Surah Al-Ankaboot - Tamil Translation by Abdulhameed Baqavi
الٓمٓ
aliḥp lām mīm
Surah Al-Ankaboot, Verse 1
أَحَسِبَ ٱلنَّاسُ أَن يُتۡرَكُوٓاْ أَن يَقُولُوٓاْ ءَامَنَّا وَهُمۡ لَا يُفۡتَنُونَ
maṉitarkaḷ ‘‘nāṅkaḷ nampikkai koṇṭōm'' eṉṟu kūṟiṉāl (maṭṭum pōtumāṉatu, ataip paṟṟi) avarkaḷ cōtikkappaṭāmal viṭṭu viṭappaṭuvārkaḷ eṉṟu eṇṇik koṇṭirukkiṉṟaṉarā
Surah Al-Ankaboot, Verse 2
وَلَقَدۡ فَتَنَّا ٱلَّذِينَ مِن قَبۡلِهِمۡۖ فَلَيَعۡلَمَنَّ ٱللَّهُ ٱلَّذِينَ صَدَقُواْ وَلَيَعۡلَمَنَّ ٱلۡكَٰذِبِينَ
ivarkaḷukku muṉṉiruntavarkaḷai ellām niccayamāka nām cōtittē irukkiṟōm. Ākavē, (nampikkai koṇṭōm eṉṟu kūṟukiṉṟa) ivarkaḷil uṇmai colpavarkaḷ evarkaḷ eṉpatai niccayamāka allāh (cōtittu) aṟintu koḷvāṉ. (Avvāṟē itil) poy colpavarkaḷ evarkaḷ eṉpataiyum niccayamāka avaṉ (cōtittu) aṟintu koḷvāṉ
Surah Al-Ankaboot, Verse 3
أَمۡ حَسِبَ ٱلَّذِينَ يَعۡمَلُونَ ٱلسَّيِّـَٔاتِ أَن يَسۡبِقُونَاۚ سَآءَ مَا يَحۡكُمُونَ
allatu pāvaṅkaḷaic ceypavarkaḷ (taṇṭaṉai aṭaiyātu) nam'mai viṭṭut tappittuk koḷvārkaḷ eṉṟu eṇṇik koṇṭirukkiṉṟaṉarā? (Avvāṟāyiṉ itaip paṟṟiya) avarkaḷuṭaiya tīrmāṉam makā keṭṭatu
Surah Al-Ankaboot, Verse 4
مَن كَانَ يَرۡجُواْ لِقَآءَ ٱللَّهِ فَإِنَّ أَجَلَ ٱللَّهِ لَأٓتٖۚ وَهُوَ ٱلسَّمِيعُ ٱلۡعَلِيمُ
Evarkaḷ allāhvaic cantippōm eṉa nampukiṟārkaḷō avarkaḷ (ataṟku vēṇṭiya kāriyaṅkaḷaic ceytu koḷḷa vēṇṭiyatu avaciyam. Ēṉeṉṟāl) ataṟkāka allāh ēṟpaṭuttiya tavaṇai niccayamāka vantē tīrum. Avaṉ (aṉaittaiyum) ceviyuṟupavaṉum naṉkaṟintavaṉum āvāṉ
Surah Al-Ankaboot, Verse 5
وَمَن جَٰهَدَ فَإِنَّمَا يُجَٰهِدُ لِنَفۡسِهِۦٓۚ إِنَّ ٱللَّهَ لَغَنِيٌّ عَنِ ٱلۡعَٰلَمِينَ
(allāhvuṭaiya vaḻiyil) evarēṉum kaṭiṉa muyaṟci mēṟkoṇṭāl, niccayamāka avar taṉ nalaṉukkākavē muyaṉṟavarākiṟār. Ēṉeṉṟāl, niccayamāka allāh ulakattāriṉ (utavi) tēvaiyaṟṟavaṉ
Surah Al-Ankaboot, Verse 6
وَٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ لَنُكَفِّرَنَّ عَنۡهُمۡ سَيِّـَٔاتِهِمۡ وَلَنَجۡزِيَنَّهُمۡ أَحۡسَنَ ٱلَّذِي كَانُواْ يَعۡمَلُونَ
ākavē, evarkaḷ nampikkai koṇṭu naṟceyalkaḷaic ceykiṟārkaḷō avarkaḷuṭaiya pāvattiṟku (avaṟṟaip) parikāramākki vaittu avarkaḷ ceytataiviṭa mikka aḻakāṉa kūliyaiyē niccayamāka nām avarkaḷukkuk koṭuppōm
Surah Al-Ankaboot, Verse 7
وَوَصَّيۡنَا ٱلۡإِنسَٰنَ بِوَٰلِدَيۡهِ حُسۡنٗاۖ وَإِن جَٰهَدَاكَ لِتُشۡرِكَ بِي مَا لَيۡسَ لَكَ بِهِۦ عِلۡمٞ فَلَا تُطِعۡهُمَآۚ إِلَيَّ مَرۡجِعُكُمۡ فَأُنَبِّئُكُم بِمَا كُنتُمۡ تَعۡمَلُونَ
tāy tantaikku naṉṟi ceyyumpaṭiyāka nām maṉitaṉukku nallupatēcam ceytirukkiṟōm. (Eṉiṉum, kaṭavuḷ eṉpataṟku) evvita ātāramum illātavaṟṟai eṉakku iṇaiyākkumpaṭi (maṉitaṉē!) Avarkaḷ uṉṉai nirppantittāl (avviṣayattil) nī avarkaḷukku kīḻppaṭiyātē! Eṉṉiṭamē nīṅkaḷ tirumpa vēṇṭiyatirukkiṟatu. Nīṅkaḷ ceytu koṇṭiruntavaṟṟaip paṟṟi (naṉmaiyā tīmaiyā eṉpatai) accamayam nāṉ uṅkaḷukku aṟivittuviṭuvēṉ
Surah Al-Ankaboot, Verse 8
وَٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ لَنُدۡخِلَنَّهُمۡ فِي ٱلصَّـٰلِحِينَ
evarkaḷ nampikkai koṇṭu naṟceyalkaḷaic ceykiṟārkaḷō avarkaḷai niccayamāka nām nallavarkaḷuṭaṉ cērttuviṭuvōm
Surah Al-Ankaboot, Verse 9
وَمِنَ ٱلنَّاسِ مَن يَقُولُ ءَامَنَّا بِٱللَّهِ فَإِذَآ أُوذِيَ فِي ٱللَّهِ جَعَلَ فِتۡنَةَ ٱلنَّاسِ كَعَذَابِ ٱللَّهِۖ وَلَئِن جَآءَ نَصۡرٞ مِّن رَّبِّكَ لَيَقُولُنَّ إِنَّا كُنَّا مَعَكُمۡۚ أَوَلَيۡسَ ٱللَّهُ بِأَعۡلَمَ بِمَا فِي صُدُورِ ٱلۡعَٰلَمِينَ
Maṉitarkaḷil cilar irukkiṉṟaṉar: Avarkaḷ ‘‘nāṅkaḷ allāhvai nampikkai koḷkiṟōm'' eṉṟu kūṟukiṉṟaṉar. Eṉiṉum, avarkaḷukku allāhvuṭaiya vaḻiyil ētum tuṉpam ēṟpaṭṭāl, makkaḷāl ēṟpaṭum attuṉpattai allāhvuṭaiya vētaṉaiyaip pōl (mikap peritāka) ākki (uṅkaḷiṭamiruntu vilaki)k koḷ(ḷa virumpu)kiṉṟaṉar. Uṅkaḷ iṟaivaṉiṭamiruntu uṅkaḷukku oru utavi kiṭaittāl ‘‘niccayamāka nāṅkaḷ uṅkaḷuṭaṉtāṉ iruntōm'' eṉṟu kūṟukiṉṟaṉar. Ulakattāriṉ uḷḷaṅkaḷil uḷḷavaṟṟai allāh naṉku aṟintavaṉāka illaiyā
Surah Al-Ankaboot, Verse 10
وَلَيَعۡلَمَنَّ ٱللَّهُ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَلَيَعۡلَمَنَّ ٱلۡمُنَٰفِقِينَ
ākavē, ivarkaḷil uṇmaiyākavē nampikkai koṇṭavarkaḷ evarkaḷ eṉpatai niccayamāka allāh naṉkaṟivāṉ. (Uḷḷoṉṟu vaittup puṟamoṉṟu pēcum) nayavañcakarkaḷ evarkaḷ eṉpataiyum avaṉ naṉkaṟivāṉ
Surah Al-Ankaboot, Verse 11
وَقَالَ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ لِلَّذِينَ ءَامَنُواْ ٱتَّبِعُواْ سَبِيلَنَا وَلۡنَحۡمِلۡ خَطَٰيَٰكُمۡ وَمَا هُم بِحَٰمِلِينَ مِنۡ خَطَٰيَٰهُم مِّن شَيۡءٍۖ إِنَّهُمۡ لَكَٰذِبُونَ
nirākarippavarkaḷ, nampikkaiyāḷarkaḷai nōkki ‘‘nīṅkaḷ eṅkaḷ vaḻiyaip piṉpaṟṟuṅkaḷ. (Ataṉāl ētum kuṟṟaṅkuṟaikaḷ ēṟpaṭṭāl) uṅkaḷ kuṟṟaṅkaḷai nāṅkaḷ cumantu koḷkiṟōm'' eṉṟu kūṟukiṉṟaṉar. Eṉiṉum, avarkaḷiṉ (nampikkaiyāḷarkaḷiṉ) kuṟṟaṅkaḷiliruntu etaiyumē avarkaḷ (-nirākarippavarkaḷ) cumantukoḷḷa māṭṭārkaḷ. Niccayamāka avarkaḷ poyyarkaḷē
Surah Al-Ankaboot, Verse 12
وَلَيَحۡمِلُنَّ أَثۡقَالَهُمۡ وَأَثۡقَالٗا مَّعَ أَثۡقَالِهِمۡۖ وَلَيُسۡـَٔلُنَّ يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِ عَمَّا كَانُواْ يَفۡتَرُونَ
āyiṉum, avarkaḷ taṅkaḷ pāvac cumaikaḷaiyum iṉṉum taṅkaḷ pāvac cumaikaḷuṭaṉ (maṉitarkaḷai vaḻi keṭutta) pāvaccumaikaḷaiyum niccayamāka cumappārkaḷ. Mēlum, avarkaḷ ivvāṟu poyyākak kaṟpaṉai ceytu kūṟikkoṇṭiruntataip paṟṟiyum niccayamāka avarkaḷ maṟumai nāḷil kēṭkappaṭuvārkaḷ
Surah Al-Ankaboot, Verse 13
وَلَقَدۡ أَرۡسَلۡنَا نُوحًا إِلَىٰ قَوۡمِهِۦ فَلَبِثَ فِيهِمۡ أَلۡفَ سَنَةٍ إِلَّا خَمۡسِينَ عَامٗا فَأَخَذَهُمُ ٱلطُّوفَانُ وَهُمۡ ظَٰلِمُونَ
Nūh napiyai nam tūtarāka avaruṭaiya makkaḷiṭam nām aṉuppi vaittōm. Avar aimpatu kuṟaiya ōrāyiram varuṭaṅkaḷ avarkaḷiṭaiyē iruntār. (Ivvaḷavu kālamiruntum avarai avaruṭaiya makkaḷil cilarait tavira perumpālāṉavarkaḷ nampikkai koḷḷavillai. Ivvāṟu) avarkaḷ aniyāyakkārarkaḷāka iruntataṉāl veḷḷap piraḷayam avarkaḷaip piṭittuk koṇṭatu
Surah Al-Ankaboot, Verse 14
فَأَنجَيۡنَٰهُ وَأَصۡحَٰبَ ٱلسَّفِينَةِ وَجَعَلۡنَٰهَآ ءَايَةٗ لِّلۡعَٰلَمِينَ
eṉiṉum, avaraiyum (avaruṭaiya) kappalil iruntavarkaḷaiyum nām pātukāttuk koṇṭu iccampavattai ulakattārukku nām oru paṭippiṉaiyāka ākkiṉōm
Surah Al-Ankaboot, Verse 15
وَإِبۡرَٰهِيمَ إِذۡ قَالَ لِقَوۡمِهِ ٱعۡبُدُواْ ٱللَّهَ وَٱتَّقُوهُۖ ذَٰلِكُمۡ خَيۡرٞ لَّكُمۡ إِن كُنتُمۡ تَعۡلَمُونَ
ipṟāhīmai (nam tūtarāka avaruṭaiya makkaḷiṭam aṉuppivaitta camayattil) avar taṉ makkaḷai nōkki ‘‘nīṅkaḷ allāh oruvaṉaiyē vaṇaṅki avaṉaiyē nīṅkaḷ añci naṭaṅkaḷ. Nīṅkaḷ cintittup pārttāl ituvē uṅkaḷukku mikka nallatākum'' (eṉpatai aṟintu koḷvīrkaḷ)
Surah Al-Ankaboot, Verse 16
إِنَّمَا تَعۡبُدُونَ مِن دُونِ ٱللَّهِ أَوۡثَٰنٗا وَتَخۡلُقُونَ إِفۡكًاۚ إِنَّ ٱلَّذِينَ تَعۡبُدُونَ مِن دُونِ ٱللَّهِ لَا يَمۡلِكُونَ لَكُمۡ رِزۡقٗا فَٱبۡتَغُواْ عِندَ ٱللَّهِ ٱلرِّزۡقَ وَٱعۡبُدُوهُ وَٱشۡكُرُواْ لَهُۥٓۖ إِلَيۡهِ تُرۡجَعُونَ
tavira, allāhvai aṉṟi cilaikaḷaittāṉ nīṅkaḷ vaṇaṅkukiṟīrkaḷ. Nīṅkaḷ poyyai kaṟpaṉai ceykiṟīrkaḷ. Ēṉeṉṟāl, niccayamāka allāhvaiyaṉṟi nīṅkaḷ vaṇaṅkum ivai uṅkaḷukku uṇavaḷikka ciṟitum caktiyaṟṟavai. Ākavē, (uṅkaḷukku vēṇṭiya) uṇavai allāhviṭamē kōri, ava(ṉ oruva)ṉaiyē vaṇaṅki, avaṉukku naṉṟi celuttiyum vāruṅkaḷ. Avaṉiṭamē nīṅkaḷ koṇṭu cellappaṭuvīrkaḷ'' eṉṟum kūṟiṉār
Surah Al-Ankaboot, Verse 17
وَإِن تُكَذِّبُواْ فَقَدۡ كَذَّبَ أُمَمٞ مِّن قَبۡلِكُمۡۖ وَمَا عَلَى ٱلرَّسُولِ إِلَّا ٱلۡبَلَٰغُ ٱلۡمُبِينُ
(ipṟāhīmē! Makkaḷai nōkki nīr kūṟuvīrāka:) ‘‘Nīṅkaḷ (eṉṉaip) poyyākkiṉāl (ataip paṟṟi eṉakkuk kavalaiyillai. Ēṉeṉṟāl,) uṅkaḷukku muṉṉuḷḷa makkaḷum (taṅkaḷiṭam vanta tūtarkaḷai ivvāṟē) poyyākki irukkiṉṟaṉar. Nam tūtai (makkaḷukku)p pakiraṅkamāka eṭutturaippatait tavira avar(kaḷai nirppantippatu) attūtar mītu kaṭamaiyillai
Surah Al-Ankaboot, Verse 18
أَوَلَمۡ يَرَوۡاْ كَيۡفَ يُبۡدِئُ ٱللَّهُ ٱلۡخَلۡقَ ثُمَّ يُعِيدُهُۥٓۚ إِنَّ ذَٰلِكَ عَلَى ٱللَّهِ يَسِيرٞ
(Oṉṟumillātirunta) paṭaippukaḷai allāh evvāṟu ārampattil veḷiyākkiṉāṉ eṉpatai avarkaḷ pārkkavillaiyā? (Avvāṟē maraṇitta) piṉṉarum avaṟṟai mīḷavaippāṉ. Niccayamāka i(vvāṟu ceyva)tu allāhvukku mikka culapamāṉatē!'' (Eṉṟu kūṟiṉār)
Surah Al-Ankaboot, Verse 19
قُلۡ سِيرُواْ فِي ٱلۡأَرۡضِ فَٱنظُرُواْ كَيۡفَ بَدَأَ ٱلۡخَلۡقَۚ ثُمَّ ٱللَّهُ يُنشِئُ ٱلنَّشۡأَةَ ٱلۡأٓخِرَةَۚ إِنَّ ٱللَّهَ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ قَدِيرٞ
(mēlum, maṉitarkaḷai nōkkik kūṟumpaṭi ipṟāhīmukku kaṭṭaḷaiyiṭṭōm.) Kūṟuvīrāka! Pūmiyil nīṅkaḷ cuṟṟit tirintu pāruṅkaḷ. Ārampattil paṭaippukaḷai evvāṟu uṟpatti ceykiṟāṉ. (Avvāṟē maraṇitta) piṉṉarum allāh (maṟumaiyil) maṟumuṟaiyum uṟpatti ceyvāṉ. Niccayamāka allāh aṉaittiṉ mītum mikka āṟṟaluḷḷavaṉ
Surah Al-Ankaboot, Verse 20
يُعَذِّبُ مَن يَشَآءُ وَيَرۡحَمُ مَن يَشَآءُۖ وَإِلَيۡهِ تُقۡلَبُونَ
avaṉ nāṭiyavarkaḷai vētaṉai ceyvāṉ; avaṉ nāṭiyavarkaḷukku aruḷpurivāṉ. Avaṉaḷavilēyē nīṅkaḷ tiruppappaṭuvīrkaḷ
Surah Al-Ankaboot, Verse 21
وَمَآ أَنتُم بِمُعۡجِزِينَ فِي ٱلۡأَرۡضِ وَلَا فِي ٱلسَّمَآءِۖ وَمَا لَكُم مِّن دُونِ ٱللَّهِ مِن وَلِيّٖ وَلَا نَصِيرٖ
(avaṉ uṅkaḷai vētaṉai ceyya virumpiṉāl) vāṉattilō pūmiyilō (oḷintu koṇṭu) nīṅkaḷ avaṉait tōṟkaṭittuviṭa muṭiyātu. Allāhvaiyaṉṟi uṅkaḷukku oru pātukāvalaṉumillai; utavi ceypavaṉumillai
Surah Al-Ankaboot, Verse 22
وَٱلَّذِينَ كَفَرُواْ بِـَٔايَٰتِ ٱللَّهِ وَلِقَآئِهِۦٓ أُوْلَـٰٓئِكَ يَئِسُواْ مِن رَّحۡمَتِي وَأُوْلَـٰٓئِكَ لَهُمۡ عَذَابٌ أَلِيمٞ
‘‘evarkaḷ allāhvuṭaiya vacaṉaṅkaḷai nirākarittu avaṉaic cantippataiyum maṟukkiṉṟaṉarō, avarkaḷ eṉatu aruḷaip paṟṟi nampikkai iḻantu viṭuvārkaḷ. Avarkaḷukku niccayamākat tuṉpuṟuttum vētaṉaiyuṇṭu
Surah Al-Ankaboot, Verse 23
فَمَا كَانَ جَوَابَ قَوۡمِهِۦٓ إِلَّآ أَن قَالُواْ ٱقۡتُلُوهُ أَوۡ حَرِّقُوهُ فَأَنجَىٰهُ ٱللَّهُ مِنَ ٱلنَّارِۚ إِنَّ فِي ذَٰلِكَ لَأٓيَٰتٖ لِّقَوۡمٖ يُؤۡمِنُونَ
(ivvāṟellām ipṟāhīm napi taṉ makkaḷukkuk kūṟiyataṟku) ‘‘ivarai veṭṭi viṭuṅkaḷ; allatu neruppil erittu viṭuṅkaḷ'' eṉṟu avarkaḷ kūṟiyatait tavira (vēṟu vitattil) patil kūṟa avaruṭaiya makkaḷāl muṭiyātu pōyiṟṟu. (Piṉṉar ipṟāhīmai neruppil eṟintārkaḷ.) Ākavē, (an)neruppiliruntu allāh avarai kāppāṟṟiṉāṉ. Nampikkai koṇṭa makkaḷukku niccayamāka itil pala attāṭcikaḷ irukkiṉṟaṉa
Surah Al-Ankaboot, Verse 24
وَقَالَ إِنَّمَا ٱتَّخَذۡتُم مِّن دُونِ ٱللَّهِ أَوۡثَٰنٗا مَّوَدَّةَ بَيۡنِكُمۡ فِي ٱلۡحَيَوٰةِ ٱلدُّنۡيَاۖ ثُمَّ يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِ يَكۡفُرُ بَعۡضُكُم بِبَعۡضٖ وَيَلۡعَنُ بَعۡضُكُم بَعۡضٗا وَمَأۡوَىٰكُمُ ٱلنَّارُ وَمَا لَكُم مِّن نَّـٰصِرِينَ
(Mēlum, ipṟāhīm avarkaḷai nōkki) ‘‘nīṅkaḷ allāhvai aṉṟi inta cilaikaḷait teyvamāka eṭuttuk koṇṭataṟkellām ivvulaka vāḻkkaiyil uṅkaḷukkiṭaiyil (oruvarukku maṟṟavaruṭaṉ) uḷḷa cinēka maṉappāṉmaitāṉ kāraṇamākum. Piṉṉar, maṟumaiyilō uṅkaḷil oruvar maṟṟavarai nirākarittu viṭṭu uṅkaḷil oruvar maṟṟavarai (nintittuc) capippār. (Muṭivil) nīṅkaḷ aṉaivarum cellum iṭam (narakattiṉ) nerupputtāṉ. Aṅku uṅkaḷukku utavi ceypavarkaḷ oruvarumirār'' eṉṟu kūṟiṉār
Surah Al-Ankaboot, Verse 25
۞فَـَٔامَنَ لَهُۥ لُوطٞۘ وَقَالَ إِنِّي مُهَاجِرٌ إِلَىٰ رَبِّيٓۖ إِنَّهُۥ هُوَ ٱلۡعَزِيزُ ٱلۡحَكِيمُ
(ipṟāhīm ivvaḷavu kūṟiyum) lūt (napi) oruvar maṭṭumē avarai nampikkai koṇṭār. (Ākavē, ipṟāhīm avarai nōkki) ‘‘niccayamāka nāṉ eṉ iṟaivaṉai nāṭi (eṉ inta ūrai viṭṭuc) celkiṟēṉ. Niccayamāka avaṉtāṉ (aṉaivaraiyum) mikaittavaṉum ñāṉamuṭaiyavaṉum āvāṉ'' eṉṟu kūṟiṉār
Surah Al-Ankaboot, Verse 26
وَوَهَبۡنَا لَهُۥٓ إِسۡحَٰقَ وَيَعۡقُوبَ وَجَعَلۡنَا فِي ذُرِّيَّتِهِ ٱلنُّبُوَّةَ وَٱلۡكِتَٰبَ وَءَاتَيۡنَٰهُ أَجۡرَهُۥ فِي ٱلدُّنۡيَاۖ وَإِنَّهُۥ فِي ٱلۡأٓخِرَةِ لَمِنَ ٱلصَّـٰلِحِينَ
ākavē, avarukku is'hākkaiyum, ya'akūpaiyum (cantatikaḷākak) koṭuttu avaruṭaiya cantatikaḷukkē napippaṭṭattaiyum vētattaiyum contamākki, avarukku avaruṭaiya kūliyai im'maiyilum koṭuttōm. Maṟumaiyilō niccayamāka avar nallavarkaḷiltāṉ iruppār
Surah Al-Ankaboot, Verse 27
وَلُوطًا إِذۡ قَالَ لِقَوۡمِهِۦٓ إِنَّكُمۡ لَتَأۡتُونَ ٱلۡفَٰحِشَةَ مَا سَبَقَكُم بِهَا مِنۡ أَحَدٖ مِّنَ ٱلۡعَٰلَمِينَ
lūttaiyum (nam tūtarāka avaruṭaiya makkaḷiṭam aṉuppi vaittōm.) Avar taṉ makkaḷai nōkki ‘‘uṅkaḷukku muṉṉar ulaka maṉitarkaḷil oruvarumē ceytirāta māṉakkēṭāṉa oru kāriyattai niccayamāka nīṅkaḷ ceykiṟīrkaḷ
Surah Al-Ankaboot, Verse 28
أَئِنَّكُمۡ لَتَأۡتُونَ ٱلرِّجَالَ وَتَقۡطَعُونَ ٱلسَّبِيلَ وَتَأۡتُونَ فِي نَادِيكُمُ ٱلۡمُنكَرَۖ فَمَا كَانَ جَوَابَ قَوۡمِهِۦٓ إِلَّآ أَن قَالُواْ ٱئۡتِنَا بِعَذَابِ ٱللَّهِ إِن كُنتَ مِنَ ٱلصَّـٰدِقِينَ
(Peṇkaḷai viṭṭu viṭṭu) āṇkaḷiṭam (mōkam koṇṭu) celkiṟīrkaḷ; (payaṇikaḷai) vaḻimaṟittuk koḷḷai aṭikkiṟīrkaḷ. (Makkaḷ niṟainta) uṅkaḷ capaikaḷilum (pakiraṅkamākavē) mikka veṟukkattakka kāriyattaic ceykiṟīrkaḷē!'' Eṉṟu kūṟiṉār. Ataṟkavarkaḷ ‘‘meyyākavē nīṅkaḷ uṇmai colpavarāka iruntāl allāhvuṭaiya vētaṉaiyai eṅkaḷiṭam koṇṭu vāruṅkaḷ'' eṉṟu kūṟiyatait tavira (vēṟoṉṟum) avaruṭaiya makkaḷ patil kūṟavillai
Surah Al-Ankaboot, Verse 29
قَالَ رَبِّ ٱنصُرۡنِي عَلَى ٱلۡقَوۡمِ ٱلۡمُفۡسِدِينَ
ataṟkavar ‘‘eṉ iṟaivaṉē! Viṣamam ceyyum inta makkaḷukku virōtamāka nī eṉakku utavipurivāyāka!'' Eṉṟu pirārttittār
Surah Al-Ankaboot, Verse 30
وَلَمَّا جَآءَتۡ رُسُلُنَآ إِبۡرَٰهِيمَ بِٱلۡبُشۡرَىٰ قَالُوٓاْ إِنَّا مُهۡلِكُوٓاْ أَهۡلِ هَٰذِهِ ٱلۡقَرۡيَةِۖ إِنَّ أَهۡلَهَا كَانُواْ ظَٰلِمِينَ
(vāṉavarkaḷākiya) nam tūtarkaḷ, ipṟāhīmukku (is'hāk napiyiṉ piṟappaip paṟṟi) naṟceyti kūṟa avariṭam vanta camayattil (avarai nōkki ‘‘lūttuṭaiya) inta ūrārai niccayamāka nāṅkaḷ aḻittuviṭuvōm. Ēṉeṉṟāl, niccayamāka avvūrār (pāvam ceyvatil ellai kaṭantu) aniyāyakkārarkaḷāka ākiviṭṭārkaḷ'' eṉṟu kūṟiṉārkaḷ
Surah Al-Ankaboot, Verse 31
قَالَ إِنَّ فِيهَا لُوطٗاۚ قَالُواْ نَحۡنُ أَعۡلَمُ بِمَن فِيهَاۖ لَنُنَجِّيَنَّهُۥ وَأَهۡلَهُۥٓ إِلَّا ٱمۡرَأَتَهُۥ كَانَتۡ مِنَ ٱلۡغَٰبِرِينَ
ataṟkavar (avvāṉavarkaḷai nōkki) ‘‘niccayamāka atil lūttum irukkiṟārē!'' Eṉṟu kūṟiṉār. Ataṟkavarkaḷ ‘‘atil iruppavarkaḷ yār eṉpatai nāṅkaḷ naṉkaṟivōm. Avaraiyum avaruṭaiya kuṭumpattāraiyum niccayamāka nāṅkaḷ pātukāttuk koḷvōm. Avaruṭaiya maṉaivi (avaruṭaṉ cellātu aḻintu pōkakkūṭiya avvūrāruṭaṉ) taṅki (avarkaḷuṭaṉ avaḷum aḻintu) viṭuvāḷ'' eṉṟu kūṟiṉārkaḷ
Surah Al-Ankaboot, Verse 32
وَلَمَّآ أَن جَآءَتۡ رُسُلُنَا لُوطٗا سِيٓءَ بِهِمۡ وَضَاقَ بِهِمۡ ذَرۡعٗاۖ وَقَالُواْ لَا تَخَفۡ وَلَا تَحۡزَنۡ إِنَّا مُنَجُّوكَ وَأَهۡلَكَ إِلَّا ٱمۡرَأَتَكَ كَانَتۡ مِنَ ٱلۡغَٰبِرِينَ
Piṉṉar nam (vāṉava) tūtarkaḷ lūt (napi) iṭam vantapoḻutu, (avvūrār tīya eṇṇattuṭaṉ avarkaḷait turattik koṇṭu vantārkaḷ. Appōtu) avar, (anta vāṉavarkaḷai pātukāttukoḷḷa) taṉ kaiyāl oṉṟum ceyya muṭiyāmal, avarkaḷukkākat tukkittār. Ataṟkavarkaḷ, (avarai nōkki) ‘‘nīr añca vēṇṭām; tukkikkavum vēṇṭām. (Nām ivvūrārai aḻittuviṭa umatu iṟaivaṉāl aṉuppappaṭṭa vāṉavarkaḷāvōm.) Niccayamāka nām um'maiyum, umatu maṉaiviyait tavira, (maṟṟa) umatu kuṭumpattiṉaraiyum pātukāttuk koḷvōm. Avaḷ (um'muṭaṉ varātu, ivvūrāruṭaṉ) taṅki (aḻintu) viṭuvāḷ'' eṉṟu kūṟiṉārkaḷ
Surah Al-Ankaboot, Verse 33
إِنَّا مُنزِلُونَ عَلَىٰٓ أَهۡلِ هَٰذِهِ ٱلۡقَرۡيَةِ رِجۡزٗا مِّنَ ٱلسَّمَآءِ بِمَا كَانُواْ يَفۡسُقُونَ
ivvūrār ceytu koṇṭirukkum pāvattiṉ kāraṇamāka niccayamāka nām ivarkaḷmītu vāṉattiliruntu vētaṉaiyai iṟakkivaippōm'' (eṉṟu kūṟiṉārkaḷ)
Surah Al-Ankaboot, Verse 34
وَلَقَد تَّرَكۡنَا مِنۡهَآ ءَايَةَۢ بَيِّنَةٗ لِّقَوۡمٖ يَعۡقِلُونَ
(piṉṉar, vāṉavarkaḷ kūṟiyavāṟē avarkaḷ mītu vētaṉai iṟaṅki avarkaḷ aṉaivarum aḻintu viṭṭaṉar.) Niccayamāka nām aṟivuṭaiya makkaḷukkut teḷivāṉa attāṭciyai (iṉṟaḷavum) avarkaḷ irunta ūril viṭṭu vaittirukkiṟōm
Surah Al-Ankaboot, Verse 35
وَإِلَىٰ مَدۡيَنَ أَخَاهُمۡ شُعَيۡبٗا فَقَالَ يَٰقَوۡمِ ٱعۡبُدُواْ ٱللَّهَ وَٱرۡجُواْ ٱلۡيَوۡمَ ٱلۡأٓخِرَ وَلَا تَعۡثَوۡاْ فِي ٱلۡأَرۡضِ مُفۡسِدِينَ
matyaṉvācikaḷukku avarkaḷuṭaiya cakōtarar ṣu'aipai (nām nam tūtarāka aṉuppivaittōm. Avar avarkaḷai nōkki) ‘‘eṉ makkaḷē! Nīṅkaḷ allāh oruvaṉaiyē vaṇaṅkuṅkaḷ. Iṟuti nāḷai etirpārttiruṅkaḷ. Pūmiyil viṣamam ceytu koṇṭu alaiyātīrkaḷ'' eṉṟu kūṟiṉār
Surah Al-Ankaboot, Verse 36
فَكَذَّبُوهُ فَأَخَذَتۡهُمُ ٱلرَّجۡفَةُ فَأَصۡبَحُواْ فِي دَارِهِمۡ جَٰثِمِينَ
eṉiṉum, avarkaḷ avaraip poyyākkiṉārkaḷ. Ātalāl, avarkaḷaip pūkampam piṭittuk koṇṭatu. Eṉavē, avarkaḷ taṅkaḷ vīṭukaḷil iruntavāṟē iṟantuviṭṭaṉar
Surah Al-Ankaboot, Verse 37
وَعَادٗا وَثَمُودَاْ وَقَد تَّبَيَّنَ لَكُم مِّن مَّسَٰكِنِهِمۡۖ وَزَيَّنَ لَهُمُ ٱلشَّيۡطَٰنُ أَعۡمَٰلَهُمۡ فَصَدَّهُمۡ عَنِ ٱلسَّبِيلِ وَكَانُواْ مُسۡتَبۡصِرِينَ
Mēlum, ivvāṟē ātu, samūtu kūṭṭattiṉaraiyum (avarkaḷ ceytu koṇṭirunta pāvattiṉ kāraṇamāka) nām aḻittu viṭṭōm. (Nīṅkaḷ pōkavara uḷḷa vaḻiyil) avarkaḷ irunta iṭaṅkaḷ uṅkaḷukku naṉṟākavē teṉpaṭukiṉṟaṉa. Ivarkaḷ aṉaivarukkum avarkaḷuṭaiya (pāvac) ceyalkaḷai ṣaittāṉ aḻakākak kāṇpittu, nērāṉa vaḻiyil cellātu avarkaḷait taṭuttuk koṇṭāṉ. Avarkaḷ nallaṟivuṭaiyavarkaḷākattāṉ iruntārkaḷ. (Āṉāl ṣaittāṉuṭaiya valaiyil cikki ikkatikku āḷāṉārkaḷ)
Surah Al-Ankaboot, Verse 38
وَقَٰرُونَ وَفِرۡعَوۡنَ وَهَٰمَٰنَۖ وَلَقَدۡ جَآءَهُم مُّوسَىٰ بِٱلۡبَيِّنَٰتِ فَٱسۡتَكۡبَرُواْ فِي ٱلۡأَرۡضِ وَمَا كَانُواْ سَٰبِقِينَ
kārūṉaiyum, ḥpir'avṉaiyum, hāmāṉaiyum (nām ivvāṟē aḻittu viṭṭōm). Niccayamāka mūsā ivarkaḷiṭam teḷivāṉa attāṭcikaḷaiyē koṇṭu vantiruntār. Eṉiṉum, ivarkaḷ (avaṟṟai nirākarittu viṭṭup) pūmiyil perumai koṇṭu naṭantatiṉāl (nam vētaṉaikku uḷḷāṉārkaḷ. Atil iruntu) avarkaḷ tappittuk koḷḷa muṭiyavillai
Surah Al-Ankaboot, Verse 39
فَكُلًّا أَخَذۡنَا بِذَنۢبِهِۦۖ فَمِنۡهُم مَّنۡ أَرۡسَلۡنَا عَلَيۡهِ حَاصِبٗا وَمِنۡهُم مَّنۡ أَخَذَتۡهُ ٱلصَّيۡحَةُ وَمِنۡهُم مَّنۡ خَسَفۡنَا بِهِ ٱلۡأَرۡضَ وَمِنۡهُم مَّنۡ أَغۡرَقۡنَاۚ وَمَا كَانَ ٱللَّهُ لِيَظۡلِمَهُمۡ وَلَٰكِن كَانُوٓاْ أَنفُسَهُمۡ يَظۡلِمُونَ
avarkaḷ ovvoruvaraiyum avarkaḷ (ceytu koṇṭirunta) pāvattiṉ kāraṇamākavē nām piṭittuk koṇṭōm. Avarkaḷil (ātu makkaḷaip pōṉṟa) cilar mītu nām kalmaḻai poḻintōm. Avarkaḷil (samūtu makkaḷaip pōṉṟa) cilarai iṭimuḻakkam piṭittuk koṇṭatu. Avarkaḷil (kārūṉ pōṉṟa) cilarai nām pūmiyil coruki viṭṭōm. Avarkaḷil (ḥpir'avṉ, hāmāṉ pōṉṟa) cilarai (kaṭalil) mūḻkaṭittōm. Allāh ivarkaḷukku anīti ceyyavillai. Eṉiṉum, ivarkaḷ (aṉaivarum) tamakkuttāmē tīṅkiḻaittuk koṇṭaṉar
Surah Al-Ankaboot, Verse 40
مَثَلُ ٱلَّذِينَ ٱتَّخَذُواْ مِن دُونِ ٱللَّهِ أَوۡلِيَآءَ كَمَثَلِ ٱلۡعَنكَبُوتِ ٱتَّخَذَتۡ بَيۡتٗاۖ وَإِنَّ أَوۡهَنَ ٱلۡبُيُوتِ لَبَيۡتُ ٱلۡعَنكَبُوتِۚ لَوۡ كَانُواْ يَعۡلَمُونَ
Allāhvaiyaṉṟi (maṟṟavaṟṟait taṅkaḷukku) pātukāvalarkaḷāka eṭuttuk koṇṭavarkaḷiṉ utāraṇam: Nūlām pūcci kaṭṭiya vīṭṭai(t tāṅkaḷ vacikka eṭuttuk koṇṭavarkaḷiṉ utāraṇattai) ottirukkiṟatu. Vīṭukaḷil ellām mikka palavīṉamāṉatu niccayamāka nūlām pūcciyiṉ vīṭutāṉ. (Nūlām pūcciyiṉ vīṭu ivarkaḷai evvāṟu pātukākka muṭiyātō avvāṟē ivarkaḷ taṅkaḷukku pātukāvalarkaḷāka eṭuttuk koṇṭa teyvaṅkaḷum ivarkaḷai pātukākka muṭiyātu. Itai) avarkaḷ aṟintu koḷḷa vēṇṭumē
Surah Al-Ankaboot, Verse 41
إِنَّ ٱللَّهَ يَعۡلَمُ مَا يَدۡعُونَ مِن دُونِهِۦ مِن شَيۡءٖۚ وَهُوَ ٱلۡعَزِيزُ ٱلۡحَكِيمُ
allāhvaiyaṉṟi avarkaḷ evaṟṟai (kaṭavuḷeṉa) aḻaikkiṟārkaḷō, avaṟṟai niccayamāka allāh naṉkaṟivāṉ. (Avaṟṟukku oru caktiyumillai; aṟivum illai.) Avaṉtāṉ (aṉaivaraiyum) mikaittavaṉum ñāṉamuṭaiyavaṉum āvāṉ
Surah Al-Ankaboot, Verse 42
وَتِلۡكَ ٱلۡأَمۡثَٰلُ نَضۡرِبُهَا لِلنَّاسِۖ وَمَا يَعۡقِلُهَآ إِلَّا ٱلۡعَٰلِمُونَ
maṉitarkaḷukkākavē ivvutāraṇaṅkaḷai nām kūṟukiṟōm. (Cintittu aṟiyakkūṭiya) ñāṉamuṭaiyavarkaḷait tavira (maṟṟevarum) itai uṇarntu koḷḷa māṭṭārkaḷ
Surah Al-Ankaboot, Verse 43
خَلَقَ ٱللَّهُ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضَ بِٱلۡحَقِّۚ إِنَّ فِي ذَٰلِكَ لَأٓيَةٗ لِّلۡمُؤۡمِنِينَ
meyyākavē allāhtāṉ vāṉaṅkaḷaiyum pūmiyaiyum paṭaittāṉ.(Vēṟoruvar illai.) Nampikkai koṇṭavarkaḷukku niccayamāka ivaṟṟilum (pala) attāṭci(kaḷ) uṇṭu
Surah Al-Ankaboot, Verse 44
ٱتۡلُ مَآ أُوحِيَ إِلَيۡكَ مِنَ ٱلۡكِتَٰبِ وَأَقِمِ ٱلصَّلَوٰةَۖ إِنَّ ٱلصَّلَوٰةَ تَنۡهَىٰ عَنِ ٱلۡفَحۡشَآءِ وَٱلۡمُنكَرِۗ وَلَذِكۡرُ ٱللَّهِ أَكۡبَرُۗ وَٱللَّهُ يَعۡلَمُ مَا تَصۡنَعُونَ
(napiyē!) Vahyi mūlam umakku aṟivikkappaṭṭa ivvētattai (makkaḷukku) nīr ōtik kāṇpittu toḻukaiyaik kaṭaippiṭittu varuvīrāka. Ēṉeṉṟāl, niccayamākat toḻukai māṉakkēṭāṉa kāriyaṅkaḷiliruntum. Pāvaṅkaḷiliruntum (maṉitaṉai) vilakkiviṭum. Allāhvai (maṟakkātu niṉaivil vaittu, avaṉai) tikru ceytu varuvatu mikamikap periya kāriyam. Nīṅkaḷ ceypavaṟṟai allāh naṉkaṟivāṉ. (Ātalāl, ivaṟṟukkuriya kūliyai nīṅkaḷ aṭaintē tīruvīrkaḷ)
Surah Al-Ankaboot, Verse 45
۞وَلَا تُجَٰدِلُوٓاْ أَهۡلَ ٱلۡكِتَٰبِ إِلَّا بِٱلَّتِي هِيَ أَحۡسَنُ إِلَّا ٱلَّذِينَ ظَلَمُواْ مِنۡهُمۡۖ وَقُولُوٓاْ ءَامَنَّا بِٱلَّذِيٓ أُنزِلَ إِلَيۡنَا وَأُنزِلَ إِلَيۡكُمۡ وَإِلَٰهُنَا وَإِلَٰهُكُمۡ وَٰحِدٞ وَنَحۡنُ لَهُۥ مُسۡلِمُونَ
(Nampikkaiyāḷarkaḷē!) Nīṅkaḷ vētattai uṭaiyavarkaḷuṭaṉ (tarkkikka nēriṭṭāl) aḻakāṉa muṟaiyilēyē tavira avarkaḷuṭaṉ tarkkikka vēṇṭām. Āyiṉum, avarkaḷil evarēṉum varampu mīṟiviṭṭāl (ataṟkut takkavāṟu nīṅkaḷ patil kūṟuvatu uṅkaḷ mītu kuṟṟamākātu. Avarkaḷuṭaṉ tarkkittāl) ‘‘eṅkaḷukku iṟakkappaṭṭa (vētat)tai nampikkai koḷkiṉṟapaṭiyē uṅkaḷukku iṟakkappaṭṭa (vētat)taiyum nāṅkaḷ nampikkai koḷkiṟōm. Eṅkaḷ kaṭavuḷum uṅkaḷ kaṭavuḷum orē oruvaṉē. Nāṅkaḷ avaṉukkuttāṉ muṟṟilum paṇintu vaḻippaṭṭu naṭakkiṟōm'' eṉṟum kūṟuṅkaḷ
Surah Al-Ankaboot, Verse 46
وَكَذَٰلِكَ أَنزَلۡنَآ إِلَيۡكَ ٱلۡكِتَٰبَۚ فَٱلَّذِينَ ءَاتَيۡنَٰهُمُ ٱلۡكِتَٰبَ يُؤۡمِنُونَ بِهِۦۖ وَمِنۡ هَـٰٓؤُلَآءِ مَن يُؤۡمِنُ بِهِۦۚ وَمَا يَجۡحَدُ بِـَٔايَٰتِنَآ إِلَّا ٱلۡكَٰفِرُونَ
(napiyē! Avarkaḷukku vētattai iṟakkiya) avvāṟē nām umakku ivvētattai aruḷiyirukkiṟōm. Ākavē, nām evarkaḷukku (muṉṉar) vētam koṭuttirukkiṉṟōmō avarka(ḷil uḷḷa cattiyavāṉka)ḷ i(vvētat)taiyum (avaciyam) nampikkai koḷvārkaḷ. Mēlum, (arapikaḷākiya) ivarkaḷil uḷḷa (niyāyavātikaḷil) palarum itai nampikkai koḷkiṉṟaṉar. (Maṉa muraṇṭāka nirākarikkum) nirākarippāḷarkaḷait tavira (maṟṟa evarum) nam vacaṉaṅkaḷai nirākarikka māṭṭārkaḷ
Surah Al-Ankaboot, Verse 47
وَمَا كُنتَ تَتۡلُواْ مِن قَبۡلِهِۦ مِن كِتَٰبٖ وَلَا تَخُطُّهُۥ بِيَمِينِكَۖ إِذٗا لَّٱرۡتَابَ ٱلۡمُبۡطِلُونَ
(napiyē!) Nīr itaṟku muṉṉar oru vētattai ōti aṟintavarumalla; umatu kaiyāl nīr atai eḻuti(p paḻaki)yavarumalla. Avvāṟu iruntirukkumāyiṉ, nirākarippavarkaḷ (itai nīr tāmākavē kaṟpaṉai ceytu koṇṭīrē tavira iṟaivaṉāl aruḷappaṭṭatalla eṉṟu) cantēkam koḷḷalām
Surah Al-Ankaboot, Verse 48
بَلۡ هُوَ ءَايَٰتُۢ بَيِّنَٰتٞ فِي صُدُورِ ٱلَّذِينَ أُوتُواْ ٱلۡعِلۡمَۚ وَمَا يَجۡحَدُ بِـَٔايَٰتِنَآ إِلَّا ٱلظَّـٰلِمُونَ
avvāṟaṉṟu. Itu (iṟaivaṉāltāṉ aruḷappaṭṭa) teḷivāṉa vacaṉaṅkaḷāka irukkiṉṟaṉa. Ākavē meyyāṉa ñāṉam koṭukkappaṭṭavarkaḷiṉ uḷḷaṅkaḷil ivai patintuviṭum. Ākavē, aniyāyakkārarkaḷait tavira (maṟṟevarum) nam vacaṉaṅkaḷai nirākarikka māṭṭārkaḷ
Surah Al-Ankaboot, Verse 49
وَقَالُواْ لَوۡلَآ أُنزِلَ عَلَيۡهِ ءَايَٰتٞ مِّن رَّبِّهِۦۚ قُلۡ إِنَّمَا ٱلۡأٓيَٰتُ عِندَ ٱللَّهِ وَإِنَّمَآ أَنَا۠ نَذِيرٞ مُّبِينٌ
Mēlum, (‘‘tāṅkaḷ virumpukiṟapaṭi) cila attāṭcikaḷ avaruṭaiya iṟaivaṉāl avarukku aḷikkappaṭa vēṇṭāmā?'' Eṉṟu (ivvakkiramakkārarkaḷ) kūṟukiṉṟaṉar. Ataṟku (napiyē!) Kūṟuvīrāka: ‘‘Attāṭcikaḷ ellām allāhviṭattiltāṉ irukkiṉṟaṉa. (Eṉṉiṭamillai) nāṉ pakiraṅkamāka accamūṭṭi eccarikkai ceykiṟavaṉ maṭṭumtāṉ
Surah Al-Ankaboot, Verse 50
أَوَلَمۡ يَكۡفِهِمۡ أَنَّآ أَنزَلۡنَا عَلَيۡكَ ٱلۡكِتَٰبَ يُتۡلَىٰ عَلَيۡهِمۡۚ إِنَّ فِي ذَٰلِكَ لَرَحۡمَةٗ وَذِكۡرَىٰ لِقَوۡمٖ يُؤۡمِنُونَ
avarkaḷ mītu ōtikkāṭṭappaṭum ivvētattai nām um'mītu iṟakki iruppatu avarkaḷukku (attāṭciyāl) pōtātā? Ēṉeṉṟāl, itil nampikkai koṇṭa makkaḷukku niccayamāka (iṟaivaṉuṭaiya) aruḷum irukkiṟatu; (pala) nallupatēcaṅkaḷum irukkiṉṟaṉa
Surah Al-Ankaboot, Verse 51
قُلۡ كَفَىٰ بِٱللَّهِ بَيۡنِي وَبَيۡنَكُمۡ شَهِيدٗاۖ يَعۡلَمُ مَا فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِۗ وَٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ بِٱلۡبَٰطِلِ وَكَفَرُواْ بِٱللَّهِ أُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلۡخَٰسِرُونَ
(napiyē!) Kūṟuvīrāka: ‘‘Eṉakkum uṅkaḷukkum iṭaiyil allāhvē pōtumāṉa cāṭciyāka irukkiṟāṉ. Ēṉeṉṟāl, avaṉtāṉ vāṉaṅkaḷ pūmiyiluḷḷa aṉaittaiyum naṉkaṟintavaṉ. Ākavē, evarkaḷ poyyāṉa viṣayaṅkaḷai nampi allāhvai nirākarittu viṭukiṟārkaḷō avarkaḷtāṉ muṟṟilum naṣṭamaṭaintavarkaḷ
Surah Al-Ankaboot, Verse 52
وَيَسۡتَعۡجِلُونَكَ بِٱلۡعَذَابِ وَلَوۡلَآ أَجَلٞ مُّسَمّٗى لَّجَآءَهُمُ ٱلۡعَذَابُۚ وَلَيَأۡتِيَنَّهُم بَغۡتَةٗ وَهُمۡ لَا يَشۡعُرُونَ
(maṟumaiyiṉ) vētaṉaiyaip paṟṟi (atu eppoḻutu varum? Eṉṟu) avarkaḷ um'miṭam avacarappaṭukiṉṟaṉar. Ataṟkuṟiya oru kuṟippiṭṭa tavaṇai illātiruntāl (ituvarai) avvētaṉai avarkaḷai vantaṭaintē irukkum. Eṉiṉum, avarkaḷ aṟintukoḷḷāta vitattil tiṭīreṉa niccayamāka avarkaḷiṭam (atu) vantē tīrum
Surah Al-Ankaboot, Verse 53
يَسۡتَعۡجِلُونَكَ بِٱلۡعَذَابِ وَإِنَّ جَهَنَّمَ لَمُحِيطَةُۢ بِٱلۡكَٰفِرِينَ
nirākarippavarkaḷai niccayamāka narakam cūḻntu koṇṭirukkum nilaimaiyil vētaṉaiyaip paṟṟi avarkaḷ um'miṭam avacarap paṭukiṟārkaḷ. (Atiliruntu avarkaḷ tappavē muṭiyātu)
Surah Al-Ankaboot, Verse 54
يَوۡمَ يَغۡشَىٰهُمُ ٱلۡعَذَابُ مِن فَوۡقِهِمۡ وَمِن تَحۡتِ أَرۡجُلِهِمۡ وَيَقُولُ ذُوقُواْ مَا كُنتُمۡ تَعۡمَلُونَ
avarkaḷu(ṭaiya talaikaḷu)kku mēliruntum, avarkaḷu(ṭaiya pātaṅkaḷu)kkuk kīḻiruntum vētaṉai avarkaḷai mūṭikkoḷḷum nāḷil avarkaḷai nōkki ‘‘nīṅkaḷ ceytu koṇṭirunta ceyaliṉ payaṉai nīṅkaḷ cuvaittup pāruṅkaḷ'' eṉṟu (iṟaivaṉ) kūṟuvāṉ
Surah Al-Ankaboot, Verse 55
يَٰعِبَادِيَ ٱلَّذِينَ ءَامَنُوٓاْ إِنَّ أَرۡضِي وَٰسِعَةٞ فَإِيَّـٰيَ فَٱعۡبُدُونِ
Nampikkai koṇṭa eṉ aṭiyārkaḷē! Niccayamāka eṉ pūmi mikka vicālamāṉatu. Atil nīṅkaḷ (eṅku ceṉṟa pōtilum) eṉṉaiyē vaṇaṅkuṅkaḷ. (Maṟṟevaraiyum vaṇaṅkātīrkaḷ)
Surah Al-Ankaboot, Verse 56
كُلُّ نَفۡسٖ ذَآئِقَةُ ٱلۡمَوۡتِۖ ثُمَّ إِلَيۡنَا تُرۡجَعُونَ
(uṅkaḷil uḷḷa) ovvōr ātmāvum maraṇattai aṉupavikka vēṇṭiyatutāṉ. Piṉṉar nīṅkaḷ (vicāraṇaikkāka) nam'miṭamē koṇṭu varappaṭuvīrkaḷ
Surah Al-Ankaboot, Verse 57
وَٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ لَنُبَوِّئَنَّهُم مِّنَ ٱلۡجَنَّةِ غُرَفٗا تَجۡرِي مِن تَحۡتِهَا ٱلۡأَنۡهَٰرُ خَٰلِدِينَ فِيهَاۚ نِعۡمَ أَجۡرُ ٱلۡعَٰمِلِينَ
evarkaḷ nampikkai koṇṭu naṟceyalkaḷaic ceykiṟārkaḷō avarkaḷai niccayamāka nām corkkaṅkaḷiluḷḷa mēl māṭikaḷil amarttuvōm. Atil nīraruvikaḷ toṭarntu ōṭikkoṇṭē irukkum. Atil avarkaḷ eṉṟeṉṟum taṅkiviṭuvārkaḷ. Naṟceyalkaḷ ceytavarkaḷiṉ kūliyum naṉṟē
Surah Al-Ankaboot, Verse 58
ٱلَّذِينَ صَبَرُواْ وَعَلَىٰ رَبِّهِمۡ يَتَوَكَّلُونَ
uṇmai nampikkaiyāḷarkaḷ (taṅkaḷukku ēṟpaṭṭa kaṣṭaṅkaḷaip) poṟumaiyuṭaṉ cakittukkoṇṭu taṅkaḷ iṟaivaṉaiyē nampiyiruppārkaḷ
Surah Al-Ankaboot, Verse 59
وَكَأَيِّن مِّن دَآبَّةٖ لَّا تَحۡمِلُ رِزۡقَهَا ٱللَّهُ يَرۡزُقُهَا وَإِيَّاكُمۡۚ وَهُوَ ٱلسَّمِيعُ ٱلۡعَلِيمُ
uyirvāḻum pirāṇikaḷil ettaṉaiyō irukkiṉṟaṉa. Avai taṅkaḷ uṇavaic cumantu tirivatillai. Avaṟṟiṟkum uṅkaḷukkum allāhtāṉ uṇavaḷikkiṟāṉ. (Ivvāṟirukka ataṟkāka nīṅkaḷ ēṉ atikak kavalaippaṭa vēṇṭum.) Avaṉō (aṉaittaiyum) ceviyuṟupavaṉ, naṉkaṟintavaṉ āvāṉ
Surah Al-Ankaboot, Verse 60
وَلَئِن سَأَلۡتَهُم مَّنۡ خَلَقَ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضَ وَسَخَّرَ ٱلشَّمۡسَ وَٱلۡقَمَرَ لَيَقُولُنَّ ٱللَّهُۖ فَأَنَّىٰ يُؤۡفَكُونَ
(napiyē! Nīr avarkaḷai nōkki) “vāṉaṅkaḷaiyum pūmiyaiyum paṭaittavaṉ yār? Cūriyaṉaiyum cantiraṉaiyum taṉ tiṭṭappaṭiyē naṭakkumpaṭi ceytavaṉ yār?'' Eṉṟu avarkaḷaik kēṭpīrāyiṉ ataṟkavarkaḷ ‘‘allāhtāṉ'' eṉṟu niccayamākak kūṟuvārkaḷ. Avvāṟāyiṉ, avarkaḷ (nam'maiviṭṭu) eṅku veruṇṭōṭukiṉṟaṉar
Surah Al-Ankaboot, Verse 61
ٱللَّهُ يَبۡسُطُ ٱلرِّزۡقَ لِمَن يَشَآءُ مِنۡ عِبَادِهِۦ وَيَقۡدِرُ لَهُۥٓۚ إِنَّ ٱللَّهَ بِكُلِّ شَيۡءٍ عَلِيمٞ
allāh taṉ aṭiyārkaḷil tāṉ nāṭiyavarkaḷukku atikamākavum koṭukkiṟāṉ; (tāṉ nāṭiyavarkaḷukkuk) kuṟaittum viṭukiṟāṉ. Niccayamāka allāh (maṉitarkaḷiṉ takutikaḷ) aṉaittaiyum naṉkaṟintavaṉ āvāṉ
Surah Al-Ankaboot, Verse 62
وَلَئِن سَأَلۡتَهُم مَّن نَّزَّلَ مِنَ ٱلسَّمَآءِ مَآءٗ فَأَحۡيَا بِهِ ٱلۡأَرۡضَ مِنۢ بَعۡدِ مَوۡتِهَا لَيَقُولُنَّ ٱللَّهُۚ قُلِ ٱلۡحَمۡدُ لِلَّهِۚ بَلۡ أَكۡثَرُهُمۡ لَا يَعۡقِلُونَ
(Napiyē! Nīr avarkaḷai nōkki) mēkattiliruntu maḻaiyai poḻiyac ceypavaṉ yār? Ataik koṇṭu iṟanta pūmiyai uyirppippavaṉ yār? Eṉṟu nīr avarkaḷaik kēṭpīrāyiṉ ataṟkavarkaḷ ‘‘niccayamāka allāhtāṉ'' eṉṟu kūṟuvārkaḷ. Ataṟku, ‘‘pukaḻ aṉaittum allāhvukkē!'' Eṉṟu nīr kūṟuvīrāka. Eṉiṉum, avarkaḷil perumpālāṉavarkaḷ (itai) uṇarntu koḷvatillai
Surah Al-Ankaboot, Verse 63
وَمَا هَٰذِهِ ٱلۡحَيَوٰةُ ٱلدُّنۡيَآ إِلَّا لَهۡوٞ وَلَعِبٞۚ وَإِنَّ ٱلدَّارَ ٱلۡأٓخِرَةَ لَهِيَ ٱلۡحَيَوَانُۚ لَوۡ كَانُواْ يَعۡلَمُونَ
ivvulaka vāḻkkai vīṇ viḷaiyāṭṭum, vēṭikkaiyumē tavira vēṟoṉṟum illai. Mēlum maṟumaiyiṉ vāḻkkaitāṉ niccayamāka nilaiyāṉa vāḻkkai ākum. Itai avarkaḷ aṟintirukka vēṇṭumē
Surah Al-Ankaboot, Verse 64
فَإِذَا رَكِبُواْ فِي ٱلۡفُلۡكِ دَعَوُاْ ٱللَّهَ مُخۡلِصِينَ لَهُ ٱلدِّينَ فَلَمَّا نَجَّىٰهُمۡ إِلَى ٱلۡبَرِّ إِذَا هُمۡ يُشۡرِكُونَ
(maṉitarkaḷ) kappalil ēṟi (āpattil cikki)k koṇṭāl, avarkaḷ muṟṟilum allāhvukku vaḻipaṭṭuk kalappaṟṟa (paricutta) maṉatōṭu avaṉai aḻaittup pirārttaṉai ceykiṉṟaṉar. Avaṉ, avarkaḷai karaiyil (iṟakki) pātukāttuk koṇṭa piṉṉar avaṉukku avarkaḷ (palarai) iṇai ākkukiṉṟaṉar
Surah Al-Ankaboot, Verse 65
لِيَكۡفُرُواْ بِمَآ ءَاتَيۡنَٰهُمۡ وَلِيَتَمَتَّعُواْۚ فَسَوۡفَ يَعۡلَمُونَ
nām avarkaḷukkuc ceyyum naṉṟiyai (ivvāṟu) avarkaḷ maṟuttukkoṇṭē irukkaṭṭum. (Taṅkaḷ viruppappaṭiyum) avarkaḷ cukamaṉupavittuk koṇṭē irukkaṭṭum. Taṅkaḷ (ceyaliṉ) palaṉai(p piṉṉar) niccayamāka avarkaḷ terintu koḷvārkaḷ
Surah Al-Ankaboot, Verse 66
أَوَلَمۡ يَرَوۡاْ أَنَّا جَعَلۡنَا حَرَمًا ءَامِنٗا وَيُتَخَطَّفُ ٱلنَّاسُ مِنۡ حَوۡلِهِمۡۚ أَفَبِٱلۡبَٰطِلِ يُؤۡمِنُونَ وَبِنِعۡمَةِ ٱللَّهِ يَكۡفُرُونَ
(inta makkāvai) apayamaḷikkum puṉita iṭamāka nām ākkiyiruppatai avarkaḷ pārkkavillaiyā? Avarkaḷaic cūḻavuḷḷa maṉitarkaḷ (etirikaḷāl) tākkappaṭukiṉṟaṉar. Ivarkaḷ allāhviṉ (inta) aruṭkoṭaiyai nirākarittuviṭṭu poyyāṉa teyvaṅkaḷai nampikkai koḷkiṉṟaṉarā
Surah Al-Ankaboot, Verse 67
وَمَنۡ أَظۡلَمُ مِمَّنِ ٱفۡتَرَىٰ عَلَى ٱللَّهِ كَذِبًا أَوۡ كَذَّبَ بِٱلۡحَقِّ لَمَّا جَآءَهُۥٓۚ أَلَيۡسَ فِي جَهَنَّمَ مَثۡوٗى لِّلۡكَٰفِرِينَ
allāhviṉ mītu kaṟpaṉaiyākap poy kūṟupavaṉaiviṭa allatu taṉṉiṭam vanta uṇmaiyaip poyyākkupavaṉaiviṭa makā aniyāyakkāraṉ yār? Ittakaiya nirākarippavarkaḷukku taṅkumiṭam narakattil illaiyā
Surah Al-Ankaboot, Verse 68
وَٱلَّذِينَ جَٰهَدُواْ فِينَا لَنَهۡدِيَنَّهُمۡ سُبُلَنَاۚ وَإِنَّ ٱللَّهَ لَمَعَ ٱلۡمُحۡسِنِينَ
Evarkaḷ nam vaḻiyil (cella) muyaṟcikkiṟārkaḷō avarkaḷai niccayamāka nām nam (nal) vaḻikaḷil celuttukiṟōm. Naṉmai ceypavarkaḷuṭaṉ niccayamāka allāh irukkiṟāṉ
Surah Al-Ankaboot, Verse 69