Surah Al-Furqan - Tamil Translation by Jan Turst Foundation
تَبَارَكَ ٱلَّذِي نَزَّلَ ٱلۡفُرۡقَانَ عَلَىٰ عَبۡدِهِۦ لِيَكُونَ لِلۡعَٰلَمِينَ نَذِيرًا
Ulakattār yāvaraiyum accamūṭṭi eccarikkai ceyvataṟkāka (cattiyattaiyum, acattiyattaiyum teḷivākap) pirittaṟivikkum ivvētattait taṉ aṭiyār mītu iṟakkiyavaṉ mikka pākkiyamuṭaiyavaṉ
Surah Al-Furqan, Verse 1
ٱلَّذِي لَهُۥ مُلۡكُ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِ وَلَمۡ يَتَّخِذۡ وَلَدٗا وَلَمۡ يَكُن لَّهُۥ شَرِيكٞ فِي ٱلۡمُلۡكِ وَخَلَقَ كُلَّ شَيۡءٖ فَقَدَّرَهُۥ تَقۡدِيرٗا
(anta nāyaṉ) ettakaiyavaṉ eṉṟāl vāṉaṅkaḷ, pūmi (ākiyavaṟṟiṉ) āṭci avaṉukkē uriyatu avaṉ (taṉakkeṉa) oru makaṉai eṭuttuk koḷḷavillai avaṉuṭaiya āṭciyil avaṉukku kūṭṭāḷi evarumillai avaṉē ellāp poruṭkaḷaiyum paṭaittu, avaṟṟai ataṉataṉ aḷavup paṭi amaittāṉ
Surah Al-Furqan, Verse 2
وَٱتَّخَذُواْ مِن دُونِهِۦٓ ءَالِهَةٗ لَّا يَخۡلُقُونَ شَيۡـٔٗا وَهُمۡ يُخۡلَقُونَ وَلَا يَمۡلِكُونَ لِأَنفُسِهِمۡ ضَرّٗا وَلَا نَفۡعٗا وَلَا يَمۡلِكُونَ مَوۡتٗا وَلَا حَيَوٰةٗ وَلَا نُشُورٗا
(eṉiṉum muṣrikkukaḷ) avaṉaiyaṉṟi (vēṟu) teyvaṅkaḷai ēṟpaṭuttik koṇṭirukkiṟārkaḷ - avarkaḷ entap poruḷaiyum paṭaikkamāṭṭārkaḷ; (ēṉeṉil) avarkaḷē paṭaikkappaṭṭavarkaḷ. Iṉṉum avarkaḷ; taṅkaḷukku naṉmai ye; tu koḷḷavō tīmaiyai taṭuttuk koḷḷavō caktipeṟa māṭṭārkaḷ; mēlum avarkaḷ uyirppikkavō, maṟikkac ceyyavō, mīṇṭum uyir koṭuttu eḻuppavō, iyalātavarkaḷākavum irukkiṉṟaṉar
Surah Al-Furqan, Verse 3
وَقَالَ ٱلَّذِينَ كَفَرُوٓاْ إِنۡ هَٰذَآ إِلَّآ إِفۡكٌ ٱفۡتَرَىٰهُ وَأَعَانَهُۥ عَلَيۡهِ قَوۡمٌ ءَاخَرُونَۖ فَقَدۡ جَآءُو ظُلۡمٗا وَزُورٗا
iṉṉum; itu (al kur'āṉ) poyyēyaṉṟi vēṟu illai itai ivarē iṭṭukkaṭṭik koṇṭār iṉṉum maṟṟa makkaḷ kūṭṭattārum itil avarukku utavipurintuḷḷārkaḷ" eṉṟum nirākarippavarkaḷ kūṟukiṉṟaṉar āṉāl (ippaṭik kūṟuvataṉ mūlam) tiṭaṉāka avarkaḷē ōr aniyāyattaiyum, poyyaiyum koṇṭu vantuḷḷārkaḷ
Surah Al-Furqan, Verse 4
وَقَالُوٓاْ أَسَٰطِيرُ ٱلۡأَوَّلِينَ ٱكۡتَتَبَهَا فَهِيَ تُمۡلَىٰ عَلَيۡهِ بُكۡرَةٗ وَأَصِيلٗا
iṉṉum avarkaḷ kūṟukiṟārkaḷ; "iṉṉum avai muṉṉōrkaḷiṉ kaṭṭuk kataikaḷē avaṟṟai ivarē eḻutuvittuk koṇṭirukkiṟār - ākavē avai avar muṉṉē kālaiyilum mālaiyilum ōtik kāṇpikkappaṭukiṉṟaṉa
Surah Al-Furqan, Verse 5
قُلۡ أَنزَلَهُ ٱلَّذِي يَعۡلَمُ ٱلسِّرَّ فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِۚ إِنَّهُۥ كَانَ غَفُورٗا رَّحِيمٗا
(napiyē!)"Vāṉaṅkaḷilum, pūmiyilumuḷḷa irakaciyaṅkaḷai aṟintavaṉ evaṉō avaṉē atai iṟakki vaittāṉ; niccayamāka avaṉ mika maṉṉippavaṉākavum, mikka kirupai ceyvōṉākavum irukkiṉṟāṉ" eṉṟu kūṟuvīrāka
Surah Al-Furqan, Verse 6
وَقَالُواْ مَالِ هَٰذَا ٱلرَّسُولِ يَأۡكُلُ ٱلطَّعَامَ وَيَمۡشِي فِي ٱلۡأَسۡوَاقِ لَوۡلَآ أُنزِلَ إِلَيۡهِ مَلَكٞ فَيَكُونَ مَعَهُۥ نَذِيرًا
Mēlum avarkaḷ kūṟukiṟārkaḷ; "inta rasūlukku eṉṉa? Ivar (maṟṟavarkaḷaip pōlavē) uṇavu uṇkiṟār kaṭai vītikaḷil naṭakkiṟār. Ivaruṭaṉ cērntu accamūṭṭi eccarippataṟkāka, oru malakku (vāṉavar) aṉuppappaṭṭirukka vēṇṭāmā
Surah Al-Furqan, Verse 7
أَوۡ يُلۡقَىٰٓ إِلَيۡهِ كَنزٌ أَوۡ تَكُونُ لَهُۥ جَنَّةٞ يَأۡكُلُ مِنۡهَاۚ وَقَالَ ٱلظَّـٰلِمُونَ إِن تَتَّبِعُونَ إِلَّا رَجُلٗا مَّسۡحُورًا
allatu ivarukku oru putaiyal aḷikkappaṭṭirukka vēṇṭāmā? Allatu atiliruntu uṇpataṟku (oru paḻat)tōṭṭam uṇṭākiyirukka vēṇṭāmā?" (Eṉṟum kūṟukiṉṟaṉar) aṉṟiyum, inta aniyāyak kārarkaḷ; (muḥmiṉkaḷai nōkki)"cūṉiyam ceyyappaṭṭa oru maṉitaraiyēyaṉṟi, vēṟevaraiyum nīṅkaḷ piṉpaṟṟavillai" eṉṟum kūṟukiṟārkaḷ
Surah Al-Furqan, Verse 8
ٱنظُرۡ كَيۡفَ ضَرَبُواْ لَكَ ٱلۡأَمۡثَٰلَ فَضَلُّواْ فَلَا يَسۡتَطِيعُونَ سَبِيلٗا
(napiyē!) Umakkāka avarkaḷ ettakaiya uvamāṉaṅkaḷai eṭuttuk kūṟukiṟārkaḷ eṉpatai nīr pārum! Avarkaḷ vaḻi keṭṭup pōyviṭṭārkaḷ - ākavē avarkaḷ (nērāṉa) mārkkattaik kāṇa cakti peṟamāṭṭārkaḷ
Surah Al-Furqan, Verse 9
تَبَارَكَ ٱلَّذِيٓ إِن شَآءَ جَعَلَ لَكَ خَيۡرٗا مِّن ذَٰلِكَ جَنَّـٰتٖ تَجۡرِي مِن تَحۡتِهَا ٱلۡأَنۡهَٰرُ وَيَجۡعَل لَّكَ قُصُورَۢا
(napiyē!) Innirākarippōr colvataiviṭa) mēlāṉa cuvaṉa(t tōṭṭa)ṅkaḷai avaṉ nāṭiṉāl umakkāka uṇṭākkuvāṉē (anta nāyaṉ) pākkiyam mikkavaṉ; avaṟṟiṉ kīḻē āṟukaḷ catā ōṭikkoṇṭirukkum - iṉṉum umakkāka (aṅku) māḷikaikaḷaiyum avaṉ uṇṭākkuvāṉ
Surah Al-Furqan, Verse 10
بَلۡ كَذَّبُواْ بِٱلسَّاعَةِۖ وَأَعۡتَدۡنَا لِمَن كَذَّبَ بِٱلسَّاعَةِ سَعِيرًا
eṉiṉum avarkaḷ (iṟuti vicāraṇak) kālattaiyē poyppikka muṟpaṭukiṉṟaṉar āṉāl nām antakkālattaip poyppikka muṟpaṭupavaṉukku (naraka) neruppaic cittam ceytirukkiṟōm
Surah Al-Furqan, Verse 11
إِذَا رَأَتۡهُم مِّن مَّكَانِۭ بَعِيدٖ سَمِعُواْ لَهَا تَغَيُّظٗا وَزَفِيرٗا
(annarakam) ivarkaḷai veku tolaivil kāṇumpōtē ataṟkē urittāṉa kontaḷippaiyum, pēriraiccalaiyum avarkaḷ kēṭpārkaḷ
Surah Al-Furqan, Verse 12
وَإِذَآ أُلۡقُواْ مِنۡهَا مَكَانٗا ضَيِّقٗا مُّقَرَّنِينَ دَعَوۡاْ هُنَالِكَ ثُبُورٗا
mēlum a(nnarakat)tiṉ oru nerukkamāṉa iṭattil avarkaḷ (caṅkiliyāl) kaṭṭi eṟiyappaṭṭāl, (avvētaṉaiyai tāṅkamāṭṭāmal, ataiviṭa) aḻivē mēl eṉa aṅkē vēṇṭiyaḻaippārkaḷ
Surah Al-Furqan, Verse 13
لَّا تَدۡعُواْ ٱلۡيَوۡمَ ثُبُورٗا وَٰحِدٗا وَٱدۡعُواْ ثُبُورٗا كَثِيرٗا
Inta nāḷil nīṅkaḷ ōr aḻivai aḻaikkātīrkaḷ; iṉṉum pala aḻivukaḷai vēṇṭiyaḻaiyuṅkaḷ" (eṉṟu avarkaḷiṭam kūṟappaṭum)
Surah Al-Furqan, Verse 14
قُلۡ أَذَٰلِكَ خَيۡرٌ أَمۡ جَنَّةُ ٱلۡخُلۡدِ ٱلَّتِي وُعِدَ ٱلۡمُتَّقُونَۚ كَانَتۡ لَهُمۡ جَزَآءٗ وَمَصِيرٗا
a(ttakaiya narakamāṉa)tu nallatā? Allatu payapaktiyuṭaiyavarkaḷukku vākkaḷikkappaṭṭuḷḷa nittiya cuvarkkam nallatā? Atu avarkaḷukku naṟkūliyākavum, avarkaḷ pōyc cērumiṭamākavum irukkum" eṉṟu (avarkaḷim napiyē!) Nīr kūṟum
Surah Al-Furqan, Verse 15
لَّهُمۡ فِيهَا مَا يَشَآءُونَ خَٰلِدِينَۚ كَانَ عَلَىٰ رَبِّكَ وَعۡدٗا مَّسۡـُٔولٗا
atil avarkaḷukku virumpiyatellām kiṭaikkum; (atil) avarkaḷ nirantaramākat taṅkuvārkaḷ - ituvē umatu iṟaivaṉiṭam vēṇṭip peṟakkūṭiya vākkuṟutiyāka irukkum
Surah Al-Furqan, Verse 16
وَيَوۡمَ يَحۡشُرُهُمۡ وَمَا يَعۡبُدُونَ مِن دُونِ ٱللَّهِ فَيَقُولُ ءَأَنتُمۡ أَضۡلَلۡتُمۡ عِبَادِي هَـٰٓؤُلَآءِ أَمۡ هُمۡ ضَلُّواْ ٱلسَّبِيلَ
avarkaḷaiyum allāhvaiyaṉṟi avarkaḷ vaṇaṅki koṇṭiruntavaṟṟaiyum avaṉ oṉṟu cērkkum nāḷil; (atteyvaṅkaḷai nōkki)"eṉṉuṭaiya inta aṭiyārkaḷai nīṅkaḷ vaḻi keṭuttīrkaḷā? Allatu avarkaḷ tāmākavē vaḻi keṭṭup pōṉārkaḷā?" Eṉṟu (iṟaivaṉ) kēṭpāṉ
Surah Al-Furqan, Verse 17
قَالُواْ سُبۡحَٰنَكَ مَا كَانَ يَنۢبَغِي لَنَآ أَن نَّتَّخِذَ مِن دُونِكَ مِنۡ أَوۡلِيَآءَ وَلَٰكِن مَّتَّعۡتَهُمۡ وَءَابَآءَهُمۡ حَتَّىٰ نَسُواْ ٱلذِّكۡرَ وَكَانُواْ قَوۡمَۢا بُورٗا
(ataṟku) avarkaḷ"iṟaivā! Nī tūyavaṉ. Uṉṉaiyaṉṟi nāṅkaḷ pātu kāvalarkaḷai ēṟpaṭuttik koḷḷa eṅkaḷukkut tēvaiyillaiyē! Eṉiṉum nī ivarkaḷaiyum ivarkaḷuṭaiya mūtātaiyarkaḷaiyum cukam aṉupavikkac ceytāy; avarkaḷō uṉ niṉaippai maṟantārkaḷ; mēlum aḻintu pōkum kūṭṭattārāṉārkaḷ" eṉṟu kūṟuvar
Surah Al-Furqan, Verse 18
فَقَدۡ كَذَّبُوكُم بِمَا تَقُولُونَ فَمَا تَسۡتَطِيعُونَ صَرۡفٗا وَلَا نَصۡرٗاۚ وَمَن يَظۡلِم مِّنكُمۡ نُذِقۡهُ عَذَابٗا كَبِيرٗا
nīṅkaḷ colliyataiyellām tiṭaṉāka ivarkaḷ poyyākkiviṭṭaṉar ākavē (ippōtu vētaṉaiyait) taṭuttuk koḷḷavō, utavi peṟṟuk koḷḷavō nīṅkaḷ cakti peṟamāṭṭīrkaḷ; mēlum uṅkaḷil evaṉ aniyāyam ceytu koṇṭiruntāṉō, avaṉai nām periyatoru vētaṉaiyaic cuvaikkacceyvōm" (eṉṟu iṟaivaṉ kūṟuvāṉ)
Surah Al-Furqan, Verse 19
وَمَآ أَرۡسَلۡنَا قَبۡلَكَ مِنَ ٱلۡمُرۡسَلِينَ إِلَّآ إِنَّهُمۡ لَيَأۡكُلُونَ ٱلطَّعَامَ وَيَمۡشُونَ فِي ٱلۡأَسۡوَاقِۗ وَجَعَلۡنَا بَعۡضَكُمۡ لِبَعۡضٖ فِتۡنَةً أَتَصۡبِرُونَۗ وَكَانَ رَبُّكَ بَصِيرٗا
(Napiyē!) Iṉṉum umakku muṉṉar nām aṉuppiya tūtarkaḷellām niccayamāka uṇavaruntupavarkaḷākavum, kaṭai vītikaḷil naṭamāṭupavarkaḷākavumtām iruntārkaḷ; mēlum, nām uṅkaḷil cilarai maṟṟum cilarukkuc cōtaṉaiyākki irukkiṟōm - ākavē nīṅkaḷ poṟumaiyuṭaṉ iruppīrkaḷā? Um'muṭaiya iṟaivaṉ (yāvaṟṟaiyum) uṟṟu nōkkiyavaṉākavē irukkiṉṟāṉ
Surah Al-Furqan, Verse 20
۞وَقَالَ ٱلَّذِينَ لَا يَرۡجُونَ لِقَآءَنَا لَوۡلَآ أُنزِلَ عَلَيۡنَا ٱلۡمَلَـٰٓئِكَةُ أَوۡ نَرَىٰ رَبَّنَاۗ لَقَدِ ٱسۡتَكۡبَرُواْ فِيٓ أَنفُسِهِمۡ وَعَتَوۡ عُتُوّٗا كَبِيرٗا
mēlum (maṟumaiyil) nam cantippai nampātu irukkiṟārkaḷē avarkaḷ; "eṅkaḷiṭam ēṉ malakkukaḷ aṉuppappaṭavillai? Allatu ēṉ nām nam'muṭaiya iṟaivaṉaik kāṇa muṭiyavillai?" Eṉṟu kūṟukiṟārkaḷ. Tiṭamāka avarkaḷ perumaiyaṭittuk koṇṭirukkiṟārkaḷ; mēlum, mikavum varampu kaṭantu ceṉṟu viṭṭaṉar
Surah Al-Furqan, Verse 21
يَوۡمَ يَرَوۡنَ ٱلۡمَلَـٰٓئِكَةَ لَا بُشۡرَىٰ يَوۡمَئِذٖ لِّلۡمُجۡرِمِينَ وَيَقُولُونَ حِجۡرٗا مَّحۡجُورٗا
avarkaḷ malakkukaḷaik kāṇum nāḷil, akkuṟṟavāḷikaḷukku naṟceyti etuvum aṉṟaiya tiṉam irātu (naṟpākkiyam) muṟṟāka (uṅkaḷukku) taṭukkappaṭṭu viṭṭatu eṉṟu anta malakkukaḷ kūṟuvārkaḷ
Surah Al-Furqan, Verse 22
وَقَدِمۡنَآ إِلَىٰ مَا عَمِلُواْ مِنۡ عَمَلٖ فَجَعَلۡنَٰهُ هَبَآءٗ مَّنثُورًا
iṉṉum; nām avarkaḷ (im'maiyil) ceyta ceyalkaḷiṉ pakkam muṉṉōkki avaṟṟai (naṉmai etuvum illātu) parattappaṭṭa puḻutiyāka ākkiviṭuvōm
Surah Al-Furqan, Verse 23
أَصۡحَٰبُ ٱلۡجَنَّةِ يَوۡمَئِذٍ خَيۡرٞ مُّسۡتَقَرّٗا وَأَحۡسَنُ مَقِيلٗا
annāḷil cuvarkka vācikaḷ taṅkumiṭattāl mēlāṉavarkaḷākakavum, cakamaṉupavikkum iṭattāl aḻakāṉavarkaḷākavum iruppārkaḷ
Surah Al-Furqan, Verse 24
وَيَوۡمَ تَشَقَّقُ ٱلسَّمَآءُ بِٱلۡغَمَٰمِ وَنُزِّلَ ٱلۡمَلَـٰٓئِكَةُ تَنزِيلًا
iṉṉum vāṉam mēkattāl piḷantu pōkum nāḷil; malakkukaḷ (aṇiyaṇiyāy kīḻē) iṟakkappaṭuvārkaḷ
Surah Al-Furqan, Verse 25
ٱلۡمُلۡكُ يَوۡمَئِذٍ ٱلۡحَقُّ لِلرَّحۡمَٰنِۚ وَكَانَ يَوۡمًا عَلَى ٱلۡكَٰفِرِينَ عَسِيرٗا
annāḷil uṇmaiyāṉa āṭci arrahmāṉukkuttāṉ; mēlum kāḥpirkaḷuku; ku kaṭumaiyāṉa nāḷākavum irukkum
Surah Al-Furqan, Verse 26
وَيَوۡمَ يَعَضُّ ٱلظَّالِمُ عَلَىٰ يَدَيۡهِ يَقُولُ يَٰلَيۡتَنِي ٱتَّخَذۡتُ مَعَ ٱلرَّسُولِ سَبِيلٗا
annāḷil aniyāyakkāraṉ taṉṉiru kaikaḷaiyum kaṭittukkoṇṭu; "attūtaruṭaṉ nāṉum - (nērāṉa) vaḻiyai eṭuttuk koṇṭirukka vēṇṭāmā?" Eṉak kūṟuvāṉ
Surah Al-Furqan, Verse 27
يَٰوَيۡلَتَىٰ لَيۡتَنِي لَمۡ أَتَّخِذۡ فُلَانًا خَلِيلٗا
eṉakku vanta kēṭē! (Eṉṉai vaḻi keṭutta) oruvaṉai naṇpaṉāka ākkik koḷḷātu iruntirukka vēṇṭāmā
Surah Al-Furqan, Verse 28
لَّقَدۡ أَضَلَّنِي عَنِ ٱلذِّكۡرِ بَعۡدَ إِذۡ جَآءَنِيۗ وَكَانَ ٱلشَّيۡطَٰنُ لِلۡإِنسَٰنِ خَذُولٗا
Niccayamāka, eṉṉiṭam nallupatēcam vanta piṉṉarum atiliruntu avaṉ eṉṉai vaḻi keṭuttāṉē! Mēlum ṣaittāṉ maṉitaṉukku mikavum cati ceypavaṉāka irukkiṟāṉ!" (Eṉṟu pulampuvāṉ)
Surah Al-Furqan, Verse 29
وَقَالَ ٱلرَّسُولُ يَٰرَبِّ إِنَّ قَوۡمِي ٱتَّخَذُواْ هَٰذَا ٱلۡقُرۡءَانَ مَهۡجُورٗا
eṉṉuṭaiya iṟaivā niccayamāka eṉ camūkattār inta kur'āṉai muṟṟilum puṟakkaṇittu otukkiviṭṭārkaḷ" eṉṟu (nam) tūtar kūṟuvār
Surah Al-Furqan, Verse 30
وَكَذَٰلِكَ جَعَلۡنَا لِكُلِّ نَبِيٍّ عَدُوّٗا مِّنَ ٱلۡمُجۡرِمِينَۗ وَكَفَىٰ بِرَبِّكَ هَادِيٗا وَنَصِيرٗا
mēlum, ivvāṟē nām ovvoru napikkum kuṟṟavāḷikaḷiliruntu pakaivarai uṇṭākkiṉōm; iṉṉum, um'muṭaiya iṟaivaṉ (umakku) nērvaḻi kāṭṭiyākavum utavipuripavaṉākavum irukkap pōtumāṉavaṉ
Surah Al-Furqan, Verse 31
وَقَالَ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ لَوۡلَا نُزِّلَ عَلَيۡهِ ٱلۡقُرۡءَانُ جُمۡلَةٗ وَٰحِدَةٗۚ كَذَٰلِكَ لِنُثَبِّتَ بِهِۦ فُؤَادَكَۖ وَرَتَّلۡنَٰهُ تَرۡتِيلٗا
iṉṉum; "ivarukku inta kur'āṉ (mottamāka) ēṉ orē taṭavaiyil muḻutum iṟakkappaṭavillai?" Eṉṟu nirākarippōr kēṭkiṟārkaḷ; itaik koṇṭu um itayattai uṟutippaṭuttuvataṟkāka itaṉai paṭippaṭiyāka nām iṟakkiṉōm
Surah Al-Furqan, Verse 32
وَلَا يَأۡتُونَكَ بِمَثَلٍ إِلَّا جِئۡنَٰكَ بِٱلۡحَقِّ وَأَحۡسَنَ تَفۡسِيرًا
avarkaḷ um'miṭam evvitamāṉa uvamāṉattaik koṇṭu vantālum, (atai viṭavum) uṇmaiyāṉatum, aḻakāṉatumāṉa oru viḷakkattai nām umakkuk koṭukkāmal illai
Surah Al-Furqan, Verse 33
ٱلَّذِينَ يُحۡشَرُونَ عَلَىٰ وُجُوهِهِمۡ إِلَىٰ جَهَنَّمَ أُوْلَـٰٓئِكَ شَرّٞ مَّكَانٗا وَأَضَلُّ سَبِيلٗا
evarkaḷ narakattiṟkut taṅkaḷ mukam kuppuṟa (iḻuttuc cellap peṟṟu) oṉṟu cērkkap paṭuvārkaḷō, avarkaḷ taṅkumiṭattāl mikavum keṭṭavarkaḷ; pātaiyāl peritum vaḻi keṭṭavarkaḷ
Surah Al-Furqan, Verse 34
وَلَقَدۡ ءَاتَيۡنَا مُوسَى ٱلۡكِتَٰبَ وَجَعَلۡنَا مَعَهُۥٓ أَخَاهُ هَٰرُونَ وَزِيرٗا
mēlum niccayamāka nām mūsāvukku (tavṟāt) vētattaik koṭuttōm - iṉṉum avaruṭaṉ avaruṭaiya cakōtarar hārūṉai utaviyāḷarākavum ēṟpaṭuttiṉōm
Surah Al-Furqan, Verse 35
فَقُلۡنَا ٱذۡهَبَآ إِلَى ٱلۡقَوۡمِ ٱلَّذِينَ كَذَّبُواْ بِـَٔايَٰتِنَا فَدَمَّرۡنَٰهُمۡ تَدۡمِيرٗا
ākavē nām, "nīṅkaḷ iruvarum nam attāṭcikaḷaip poyppittārkaḷē akkūṭṭattāriṭam celluṅkaḷ" eṉṟu kūṟiṉōm. Piṉṉar, a(vvāṟu poyppitta)varkaḷai muṟṟum aḻittōm
Surah Al-Furqan, Verse 36
وَقَوۡمَ نُوحٖ لَّمَّا كَذَّبُواْ ٱلرُّسُلَ أَغۡرَقۡنَٰهُمۡ وَجَعَلۡنَٰهُمۡ لِلنَّاسِ ءَايَةٗۖ وَأَعۡتَدۡنَا لِلظَّـٰلِمِينَ عَذَابًا أَلِيمٗا
Iṉṉum; nūhiṉ camūttavar avarkaḷ (nam) tūtarkaḷaip poyyākkiya pōtu, nām avarkaḷai mūḻkaṭittōm; avarkaḷai maṉitarkaḷukku ōr attāṭciyākavum ākkivaittōm; mēlum aniyāyak kārarkaḷukku nōviṉai ceyyum vētaṉaiyai nām cittappaṭutti irukkiṟōm
Surah Al-Furqan, Verse 37
وَعَادٗا وَثَمُودَاْ وَأَصۡحَٰبَ ٱلرَّسِّ وَقُرُونَۢا بَيۡنَ ذَٰلِكَ كَثِيرٗا
iṉṉum'ātu' 'samūtu' (kūṭṭattāraiyum), ras (kiṇaṟu) vācikaḷaiyum, ivarkaḷukkiṭaiyil iṉṉum anēka talaimuṟaiyiṉaraiyum (nām taṇṭittōm)
Surah Al-Furqan, Verse 38
وَكُلّٗا ضَرَبۡنَا لَهُ ٱلۡأَمۡثَٰلَۖ وَكُلّٗا تَبَّرۡنَا تَتۡبِيرٗا
avarkaḷ ovvoruvarukkum nām teḷivāṉa cāṉṟukaḷai teḷivupaṭuttiṉōm. Mēlum (avarkaḷ avaikaḷai nirākarittatiṉāl) avarkaḷ aṉaivaraiyum muṟṟāka aḻittōm
Surah Al-Furqan, Verse 39
وَلَقَدۡ أَتَوۡاْ عَلَى ٱلۡقَرۡيَةِ ٱلَّتِيٓ أُمۡطِرَتۡ مَطَرَ ٱلسَّوۡءِۚ أَفَلَمۡ يَكُونُواْ يَرَوۡنَهَاۚ بَلۡ كَانُواْ لَا يَرۡجُونَ نُشُورٗا
iṉṉum; niccayamāka i(nnirākarippa)varkaḷ oru tīmaiyāṉa (kal) māri poḻivikkappaṭṭa ūrukkuc ceṉṟirukkiṟārkaḷ - ataṉaiyum ivarkaḷ pārkkavillaiyā? Eṉiṉum (maraṇattiṟkup piṉ uyir koṭuttu) eḻuppappaṭuvatai ivarkaḷ nampavēyillai
Surah Al-Furqan, Verse 40
وَإِذَا رَأَوۡكَ إِن يَتَّخِذُونَكَ إِلَّا هُزُوًا أَهَٰذَا ٱلَّذِي بَعَثَ ٱللَّهُ رَسُولًا
ivaraittāṉā allāh tūtarāka aṉuppiyirukkiṟāṉ" (eṉṟu kūṟi) um'mai avarkaḷ kāṇum poḻutu um'maik kēlikkuriyavarāka avarkaḷ karutukiṉṟaṉar
Surah Al-Furqan, Verse 41
إِن كَادَ لَيُضِلُّنَا عَنۡ ءَالِهَتِنَا لَوۡلَآ أَن صَبَرۡنَا عَلَيۡهَاۚ وَسَوۡفَ يَعۡلَمُونَ حِينَ يَرَوۡنَ ٱلۡعَذَابَ مَنۡ أَضَلُّ سَبِيلًا
nām (nam teyvaṅkaḷiṉ mītu) uṟutiyāka illātiruntāl, nam'muṭaiya teyvaṅkaḷai viṭṭum tiruppi nam'mai ivar vaḻi keṭuttēyiruppār" (eṉṟum avarkaḷ kūṟukiṉṟaṉar (maṟumaiyiṉ) vētaṉaiyai avarkaḷ kāṇumpoḻutu, pātaiyāl mika vaḻikeṭṭavarkaḷ yār eṉpatai naṉkaṟintu koḷvārkaḷ
Surah Al-Furqan, Verse 42
أَرَءَيۡتَ مَنِ ٱتَّخَذَ إِلَٰهَهُۥ هَوَىٰهُ أَفَأَنتَ تَكُونُ عَلَيۡهِ وَكِيلًا
taṉ (iḻivāṉa) iccaiyaiyē taṉ teyvamāka eṭuttuk koṇṭavaṉai (napiyē!) Nīr pārttīrā? A(ttakaiya)vaṉukku nīr pātukāvalarāka iruppīrā
Surah Al-Furqan, Verse 43
أَمۡ تَحۡسَبُ أَنَّ أَكۡثَرَهُمۡ يَسۡمَعُونَ أَوۡ يَعۡقِلُونَۚ إِنۡ هُمۡ إِلَّا كَٱلۡأَنۡعَٰمِ بَلۡ هُمۡ أَضَلُّ سَبِيلًا
Allatu, niccayamāka avarkaḷil perumpālōr (um upatēcattaik) kēṭkiṟārkaḷ; allatu aṟintuṇarkiṟārkaḷ eṉṟu nīr niṉaikkiṉṟīrā? Avarkaḷ kālnaṭaikaḷaip pōṉṟavarkaḷēyaṉṟi vēṟillai (avaṟṟai viṭavum) avarkaḷ, mikavum vaḻi keṭṭavarkaḷ
Surah Al-Furqan, Verse 44
أَلَمۡ تَرَ إِلَىٰ رَبِّكَ كَيۡفَ مَدَّ ٱلظِّلَّ وَلَوۡ شَآءَ لَجَعَلَهُۥ سَاكِنٗا ثُمَّ جَعَلۡنَا ٱلشَّمۡسَ عَلَيۡهِ دَلِيلٗا
(napiyē!) Um'muṭaiya iṟaivaṉ niḻalai eppaṭi nīṭṭukiṉṟāṉ eṉpatai nīr pārkkavillaiyā? Mēlum avaṉ nāṭiṉāl ataṉai (orē nilaiyil) acaivaṟṟirukkac ceyya muṭiyum. (Napiyē!) Piṉṉar cūriyaṉai - nāmtām niḻalukku ātāramāka ākkiṉōm
Surah Al-Furqan, Verse 45
ثُمَّ قَبَضۡنَٰهُ إِلَيۡنَا قَبۡضٗا يَسِيرٗا
piṟaku, nām ataṉaic ciṟukac ciṟuka (kuṟaittu) nam'miṭam kaippaṟṟik koḷkiṟōm
Surah Al-Furqan, Verse 46
وَهُوَ ٱلَّذِي جَعَلَ لَكُمُ ٱلَّيۡلَ لِبَاسٗا وَٱلنَّوۡمَ سُبَاتٗا وَجَعَلَ ٱلنَّهَارَ نُشُورٗا
avaṉtāṉ uṅkaḷukku iravai āṭaiyākavum, nittiraiyai iḷaippāṟutalākavum ākkiyirukkiṉṟāṉ; iṉṉum, avaṉē pakalai uḻaippiṟku ēṟṟavāṟu ākkiyirukkiṟāṉ
Surah Al-Furqan, Verse 47
وَهُوَ ٱلَّذِيٓ أَرۡسَلَ ٱلرِّيَٰحَ بُشۡرَۢا بَيۡنَ يَدَيۡ رَحۡمَتِهِۦۚ وَأَنزَلۡنَا مِنَ ٱلسَّمَآءِ مَآءٗ طَهُورٗا
iṉṉum, avaṉtāṉ taṉṉuṭaiya kirupai (maḻai)kku muṉṉē kāṟṟukaḷai naṉmārāyamāka aṉuppi vaikkiṉṟāṉ; mēlum, (napiyē!) Nāmē vāṉattiliruntu tūymaiyāṉa nīraiyum iṟakki vaikkiṟōm
Surah Al-Furqan, Verse 48
لِّنُحۡـِۧيَ بِهِۦ بَلۡدَةٗ مَّيۡتٗا وَنُسۡقِيَهُۥ مِمَّا خَلَقۡنَآ أَنۡعَٰمٗا وَأَنَاسِيَّ كَثِيرٗا
iṟantu pōṉa pūmikku ataṉāl uyir aḷikkiṟōm; nām paṭaittuḷḷavaṟṟiliruntu kāl naṭaikaḷukkum, ērāḷamāṉa maṉitarkaḷukkum atai parukumpaṭic ceykiṟōm
Surah Al-Furqan, Verse 49
وَلَقَدۡ صَرَّفۡنَٰهُ بَيۡنَهُمۡ لِيَذَّكَّرُواْ فَأَبَىٰٓ أَكۡثَرُ ٱلنَّاسِ إِلَّا كُفُورٗا
avarkaḷ paṭippiṉai peṟuvataṟkāka avarkaḷukku itaṉai (kur'āṉai) nām teḷivu paṭuttukiṟōm. Maṉitarkaḷil perumpālōr nirākarippōrākavē irukkiṉṟaṉar
Surah Al-Furqan, Verse 50
وَلَوۡ شِئۡنَا لَبَعَثۡنَا فِي كُلِّ قَرۡيَةٖ نَّذِيرٗا
mēlum, nām nāṭiyiruntāl, ovvoru ūrilum, accamūṭṭi eccarikkum oruvarai nām aṉuppiyiruppōm
Surah Al-Furqan, Verse 51
فَلَا تُطِعِ ٱلۡكَٰفِرِينَ وَجَٰهِدۡهُم بِهِۦ جِهَادٗا كَبِيرٗا
ākavē, (napiyē!) Nīr inta kāḥpirkaḷukku vaḻipaṭātīr itaṉ mūlam (kur'āṉ mūlam) avarkaḷuṭaṉ perum pōrāṭṭattai mēṟkoḷvīrāka
Surah Al-Furqan, Verse 52
۞وَهُوَ ٱلَّذِي مَرَجَ ٱلۡبَحۡرَيۡنِ هَٰذَا عَذۡبٞ فُرَاتٞ وَهَٰذَا مِلۡحٌ أُجَاجٞ وَجَعَلَ بَيۡنَهُمَا بَرۡزَخٗا وَحِجۡرٗا مَّحۡجُورٗا
Avaṉtāṉ iru kaṭalkaḷaiyum oṉṟu cērttāṉ.; Oṉṟu, mikka iṉimaiyum cuvaiyumuḷḷatu maṟṟoṉṟu uppum kacappumāṉatu - ivviraṇṭiṟkumiṭaiyē varampaiyum, mīṟa muṭiyāta oru taṭaiyaiyum ēṟpaṭuttiyirukkiṟāṉ
Surah Al-Furqan, Verse 53
وَهُوَ ٱلَّذِي خَلَقَ مِنَ ٱلۡمَآءِ بَشَرٗا فَجَعَلَهُۥ نَسَبٗا وَصِهۡرٗاۗ وَكَانَ رَبُّكَ قَدِيرٗا
iṉṉum avaṉtāṉ maṉitaṉai nīriliruntu paṭaittu, piṉṉar avaṉukku vamcattaiyum, campantaṅkaḷaiyum ēṟpaṭuttukiṟāṉ; mēlum um'muṭaiya iṟaivaṉ pērāṟṟaluḷḷavaṉ
Surah Al-Furqan, Verse 54
وَيَعۡبُدُونَ مِن دُونِ ٱللَّهِ مَا لَا يَنفَعُهُمۡ وَلَا يَضُرُّهُمۡۗ وَكَانَ ٱلۡكَافِرُ عَلَىٰ رَبِّهِۦ ظَهِيرٗا
ivvāṟiruntum, avarkaḷ allāhvai aṉṟi taṅkaḷukku naṉmai ceyyavō, tīmaiyai ceyyavō iyalātavaṟṟai vaṇaṅkukiṉṟaṉar nirākarippavaṉ taṉ iṟaivaṉukku etirāka (tīya caktikaḷukku) utavi ceypavaṉākavē irukkiṟāṉ
Surah Al-Furqan, Verse 55
وَمَآ أَرۡسَلۡنَٰكَ إِلَّا مُبَشِّرٗا وَنَذِيرٗا
iṉṉum (napiyē!) Nām um'mai naṉmārāyaṅ kūṟupavarākavum, accamūṭṭi eccarikkai ceypavarākavumē allāmal aṉuppavillai
Surah Al-Furqan, Verse 56
قُلۡ مَآ أَسۡـَٔلُكُمۡ عَلَيۡهِ مِنۡ أَجۡرٍ إِلَّا مَن شَآءَ أَن يَتَّخِذَ إِلَىٰ رَبِّهِۦ سَبِيلٗا
ataṟkāka nāṉ uṅkaḷiṭam entak kūliyaiyum kēṭkavillai - viruppamuḷḷavar tam iṟaivaṉiṭattu(c cella) nēr vaḻiyai ēṟpaṭuttik koḷḷaṭṭum eṉpatait tavira" eṉṟu (napiyē!) Nīr kūṟum
Surah Al-Furqan, Verse 57
وَتَوَكَّلۡ عَلَى ٱلۡحَيِّ ٱلَّذِي لَا يَمُوتُ وَسَبِّحۡ بِحَمۡدِهِۦۚ وَكَفَىٰ بِهِۦ بِذُنُوبِ عِبَادِهِۦ خَبِيرًا
eṉavē marikkamāṭṭāṉē anta nittiya jīva(ṉākiya allāhvi)ṉ mītē muṟṟilum nampikkai vaippīrāka. Iṉṉum avaṉ pukaḻaik koṇṭu (avaṉait) tuti ceytu koṇṭiruppīrāka iṉṉum avaṉ taṉ aṭiyārkaḷiṉ pāvaṅkaḷai aṟintavaṉāka iruppatē pōtumāṉatākum
Surah Al-Furqan, Verse 58
ٱلَّذِي خَلَقَ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضَ وَمَا بَيۡنَهُمَا فِي سِتَّةِ أَيَّامٖ ثُمَّ ٱسۡتَوَىٰ عَلَى ٱلۡعَرۡشِۖ ٱلرَّحۡمَٰنُ فَسۡـَٔلۡ بِهِۦ خَبِيرٗا
avaṉē vāṉaṅkaḷaiyum, pūmiyaiyum, avaṟṟiṟkiṭaiyiluḷḷavaṟṟaiyum āṟu nāṭkaḷil paṭaittāṉ;. Piṉṉar avaṉ arṣiṉ mītu amaintāṉ. (Avaṉ tāṉ aruḷ mikka) arrahmāṉ; ākavē, aṟintavarkaḷiṭam avaṉaip paṟṟik kēṭpīrāka
Surah Al-Furqan, Verse 59
وَإِذَا قِيلَ لَهُمُ ٱسۡجُدُواْۤ لِلرَّحۡمَٰنِ قَالُواْ وَمَا ٱلرَّحۡمَٰنُ أَنَسۡجُدُ لِمَا تَأۡمُرُنَا وَزَادَهُمۡ نُفُورٗا۩
Iṉṉum arrahmāṉukku nīṅkaḷ sajtā ceyyuṅkaḷ' eṉṟu avarkaḷukkuk kūṟappaṭṭāl"arrahmāṉ eṉpavaṉ yār? Nīr kaṭṭaḷaiyiṭak kūṭiyavaṉukku nāṅkaḷ sajtā ceyvōmā?" Eṉṟu kēṭkiṟārkaḷ; iṉṉum, itu avarkaḷukku veṟuppaiyē atikappaṭuttiviṭṭatu
Surah Al-Furqan, Verse 60
تَبَارَكَ ٱلَّذِي جَعَلَ فِي ٱلسَّمَآءِ بُرُوجٗا وَجَعَلَ فِيهَا سِرَٰجٗا وَقَمَرٗا مُّنِيرٗا
vāṉa (maṇṭala)ttil kōḷaṅkaḷ cuḻaṉṟu varum pātaikaḷai uṇṭākki, avaṟṟiṭaiyē oru viḷakkai (cūriyaṉai)yum; oḷivāṉa cantiraṉaiyum uṇṭākkiṉāṉē avaṉ pākkiyamuḷḷavaṉ
Surah Al-Furqan, Verse 61
وَهُوَ ٱلَّذِي جَعَلَ ٱلَّيۡلَ وَٱلنَّهَارَ خِلۡفَةٗ لِّمَنۡ أَرَادَ أَن يَذَّكَّرَ أَوۡ أَرَادَ شُكُورٗا
iṉṉum cintikka virumpupavarukku, allatu naṉṟi celutta virumpupavarukku avaṉtāṉ iravaiyum, pakalaiyum aṭuttaṭuttu varumāṟu ākkiṉāṉ
Surah Al-Furqan, Verse 62
وَعِبَادُ ٱلرَّحۡمَٰنِ ٱلَّذِينَ يَمۡشُونَ عَلَى ٱلۡأَرۡضِ هَوۡنٗا وَإِذَا خَاطَبَهُمُ ٱلۡجَٰهِلُونَ قَالُواْ سَلَٰمٗا
iṉṉum arrahmāṉuṭaiya aṭiyārkaḷ (yāreṉṟāl) avarkaḷtām pūmiyil paṇivuṭaṉ naṭappavarkaḷ; mūṭarkaḷ avarkaḷuṭaṉ pēci(vātā)ṭa muṟpaṭṭāl"salām" (cāntiyuṇṭākaṭṭum eṉṟu) colli (vilakip pōy) viṭuvārkaḷ
Surah Al-Furqan, Verse 63
وَٱلَّذِينَ يَبِيتُونَ لِرَبِّهِمۡ سُجَّدٗا وَقِيَٰمٗا
iṉṉum, avarkaḷ taṅkaḷ iṟaivaṉai sajtā ceytavarkaḷākavum, niṉṟavarkaḷākavum vaḻipāṭu ceytu iraviliruppārkaḷē avarkaḷ
Surah Al-Furqan, Verse 64
وَٱلَّذِينَ يَقُولُونَ رَبَّنَا ٱصۡرِفۡ عَنَّا عَذَابَ جَهَنَّمَۖ إِنَّ عَذَابَهَا كَانَ غَرَامًا
eṅkaḷ iṟaivaṉē! Eṅkaḷaiviṭṭum narakattiṉ vētaṉaiyait tiruppuvāyāka niccayamāka ataṉ vētaṉai nirantaramāṉatākum" eṉṟu kūṟuvārkaḷ
Surah Al-Furqan, Verse 65
إِنَّهَا سَآءَتۡ مُسۡتَقَرّٗا وَمُقَامٗا
niccayamāka atu vāḻvataṟkum vacippataṟkum mikak keṭṭa iṭamākum
Surah Al-Furqan, Verse 66
وَٱلَّذِينَ إِذَآ أَنفَقُواْ لَمۡ يُسۡرِفُواْ وَلَمۡ يَقۡتُرُواْ وَكَانَ بَيۡنَ ذَٰلِكَ قَوَامٗا
iṉṉum, avarkaḷ celavu ceytāl vīṇ viraiyam ceyyamāṭṭārkaḷ; (ulōpittaṉamākak) kuṟaikkavum māṭṭārkaḷ - eṉiṉum, iraṇṭukkum mattiya nilaiyāka iruppārkaḷ
Surah Al-Furqan, Verse 67
وَٱلَّذِينَ لَا يَدۡعُونَ مَعَ ٱللَّهِ إِلَٰهًا ءَاخَرَ وَلَا يَقۡتُلُونَ ٱلنَّفۡسَ ٱلَّتِي حَرَّمَ ٱللَّهُ إِلَّا بِٱلۡحَقِّ وَلَا يَزۡنُونَۚ وَمَن يَفۡعَلۡ ذَٰلِكَ يَلۡقَ أَثَامٗا
aṉṟiyum, avarkaḷ allāhvuṭaṉ vēṟu nāyaṉaip pirārttikkamāṭṭārkaḷ; iṉṉum, allāhviṉāl vilakkap paṭṭa enta maṉitaraiyum avarkaḷ niyāyamiṉṟik kollamāṭṭārkaḷ, vipacāramum ceyya māṭṭārkaḷ - ākavē, evar ivaṟṟaic ceykiṟārō, avar taṇṭaṉai aṭaiya nēriṭum
Surah Al-Furqan, Verse 68
يُضَٰعَفۡ لَهُ ٱلۡعَذَابُ يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِ وَيَخۡلُدۡ فِيهِۦ مُهَانًا
Kiyāma nāḷil avaruṭaiya vētaṉai iraṭṭippākkappaṭum; iṉṉum atil iḻivākkappaṭṭavarāka eṉṟeṉṟum taṅkiviṭuvar
Surah Al-Furqan, Verse 69
إِلَّا مَن تَابَ وَءَامَنَ وَعَمِلَ عَمَلٗا صَٰلِحٗا فَأُوْلَـٰٓئِكَ يُبَدِّلُ ٱللَّهُ سَيِّـَٔاتِهِمۡ حَسَنَٰتٖۗ وَكَانَ ٱللَّهُ غَفُورٗا رَّحِيمٗا
āṉāl (avarkaḷil evar) tavpā ceytu īmāṉuṅ koṇṭu, sālihāṉa (naṟ) ceykaikaḷ ceykiṟārkaḷō - avarkaḷuṭaiya pāvaṅkaḷai allāh naṉmaiyāka māṟṟiviṭuvāṉ. Mēlum, allāh mikka maṉṉippōṉākavum, mikka kirupaiyuṭaiyōṉākavum irukkiṉṟāṉ
Surah Al-Furqan, Verse 70
وَمَن تَابَ وَعَمِلَ صَٰلِحٗا فَإِنَّهُۥ يَتُوبُ إِلَى ٱللَّهِ مَتَابٗا
iṉṉum, evar tavpā ceytu sālihāṉa (naṟ) ceykaikaḷ ceykiṉṟārō, avar niccayamāka allāhviṭam pāva maṉṉipput tēṭiyāvarāvār
Surah Al-Furqan, Verse 71
وَٱلَّذِينَ لَا يَشۡهَدُونَ ٱلزُّورَ وَإِذَا مَرُّواْ بِٱللَّغۡوِ مَرُّواْ كِرَامٗا
aṉṟiyum, avarkaḷ poy cāṭci collamāṭṭārkaḷ; mēlum, avarkaḷ vīṇāṉa kāriya(m naṭakkum iṭa)ttiṉ pakkam celvārkaḷāyiṉ kaṇṇiyamāṉavarāka (otuṅkic) ceṉṟuviṭuvārkaḷ
Surah Al-Furqan, Verse 72
وَٱلَّذِينَ إِذَا ذُكِّرُواْ بِـَٔايَٰتِ رَبِّهِمۡ لَمۡ يَخِرُّواْ عَلَيۡهَا صُمّٗا وَعُمۡيَانٗا
iṉṉum avarkaḷ, taṅkaḷ iṟaivaṉuṭaiya vacaṉaṅkaḷaik koṇṭu niṉaivūṭṭappaṭṭāl, ceviṭarkaḷaiyum, kuruṭarkaḷaiyum pōl avaṟṟiṉ mītu viḻamāṭṭārkaḷ. (Cintaṉaiyuṭaṉ cevi cāypparkaḷ)
Surah Al-Furqan, Verse 73
وَٱلَّذِينَ يَقُولُونَ رَبَّنَا هَبۡ لَنَا مِنۡ أَزۡوَٰجِنَا وَذُرِّيَّـٰتِنَا قُرَّةَ أَعۡيُنٖ وَٱجۡعَلۡنَا لِلۡمُتَّقِينَ إِمَامًا
mēlum avarkaḷ; "eṅkaḷ iṟaivā! Eṅkaḷ maṉaiviyariṭamum, eṅkaḷ cantatiyariṭamum iruntu eṅkaḷukkuk kaṇkaḷiṉ kuḷircciyai aḷippāyāka! Iṉṉum payapaktiyuṭaiyavarkaḷukku eṅkaḷai imāmāka (vaḻikāṭṭiyāka) ākkiyaruḷvāyāka! Eṉṟu pirārttaṉai ceyvārkaḷ
Surah Al-Furqan, Verse 74
أُوْلَـٰٓئِكَ يُجۡزَوۡنَ ٱلۡغُرۡفَةَ بِمَا صَبَرُواْ وَيُلَقَّوۡنَ فِيهَا تَحِيَّةٗ وَسَلَٰمًا
poṟumaiyuṭaṉirunta kāraṇattāl, ivarkaḷukku(c cuvaṉapatiyili) uṉṉatamāṉa māḷikai naṟkūliyāka aḷikkappaṭum; vāḻttum, salāmum koṇṭu avarkaḷ etirkoṇṭaḻaikkap paṭuvārkaḷ
Surah Al-Furqan, Verse 75
خَٰلِدِينَ فِيهَاۚ حَسُنَتۡ مُسۡتَقَرّٗا وَمُقَامٗا
atil avarkaḷ eṉṟeṉṟum taṅkiviṭuvārkaḷ; atu vāḻvataṟkum vacippataṟkum aḻakiya iṭamākum
Surah Al-Furqan, Verse 76
قُلۡ مَا يَعۡبَؤُاْ بِكُمۡ رَبِّي لَوۡلَا دُعَآؤُكُمۡۖ فَقَدۡ كَذَّبۡتُمۡ فَسَوۡفَ يَكُونُ لِزَامَۢا
(Napiyē!) Colvīrāka"uṅkaḷuṭaiya pirārttaṉai illāviṭṭāl, eṉṉuṭaiya iṟaivaṉ uṅkaḷaip poruṭpaṭutti irukka māṭṭāṉ āṉāl nīṅkaḷō (cattiyattai) nirākarittuk koṇṭē irukkiṟīrkaḷ. Eṉavē, ataṉ vētaṉai piṉṉar uṅkaḷaik kaṇṭippākap piṭittē tīrum
Surah Al-Furqan, Verse 77