Surah An-Naml - Tamil Translation by Abdulhameed Baqavi
طسٓۚ تِلۡكَ ءَايَٰتُ ٱلۡقُرۡءَانِ وَكِتَابٖ مُّبِينٍ
Tā sīṉ. Ivai intat tirukur'āṉiṉ, teḷivāṉa vētattiṉ (cila) vacaṉaṅkaḷākum
Surah An-Naml, Verse 1
هُدٗى وَبُشۡرَىٰ لِلۡمُؤۡمِنِينَ
nampikkai koṇṭavarkaḷukku (itu) oru nērvaḻiyākavum, naṟceytiyākavum irukkiṟatu
Surah An-Naml, Verse 2
ٱلَّذِينَ يُقِيمُونَ ٱلصَّلَوٰةَ وَيُؤۡتُونَ ٱلزَّكَوٰةَ وَهُم بِٱلۡأٓخِرَةِ هُمۡ يُوقِنُونَ
avarkaḷ toḻukaiyaik kaṭaippiṭit toḻuvārkaḷ, jakāttum koṭuttu varuvārkaḷ. Mēlum, maṟumaiyaiyum avarkaḷ uṟutiyāka nampuvārkaḷ
Surah An-Naml, Verse 3
إِنَّ ٱلَّذِينَ لَا يُؤۡمِنُونَ بِٱلۡأٓخِرَةِ زَيَّنَّا لَهُمۡ أَعۡمَٰلَهُمۡ فَهُمۡ يَعۡمَهُونَ
niccayamāka evarkaḷ maṟumaiyai nampavillaiyō avarkaḷukku (avarkaḷuṭaiya nirākarippiṉ kāraṇamāka) nām avarkaḷuṭaiya (tīya) kāriyaṅkaḷai aḻakākki viṭṭōm. Ākavē, avarkaḷ atil cīrkeṭṭu taṭṭaḻintu tirikiṉṟaṉar
Surah An-Naml, Verse 4
أُوْلَـٰٓئِكَ ٱلَّذِينَ لَهُمۡ سُوٓءُ ٱلۡعَذَابِ وَهُمۡ فِي ٱلۡأٓخِرَةِ هُمُ ٱلۡأَخۡسَرُونَ
ittakaiyavarkaḷukku (avarkaḷ maraṇa kālattil) tīya vētaṉaitāṉ uṇṭu. Maṟumaiyilō avarkaḷtāṉ perum naṣṭam aṭaintavarkaḷāka iruppārkaḷ
Surah An-Naml, Verse 5
وَإِنَّكَ لَتُلَقَّى ٱلۡقُرۡءَانَ مِن لَّدُنۡ حَكِيمٍ عَلِيمٍ
(napiyē!) Niccayamāka mikka ñāṉamuṭaiya, (aṉaittaiyum) naṉku aṟintavaṉiṭam iruntē inta kur'āṉ umakkuk koṭukkappaṭukiṟatu
Surah An-Naml, Verse 6
إِذۡ قَالَ مُوسَىٰ لِأَهۡلِهِۦٓ إِنِّيٓ ءَانَسۡتُ نَارٗا سَـَٔاتِيكُم مِّنۡهَا بِخَبَرٍ أَوۡ ءَاتِيكُم بِشِهَابٖ قَبَسٖ لَّعَلَّكُمۡ تَصۡطَلُونَ
mūsā (tūr eṉṉum malaiyiṉ camīpamākac ceṉṟa poḻutu) taṉ kuṭumpattiṉarai nōkki ‘‘niccayamāka nāṉ oru neruppaik kāṇkiṟēṉ. (Nīṅkaḷ iṅku tāmatittu iruṅkaḷ.) Nāṉ ceṉṟu (nam vaḻiyaip paṟṟi) oru viṣayattai ataṉ mūlam aṟintu varukiṟēṉ allatu nīṅkaḷ kuḷir kāyvataṟku ōr eri koḷḷiyaiyēṉum koṇṭu varuvēṉ'' eṉṟu kūṟi
Surah An-Naml, Verse 7
فَلَمَّا جَآءَهَا نُودِيَ أَنۢ بُورِكَ مَن فِي ٱلنَّارِ وَمَنۡ حَوۡلَهَا وَسُبۡحَٰنَ ٱللَّهِ رَبِّ ٱلۡعَٰلَمِينَ
avar ataṉ camīpamāka vanta camayattil ‘‘neruppil irukkiṉṟa (vāṉa)var mītum ataṉ camīpamāka irukkiṉṟavar (mūsā) mītum perum pākkiyamaḷikkappaṭṭuḷḷatu. Mēlum, ulakattār aṉaivariṉ iṟaivaṉāṉa allāh mikka paricuttamāṉavaṉ'' eṉṟu captamiṭṭuk kūṟappaṭṭatu
Surah An-Naml, Verse 8
يَٰمُوسَىٰٓ إِنَّهُۥٓ أَنَا ٱللَّهُ ٱلۡعَزِيزُ ٱلۡحَكِيمُ
(mēlum,) ‘‘mūsāvē! Niccayamāka nāṉtāṉ allāh. Nāṉ aṉaivaraiyum mikaittavaṉ; (aṉaittaiyum naṉkaṟinta) ñāṉamuṭaiyavaṉ
Surah An-Naml, Verse 9
وَأَلۡقِ عَصَاكَۚ فَلَمَّا رَءَاهَا تَهۡتَزُّ كَأَنَّهَا جَآنّٞ وَلَّىٰ مُدۡبِرٗا وَلَمۡ يُعَقِّبۡۚ يَٰمُوسَىٰ لَا تَخَفۡ إِنِّي لَا يَخَافُ لَدَيَّ ٱلۡمُرۡسَلُونَ
(Mūsāvē!) Umatu taṭiyai nīr eṟivīrāka'' (eṉṟum kūṟappaṭṭatu. Avvāṟu avar atai eṟiyavē) atu oru pāmpaip pōl (āki) neḷivataik kaṇṭu avar tirumpiyum pārkkātu atai viṭṭum vilakic ceṉṟār. (Ākavē, nām mūsāvai nōkki) mūsāvē! Payappaṭātīr. Niccayamāka eṉṉiṭattil tūtarkaḷ payappaṭamāṭṭārkaḷ
Surah An-Naml, Verse 10
إِلَّا مَن ظَلَمَ ثُمَّ بَدَّلَ حُسۡنَۢا بَعۡدَ سُوٓءٖ فَإِنِّي غَفُورٞ رَّحِيمٞ
āyiṉum tavaṟiḻaittavarait tavira. (Eṉiṉum) avarum taṉ kuṟṟattai (uṇarntu atai māṟṟi) naṉmai ceytāl niccayamāka nāṉ (avaraiyum) maṉṉittuk karuṇai ceyvēṉ
Surah An-Naml, Verse 11
وَأَدۡخِلۡ يَدَكَ فِي جَيۡبِكَ تَخۡرُجۡ بَيۡضَآءَ مِنۡ غَيۡرِ سُوٓءٖۖ فِي تِسۡعِ ءَايَٰتٍ إِلَىٰ فِرۡعَوۡنَ وَقَوۡمِهِۦٓۚ إِنَّهُمۡ كَانُواْ قَوۡمٗا فَٰسِقِينَ
(mūsāvē!) Nīr umatu kaiyai umatu caṭṭaippaikkuḷ pukuttuvīrāka. Atu oru mācaṟṟa veṇmaiyāṉa (pirakācattuṭaṉ) veḷivarum. (Ivviraṇṭum) oṉpatu attāṭcikaḷil uḷḷavaiyākum. (Ivaṟṟuṭaṉ) nīr ḥpir'avṉiṭamum avaṉuṭaiya makkaḷiṭamum celvīrāka. Niccayamāka avarkaḷ pāvam ceyyum makkaḷāka irukkiṉṟaṉar'' (eṉṟum kūṟiṉōm)
Surah An-Naml, Verse 12
فَلَمَّا جَآءَتۡهُمۡ ءَايَٰتُنَا مُبۡصِرَةٗ قَالُواْ هَٰذَا سِحۡرٞ مُّبِينٞ
(mūsāvukku koṭukkappaṭṭa) pārttu purintu koḷḷumpaṭiyāṉa nam attāṭcikaḷ avarkaḷiṭam varavē ‘‘itu cantēkamaṟṟa cūṉiyamtāṉ'' eṉṟu avarkaḷ kūṟiṉārkaḷ
Surah An-Naml, Verse 13
وَجَحَدُواْ بِهَا وَٱسۡتَيۡقَنَتۡهَآ أَنفُسُهُمۡ ظُلۡمٗا وَعُلُوّٗاۚ فَٱنظُرۡ كَيۡفَ كَانَ عَٰقِبَةُ ٱلۡمُفۡسِدِينَ
(attāṭcikaḷaik kaṇṭa) avarkaḷuṭaiya uḷḷaṅkaḷ avaṟṟai (uṇmaiyeṉa) uṟutikoṇṭa pōtilum, karvam koṇṭu aniyāyamāka avaṟṟai avarkaḷ maṟuttārkaḷ. Ākavē, inta viṣamikaḷiṉ muṭivu evvāṟāyiṟṟu eṉpatai (napiyē!) Nīr kavaṉippīrāka
Surah An-Naml, Verse 14
وَلَقَدۡ ءَاتَيۡنَا دَاوُۥدَ وَسُلَيۡمَٰنَ عِلۡمٗاۖ وَقَالَا ٱلۡحَمۡدُ لِلَّهِ ٱلَّذِي فَضَّلَنَا عَلَىٰ كَثِيرٖ مِّنۡ عِبَادِهِ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ
tāvūtukkum, sulaimāṉukkum niccayamāka nām (im'mai maṟumaiyil payaṉaḷikkakkūṭiya) kalviyaik koṭuttōm. Ataṟku avviruvarum, ‘‘pukaḻ aṉaittum allāhvukkē contamāṉavai. Avaṉtāṉ nampikkai koṇṭa taṉ nallaṭiyārkaḷil palaraiviṭa eṅkaḷai mēṉmaiyākki vaittāṉ'' eṉṟu kūṟi (naṉṟi celutti)ṉārkaḷ
Surah An-Naml, Verse 15
وَوَرِثَ سُلَيۡمَٰنُ دَاوُۥدَۖ وَقَالَ يَـٰٓأَيُّهَا ٱلنَّاسُ عُلِّمۡنَا مَنطِقَ ٱلطَّيۡرِ وَأُوتِينَا مِن كُلِّ شَيۡءٍۖ إِنَّ هَٰذَا لَهُوَ ٱلۡفَضۡلُ ٱلۡمُبِينُ
Piṉṉar tāvūtukku sulaimāṉ vāricāṉār. (Sulaimāṉ maṉitarkaḷai nōkki) ‘‘maṉitarkaḷē! Eṅkaḷukkup paṟavaikaḷiṉ moḻi kaṟpikkappaṭṭirukkiṟatu. Eṅkaḷukku (vēṇṭiya) ellāp poruḷkaḷum (ērāḷamākavē) koṭukkappaṭṭirukkiṉṟaṉa. Niccayamāka itu (iṟaivaṉiṉ) mikka teḷivāṉatoru aruḷākum'' eṉṟu kūṟi(yum naṉṟi celutti)ṉār
Surah An-Naml, Verse 16
وَحُشِرَ لِسُلَيۡمَٰنَ جُنُودُهُۥ مِنَ ٱلۡجِنِّ وَٱلۡإِنسِ وَٱلطَّيۡرِ فَهُمۡ يُوزَعُونَ
sulaimāṉuṭaiya rāṇuvam jiṉkaḷ, maṉitarkaḷ, paṟavaikaḷ ākiyavaṟṟiliruntu tiraṭṭappaṭṭu avai iṉavāriyākap pirikkappaṭṭu aṇiyaṇiyākap puṟappaṭṭaṉa
Surah An-Naml, Verse 17
حَتَّىٰٓ إِذَآ أَتَوۡاْ عَلَىٰ وَادِ ٱلنَّمۡلِ قَالَتۡ نَمۡلَةٞ يَـٰٓأَيُّهَا ٱلنَّمۡلُ ٱدۡخُلُواْ مَسَٰكِنَكُمۡ لَا يَحۡطِمَنَّكُمۡ سُلَيۡمَٰنُ وَجُنُودُهُۥ وَهُمۡ لَا يَشۡعُرُونَ
avai eṟumpukaḷ vacikkum ōr ōṭaiyiṉ camīpamāka vantapoḻutu atiloru peṇ eṟumpu (maṟṟa eṟumpukaḷai nōkki) ‘‘eṟumpukaḷē! Nīṅkaḷ uṅkaḷ vīṭukaḷukkuḷ nuḻaintu koḷḷuṅkaḷ. Sulaimāṉum avaruṭaiya rāṇuvamum (nīṅkaḷ iruppatai) aṟiyātu uṅkaḷai(t taṅkaḷ kālkaḷāl) mitittuviṭāmal irukkaṭṭum'' eṉṟu kūṟiyatu
Surah An-Naml, Verse 18
فَتَبَسَّمَ ضَاحِكٗا مِّن قَوۡلِهَا وَقَالَ رَبِّ أَوۡزِعۡنِيٓ أَنۡ أَشۡكُرَ نِعۡمَتَكَ ٱلَّتِيٓ أَنۡعَمۡتَ عَلَيَّ وَعَلَىٰ وَٰلِدَيَّ وَأَنۡ أَعۡمَلَ صَٰلِحٗا تَرۡضَىٰهُ وَأَدۡخِلۡنِي بِرَحۡمَتِكَ فِي عِبَادِكَ ٱلصَّـٰلِحِينَ
ataṉ collaik kēḷviyuṟṟu sulaimāṉ cirittavarāka puṉṉakaip pūttār. Mēlum, ‘‘eṉ iṟaivaṉē! Nī eṉ mītum, eṉ tāy tantai mītum purinta uṉ aruḷkaḷukku uṉakku nāṉ naṉṟi celutta nī eṉakku aruḷ purivāyāka! Uṉakkut tiruptiyaḷikkakkūṭiya naṟceyalkaḷaiyum nāṉ ceyya(kkūṭiya pākkiyattai eṉakku) aruḷ purintu, uṉ karuṇaiyaik koṇṭu uṉ nallaṭiyārkaḷuṭaṉum eṉṉaic cērttu viṭuvāyāka!'' Eṉṟu pirārttaṉai ceytār
Surah An-Naml, Verse 19
وَتَفَقَّدَ ٱلطَّيۡرَ فَقَالَ مَالِيَ لَآ أَرَى ٱلۡهُدۡهُدَ أَمۡ كَانَ مِنَ ٱلۡغَآئِبِينَ
avar paṟavaikaḷaip paricīlaṉai ceytapoḻutu ‘‘eṉṉa kāraṇam? ‘Hut'hut' paṟavaiyai nāṉ kāṇavillaiyē! (Atu paṟavaikaḷiṉ nerukkaṭiyil) maṟaintirukkiṟatā? (Allatu eṉ aṉumatiyiṉṟi eṅkēṉum ceṉṟuviṭṭatā)
Surah An-Naml, Verse 20
لَأُعَذِّبَنَّهُۥ عَذَابٗا شَدِيدًا أَوۡ لَأَاْذۡبَحَنَّهُۥٓ أَوۡ لَيَأۡتِيَنِّي بِسُلۡطَٰنٖ مُّبِينٖ
(avvāṟāyiṉ) niccayamāka nāṉ ataik kaṭiṉamāṉa vētaṉai ceyvēṉ. Allatu atai aṟuttuviṭuvēṉ. Allatu takka ātārattai atu (eṉ muṉ) koṇṭu varavēṇṭum'' eṉṟu kūṟiṉār
Surah An-Naml, Verse 21
فَمَكَثَ غَيۡرَ بَعِيدٖ فَقَالَ أَحَطتُ بِمَا لَمۡ تُحِطۡ بِهِۦ وَجِئۡتُكَ مِن سَبَإِۭ بِنَبَإٖ يَقِينٍ
(Ivvāṟu kūṟi) atika nēramākavillai. (Ataṟkuḷ hut'hut paṟavai avar muṉ tōṉṟi) ‘‘nīr aṟiyāta oru viṣayattai nāṉ aṟintu koṇṭu ‘sapā'vaip paṟṟi niccayamāṉa (uṇmaic) ceytiyaik koṇṭu vantirukkiṟēṉ
Surah An-Naml, Verse 22
إِنِّي وَجَدتُّ ٱمۡرَأَةٗ تَمۡلِكُهُمۡ وَأُوتِيَتۡ مِن كُلِّ شَيۡءٖ وَلَهَا عَرۡشٌ عَظِيمٞ
meyyākavē annāṭṭu makkaḷai oru peṇ āṭci purivatai nāṉ kaṇṭēṉ. Ellā vacatikaḷum avaḷ peṟṟirukkiṟāḷ. Makattāṉatoru aracakaṭṭilum avaḷukku irukkiṟatu
Surah An-Naml, Verse 23
وَجَدتُّهَا وَقَوۡمَهَا يَسۡجُدُونَ لِلشَّمۡسِ مِن دُونِ ٱللَّهِ وَزَيَّنَ لَهُمُ ٱلشَّيۡطَٰنُ أَعۡمَٰلَهُمۡ فَصَدَّهُمۡ عَنِ ٱلسَّبِيلِ فَهُمۡ لَا يَهۡتَدُونَ
avaḷum avaḷuṭaiya makkaḷum allāhvaiyaṉṟi cūriyaṉaic ciram paṇintu vaṇaṅkuvatai nāṉ kaṇṭēṉ. Avarkaḷuṭaiya ikkāriyattai ṣaittāṉ avarkaḷukku aḻakākak kāṇpittu, avarkaḷai nērāṉa pātaiyiliruntu taṭuttu viṭṭāṉ. Ātalāl, avarkaḷ nērāṉa vaḻiyai aṭaiyavillai
Surah An-Naml, Verse 24
أَلَّاۤ يَسۡجُدُواْۤ لِلَّهِ ٱلَّذِي يُخۡرِجُ ٱلۡخَبۡءَ فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِ وَيَعۡلَمُ مَا تُخۡفُونَ وَمَا تُعۡلِنُونَ
vāṉaṅkaḷilum, pūmiyilum maṟaintiruppavaṟṟai veḷippaṭuttakkūṭiya, nīṅkaḷ maṟaittuk koḷvataiyum nīṅkaḷ veḷiyākkuvataiyum naṉkaṟiyak kūṭiya allāhvukku avarkaḷ ciram paṇintu vaṇaṅka vēṇṭāmā
Surah An-Naml, Verse 25
ٱللَّهُ لَآ إِلَٰهَ إِلَّا هُوَ رَبُّ ٱلۡعَرۡشِ ٱلۡعَظِيمِ۩
anta allāhvait tavira vaṇakkattiṟkuriya iṟaivaṉ vēṟu yārum illai. Avaṉtāṉ makattāṉa arṣuṭaiyavaṉ'' eṉṟu kūṟiṟṟu
Surah An-Naml, Verse 26
۞قَالَ سَنَنظُرُ أَصَدَقۡتَ أَمۡ كُنتَ مِنَ ٱلۡكَٰذِبِينَ
(ataṟku sulaimāṉ) ‘‘nī uṇmai colkiṟāyā allatu poy colkiṟāyā? Eṉpatai aticīkkirattil nām kaṇṭu koḷvōm
Surah An-Naml, Verse 27
ٱذۡهَب بِّكِتَٰبِي هَٰذَا فَأَلۡقِهۡ إِلَيۡهِمۡ ثُمَّ تَوَلَّ عَنۡهُمۡ فَٱنظُرۡ مَاذَا يَرۡجِعُونَ
eṉ ikkaṭitattaik koṇṭu pōy avarkaḷiṉ muṉ eṟintuviṭṭu avarkaḷai viṭṭu vilaki (maṟaivāka iruntu koṇṭu) avarkaḷ eṉṉa muṭivukku varukiṟārkaḷ eṉpatai nī kavaṉittuvā'' eṉṟu kūṟiṉār
Surah An-Naml, Verse 28
قَالَتۡ يَـٰٓأَيُّهَا ٱلۡمَلَؤُاْ إِنِّيٓ أُلۡقِيَ إِلَيَّ كِتَٰبٞ كَرِيمٌ
(avvāṟē appaṟavai avarkaḷ muṉ akkaṭitattai eṟiyavē ataik kaṇṇuṟṟa avvaraci taṉ piratāṉikaḷai nōkki) ‘‘talaivarkaḷē! Mikka kaṇṇiyamuḷḷa oru kaṭitam eṉ muṉ eṟiyappaṭṭirukkiṟatu
Surah An-Naml, Verse 29
إِنَّهُۥ مِن سُلَيۡمَٰنَ وَإِنَّهُۥ بِسۡمِ ٱللَّهِ ٱلرَّحۡمَٰنِ ٱلرَّحِيمِ
meyyākavē atu sulaimāṉiṭamiruntu vantuḷḷatu. Niccayamāka a(taṉ ārampat)til ‘pismillāhir rahmāṉirrahīm' eṉṟeḻuti
Surah An-Naml, Verse 30
أَلَّا تَعۡلُواْ عَلَيَّ وَأۡتُونِي مُسۡلِمِينَ
Nīṅkaḷ (karvam koṇṭu) eṉṉiṭam perumai pārāṭṭātīrkaḷ. (Iṟaivaṉukku) muṟṟilum vaḻippaṭṭavarkaḷāka eṉṉiṭam vāruṅkaḷ'' (eṉṟum eḻutappaṭṭirukkiṟatu) eṉṟu kūṟi
Surah An-Naml, Verse 31
قَالَتۡ يَـٰٓأَيُّهَا ٱلۡمَلَؤُاْ أَفۡتُونِي فِيٓ أَمۡرِي مَا كُنتُ قَاطِعَةً أَمۡرًا حَتَّىٰ تَشۡهَدُونِ
(taṉ piratāṉikaḷai nōkki) ‘‘talaivarkaḷē eṉ ivviṣayattil nīṅkaḷ (uṅkaḷ) ālōcaṉaikaḷaik kūṟuṅkaḷ. Eṉ camūkattil nīṅkaḷ nērāka vantu (apippirāyam) kūṟātavarai nāṉ evviṣayattaiyum muṭivu ceypavaḷalla'' eṉṟu avaḷ kūṟiṉāḷ
Surah An-Naml, Verse 32
قَالُواْ نَحۡنُ أُوْلُواْ قُوَّةٖ وَأُوْلُواْ بَأۡسٖ شَدِيدٖ وَٱلۡأَمۡرُ إِلَيۡكِ فَٱنظُرِي مَاذَا تَأۡمُرِينَ
ataṟkavarkaḷ ‘‘nāṅkaḷ palavāṉkaḷākavum, kaṭumaiyāka pōr ceyyak kūṭiyavarkaḷākavum irukkiṟōm. (Pōr ceyvatō, camātāṉam ceyvatō atupaṟṟiya) kaṭṭaḷai umatu viruppattaip poṟuttirukkiṟatu. Ākavē, nīr uttaravu ceyva(tiluḷḷa cātaka pātakat)tai naṉku kavaṉittup pār'' eṉṟu kūṟiṉārkaḷ
Surah An-Naml, Verse 33
قَالَتۡ إِنَّ ٱلۡمُلُوكَ إِذَا دَخَلُواْ قَرۡيَةً أَفۡسَدُوهَا وَجَعَلُوٓاْ أَعِزَّةَ أَهۡلِهَآ أَذِلَّةٗۚ وَكَذَٰلِكَ يَفۡعَلُونَ
ataṟkavaḷ ‘‘aracarkaḷ oru ūril nuḻaintāl niccayamāka atai aḻittuviṭukiṉṟaṉar. Mēlum, aṅkuḷḷa kaṇṇiyavāṉkaḷai kēvalappaṭṭavarkaḷāka ākkiviṭukiṉṟaṉar. (Ākavē,) ivarkaḷum ivvāṟē ceyyakkūṭum
Surah An-Naml, Verse 34
وَإِنِّي مُرۡسِلَةٌ إِلَيۡهِم بِهَدِيَّةٖ فَنَاظِرَةُۢ بِمَ يَرۡجِعُ ٱلۡمُرۡسَلُونَ
ākavē, nāṉ avarkaḷiṭam (uyarnta poruḷkaḷaik koṇṭa) oru kāṇikkaiyai aṉuppi, (atai eṭuttuc cellum) tūtarkaḷ (avariṭamiruntu) eṉṉa patil koṇṭu varukiṟārkaḷ eṉpatai etirpārppēṉ'' eṉṟu kūṟiṉāḷ. (Avvāṟē aṉuppiyum vaittāḷ)
Surah An-Naml, Verse 35
فَلَمَّا جَآءَ سُلَيۡمَٰنَ قَالَ أَتُمِدُّونَنِ بِمَالٖ فَمَآ ءَاتَىٰنِۦَ ٱللَّهُ خَيۡرٞ مِّمَّآ ءَاتَىٰكُمۚ بَلۡ أَنتُم بِهَدِيَّتِكُمۡ تَفۡرَحُونَ
antat tūtar sulaimāṉiṭam varavē (sulaimāṉ avarai nōkki) ‘‘nīṅkaḷ poruḷaik koṇṭu eṉakku utavi ceyyak karutukiṟīrkaḷā? Allāh eṉakkuk koṭuttu iruppavai uṅkaḷukkuk koṭuttiruppavaṟṟai viṭa (atikamākavum) mēlāṉatākavum irukkiṉṟaṉa. Māṟāka, uṅkaḷ ikkāṇikkaiyaik koṇṭu nīṅkaḷē cantōṣamaṭaiyuṅkaḷ. (Atu eṉakku vēṇṭiyatillai) eṉṟum
Surah An-Naml, Verse 36
ٱرۡجِعۡ إِلَيۡهِمۡ فَلَنَأۡتِيَنَّهُم بِجُنُودٖ لَّا قِبَلَ لَهُم بِهَا وَلَنُخۡرِجَنَّهُم مِّنۡهَآ أَذِلَّةٗ وَهُمۡ صَٰغِرُونَ
(Vantavarkaḷiṉ talaivaṉai nōkki) nī avarkaḷiṭam tirumpac cel. Avarkaḷāl etirkka muṭiyātatoru rāṇuvattuṭaṉ niccayamāka nāṅkaḷ avarkaḷiṭam varuvōm. Avarkaḷai ciṟumaippaṭṭavarkaḷāka avvūriliruntu turatti viṭuvōm'' eṉṟu (kūṟi aṉuppiviṭṭu)
Surah An-Naml, Verse 37
قَالَ يَـٰٓأَيُّهَا ٱلۡمَلَؤُاْ أَيُّكُمۡ يَأۡتِينِي بِعَرۡشِهَا قَبۡلَ أَن يَأۡتُونِي مُسۡلِمِينَ
(sulaimāṉ taṉ mantirikaḷai nōkki) ‘‘cāṉṟōrkaḷē! Avarkaḷ kaṭṭuppaṭṭavarkaḷāka eṉṉiṭam vantu cēruvataṟku muṉṉatākavē avaḷuṭaiya araca kaṭṭilai eṉṉiṭam koṇṭu varupavar uṅkaḷil yār?'' Eṉṟu kēṭṭār
Surah An-Naml, Verse 38
قَالَ عِفۡرِيتٞ مِّنَ ٱلۡجِنِّ أَنَا۠ ءَاتِيكَ بِهِۦ قَبۡلَ أَن تَقُومَ مِن مَّقَامِكَۖ وَإِنِّي عَلَيۡهِ لَقَوِيٌّ أَمِينٞ
ataṟku jiṉkaḷiluḷḷa ‘iḥprīt' (eṉṉum oru vīraṉ) ‘‘nīr intac capaiyai muṭittukkoṇṭu eḻuntiruppataṟku muṉṉatākavē atai nāṉ um'miṭam koṇṭu vantuviṭuvēṉ. Niccayamāka nāṉ ivvāṟu ceyya mikka caktiyum nampikkaiyum uṭaiyavaṉ'' eṉṟu kūṟiṉāṉ
Surah An-Naml, Verse 39
قَالَ ٱلَّذِي عِندَهُۥ عِلۡمٞ مِّنَ ٱلۡكِتَٰبِ أَنَا۠ ءَاتِيكَ بِهِۦ قَبۡلَ أَن يَرۡتَدَّ إِلَيۡكَ طَرۡفُكَۚ فَلَمَّا رَءَاهُ مُسۡتَقِرًّا عِندَهُۥ قَالَ هَٰذَا مِن فَضۡلِ رَبِّي لِيَبۡلُوَنِيٓ ءَأَشۡكُرُ أَمۡ أَكۡفُرُۖ وَمَن شَكَرَ فَإِنَّمَا يَشۡكُرُ لِنَفۡسِهِۦۖ وَمَن كَفَرَ فَإِنَّ رَبِّي غَنِيّٞ كَرِيمٞ
(eṉiṉum, avarkaḷil) vēta ñāṉam peṟṟa oruvar (iruntār. Avar sulaimāṉ napiyai nōkki) “umatu pārvai um'miṭam tirumpuvataṟku muṉ atai nāṉ um'miṭam koṇṭu vantuviṭuvēṉ'' eṉṟu kūṟiṉār. (Avvāṟē koṇṭu vantu cērttār.) Atu taṉ muṉ (koṇṭu vantu vaikkappaṭṭu) iruppatai (sulaimāṉ) kaṇṭatum, ‘‘itu nāṉ avaṉukku naṉṟi celuttukiṉṟēṉā illaiyā eṉṟu eṉṉaic cōtippataṟkāka eṉ iṟaivaṉ eṉakkup purinta pēraruḷākum. Evaṉ (iṟaivaṉukku) naṉṟi celuttukiṟāṉō avaṉ taṉakkē naṉmai ceytu koḷkiṟāṉ. Evaṉ naṉṟiyai nirākarikkiṟāṉō (ataṉāl eṉ iṟaivaṉukku oru naṣṭamumillai.) Niccayamāka eṉ iṟaivaṉ (evaruṭaiya) tēvaiyaṟṟavaṉum, mikka kaṇṇiyamāṉavaṉum āvāṉ'' eṉṟu kūṟi (taṉ vēlaikkārarkaḷai nōkki)
Surah An-Naml, Verse 40
قَالَ نَكِّرُواْ لَهَا عَرۡشَهَا نَنظُرۡ أَتَهۡتَدِيٓ أَمۡ تَكُونُ مِنَ ٱلَّذِينَ لَا يَهۡتَدُونَ
‘‘Avaḷuṭaiya araca kaṭṭilai avaḷukku māṟṟi (amaittu) viṭuṅkaḷ. Avaḷ atai(t taṉakkuriyatutāṉ eṉṟu) aṟintu koḷkiṟāḷā allatu aṟintukoḷḷa muṭiyātavaḷāki viṭukiṟāḷā?'' Eṉṟu pārppōm eṉak kūṟiṉār
Surah An-Naml, Verse 41
فَلَمَّا جَآءَتۡ قِيلَ أَهَٰكَذَا عَرۡشُكِۖ قَالَتۡ كَأَنَّهُۥ هُوَۚ وَأُوتِينَا ٱلۡعِلۡمَ مِن قَبۡلِهَا وَكُنَّا مُسۡلِمِينَ
avaḷ vantu cēravē (avaḷai nōkki) ‘‘uṉatu araca kaṭṭil ivvāṟutāṉā irukkum?'' Eṉṟu kēṭkappaṭṭataṟku avaḷ ‘‘itu muṟṟilum ataip pōlavē irukkiṟatu. Itaṟku muṉṉatākavē (umatu mēṉmaiyaip paṟṟiya) viṣayam eṅkaḷukku aṟivikkappaṭṭu viṭṭatu. Nāṅkaḷ muṟṟilum kaṭṭuppaṭṭē vantirukkiṟōm'' eṉṟāḷ
Surah An-Naml, Verse 42
وَصَدَّهَا مَا كَانَت تَّعۡبُدُ مِن دُونِ ٱللَّهِۖ إِنَّهَا كَانَتۡ مِن قَوۡمٖ كَٰفِرِينَ
ituvarai (nampikkai koḷḷātu) avaḷait taṭuttuk koṇṭiruntatellām allāhvai aṉṟi avaḷ vaṇaṅkik koṇṭirunta (poyyāṉa) teyvaṅkaḷtāṉ. Ēṉeṉṟāl, niccayamāka avaḷ allāhvai nirākarikkum makkaḷil uḷḷavaḷāka iruntāḷ
Surah An-Naml, Verse 43
قِيلَ لَهَا ٱدۡخُلِي ٱلصَّرۡحَۖ فَلَمَّا رَأَتۡهُ حَسِبَتۡهُ لُجَّةٗ وَكَشَفَتۡ عَن سَاقَيۡهَاۚ قَالَ إِنَّهُۥ صَرۡحٞ مُّمَرَّدٞ مِّن قَوَارِيرَۗ قَالَتۡ رَبِّ إِنِّي ظَلَمۡتُ نَفۡسِي وَأَسۡلَمۡتُ مَعَ سُلَيۡمَٰنَ لِلَّهِ رَبِّ ٱلۡعَٰلَمِينَ
piṉṉar ‘‘im'māḷikaiyil nuḻai'' eṉṟu avaḷukkuk kūṟappaṭṭatu. Avaḷ ataik kaṇṭu (ataṉ taraiyil patikkappaṭṭirunta paḷiṅku kaṟkaḷai) taṇṇīr eṉṟu eṇṇi āṭaiyai (atu naṉaintu pōkātirukka) iru keṇṭaikkālkaḷil iruntu uyarttiṉāḷ. Ataṟku (sulaimāṉ) ‘‘niccayamāka atu (taṇṇīralla) paḷiṅku kaṟkaḷ patikkappaṭṭa māḷikaitāṉ'' eṉṟu kūṟiṉār. Ataṟkavaḷ ‘‘eṉ iṟaivaṉē! Niccayamāka nāṉē eṉakkut tīṅkiḻaittuk koṇṭiruntēṉ. Ulakattāriṉ iṟaivaṉākiya allāhvukku sulaimāṉuṭaṉ nāṉum muṟṟilum kaṭṭuppaṭukiṟēṉ'' eṉṟu kūṟiṉāḷ
Surah An-Naml, Verse 44
وَلَقَدۡ أَرۡسَلۡنَآ إِلَىٰ ثَمُودَ أَخَاهُمۡ صَٰلِحًا أَنِ ٱعۡبُدُواْ ٱللَّهَ فَإِذَا هُمۡ فَرِيقَانِ يَخۡتَصِمُونَ
niccayamāka nām samūtu eṉṉum makkaḷiṭam avarkaḷuṭaiya cakōtarar sālihai aṉuppi vaittōm. Avar, (avarkaḷai nōkki) ‘‘nīṅkaḷ allāh oruvaṉai vaṇaṅkuṅkaḷ'' eṉṟu kūṟiṉār. Accamayam avarkaḷ iru piriviṉarkaḷāki(t taṅkaḷukkuḷ) tarkkam ceytukoṇṭārkaḷ
Surah An-Naml, Verse 45
قَالَ يَٰقَوۡمِ لِمَ تَسۡتَعۡجِلُونَ بِٱلسَّيِّئَةِ قَبۡلَ ٱلۡحَسَنَةِۖ لَوۡلَا تَسۡتَغۡفِرُونَ ٱللَّهَ لَعَلَّكُمۡ تُرۡحَمُونَ
(Ataṟku sālih) ‘‘eṉ makkaḷē! Nīṅkaḷ ēṉ avacarappaṭṭu naṉmaikku muṉṉatākavē taṇṭaṉaiyait tēṭikkoḷkiṟīrkaḷ? Allāhviṭattil nīṅkaḷ maṉṉippuk kōra vēṇṭāmā? Nīṅkaḷ karuṇai ceyyappaṭuvīrkaḷē!'' Eṉṟu kūṟiṉār
Surah An-Naml, Verse 46
قَالُواْ ٱطَّيَّرۡنَا بِكَ وَبِمَن مَّعَكَۚ قَالَ طَـٰٓئِرُكُمۡ عِندَ ٱللَّهِۖ بَلۡ أَنتُمۡ قَوۡمٞ تُفۡتَنُونَ
ataṟkavarkaḷ ‘‘um'maiyum um'muṭaṉ iruppavarkaḷaiyum nāṅkaḷ apacakuṇamāka eṇṇukiṟōm'' eṉṟu kūṟiṉārkaḷ. Ataṟkavar ‘‘allāhviṭamiruntutāṉ uṅkaḷ turccakuṉam vantatu. Nīṅkaḷ (aticīkkirattil allāhvuṭaiya) cōtaṉaikkuḷḷāka vēṇṭiya makkaḷ'' eṉṟu kūṟiṉār
Surah An-Naml, Verse 47
وَكَانَ فِي ٱلۡمَدِينَةِ تِسۡعَةُ رَهۡطٖ يُفۡسِدُونَ فِي ٱلۡأَرۡضِ وَلَا يُصۡلِحُونَ
avvūril (viṣamikaḷukkut talaivarkaḷāka) oṉpatu maṉitarkaḷ iruntārkaḷ. Avarkaḷ naṉmai ceyyātu avvūrilum (maṟṟa cuṟṟuppuṟaṅkaḷilum) viṣamam ceytu koṇṭē tirintārkaḷ
Surah An-Naml, Verse 48
قَالُواْ تَقَاسَمُواْ بِٱللَّهِ لَنُبَيِّتَنَّهُۥ وَأَهۡلَهُۥ ثُمَّ لَنَقُولَنَّ لِوَلِيِّهِۦ مَا شَهِدۡنَا مَهۡلِكَ أَهۡلِهِۦ وَإِنَّا لَصَٰدِقُونَ
avarkaḷ sālihaiyum avaruṭaiya kuṭumpattaiyum iravōṭu iravāka nām aḻittu viṭuvōm. (Itai oruvariṭamum kūṟuvatillai eṉṟu) nām namakkuḷḷāka allāh mītu cattiyam ceytukoṇṭu avaruṭaiya contakkārarkaḷiṭam, ‘‘avar veṭṭuppaṭṭa iṭattiṟku nāṅkaḷ varavēyillai. Niccayamāka nāṅkaḷ uṇmaiyē collukiṟōm'' eṉṟu nām kūṟiviṭalām eṉṟu kūṟik koṇṭārkaḷ
Surah An-Naml, Verse 49
وَمَكَرُواْ مَكۡرٗا وَمَكَرۡنَا مَكۡرٗا وَهُمۡ لَا يَشۡعُرُونَ
(ivvāṟu) avarkaḷ oru cūḻcci ceytārkaḷ. Nāmum oru cūḻcci ceytōm. Avarkaḷ atai uṇarntukoḷḷa muṭiyavillai
Surah An-Naml, Verse 50
فَٱنظُرۡ كَيۡفَ كَانَ عَٰقِبَةُ مَكۡرِهِمۡ أَنَّا دَمَّرۡنَٰهُمۡ وَقَوۡمَهُمۡ أَجۡمَعِينَ
ākavē, avarkaḷuṭaiya cūḻcciyiṉ muṭivu evvāṟu āyiṟṟu eṉpatai (napiyē!) Nīr kavaṉittup pārppīrāka. Niccayamāka nām avarkaḷaiyum avarkaḷuṭaiya makkaḷ aṉaivaraiyum aḻittuviṭṭōm
Surah An-Naml, Verse 51
فَتِلۡكَ بُيُوتُهُمۡ خَاوِيَةَۢ بِمَا ظَلَمُوٓاْۚ إِنَّ فِي ذَٰلِكَ لَأٓيَةٗ لِّقَوۡمٖ يَعۡلَمُونَ
avarkaḷ ceytu koṇṭirunta aniyāyaṅkaḷiṉ kāraṇamāka (aḻintu pōṉa) avarkaḷuṭaiya vīṭukaḷ itō pāḻaṭaintu kiṭakkiṉṟaṉa. Aṟiyakkūṭiya makkaḷukku niccayamāka itil oru (nalla) paṭippiṉai irukkiṟatu
Surah An-Naml, Verse 52
وَأَنجَيۡنَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَكَانُواْ يَتَّقُونَ
Avarkaḷil evarkaḷ nampikkai koṇṭu (allāhvukkup) payantu koṇṭiruntārkaḷō, avarkaḷai nām pātukāttuk koṇṭōm
Surah An-Naml, Verse 53
وَلُوطًا إِذۡ قَالَ لِقَوۡمِهِۦٓ أَتَأۡتُونَ ٱلۡفَٰحِشَةَ وَأَنتُمۡ تُبۡصِرُونَ
lūttaiyum (nām nam tūtarāka aṉuppivaittōm). Avar taṉ makkaḷai nōkki (maṟaivu tiraiyiṉṟi) ‘‘makkaḷ muṉpākavē nīṅkaḷ māṉakkēṭāṉa kāriyaṅkaḷaic ceykiṟīrkaḷā
Surah An-Naml, Verse 54
أَئِنَّكُمۡ لَتَأۡتُونَ ٱلرِّجَالَ شَهۡوَةٗ مِّن دُونِ ٱلنِّسَآءِۚ بَلۡ أَنتُمۡ قَوۡمٞ تَجۡهَلُونَ
nīṅkaḷ peṇkaḷaiviṭṭu āṇkaḷiṭam mōkaṅkoṇṭu varukiṟīrkaḷē! Eṉiṉum nīṅkaḷ muṟṟilum aṟivīṉamāṉa makkaḷāka irukkiṟīrkaḷ'' eṉṟu kūṟiṉār
Surah An-Naml, Verse 55
۞فَمَا كَانَ جَوَابَ قَوۡمِهِۦٓ إِلَّآ أَن قَالُوٓاْ أَخۡرِجُوٓاْ ءَالَ لُوطٖ مِّن قَرۡيَتِكُمۡۖ إِنَّهُمۡ أُنَاسٞ يَتَطَهَّرُونَ
ataṟkavarkaḷ (taṅkaḷ makkaḷai nōkki) ‘‘lūttuṭaiya kuṭumpattai uṅkaḷ ūrai viṭṭum nīṅkaḷ ōṭṭiviṭuṅkaḷ. Niccayamāka avarkaḷ mikap paricuttamāṉa maṉitarkaḷ (pōl pēcukiṉṟaṉar)'' eṉṟu (parikācamākak) kūṟiyatutāṉ avaruṭaiya makkaḷiṉ patilāka iruntatu
Surah An-Naml, Verse 56
فَأَنجَيۡنَٰهُ وَأَهۡلَهُۥٓ إِلَّا ٱمۡرَأَتَهُۥ قَدَّرۡنَٰهَا مِنَ ٱلۡغَٰبِرِينَ
ākavē, avaraiyum avaruṭaiya kuṭumpattāraiyum nām pātukāttuk koṇṭōm. Eṉiṉum, avaruṭaiya maṉaiviyait tavira. Ēṉeṉṟāl, avaḷ (antap pāvikaḷuṭaṉ) taṅkiviṭa vēṇṭumeṉṟu (ēṟkaṉavē) tīrmāṉittu viṭṭōm
Surah An-Naml, Verse 57
وَأَمۡطَرۡنَا عَلَيۡهِم مَّطَرٗاۖ فَسَآءَ مَطَرُ ٱلۡمُنذَرِينَ
ākavē, avarkaḷ mītu kalmaḻaiyai nām poḻintōm. Payamuṟuttappaṭṭa avarkaḷ mītu (poḻiyappaṭṭa) kalmaḻai makā keṭṭatu
Surah An-Naml, Verse 58
قُلِ ٱلۡحَمۡدُ لِلَّهِ وَسَلَٰمٌ عَلَىٰ عِبَادِهِ ٱلَّذِينَ ٱصۡطَفَىٰٓۗ ءَآللَّهُ خَيۡرٌ أَمَّا يُشۡرِكُونَ
ākavē, (napiyē!) Kūṟuvīrāka! Pukaḻ aṉaittum allāhvukkuriyaṉavē. Taṉ aṭiyārkaḷil avaṉ tērnteṭuttuk koṇṭavarkaḷiṉ mītu ‘salām' uṇṭāvatāka, allāh mēlāṉavaṉā allatu avarkaḷ avaṉukku iṇaiyākkukiṉṟavai mēlāṉavaiyā
Surah An-Naml, Verse 59
أَمَّنۡ خَلَقَ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضَ وَأَنزَلَ لَكُم مِّنَ ٱلسَّمَآءِ مَآءٗ فَأَنۢبَتۡنَا بِهِۦ حَدَآئِقَ ذَاتَ بَهۡجَةٖ مَّا كَانَ لَكُمۡ أَن تُنۢبِتُواْ شَجَرَهَآۗ أَءِلَٰهٞ مَّعَ ٱللَّهِۚ بَلۡ هُمۡ قَوۡمٞ يَعۡدِلُونَ
Vāṉaṅkaḷaiyum pūmiyaiyum paṭaittu, mēkattil iruntu uṅkaḷukkāka maḻai poḻiyac ceypavaṉ yār? Nāmē ataik koṇṭu kaṇṇaik kavarum aḻakāṉa tōṭṭaṅkaḷaiyum uṟpatti ceykiṟōm. (Nam utaviyiṉṟi) ataṉ maraṅkaḷai muḷaikkavaikka uṅkaḷāl muṭiyātu. Ākavē, allāhvuṭaṉ vaṇakkattiṟkuriya vēṟoru kaṭavuḷ irukkiṟāṉā? (Ivvāṟiruntum) ivarkaḷ (taṅkaḷ kaṟpaṉai teyvaṅkaḷai allāhvukkuc) camamākkukiṉṟaṉar
Surah An-Naml, Verse 60
أَمَّن جَعَلَ ٱلۡأَرۡضَ قَرَارٗا وَجَعَلَ خِلَٰلَهَآ أَنۡهَٰرٗا وَجَعَلَ لَهَا رَوَٰسِيَ وَجَعَلَ بَيۡنَ ٱلۡبَحۡرَيۡنِ حَاجِزًاۗ أَءِلَٰهٞ مَّعَ ٱللَّهِۚ بَلۡ أَكۡثَرُهُمۡ لَا يَعۡلَمُونَ
pūmiyai ōr uṟutiyāṉa taṅkumiṭamāka amaittu, ataṉ mattiyil āṟukaḷaiyum a(tai uṟutippaṭuttuva)taṟku malaikaḷaiyum amaittavaṉ yār? Iru kaṭalkaḷukkiṭaiyil taṭuppai ēṟpaṭuttiyavaṉ yār? (Ivaṟṟaic ceyta) allāhvuṭaṉ vaṇakkattiṟkuriya vēṟoru kaṭavuḷ irukkiṟāṉā? (Illavē illai.) Avarkaḷil perumpālāṉavarkaḷ (itai) aṟintu koḷvatillai
Surah An-Naml, Verse 61
أَمَّن يُجِيبُ ٱلۡمُضۡطَرَّ إِذَا دَعَاهُ وَيَكۡشِفُ ٱلسُّوٓءَ وَيَجۡعَلُكُمۡ خُلَفَآءَ ٱلۡأَرۡضِۗ أَءِلَٰهٞ مَّعَ ٱللَّهِۚ قَلِيلٗا مَّا تَذَكَّرُونَ
(ciramattil cikkit) tuṭituṭittuk koṇṭiruppavarkaḷ apayamiṭṭaḻaittāl avarkaḷukkup patil kūṟi, avarkaḷuṭaiya ciramaṅkaḷai nīkkupavaṉ yār? Pūmiyil uṅkaḷai piratinitikaḷāka ākki vaittavaṉ yār? (Ittakaiya) allāhvuṭaṉ vaṇakkattiṟkuriya vēṟoru kaṭavuḷ irukkiṟāṉā? (Illavē illai.) Uṅkaḷil nalluṇarcci peṟupavarkaḷ veku coṟpamē
Surah An-Naml, Verse 62
أَمَّن يَهۡدِيكُمۡ فِي ظُلُمَٰتِ ٱلۡبَرِّ وَٱلۡبَحۡرِ وَمَن يُرۡسِلُ ٱلرِّيَٰحَ بُشۡرَۢا بَيۡنَ يَدَيۡ رَحۡمَتِهِۦٓۗ أَءِلَٰهٞ مَّعَ ٱللَّهِۚ تَعَٰلَى ٱللَّهُ عَمَّا يُشۡرِكُونَ
kaṭalilō allatu karaiyilō iruḷkaḷil (cikkiya) uṅkaḷukku vaḻi kāṇpippavaṉ yār? Avaṉuṭaiya aruḷ maḻaikku muṉṉatāka (kuḷirnta) kāṟṟukaḷai naṟceytiyāka aṉuppivaippavaṉ yār? Allāhvuṭaṉ vaṇakkattiṟkuriya vēṟoru kaṭavuḷ irukkiṟāṉā? (Illavē illai.) Avarkaḷ iṇai vaippatai viṭṭu avaṉ mikka uyarntavaṉ
Surah An-Naml, Verse 63
أَمَّن يَبۡدَؤُاْ ٱلۡخَلۡقَ ثُمَّ يُعِيدُهُۥ وَمَن يَرۡزُقُكُم مِّنَ ٱلسَّمَآءِ وَٱلۡأَرۡضِۗ أَءِلَٰهٞ مَّعَ ٱللَّهِۚ قُلۡ هَاتُواْ بُرۡهَٰنَكُمۡ إِن كُنتُمۡ صَٰدِقِينَ
Ārampattil paṭaippukaḷai uṟpatti ceytavaṉ yār? (Avvāṟē piṉṉum) piṉṉum uṟpatti ceytu koṇṭiruppavaṉ yār? Mēkattil iruntu (maḻaiyai iṟakkiyum) pūmiyil iruntu (tāṉiyaṅkaḷai muḷaikkac ceytum) uṅkaḷukku uṇavaḷippavaṉ yār? Allāhvuṭaṉ vaṇakkattiṟkuriya vēṟoru kaṭavuḷ irukkiṟāṉā? ‘‘Nīṅkaḷ uṇmai colpavarkaḷāka iruntāl (itaṟku) uṅkaḷ attāṭcikaḷaik koṇṭuvāruṅkaḷ'' eṉṟu (napiyē!) Kūṟuvīrāka
Surah An-Naml, Verse 64
قُل لَّا يَعۡلَمُ مَن فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِ ٱلۡغَيۡبَ إِلَّا ٱللَّهُۚ وَمَا يَشۡعُرُونَ أَيَّانَ يُبۡعَثُونَ
(mēlum) nīr kūṟuvīrāka! ‘‘Vāṉaṅkaḷilō pūmiyilō maṟaintiruppavaṟṟai allāhvait tavira maṟṟevarum aṟiya māṭṭār. (Maraṇittavarkaḷ) eppoḻutu eḻuppappaṭuvārkaḷ eṉpataiyum ivarkaḷ aṟiya māṭṭārkaḷ
Surah An-Naml, Verse 65
بَلِ ٱدَّـٰرَكَ عِلۡمُهُمۡ فِي ٱلۡأٓخِرَةِۚ بَلۡ هُمۡ فِي شَكّٖ مِّنۡهَاۖ بَلۡ هُم مِّنۡهَا عَمُونَ
eṉiṉum, maṟumaiyaip paṟṟiya ivarkaḷuṭaiya ñāṉam muṟṟilum cūṉiyamāki viṭṭatu. Māṟāka, (avviṣayattil) avarkaḷ perum cantēkattiltāṉ irukkiṉṟaṉar. Atumaṭṭumā? Avarkaḷ (aṟintiruntum) ataip puriyāta kuruṭarkaḷāki viṭṭaṉar
Surah An-Naml, Verse 66
وَقَالَ ٱلَّذِينَ كَفَرُوٓاْ أَءِذَا كُنَّا تُرَٰبٗا وَءَابَآؤُنَآ أَئِنَّا لَمُخۡرَجُونَ
‘‘ (maraṇittu) ukki maṇṇākip pōṉataṉ piṉṉar nāṅkaḷum, eṅkaḷ mūtātaikaḷum (uyir koṭuttu) eḻuppappaṭuvōmā?'' Eṉṟu innirākarippavarkaḷ kēṭkiṉṟaṉar
Surah An-Naml, Verse 67
لَقَدۡ وُعِدۡنَا هَٰذَا نَحۡنُ وَءَابَآؤُنَا مِن قَبۡلُ إِنۡ هَٰذَآ إِلَّآ أَسَٰطِيرُ ٱلۡأَوَّلِينَ
‘‘nāṅkaḷum itaṟku muṉṉar irunta eṅkaḷ mūtātaikaḷum ivvāṟē payamuṟuttappaṭṭōm. Itu muṉṉuḷḷōriṉ kaṭṭukkataikaḷē tavira vēṟillai'' (eṉṟum kūṟukiṉṟaṉar)
Surah An-Naml, Verse 68
قُلۡ سِيرُواْ فِي ٱلۡأَرۡضِ فَٱنظُرُواْ كَيۡفَ كَانَ عَٰقِبَةُ ٱلۡمُجۡرِمِينَ
ākavē ‘‘pūmiyil cuṟṟit tirintu (uṅkaḷaip pōṉṟu irunta) kuṟṟavāḷikaḷiṉ muṭivu evvāṟāyiṟṟu eṉpataik kavaṉittup pāruṅkaḷ'' (eṉṟu napiyē!) Kūṟuvīrāka
Surah An-Naml, Verse 69
وَلَا تَحۡزَنۡ عَلَيۡهِمۡ وَلَا تَكُن فِي ضَيۡقٖ مِّمَّا يَمۡكُرُونَ
(napiyē!) Avarkaḷaip paṟṟi nīr kavalai koḷḷātīr. Avarkaḷuṭaiya cūḻccikaḷaip paṟṟiyum nīr maṉamoṭintu viṭātīr
Surah An-Naml, Verse 70
وَيَقُولُونَ مَتَىٰ هَٰذَا ٱلۡوَعۡدُ إِن كُنتُمۡ صَٰدِقِينَ
(Nampikkaiyāḷarkaḷai nōkki) ‘‘meyyākavē nīṅkaḷ uṇmai colpavarkaḷāka iruntāl nīṅkaḷ payamuṟuttum vētaṉai eppoḻutu varum?'' Eṉṟu (nirākarippāḷarkaḷ) kēṭkiṟārkaḷ
Surah An-Naml, Verse 71
قُلۡ عَسَىٰٓ أَن يَكُونَ رَدِفَ لَكُم بَعۡضُ ٱلَّذِي تَسۡتَعۡجِلُونَ
ataṟku (napiyē!) Kūṟuvīrāka: ‘‘Nīṅkaḷ avacarappaṭupavaṟṟil cila ippoḻutē uṅkaḷaip piṉ toṭaravum kūṭum
Surah An-Naml, Verse 72
وَإِنَّ رَبَّكَ لَذُو فَضۡلٍ عَلَى ٱلنَّاسِ وَلَٰكِنَّ أَكۡثَرَهُمۡ لَا يَشۡكُرُونَ
āyiṉum, niccayamāka umatu iṟaivaṉ maṉitarkaḷ mītu mikka aruḷaiyuṭaiyavaṉāka irukkiṟāṉ. (Ātalāl, taṇṭaṉaiyai ituvarai tāmatappaṭutti irukkiṟāṉ.) Eṉiṉum, avarkaḷil perumpālāṉavarkaḷ (itaṟku) naṉṟi celuttuvatillai
Surah An-Naml, Verse 73
وَإِنَّ رَبَّكَ لَيَعۡلَمُ مَا تُكِنُّ صُدُورُهُمۡ وَمَا يُعۡلِنُونَ
(napiyē!) Niccayamāka umatu iṟaivaṉ avarkaḷ taṅkaḷ uḷḷaṅkaḷil maṟaittiruppataiyum, (ataṟku māṟāka) avarkaḷ veḷippaṭuttuvataiyum naṉkaṟivāṉ
Surah An-Naml, Verse 74
وَمَا مِنۡ غَآئِبَةٖ فِي ٱلسَّمَآءِ وَٱلۡأَرۡضِ إِلَّا فِي كِتَٰبٖ مُّبِينٍ
vāṉattilō pūmiyilō maṟaivāka irukkum etuvumē (‘lavhul mahḥpūḷ' eṉṉum) avaṉuṭaiya teḷivāṉa kuṟippup puttakattil patiyappaṭāmalillai
Surah An-Naml, Verse 75
إِنَّ هَٰذَا ٱلۡقُرۡءَانَ يَقُصُّ عَلَىٰ بَنِيٓ إِسۡرَـٰٓءِيلَ أَكۡثَرَ ٱلَّذِي هُمۡ فِيهِ يَخۡتَلِفُونَ
niccayamāka inta kur'āṉ, isrāyīliṉ cantatikaḷ evviṣayattil tarkkittuk koṇṭirukkiṟārkaḷō avaṟṟil perumpālāṉavaṟṟai avarkaḷukku vivarittuk kūṟukiṟatu
Surah An-Naml, Verse 76
وَإِنَّهُۥ لَهُدٗى وَرَحۡمَةٞ لِّلۡمُؤۡمِنِينَ
ākavē, avarkaḷil evarkaḷ nampikkai koṇṭārkaḷō avarkaḷukku itu nērvaḻikāṭṭiyākavum aruḷākavum irukkiṟatu
Surah An-Naml, Verse 77
إِنَّ رَبَّكَ يَقۡضِي بَيۡنَهُم بِحُكۡمِهِۦۚ وَهُوَ ٱلۡعَزِيزُ ٱلۡعَلِيمُ
niccayamāka umatu iṟaivaṉ taṉ uttaravaik koṇṭu (inta kur'āṉ mūlam) avarkaḷukkiṭaiyil (ēṟpaṭṭa vivakāraṅkaḷaip paṟṟi) tīrppaḷikkiṟāṉ. Avaṉ (aṉaivaraiyum) mikaittavaṉum (aṉaittaiyum) aṟintavaṉum āvāṉ
Surah An-Naml, Verse 78
فَتَوَكَّلۡ عَلَى ٱللَّهِۖ إِنَّكَ عَلَى ٱلۡحَقِّ ٱلۡمُبِينِ
ākavē, (napiyē!) Nīr allāhvaiyē nampuvīrāka. Niccayamāka nīr teḷivāṉa uṇmaiyiṉ mītē irukkiṟīr
Surah An-Naml, Verse 79
إِنَّكَ لَا تُسۡمِعُ ٱلۡمَوۡتَىٰ وَلَا تُسۡمِعُ ٱلصُّمَّ ٱلدُّعَآءَ إِذَا وَلَّوۡاْ مُدۡبِرِينَ
(napiyē!) Maraṇittavarkaḷai kēṭkavaikka niccayamāka um'māl muṭiyātu. (Avvāṟē umakkup) puṟaṅkāṭṭic cellum ceviṭarkaḷai, (nīr) aḻaikkum (umatu) captattaik kēṭka vaikkavum um'māl muṭiyātu
Surah An-Naml, Verse 80
وَمَآ أَنتَ بِهَٰدِي ٱلۡعُمۡيِ عَن ضَلَٰلَتِهِمۡۖ إِن تُسۡمِعُ إِلَّا مَن يُؤۡمِنُ بِـَٔايَٰتِنَا فَهُم مُّسۡلِمُونَ
Kuruṭarkaḷai, avarkaḷuṭaiya vaḻikēṭṭiliruntu nērāṉa vaḻikkuk koṇṭuvaravum um'māl muṭiyātu. Evarkaḷ nam vacaṉaṅkaḷai nampikkai koṇṭu muṟṟilum namakku paṇintu naṭakkiṟārkaḷō avarkaḷait tavira maṟṟavarkaḷukku nīr (nam vacaṉaṅkaḷaik) kēṭka vaikka muṭiyātu
Surah An-Naml, Verse 81
۞وَإِذَا وَقَعَ ٱلۡقَوۡلُ عَلَيۡهِمۡ أَخۡرَجۡنَا لَهُمۡ دَآبَّةٗ مِّنَ ٱلۡأَرۡضِ تُكَلِّمُهُمۡ أَنَّ ٱلنَّاسَ كَانُواْ بِـَٔايَٰتِنَا لَا يُوقِنُونَ
iṟutināḷ avarkaḷai neruṅkiya camayattil, avarkaḷukkākap pūmiyiliruntu oru kālnaṭaiyai nām veḷippaṭuttuvōm. Atu ententa maṉitarkaḷ nam vacaṉaṅkaḷai nampikkai koḷḷavillai eṉpatai avarkaḷukkuc collik kāṇpikkum
Surah An-Naml, Verse 82
وَيَوۡمَ نَحۡشُرُ مِن كُلِّ أُمَّةٖ فَوۡجٗا مِّمَّن يُكَذِّبُ بِـَٔايَٰتِنَا فَهُمۡ يُوزَعُونَ
ovvoru camutāyattilum namatu vacaṉaṅkaḷaip poyppittavarkaḷai (taṉittaṉi) kūṭṭamāka (pirittu) nām (avarkaḷai) oṉṟutiraṭṭum nāḷai (napiyē! Nīr avarkaḷukku) ñāpakamūṭṭuvīrāka. Ākavē, avarkaḷ (appōtu vicāraṉaikkāka) niṟutti vaikkappaṭuvārkaḷ
Surah An-Naml, Verse 83
حَتَّىٰٓ إِذَا جَآءُو قَالَ أَكَذَّبۡتُم بِـَٔايَٰتِي وَلَمۡ تُحِيطُواْ بِهَا عِلۡمًا أَمَّاذَا كُنتُمۡ تَعۡمَلُونَ
avarkaḷ aṉaivarum (taṅkaḷ iṟaivaṉiṭam) varum camayattil (iṟaivaṉ avarkaḷai nōkki) ‘‘nīṅkaḷ eṉ vacaṉaṅkaḷai naṉkaṟintu koḷvataṟku muṉṉatākavē ataip poyyākki viṭṭīrkaḷā? (Avvāṟillaiyāyiṉ) piṉṉar eṉṉatāṉ nīṅkaḷ ceytu koṇṭiruntīrkaḷ?'' Eṉṟu kēṭpāṉ
Surah An-Naml, Verse 84
وَوَقَعَ ٱلۡقَوۡلُ عَلَيۡهِم بِمَا ظَلَمُواْ فَهُمۡ لَا يَنطِقُونَ
avarkaḷ ceyta aniyāyattiṉ kāraṇamāka avarkaḷ mītu (vētaṉaiyiṉ) kaṭṭaḷai uṟutiyākiviṭum. Accamayam avarkaḷāl pēcavum muṭiyātu
Surah An-Naml, Verse 85
أَلَمۡ يَرَوۡاْ أَنَّا جَعَلۡنَا ٱلَّيۡلَ لِيَسۡكُنُواْ فِيهِ وَٱلنَّهَارَ مُبۡصِرًاۚ إِنَّ فِي ذَٰلِكَ لَأٓيَٰتٖ لِّقَوۡمٖ يُؤۡمِنُونَ
niccayamāka nāmtāṉ avarkaḷ cukamaṭaivataṟku iravaiyum (aṉaittaiyum) naṉku pārppataṟkup pakalaiyum uṇṭu paṇṇiṉōm eṉpatai avarkaḷ (kavaṉittup) pārkkavillaiyā? Niccayamāka itil nampikkai koṇṭa makkaḷukkup pala attāṭcikaḷ irukkiṉṟaṉa
Surah An-Naml, Verse 86
وَيَوۡمَ يُنفَخُ فِي ٱلصُّورِ فَفَزِعَ مَن فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَمَن فِي ٱلۡأَرۡضِ إِلَّا مَن شَآءَ ٱللَّهُۚ وَكُلٌّ أَتَوۡهُ دَٰخِرِينَ
cūr (ekkāḷam) ūtappaṭum nāḷil allāh aruḷ purintavarkaḷait tavira, vāṉaṅkaḷilum pūmiyilum uḷḷa aṉaivarumē tiṭukkiṭṭu, naṭuṅkit talai kuṉintavarkaḷāka avaṉiṭam vantu cēruvārkaḷ
Surah An-Naml, Verse 87
وَتَرَى ٱلۡجِبَالَ تَحۡسَبُهَا جَامِدَةٗ وَهِيَ تَمُرُّ مَرَّ ٱلسَّحَابِۚ صُنۡعَ ٱللَّهِ ٱلَّذِيٓ أَتۡقَنَ كُلَّ شَيۡءٍۚ إِنَّهُۥ خَبِيرُۢ بِمَا تَفۡعَلُونَ
Nīr kāṇum malaikaḷai avai veku uṟutiyāka iruppatāka eṇṇik koṇṭirukkiṟīr. (Eṉiṉum, annāḷil) avai mēkattaip pōl (ākāyattil) paṟantōṭum. Ovvoru poruḷaiyum (paṭaittu) ataṉ iyaṟkai amaippiṉ mītu uṟutippaṭuttiya allāhvuṭaiya kaṭṭaḷaiyāl (avvāṟu naṭaipeṟum). Niccayamāka avaṉ nīṅkaḷ ceytu koṇṭirukkum aṉaittaiyum naṉkaṟipavaṉ āvāṉ
Surah An-Naml, Verse 88
مَن جَآءَ بِٱلۡحَسَنَةِ فَلَهُۥ خَيۡرٞ مِّنۡهَا وَهُم مِّن فَزَعٖ يَوۡمَئِذٍ ءَامِنُونَ
evarēṉum oru naṉmaiyaic ceytāl, ataṟku(riya kūliyaiviṭa) mēlāṉatē avarkaḷukkuk kiṭaikkiṟatu. Mēlum, annāḷiṉ tiṭukkattiliruntum avarkaḷ accamaṟṟu viṭukiṟārkaḷ
Surah An-Naml, Verse 89
وَمَن جَآءَ بِٱلسَّيِّئَةِ فَكُبَّتۡ وُجُوهُهُمۡ فِي ٱلنَّارِ هَلۡ تُجۡزَوۡنَ إِلَّا مَا كُنتُمۡ تَعۡمَلُونَ
evarēṉum oru pāvam ceytāl, avarkaḷ narakattil mukaṅkuppuṟat taḷḷappaṭṭu ‘‘nīṅkaḷ ceytu koṇṭiruntavaṟṟukkē tavira (vēṟu etaṟkum) uṅkaḷukkuk kūli koṭukkappaṭumā?'' (Eṉṟu kēṭkappaṭum)
Surah An-Naml, Verse 90
إِنَّمَآ أُمِرۡتُ أَنۡ أَعۡبُدَ رَبَّ هَٰذِهِ ٱلۡبَلۡدَةِ ٱلَّذِي حَرَّمَهَا وَلَهُۥ كُلُّ شَيۡءٖۖ وَأُمِرۡتُ أَنۡ أَكُونَ مِنَ ٱلۡمُسۡلِمِينَ
(napiyē! Nīr kūṟuvīrāka!) Inta (makkā) nakarattiṉ atipatiyākiya iṟaivaṉ oruvaṉaiyē vaṇaṅkumāṟu nāṉ ēvappaṭṭu uḷḷēṉ. Avaṉtāṉ itai mikka kaṇṇiyappaṭuttiyuḷḷāṉ ellāp poruḷkaḷum avaṉukku uriyaṉavē! Mēlum, avaṉukkē muṟṟilum vaḻipaṭṭavarkaḷil nāṉ irukkumpaṭi nāṉ ēvappaṭṭuḷḷēṉ
Surah An-Naml, Verse 91
وَأَنۡ أَتۡلُوَاْ ٱلۡقُرۡءَانَۖ فَمَنِ ٱهۡتَدَىٰ فَإِنَّمَا يَهۡتَدِي لِنَفۡسِهِۦۖ وَمَن ضَلَّ فَقُلۡ إِنَّمَآ أَنَا۠ مِنَ ٱلۡمُنذِرِينَ
mēlum, tiru kur'āṉai nāṉ (aṉaivarukkum) ōtik kāṇpikkumāṟum (ēvappaṭṭuḷḷēṉ). (Ataik koṇṭu) evaṉ nērāṉa vaḻiyai aṭaikiṟāṉō avaṉ taṉ cuya naṉmaikkākavē nērāṉa vaḻiyil celkiṟāṉ. Evarēṉum (itiliruntu vilakit) tavaṟāṉa vaḻiyil ceṉṟāl (napiyē! Nīr ataip paṟṟik kavalaippaṭātīr.) ‘‘Niccayamāka nāṉ accamūṭṭi eccarippavarkaḷil oruvaṉtāṉ (nirppantippavaṉalla)'' eṉṟu kūṟuvīrāka
Surah An-Naml, Verse 92
وَقُلِ ٱلۡحَمۡدُ لِلَّهِ سَيُرِيكُمۡ ءَايَٰتِهِۦ فَتَعۡرِفُونَهَاۚ وَمَا رَبُّكَ بِغَٰفِلٍ عَمَّا تَعۡمَلُونَ
Pukaḻ aṉaittum allāhvukkē uriyaṉa. (Maṟumai varuvataṟkuriya) taṉ attāṭcikaḷai ati cīkkirattil avaṉ uṅkaḷukkuk kāṇpippāṉ. Accamayam, avaṟṟai nīṅkaḷ (uṇmaiyeṉa) aṟintu koḷvīrkaḷ. (Taṟcamayam) nīṅkaḷ eṉṉa ceytu koṇṭirukkiṟīrkaḷ eṉpataip paṟṟi (napiyē!) Umatu iṟaivaṉ parāmukamāyillai'' eṉṟu kūṟuvīrāka
Surah An-Naml, Verse 93