Surah Ash-Shuara, Verse 162
فَٱتَّقُواْ ٱللَّهَ وَأَطِيعُونِ
mēlum, itaṟkāka nāṉ uṅkaḷiṭam yātoru kūliyum kēṭkavilalai. Niccayamāka eṉakkuriya kūli akilaṅkaḷiṉ iṟaivaṉiṭamē irukkiṟatu
Surah Ash-Shuara, Verse 163
وَمَآ أَسۡـَٔلُكُمۡ عَلَيۡهِ مِنۡ أَجۡرٍۖ إِنۡ أَجۡرِيَ إِلَّا عَلَىٰ رَبِّ ٱلۡعَٰلَمِينَ
ulakattārkaḷil nīṅkaḷ āṭavarkaḷiṭam (keṭṭa nōkkōṭu) neruṅkukiṉṟīrkaḷā
Surah Ash-Shuara, Verse 164
أَتَأۡتُونَ ٱلذُّكۡرَانَ مِنَ ٱلۡعَٰلَمِينَ
iṉṉum, uṅkaḷ iṟaivaṉ uṅkaḷukkākap paṭaittuḷḷa uṅkaḷ maṉaivimārkaḷai viṭṭu viṭukiṟīrkaḷ; illai, nīṅkaḷ varampu kaṭanta camūkattārāka irukkiṉṟīrkaḷ
Surah Ash-Shuara, Verse 165
وَتَذَرُونَ مَا خَلَقَ لَكُمۡ رَبُّكُم مِّنۡ أَزۡوَٰجِكُمۚ بَلۡ أَنتُمۡ قَوۡمٌ عَادُونَ
ataṟkavarkaḷ; "lūttē (ippēccaiyellām viṭṭu) nīr vilakik koḷḷāviṭṭāl, niccayamāka nīr (iṅkiruntu) veḷiyēṟṟappaṭuvīr" eṉak kūṟiṉar
Surah Ash-Shuara, Verse 166
قَالُواْ لَئِن لَّمۡ تَنتَهِ يَٰلُوطُ لَتَكُونَنَّ مِنَ ٱلۡمُخۡرَجِينَ
avar kūṟiṉār; "niccayamāka nāṉ uṅkaḷ ceyalkaḷaik kaṭumaiyāka veṟuppavaṉāka irukkiṟēṉ
Surah Ash-Shuara, Verse 167
قَالَ إِنِّي لِعَمَلِكُم مِّنَ ٱلۡقَالِينَ
eṉ iṟaivaṉē! Eṉṉaiyum, eṉ kuṭumpattāraiyum ivarkaḷ ceytu koṇṭirukkiṟa (tīya)vaṟṟiliruntu kāppāyāka!" (Eṉap pirārttittār)
Surah Ash-Shuara, Verse 168
رَبِّ نَجِّنِي وَأَهۡلِي مِمَّا يَعۡمَلُونَ
avvāṟē, nām avaraiyum, avar kuṭumpattāraiyum yāvaraiyum kāttuk koṇṭōm
Surah Ash-Shuara, Verse 169
فَنَجَّيۡنَٰهُ وَأَهۡلَهُۥٓ أَجۡمَعِينَ
(aḻintu pōvōril oruttiyāka) piṉ taṅkiviṭṭa kiḻaviyait tavira
Surah Ash-Shuara, Verse 170
إِلَّا عَجُوزٗا فِي ٱلۡغَٰبِرِينَ
piṉṉar nām maṟṟavarkaḷai aḻittu viṭṭōm
Surah Ash-Shuara, Verse 171
ثُمَّ دَمَّرۡنَا ٱلۡأٓخَرِينَ
iṉṉum, nām avarkaḷ mītu (kal) māri poḻiyac ceytōm. Accamūṭṭi eccarikkappaṭṭa (āṉāl ataip puṟakkaṇit)tavarkaḷ mītu (akkal) māri mikavum keṭṭatāka iruntatu
Surah Ash-Shuara, Verse 172
وَأَمۡطَرۡنَا عَلَيۡهِم مَّطَرٗاۖ فَسَآءَ مَطَرُ ٱلۡمُنذَرِينَ
niccayamāka itilē ōr attāṭci irukkiṟatu eṉiṉum avarkaḷil perumpālōr nampikkai koḷvatillai
Surah Ash-Shuara, Verse 173
إِنَّ فِي ذَٰلِكَ لَأٓيَةٗۖ وَمَا كَانَ أَكۡثَرُهُم مُّؤۡمِنِينَ
Mēlum, niccayamāka um'muṭaiya iṟaivaṉ (yāvaraiyum) mikaippavaṉākavum, kirupai uṭaiyavaṉākavum irukkiṉṟāṉ
Surah Ash-Shuara, Verse 174
وَإِنَّ رَبَّكَ لَهُوَ ٱلۡعَزِيزُ ٱلرَّحِيمُ
tōppu vācikaḷum (iṟai) tūtarkaḷaip poyp paṭuttiṉārkaḷ
Surah Ash-Shuara, Verse 175
كَذَّبَ أَصۡحَٰبُ لۡـَٔيۡكَةِ ٱلۡمُرۡسَلِينَ
ṣu'aip avarkaḷiṭam; "nīṅkaḷ (iṟaivaṉukku) añca māṭṭīrkaḷā?" Eṉak kūṟiyapōtu
Surah Ash-Shuara, Verse 176
إِذۡ قَالَ لَهُمۡ شُعَيۡبٌ أَلَا تَتَّقُونَ
niccayamāka nāṉ uṅkaḷukku nampikkaikkuriya (iṟai) tūtaṉāvēṉ
Surah Ash-Shuara, Verse 177
إِنِّي لَكُمۡ رَسُولٌ أَمِينٞ
ākavē, allāhvukku añcaṅkaḷ; eṉakkum vaḻippaṭuṅkaḷ
Surah Ash-Shuara, Verse 178
فَٱتَّقُواْ ٱللَّهَ وَأَطِيعُونِ
mēlum, itaṟkāka nāṉ uṅkaḷiṭam yātoru kūliyum kēṭkavillai niccayamāka eṉakkuriya kūli akilaṅkaḷiṉ iṟaivaṉiṭamē irukkiṟatu
Surah Ash-Shuara, Verse 179
وَمَآ أَسۡـَٔلُكُمۡ عَلَيۡهِ مِنۡ أَجۡرٍۖ إِنۡ أَجۡرِيَ إِلَّا عَلَىٰ رَبِّ ٱلۡعَٰلَمِينَ
aḷavaiyai niṟaivāka aḷavuṅkaḷ; (aḷavaiyaik) kuṟaippavarkaḷāka irātīrkaḷ
Surah Ash-Shuara, Verse 180
۞أَوۡفُواْ ٱلۡكَيۡلَ وَلَا تَكُونُواْ مِنَ ٱلۡمُخۡسِرِينَ
nērāṉa tārācaik koṇṭu niṟuttuk koṭuṅkaḷ
Surah Ash-Shuara, Verse 181
وَزِنُواْ بِٱلۡقِسۡطَاسِ ٱلۡمُسۡتَقِيمِ
maṉitarkaḷukku koṭukka vēṇṭiya poruṭkaḷai nīṅkaḷ kuṟaittu viṭātīrkaḷ - mēlum, nīṅkaḷ pūmiyil kuḻappam ceypavarkaḷāka alaiyātīrkaḷ
Surah Ash-Shuara, Verse 182
وَلَا تَبۡخَسُواْ ٱلنَّاسَ أَشۡيَآءَهُمۡ وَلَا تَعۡثَوۡاْ فِي ٱلۡأَرۡضِ مُفۡسِدِينَ
aṉṟiyum, uṅkaḷaiyum, uṅkaḷukku muṉṉālirunta paṭaippukaḷaiyum paṭaitta avaṉukkē añcaṅkaḷ" (eṉak kūṟiṉār)
Surah Ash-Shuara, Verse 183
وَٱتَّقُواْ ٱلَّذِي خَلَقَكُمۡ وَٱلۡجِبِلَّةَ ٱلۡأَوَّلِينَ
avarkaḷ coṉṉārkaḷ; "niccayamāka nīr mikutam cūṉiyam ceyyappaṭṭavarāka irukkiṉṟīr
Surah Ash-Shuara, Verse 184
قَالُوٓاْ إِنَّمَآ أَنتَ مِنَ ٱلۡمُسَحَّرِينَ
nīr eṅkaḷaip pōṉṟa oru maṉitarē aṉṟi (vēṟu) illai um'maip poyyarkaḷil oruvarākavē niccayamāka nāṅkaḷ eṇṇukiṟōm
Surah Ash-Shuara, Verse 185
وَمَآ أَنتَ إِلَّا بَشَرٞ مِّثۡلُنَا وَإِن نَّظُنُّكَ لَمِنَ ٱلۡكَٰذِبِينَ
eṉavē, nīr uṇmai colpavarāka iruntāl, vāṉattiliruntu oru tuṇṭai eṅkaḷ mītu viḻumpaṭic ceyyum
Surah Ash-Shuara, Verse 186
فَأَسۡقِطۡ عَلَيۡنَا كِسَفٗا مِّنَ ٱلسَّمَآءِ إِن كُنتَ مِنَ ٱلصَّـٰدِقِينَ
nīṅkaḷ ceytu koṇṭiruppatai eṉ iṟaivaṉ naṉkaṟivāṉ" eṉṟu avar kūṟiṉār
Surah Ash-Shuara, Verse 187
قَالَ رَبِّيٓ أَعۡلَمُ بِمَا تَعۡمَلُونَ
piṉṉarum, avarkaḷ avaraip poyppittaṉar ākavē, (aṭarntiruṇṭa) mēkattuṭaiya nāḷiṉ vētaṉai avarkaḷaip piṭittuk koṇṭatu niccayamāka atu kaṭiṉamāṉa nāḷiṉ vētaṉaiyākavē iruntatu
Surah Ash-Shuara, Verse 188
فَكَذَّبُوهُ فَأَخَذَهُمۡ عَذَابُ يَوۡمِ ٱلظُّلَّةِۚ إِنَّهُۥ كَانَ عَذَابَ يَوۡمٍ عَظِيمٍ
niccayamāka itilē ōr attāṭci irukkiṟatu eṉiṉum avarkaḷil perumpālōr nampikkai koḷvatillai
Surah Ash-Shuara, Verse 189
إِنَّ فِي ذَٰلِكَ لَأٓيَةٗۖ وَمَا كَانَ أَكۡثَرُهُم مُّؤۡمِنِينَ
Mēlum, niccayamāka um iṟaivaṉ (yāvaraiyum) mikaippavaṉākavum, kirupaiyuṭaiyavaṉākavum irukkiṉṟāṉ
Surah Ash-Shuara, Verse 190
وَإِنَّ رَبَّكَ لَهُوَ ٱلۡعَزِيزُ ٱلرَّحِيمُ
mēlum, niccayamāka i(nta vētamāṉa)tu akilaṅkaḷiṉ iṟaivaṉāl iṟakki vaikkappeṟṟatu
Surah Ash-Shuara, Verse 191
وَإِنَّهُۥ لَتَنزِيلُ رَبِّ ٱلۡعَٰلَمِينَ
rūhul amīṉ (eṉum jiprayīl) itaik koṇṭu iṟaṅkiṉār
Surah Ash-Shuara, Verse 192
نَزَلَ بِهِ ٱلرُّوحُ ٱلۡأَمِينُ
(napiyē!) Accamūṭṭi eccarippavarāka nīr iruppataṟkāka (itai) um itayattiṉ mītu (ivvētattai iṟakkiṉār)
Surah Ash-Shuara, Verse 193
عَلَىٰ قَلۡبِكَ لِتَكُونَ مِنَ ٱلۡمُنذِرِينَ
teḷivāṉa arapi moḻiyil
Surah Ash-Shuara, Verse 194
بِلِسَانٍ عَرَبِيّٖ مُّبِينٖ
niccayamāka itu muṉṉōrkaḷiṉ vētaṅkaḷilum (aṟivikkappaṭṭu) irukkiṟatu
Surah Ash-Shuara, Verse 195
وَإِنَّهُۥ لَفِي زُبُرِ ٱلۡأَوَّلِينَ
paṉū isrāyīlkaḷil uḷḷa aṟiñarkaḷ itai(p paṟṟi naṉku) aṟintiruppatē avarkaḷukku attāṭciyallavā
Surah Ash-Shuara, Verse 196
أَوَلَمۡ يَكُن لَّهُمۡ ءَايَةً أَن يَعۡلَمَهُۥ عُلَمَـٰٓؤُاْ بَنِيٓ إِسۡرَـٰٓءِيلَ
iṉṉum, nām itaṉai arapi (moḻi) allātavarkaḷil oruvar mītu iṟakki vaittiruppōmāyiṉ
Surah Ash-Shuara, Verse 197
وَلَوۡ نَزَّلۡنَٰهُ عَلَىٰ بَعۡضِ ٱلۡأَعۡجَمِينَ
avarum itai avarkaḷukku ōtik kāṭṭi iruppārāyiṉ avarkaḷ itaṉ mītu nampikkai koṇṭōrāka irukka māṭṭārkaḷ
Surah Ash-Shuara, Verse 198
فَقَرَأَهُۥ عَلَيۡهِم مَّا كَانُواْ بِهِۦ مُؤۡمِنِينَ
ivvāṟē, nām kuṟṟavāḷikaḷiṉ itayaṅkaḷilum itaṉai pukuttukiṟōm
Surah Ash-Shuara, Verse 199
كَذَٰلِكَ سَلَكۡنَٰهُ فِي قُلُوبِ ٱلۡمُجۡرِمِينَ
nōviṉai ceyyum vētaṉaiyaik kāṇum varai, avarkaḷ atil nampikkai koḷḷa māṭṭārkaḷ
Surah Ash-Shuara, Verse 200
لَا يُؤۡمِنُونَ بِهِۦ حَتَّىٰ يَرَوُاْ ٱلۡعَذَابَ ٱلۡأَلِيمَ
eṉavē, avarkaḷ aṟintu koḷḷāta nilaiyil, a(v vētaṉaiyāṉa)tu tiṭīreṉa avarkaḷiṭam varum
Surah Ash-Shuara, Verse 201
فَيَأۡتِيَهُم بَغۡتَةٗ وَهُمۡ لَا يَشۡعُرُونَ
appoḻutu avarkaḷ; "eṅkaḷukku(c ciṟitu) avakācam koṭukkappaṭumā?" Eṉṟu kēṭpārkaḷ
Surah Ash-Shuara, Verse 202
فَيَقُولُواْ هَلۡ نَحۡنُ مُنظَرُونَ
namatu vētaṉaikkākavā avarkaḷ avacarappaṭukiṟārkaḷ
Surah Ash-Shuara, Verse 203
أَفَبِعَذَابِنَا يَسۡتَعۡجِلُونَ
nīr pārttīrā? Nām avarkaḷai(p pala)āṇṭukaḷ varai (ivvulakil) cukittuk koṇṭirukkac ceytālum
Surah Ash-Shuara, Verse 204
أَفَرَءَيۡتَ إِن مَّتَّعۡنَٰهُمۡ سِنِينَ
piṉṉar avarkaḷukku vākkaḷikkappaṭṭa (vētaṉaiyāṉa)tu avarkaḷukku vantu viṭṭāl
Surah Ash-Shuara, Verse 205
ثُمَّ جَآءَهُم مَّا كَانُواْ يُوعَدُونَ
piṉṉar avarkaḷukku vākkaḷikkappaṭṭa (vētaṉaiyāṉa)tu avarkaḷukku vantu viṭṭāl
Surah Ash-Shuara, Verse 206
مَآ أَغۡنَىٰ عَنۡهُم مَّا كَانُواْ يُمَتَّعُونَ
avarkaḷ (ivvulakil) cukittuk koṇṭiruntatu avarkaḷukkup payaṉtārātu
Surah Ash-Shuara, Verse 207
وَمَآ أَهۡلَكۡنَا مِن قَرۡيَةٍ إِلَّا لَهَا مُنذِرُونَ
iṉṉum enta ūraiyum ataṉai eccarippavarkaḷ illāmal nām aḻittatillai
Surah Ash-Shuara, Verse 208
ذِكۡرَىٰ وَمَا كُنَّا ظَٰلِمِينَ
Ñāpaka mūṭṭuvataṟkākavē (napimārkaḷ vantārkaḷ) - nām aniyāyam ceypavarāka irukkavillai
Surah Ash-Shuara, Verse 209
وَمَا تَنَزَّلَتۡ بِهِ ٱلشَّيَٰطِينُ
iṉṉum, ṣaittāṉkaḷ i(v vētat)taik koṇṭu iṟaṅkavillai
Surah Ash-Shuara, Verse 210
وَمَا يَنۢبَغِي لَهُمۡ وَمَا يَسۡتَطِيعُونَ
mēlum, atu avarkaḷukku takutiyumalla (ataṟku) avarkaḷ cakti peṟavum māṭṭārkaḷ
Surah Ash-Shuara, Verse 211
إِنَّهُمۡ عَنِ ٱلسَّمۡعِ لَمَعۡزُولُونَ
niccayamāka ṣaittāṉkaḷ (itaik) kēṭpatiliruntum otukkappaṭṭuḷḷārkaḷ
Surah Ash-Shuara, Verse 212
فَلَا تَدۡعُ مَعَ ٱللَّهِ إِلَٰهًا ءَاخَرَ فَتَكُونَ مِنَ ٱلۡمُعَذَّبِينَ
ātaliṉ allāhvuṭaṉ vēṟeru nāyaṉai aḻaikkātīr; avvāṟu (ceyvīr) āyiṉ, vētaṉai ceyyappaṭupavarkaḷil oruvarāka nīr ākiviṭuvīr
Surah Ash-Shuara, Verse 213
وَأَنذِرۡ عَشِيرَتَكَ ٱلۡأَقۡرَبِينَ
iṉṉum, um'muṭaiya neruṅkiya uṟaviṉarkaḷukku accamūṭṭi eccarikkai ceyvīrāka
Surah Ash-Shuara, Verse 214
وَٱخۡفِضۡ جَنَاحَكَ لِمَنِ ٱتَّبَعَكَ مِنَ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ
mēlum, um'maip piṉpaṟṟi naṭakkum muḥmiṉkaḷiṭattil tōḷ tāḻtti (k kaṉivuṭaṉ) naṭantukkoḷvīrāka
Surah Ash-Shuara, Verse 215
فَإِنۡ عَصَوۡكَ فَقُلۡ إِنِّي بَرِيٓءٞ مِّمَّا تَعۡمَلُونَ
āṉāl, avarkaḷ umakku māṟu ceyvārkaḷāyiṉ; "nīṅkaḷ ceyvatai viṭṭum nāṉ vilakik koṇṭēṉ" eṉṟu kūṟiviṭuvīrāka
Surah Ash-Shuara, Verse 216
وَتَوَكَّلۡ عَلَى ٱلۡعَزِيزِ ٱلرَّحِيمِ
iṉṉum, (yāvaraiyum) mikaittavaṉum, kirupai mikkavaṉum ākiya (iṟai)vaṉiṭamē muḻu nampikkai vaippīrāka
Surah Ash-Shuara, Verse 217
ٱلَّذِي يَرَىٰكَ حِينَ تَقُومُ
avaṉ, nīr (taṉittu vaṇaṅkuvataṟkāka) niṟkumpōtu, um'maip pārkkiṟāṉ
Surah Ash-Shuara, Verse 218
وَتَقَلُّبَكَ فِي ٱلسَّـٰجِدِينَ
iṉṉum, sajtā ceyvōruṭaṉ nīr iyaṅkuvataiyum (avaṉ pārkkiṟāṉ)
Surah Ash-Shuara, Verse 219
إِنَّهُۥ هُوَ ٱلسَّمِيعُ ٱلۡعَلِيمُ
niccayamāka avaṉ (yāvaṟṟaiyum) ceviyēṟpavaṉ, mika aṟipavaṉ
Surah Ash-Shuara, Verse 220
هَلۡ أُنَبِّئُكُمۡ عَلَىٰ مَن تَنَزَّلُ ٱلشَّيَٰطِينُ
evarkaḷ mītu ṣaittāṉkaḷ iṟaṅkukiṟārkaḷ eṉpatai nāṉ umakku aṟivikkaṭṭumā
Surah Ash-Shuara, Verse 221
تَنَزَّلُ عَلَىٰ كُلِّ أَفَّاكٍ أَثِيمٖ
perum poyyaṉāṉa ovvoru pāviyiṉ mītum avarkaḷ iṟaṅkukiṟārkaḷ
Surah Ash-Shuara, Verse 222
يُلۡقُونَ ٱلسَّمۡعَ وَأَكۡثَرُهُمۡ كَٰذِبُونَ
tāṅkaḷ kēḷvippaṭṭataiyellām (ṣaittāṉkaḷai avarkaḷiṉ kātukaḷil) pōṭukiṟārkaḷ; iṉṉum avarkaḷil perum pālōr poyyarkaḷē
Surah Ash-Shuara, Verse 223
وَٱلشُّعَرَآءُ يَتَّبِعُهُمُ ٱلۡغَاوُۥنَ
iṉṉum pulavarkaḷ (ettakaiyōreṉṟāl) avarkaḷai vaḻikēṭarkaḷ tām piṉpaṟṟukiṟārkaḷ
Surah Ash-Shuara, Verse 224
أَلَمۡ تَرَ أَنَّهُمۡ فِي كُلِّ وَادٖ يَهِيمُونَ
niccayamāka avarkaḷ ovvoru paḷḷattākkilum (pātaiyilum) alaintu tirivatai (napiyē!) Nīr pārkkavillaiyā
Surah Ash-Shuara, Verse 225
وَأَنَّهُمۡ يَقُولُونَ مَا لَا يَفۡعَلُونَ
Iṉṉum niccayamāka, tāṅkaḷ ceyyātataic (ceytatāka) avarkaḷ collukiṟārkaḷ
Surah Ash-Shuara, Verse 226
إِلَّا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ وَذَكَرُواْ ٱللَّهَ كَثِيرٗا وَٱنتَصَرُواْ مِنۢ بَعۡدِ مَا ظُلِمُواْۗ وَسَيَعۡلَمُ ٱلَّذِينَ ظَلَمُوٓاْ أَيَّ مُنقَلَبٖ يَنقَلِبُونَ
āṉāl, evarkaḷ īmāṉ koṇṭu, (sālihāṉa) naṟceyalkaḷ ceytu allāhvai atikamāka tiyāṉam ceytu (taṅkaḷukku) aniyāyam ceyyappaṭṭa piṉṉar (ataṟkāka) paḻitīrttuk koṇṭārkaḷō avarkaḷait tavira (maṟṟavarkaḷ kuṟṟavāḷikaḷtām) aniyāyam ceytavarkaḷ, tāṅkaḷ eṅku tirumpac cellavēṇṭu meṉpataiyum tiṭṭamāka(p piṉṉar) aṟintu koḷvārkaḷ
Surah Ash-Shuara, Verse 227