Surah An-Naml - Tamil Translation by Jan Turst Foundation
طسٓۚ تِلۡكَ ءَايَٰتُ ٱلۡقُرۡءَانِ وَكِتَابٖ مُّبِينٍ
tā, sīṉ. Ivai kur'āṉuṭaiya teḷivāṉa vētattuṭaiya - vacaṉaṅkaḷākum
Surah An-Naml, Verse 1
هُدٗى وَبُشۡرَىٰ لِلۡمُؤۡمِنِينَ
(itu) muḥmiṉkaḷukku nērvaḻi kāṭṭiyākavum, naṉmārāyamākavum irukkiṟatu
Surah An-Naml, Verse 2
ٱلَّذِينَ يُقِيمُونَ ٱلصَّلَوٰةَ وَيُؤۡتُونَ ٱلزَّكَوٰةَ وَهُم بِٱلۡأٓخِرَةِ هُمۡ يُوقِنُونَ
(avarkaḷ ettakaiyōreṉṟāl) avarkaḷ toḻukaiyai nilai niṟuttuvārkaḷ; iṉṉum, jakāttaik koṭuppārkaḷ; aṉṟiyum, avarkaḷ maṟumai vāḻviṉ mītu tiṭa nampikkai koḷvārkaḷ
Surah An-Naml, Verse 3
إِنَّ ٱلَّذِينَ لَا يُؤۡمِنُونَ بِٱلۡأٓخِرَةِ زَيَّنَّا لَهُمۡ أَعۡمَٰلَهُمۡ فَهُمۡ يَعۡمَهُونَ
niccayamāka evarkaḷ maṟumai vāḻvil nampikkai koḷḷavillaiyō, avarkaḷukku nām avarkaḷuṭaiya ceyalkaḷai aḻakāka(t tōṉṟumāṟu) ceytōm; eṉavē avarkaḷ taṭṭaḻintu tirikiṟārkaḷ
Surah An-Naml, Verse 4
أُوْلَـٰٓئِكَ ٱلَّذِينَ لَهُمۡ سُوٓءُ ٱلۡعَذَابِ وَهُمۡ فِي ٱلۡأٓخِرَةِ هُمُ ٱلۡأَخۡسَرُونَ
attakaiyavarkaḷukkut tīya vētaṉai uṇṭu maṟumai vāḻvil avarkaḷ perum naṣṭamaṭaiyavarkaḷāka iruppārkaḷ
Surah An-Naml, Verse 5
وَإِنَّكَ لَتُلَقَّى ٱلۡقُرۡءَانَ مِن لَّدُنۡ حَكِيمٍ عَلِيمٍ
(napiyē!) Niccayamāka mikka ñāṉamuṭaiya (yāvaṟṟaiyum) naṉkaṟintavaṉiṭamiruntu inta kur'āṉ umakkuk koṭukkap paṭṭuḷḷatu
Surah An-Naml, Verse 6
إِذۡ قَالَ مُوسَىٰ لِأَهۡلِهِۦٓ إِنِّيٓ ءَانَسۡتُ نَارٗا سَـَٔاتِيكُم مِّنۡهَا بِخَبَرٍ أَوۡ ءَاتِيكُم بِشِهَابٖ قَبَسٖ لَّعَلَّكُمۡ تَصۡطَلُونَ
mūsā tam kuṭumpattārai nōkki; "niccayamāka nāṉ neruppaik kāṇkiṟēṉ; uṅkaḷukku nāṉ atiliruntu (nām cella vēṇṭiya vaḻi paṟṟiya) ceytiyaik koṇṭu varukiṟēṉ, allatu nīṅkaḷ kuḷirkāyum poruṭṭu (uṅkaḷukku atiliruntu) neruppuk kaṅkaik koṇṭu varukiṟēṉ" eṉṟu kūṟiyatai (napiyē!) Niṉaivu kūrvīrāka
Surah An-Naml, Verse 7
فَلَمَّا جَآءَهَا نُودِيَ أَنۢ بُورِكَ مَن فِي ٱلنَّارِ وَمَنۡ حَوۡلَهَا وَسُبۡحَٰنَ ٱللَّهِ رَبِّ ٱلۡعَٰلَمِينَ
Avar ataṉiṭam vanta pōtu"neruppil iruppavar mītum, ataṉaic cūḻntiruppavar mītum perum pākkayam aḷikkap peṟṟuḷḷatu mēlum akilaṅkaḷukkellām iṟaivaṉākiya allāh mikavum paricuttamāṉavaṉ" eṉṟu aḻaikkappaṭṭār
Surah An-Naml, Verse 8
يَٰمُوسَىٰٓ إِنَّهُۥٓ أَنَا ٱللَّهُ ٱلۡعَزِيزُ ٱلۡحَكِيمُ
mūsāvē! Niccayamāka nāṉē allāh! (Yāvaraiyum) mikaittavaṉ; ñāṉam mikkōṉ
Surah An-Naml, Verse 9
وَأَلۡقِ عَصَاكَۚ فَلَمَّا رَءَاهَا تَهۡتَزُّ كَأَنَّهَا جَآنّٞ وَلَّىٰ مُدۡبِرٗا وَلَمۡ يُعَقِّبۡۚ يَٰمُوسَىٰ لَا تَخَفۡ إِنِّي لَا يَخَافُ لَدَيَّ ٱلۡمُرۡسَلُونَ
um kaittaṭiyaik kīḻē eṟiyum;" (avvāṟē avar atai eṟiyavum) atu pāmpupōl neḷintatai avar kaṇṭa poḻutu, tirumpip pārkkātu (ataṉai viṭṭu) ōṭalāṉār"mūsāvē! Payappaṭātīr! Niccayamāka (eṉ) tūtarkaḷ eṉṉiṭattil payappaṭa māṭṭārkaḷ
Surah An-Naml, Verse 10
إِلَّا مَن ظَلَمَ ثُمَّ بَدَّلَ حُسۡنَۢا بَعۡدَ سُوٓءٖ فَإِنِّي غَفُورٞ رَّحِيمٞ
āyiṉum, tīṅkiḻaittavarait tavira a(ttakaiya)varum (tām ceyta) tīmaiyai (uṇarntu atai) naṉmaiyāṉatāka māṟṟik koṇṭāl, niccayamāka nāṉ mika maṉṉippavaṉākavum, mikka kirupaiyuṭaiyavaṉākavum irukkiṉṟēṉ
Surah An-Naml, Verse 11
وَأَدۡخِلۡ يَدَكَ فِي جَيۡبِكَ تَخۡرُجۡ بَيۡضَآءَ مِنۡ غَيۡرِ سُوٓءٖۖ فِي تِسۡعِ ءَايَٰتٍ إِلَىٰ فِرۡعَوۡنَ وَقَوۡمِهِۦٓۚ إِنَّهُمۡ كَانُواْ قَوۡمٗا فَٰسِقِينَ
iṉṉum um'muṭaiya kaiyai umatu (mārpupakkamāka) caṭṭaip paiyil nuḻaiyappīrāka!' Atu oḷi mikkatāy mācaṟṟa veṇmaiyāka veḷivarum. (Ivviru attāṭcikaḷum) ḥpir'avṉukkum, avaṉuṭaiya camūkattārukkum (nīr kāṇpikka vēṇṭiya) oṉpatu attāṭcikaḷil uḷḷavaiyākum; niccayamāka avarkaḷ pāvam ceyyum camūkattārāka irukkiṉṟaṉar
Surah An-Naml, Verse 12
فَلَمَّا جَآءَتۡهُمۡ ءَايَٰتُنَا مُبۡصِرَةٗ قَالُواْ هَٰذَا سِحۡرٞ مُّبِينٞ
ivvāṟu, nam'muṭaiya pirakācamāṉa attāṭcikaḷ avarkaḷiṭam vanta pōtu, avarkaḷ"itu pakiraṅkamāṉa cūṉiyamēyākum" eṉṟu kūṟiṉārkaḷ
Surah An-Naml, Verse 13
وَجَحَدُواْ بِهَا وَٱسۡتَيۡقَنَتۡهَآ أَنفُسُهُمۡ ظُلۡمٗا وَعُلُوّٗاۚ فَٱنظُرۡ كَيۡفَ كَانَ عَٰقِبَةُ ٱلۡمُفۡسِدِينَ
avarkaḷuṭaiya uḷḷaṅkaḷ avaṟṟai (uṇmaiyeṉa) uṟuti koṇṭa pōtilum, aniyāyamākavum, perumai koṇṭavarkaḷākavum avarkaḷ avaṟṟai maṟuttārkaḷ. Āṉāl, inta viṣamikaḷiṉ muṭivu eṉṉavāyiṟṟu eṉpatai nīr kavaṉippīrāka
Surah An-Naml, Verse 14
وَلَقَدۡ ءَاتَيۡنَا دَاوُۥدَ وَسُلَيۡمَٰنَ عِلۡمٗاۖ وَقَالَا ٱلۡحَمۡدُ لِلَّهِ ٱلَّذِي فَضَّلَنَا عَلَىٰ كَثِيرٖ مِّنۡ عِبَادِهِ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ
Tāvūtukkum, sulaimāṉukkum niccayamāka nām kalvi ñāṉattaik koṭuttōm; ataṟku avviruvarum; "pukaḻ aṉaittum allāhvukkē uriyatu avaṉ tāṉ, muḥmiṉkaḷāṉa taṉ nallaṭiyārkaḷil anēkaraiviṭa nam'mai mēṉmaiyākkiṉāṉ" eṉṟu kūṟiṉārkaḷ
Surah An-Naml, Verse 15
وَوَرِثَ سُلَيۡمَٰنُ دَاوُۥدَۖ وَقَالَ يَـٰٓأَيُّهَا ٱلنَّاسُ عُلِّمۡنَا مَنطِقَ ٱلطَّيۡرِ وَأُوتِينَا مِن كُلِّ شَيۡءٍۖ إِنَّ هَٰذَا لَهُوَ ٱلۡفَضۡلُ ٱلۡمُبِينُ
piṉṉar, sulaimāṉ tāvūtiṉ vāricāṉār avar kūṟiṉār; "maṉitarkaḷē! Paṟavaikaḷiṉ moḻi eṅkaḷukkuk kaṟṟuk koṭukkappaṭṭirukkiṟatu mēlum, nāṅkaḷ ellā vitap poruḷkaḷiliruntum (ērāḷamāka) aḷikkappaṭṭuḷḷōm; niccayamāka itu teḷivāṉa aruḷ koṭaiyākum
Surah An-Naml, Verse 16
وَحُشِرَ لِسُلَيۡمَٰنَ جُنُودُهُۥ مِنَ ٱلۡجِنِّ وَٱلۡإِنسِ وَٱلطَّيۡرِ فَهُمۡ يُوزَعُونَ
mēlum sulaimāṉukku jiṉkaḷ maṉitarkaḷ paṟavaikaḷ ākiyavaṟṟiliruntu avaratu paṭaikaḷ tiraṭṭappaṭṭu, avai (taṉit taṉiyākap) pirikkappaṭṭuḷḷaṉa
Surah An-Naml, Verse 17
حَتَّىٰٓ إِذَآ أَتَوۡاْ عَلَىٰ وَادِ ٱلنَّمۡلِ قَالَتۡ نَمۡلَةٞ يَـٰٓأَيُّهَا ٱلنَّمۡلُ ٱدۡخُلُواْ مَسَٰكِنَكُمۡ لَا يَحۡطِمَنَّكُمۡ سُلَيۡمَٰنُ وَجُنُودُهُۥ وَهُمۡ لَا يَشۡعُرُونَ
iṟutiyāka, eṟumpukaḷ niṟainta iṭattiṟku avarkaḷ vanta pōtu ōr eṟumpu (maṟṟa eṟumpukaḷai nōkki)"eṟumpukaḷē! Nīṅkaḷ uṅkaḷ puṟṟukaḷukkuḷ nuḻaintu koḷḷuṅkaḷ; sulaimāṉum avaruṭaiya cēṉaikaḷum, avarkaḷ aṟiyātirukkum nilaiyil uṅkaḷai nacukki viṭātirukkum poruṭṭu (avvāṟu ceyyuṅkaḷ)" eṉṟu kūṟiṟṟu
Surah An-Naml, Verse 18
فَتَبَسَّمَ ضَاحِكٗا مِّن قَوۡلِهَا وَقَالَ رَبِّ أَوۡزِعۡنِيٓ أَنۡ أَشۡكُرَ نِعۡمَتَكَ ٱلَّتِيٓ أَنۡعَمۡتَ عَلَيَّ وَعَلَىٰ وَٰلِدَيَّ وَأَنۡ أَعۡمَلَ صَٰلِحٗا تَرۡضَىٰهُ وَأَدۡخِلۡنِي بِرَحۡمَتِكَ فِي عِبَادِكَ ٱلصَّـٰلِحِينَ
appōtu ataṉ collaik kēṭṭu, avar puṉṉakai koṇṭu cirittār. Iṉṉum, "eṉ iṟaivā! Nī eṉ mītum, eṉ peṟṟōr mītum purintuḷḷa uṉ aruṭkoṭaikaḷukkāka, nāṉ naṉṟi celuttavum, nī poruntik koḷḷum vitattil nāṉ naṉmaikaḷ ceyyavum, eṉakku aruḷ ceyvāyāka! Iṉṉum um kirupaiyaik koṇṭu eṉṉai uṉṉuṭaiya nallaṭiyārkaḷil cērttaruḷvāyāka!" Eṉṟu pirārttittār
Surah An-Naml, Verse 19
وَتَفَقَّدَ ٱلطَّيۡرَ فَقَالَ مَالِيَ لَآ أَرَى ٱلۡهُدۡهُدَ أَمۡ كَانَ مِنَ ٱلۡغَآئِبِينَ
avar paṟavaikaḷai(p paṟṟiyum) paricīlaṉai ceytu"nāṉ (iṅkē) hutu hutu(p paṟavaiyaik) kāṇavillaiyē eṉṉa kāraṇam? Allatu atu maṟaintavaṟṟil niṉṟum āki viṭṭatō?" Eṉṟu kūṟiṉār
Surah An-Naml, Verse 20
لَأُعَذِّبَنَّهُۥ عَذَابٗا شَدِيدًا أَوۡ لَأَاْذۡبَحَنَّهُۥٓ أَوۡ لَيَأۡتِيَنِّي بِسُلۡطَٰنٖ مُّبِينٖ
Nāṉ niccayamāka ataik kaṭumaiyāṉa vētaṉaiyaik koṇṭu vētaṉai ceyvēṉ; allatu ataṉai niccayamāka aṟuttu viṭuvēṉ; allatu (varātataṟku) atu eṉṉiṭam teḷivāṉa ātārattaik koṇṭu vara vēṇṭum" eṉṟum kūṟiṉār
Surah An-Naml, Verse 21
فَمَكَثَ غَيۡرَ بَعِيدٖ فَقَالَ أَحَطتُ بِمَا لَمۡ تُحِطۡ بِهِۦ وَجِئۡتُكَ مِن سَبَإِۭ بِنَبَإٖ يَقِينٍ
(ivvāṟu kūṟi) ciṟitu nēram tāmatittār ataṟkuḷ (hutu hutu vantu) kūṟiṟṟu"tāṅkaḷ aṟiyāta oru viṣayattai nāṉ aṟintu koṇṭēṉ. 'Sapā'viliruntu um'miṭam uṟutiyāṉa ceytiyaik koṇṭu vantirukkiṟēṉ
Surah An-Naml, Verse 22
إِنِّي وَجَدتُّ ٱمۡرَأَةٗ تَمۡلِكُهُمۡ وَأُوتِيَتۡ مِن كُلِّ شَيۡءٖ وَلَهَا عَرۡشٌ عَظِيمٞ
niccayamāka a(t tēcatta)varkaḷai oru peṇ āṭci purivatai nāṉ kaṇṭēṉ; iṉṉum, avaḷukku (tēvaiyāṉa) ovvoru poruḷum koṭukkappaṭṭuḷḷatu makattāṉa ōr ariyācaṉamum avaḷukku irukkiṟatu
Surah An-Naml, Verse 23
وَجَدتُّهَا وَقَوۡمَهَا يَسۡجُدُونَ لِلشَّمۡسِ مِن دُونِ ٱللَّهِ وَزَيَّنَ لَهُمُ ٱلشَّيۡطَٰنُ أَعۡمَٰلَهُمۡ فَصَدَّهُمۡ عَنِ ٱلسَّبِيلِ فَهُمۡ لَا يَهۡتَدُونَ
avaḷum, avaḷuṭaiya camūkattārkaḷum allāhvaiyaṉṟi, cūriyaṉukku sujūtu ceyvatai nāṉ kaṇṭēṉ; avarkaḷuṭaiya (ittavaṟāṉa) ceyalkaḷai avarkaḷukku ṣaittāṉ aḻakākak kāṇpittu, avarkaḷai nērāṉa vaḻiyiliruntu taṭuttuḷḷāṉ; ākavē avarkaḷ nērvaḻi peṟavillai
Surah An-Naml, Verse 24
أَلَّاۤ يَسۡجُدُواْۤ لِلَّهِ ٱلَّذِي يُخۡرِجُ ٱلۡخَبۡءَ فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِ وَيَعۡلَمُ مَا تُخۡفُونَ وَمَا تُعۡلِنُونَ
vāṉaṅkaḷilum, pūmiyilum, maṟaintiruppavaṟṟai veḷiyākkukiṟavaṉum; iṉṉum nīṅkaḷ maṟaippataiyum, nīṅkaḷ veḷiyākkuvataiyum aṟipavaṉumākiya allāhvukku avarkaḷ sujūtu ceytu vaṇaṅka vēṇṭāmā
Surah An-Naml, Verse 25
ٱللَّهُ لَآ إِلَٰهَ إِلَّا هُوَ رَبُّ ٱلۡعَرۡشِ ٱلۡعَظِيمِ۩
allāh - avaṉaiyaṉṟi vaṇakkattiṟkuriya nāyaṉ (vēṟu) illai. (Avaṉ) makattāṉa arṣukku uriya iṟaivaṉ" (eṉṟu hutu hutu kūṟiṟṟu)
Surah An-Naml, Verse 26
۞قَالَ سَنَنظُرُ أَصَدَقۡتَ أَمۡ كُنتَ مِنَ ٱلۡكَٰذِبِينَ
(ataṟku sulaimāṉ;)"nī uṇmai kūṟukiṟāyā allatu poyyarkaḷil nī irukkiṟāyā eṉpatai nām viraivilēyē kaṇṭu koḷvōm" eṉṟu kūṟiṉār
Surah An-Naml, Verse 27
ٱذۡهَب بِّكِتَٰبِي هَٰذَا فَأَلۡقِهۡ إِلَيۡهِمۡ ثُمَّ تَوَلَّ عَنۡهُمۡ فَٱنظُرۡ مَاذَا يَرۡجِعُونَ
eṉṉuṭaiya intak kaṭitattaik koṇṭu cel; avarkaḷiṭam itaip pōṭṭu viṭu piṉṉar avarkaḷai viṭṭup piṉ vāṅki: Avarkaḷ eṉṉa muṭivu ceykiṟārkaḷ eṉpataik kavaṉi" (eṉṟu kūṟiṉār)
Surah An-Naml, Verse 28
قَالَتۡ يَـٰٓأَيُّهَا ٱلۡمَلَؤُاْ إِنِّيٓ أُلۡقِيَ إِلَيَّ كِتَٰبٞ كَرِيمٌ
(Avvāṟē hutu hutu ceytatum araci) coṉṉāḷ: "Piramukarkaḷē! (Mikka) kaṇṇiyamuḷḷa oru kaṭitam eṉṉiṭam pōṭappaṭṭuḷḷatu
Surah An-Naml, Verse 29
إِنَّهُۥ مِن سُلَيۡمَٰنَ وَإِنَّهُۥ بِسۡمِ ٱللَّهِ ٱلرَّحۡمَٰنِ ٱلرَّحِيمِ
niccayamāka itu sulaimāṉiṭamiruntu vantuḷḷatu iṉṉum niccayamāka itu'pismillāhir rahmāṉir rahīm' eṉṟu (tuvaṅki) irukkiṟatu
Surah An-Naml, Verse 30
أَلَّا تَعۡلُواْ عَلَيَّ وَأۡتُونِي مُسۡلِمِينَ
nīṅkaḷ eṉṉiṭam perumaiyaṭikkātīrkaḷ. (Iṟaivaṉukku) muṟṟilum vaḻippaṭṭavarkaḷāka eṉṉiṭam vāruṅkaḷ" (eṉṟum eḻutappaṭṭirukkiṟatu)
Surah An-Naml, Verse 31
قَالَتۡ يَـٰٓأَيُّهَا ٱلۡمَلَؤُاْ أَفۡتُونِي فِيٓ أَمۡرِي مَا كُنتُ قَاطِعَةً أَمۡرًا حَتَّىٰ تَشۡهَدُونِ
eṉavē piramukarkaḷē! "Eṉṉuṭaiya (inta) viṣayattil ālōcaṉai kūṟuvīrkaḷāka! Nī; ṅkaḷ eṉṉiṭam nēriṭaiyākak karuttuc collātavarai nāṉ enta kāriyattaiyum muṭivu ceypavaḷalla" eṉṟu kūṟiṉāḷ
Surah An-Naml, Verse 32
قَالُواْ نَحۡنُ أُوْلُواْ قُوَّةٖ وَأُوْلُواْ بَأۡسٖ شَدِيدٖ وَٱلۡأَمۡرُ إِلَيۡكِ فَٱنظُرِي مَاذَا تَأۡمُرِينَ
nāṅkaḷ perum palacālikaḷākavum, kaṭiṉamāka pōr ceyyakkūṭiyavarkaḷākavum irukkiṟōm; (āyiṉum) muṭivu uṅkaḷaip poṟuttatu, eṉṉa muṭivu eṭukkiṟīrkaḷ eṉpatai cintittuk koḷḷuṅkaḷ" eṉṟu avarkaḷ coṉṉārkaḷ
Surah An-Naml, Verse 33
قَالَتۡ إِنَّ ٱلۡمُلُوكَ إِذَا دَخَلُواْ قَرۡيَةً أَفۡسَدُوهَا وَجَعَلُوٓاْ أَعِزَّةَ أَهۡلِهَآ أَذِلَّةٗۚ وَكَذَٰلِكَ يَفۡعَلُونَ
avaḷ kūṟiṉāḷ; "aracarkaḷ oru nakarattuḷ (paṭaiyeṭuttu) nuḻaivārkaḷāṉāl, niccayamāka ataṉai aḻittu viṭukiṟārkaḷ; atiluḷḷa kaṇṇiyamuḷḷavarkaḷai, ciṟumaip paṭutti viṭukiṟārkaḷ; avvāṟu tāṉ ivarkaḷum ceyvārkaḷ
Surah An-Naml, Verse 34
وَإِنِّي مُرۡسِلَةٌ إِلَيۡهِم بِهَدِيَّةٖ فَنَاظِرَةُۢ بِمَ يَرۡجِعُ ٱلۡمُرۡسَلُونَ
ākavē, niccayamāka nāṉ avarkaḷukku ōr aṉpaḷippai aṉuppi, (ataik koṇṭu cellum) tūtarkaḷ eṉṉa koṇṭu varukiṟārkaḷ eṉpataip pārkkap pōkiṟēṉ
Surah An-Naml, Verse 35
فَلَمَّا جَآءَ سُلَيۡمَٰنَ قَالَ أَتُمِدُّونَنِ بِمَالٖ فَمَآ ءَاتَىٰنِۦَ ٱللَّهُ خَيۡرٞ مِّمَّآ ءَاتَىٰكُمۚ بَلۡ أَنتُم بِهَدِيَّتِكُمۡ تَفۡرَحُونَ
avvāṟē (tūtarkaḷ) sulaimāṉiṭam vantapōtu avar coṉṉār; "nīṅkaḷ eṉakkup poruḷaik koṇṭu utavi cey(ya niṉaik)kiṟīrkaḷā? Allāh eṉakkuk koṭuttiruppatu, uṅkaḷukku avaṉ koṭuttiruppatai viṭa mēlāṉatākum; eṉiṉum, uṅkaḷ aṉpaḷippaik koṇṭu nīṅkaḷ tāṉ makiḻcci aṭaikiṟīrkaḷ
Surah An-Naml, Verse 36
ٱرۡجِعۡ إِلَيۡهِمۡ فَلَنَأۡتِيَنَّهُم بِجُنُودٖ لَّا قِبَلَ لَهُم بِهَا وَلَنُخۡرِجَنَّهُم مِّنۡهَآ أَذِلَّةٗ وَهُمۡ صَٰغِرُونَ
Avarkaḷiṭamē tirumpic celka niccamayāka nām avarkaḷāl etirkka muṭiyāta (palamuḷḷa) oru perum paṭaiyaik koṇṭu avarkaḷiṭam varuvōm; nām avarkaḷaic ciṟumaip paṭutti, avvūriliruntu veḷiyēṟṟiviṭuvōm, mēlum avarkaḷ iḻintavarkaḷāvārkaḷ" (eṉṟu sulaimāṉ kūṟiṉār)
Surah An-Naml, Verse 37
قَالَ يَـٰٓأَيُّهَا ٱلۡمَلَؤُاْ أَيُّكُمۡ يَأۡتِينِي بِعَرۡشِهَا قَبۡلَ أَن يَأۡتُونِي مُسۡلِمِينَ
piramukarkaḷē! Avarkaḷ eṉṉiṭam vaḻipaṭṭavarkaḷāka varumuṉ, uṅkaḷil yār avaḷuṭaiya ariyācaṉattai eṉṉiṭam koṇṭuvarupavar?" Eṉṟu (sulaimāṉ avarkaḷiṭam) kēṭṭār
Surah An-Naml, Verse 38
قَالَ عِفۡرِيتٞ مِّنَ ٱلۡجِنِّ أَنَا۠ ءَاتِيكَ بِهِۦ قَبۡلَ أَن تَقُومَ مِن مَّقَامِكَۖ وَإِنِّي عَلَيۡهِ لَقَوِيٌّ أَمِينٞ
jiṉkaḷil (palam poruntiya ōr) iḥprīt kūṟiṟṟu: Nīṅkaḷ uṅkaḷ iṭattiliruntu eḻuntiruppataṟku muṉ atai nāṉ uṅkaḷiṭam koṇṭu vantu viṭuvēṉ; niccayamāka nāṉ ataṟku caktiyuḷḷavaṉākavum, nampikkaikku uriyavaṉākavum irukkiṟēṉ
Surah An-Naml, Verse 39
قَالَ ٱلَّذِي عِندَهُۥ عِلۡمٞ مِّنَ ٱلۡكِتَٰبِ أَنَا۠ ءَاتِيكَ بِهِۦ قَبۡلَ أَن يَرۡتَدَّ إِلَيۡكَ طَرۡفُكَۚ فَلَمَّا رَءَاهُ مُسۡتَقِرًّا عِندَهُۥ قَالَ هَٰذَا مِن فَضۡلِ رَبِّي لِيَبۡلُوَنِيٓ ءَأَشۡكُرُ أَمۡ أَكۡفُرُۖ وَمَن شَكَرَ فَإِنَّمَا يَشۡكُرُ لِنَفۡسِهِۦۖ وَمَن كَفَرَ فَإِنَّ رَبِّي غَنِيّٞ كَرِيمٞ
iṟaivētattiṉ ñāṉattaip peṟṟirunta oruvar: "Uṅkaḷuṭaiya kaṇṇai mūṭittiṟappataṟkuḷ, atai uṅkaḷiṭam koṇṭu vantu viṭukiṟēṉ" eṉṟu kūṟiṉār; (avar coṉṉavāṟē) atu tam'miṭam vaikkappaṭṭiruppataik kaṇṭatum; "itu eṉṉuṭaiya iṟaivaṉiṉ aruṭ koṭaiyākum nāṉ naṉṟiyaṟitaluṭaṉ irukkiṉṟēṉā, allatu māṟu ceykiṟēṉā eṉṟu (iṟaivaṉ) eṉṉaic cōtippataṟkākavum; evaṉ oruvaṉ (iṟaivaṉukku) naṉṟi celuttukiṉṟāṉō avaṉ naṉṟi celuttuvatu avaṉukkē (naṉmai)yāvum; mēlum, evaṉ (naṉṟi maṟantu) māṟu ceykiṟāṉō (atu avaṉukkē iḻappākum; ēṉeṉil) eṉ iṟaivaṉ, (evariṭattum) tēvaip paṭātavaṉākavum, mikavum kaṇṇiyam mikkavaṉākavum irukkiṉṟāṉ" eṉṟu (sulaimāṉ) kūṟiṉār
Surah An-Naml, Verse 40
قَالَ نَكِّرُواْ لَهَا عَرۡشَهَا نَنظُرۡ أَتَهۡتَدِيٓ أَمۡ تَكُونُ مِنَ ٱلَّذِينَ لَا يَهۡتَدُونَ
(Iṉṉum avar) kūṟiṉār; "(avaḷ kaṇṭu aṟintu koḷḷa muṭiyātapaṭi) avaḷuṭaiya ariyācaṉa(ttiṉ kōla)ttai māṟṟi viṭuṅkaḷ; avaḷ atai aṟintu koḷkiṟāḷā, allatu aṟintu koḷḷa muṭiyātavarkaḷil oruttiyāka irukkiṟāḷā eṉpatai nām kavaṉippōm
Surah An-Naml, Verse 41
فَلَمَّا جَآءَتۡ قِيلَ أَهَٰكَذَا عَرۡشُكِۖ قَالَتۡ كَأَنَّهُۥ هُوَۚ وَأُوتِينَا ٱلۡعِلۡمَ مِن قَبۡلِهَا وَكُنَّا مُسۡلِمِينَ
ākavē, avaḷ vanta poḻutu, "uṉṉuṭaiya ariyācaṉam itu pōṉṟatā?" Eṉṟu kēṭkappaṭṭatu. Ataṟku avaḷ; "niccayamāka itu ataip pōlavē irukkiṟatu" eṉṟu kūṟiṉāḷ; intap peṇmaṇikku muṉpē nāṅkaḷ ñāṉam koṭukkappaṭṭu viṭṭōm, nāṅkaḷ muslimkaḷākavum irukkiṟōm (eṉṟu sulaimāṉ kūṟiṉār)
Surah An-Naml, Verse 42
وَصَدَّهَا مَا كَانَت تَّعۡبُدُ مِن دُونِ ٱللَّهِۖ إِنَّهَا كَانَتۡ مِن قَوۡمٖ كَٰفِرِينَ
allāhvaiyaṉṟi (maṟṟavarkaḷai) avaḷ vaṇaṅkik koṇṭiruntatutāṉ avaḷait taṭuttuk koṇṭiruntatu niccayamāka avaḷ kāḥpirkaḷiṉ camūkattiluḷḷavaḷāka iruntāḷ
Surah An-Naml, Verse 43
قِيلَ لَهَا ٱدۡخُلِي ٱلصَّرۡحَۖ فَلَمَّا رَأَتۡهُ حَسِبَتۡهُ لُجَّةٗ وَكَشَفَتۡ عَن سَاقَيۡهَاۚ قَالَ إِنَّهُۥ صَرۡحٞ مُّمَرَّدٞ مِّن قَوَارِيرَۗ قَالَتۡ رَبِّ إِنِّي ظَلَمۡتُ نَفۡسِي وَأَسۡلَمۡتُ مَعَ سُلَيۡمَٰنَ لِلَّهِ رَبِّ ٱلۡعَٰلَمِينَ
avaḷiṭam; "inta māḷikaiyil piravēcippīrāka!" Eṉṟu collappaṭṭatu appōtu avaḷ (am māḷikaiyiṉ taraiyaip pārttu) atait taṇṇīrt taṭākam eṉṟu eṇṇiviṭṭāḷ; eṉavē (taṉ āṭai naṉaintu pōkāmalirukka atait;) taṉ iru keṇṭaik kālkaḷukkum mēl uyarttiṉāḷ, (itaik kaṇṇuṟṟa sulaimāṉ), "atu niccayamākap paḷiṅkukaḷāl paḷapaḷappākak kaṭṭappaṭṭa māḷikaitāṉ!" Eṉṟu kūṟiṉār. (Ataṟku avaḷ)"iṟaivaṉē! Niccayamāka, eṉakku nāṉē aniyāyam ceytu koṇṭēṉ; akilaṅkaḷukkellām iṟaivaṉāṉa allāhvukku, sulaimāṉuṭaṉ nāṉum muṟṟilum vaḻipaṭṭu) muslimākiṟēṉ" eṉak kūṟiṉāḷ
Surah An-Naml, Verse 44
وَلَقَدۡ أَرۡسَلۡنَآ إِلَىٰ ثَمُودَ أَخَاهُمۡ صَٰلِحًا أَنِ ٱعۡبُدُواْ ٱللَّهَ فَإِذَا هُمۡ فَرِيقَانِ يَخۡتَصِمُونَ
tavira, nām niccayamāka samūtu camūkattāriṭam, avarkaḷuṭaiya cakōtarar sālihai"nīṅkaḷ allāhvaiyē vaṇaṅkuṅkaḷ" (eṉṟu pōtikkumāṟu) aṉuppiṉōm; āṉāl avarkaḷ iru piriviṉarākap pirintu tam'miṭaiyē caccaravu ceytu koḷḷalāṉārkaḷ
Surah An-Naml, Verse 45
قَالَ يَٰقَوۡمِ لِمَ تَسۡتَعۡجِلُونَ بِٱلسَّيِّئَةِ قَبۡلَ ٱلۡحَسَنَةِۖ لَوۡلَا تَسۡتَغۡفِرُونَ ٱللَّهَ لَعَلَّكُمۡ تُرۡحَمُونَ
(Appōtu avar)"eṉṉuṭaiya camūkattārē! Naṉmaikku muṉṉāl, tīmaikkāka nīṅkaḷ ēṉ avacarappaṭukiṟīrkaḷ, nīṅkaḷ kirupai ceyyappaṭum poruṭṭu allāhviṭam tavpā (ceytu maṉṉippuk) kēṭkapmāṭṭīrkaḷā?" Eṉak kūṟiṉār
Surah An-Naml, Verse 46
قَالُواْ ٱطَّيَّرۡنَا بِكَ وَبِمَن مَّعَكَۚ قَالَ طَـٰٓئِرُكُمۡ عِندَ ٱللَّهِۖ بَلۡ أَنتُمۡ قَوۡمٞ تُفۡتَنُونَ
ataṟkavarkaḷ; "um'maiyum, um'muṭaṉ iruppavarkaḷaiyum nāṅkaḷ turccakuṇamākak kāṇkiṟōm" eṉṟu coṉṉārkaḷ; avar kūṟiṉār; "uṅkaḷ turccakuṇam allāhviṭam irukkiṟatu eṉiṉum, nīṅkaḷ cōtaṉaikkuḷḷākkappaṭum camūkattārāka irukkiṟīrkaḷ
Surah An-Naml, Verse 47
وَكَانَ فِي ٱلۡمَدِينَةِ تِسۡعَةُ رَهۡطٖ يُفۡسِدُونَ فِي ٱلۡأَرۡضِ وَلَا يُصۡلِحُونَ
iṉṉum, annakaril oṉpatu maṉitarkaḷ iruntārkaḷ; avarkaḷ naṉmai etuvum ceyyātu pūmiyil kuḻappam ceytu koṇṭu tirintārkaḷ
Surah An-Naml, Verse 48
قَالُواْ تَقَاسَمُواْ بِٱللَّهِ لَنُبَيِّتَنَّهُۥ وَأَهۡلَهُۥ ثُمَّ لَنَقُولَنَّ لِوَلِيِّهِۦ مَا شَهِدۡنَا مَهۡلِكَ أَهۡلِهِۦ وَإِنَّا لَصَٰدِقُونَ
avarkaḷ; "nām avaraiyum (sālihaiyum), avaruṭaiya kuṭumpattāraiyum iravōṭiravāka tiṭṭamāka aḻittu viṭuvōm; (itaṉai yāriṭamum colvatillai) eṉṟu nām allāhviṉ mītu cattiyam ceytu koḷvōmāka!" Piṟaku avaruṭaiya vāristāriṭam (avarkaḷ paḻikkuppaḻi vāṅka vantāl)"uṅkaḷ kuṭumpattār aḻikkappaṭṭatai nāṅkaḷ kāṇavēyillai niccayamāka nāṅkaḷ uṇmaiyāḷarkaḷ" eṉṟu tiṭṭamākak kūṟiviṭalām (eṉac cati ceytārkaḷ)
Surah An-Naml, Verse 49
وَمَكَرُواْ مَكۡرٗا وَمَكَرۡنَا مَكۡرٗا وَهُمۡ لَا يَشۡعُرُونَ
(ivvāṟu) avarkaḷ cūḻcci ceytārkaḷ; āṉāl avarkaḷ aṟiyātavāṟu nāmum cūḻcci ceytōm
Surah An-Naml, Verse 50
فَٱنظُرۡ كَيۡفَ كَانَ عَٰقِبَةُ مَكۡرِهِمۡ أَنَّا دَمَّرۡنَٰهُمۡ وَقَوۡمَهُمۡ أَجۡمَعِينَ
ākavē, avarkaḷuṭaiya cūḻcciyiṉ muṭivu eṉṉa āyiṟṟu eṉpatai (napiyē!) Nīr kavaṉippīrāka! (Muṭivu) avarkaḷaiyum, avarkaḷuṭaiya camūkattār ellōraiyum nām aḻittōm
Surah An-Naml, Verse 51
فَتِلۡكَ بُيُوتُهُمۡ خَاوِيَةَۢ بِمَا ظَلَمُوٓاْۚ إِنَّ فِي ذَٰلِكَ لَأٓيَةٗ لِّقَوۡمٖ يَعۡلَمُونَ
ākavē, avarkaḷ aniyāyam ceytu vanta kāraṇattāl (atō aḻintu pōṉa) avarkaḷuṭaiya vīṭukaḷ atō pāḻaṭaintu kiṭakkiṉṟaṉa niccayamāka itilē, aṟiyak kūṭiya camūkattārukku attāṭci irukkiṟatu
Surah An-Naml, Verse 52
وَأَنجَيۡنَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَكَانُواْ يَتَّقُونَ
mēlum, īmāṉ koṇṭu, (allāhviṭam) payapaktiyuṭaiyavarkaḷāka iruntavarkaḷai nām kāppāṟṟiṉōm
Surah An-Naml, Verse 53
وَلُوطًا إِذۡ قَالَ لِقَوۡمِهِۦٓ أَتَأۡتُونَ ٱلۡفَٰحِشَةَ وَأَنتُمۡ تُبۡصِرُونَ
Lūttaiyum (niṉaivu kūrvīrāka!) Avar tam camūkattāriṭam; "nīṅkaḷ pārttuk koṇṭē māṉakkēṭāṉa ceyalaic ceykiṉṟīrkaḷā?" Eṉṟu kūṟiṉār
Surah An-Naml, Verse 54
أَئِنَّكُمۡ لَتَأۡتُونَ ٱلرِّجَالَ شَهۡوَةٗ مِّن دُونِ ٱلنِّسَآءِۚ بَلۡ أَنتُمۡ قَوۡمٞ تَجۡهَلُونَ
nīṅkaḷ peṇkaḷai viṭṭu viṭṭu, mōkaṅ koṇṭavarkaḷāka āṇkaḷai neruṅkukiṟīrkaḷā? Nīṅkaḷ muṟṟilum aṟivillāta makkaḷāka irukkiṟīrkaḷ" (eṉṟum kūṟiṉār)
Surah An-Naml, Verse 55
۞فَمَا كَانَ جَوَابَ قَوۡمِهِۦٓ إِلَّآ أَن قَالُوٓاْ أَخۡرِجُوٓاْ ءَالَ لُوطٖ مِّن قَرۡيَتِكُمۡۖ إِنَّهُمۡ أُنَاسٞ يَتَطَهَّرُونَ
ataṟkavaruṭaiya camutāyattavar (tam iṉattāriṭam)"lūttuṭaiya kuṭumpattārai uṅkaḷ ūraiviṭṭu nīṅkaḷ veḷiyēṟṟi viṭuṅkaḷ. Niccayamāka avarkaḷ mikavum paricuttamāṉa maṉitarkaḷē!" Eṉṟu (parikācamākak) kūṟiṉārkaḷē tavira vēṟoru patilum avarkaḷiṭamillai
Surah An-Naml, Verse 56
فَأَنجَيۡنَٰهُ وَأَهۡلَهُۥٓ إِلَّا ٱمۡرَأَتَهُۥ قَدَّرۡنَٰهَا مِنَ ٱلۡغَٰبِرِينَ
āṉāl, nām avaraiyum avaruṭaiya kuṭumpattāraiyum pātukāttuk koṇṭōm avaruṭaiya maṉaiviyait tavira (īmāṉ koḷḷāmal) piṉtaṅki (aḻintu) viṭṭavarkaḷil oruttiyāka avaḷai tīrmāṉittōm
Surah An-Naml, Verse 57
وَأَمۡطَرۡنَا عَلَيۡهِم مَّطَرٗاۖ فَسَآءَ مَطَرُ ٱلۡمُنذَرِينَ
iṉṉum, nām avarkaḷ mītu (kal) maḻai poḻiyac ceytōm; eṉavē, eccarikkappaṭṭa avarkaḷ mītu peyta am'maḻai mikavum keṭṭatu
Surah An-Naml, Verse 58
قُلِ ٱلۡحَمۡدُ لِلَّهِ وَسَلَٰمٌ عَلَىٰ عِبَادِهِ ٱلَّذِينَ ٱصۡطَفَىٰٓۗ ءَآللَّهُ خَيۡرٌ أَمَّا يُشۡرِكُونَ
(napiyē!) Nīr kūṟuvīrāka"ellāp pukaḻum allāhvukkē uriyatu iṉṉum avaṉ tērnteṭuttuk koṇṭa avaṉuṭaiya aṭiyārkaḷ mītu salām uṇṭāvatāka! Allāh mēlāṉavaṉā? Allatu avarkaḷ (avaṉukku) iṇaiyākkupavai (mēlāṉavai)yā
Surah An-Naml, Verse 59
أَمَّنۡ خَلَقَ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضَ وَأَنزَلَ لَكُم مِّنَ ٱلسَّمَآءِ مَآءٗ فَأَنۢبَتۡنَا بِهِۦ حَدَآئِقَ ذَاتَ بَهۡجَةٖ مَّا كَانَ لَكُمۡ أَن تُنۢبِتُواْ شَجَرَهَآۗ أَءِلَٰهٞ مَّعَ ٱللَّهِۚ بَلۡ هُمۡ قَوۡمٞ يَعۡدِلُونَ
aṉṟiyum, vāṉaṅkaḷaiyum pūmiyaiyum paṭaittu, uṅkaḷukku vāṉattiliruntu maḻaiyai iṟakki vaippavaṉ yār? Piṉṉar ataik koṇṭu ceḻippāṉa tōṭṭaṅkaḷai nām muḷaikkac ceykiṟōm. Ataṉ maraṅkaḷai muḷaikkac ceyvatu uṅkaḷāl muṭiyātu. (Avvāṟirukka) allāhvuṭaṉ (vēṟu) nāyaṉ irukkiṉṟāṉā? Illai! Āyiṉum avarkaḷ (tam kaṟpaṉai teyvaṅkaḷai allāhvukku) camamākkum makkaḷākavē irukkiṟārkaḷ
Surah An-Naml, Verse 60
أَمَّن جَعَلَ ٱلۡأَرۡضَ قَرَارٗا وَجَعَلَ خِلَٰلَهَآ أَنۡهَٰرٗا وَجَعَلَ لَهَا رَوَٰسِيَ وَجَعَلَ بَيۡنَ ٱلۡبَحۡرَيۡنِ حَاجِزًاۗ أَءِلَٰهٞ مَّعَ ٱللَّهِۚ بَلۡ أَكۡثَرُهُمۡ لَا يَعۡلَمُونَ
Intap pūmiyai vacikkat takka iṭamāka ākkiyavaṉum, ataṉiṭaiyē āṟukaḷai uṇṭākkiyavaṉum; ataṟkāka (ataṉ mītu acaiyā) malaikaḷai uṇṭākkiyavaṉum iru kaṭalkaḷukkiṭaiyē taṭuppai uṇṭākkiyavaṉum yār? Allāhvuṭaṉ (vēṟu) nāyaṉ irukkiṉṟāṉā? Illai! (Eṉiṉum) avarkaḷil perumpālōr aṟiyātavarkaḷāka irukkiṉṟaṉar
Surah An-Naml, Verse 61
أَمَّن يُجِيبُ ٱلۡمُضۡطَرَّ إِذَا دَعَاهُ وَيَكۡشِفُ ٱلسُّوٓءَ وَيَجۡعَلُكُمۡ خُلَفَآءَ ٱلۡأَرۡضِۗ أَءِلَٰهٞ مَّعَ ٱللَّهِۚ قَلِيلٗا مَّا تَذَكَّرُونَ
kaṣṭattiṟkuḷḷāṉavaṉ avaṉai aḻaittāl avaṉukku patil koṭuttu, avaṉ tuṉpattai nīkkupavaṉum, uṅkaḷai ippūmiyil piṉtōṉṟalkaḷāka ākkiyavaṉum yār? Allāhvuṭaṉ (vēṟu) nāyaṉ irukkiṉṟāṉā? (Illai) eṉiṉum (ivaiyellām paṟṟi) nīṅkaḷ cintittup pārppatu mikak kuṟaivēyākum
Surah An-Naml, Verse 62
أَمَّن يَهۡدِيكُمۡ فِي ظُلُمَٰتِ ٱلۡبَرِّ وَٱلۡبَحۡرِ وَمَن يُرۡسِلُ ٱلرِّيَٰحَ بُشۡرَۢا بَيۡنَ يَدَيۡ رَحۡمَتِهِۦٓۗ أَءِلَٰهٞ مَّعَ ٱللَّهِۚ تَعَٰلَى ٱللَّهُ عَمَّا يُشۡرِكُونَ
karaiyilum kaṭalilumuḷḷa iruḷkaḷil uṅkaḷai nērāṉa vaḻiyil celuttupavaṉ yār? Mēlum, taṉṉuṭaiya'rahmat' eṉṉum aruḷ mārikku muṉṉē naṉmārāyam (kūṟuvaṉa) āka kāṟṟukaḷai aṉuppi vaippavaṉ yār? Allāhvuṭaṉ (vēṟu) nāyaṉ irukkiṉṟāṉā? - Avarkaḷ iṇai vaippavaṟṟaiviṭa allāh mikavum uyarvāṉavaṉ
Surah An-Naml, Verse 63
أَمَّن يَبۡدَؤُاْ ٱلۡخَلۡقَ ثُمَّ يُعِيدُهُۥ وَمَن يَرۡزُقُكُم مِّنَ ٱلسَّمَآءِ وَٱلۡأَرۡضِۗ أَءِلَٰهٞ مَّعَ ٱللَّهِۚ قُلۡ هَاتُواْ بُرۡهَٰنَكُمۡ إِن كُنتُمۡ صَٰدِقِينَ
mutaṉ mutalil paṭaippait tuvaṅkupavaṉum, piṉṉar ataṉai mīṇṭum uṇṭākki vaippavaṉum yāh? Vāṉattiliruntum, pūmiyiliruntum uṅkaḷukku ākāram aḷippavaṉ yār? Allāhvuṭaṉ (vēṟu) nāyaṉ irukkiṉṟāṉā? (Napiyē!) Nīr kūṟuvīrāka"nīṅkaḷ uṇmaiyāḷarkaḷāka iruntāl, uṅkaḷuṭaiya ātāraṅkaḷaik koṇṭu vāruṅkaḷ
Surah An-Naml, Verse 64
قُل لَّا يَعۡلَمُ مَن فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِ ٱلۡغَيۡبَ إِلَّا ٱللَّهُۚ وَمَا يَشۡعُرُونَ أَيَّانَ يُبۡعَثُونَ
(iṉṉum) nīr kūṟuvīrāk"allāhvait tavirttu, vāṉaṅkaḷilum, pūmiyilum iruppavar evarum maṟaivāyiruppatai aṟiya māṭṭār; iṉṉum; (marittōr iṟutiyil) eppōtu eḻuppappaṭuvārkaḷ eṉpataiyum avarkaḷ aṟiyamāṭṭārkaḷ
Surah An-Naml, Verse 65
بَلِ ٱدَّـٰرَكَ عِلۡمُهُمۡ فِي ٱلۡأٓخِرَةِۚ بَلۡ هُمۡ فِي شَكّٖ مِّنۡهَاۖ بَلۡ هُم مِّنۡهَا عَمُونَ
Āṉāl maṟumaiyaip paṟṟiya avarkaḷuṭaiya aṟivō mikak kīḻnilaiyilē uḷḷatu avarkaḷ atil (piṉṉum) cantēkattilēyē irukkiṉṟaṉar atu maṭṭumā? Ataippaṟṟi avarkaḷ kuruṭarkaḷākavē irukkiṉṟaṉar
Surah An-Naml, Verse 66
وَقَالَ ٱلَّذِينَ كَفَرُوٓاْ أَءِذَا كُنَّا تُرَٰبٗا وَءَابَآؤُنَآ أَئِنَّا لَمُخۡرَجُونَ
mēlum, nirākarippavarkaḷ kūṟukiṟārkaḷ; "nāṅkaḷum eṅkaḷ mūtātaiyarum (marittu) maṇṇākip pōṉa piṉṉar, mīṇṭum veḷiyē koṇṭu varappaṭuvōmā
Surah An-Naml, Verse 67
لَقَدۡ وُعِدۡنَا هَٰذَا نَحۡنُ وَءَابَآؤُنَا مِن قَبۡلُ إِنۡ هَٰذَآ إِلَّآ أَسَٰطِيرُ ٱلۡأَوَّلِينَ
niccayamāka, i(nta accaṟuttalāṉa)tu eṅkaḷukkum eṅkaḷukku muṉ ceṉṟu pōṉa eṅkaḷ mūtātaiyarukkum vākkaḷikkappaṭṭaṭē varukiṟatu itu muṉṉōrkaḷiṉ kaṭṭukkataikaḷēyaṉṟi vēṟillai" (eṉṟuṅ kūṟukiṉṟaṉar)
Surah An-Naml, Verse 68
قُلۡ سِيرُواْ فِي ٱلۡأَرۡضِ فَٱنظُرُواْ كَيۡفَ كَانَ عَٰقِبَةُ ٱلۡمُجۡرِمِينَ
pūmiyil pirāyāṇam ceytu, kuṟṟavāḷikaḷiṉ muṭivu eṉṉavāyiṟṟu eṉṟu pāruṅkaḷ" eṉṟu (avarkaḷiṭam napiyē!) Nīr kūṟuvīrāka
Surah An-Naml, Verse 69
وَلَا تَحۡزَنۡ عَلَيۡهِمۡ وَلَا تَكُن فِي ضَيۡقٖ مِّمَّا يَمۡكُرُونَ
avarkaḷukkāka nīr kavalaippaṭātīr; mēlum, avarkaḷ ceyyum cūḻcciyaip paṟṟiyum nīr caṅkaṭattil āka vēṇṭām
Surah An-Naml, Verse 70
وَيَقُولُونَ مَتَىٰ هَٰذَا ٱلۡوَعۡدُ إِن كُنتُمۡ صَٰدِقِينَ
iṉṉum; "nīṅkaḷ uṇmai kūṟupavarkaḷāka iruntāl (vētaṉai paṟṟiya) inta vākkuṟuti eppoḻutu (niṟaivēṟum?)" Eṉṟum avarkaḷ kēṭkiṟārkaḷ
Surah An-Naml, Verse 71
قُلۡ عَسَىٰٓ أَن يَكُونَ رَدِفَ لَكُم بَعۡضُ ٱلَّذِي تَسۡتَعۡجِلُونَ
nīṅkaḷ avacarappaṭupavaṟṟil cila ippoḻutē uṅkaḷukku vantu cērakkūṭum" eṉṟu (napiyē!) Nīr kūṟiviṭuvīrāka
Surah An-Naml, Verse 72
وَإِنَّ رَبَّكَ لَذُو فَضۡلٍ عَلَى ٱلنَّاسِ وَلَٰكِنَّ أَكۡثَرَهُمۡ لَا يَشۡكُرُونَ
iṉṉum niccayamāka um iṟaivaṉ maṉitarkaḷ mītu mikka kirupaiyuṭaiyavaṉākavē irukkiṉṟāṉ; āṉāl avarkaḷil perumpālōr naṉṟi celuttuvatillai
Surah An-Naml, Verse 73
وَإِنَّ رَبَّكَ لَيَعۡلَمُ مَا تُكِنُّ صُدُورُهُمۡ وَمَا يُعۡلِنُونَ
mēlum; avarkaḷiṉ irutayaṅkaḷ maṟaittu vaittiruppataiyum, avarkaḷ veḷippaṭuttuvataiyum niccayamāka um iṟaivaṉ naṉkaṟivāṉ
Surah An-Naml, Verse 74
وَمَا مِنۡ غَآئِبَةٖ فِي ٱلسَّمَآءِ وَٱلۡأَرۡضِ إِلَّا فِي كِتَٰبٖ مُّبِينٍ
vāṉattilum, pūmiyilum maṟaintuḷḷavaṟṟil niṉṟum etuvum (lavhul mahḥpūḷ eṉṉum) teḷivāṉa kuṟippēṭṭil pativu ceyyappaṭāmal illai
Surah An-Naml, Verse 75
إِنَّ هَٰذَا ٱلۡقُرۡءَانَ يَقُصُّ عَلَىٰ بَنِيٓ إِسۡرَـٰٓءِيلَ أَكۡثَرَ ٱلَّذِي هُمۡ فِيهِ يَخۡتَلِفُونَ
niccayamāka inta kur'āṉ paṉū isrāyīlkaḷukku avarkaḷ karuttu vēṟupāṭu koṇṭiruntatil perumpālāṉatai vivarittuk kūṟukiṟatu
Surah An-Naml, Verse 76
وَإِنَّهُۥ لَهُدٗى وَرَحۡمَةٞ لِّلۡمُؤۡمِنِينَ
Mēlum; niccayamāka itu muḥmiṉkaḷukku nērvaḻiyākavum, rahmattāka (nallaruḷāka)vum irukkiṟatu
Surah An-Naml, Verse 77
إِنَّ رَبَّكَ يَقۡضِي بَيۡنَهُم بِحُكۡمِهِۦۚ وَهُوَ ٱلۡعَزِيزُ ٱلۡعَلِيمُ
niccayamāka um iṟaivaṉ (iṟutiyil) taṉ kaṭṭaḷaiyaik koṇṭu avarkaḷukkiṭaiyē tīrppaḷippāṉ - mēlum, avaṉtāṉ mikaittavaṉ; naṉkaṟintavaṉ
Surah An-Naml, Verse 78
فَتَوَكَّلۡ عَلَى ٱللَّهِۖ إِنَّكَ عَلَى ٱلۡحَقِّ ٱلۡمُبِينِ
eṉavē, (napiyē!) Allāhviṉ mītē (muṟṟilum) nampikkai vaippīrāka niccayamāka nīr teḷivāṉa uṇmaiyiṉ mītu irukkiṉṟīr
Surah An-Naml, Verse 79
إِنَّكَ لَا تُسۡمِعُ ٱلۡمَوۡتَىٰ وَلَا تُسۡمِعُ ٱلصُّمَّ ٱلدُّعَآءَ إِذَا وَلَّوۡاْ مُدۡبِرِينَ
niccayamāka nīr marittōraik kēṭkum paṭic ceyya muṭiyātu - avvāṟē ceviṭarkaḷaiyum - avarkaḷ puṟaṅkāṭṭit tirumpi viṭumpōtu - (um) aḻaippaik kēṭkum paṭic ceyya muṭiyātu
Surah An-Naml, Verse 80
وَمَآ أَنتَ بِهَٰدِي ٱلۡعُمۡيِ عَن ضَلَٰلَتِهِمۡۖ إِن تُسۡمِعُ إِلَّا مَن يُؤۡمِنُ بِـَٔايَٰتِنَا فَهُم مُّسۡلِمُونَ
iṉṉum; nīr kuruṭarkaḷaiyum avarkaḷuṭaiya vaḻikēṭṭiliruntu (akaṟṟi) nēr vaḻiyil celutta muṭiyātu - evarkaḷ nam vacaṉaṅkaḷai nampukiṟārkaḷō avarkaḷait tāṉ (avaṟṟaik) kēṭkumpaṭi nīr ceyya muṭiyum; ēṉeṉil avarkaḷ (avaṟṟai) muṟṟilum ēṟṟukkoḷvar
Surah An-Naml, Verse 81
۞وَإِذَا وَقَعَ ٱلۡقَوۡلُ عَلَيۡهِمۡ أَخۡرَجۡنَا لَهُمۡ دَآبَّةٗ مِّنَ ٱلۡأَرۡضِ تُكَلِّمُهُمۡ أَنَّ ٱلنَّاسَ كَانُواْ بِـَٔايَٰتِنَا لَا يُوقِنُونَ
avarkaḷ mītu (vētaṉaiyuṭaiya) vākku neruṅkum pōtu, avarkaḷukkāka oru pirāṇiyai pūmiyiliruntu nām veḷiyākkuvōm; atu, niccayamāka maṉitarkaḷ (yār, yār) nam vacaṉaṅkaḷiṉ mītu uṟuti koḷḷavillaiyeṉṟu avarkaḷukkuc collik kāṇpikkum
Surah An-Naml, Verse 82
وَيَوۡمَ نَحۡشُرُ مِن كُلِّ أُمَّةٖ فَوۡجٗا مِّمَّن يُكَذِّبُ بِـَٔايَٰتِنَا فَهُمۡ يُوزَعُونَ
(avarkaḷiluḷḷa) ovvoru camutāyattārilum nam vacaṉaṅkaḷaip poyppittavarkaḷai(p pirittu) oru paṭaiyāka nām cēkarikkum nāḷai (napiyē! Nīr niṉaivūṭṭuvīrāka)
Surah An-Naml, Verse 83
حَتَّىٰٓ إِذَا جَآءُو قَالَ أَكَذَّبۡتُم بِـَٔايَٰتِي وَلَمۡ تُحِيطُواْ بِهَا عِلۡمًا أَمَّاذَا كُنتُمۡ تَعۡمَلُونَ
avarkaḷ yāvarum vantatum; "nīṅkaḷ eṉ vacaṉaṅkaḷaic cūḻntaṟiyāta nilaiyil avaṟṟaip poyppittuk koṇṭiruntīrkaḷā? Nīṅkaḷ eṉṉa ceytu koṇṭiruntīrkaḷ?" Eṉṟu kēṭpāṉ
Surah An-Naml, Verse 84
وَوَقَعَ ٱلۡقَوۡلُ عَلَيۡهِم بِمَا ظَلَمُواْ فَهُمۡ لَا يَنطِقُونَ
aṉṟiyum, avarkaḷ ceytu vanta akkiramattiṉ kāraṇattiṉāl avarkaḷ mītu (vētaṉai paṟṟiya) vākku ēṟpaṭṭu viṭṭatu ākavē, avarkaḷ pēcamāṭṭārkaḷ
Surah An-Naml, Verse 85
أَلَمۡ يَرَوۡاْ أَنَّا جَعَلۡنَا ٱلَّيۡلَ لِيَسۡكُنُواْ فِيهِ وَٱلنَّهَارَ مُبۡصِرًاۚ إِنَّ فِي ذَٰلِكَ لَأٓيَٰتٖ لِّقَوۡمٖ يُؤۡمِنُونَ
Niccayamāka nāmē iravai atil avarkaḷ ōyntiruppataṟkākavum, pakalai (avarkaḷukku) veḷiccamākavum ākkiṉōm eṉpatai avarkaḷ pārkkavillaiyā? Nampikkai koṇṭa makkaḷukku niccayamāka itil attāṭcikaḷ irukkiṉṟaṉa
Surah An-Naml, Verse 86
وَيَوۡمَ يُنفَخُ فِي ٱلصُّورِ فَفَزِعَ مَن فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَمَن فِي ٱلۡأَرۡضِ إِلَّا مَن شَآءَ ٱللَّهُۚ وَكُلٌّ أَتَوۡهُ دَٰخِرِينَ
iṉṉum sūr (ekkāḷam) ūtappaṭum nāḷai (napiyē! Nīr niṉaivūṭṭuvīrāka annāḷil) allāh nāṭiyavarkaḷait tavira, vāṉaṅkaḷil irupvarkaḷum, pūmiyil iruppavarkaḷum tikilaṭaintu viṭuvārkaḷ; avvaṉaivarum paṇintavarkaḷāka avaṉiṭam varuvārkaḷ
Surah An-Naml, Verse 87
وَتَرَى ٱلۡجِبَالَ تَحۡسَبُهَا جَامِدَةٗ وَهِيَ تَمُرُّ مَرَّ ٱلسَّحَابِۚ صُنۡعَ ٱللَّهِ ٱلَّذِيٓ أَتۡقَنَ كُلَّ شَيۡءٍۚ إِنَّهُۥ خَبِيرُۢ بِمَا تَفۡعَلُونَ
iṉṉum nīr malaikaḷaip pārttu avai mikavum uṟutiyāka iruppatāka eṇṇukiṟīr; (eṉiṉum annāḷil) avai mēkaṅkaḷaip pōl paṟantōṭum; ovvoru poruḷaiyum uṟutiyākkiya allāhviṉ ceyaltiṟaṉālēyē (avvāṟu nikaḻum.) Niccayamāka, avaṉ nīṅkaḷ ceyvatai naṉku aṟipavaṉ
Surah An-Naml, Verse 88
مَن جَآءَ بِٱلۡحَسَنَةِ فَلَهُۥ خَيۡرٞ مِّنۡهَا وَهُم مِّن فَزَعٖ يَوۡمَئِذٍ ءَامِنُونَ
(annāḷil) evar naṉmaiyaik koṇṭu varukiṟārō, avarukku ataiviṭa mēlāṉatu uṇṭu - mēlum avarkaḷ annāḷiṉ tiṭukkattai viṭṭum accan tīrntu iruppārkaḷ
Surah An-Naml, Verse 89
وَمَن جَآءَ بِٱلسَّيِّئَةِ فَكُبَّتۡ وُجُوهُهُمۡ فِي ٱلنَّارِ هَلۡ تُجۡزَوۡنَ إِلَّا مَا كُنتُمۡ تَعۡمَلُونَ
iṉṉum; evar tīmaiyaik koṇṭu varukiṟārō avarkaḷuṭaiya mukaṅkaḷ kuppuṟa (naraka) neruppil taḷḷappaṭum; "nīṅkaḷ ceytu koṇṭiruntavaṟṟukku aṉṟi (vēṟu) nīṅkaḷ kūli koṭukkappaṭuvīrkaḷā?" (Eṉṟu kūṟappaṭum)
Surah An-Naml, Verse 90
إِنَّمَآ أُمِرۡتُ أَنۡ أَعۡبُدَ رَبَّ هَٰذِهِ ٱلۡبَلۡدَةِ ٱلَّذِي حَرَّمَهَا وَلَهُۥ كُلُّ شَيۡءٖۖ وَأُمِرۡتُ أَنۡ أَكُونَ مِنَ ٱلۡمُسۡلِمِينَ
inta ūrai evaṉ kaṇṇiyap paṭuttiyuḷḷāṉō anta iṟaivaṉai vaṇaṅkumāṟu nāṉ kaṭṭaḷaiyiṭap paṭṭuḷḷēṉ. Ellāp poruṭkaḷum avaṉukkē uriyaṉa aṉṟiyum avaṉukkē muṟṟilum vaḻipaṭṭavāṉaka irukkumpaṭiyum nāhṉ ēvappaṭṭuḷḷēṉ" (eṉṟu napiyē! Nīr kūṟuvīrāka)
Surah An-Naml, Verse 91
وَأَنۡ أَتۡلُوَاْ ٱلۡقُرۡءَانَۖ فَمَنِ ٱهۡتَدَىٰ فَإِنَّمَا يَهۡتَدِي لِنَفۡسِهِۦۖ وَمَن ضَلَّ فَقُلۡ إِنَّمَآ أَنَا۠ مِنَ ٱلۡمُنذِرِينَ
Iṉṉum; kur'āṉai ōti varavum (nāṉ ēvappaṭṭuḷḷēṉ); ākavē evar nērvaḻiyai aṭaikiṟārō - avar nērvaḻiyaṭaivatu avar naṉmaikkēyākum; aṉṟiyum evar vaḻi keṭukiṟārō (avarukkuk) kūṟuvīrāka"niccayamāka nāṉ accamūṭṭi eccarikkai ceypavaṉtāṉ
Surah An-Naml, Verse 92
وَقُلِ ٱلۡحَمۡدُ لِلَّهِ سَيُرِيكُمۡ ءَايَٰتِهِۦ فَتَعۡرِفُونَهَاۚ وَمَا رَبُّكَ بِغَٰفِلٍ عَمَّا تَعۡمَلُونَ
iṉṉum kūṟuvīrāka"ellāp pukaḻum allāh oruvaṉukkē! Avaṉ cīkkirattil uṅkaḷukkut taṉ attāṭcikaḷaik kāṇpippāṉ; appōtu avaṟṟai nīṅkaḷ aṟintu koḷvīrkaḷ" mēlum um'muṭaiya iṟaivaṉ nīṅkaḷ ceyvatai viṭṭum parāmukamāka illai
Surah An-Naml, Verse 93