Surah Al-Qasas - Tamil Translation by Abdulhameed Baqavi
طسٓمٓ
tā sīm mīm
Surah Al-Qasas, Verse 1
تِلۡكَ ءَايَٰتُ ٱلۡكِتَٰبِ ٱلۡمُبِينِ
(napiyē!) Ivai(yum) teḷivāṉa ivvētattiluḷḷa cila vacaṉaṅkaḷākum
Surah Al-Qasas, Verse 2
نَتۡلُواْ عَلَيۡكَ مِن نَّبَإِ مُوسَىٰ وَفِرۡعَوۡنَ بِٱلۡحَقِّ لِقَوۡمٖ يُؤۡمِنُونَ
(napiyē!) Nampikkai koṇṭa makkaḷukkāka mūsā iṉṉum ḥpir'avṉaip paṟṟiya cila uṇmai viṣayaṅkaḷai umakku ōtik kāṇpikkiṟōm
Surah Al-Qasas, Verse 3
إِنَّ فِرۡعَوۡنَ عَلَا فِي ٱلۡأَرۡضِ وَجَعَلَ أَهۡلَهَا شِيَعٗا يَسۡتَضۡعِفُ طَآئِفَةٗ مِّنۡهُمۡ يُذَبِّحُ أَبۡنَآءَهُمۡ وَيَسۡتَحۡيِۦ نِسَآءَهُمۡۚ إِنَّهُۥ كَانَ مِنَ ٱلۡمُفۡسِدِينَ
niccayamāka ḥpir'avṉ, pūmiyil mikavum perumai koṇṭu, atil uḷḷavarkaḷaip pala vakuppukkaḷākap pirittu, avarkaḷil oru piriviṉarai palavīṉappaṭuttum poruṭṭu avarkaḷuṭaiya āṇ makkaḷaik kolai ceytu, peṇ makkaḷai uyiruṭaṉ vāḻavaittu vantāṉ. Meyyākavē (ivvāṟu) avaṉ viṣamikaḷil oruvaṉākavē iruntāṉ
Surah Al-Qasas, Verse 4
وَنُرِيدُ أَن نَّمُنَّ عَلَى ٱلَّذِينَ ٱسۡتُضۡعِفُواْ فِي ٱلۡأَرۡضِ وَنَجۡعَلَهُمۡ أَئِمَّةٗ وَنَجۡعَلَهُمُ ٱلۡوَٰرِثِينَ
eṉiṉum, pūmiyil (avaṉāl) palavīṉappaṭuttappaṭṭavarkaḷ mītu nām aruḷ purintu, avarkaḷait talaivarkaḷākki (aṅku vacittavarkaḷuṭaiya poruḷkaḷukkum,) avarkaḷaiyē vāricukaḷāka ākka virumpiṉōm
Surah Al-Qasas, Verse 5
وَنُمَكِّنَ لَهُمۡ فِي ٱلۡأَرۡضِ وَنُرِيَ فِرۡعَوۡنَ وَهَٰمَٰنَ وَجُنُودَهُمَا مِنۡهُم مَّا كَانُواْ يَحۡذَرُونَ
appūmiyil nām (palavīṉamāṉa) avarkaḷai mēṉmaiyākki vaittu ḥpir'avṉum, hāmāṉum, avarkaḷuṭaiya rāṇuvaṅkaḷum enta vētaṉaikkup payantu koṇṭiruntārkaḷō, atai avarkaḷukkuk kāṇpikkavum nām karutiṉōm
Surah Al-Qasas, Verse 6
وَأَوۡحَيۡنَآ إِلَىٰٓ أُمِّ مُوسَىٰٓ أَنۡ أَرۡضِعِيهِۖ فَإِذَا خِفۡتِ عَلَيۡهِ فَأَلۡقِيهِ فِي ٱلۡيَمِّ وَلَا تَخَافِي وَلَا تَحۡزَنِيٓۖ إِنَّا رَآدُّوهُ إِلَيۡكِ وَجَاعِلُوهُ مِنَ ٱلۡمُرۡسَلِينَ
(Ākavē, palavīṉamāṉavarkaḷil mūsāvai nām paṭaittōm. Mūsā piṟanta camayattil, palavīṉamāṉa ivarkaḷuṭaiya makkaḷil piṟakkum āṇ kuḻantaikaḷai ḥpir'avṉ kolai ceytu koṇṭiruntāṉ. Ākavē mūsāviṉ tāy, taṉ ikkuḻantaiyaiyum ḥpir'avṉ kolai ceytu viṭuvāṉō eṉṟu añci naṭuṅkiṉāḷ.) Ākavē, (accamayam) mūsāviṉ tāykku nām vahyi mūlam aṟivittōm: (Kuḻantaiyai uṉṉiṭamē vaittuk koṇṭu) ‘‘avarukkup pāl koṭuttu vā. (Uṉṉiṭam iruppatil) avaraip paṟṟi nī payantāl, avarai (pēḻaiyil vaittu) āṟṟil eṟintuviṭu. Nī avaraip paṟṟik kavalaippaṭātē! Payappaṭātē! Niccayamāka nām avarai uṉṉiṭamē koṇṭu vantu cērttu, avarai (nam) tūtarkaḷil oruvarākavum ākkuvōm'' (eṉṟu aṟivittōm)
Surah Al-Qasas, Verse 7
فَٱلۡتَقَطَهُۥٓ ءَالُ فِرۡعَوۡنَ لِيَكُونَ لَهُمۡ عَدُوّٗا وَحَزَنًاۗ إِنَّ فِرۡعَوۡنَ وَهَٰمَٰنَ وَجُنُودَهُمَا كَانُواْ خَٰطِـِٔينَ
(ākavē, mūsāvuṭaiya tāy avarai oru pēḻaiyil vaittu āṟṟil viṭṭu viṭṭāḷ.) Akkuḻantaiyai ḥpir'avṉuṭaiya kuṭumpattiṉar eṭuttuk koṇṭaṉar. Avar niccayamāka (avarkaḷukku) etiriyāki tukkattait taruvār. Ḥpir'avṉum, hāmāṉum, avarkaḷuṭaiya rāṇuvaṅkaḷum tavaṟiḻaittavarkaḷākavē āyiṉar
Surah Al-Qasas, Verse 8
وَقَالَتِ ٱمۡرَأَتُ فِرۡعَوۡنَ قُرَّتُ عَيۡنٖ لِّي وَلَكَۖ لَا تَقۡتُلُوهُ عَسَىٰٓ أَن يَنفَعَنَآ أَوۡ نَتَّخِذَهُۥ وَلَدٗا وَهُمۡ لَا يَشۡعُرُونَ
(akkuḻantaiyaik kaṇṭa) ḥpir'avṉuṭaiya maṉaivi (taṉ kaṇavaṉai nōkki) ‘‘nī itai kolai ceytuviṭātē! Eṉakkum, uṉakkum itu oru kaṇ kuḷircciyāka irukkiṟatu. Itaṉāl nām naṉmai aṭaiyalām allatu itai nām nam kuḻantaiyāka tatteṭuttuk koḷḷalām'' eṉṟu kūṟiṉāḷ. Eṉiṉum, (ivarālēyē taṅkaḷukku aḻivu ēṟpaṭum eṉpatai) avarkaḷ uṇarntukoḷḷavillai
Surah Al-Qasas, Verse 9
وَأَصۡبَحَ فُؤَادُ أُمِّ مُوسَىٰ فَٰرِغًاۖ إِن كَادَتۡ لَتُبۡدِي بِهِۦ لَوۡلَآ أَن رَّبَطۡنَا عَلَىٰ قَلۡبِهَا لِتَكُونَ مِنَ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ
mūsāvuṭaiya tāyiṉ uḷḷam (avarai āṟṟil eṟinta piṉ tukkattāl) veṟumaiyāki viṭṭatu. Avaḷ namatu vārttaiyai nampumpaṭi avaḷuṭaiya uḷḷattai nām uṟutippaṭuttiyirukkāviṭṭāl, (mūsā piṟantirukkum) viṣayattai aṉaivarukkum avaḷ veḷippaṭuttiyē iruppāḷ
Surah Al-Qasas, Verse 10
وَقَالَتۡ لِأُخۡتِهِۦ قُصِّيهِۖ فَبَصُرَتۡ بِهِۦ عَن جُنُبٖ وَهُمۡ لَا يَشۡعُرُونَ
(Akkuḻantaiyaip pēḻaiyil vaittu āṟṟil viṭṭataṉ piṉṉar) avaḷ, akkuḻantaiyiṉ cakōtariyai nōkki ‘‘ (āṟṟil mitantu cellum) ataip piṉtoṭarntu nīyum cel'' eṉṟu kūṟiṉāḷ. Avaḷum a(taṉaip piṉtoṭarntu ceṉṟu atai eṭutta)varkaḷukkut teriyāta vitattil atai(p paṟṟi eṉṉa naṭakkiṟateṉṟu) tūrattiliruntē kavaṉittu vantāḷ
Surah Al-Qasas, Verse 11
۞وَحَرَّمۡنَا عَلَيۡهِ ٱلۡمَرَاضِعَ مِن قَبۡلُ فَقَالَتۡ هَلۡ أَدُلُّكُمۡ عَلَىٰٓ أَهۡلِ بَيۡتٖ يَكۡفُلُونَهُۥ لَكُمۡ وَهُمۡ لَهُۥ نَٰصِحُونَ
(āṟṟil mitantu ceṉṟa kuḻantaiyai eṭuttuk koṇṭavarkaḷ ataṟkup pālūṭṭa pala cevilit tāykaḷai aḻaittu vantaṉar. Eṉiṉum,) itaṟku muṉṉatākavē akkuḻantai (evaḷuṭaiya) pālaiyum aruntātu taṭuttuviṭṭōm. (Ākavē, itaip paṟṟi avarkaḷ tikaittuk koṇṭirunta camayattil mūsāviṉ cakōtari avarkaḷ muṉ vantu) ‘‘uṅkaḷukkāka ikkuḻantaikku cevilittāyāka iruntu ataṉ naṉmaiyaik kavaṉittu ataṟku poṟuppēṟṟuk koḷḷakkūṭiya oru vīṭṭuṭaiyārai nāṉ uṅkaḷukku aṟivikkavā?'' Eṉṟu kūṟiṉāḷ
Surah Al-Qasas, Verse 12
فَرَدَدۡنَٰهُ إِلَىٰٓ أُمِّهِۦ كَيۡ تَقَرَّ عَيۡنُهَا وَلَا تَحۡزَنَ وَلِتَعۡلَمَ أَنَّ وَعۡدَ ٱللَّهِ حَقّٞ وَلَٰكِنَّ أَكۡثَرَهُمۡ لَا يَعۡلَمُونَ
(avarkaḷ aṉumatikkavē, avaḷ mūsāvuṭaiya tāyai aḻaittum vantu viṭṭāḷ.) Ivvāṟu nām avarai avaruṭaiya tāyiṭamē cērttut tāyiṉ kaṇ kuḷirntirukkavum avaḷ kavalaippaṭātirukkavum ceytu, allāhvuṭaiya vākkuṟuti uṇmaiyāṉatutāṉ eṉṟu niccayamāka avaḷ aṟintu koḷḷumpaṭiyum ceytōm. Eṉiṉum, avarkaḷil perumpālāṉavarkaḷ (itai) aṟiyamāṭṭārkaḷ
Surah Al-Qasas, Verse 13
وَلَمَّا بَلَغَ أَشُدَّهُۥ وَٱسۡتَوَىٰٓ ءَاتَيۡنَٰهُ حُكۡمٗا وَعِلۡمٗاۚ وَكَذَٰلِكَ نَجۡزِي ٱلۡمُحۡسِنِينَ
avar vālipattaiyaṭaintu avaruṭaiya aṟivu pūraṇappakkuvam aṭaiyavē, avarukku ñāṉattaiyum kalviyaiyum nām aḷittōm. Ivvāṟē naṉmai ceypavarkaḷukku nām kūli tarukiṟōm
Surah Al-Qasas, Verse 14
وَدَخَلَ ٱلۡمَدِينَةَ عَلَىٰ حِينِ غَفۡلَةٖ مِّنۡ أَهۡلِهَا فَوَجَدَ فِيهَا رَجُلَيۡنِ يَقۡتَتِلَانِ هَٰذَا مِن شِيعَتِهِۦ وَهَٰذَا مِنۡ عَدُوِّهِۦۖ فَٱسۡتَغَٰثَهُ ٱلَّذِي مِن شِيعَتِهِۦ عَلَى ٱلَّذِي مِنۡ عَدُوِّهِۦ فَوَكَزَهُۥ مُوسَىٰ فَقَضَىٰ عَلَيۡهِۖ قَالَ هَٰذَا مِنۡ عَمَلِ ٱلشَّيۡطَٰنِۖ إِنَّهُۥ عَدُوّٞ مُّضِلّٞ مُّبِينٞ
(Mūsā oru nāḷaṉṟu) makkaḷ ayarntu (parāmukamāka) irukkum camayattil avvūril ceṉṟapoḻutu iru vāliparkaḷ caṇṭaiyiṭṭuk koṇṭiruppatai avar kaṇṭār. Oruvaṉ (isravēlaril uḷḷa) ivar iṉattaic cērntavaṉ; maṟṟoruvaṉ (kiptikaḷākiya) ivaruṭaiya etirikaḷil uḷḷavaṉ. Avaṉukku etirāka utavi ceyyumāṟu ivar iṉattaic cērntavaṉ ivariṭattil kōrik koṇṭāṉ. (Ataṟkiṇaṅki) mūsā avaṉai oru kuttuk kutti avaṉ kāriyattai muṭittu viṭṭār. (Ataṉāl avaṉ iṟantu viṭṭāṉ. Itai aṟinta mūsā) ‘‘itu ṣaittāṉuṭaiya vēlai. Niccayamāka avaṉ vaḻi keṭukkakkūṭiya pakiraṅkamāṉa etiri'' eṉak kūṟiṉār
Surah Al-Qasas, Verse 15
قَالَ رَبِّ إِنِّي ظَلَمۡتُ نَفۡسِي فَٱغۡفِرۡ لِي فَغَفَرَ لَهُۥٓۚ إِنَّهُۥ هُوَ ٱلۡغَفُورُ ٱلرَّحِيمُ
mēlum, ‘‘eṉ iṟaivaṉē! Niccayamāka nāṉ eṉakkē tīṅkiḻaittuk koṇṭēṉ. Nī eṉ kuṟṟattai maṉṉippāyāka!'' Eṉṟu avar pirārttittār. Ākavē, (iṟaivaṉum) avaruṭaiya kuṟṟattai maṉṉittu viṭṭāṉ. Niccayamāka avaṉtāṉ mikka maṉṉippavaṉ, makā karuṇai ceypavaṉ
Surah Al-Qasas, Verse 16
قَالَ رَبِّ بِمَآ أَنۡعَمۡتَ عَلَيَّ فَلَنۡ أَكُونَ ظَهِيرٗا لِّلۡمُجۡرِمِينَ
(mēlum avar taṉ iṟaivaṉai nōkki) ‘‘eṉ iṟaivaṉē! Eṉ mītu nī aruḷ purintataṉ kāraṇamāka (iṉi) oru kālattilum nāṉ kuṟṟavāḷikaḷukku utavupavaṉāka irukka māṭṭēṉ'' eṉṟu kūṟiṉār
Surah Al-Qasas, Verse 17
فَأَصۡبَحَ فِي ٱلۡمَدِينَةِ خَآئِفٗا يَتَرَقَّبُ فَإِذَا ٱلَّذِي ٱسۡتَنصَرَهُۥ بِٱلۡأَمۡسِ يَسۡتَصۡرِخُهُۥۚ قَالَ لَهُۥ مُوسَىٰٓ إِنَّكَ لَغَوِيّٞ مُّبِينٞ
(aṉṟiravu avarukku nim'matiyākavē kaḻintatu. Eṉiṉum) kālaiyil eḻuntu annakarattil (taṉṉaip paṟṟi eṉṉa naṭantirukkiṟatō eṉṟu) payantavarākak kavaṉittuk koṇṭirunta camayattil, nēṟṟu ivariṭam utavi tēṭiyavaṉ (maṟumuṟaiyum taṉakku utavi ceyyumāṟu) kūccaliṭṭu ivarai aḻaittāṉ. Ataṟku mūsā avaṉai nōkki ‘‘nī pakiraṅkamāṉa kalakakkāraṉāka irukkiṟāy'' eṉṟu nintittu
Surah Al-Qasas, Verse 18
فَلَمَّآ أَنۡ أَرَادَ أَن يَبۡطِشَ بِٱلَّذِي هُوَ عَدُوّٞ لَّهُمَا قَالَ يَٰمُوسَىٰٓ أَتُرِيدُ أَن تَقۡتُلَنِي كَمَا قَتَلۡتَ نَفۡسَۢا بِٱلۡأَمۡسِۖ إِن تُرِيدُ إِلَّآ أَن تَكُونَ جَبَّارٗا فِي ٱلۡأَرۡضِ وَمَا تُرِيدُ أَن تَكُونَ مِنَ ٱلۡمُصۡلِحِينَ
(Avaṉukku utavi ceyya virumpi) avaṉukkum taṉakkum etiriyāka iruppavaṉaip piṭikka virumpiṉār. (Eṉiṉum, ivaruṭaiya iṉattāṉ ivar taṉṉaiyē piṭikka varuvatāyt tavaṟāka eṇṇip payantu) ‘‘mūsāvē! Nēṟṟaiya tiṉam oru maṉitaṉaik kolai ceytatu pōl eṉṉaiyum nīr kolai ceyyak karutukiṟīrā? Ivvūril (nīr kolai kuṟṟam ceyyum) vampaṉāka irukkak karutukiṟīrō tavira, cīrtiruttum nalla maṉitarāka irukka nīr nāṭavillai'' eṉṟu kūccaliṭṭāṉ
Surah Al-Qasas, Verse 19
وَجَآءَ رَجُلٞ مِّنۡ أَقۡصَا ٱلۡمَدِينَةِ يَسۡعَىٰ قَالَ يَٰمُوسَىٰٓ إِنَّ ٱلۡمَلَأَ يَأۡتَمِرُونَ بِكَ لِيَقۡتُلُوكَ فَٱخۡرُجۡ إِنِّي لَكَ مِنَ ٱلنَّـٰصِحِينَ
(ikkūccal makkaḷiṭaiyē paravi, nēṟṟu iṟantavaṉaik kolai ceytavar mūsātāṉ eṉṟu makkaḷukkut terintu ivaraip paḻivāṅkak karutiṉārkaḷ.) Accamayam paṭṭiṇattiṉ kōṭiyiliruntu oru maṉitar (viraivāka) ōṭivantu mūsāvē! ‘‘Meyyākavē um'maik kolai ceytuviṭa vēṇṭumeṉṟu talaivarkaḷ muṭivu ceytu koṇṭirukkiṟārkaḷ. Ātalāl, nīr (ivvūraiviṭṭu) veḷiyēṟi viṭuvīrāka. Meyyākavē nāṉ umatu naṉmaikkē (itaik) kūṟukiṟēṉ'' eṉṟu kūṟiṉār
Surah Al-Qasas, Verse 20
فَخَرَجَ مِنۡهَا خَآئِفٗا يَتَرَقَّبُۖ قَالَ رَبِّ نَجِّنِي مِنَ ٱلۡقَوۡمِ ٱلظَّـٰلِمِينَ
ākavē, avar (taṉṉai makkaḷ eṉṉa ceyyap pōkiṉṟaṉarō eṉṟu) kavalaippaṭṭup payantavarāka avvūrai viṭṭu veḷiyēṟi, ‘‘eṉ iṟaivaṉē! Ivvakkiramakkāra makkaḷiṭamiruntu nī eṉṉai pātukāttuk koḷvāyāka!'' Eṉṟu pirārttittār
Surah Al-Qasas, Verse 21
وَلَمَّا تَوَجَّهَ تِلۡقَآءَ مَدۡيَنَ قَالَ عَسَىٰ رَبِّيٓ أَن يَهۡدِيَنِي سَوَآءَ ٱلسَّبِيلِ
avar ‘matyaṉ' pakkam cellak karutiya camayattil (ataṉ vaḻiyai aṟiyātataṉāl) ‘‘eṉ iṟaivaṉ ataṟkuriya nērāṉa vaḻiyai eṉakku aṟivikkakkūṭum'' (eṉṟu tamakkuḷḷākavē kūṟikkoṇṭu ceṉṟār)
Surah Al-Qasas, Verse 22
وَلَمَّا وَرَدَ مَآءَ مَدۡيَنَ وَجَدَ عَلَيۡهِ أُمَّةٗ مِّنَ ٱلنَّاسِ يَسۡقُونَ وَوَجَدَ مِن دُونِهِمُ ٱمۡرَأَتَيۡنِ تَذُودَانِۖ قَالَ مَا خَطۡبُكُمَاۖ قَالَتَا لَا نَسۡقِي حَتَّىٰ يُصۡدِرَ ٱلرِّعَآءُۖ وَأَبُونَا شَيۡخٞ كَبِيرٞ
(Avvāṟu ceṉṟa avar) matyaṉ nakaratti(ṉ veḷiyi)lirunta oru kiṇaṟṟiṉ camīpamāka vantapoḻutu oru kūṭṭattiṉar (taṅkaḷ āṭu, māṭu, ākiya kāl naṭaikaḷukkut) taṇṇīr pukaṭṭik koṇṭiruppataiyum, ataṟkarukil iru peṇkaḷ (taṅkaḷ āṭṭu mantaiyai) vaḷaittu(t taṭuttu niṟutti)k koṇṭiruppataiyum kaṇṭu (appeṇkaḷai nōkki) ‘‘uṅkaḷ viṣayameṉṉa? (Etaṟkāka nīṅkaḷ tēṅki niṟkiṟīrkaḷ?)'' Eṉṟu kēṭṭār. Ataṟku avviru peṇkaḷum ‘‘im'mēypparkaḷ (taṅkaḷ kālnaṭaikaḷukkut taṇṇīr pukaṭṭikkoṇṭu iṅkiruntu) vilakum varai nāṅkaḷ (eṅkaḷ āṭukaḷukkut) taṇṇīr pukaṭṭa muṭiyātu. Eṅkaḷ tantaiyō vayatu mutirnta kiḻavar. (Avar iṅku vara muṭiyātatāl nāṅkaḷē ivaṟṟai ōṭṭi vantirukkiṟōm)'' eṉṟārkaḷ
Surah Al-Qasas, Verse 23
فَسَقَىٰ لَهُمَا ثُمَّ تَوَلَّىٰٓ إِلَى ٱلظِّلِّ فَقَالَ رَبِّ إِنِّي لِمَآ أَنزَلۡتَ إِلَيَّ مِنۡ خَيۡرٖ فَقِيرٞ
(itaic ceviyuṟṟa mūsā) avviru peṇkaḷuṭaiya kālnaṭaikaḷukkut taṇṇīr (iṟaittup) pukaṭṭiviṭṭu(c ciṟitu) vilaki oru (marattiṉ) niḻalil amarntukoṇṭu ‘‘eṉ iṟaivaṉē! Etai nī eṉakkut tantapōtilum niccayamāka nāṉ atai virumpakkūṭiyavaṉākavē irukkiṟēṉ'' eṉṟu pirārttittār
Surah Al-Qasas, Verse 24
فَجَآءَتۡهُ إِحۡدَىٰهُمَا تَمۡشِي عَلَى ٱسۡتِحۡيَآءٖ قَالَتۡ إِنَّ أَبِي يَدۡعُوكَ لِيَجۡزِيَكَ أَجۡرَ مَا سَقَيۡتَ لَنَاۚ فَلَمَّا جَآءَهُۥ وَقَصَّ عَلَيۡهِ ٱلۡقَصَصَ قَالَ لَا تَخَفۡۖ نَجَوۡتَ مِنَ ٱلۡقَوۡمِ ٱلظَّـٰلِمِينَ
accamayam (avviru peṇkaḷil) orutti mikka nāṇattuṭaṉ ivar muṉ vantu ‘‘nīr eṅka(ḷ kālnaṭaika)ḷukkut taṇṇīr pukaṭṭiyataṟkuriya kūliyai umakkuk koṭukkum poruṭṭu meyyākavē eṉ tantai um'mai aḻaikkiṟār'' eṉṟu kūṟi aḻaittuc ceṉṟāḷ. Mūsā avariṭam ceṉṟu taṉ carittirattaik kūṟavē avar (iṉi) ‘‘nīr payappaṭa vēṇṭām. Aniyāyakkāra makkaḷaiviṭṭu nīr tappittuk koṇṭīr'' eṉṟu kūṟiṉār
Surah Al-Qasas, Verse 25
قَالَتۡ إِحۡدَىٰهُمَا يَـٰٓأَبَتِ ٱسۡتَـٔۡجِرۡهُۖ إِنَّ خَيۡرَ مَنِ ٱسۡتَـٔۡجَرۡتَ ٱلۡقَوِيُّ ٱلۡأَمِينُ
(Attaruṇattil, avviru peṇkaḷil orutti taṉ tantaiyai nōkki) ‘‘eṉ tantaiyē! Nīr ivaraik kūlikku amarttik koḷvīrāka. Nīr kūlikku amarttiyavarkaḷilēyē mikac ciṟantavar (inta) nampikkaikkuriya palacāliyē āvār'' eṉṟu kūṟiṉāḷ
Surah Al-Qasas, Verse 26
قَالَ إِنِّيٓ أُرِيدُ أَنۡ أُنكِحَكَ إِحۡدَى ٱبۡنَتَيَّ هَٰتَيۡنِ عَلَىٰٓ أَن تَأۡجُرَنِي ثَمَٰنِيَ حِجَجٖۖ فَإِنۡ أَتۡمَمۡتَ عَشۡرٗا فَمِنۡ عِندِكَۖ وَمَآ أُرِيدُ أَنۡ أَشُقَّ عَلَيۡكَۚ سَتَجِدُنِيٓ إِن شَآءَ ٱللَّهُ مِنَ ٱلصَّـٰلِحِينَ
ataṟku avar (mūsāviṭam) kūṟiṉār: ‘‘Nīr eṉakku eṭṭu varuṭaṅkaḷ vēlai ceyya vēṇṭumeṉṟa nipantaṉaiyiṉ mītu ivviru peṇkaḷil oruttiyai nāṉ umakku tirumaṇam ceytu koṭukka virumpukiṟēṉ. Nīr ataip pattu varuṭaṅkaḷāka muḻumai ceytāl, atu nīr eṉakku ceyyum naṉṟitāṉ. Nāṉ umakku (atikamāṉa) ciramattaik koṭukka virumpavillai. Allāh nāṭiṉāl, nīr eṉṉai umakku upakāriyākavē kāṇpīr'' (eṉṟār)
Surah Al-Qasas, Verse 27
قَالَ ذَٰلِكَ بَيۡنِي وَبَيۡنَكَۖ أَيَّمَا ٱلۡأَجَلَيۡنِ قَضَيۡتُ فَلَا عُدۡوَٰنَ عَلَيَّۖ وَٱللَّهُ عَلَىٰ مَا نَقُولُ وَكِيلٞ
ataṟku mūsā ‘‘umakkum namakkumiṭaiyē ituvē (uṭaṉpaṭikkaiyākum). Ivviru nipantaṉaikaḷil etaiyum nāṉ niṟaivēṟṟalām. (Iṉṉataittāṉ niṟaivēṟṟa vēṇṭumeṉṟu) eṉmītu kaṭṭāyamillai. Nām pēcikkoṇṭa ivvuṭaṉpaṭikkaikku allāhvē poṟuppāḷaṉ'' eṉṟu kūṟiṉār
Surah Al-Qasas, Verse 28
۞فَلَمَّا قَضَىٰ مُوسَى ٱلۡأَجَلَ وَسَارَ بِأَهۡلِهِۦٓ ءَانَسَ مِن جَانِبِ ٱلطُّورِ نَارٗاۖ قَالَ لِأَهۡلِهِ ٱمۡكُثُوٓاْ إِنِّيٓ ءَانَسۡتُ نَارٗا لَّعَلِّيٓ ءَاتِيكُم مِّنۡهَا بِخَبَرٍ أَوۡ جَذۡوَةٖ مِّنَ ٱلنَّارِ لَعَلَّكُمۡ تَصۡطَلُونَ
mūsā taṉ tavaṇaiyai muḻumai ceytu (avaruṭaiya putalvikaḷil oruttiyai tirumaṇam ceytār. Piṟaku,) taṉ kuṭumpattārai aḻaittuk koṇṭu ceṉṟa poḻutu (ōr iravu vaḻi teriyātu tikaittuk koṇṭirunta camayattil) tūr (‘sīṉāy' eṉṉum) malaiyiṉ pakkattil oru neruppaik kaṇṭu, taṉ kuṭumpattiṉarai nōkki ‘‘nīṅkaḷ (ciṟitu) tāmatittu iruṅkaḷ. Nāṉ oru neruppaik kāṇkiṟēṉ. Nāṉ (aṅku ceṉṟu nām cellavēṇṭiya) pātaiyaip paṟṟi oru takavalai uṅkaḷukkuk koṇṭu varakkūṭum. Allatu nīṅkaḷ kuḷir kāyvataṟkēṉum oru eri koḷḷiyaik koṇṭu varukiṟēṉ'' eṉṟu kūṟiṉār
Surah Al-Qasas, Verse 29
فَلَمَّآ أَتَىٰهَا نُودِيَ مِن شَٰطِيِٕ ٱلۡوَادِ ٱلۡأَيۡمَنِ فِي ٱلۡبُقۡعَةِ ٱلۡمُبَٰرَكَةِ مِنَ ٱلشَّجَرَةِ أَن يَٰمُوسَىٰٓ إِنِّيٓ أَنَا ٱللَّهُ رَبُّ ٱلۡعَٰلَمِينَ
Avar ataṉiṭam vantapoḻutu, mikka pākkiyam peṟṟa anta maitāṉattiṉ ōṭaiyiṉ valatu pakkattil uḷḷa oru marattil iruntu ‘‘mūsāvē! Niccayamāka akilattārkaḷiṉ iṟaivaṉāṉa allāh nāṉtāṉ'' eṉṟa captattaik kēṭṭār
Surah Al-Qasas, Verse 30
وَأَنۡ أَلۡقِ عَصَاكَۚ فَلَمَّا رَءَاهَا تَهۡتَزُّ كَأَنَّهَا جَآنّٞ وَلَّىٰ مُدۡبِرٗا وَلَمۡ يُعَقِّبۡۚ يَٰمُوسَىٰٓ أَقۡبِلۡ وَلَا تَخَفۡۖ إِنَّكَ مِنَ ٱلۡأٓمِنِينَ
(mēlum) ‘‘nīr umatu taṭiyai eṟivīrāka'' (eṉṟum avarukkuk kūṟappaṭṭatu. Avvāṟē atai avar eṟiyavē) atu periyatoru pāmpāki neḷivataik kaṇṭa avar (payantu) ataip piṉtoṭarātu tirumpi ōṭiṉār. (Accamayattil avarai nōkki) ‘‘mūsāvē! Payappaṭātīr. Nīr muṉ nōkki varuvīrāka! Niccayamāka nīr accamaṟṟavar
Surah Al-Qasas, Verse 31
ٱسۡلُكۡ يَدَكَ فِي جَيۡبِكَ تَخۡرُجۡ بَيۡضَآءَ مِنۡ غَيۡرِ سُوٓءٖ وَٱضۡمُمۡ إِلَيۡكَ جَنَاحَكَ مِنَ ٱلرَّهۡبِۖ فَذَٰنِكَ بُرۡهَٰنَانِ مِن رَّبِّكَ إِلَىٰ فِرۡعَوۡنَ وَمَلَإِيْهِۦٓۚ إِنَّهُمۡ كَانُواْ قَوۡمٗا فَٰسِقِينَ
umatu caṭṭaip paiyil umatu kaiyaip pukuttuvīrāka. Atu mācaṟṟa pirakācamuḷḷa veṇmaiyāka veḷippaṭum. Nīr payappaṭātirukkum poruṭṭu umatu kaikaḷai umatu vilāvil cērttuk koḷvīrāka. Ḥpir'avṉiṭamum avaṉuṭaiya talaivarkaḷiṭamum nīr cellum poruṭṭu ivviraṇṭum umatu iṟaivaṉāl umakku aḷikkappaṭṭa iru attāṭcikaḷākum. Niccayamāka avarkaḷ pāvam ceyyum makkaḷāka irukkiṟārkaḷ'' (eṉṟu avarukkuk kūṟappaṭṭatu)
Surah Al-Qasas, Verse 32
قَالَ رَبِّ إِنِّي قَتَلۡتُ مِنۡهُمۡ نَفۡسٗا فَأَخَافُ أَن يَقۡتُلُونِ
ataṟkavar ‘‘eṉ iṟaivaṉē! Meyyākavē nāṉ avarkaḷil oruvaraik kolai ceytirukkiṟēṉ. Ataṟku(p paḻiyāka) eṉṉai avarkaḷ veṭṭi viṭuvārkaḷ eṉṟu nāṉ payappaṭukiṟēṉ. (Mēlum, eṉ nāviluḷḷa koṉṉaliṉ kāraṇamāka eṉṉāl teḷivākap pēcavum muṭivatillai)
Surah Al-Qasas, Verse 33
وَأَخِي هَٰرُونُ هُوَ أَفۡصَحُ مِنِّي لِسَانٗا فَأَرۡسِلۡهُ مَعِيَ رِدۡءٗا يُصَدِّقُنِيٓۖ إِنِّيٓ أَخَافُ أَن يُكَذِّبُونِ
eṉ cakōtarar hārūṉō eṉṉaiviṭa teḷivākap pēcakkūṭiyavar. Avarai nī eṉakku utaviyāka eṉṉuṭaṉ aṉuppivai. Avar eṉṉai uṇmaippaṭutti vaippār. (Nāṉ taṉiyē ceṉṟāl) avarkaḷ eṉṉaip poyyākki viṭuvārkaḷ eṉṟu niccayamāka nāṉ payappaṭukiṟēṉ'' eṉṟu kūṟiṉār
Surah Al-Qasas, Verse 34
قَالَ سَنَشُدُّ عَضُدَكَ بِأَخِيكَ وَنَجۡعَلُ لَكُمَا سُلۡطَٰنٗا فَلَا يَصِلُونَ إِلَيۡكُمَا بِـَٔايَٰتِنَآۚ أَنتُمَا وَمَنِ ٱتَّبَعَكُمَا ٱلۡغَٰلِبُونَ
Ataṟku iṟaivaṉ ‘‘umatu cakōtararaik koṇṭu umatu tōḷkaḷai nām valuppaṭuttuvōm. Nām uṅkaḷukku veṟṟiyaiyum taruvōm. Ākavē avarkaḷ uṅkaḷai neruṅkavum muṭiyātu. Nīṅkaḷ namatu (inta)attāṭcikaḷuṭaṉ (tayakkamiṉṟic celluṅkaḷ.) Nīṅkaḷum uṅkaḷ iruvaraip piṉpaṟṟiyavarkaḷumtāṉ veṟṟi peṟuvīrkaḷ'' eṉṟu kūṟiṉāṉ
Surah Al-Qasas, Verse 35
فَلَمَّا جَآءَهُم مُّوسَىٰ بِـَٔايَٰتِنَا بَيِّنَٰتٖ قَالُواْ مَا هَٰذَآ إِلَّا سِحۡرٞ مُّفۡتَرٗى وَمَا سَمِعۡنَا بِهَٰذَا فِيٓ ءَابَآئِنَا ٱلۡأَوَّلِينَ
nam teḷivāṉa attāṭcikaḷuṭaṉ mūsā avarkaḷiṭam vantapoḻutu avarkaḷ ‘‘itu kaṟpaṉai ceyyappaṭṭa cūṉiyattait tavira vēṟillai. Muṉṉirunta eṅkaḷ mūtātaikaḷiṭattilum ittakaiya viṣayattai nām kēḷvippaṭavillai'' eṉṟu kūṟiṉārkaḷ
Surah Al-Qasas, Verse 36
وَقَالَ مُوسَىٰ رَبِّيٓ أَعۡلَمُ بِمَن جَآءَ بِٱلۡهُدَىٰ مِنۡ عِندِهِۦ وَمَن تَكُونُ لَهُۥ عَٰقِبَةُ ٱلدَّارِۚ إِنَّهُۥ لَا يُفۡلِحُ ٱلظَّـٰلِمُونَ
ataṟku mūsā ‘‘taṉ iṟaivaṉiṭamiruntu nērāṉa vaḻiyaik koṇṭu vantavaṉ yār eṉpataiyum, nalla muṭivu yārukkuk kiṭaikkum eṉpataiyum eṉ iṟaivaṉē naṉkaṟivāṉ. Niccayamāka (cūṉiyam ceyyum) aniyāyakkārarkaḷ veṟṟi peṟamāṭṭārkaḷ'' eṉṟu kūṟiṉār
Surah Al-Qasas, Verse 37
وَقَالَ فِرۡعَوۡنُ يَـٰٓأَيُّهَا ٱلۡمَلَأُ مَا عَلِمۡتُ لَكُم مِّنۡ إِلَٰهٍ غَيۡرِي فَأَوۡقِدۡ لِي يَٰهَٰمَٰنُ عَلَى ٱلطِّينِ فَٱجۡعَل لِّي صَرۡحٗا لَّعَلِّيٓ أَطَّلِعُ إِلَىٰٓ إِلَٰهِ مُوسَىٰ وَإِنِّي لَأَظُنُّهُۥ مِنَ ٱلۡكَٰذِبِينَ
ataṟku ḥpir'avṉ (taṉ makkaḷil uḷḷa talaivarkaḷai nōkki) ‘‘talaivarkaḷē! Eṉṉait tavira vēṟoru kaṭavuḷ uṅkaḷukku iruppatāka nāṉ aṟiyavillai. Hāmāṉē! Kaḷimaṇ(ṇāl ceyta ceṅkal) cūḷaikku neruppu vai. (Acceṅkaṟkaḷaik koṇṭu vāṉaḷāva) māḷikaiyai nī kaṭṭu. (Atil ēṟi) mūsāviṉuṭaiya kaṭavuḷai nāṉ pārkka vēṇṭum. (Avar taṉakku vēṟu kaṭavuḷ iruppatākak kūṟukiṟārē!) Ivviṣayattil niccayamāka avar poy colvatākavē nāṉ eṇṇukiṟēṉ'' eṉṟu kūṟiṉāṉ
Surah Al-Qasas, Verse 38
وَٱسۡتَكۡبَرَ هُوَ وَجُنُودُهُۥ فِي ٱلۡأَرۡضِ بِغَيۡرِ ٱلۡحَقِّ وَظَنُّوٓاْ أَنَّهُمۡ إِلَيۡنَا لَا يُرۡجَعُونَ
avaṉum avaṉuṭaiya irāṇuvaṅkaḷum niyāyamiṉṟip pūmiyil perumai aṭittaṉar, niccayamāka avarkaḷ nam'miṭam (vicāraṇaikkāka) koṇṭuvarappaṭa māṭṭārkaḷ eṉṟum eṇṇik koṇṭaṉar
Surah Al-Qasas, Verse 39
فَأَخَذۡنَٰهُ وَجُنُودَهُۥ فَنَبَذۡنَٰهُمۡ فِي ٱلۡيَمِّۖ فَٱنظُرۡ كَيۡفَ كَانَ عَٰقِبَةُ ٱلظَّـٰلِمِينَ
Ātalāl, nām avaṉaiyum avaṉuṭaiya irāṇuvaṅkaḷaiyum piṭittu avarkaḷai kaṭalil eṟintu (mūḻkaṭittu) viṭṭōm. (Napiyē!) Ivvakkiramakkārarkaḷiṉ muṭivu evvāṟāyiṟṟu eṉpatai nīr kavaṉippīrāka
Surah Al-Qasas, Verse 40
وَجَعَلۡنَٰهُمۡ أَئِمَّةٗ يَدۡعُونَ إِلَى ٱلنَّارِۖ وَيَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِ لَا يُنصَرُونَ
(avarkaḷ ivvulakattil iruntavarai maṉitarkaḷai) narakattiṟku aḻaikkakkūṭiya talaivarkaḷākavē avarkaḷai ākkivaittōm. Maṟumai nāḷilō avarkaḷukku ettakaiya utaviyum kiṭaikkātu
Surah Al-Qasas, Verse 41
وَأَتۡبَعۡنَٰهُمۡ فِي هَٰذِهِ ٱلدُّنۡيَا لَعۡنَةٗۖ وَيَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِ هُم مِّنَ ٱلۡمَقۡبُوحِينَ
ivvulakil nam cāpam avarkaḷaip piṉpaṟṟumpaṭi ceytōm. Maṟumai nāḷilō avarkaḷuṭaiya nilaimai mikka kēṭāṉatākavē irukkum
Surah Al-Qasas, Verse 42
وَلَقَدۡ ءَاتَيۡنَا مُوسَى ٱلۡكِتَٰبَ مِنۢ بَعۡدِ مَآ أَهۡلَكۡنَا ٱلۡقُرُونَ ٱلۡأُولَىٰ بَصَآئِرَ لِلنَّاسِ وَهُدٗى وَرَحۡمَةٗ لَّعَلَّهُمۡ يَتَذَكَّرُونَ
(avarkaḷukku) muṉṉirunta vakuppārkaḷaiyum nām aḻittuviṭṭa piṉṉar (avarkaḷuṭaiya vētaṅkaḷum aḻintu viṭṭataṉāl) niccayamāka nām mūsāvukku vētattaik koṭuttōm. Atu maṉitarkaḷukku nalla paṭippiṉai tarakkūṭiyatākavum, nērāṉa vaḻiyākavum, aruḷākavum iruntatu. Avarkaḷ (itaik koṇṭu) nalluṇarcci peṟuvārkaḷāka
Surah Al-Qasas, Verse 43
وَمَا كُنتَ بِجَانِبِ ٱلۡغَرۡبِيِّ إِذۡ قَضَيۡنَآ إِلَىٰ مُوسَى ٱلۡأَمۡرَ وَمَا كُنتَ مِنَ ٱلشَّـٰهِدِينَ
(napiyē! Tūr sīṉāy eṉṉum malaiyil) nām mūsāvukkuk (kaṟpalakaiyil eḻutappaṭṭa) kaṭṭaḷaikaḷai vitittapōtu nīr ataṉ mēṟkut ticaiyilum irukkavillai. Ataip pārttuk koṇṭiruntavarkaḷilum nīr irukkavillai
Surah Al-Qasas, Verse 44
وَلَٰكِنَّآ أَنشَأۡنَا قُرُونٗا فَتَطَاوَلَ عَلَيۡهِمُ ٱلۡعُمُرُۚ وَمَا كُنتَ ثَاوِيٗا فِيٓ أَهۡلِ مَدۡيَنَ تَتۡلُواْ عَلَيۡهِمۡ ءَايَٰتِنَا وَلَٰكِنَّا كُنَّا مُرۡسِلِينَ
Eṉiṉum, (avarkaḷukkup piṉṉar) ettaṉaiyō vakuppiṉarai nām uṟpatti ceytōm. Avarkaḷ ceṉṟum nīṇṭa kālam ākiviṭṭatu. (Avvāṟiruntum mūsāvaip paṟṟiya ivvaḷavu uṇmaiyāṉa carittirattai nīr kūṟuvatellām iṟaivaṉāl umakku aṟivikkappaṭṭatāltāṉ eṉṟu ivarkaḷ aṟintukoḷḷa vēṇṭāmā?) Mēlum, (napiyē!) Matyaṉ vācikaḷiṭamum nīr taṅkiyirukkavillai. (Avvāṟiruntum avarkaḷaip paṟṟiya) nam vacaṉaṅkaḷai nīr ivarkaḷukku ōtik kāṇpikkiṟīr. Ākavē, niccayamāka nām um'mai nam tūtarkaḷil oruvarākavē aṉuppivaittirukkiṟōm. (Nam vahyi mūlam kiṭaitta viṣayaṅkaḷaiyē nīr avarkaḷukku aṟivikkiṟīr)
Surah Al-Qasas, Verse 45
وَمَا كُنتَ بِجَانِبِ ٱلطُّورِ إِذۡ نَادَيۡنَا وَلَٰكِن رَّحۡمَةٗ مِّن رَّبِّكَ لِتُنذِرَ قَوۡمٗا مَّآ أَتَىٰهُم مِّن نَّذِيرٖ مِّن قَبۡلِكَ لَعَلَّهُمۡ يَتَذَكَّرُونَ
mēlum, (tūr sīṉāy eṉṉum malaikku mūsāvai) nām aḻaitta poḻutu (antat) tūr (eṉṉum) malaiyiṉ arukilum nīr irukkavillai. Eṉiṉum, umakku muṉṉar (namatu) tūtar oruvarumē varāta (inta) makkaḷukku nīr accamūṭṭi eccarikkai ceyyum poruṭṭē umatu iṟaivaṉiṉ aruḷāl (ivviṣayam umakku aṟivikkappaṭṭatu). Avarkaḷ (itaik koṇṭu) nalluṇarcci peṟuvārkaḷāka
Surah Al-Qasas, Verse 46
وَلَوۡلَآ أَن تُصِيبَهُم مُّصِيبَةُۢ بِمَا قَدَّمَتۡ أَيۡدِيهِمۡ فَيَقُولُواْ رَبَّنَا لَوۡلَآ أَرۡسَلۡتَ إِلَيۡنَا رَسُولٗا فَنَتَّبِعَ ءَايَٰتِكَ وَنَكُونَ مِنَ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ
(napiyē! Umatu makkaḷākiya) ivarkaḷiṉ kaikaḷ ceyta (tīya) ceyaliṉ kāraṇamāka ivarkaḷai oru vētaṉai vantaṭaiyum camayattil ‘‘eṅkaḷ iṟaivaṉē! Eṅkaḷiṭam oru tūtarai aṉuppi vaikka vēṇṭāmā? (Avvāṟu nī aṉuppiyiruntāl) uṉ vacaṉaṅkaḷai nāṅkaḷ piṉpaṟṟi (uṉṉai) nampikkai koṇṭiruppōmē'' eṉṟu kūṟātirukkum poruṭṭē (um'mai nam tūtarāka ivarkaḷiṭam aṉuppivaittōm)
Surah Al-Qasas, Verse 47
فَلَمَّا جَآءَهُمُ ٱلۡحَقُّ مِنۡ عِندِنَا قَالُواْ لَوۡلَآ أُوتِيَ مِثۡلَ مَآ أُوتِيَ مُوسَىٰٓۚ أَوَلَمۡ يَكۡفُرُواْ بِمَآ أُوتِيَ مُوسَىٰ مِن قَبۡلُۖ قَالُواْ سِحۡرَانِ تَظَٰهَرَا وَقَالُوٓاْ إِنَّا بِكُلّٖ كَٰفِرُونَ
Eṉiṉum, ittakaiya uṇmai (viṣayaṅkaḷaiyuṭaiya cattiya vētam) nam'miṭamiruntu ivarkaḷiṭam vanta camayattil (itai nampikkai koḷvataṟkup patilāka) ivarkaḷ ‘‘mūsāvukku koṭukkappaṭṭa aṟputaṅkaḷaip pōl ivarukkum koṭukkappaṭa vēṇṭāmā?'' Eṉṟu kūṟukiṉṟaṉar. (Eṉṉē!) Itaṟku muṉṉar mūsāvukkuk koṭukkappaṭṭa aṟputaṅkaḷaiyum ivar(kaḷiṉ mūtātai)kaḷ nirākarittu viṭavillaiyā? ‘‘ (Mūsāvum, hārūṉum) oruvarukkoruvar utavi ceytukoḷḷum cūṉiyakkārarkaḷ eṉṟu ivarkaḷ kūṟiyatuṭaṉ, niccayamāka nāṅkaḷ ivviruvaraiyum nirākarittu viṭṭōm'' eṉṟum kūṟiṉārkaḷ
Surah Al-Qasas, Verse 48
قُلۡ فَأۡتُواْ بِكِتَٰبٖ مِّنۡ عِندِ ٱللَّهِ هُوَ أَهۡدَىٰ مِنۡهُمَآ أَتَّبِعۡهُ إِن كُنتُمۡ صَٰدِقِينَ
ākavē, (napiyē! Avarkaḷai nōkki) ‘‘meyyākavē nīṅkaḷ uṇmai colpavarkaḷāka iruntāl, allāhviṭamiruntu vanta vētaṅkaḷil (mūsāvuṭaiya vētam, iṉṉum tiru kur'āṉ ākiya) ivviraṇṭaiyum viṭa nērāṉa vaḻiyai aṟivikkakkūṭiya oru vētattai nīṅkaḷ koṇṭu vāruṅkaḷ. Nāṉum ataip piṉpaṟṟukiṟēṉ'' eṉṟu kūṟuvīrāka
Surah Al-Qasas, Verse 49
فَإِن لَّمۡ يَسۡتَجِيبُواْ لَكَ فَٱعۡلَمۡ أَنَّمَا يَتَّبِعُونَ أَهۡوَآءَهُمۡۚ وَمَنۡ أَضَلُّ مِمَّنِ ٱتَّبَعَ هَوَىٰهُ بِغَيۡرِ هُدٗى مِّنَ ٱللَّهِۚ إِنَّ ٱللَّهَ لَا يَهۡدِي ٱلۡقَوۡمَ ٱلظَّـٰلِمِينَ
umakku avarkaḷ patil collāviṭil, niccayamāka avarkaḷ taṅkaḷ carīra iccaiyaiyē piṉpaṟṟukiṟārkaḷ eṉṟu uṟutiyāka nīr aṟintu koḷvīrāka. Allāhvuṭaiya nērāṉa vaḻiyai tavirttu viṭṭut taṉ carīra iccaiyaip piṉpaṟṟupavaṉai viṭa vaḻikeṭṭavaṉ evaṉumuṇṭō! Niccayamāka allāh (ittakaiya) aniyāyakkāra makkaḷai nērāṉa vaḻiyil celuttuvatillai
Surah Al-Qasas, Verse 50
۞وَلَقَدۡ وَصَّلۡنَا لَهُمُ ٱلۡقَوۡلَ لَعَلَّهُمۡ يَتَذَكَّرُونَ
avarkaḷ nalluṇarcci peṟum poruṭṭu nam vacaṉattai mēṉmēlum avarkaḷukku (iṟakki)c cērppittē vantōm
Surah Al-Qasas, Verse 51
ٱلَّذِينَ ءَاتَيۡنَٰهُمُ ٱلۡكِتَٰبَ مِن قَبۡلِهِۦ هُم بِهِۦ يُؤۡمِنُونَ
ākavē, itaṟku muṉṉar evarkaḷukku nām (nam) vētattaik koṭuttōmō, avarkaḷ itai uṇmaiyākavē nampikkai koḷkiṟārkaḷ
Surah Al-Qasas, Verse 52
وَإِذَا يُتۡلَىٰ عَلَيۡهِمۡ قَالُوٓاْ ءَامَنَّا بِهِۦٓ إِنَّهُ ٱلۡحَقُّ مِن رَّبِّنَآ إِنَّا كُنَّا مِن قَبۡلِهِۦ مُسۡلِمِينَ
Avarkaḷ mītu (ivvētam) ōtik kāṇpikkappaṭṭāl ataṟkavarkaḷ ‘‘itai nāṅkaḷ nampikkai koṇṭōm. Niccayamāka itu eṅkaḷ iṟaivaṉiṭamiruntu vanta uṇmai(yāṉa vētam)tāṉ. Itaṟku muṉṉatākavē niccayamāka nāṅkaḷ itai (eṅkaḷ vētattiṉ mūlam aṟintu) ēṟṟuk koṇṭirukkiṟōm'' eṉṟu kūṟuvārkaḷ
Surah Al-Qasas, Verse 53
أُوْلَـٰٓئِكَ يُؤۡتَوۡنَ أَجۡرَهُم مَّرَّتَيۡنِ بِمَا صَبَرُواْ وَيَدۡرَءُونَ بِٱلۡحَسَنَةِ ٱلسَّيِّئَةَ وَمِمَّا رَزَقۡنَٰهُمۡ يُنفِقُونَ
ivarkaḷ uṟutiyāka iruntataṉ kāraṇattāl, iraṇṭu taṭavaikaḷ avarkaḷukku (naṟ)kūli koṭukkappaṭum. Ivarkaḷ, tīya kāriyaṅkaḷai naṉmaiyaik koṇṭē taṭuttuk koḷvārkaḷ. Nām avarkaḷukku aḷittavaṟṟil iruntu avarkaḷ tāṉamum ceyvārkaḷ
Surah Al-Qasas, Verse 54
وَإِذَا سَمِعُواْ ٱللَّغۡوَ أَعۡرَضُواْ عَنۡهُ وَقَالُواْ لَنَآ أَعۡمَٰلُنَا وَلَكُمۡ أَعۡمَٰلُكُمۡ سَلَٰمٌ عَلَيۡكُمۡ لَا نَبۡتَغِي ٱلۡجَٰهِلِينَ
mēlum, avarkaḷ vīṇāṉa vārttaikaḷaik kēḷviyuṟṟāl (atil campantappaṭātu) ataip puṟakkaṇittu viṭṭu ‘‘eṅkaḷ kāriyaṅkaḷ eṅkaḷukkum, uṅkaḷ kāriyaṅkaḷ uṅkaḷukkum (periyatu). Uṅkaḷukku ‘salām.' Aṟiyātavarkaḷai (avarkaḷiṭam tarkkikka) nāṅkaḷ virumpuvatillai'' eṉṟu kūṟuvārkaḷ
Surah Al-Qasas, Verse 55
إِنَّكَ لَا تَهۡدِي مَنۡ أَحۡبَبۡتَ وَلَٰكِنَّ ٱللَّهَ يَهۡدِي مَن يَشَآءُۚ وَهُوَ أَعۡلَمُ بِٱلۡمُهۡتَدِينَ
(napiyē!) Niccayamāka ivarkaḷil nīr virumpiyavarkaḷai nērāṉa vaḻiyil celutta um'māl muṭiyātu. Eṉiṉum allāh, tāṉ virumpiyavarkaḷai(ttāṉ) nērāṉa vaḻiyil celuttukiṟāṉ. Nērāṉa vaḻiyil cellat takutiyuṭaiyavar yār eṉpatai avaṉē naṉkaṟivāṉ
Surah Al-Qasas, Verse 56
وَقَالُوٓاْ إِن نَّتَّبِعِ ٱلۡهُدَىٰ مَعَكَ نُتَخَطَّفۡ مِنۡ أَرۡضِنَآۚ أَوَلَمۡ نُمَكِّن لَّهُمۡ حَرَمًا ءَامِنٗا يُجۡبَىٰٓ إِلَيۡهِ ثَمَرَٰتُ كُلِّ شَيۡءٖ رِّزۡقٗا مِّن لَّدُنَّا وَلَٰكِنَّ أَكۡثَرَهُمۡ لَا يَعۡلَمُونَ
(napiyē! Makkāvācikaḷāṉa) ivarkaḷ (um'mai nōkki) ‘‘nāṅkaḷ um'muṭaṉ inta kur'āṉaip piṉpaṟṟiṉāl, eṅkaḷ ūril irunta nāṅkaḷ (iṟāyñcit) tūkkic cellappaṭṭu viṭuvōm'' eṉṟu kūṟukiṉṟaṉar. (Ivarkaḷ cintikka vēṇṭāmā?) Apayamaḷikkum mikka kaṇṇiyamāṉa iṭattil (ivarkaḷ vacittirukka) ivarkaḷukku nām vacati aḷikkavillaiyā? Ovvoru kaṉivarkkamum uṇavāka nam'miṭamiruntu aṅku vantu kuvintu koṇṭē irukkiṟatu. Eṉiṉum, ivarkaḷil perumpālāṉavarkaḷ (itaṉ naṉṟiyai) aṟiya māṭṭārkaḷ
Surah Al-Qasas, Verse 57
وَكَمۡ أَهۡلَكۡنَا مِن قَرۡيَةِۭ بَطِرَتۡ مَعِيشَتَهَاۖ فَتِلۡكَ مَسَٰكِنُهُمۡ لَمۡ تُسۡكَن مِّنۢ بَعۡدِهِمۡ إِلَّا قَلِيلٗاۖ وَكُنَّا نَحۡنُ ٱلۡوَٰرِثِينَ
(Ivarkaḷaip pōṉṟu) taṉ vāḻkkait tarattāl koḻuttut timir piṭitta ettaṉaiyō ūrārkaḷai nām aḻittirukkiṟōm. Itō! (Pāruṅkaḷ.) Ivai aṉaittum avarkaḷ vacittirunta iṭaṅkaḷtāṉ. Coṟpa iṭaṅkaḷait tavira avaṟṟil pala avarkaḷukkup piṉṉar vacikkappaṭavillai. Nāmtāṉ (avaṟṟukku) vāricukaḷāka irukkiṟōm
Surah Al-Qasas, Verse 58
وَمَا كَانَ رَبُّكَ مُهۡلِكَ ٱلۡقُرَىٰ حَتَّىٰ يَبۡعَثَ فِيٓ أُمِّهَا رَسُولٗا يَتۡلُواْ عَلَيۡهِمۡ ءَايَٰتِنَاۚ وَمَا كُنَّا مُهۡلِكِي ٱلۡقُرَىٰٓ إِلَّا وَأَهۡلُهَا ظَٰلِمُونَ
(napiyē!) Umatu iṟaivaṉ (taṉ) tūtarai (makkaḷiṉ) talai nakaraṅkaḷukku aṉuppi, avarkaḷukku nam vacaṉaṅkaḷai avar ōtik kāṇpikkāta varai evvūrāraiyum aḻippatillai. Enta ūrāraiyum avarkaḷ aniyāyam ceytu koṇṭirukkum nilaiyilēyē tavira nām aḻikkavillai
Surah Al-Qasas, Verse 59
وَمَآ أُوتِيتُم مِّن شَيۡءٖ فَمَتَٰعُ ٱلۡحَيَوٰةِ ٱلدُّنۡيَا وَزِينَتُهَاۚ وَمَا عِندَ ٱللَّهِ خَيۡرٞ وَأَبۡقَىٰٓۚ أَفَلَا تَعۡقِلُونَ
(napiyē! Kūṟuvīrāka:) Uṅkaḷukkuk koṭukkappaṭṭiruppavai ellām ivvulaka vāḻkkaiyiluḷḷa aṟpa cukamum, ataṉuṭaiya alaṅkāramumtāṉ. (Eṉiṉum,) allāh viṭattil iruppavaiyō mikka mēlāṉavaiyum nilaiyāṉavaiyum ākum. Itai nīṅkaḷ aṟintu koḷḷa vēṇṭāmā
Surah Al-Qasas, Verse 60
أَفَمَن وَعَدۡنَٰهُ وَعۡدًا حَسَنٗا فَهُوَ لَٰقِيهِ كَمَن مَّتَّعۡنَٰهُ مَتَٰعَ ٱلۡحَيَوٰةِ ٱلدُّنۡيَا ثُمَّ هُوَ يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِ مِنَ ٱلۡمُحۡضَرِينَ
evaṉukku nām (maṟumaiyil) naṉmai taruvatāka vākkaḷittu atai avaṉ aṭaiyakkūṭiyavaṉākavum irukkiṟāṉō avaṉ, evaṉukku nām ivvulakattil aṟpa cukattai aṉupavikkumpaṭi viṭṭuvaittup piṉṉar maṟumaiyil (ataṟkuk kaṇakkuk koṭukkumpaṭi) nam'miṭam piṭittuk koṇṭu varappaṭuvāṉō avaṉaip pōlāvāṉā? (Ivviruvarum camamāka māṭṭārkaḷ)
Surah Al-Qasas, Verse 61
وَيَوۡمَ يُنَادِيهِمۡ فَيَقُولُ أَيۡنَ شُرَكَآءِيَ ٱلَّذِينَ كُنتُمۡ تَزۡعُمُونَ
(iṟaivaṉ) avarkaḷai (vicāraṇaikkāka) aḻaikkum nāḷil (avarkaḷai nōkki ‘‘poyyāṉa teyvaṅkaḷai) eṉakku iṇaiyāṉavai eṉṟu nīṅkaḷ eṇṇik koṇṭiruntīrkaḷē! Avai eṅkē?'' Eṉṟu kēṭpāṉ
Surah Al-Qasas, Verse 62
قَالَ ٱلَّذِينَ حَقَّ عَلَيۡهِمُ ٱلۡقَوۡلُ رَبَّنَا هَـٰٓؤُلَآءِ ٱلَّذِينَ أَغۡوَيۡنَآ أَغۡوَيۡنَٰهُمۡ كَمَا غَوَيۡنَاۖ تَبَرَّأۡنَآ إِلَيۡكَۖ مَا كَانُوٓاْ إِيَّانَا يَعۡبُدُونَ
(Iṇaivaikkumpaṭi ceytu vaḻikeṭuttavarkaḷil) evarkaḷ mītu nam taṇṭaṉai vitikkappaṭṭu viṭṭatō avarkaḷ (iṟaivaṉai nōkki) ‘‘eṅkaḷ iṟaivaṉē! Nāṅkaḷ vaḻi keṭuttavarkaḷ ivarkaḷtāṉ. (Eṉiṉum, evaruṭaiya nirppantamumiṉṟi) evvāṟu nāṅkaḷ vaḻi keṭṭōmō avvāṟē ivarkaḷaiyum (evvita nirppantamumiṉṟiyē) vaḻi keṭuttōm. Ātalāl, uṉṉiṭam (avarkaḷuṭaiya poṟuppiliruntu) nāṅkaḷ vilakik koḷkiṟōm. Avarkaḷ eṅkaḷai vaṇaṅkik koṇṭirukkavum illai'' eṉṟu kūṟuvārkaḷ
Surah Al-Qasas, Verse 63
وَقِيلَ ٱدۡعُواْ شُرَكَآءَكُمۡ فَدَعَوۡهُمۡ فَلَمۡ يَسۡتَجِيبُواْ لَهُمۡ وَرَأَوُاْ ٱلۡعَذَابَۚ لَوۡ أَنَّهُمۡ كَانُواْ يَهۡتَدُونَ
piṉṉar, taṅkaḷ poyyāṉa teyvaṅkaḷai (utavikku) aḻaikkum paṭi avarkaḷukkuk kūṟappaṭṭu, avvāṟē avarkaḷ avaṟṟaiyum aḻaippārkaḷ. Eṉiṉum, avai ivarkaḷukku (vāy tiṟantu) patilum koṭukkā. (Ataṟkuḷḷāka) ivarkaḷ taṅkaḷ vētaṉaiyaik kaṇṭu koḷvārkaḷ. Ivarkaḷ nērāṉa vaḻiyil ceṉṟiruntāl (ikkatikku āḷākiyirukka māṭṭārkaḷ)
Surah Al-Qasas, Verse 64
وَيَوۡمَ يُنَادِيهِمۡ فَيَقُولُ مَاذَآ أَجَبۡتُمُ ٱلۡمُرۡسَلِينَ
avarkaḷ (vicāraṇaikkāka) aḻaikkappaṭum nāḷil, (avarkaḷai nōkki, nērāṉa vaḻiyil aḻaikka uṅkaḷiṭam vanta nam) tūtarkaḷukku nīṅkaḷ eṉṉa patil kūṟiṉīrkaḷ?'' Eṉṟu kēṭkappaṭum
Surah Al-Qasas, Verse 65
فَعَمِيَتۡ عَلَيۡهِمُ ٱلۡأَنۢبَآءُ يَوۡمَئِذٖ فَهُمۡ لَا يَتَسَآءَلُونَ
annērattil ellā viṣayaṅkaḷaiyum avarkaḷ maṟantu taṭumāṟi (etaip paṟṟiyum) oruvar oruvaraik kēṭka caktiyaṟṟup pōvārkaḷ
Surah Al-Qasas, Verse 66
فَأَمَّا مَن تَابَ وَءَامَنَ وَعَمِلَ صَٰلِحٗا فَعَسَىٰٓ أَن يَكُونَ مِنَ ٱلۡمُفۡلِحِينَ
eṉiṉum, (ivarkaḷil) evarkaḷ kaicētappaṭṭu (pāvattil iruntu) vilaki, maṉṉippuk kōri, nampikkai koṇṭu naṟceyalkaḷaic ceykiṟārkaḷō avarkaḷ veṟṟi aṭaintavarkaḷil cērntu viṭuvārkaḷ
Surah Al-Qasas, Verse 67
وَرَبُّكَ يَخۡلُقُ مَا يَشَآءُ وَيَخۡتَارُۗ مَا كَانَ لَهُمُ ٱلۡخِيَرَةُۚ سُبۡحَٰنَ ٱللَّهِ وَتَعَٰلَىٰ عَمَّا يُشۡرِكُونَ
(Napiyē!) Umatu iṟaivaṉ, tāṉ virumpiyavarkaḷai paṭaittu(t taṉ tūtukkāka avarkaḷil) tāṉ virumpiyavarkaḷait tērnteṭukkiṟāṉ. (Avvāṟu tūtarait) tērnteṭuppatil ivarkaḷukku ettakaiya urimaiyum illai. Ivarkaḷ iṇai vaippavaṟṟiliruntu allāh mikka uyarntavaṉum paricuttamāṉavaṉum āvāṉ
Surah Al-Qasas, Verse 68
وَرَبُّكَ يَعۡلَمُ مَا تُكِنُّ صُدُورُهُمۡ وَمَا يُعۡلِنُونَ
umatu iṟaivaṉ avarkaḷuṭaiya uḷḷaṅkaḷ maṟaittu vaittiruppataiyum (ataṟku māṟāka) avarkaḷ veḷiyiṭuvataiyum naṉkaṟivāṉ
Surah Al-Qasas, Verse 69
وَهُوَ ٱللَّهُ لَآ إِلَٰهَ إِلَّا هُوَۖ لَهُ ٱلۡحَمۡدُ فِي ٱلۡأُولَىٰ وَٱلۡأٓخِرَةِۖ وَلَهُ ٱلۡحُكۡمُ وَإِلَيۡهِ تُرۡجَعُونَ
avaṉtāṉ allāh; avaṉaittavira vaṇakkattiṟkuriya iṟaivaṉ illavē illai. Im'maiyilum, maṟumaiyilum pukaḻ aṉaittum avaṉukkē uriyaṉa! (Maṟumaiyil tīrppu kūṟum) atikāramum avaṉukkē uriyatu! Ātalāl, (maṟumaiyil) nīṅkaḷ (aṉaivarum) avaṉiṭamē koṇṭuvarappaṭuvīrkaḷ
Surah Al-Qasas, Verse 70
قُلۡ أَرَءَيۡتُمۡ إِن جَعَلَ ٱللَّهُ عَلَيۡكُمُ ٱلَّيۡلَ سَرۡمَدًا إِلَىٰ يَوۡمِ ٱلۡقِيَٰمَةِ مَنۡ إِلَٰهٌ غَيۡرُ ٱللَّهِ يَأۡتِيكُم بِضِيَآءٍۚ أَفَلَا تَسۡمَعُونَ
(napiyē!) Nīr kēṭpīrāka: ‘‘Iravai maṟumai nāḷ varai uṅkaḷ mītu nīṇṭirukkumpaṭi allāh ceytu viṭṭāl, uṅkaḷukku(p pakaliṉ) veḷiccattaik koṇṭuvarakkūṭiya iṟaivaṉ allāhvaiyaṉṟi vēṟu oruvaṉ irukkiṟāṉā?'' (Ikkēḷviyai) nīṅkaḷ ceviyuṟa vēṇṭāmā
Surah Al-Qasas, Verse 71
قُلۡ أَرَءَيۡتُمۡ إِن جَعَلَ ٱللَّهُ عَلَيۡكُمُ ٱلنَّهَارَ سَرۡمَدًا إِلَىٰ يَوۡمِ ٱلۡقِيَٰمَةِ مَنۡ إِلَٰهٌ غَيۡرُ ٱللَّهِ يَأۡتِيكُم بِلَيۡلٖ تَسۡكُنُونَ فِيهِۚ أَفَلَا تُبۡصِرُونَ
(mēlum napiyē!) Nīr kēṭpīrāka: ‘‘Pakalai iṟuti nāḷ varai uṅkaḷukku nīṇṭirukkumpaṭi allāh ceytu viṭṭāl, nīṅkaḷ iḷaippāṟakkūṭiya iravai uṅkaḷukkuk koṇṭu varakkūṭiya iṟaivaṉ allāhvaiyaṉṟi vēṟoruvaṉ irukkiṟāṉā?'' (Itai) nīṅkaḷ (paṭippiṉai peṟum kaṇkoṇṭu) pārkka vēṇṭāmā
Surah Al-Qasas, Verse 72
وَمِن رَّحۡمَتِهِۦ جَعَلَ لَكُمُ ٱلَّيۡلَ وَٱلنَّهَارَ لِتَسۡكُنُواْ فِيهِ وَلِتَبۡتَغُواْ مِن فَضۡلِهِۦ وَلَعَلَّكُمۡ تَشۡكُرُونَ
(avvāṟiṉṟi) nīṅkaḷ iḷaippāṟuvataṟku iravaiyum (pala iṭaṅkaḷukkuc ceṉṟu vāḻkkaikkut tēvaiyāṉa) avaṉuṭaiya aruḷai nīṅkaḷ tēṭik koḷḷum poruṭṭu pakalaiyum uṅkaḷukku avaṉ ēṟpaṭutti iruppataṟku avaṉuṭaiya aruḷtāṉ kāraṇam. Itaṟku nīṅkaḷ avaṉukku naṉṟi celuttuvīrkaḷāka
Surah Al-Qasas, Verse 73
وَيَوۡمَ يُنَادِيهِمۡ فَيَقُولُ أَيۡنَ شُرَكَآءِيَ ٱلَّذِينَ كُنتُمۡ تَزۡعُمُونَ
(Napiyē!) Allāh avarkaḷai (vicāraṇaikkāka) aḻaittu, ‘‘eṉakku iṇaiyāṉavai eṉṟu nīṅkaḷ eṇṇik koṇṭiruntīrkaḷē avai eṅkē?'' Eṉṟu kēṭkum nāḷai avarkaḷukku ñāpakamūṭṭuvīrāka
Surah Al-Qasas, Verse 74
وَنَزَعۡنَا مِن كُلِّ أُمَّةٖ شَهِيدٗا فَقُلۡنَا هَاتُواْ بُرۡهَٰنَكُمۡ فَعَلِمُوٓاْ أَنَّ ٱلۡحَقَّ لِلَّهِ وَضَلَّ عَنۡهُم مَّا كَانُواْ يَفۡتَرُونَ
ovvoru vakuppāriliruntum (nam tūtarkaḷai) avarkaḷukku etirāṉa cāṭcikaḷāka aḻaittuk koṇṭu (avarkaḷai nōkki ‘‘eṉṉaiyaṉṟi piṟa paṭaippukaḷai teyvaṅkaḷeṉa nīṅkaḷ kūṟik koṇṭiruntīrkaḷē) ataṟkuriya uṅkaḷ attāṭcikaḷaik koṇṭu vāruṅkaḷ'' eṉṟu nām kūṟum camayattil, avarkaḷ poyyākak kūṟik koṇṭirunta teyvaṅkaḷellām maṟaintu, uṇmai(yāṉa iṟait taṉmai) allāh oruvaṉukkē urittāṉateṉpatai avarkaḷ tiṭṭamāka aṟintu koḷvārkaḷ
Surah Al-Qasas, Verse 75
۞إِنَّ قَٰرُونَ كَانَ مِن قَوۡمِ مُوسَىٰ فَبَغَىٰ عَلَيۡهِمۡۖ وَءَاتَيۡنَٰهُ مِنَ ٱلۡكُنُوزِ مَآ إِنَّ مَفَاتِحَهُۥ لَتَنُوٓأُ بِٱلۡعُصۡبَةِ أُوْلِي ٱلۡقُوَّةِ إِذۡ قَالَ لَهُۥ قَوۡمُهُۥ لَا تَفۡرَحۡۖ إِنَّ ٱللَّهَ لَا يُحِبُّ ٱلۡفَرِحِينَ
kārūṉ (eṉpavaṉ) mūsāvuṭaiya camutāyattil uḷḷavaṉāka iruntāṉ. Eṉiṉum, avarkaḷ mītu avaṉ aniyāyaṅkaḷ ceyyat talaippaṭṭāṉ. Ērāḷamāṉa pokkiṣaṅkaḷai nām avaṉukkuk koṭuttiruntōm. Avaṟṟiṉ cāvikaḷai māttiram palacālikaḷāṉa ettaṉaiyō pērkaḷ mikka ciramattōṭu cumakka vēṇṭiyiruntatu. (Ittakaiya nilaiyil avaṉai nōkki) avaṉuṭaiya makkaḷ ‘‘nī (karvattuṭaṉ) makiḻcci aṭaiyātē! (Karvam koṇṭu) makiḻpavarkaḷai niccayamāka allāh virumpuvatillai'' eṉṟum
Surah Al-Qasas, Verse 76
وَٱبۡتَغِ فِيمَآ ءَاتَىٰكَ ٱللَّهُ ٱلدَّارَ ٱلۡأٓخِرَةَۖ وَلَا تَنسَ نَصِيبَكَ مِنَ ٱلدُّنۡيَاۖ وَأَحۡسِن كَمَآ أَحۡسَنَ ٱللَّهُ إِلَيۡكَۖ وَلَا تَبۡغِ ٱلۡفَسَادَ فِي ٱلۡأَرۡضِۖ إِنَّ ٱللَّهَ لَا يُحِبُّ ٱلۡمُفۡسِدِينَ
‘‘ (uṉṉiṭam irukkum poruḷkaḷai ellām allāhvē uṉakkuk koṭuttāṉ. Ākavē) allāh uṉakku koṭuttiruppatil (tāṉam ceytu) maṟumai vīṭṭait tēṭikkoḷ. Im'maiyil (tāṉam ceytu nī tēṭik koṇṭatutāṉ) uṉ pākam eṉpatai nī maṟantuviṭātē! Allāh uṉakku(k koṭuttu) utavi ceytavāṟu atai(k koṇṭu piṟarukku) nīyum (tāṉam ceytu) utavi cey. Pūmiyil nī viṣamam ceyya virumpātē! Ēṉeṉṟāl, viṣamikaḷai niccayamāka allāh virumpuvatillai'' eṉṟum kūṟiṉārkaḷ
Surah Al-Qasas, Verse 77
قَالَ إِنَّمَآ أُوتِيتُهُۥ عَلَىٰ عِلۡمٍ عِندِيٓۚ أَوَلَمۡ يَعۡلَمۡ أَنَّ ٱللَّهَ قَدۡ أَهۡلَكَ مِن قَبۡلِهِۦ مِنَ ٱلۡقُرُونِ مَنۡ هُوَ أَشَدُّ مِنۡهُ قُوَّةٗ وَأَكۡثَرُ جَمۡعٗاۚ وَلَا يُسۡـَٔلُ عَن ذُنُوبِهِمُ ٱلۡمُجۡرِمُونَ
Ataṟkavaṉ ‘‘ (eṉṉiṭam irukkum) poruḷkaḷai ellām eṉ conta aṟivi(ṉ tiṟamaiyi)ṉāltāṉ nāṉ aṭaintēṉ. (Itil allāhviṉ aruḷ oṉṟumillai)'' eṉṟu (patil) kūṟiṉāṉ. Ivaṉukku muṉṉirunta kūṭṭattārkaḷil ivaṉaiviṭa palacālikaḷākavum, ivaṉaiviṭa atikap poruḷ uṭaiyavarkaḷākavum irunta ettaṉaiyō pērkaḷai allāh niccayamāka aḻittirukkiṟāṉ eṉpatai ivaṉ aṟiyavillaiyā? Kuṟṟavāḷikaḷiṭam avarkaḷiṉ pāvaṅkaḷaip paṟṟi kēṭkappaṭa māṭṭātu. (Ataṟkuriya taṇṭaṉaiyai avarkaḷ aṭaintē tīruvārkaḷ)
Surah Al-Qasas, Verse 78
فَخَرَجَ عَلَىٰ قَوۡمِهِۦ فِي زِينَتِهِۦۖ قَالَ ٱلَّذِينَ يُرِيدُونَ ٱلۡحَيَوٰةَ ٱلدُّنۡيَا يَٰلَيۡتَ لَنَا مِثۡلَ مَآ أُوتِيَ قَٰرُونُ إِنَّهُۥ لَذُو حَظٍّ عَظِيمٖ
avaṉ (oru nāḷ mikka āṭamparamāṉa) taṉ alaṅkārattuṭaṉ taṉ makkaḷ muṉ ceṉṟāṉ. (Ataik kaṇṇuṟṟavarkaḷil) evarkaḷ ivvulaka vāḻkkaiyai (periteṉa) virumpiyavarkaḷāka iruntārkaḷō avarkaḷ ‘‘kārūṉukku koṭukkappaṭṭatu pōṉṟu namakkum koṭukkappaṭa vēṇṭumē! Niccayamāka avaṉ perum pākkiyavāṉ'' eṉṟu kūṟiṉārkaḷ
Surah Al-Qasas, Verse 79
وَقَالَ ٱلَّذِينَ أُوتُواْ ٱلۡعِلۡمَ وَيۡلَكُمۡ ثَوَابُ ٱللَّهِ خَيۡرٞ لِّمَنۡ ءَامَنَ وَعَمِلَ صَٰلِحٗاۚ وَلَا يُلَقَّىٰهَآ إِلَّا ٱلصَّـٰبِرُونَ
eṉiṉum, avarkaḷil evarkaḷukku meyyāṉa ñāṉam koṭukkappaṭṭiruntatō avarkaḷ (maṟṟavarkaḷai nōkki) ‘‘uṅkaḷukku eṉṉa kēṭu? (Ivvāṟu ēṉ kūṟukiṟīrkaḷ?) Nampikkai koṇṭu naṟceyalkaḷ ceytavarkaḷukku (maṟumaiyil) allāh koṭukkum kūliyō (itai viṭa) evvaḷavō mēlāṉatu. Ataip poṟumaiyāḷarkaḷait tavira (maṟṟa evarum) aṭaiya māṭṭārkaḷ'' eṉṟu kūṟiṉārkaḷ
Surah Al-Qasas, Verse 80
فَخَسَفۡنَا بِهِۦ وَبِدَارِهِ ٱلۡأَرۡضَ فَمَا كَانَ لَهُۥ مِن فِئَةٖ يَنصُرُونَهُۥ مِن دُونِ ٱللَّهِ وَمَا كَانَ مِنَ ٱلۡمُنتَصِرِينَ
avaṉaiyum, avaṉuṭaiya māḷikaiyaiyum pūmiyil coruki viṭṭōm. Allāhvaiyaṉṟi avaṉukku utavi ceyyakkūṭiya kūṭṭattār oruvarum avaṉukku irukkavillai. Allatu avaṉ taṉṉaittāṉē (allāhviṉ piṭiyiliruntu) kāppāṟṟik koḷḷavum muṭiyavillai
Surah Al-Qasas, Verse 81
وَأَصۡبَحَ ٱلَّذِينَ تَمَنَّوۡاْ مَكَانَهُۥ بِٱلۡأَمۡسِ يَقُولُونَ وَيۡكَأَنَّ ٱللَّهَ يَبۡسُطُ ٱلرِّزۡقَ لِمَن يَشَآءُ مِنۡ عِبَادِهِۦ وَيَقۡدِرُۖ لَوۡلَآ أَن مَّنَّ ٱللَّهُ عَلَيۡنَا لَخَسَفَ بِنَاۖ وَيۡكَأَنَّهُۥ لَا يُفۡلِحُ ٱلۡكَٰفِرُونَ
Nēṟṟaiya tiṉam avaṉuṭaiya pataviyai virumpiyavarkaḷellām (avaṉum, avaṉuṭaiya māḷikaiyum pūmiyil corukippōṉataik kaṇṇuṟṟatum tiṭukkiṭṭu nāṇamuṟṟu) eṉṉa nērntatu! Niccayamāka allāh taṉ aṭiyārkaḷil tāṉ virumpiyavarkaḷukku ērāḷamākak koṭukkiṟāṉ; (avaṉ virumpiyavarkaḷukku) kuṟaittum viṭukiṟāṉ eṉṟum, (maṉitaṉuṭaiya cāmarttiyattāl maṭṭum oṉṟum āvatillai eṉṟum) terikiṉṟatē! Allāh nam'mītu aruḷ purintirukkāviṭil avvāṟē nam'maiyum pūmiyil coruki iruppāṉ. (Eṉṟu kūṟiṉar. Piṟaku tiṭukkiṭṭu, nāṇamuṟṟu) eṉṉa nērntatu! Niccayamāka (iṟaivaṉiṉ aruṭkoṭaiyai maṟukkum) naṉṟi keṭṭavarkaḷ veṟṟi aṭaiyavē māṭṭārkaḷ eṉṟu terikiṉṟatē! Eṉṟu kūṟa ārampittārkaḷ
Surah Al-Qasas, Verse 82
تِلۡكَ ٱلدَّارُ ٱلۡأٓخِرَةُ نَجۡعَلُهَا لِلَّذِينَ لَا يُرِيدُونَ عُلُوّٗا فِي ٱلۡأَرۡضِ وَلَا فَسَادٗاۚ وَٱلۡعَٰقِبَةُ لِلۡمُتَّقِينَ
(mikka pākkiyam peṟṟa) maṟumaiyiṉ vīṭṭaiyō, pūmiyil perumaiyaiyum viṣamattaiyum virumpātavarkaḷukkē nām contamākki viṭuvōm. Muṭivāṉa naṟpākkiyam iṟaiyaccam uṭaiyavarkaḷukkuttāṉ uṇṭu
Surah Al-Qasas, Verse 83
مَن جَآءَ بِٱلۡحَسَنَةِ فَلَهُۥ خَيۡرٞ مِّنۡهَاۖ وَمَن جَآءَ بِٱلسَّيِّئَةِ فَلَا يُجۡزَى ٱلَّذِينَ عَمِلُواْ ٱلسَّيِّـَٔاتِ إِلَّا مَا كَانُواْ يَعۡمَلُونَ
(uṅkaḷil) evarēṉum oru naṉmaiyai(c ceytāl, avarukku ataiviṭa mēlāṉa kūliyē kiṭaikkum. Uṅkaḷil evarkaḷ pāvattai ceyvārkaḷō avarkaḷ tāṅkaḷ ceyta pāvaṅkaḷiṉ aḷavē tavira (ataṟkatikamākat) taṇṭikkappaṭa māṭṭārkaḷ
Surah Al-Qasas, Verse 84
إِنَّ ٱلَّذِي فَرَضَ عَلَيۡكَ ٱلۡقُرۡءَانَ لَرَآدُّكَ إِلَىٰ مَعَادٖۚ قُل رَّبِّيٓ أَعۡلَمُ مَن جَآءَ بِٱلۡهُدَىٰ وَمَنۡ هُوَ فِي ضَلَٰلٖ مُّبِينٖ
(napiyē!) Niccayamāka evaṉ inta kur'āṉiṉ kaṭṭaḷaikaḷai um mītu vitittu irukkiṟāṉō avaṉ niccayamāka um'mai (makkāvākiya) umatu illattil tirumpac cērttu vaippāṉ. Ākavē, (napiyē!) Kūṟuvīrāka: Nērāṉa vaḻiyaik koṇṭu vantavar yār? (Atai maṟuttup) pakiraṅkamāṉa vaḻikēṭṭil iruppavar yār? Eṉpatai eṉ iṟaivaṉ naṉkaṟivāṉ
Surah Al-Qasas, Verse 85
وَمَا كُنتَ تَرۡجُوٓاْ أَن يُلۡقَىٰٓ إِلَيۡكَ ٱلۡكِتَٰبُ إِلَّا رَحۡمَةٗ مِّن رَّبِّكَۖ فَلَا تَكُونَنَّ ظَهِيرٗا لِّلۡكَٰفِرِينَ
(Napiyē!) Ivvētam umakkuk koṭukkappaṭum eṉṟu nīr etirpārttirukkavillai. Eṉiṉum umatu iṟaivaṉiṉ aruḷiṉāltāṉ (itu umakku koṭukkappaṭṭatu). Ākavē, niccayamāka nīr nirākarippavarkaḷukku utaviyāka irukka vēṇṭām
Surah Al-Qasas, Verse 86
وَلَا يَصُدُّنَّكَ عَنۡ ءَايَٰتِ ٱللَّهِ بَعۡدَ إِذۡ أُنزِلَتۡ إِلَيۡكَۖ وَٱدۡعُ إِلَىٰ رَبِّكَۖ وَلَا تَكُونَنَّ مِنَ ٱلۡمُشۡرِكِينَ
ivvētam umakku aruḷappaṭṭa piṉ (itiluḷḷa) allāhvuṭaiya vacaṉaṅkaḷi(ṉ pakkam nīr makkaḷai aḻaippati)liruntu avarkaḷ um'mai taṭuttuviṭa vēṇṭām. Ākavē, umatu iṟaivaṉ pakkam (nīr avarkaḷai) aḻaittuk koṇṭēyiruppīrāka. Niccayamāka iṇaivaittu vaṇaṅkupavarkaḷuṭaṉ cērntu viṭa vēṇṭām
Surah Al-Qasas, Verse 87
وَلَا تَدۡعُ مَعَ ٱللَّهِ إِلَٰهًا ءَاخَرَۘ لَآ إِلَٰهَ إِلَّا هُوَۚ كُلُّ شَيۡءٍ هَالِكٌ إِلَّا وَجۡهَهُۥۚ لَهُ ٱلۡحُكۡمُ وَإِلَيۡهِ تُرۡجَعُونَ
(napiyē!) Allāhvuṭaṉ vaṇakkattiṟkuriya vēṟoru kaṭavuḷai nīr aḻaikka vēṇṭām. Avaṉait tavira vaṇakkattiṟkuriya vēṟu kaṭavuḷ illavē illai. Avaṉatu tirumukattait tavira ellā poruḷkaḷum aḻintuviṭak kūṭiyaṉavē. Ellā atikāraṅkaḷum avaṉukkuriyaṉavē. Avaṉiṭamē nīṅkaḷ aṉaivarum koṇṭu varappaṭuvīrkaḷ
Surah Al-Qasas, Verse 88