Surah Al-Ankaboot - Tamil Translation by Jan Turst Foundation
الٓمٓ
aliḥp, lām, mīm
Surah Al-Ankaboot, Verse 1
أَحَسِبَ ٱلنَّاسُ أَن يُتۡرَكُوٓاْ أَن يَقُولُوٓاْ ءَامَنَّا وَهُمۡ لَا يُفۡتَنُونَ
nāṅkaḷ īmāṉ koṇṭirukkiṉṟōm" eṉṟu kūṟuvataṉāl (maṭṭum) avarkaḷ cōtikkappaṭāmal viṭṭu viṭappaṭuvārkaḷ eṉṟu maṉitarkaḷ eṇṇik koṇṭārkaḷā
Surah Al-Ankaboot, Verse 2
وَلَقَدۡ فَتَنَّا ٱلَّذِينَ مِن قَبۡلِهِمۡۖ فَلَيَعۡلَمَنَّ ٱللَّهُ ٱلَّذِينَ صَدَقُواْ وَلَيَعۡلَمَنَّ ٱلۡكَٰذِبِينَ
Niccayamāka avarkaḷukku muṉṉiruntārkaḷē avarkaḷaiyum nām cōtittirukkiṉṟōm - ākavē uṇmaiyuraippavarkaḷai niccayamāka allāh aṟivāṉ; iṉṉum poyyarkaḷaiyum avaṉ niccayamāka aṟivāṉ
Surah Al-Ankaboot, Verse 3
أَمۡ حَسِبَ ٱلَّذِينَ يَعۡمَلُونَ ٱلسَّيِّـَٔاتِ أَن يَسۡبِقُونَاۚ سَآءَ مَا يَحۡكُمُونَ
allatu tīmai ceykiṟārkaḷē avarkaḷ nam'maiviṭṭum tāṅkaḷ tappik koḷvārkaḷ eṉṟu eṇṇik koṇṭārkaḷā? Avarkaḷ (avvāṟu) tīrmāṉittuk koṇṭatu mikavum keṭṭatu
Surah Al-Ankaboot, Verse 4
مَن كَانَ يَرۡجُواْ لِقَآءَ ٱللَّهِ فَإِنَّ أَجَلَ ٱللَّهِ لَأٓتٖۚ وَهُوَ ٱلسَّمِيعُ ٱلۡعَلِيمُ
evar allāhvaic cantippōm eṉṟu nampukiṟārkaḷō avarkaḷ (ataṟkāka nalla amalkaḷaic ceytu koḷḷaṭaṭum) ēṉeṉil allāh (ataṟkākak kuṟittuḷḷa) tavaṇai niccamayāka varuvatāka irukkiṟatu avaṉ (yāvaṟṟaiyum) ceviyēṟpavaṉākavum, naṉku aṟipavaṉākavum irukkiṉṟāṉ
Surah Al-Ankaboot, Verse 5
وَمَن جَٰهَدَ فَإِنَّمَا يُجَٰهِدُ لِنَفۡسِهِۦٓۚ إِنَّ ٱللَّهَ لَغَنِيٌّ عَنِ ٱلۡعَٰلَمِينَ
iṉṉum, evar (allāhviṉ pātaiyil) uḻaikkiṟārō avar niccayamākat tamakkākavē uḻaikkiṟār niccayamāka allāh akilattār (utavi etuvum) tēvaippaṭātavaṉ
Surah Al-Ankaboot, Verse 6
وَٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ لَنُكَفِّرَنَّ عَنۡهُمۡ سَيِّـَٔاتِهِمۡ وَلَنَجۡزِيَنَّهُمۡ أَحۡسَنَ ٱلَّذِي كَانُواْ يَعۡمَلُونَ
ākavē, evarkaḷ īmāṉ koṇṭu nalla amalkaḷ ceykiṟārkaḷō avarkaḷuṭaiya tīṅkukaḷai avarkaḷai viṭṭum niccayamāka nīkki viṭuvōm; iṉṉum, avarkaḷ ceyta naṉmaikaḷukku avaṟṟaiviṭa mikaka aḻakāṉa kūliyai, niccayamāka nām avarkaḷukku koṭuppōm
Surah Al-Ankaboot, Verse 7
وَوَصَّيۡنَا ٱلۡإِنسَٰنَ بِوَٰلِدَيۡهِ حُسۡنٗاۖ وَإِن جَٰهَدَاكَ لِتُشۡرِكَ بِي مَا لَيۡسَ لَكَ بِهِۦ عِلۡمٞ فَلَا تُطِعۡهُمَآۚ إِلَيَّ مَرۡجِعُكُمۡ فَأُنَبِّئُكُم بِمَا كُنتُمۡ تَعۡمَلُونَ
taṉ tāy tantaiyarukku naṉmai ceyyumpaṭiyāka nām maṉitaṉukku vasiyyattu ceytirukkiṟōm; eṉiṉum, (maṉitaṉē!) Uṉakku aṟivu illāta oṉṟai eṉakku iṇaiyākkumpaṭi avviruvarum uṉṉai vaṟpuṟuttiṉāl, nī avviruvarukkum kīḻpaṭiya vēṇṭām; eṉṉiṭamē uṅkaḷ aṉaivariṉ mīḷutalum irukkiṟatu nīṅkaḷ ceytu koṇṭiruntavai paṟṟi appōtu nāṉ uṅkaḷukku aṟivippēṉ
Surah Al-Ankaboot, Verse 8
وَٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ لَنُدۡخِلَنَّهُمۡ فِي ٱلصَّـٰلِحِينَ
aṉṟiyum evar īmāṉ koṇṭu, naṟkarumaṅkaḷaic ceykiṟārkaḷō avarkaḷai nallaṭiyārkaḷuṭaṉ niccayamāka nām cērttu viṭuvōm
Surah Al-Ankaboot, Verse 9
وَمِنَ ٱلنَّاسِ مَن يَقُولُ ءَامَنَّا بِٱللَّهِ فَإِذَآ أُوذِيَ فِي ٱللَّهِ جَعَلَ فِتۡنَةَ ٱلنَّاسِ كَعَذَابِ ٱللَّهِۖ وَلَئِن جَآءَ نَصۡرٞ مِّن رَّبِّكَ لَيَقُولُنَّ إِنَّا كُنَّا مَعَكُمۡۚ أَوَلَيۡسَ ٱللَّهُ بِأَعۡلَمَ بِمَا فِي صُدُورِ ٱلۡعَٰلَمِينَ
Mēlum, maṉitarkaḷil cilar"nāṅkaḷ allāhviṉ mītu nampikkaik koṇṭuḷḷōm" eṉṟu colkiṟārkaḷ; eṉiṉum, avarkaḷukku allāhviṉ pātaiyil tuṉpam uṇṭāṉāl, maṉitarkaḷāl ēṟpaṭum anta imcaiyai allāhviṉ vētaṉaipōl karuti (um'mai viṭṭum nīṅkaḷ muṉaintu) viṭukiṟārkaḷ; āṉāl um iṟaivaṉiṭattiliruntu utavi varumpōtu"niccayamāka nāṅkaḷ uṅkaḷuṭaṉē tāṉ iruntōm" eṉṟu kūṟukiṟārkaḷ. Allāh akilattāriṉ itayaṅkaḷil iruppavaṟṟai naṉkaṟintavaṉāka illaiyā
Surah Al-Ankaboot, Verse 10
وَلَيَعۡلَمَنَّ ٱللَّهُ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَلَيَعۡلَمَنَّ ٱلۡمُنَٰفِقِينَ
aṉṟiyum, nampikkai koṇṭavarkaḷai niccayamāka allāh naṉkaṟivāṉ; nayavañcakarkaḷaiyum, avaṉ niccayamāka naṉkaṟivāṉ
Surah Al-Ankaboot, Verse 11
وَقَالَ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ لِلَّذِينَ ءَامَنُواْ ٱتَّبِعُواْ سَبِيلَنَا وَلۡنَحۡمِلۡ خَطَٰيَٰكُمۡ وَمَا هُم بِحَٰمِلِينَ مِنۡ خَطَٰيَٰهُم مِّن شَيۡءٍۖ إِنَّهُمۡ لَكَٰذِبُونَ
nirākarippavarkaḷ nampikkai koṇṭavarkaḷiṭam; "nīṅkaḷ eṅkaḷ vaḻiyai (mārkkattaip) piṉpaṟṟuṅkaḷ; uṅkaḷ kuṟṟaṅkaḷai nāṅkaḷ cumantu koḷkiṟōm" eṉṟu kūṟukiṟārkaḷ; āṉāl, avarkaḷ tam kuṟṟaṅkaḷiliruntum etaiyum cumappavarkaḷāka (tāṅkupavarkaḷāka) illaiyē! Eṉavē (uṅkaḷ kuṟṟaṅkaḷai cumappataṟkākac collum) avarkaḷ niccayamāka poyyarkaḷē
Surah Al-Ankaboot, Verse 12
وَلَيَحۡمِلُنَّ أَثۡقَالَهُمۡ وَأَثۡقَالٗا مَّعَ أَثۡقَالِهِمۡۖ وَلَيُسۡـَٔلُنَّ يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِ عَمَّا كَانُواْ يَفۡتَرُونَ
āṉāl niccayamāka avarkaḷ taṅkaḷuṭaiya (paḷuvāṉa pāvac) cumaikaḷaiyum, tam (paḷuvāṉa pāvac) cumaikaḷuṭaṉ (avarkaḷ vaḻikeṭuttōriṉ paḷuvāṉa pāvac) cumaikaḷaiyum cumappārkaḷ; kiyāma nāḷaṉṟu avarkaḷ iṭṭukkaṭṭik koṇṭiruntavai paṟṟi niccayamāka vicārikkappaṭuvārkaḷ
Surah Al-Ankaboot, Verse 13
وَلَقَدۡ أَرۡسَلۡنَا نُوحًا إِلَىٰ قَوۡمِهِۦ فَلَبِثَ فِيهِمۡ أَلۡفَ سَنَةٍ إِلَّا خَمۡسِينَ عَامٗا فَأَخَذَهُمُ ٱلطُّوفَانُ وَهُمۡ ظَٰلِمُونَ
mēlum; tiṭaṉāka nām nūhai avaruṭaiya camūkattāriṭam aṉuppiṉōm; āka, avarkaḷ mattiyil avar aimpatu kuṟaiya āyiram āṇṭukaḷ taṅkiyiruntār; āṉāl avarkaḷ aniyāyakkārarkaḷāka iruntamaiyāl avarkaḷaip piraḷayam piṭittuk koṇṭatu
Surah Al-Ankaboot, Verse 14
فَأَنجَيۡنَٰهُ وَأَصۡحَٰبَ ٱلسَّفِينَةِ وَجَعَلۡنَٰهَآ ءَايَةٗ لِّلۡعَٰلَمِينَ
(appōtu) nām avaraiyum, (avaruṭaṉ) kappalil iruntōraiyum kāppāṟṟiṉōm; mēlum, atai ulaka makkaḷukku ōr attāṭciyākavum ākkiṉōm
Surah Al-Ankaboot, Verse 15
وَإِبۡرَٰهِيمَ إِذۡ قَالَ لِقَوۡمِهِ ٱعۡبُدُواْ ٱللَّهَ وَٱتَّقُوهُۖ ذَٰلِكُمۡ خَيۡرٞ لَّكُمۡ إِن كُنتُمۡ تَعۡلَمُونَ
Iṉṉum ipṟāhīmaiyum (tūtarāka nām aṉuppiṉōm); avar tam camūkattāriṭam; "allāhvai nīṅkaḷ vaṇaṅkuṅkaḷ; avaṉiṭam payapaktiyuṭaṉ iruṅkaḷ; nīṅkaḷ aṟintavarkaḷāka iruntāl, ituvē uṅkaḷukku naṉmaiyuṭaiyatāka irukkum" eṉṟu kūṟiya vēḷaiyai (napiyē! Niṉaivūṭṭuvīrāka)
Surah Al-Ankaboot, Verse 16
إِنَّمَا تَعۡبُدُونَ مِن دُونِ ٱللَّهِ أَوۡثَٰنٗا وَتَخۡلُقُونَ إِفۡكًاۚ إِنَّ ٱلَّذِينَ تَعۡبُدُونَ مِن دُونِ ٱللَّهِ لَا يَمۡلِكُونَ لَكُمۡ رِزۡقٗا فَٱبۡتَغُواْ عِندَ ٱللَّهِ ٱلرِّزۡقَ وَٱعۡبُدُوهُ وَٱشۡكُرُواْ لَهُۥٓۖ إِلَيۡهِ تُرۡجَعُونَ
allāhvaiyaṉṟi, cilaikaḷai vaṇaṅkukiṟīrkaḷ - mēlum, nīṅkaḷ poyyaic ciruṣṭittuk koṇṭīrkaḷ; niccayamāka, allāhvait tavira nīṅkaḷ vaṇaṅki varum ivai uṅkaḷukku ākāra vacatikaḷ aḷikkac caktiyaṟṟavai ātalāl, nīṅkaḷ allāhviṭamē ākāra vacatikaḷait tēṭuṅkaḷ; avaṉaiyē vaṇaṅkuṅkaḷ; avaṉukkē naṉṟi celuttuṅkaḷ; avaṉiṭattilēyē nī; ṅkaḷ tirumpak koṇṭuvarappaṭuvīrkaḷ
Surah Al-Ankaboot, Verse 17
وَإِن تُكَذِّبُواْ فَقَدۡ كَذَّبَ أُمَمٞ مِّن قَبۡلِكُمۡۖ وَمَا عَلَى ٱلرَّسُولِ إِلَّا ٱلۡبَلَٰغُ ٱلۡمُبِينُ
iṉṉum nīṅkaḷ poyppikka muṟpaṭṭāl (taḷarntu pōvatillai - ēṉeṉil) uṅkaḷukku muṉṉirunta camutāyattavarum (avarkaḷukku aṉuppappaṭṭa tūtarkaḷai ivvāṟē) poyppikka muṟpaṭṭārkaḷ; ākavē, (iṟai) tūtariṉ kaṭamai (tam tūtai) pakiraṅkamāka eṭutturaippataṉṟi (vēṟu) illai
Surah Al-Ankaboot, Verse 18
أَوَلَمۡ يَرَوۡاْ كَيۡفَ يُبۡدِئُ ٱللَّهُ ٱلۡخَلۡقَ ثُمَّ يُعِيدُهُۥٓۚ إِنَّ ذَٰلِكَ عَلَى ٱللَّهِ يَسِيرٞ
allāh evvāṟu mutalil paṭaippait tuvaṅkip piṟaku (ataṉai evvāṟu) taṉpāl mīṭṭukiṟāṉ eṉpatai avarkaḷ pārkkavillaiyā? Niccayamāka itu allāhvukku mikavum culapam
Surah Al-Ankaboot, Verse 19
قُلۡ سِيرُواْ فِي ٱلۡأَرۡضِ فَٱنظُرُواْ كَيۡفَ بَدَأَ ٱلۡخَلۡقَۚ ثُمَّ ٱللَّهُ يُنشِئُ ٱلنَّشۡأَةَ ٱلۡأٓخِرَةَۚ إِنَّ ٱللَّهَ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ قَدِيرٞ
pūmiyil nīṅkaḷ pirayāṇam ceytu, allāh evvāṟu (muntiya) paṭaippait tuvaṅkip piṉṉar pintiya paṭaippai evvāṟu uṇṭu paṇṇukiṟāṉ eṉpataip pāruṅkaḷ; niccayamāka allāh ellāp poruṭkaḷ mītum pērāṟṟaluḷḷavaṉ" eṉṟu (napiyē!) Nīr kūṟuvīrāka
Surah Al-Ankaboot, Verse 20
يُعَذِّبُ مَن يَشَآءُ وَيَرۡحَمُ مَن يَشَآءُۖ وَإِلَيۡهِ تُقۡلَبُونَ
tāṉ nāṭiyavarai avaṉ vētaṉai ceykiṟāṉ; iṉṉum tāṉ nāṭiyavarukkuk kirupai ceykiṟāṉ - (iṟutiyil) avaṉiṭamē nīṅkaḷ mīṭṭappaṭuvīrkaḷ
Surah Al-Ankaboot, Verse 21
وَمَآ أَنتُم بِمُعۡجِزِينَ فِي ٱلۡأَرۡضِ وَلَا فِي ٱلسَّمَآءِۖ وَمَا لَكُم مِّن دُونِ ٱللَّهِ مِن وَلِيّٖ وَلَا نَصِيرٖ
Pūmiyilō, vāṉattilō nīṅkaḷ (avaṉai) iyalāmal ākkupavarkaḷallar. Mēlum, uṅkaḷukku allāhvaiyaṉṟi (vēṟu) pātukāvalaṉō, utaviyāḷaṉō illai
Surah Al-Ankaboot, Verse 22
وَٱلَّذِينَ كَفَرُواْ بِـَٔايَٰتِ ٱللَّهِ وَلِقَآئِهِۦٓ أُوْلَـٰٓئِكَ يَئِسُواْ مِن رَّحۡمَتِي وَأُوْلَـٰٓئِكَ لَهُمۡ عَذَابٌ أَلِيمٞ
iṉṉum, evar allāhviṉ vacaṉaṅkaḷaiyum, avaṉaic cantippataiyum nirākarittārkaḷō, avarkaḷ tām eṉ rahmattai viṭṭu nirācaiyāṉavarkaḷ; mēlum, i(ttakaiya)varkaḷukku nōviṉai ceyyum vētaṉai uṇṭu
Surah Al-Ankaboot, Verse 23
فَمَا كَانَ جَوَابَ قَوۡمِهِۦٓ إِلَّآ أَن قَالُواْ ٱقۡتُلُوهُ أَوۡ حَرِّقُوهُ فَأَنجَىٰهُ ٱللَّهُ مِنَ ٱلنَّارِۚ إِنَّ فِي ذَٰلِكَ لَأٓيَٰتٖ لِّقَوۡمٖ يُؤۡمِنُونَ
itaṟku avaruṭaiya camūkattāriṉ patilellām"avaraik koṉṟu viṭuṅkaḷ allatu neruppiliṭṭup pocukkuṅkaḷ" eṉṟu kūṟiyatait tavira vēṟillai āṉāl, allāh avarai (anta) neruppiliruntu īṭēṟṟiṉāṉ; niccayamāka itil, īmāṉ koṇṭa camūkattōrukku takka attāṭcikaḷ irukkiṉṟaṉa
Surah Al-Ankaboot, Verse 24
وَقَالَ إِنَّمَا ٱتَّخَذۡتُم مِّن دُونِ ٱللَّهِ أَوۡثَٰنٗا مَّوَدَّةَ بَيۡنِكُمۡ فِي ٱلۡحَيَوٰةِ ٱلدُّنۡيَاۖ ثُمَّ يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِ يَكۡفُرُ بَعۡضُكُم بِبَعۡضٖ وَيَلۡعَنُ بَعۡضُكُم بَعۡضٗا وَمَأۡوَىٰكُمُ ٱلنَّارُ وَمَا لَكُم مِّن نَّـٰصِرِينَ
mēlum (ipṟāhīm) coṉṉār; "ulaka vāḻkakaiyil allāhvaiyaṉṟi (cilarai) vaṇakkattiṟkuriyavarkaḷāka nīṅkaḷ ākkik koṇṭatu (avarkaḷ mītu) uṅkaḷiṭaiyēyuḷḷa nēcattiṉ kāraṇattiṉāltāṉ; piṉṉar kiyāma nāḷaṉṟu uṅkaḷil cilar cilarai nirākarippārkaḷ; uṅkaḷil cilar cilarai capittuk koḷvar; (iṟutiyil), nīṅkaḷ otuṅkuntalam (naraka) nerupputtāṉ; (aṅku) uṅkaḷukku utaviyāḷar evarumillai
Surah Al-Ankaboot, Verse 25
۞فَـَٔامَنَ لَهُۥ لُوطٞۘ وَقَالَ إِنِّي مُهَاجِرٌ إِلَىٰ رَبِّيٓۖ إِنَّهُۥ هُوَ ٱلۡعَزِيزُ ٱلۡحَكِيمُ
(itaṉ piṉṉarum) lūt (maṭṭumē) avar mītu īmāṉ koṇṭār; (avariṭam ipṟāhīm); "niccayamāka nāṉ eṉ iṟaivaṉai nāṭi (ivvūrai viṭṭu) hijrat ceykiṟēṉ; niccayamāka avaṉ (yāvaraiyum) mikaittavaṉ; ñāṉam mikkavaṉ" eṉṟu kūṟiṉār
Surah Al-Ankaboot, Verse 26
وَوَهَبۡنَا لَهُۥٓ إِسۡحَٰقَ وَيَعۡقُوبَ وَجَعَلۡنَا فِي ذُرِّيَّتِهِ ٱلنُّبُوَّةَ وَٱلۡكِتَٰبَ وَءَاتَيۡنَٰهُ أَجۡرَهُۥ فِي ٱلدُّنۡيَاۖ وَإِنَّهُۥ فِي ٱلۡأٓخِرَةِ لَمِنَ ٱلصَّـٰلِحِينَ
mēlum, avarukku is'hākkaiyum, yaḥkūpaiyum aḷittōm; iṉṉum avaruṭaiya cantatiyalē, napittuvattaiyum, vētattaiyum ēṟpaṭuttiṉōm; avarukku avaruṭaiya kūliyai ivvulakattilum koṭuttōm; niccayamāka maṟumaiyil avar nallavarkaḷil oruvarāvār
Surah Al-Ankaboot, Verse 27
وَلُوطًا إِذۡ قَالَ لِقَوۡمِهِۦٓ إِنَّكُمۡ لَتَأۡتُونَ ٱلۡفَٰحِشَةَ مَا سَبَقَكُم بِهَا مِنۡ أَحَدٖ مِّنَ ٱلۡعَٰلَمِينَ
Mēlum, lūttai (avar camūkattāriṭaiyē napiyāka aṉuppi vaittōm); avar tam camūkattāriṭam kūṟiṉār; "niccayamāka nīṅkaḷ ulakattāril evarumē uṅkaḷukku muṉ ceytirāta māṉakkēṭāṉa oru ceyalai ceyya muṉaintu viṭṭīrkaḷ
Surah Al-Ankaboot, Verse 28
أَئِنَّكُمۡ لَتَأۡتُونَ ٱلرِّجَالَ وَتَقۡطَعُونَ ٱلسَّبِيلَ وَتَأۡتُونَ فِي نَادِيكُمُ ٱلۡمُنكَرَۖ فَمَا كَانَ جَوَابَ قَوۡمِهِۦٓ إِلَّآ أَن قَالُواْ ٱئۡتِنَا بِعَذَابِ ٱللَّهِ إِن كُنتَ مِنَ ٱلصَّـٰدِقِينَ
nīṅkaḷ āṇkaḷiṭam (mōkam koṇṭu) varukiṟīrkaḷā? Vaḻi maṟi(ttup pirāyāṇikaḷaik koḷḷaiyaṭi)kkavum ceykiṉṟīrkaḷ; uṅkaḷuṭaiya capaiyilum veṟukkattakkavaṟṟaic ceykiṉṟīrkaḷ" eṉṟu kūṟiṉār; ataṟku avaruṭaiya camūkattāriṉ patil; "nīr uṇmaiyāḷaril (oruvarāka) iruppiṉ eṅkaḷ mītu allāhviṉ vētaṉaiyaik koṇṭu varuvīruhka" eṉpatu tavira vēṟu etuvumillai
Surah Al-Ankaboot, Verse 29
قَالَ رَبِّ ٱنصُرۡنِي عَلَى ٱلۡقَوۡمِ ٱلۡمُفۡسِدِينَ
appōtu avar; "eṉ iṟaivaṉē! Kuḻappam ceyyum iṟta camūkattārukku etirāka eṉakku nī utavi purivāyāka!" Eṉṟu (pirārttittuk) kūṟiṉār
Surah Al-Ankaboot, Verse 30
وَلَمَّا جَآءَتۡ رُسُلُنَآ إِبۡرَٰهِيمَ بِٱلۡبُشۡرَىٰ قَالُوٓاْ إِنَّا مُهۡلِكُوٓاْ أَهۡلِ هَٰذِهِ ٱلۡقَرۡيَةِۖ إِنَّ أَهۡلَهَا كَانُواْ ظَٰلِمِينَ
nam tūtar(kaḷākiya malakku)kaḷ iprāhīmiṭam naṉmārāyattuṭaṉ vantapōtu, "niccayamāka nāṅkaḷ ivvūrārai aḻikkiṟavarkaḷ; ēṉeṉil niccayamāka ivvūrār aniyāyakkārarkaḷāka irukkiṉṟaṉar" eṉak kūṟiṉārkaḷ
Surah Al-Ankaboot, Verse 31
قَالَ إِنَّ فِيهَا لُوطٗاۚ قَالُواْ نَحۡنُ أَعۡلَمُ بِمَن فِيهَاۖ لَنُنَجِّيَنَّهُۥ وَأَهۡلَهُۥٓ إِلَّا ٱمۡرَأَتَهُۥ كَانَتۡ مِنَ ٱلۡغَٰبِرِينَ
niccayamāka avvūril lūttum irukkiṟārē" eṉṟu (ipṟāhīm) kūṟiṉār; (ataṟku) avarkaḷ atil iruppavarkaḷ yār eṉpatai nāṅkaḷ naṉkaṟivōm; eṉavē nāṅkaḷ avaraiyum; avaruṭaiya maṉaiviyait tavira, avar kuṭumpattāraiyum niccayamākak kāppāṟṟuvōm; avaḷ (aḻintu pōvōril oruttiyāka) taṅki viṭuvāḷ eṉṟu coṉṉārkaḷ
Surah Al-Ankaboot, Verse 32
وَلَمَّآ أَن جَآءَتۡ رُسُلُنَا لُوطٗا سِيٓءَ بِهِمۡ وَضَاقَ بِهِمۡ ذَرۡعٗاۖ وَقَالُواْ لَا تَخَفۡ وَلَا تَحۡزَنۡ إِنَّا مُنَجُّوكَ وَأَهۡلَكَ إِلَّا ٱمۡرَأَتَكَ كَانَتۡ مِنَ ٱلۡغَٰبِرِينَ
Iṉṉum nam tūtarkaḷ lūttiṭam vanta pōtu avarkaḷiṉ kāraṇamāka avar kavalai koṇṭār. Mēlum avarkaḷāl (varukaiyāl) caṅkaṭappaṭṭār; avarkaḷ'nīr payappaṭavēṇṭām, kavalaiyum paṭavēṇṭām' eṉṟu kūṟiṉārkaḷ. Niccayamāka nām um'maiyum uṉ maṉaiviyait tavira um kuṭumpattiṉaraiyum kāppāṟṟuvōm; avaḷ (um'maṉaivi aḻintu pōvōril oruttiyāka) piṉ taṅki viṭuvāḷ
Surah Al-Ankaboot, Verse 33
إِنَّا مُنزِلُونَ عَلَىٰٓ أَهۡلِ هَٰذِهِ ٱلۡقَرۡيَةِ رِجۡزٗا مِّنَ ٱلسَّمَآءِ بِمَا كَانُواْ يَفۡسُقُونَ
niccayamāka, nāṅkaḷ ivvūrār mītu, ivarkaḷ ceytu koṇṭirukkum pāvattiṉ kāraṇamāka, vāṉattiliruntu vētaṉaiyai iṟakkukiṟavarkaḷ āvōm
Surah Al-Ankaboot, Verse 34
وَلَقَد تَّرَكۡنَا مِنۡهَآ ءَايَةَۢ بَيِّنَةٗ لِّقَوۡمٖ يَعۡقِلُونَ
(avvāṟē avvūrār, aḻintaṉar) aṟivuḷḷa camūkattārukku itiliruntum nām oru teḷivāṉa attāṭciyai viṭṭu vaittuḷḷōm
Surah Al-Ankaboot, Verse 35
وَإِلَىٰ مَدۡيَنَ أَخَاهُمۡ شُعَيۡبٗا فَقَالَ يَٰقَوۡمِ ٱعۡبُدُواْ ٱللَّهَ وَٱرۡجُواْ ٱلۡيَوۡمَ ٱلۡأٓخِرَ وَلَا تَعۡثَوۡاْ فِي ٱلۡأَرۡضِ مُفۡسِدِينَ
mēlum, matyaṉ (ūrārukku) avarkaḷ cakōtararākiya ṣu'aipai (aṉuppi vaittōm); ākavē avar; "eṉ camūkattārē! Allāhvaiyē vaṇaṅkuṅkaḷ; iṟuti nāḷai (nampi) etirpāruṅkaḷ, mēlum, pūmiyil kuḻappam ceyvōrāka, (viṣamikaḷākat) tiriyātīrkaḷ" eṉṟu kūṟiṉār
Surah Al-Ankaboot, Verse 36
فَكَذَّبُوهُ فَأَخَذَتۡهُمُ ٱلرَّجۡفَةُ فَأَصۡبَحُواْ فِي دَارِهِمۡ جَٰثِمِينَ
eṉiṉum avarkaḷ avaraip poyppittārkaḷ; ātalāl avarkaḷaip pūkampam piṭittuk koṇṭatu ākavē, avarkaḷ tam vīṭukaḷil atikālaiyil (marittu) mukaṅkuppuṟa viḻuntu kiṭantārkaḷ
Surah Al-Ankaboot, Verse 37
وَعَادٗا وَثَمُودَاْ وَقَد تَّبَيَّنَ لَكُم مِّن مَّسَٰكِنِهِمۡۖ وَزَيَّنَ لَهُمُ ٱلشَّيۡطَٰنُ أَعۡمَٰلَهُمۡ فَصَدَّهُمۡ عَنِ ٱلسَّبِيلِ وَكَانُواْ مُسۡتَبۡصِرِينَ
ivvāṟē, ātu, samūtu (camūkattāraiyum aḻittōm); aṉṟiyum avarkaḷ vacitta iṭaṅkaḷiliruntu (oru cila ciṉṉaṅkaḷ) uṅkaḷukkut teḷivāka teṉpaṭukiṉṟaṉa ēṉeṉil ṣaittāṉ avarkaḷuṭaiya (tīc)ceyalkaḷai avarkaḷukku aḻakākak kāṇpittu avarkaḷ nallaṟivu paṭaittavarkaḷāka iruntum, avarkaḷai nērvaḻiyil (pōka viṭātu) taṭuttu viṭṭāṉ
Surah Al-Ankaboot, Verse 38
وَقَٰرُونَ وَفِرۡعَوۡنَ وَهَٰمَٰنَۖ وَلَقَدۡ جَآءَهُم مُّوسَىٰ بِٱلۡبَيِّنَٰتِ فَٱسۡتَكۡبَرُواْ فِي ٱلۡأَرۡضِ وَمَا كَانُواْ سَٰبِقِينَ
Iṉṉum ḥkārūṉaiyum, ḥpir'avṉṉaiyum, hāmāṉaiyum (aḻittōm); tiṭaṉāka, avarkaḷiṭam mūsā teḷivāṉa attāṭcikaḷuṭaṉ vantār; eṉiṉum, (avaṟṟai nirākarittu) avarkaḷ pūmiyil perumaiyaṭittu niṉṟārkaḷ. Āṉāl avarkaḷ (aḻiviliruntu) tappittārkaḷillai
Surah Al-Ankaboot, Verse 39
فَكُلًّا أَخَذۡنَا بِذَنۢبِهِۦۖ فَمِنۡهُم مَّنۡ أَرۡسَلۡنَا عَلَيۡهِ حَاصِبٗا وَمِنۡهُم مَّنۡ أَخَذَتۡهُ ٱلصَّيۡحَةُ وَمِنۡهُم مَّنۡ خَسَفۡنَا بِهِ ٱلۡأَرۡضَ وَمِنۡهُم مَّنۡ أَغۡرَقۡنَاۚ وَمَا كَانَ ٱللَّهُ لِيَظۡلِمَهُمۡ وَلَٰكِن كَانُوٓاْ أَنفُسَهُمۡ يَظۡلِمُونَ
ivvāṟu, nām ovvoruvaraiyum avaravar ceyta pāvattiṉ kāraṇamākap piṭittōm; avarkaḷil cilar mītu kaṭumpuyal mūlamāka kalmāriyai aṉuppiṉōm; avarkaḷil cilarai pēriṭi muḻakkam piṭittuk koṇṭatu avarkaḷil cilaraip pūmiyiṉuḷ aḻuntac ceytōm; avarkaḷil cilarai mūḻkaṭittōm; āṉāl allāh avarkaḷukku aniyāyam ceyvataṟkāka irukka villai avarkaḷ tamakkut tāmē aniyāyam ceytu koṇṭārkaḷ
Surah Al-Ankaboot, Verse 40
مَثَلُ ٱلَّذِينَ ٱتَّخَذُواْ مِن دُونِ ٱللَّهِ أَوۡلِيَآءَ كَمَثَلِ ٱلۡعَنكَبُوتِ ٱتَّخَذَتۡ بَيۡتٗاۖ وَإِنَّ أَوۡهَنَ ٱلۡبُيُوتِ لَبَيۡتُ ٱلۡعَنكَبُوتِۚ لَوۡ كَانُواْ يَعۡلَمُونَ
allāh allātavaṟṟai(t taṅkaḷukkup) pātukāvalarkaḷāka eṭuttuk koḷpavarkaḷukku utāraṇam cilantip pūcciyiṉ utāraṇam pōṉṟatu atu (taṉakkāka) oru vīṭṭaik kaṭṭiyatu āṉāl niccayamāka vīṭukaḷilellām mikavum palahīṉamāṉatu cilantippūcciyiṉ vīṭēyākum - itai avarkaḷ aṟintu koṇṭiruppārkaḷāyiṉ (tāṅkaḷ iṇaiyāka eṭuttuk koṇṭavaṟṟiṉ palahīṉattai aṟivārkaḷ)
Surah Al-Ankaboot, Verse 41
إِنَّ ٱللَّهَ يَعۡلَمُ مَا يَدۡعُونَ مِن دُونِهِۦ مِن شَيۡءٖۚ وَهُوَ ٱلۡعَزِيزُ ٱلۡحَكِيمُ
niccayamāka allāhvaiyaṉṟi avarkaḷ etai (nāyaṉeṉa) aḻaikkiṟārkaḷō, atai avaṉ aṟikiṟāṉ - iṉṉum avaṉ (yāvaraiyum) mikaittavaṉ; ñāṉam mikkavaṉ
Surah Al-Ankaboot, Verse 42
وَتِلۡكَ ٱلۡأَمۡثَٰلُ نَضۡرِبُهَا لِلنَّاسِۖ وَمَا يَعۡقِلُهَآ إِلَّا ٱلۡعَٰلِمُونَ
ivvutāraṇaṅkaḷai nām maṉitarkaḷukkāka viḷakki vaikkiṟōm - āṉāl ivaṟṟai cintittaṟivōr tavira vēṟevarum uṇarntu koḷḷa māṭṭārkaḷ
Surah Al-Ankaboot, Verse 43
خَلَقَ ٱللَّهُ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضَ بِٱلۡحَقِّۚ إِنَّ فِي ذَٰلِكَ لَأٓيَةٗ لِّلۡمُؤۡمِنِينَ
vāṉaṅkaḷaiyum, pūmiyaiyum allāh uṇmaiyaik koṇṭē paṭaittuḷḷāṉ - niccayamāka itil muḥmiṉkaḷukku attāṭci irukkiṟatu
Surah Al-Ankaboot, Verse 44
ٱتۡلُ مَآ أُوحِيَ إِلَيۡكَ مِنَ ٱلۡكِتَٰبِ وَأَقِمِ ٱلصَّلَوٰةَۖ إِنَّ ٱلصَّلَوٰةَ تَنۡهَىٰ عَنِ ٱلۡفَحۡشَآءِ وَٱلۡمُنكَرِۗ وَلَذِكۡرُ ٱللَّهِ أَكۡبَرُۗ وَٱللَّهُ يَعۡلَمُ مَا تَصۡنَعُونَ
(Napiyē!) Ivvētattiliruntu umakku aṟivikkappaṭṭatai nīr eṭuttōtuvīrāka iṉṉum toḻukaiyai nilai niṟuttuvīrāka niccayamāka toḻukai (maṉitarai) māṉakkēṭāṉavaṟṟaiyum tīmaiyaiyum viṭṭu vilakkum. Niccayamāka, allāhviṉ tikru (tiyāṉam) mikavum peritā(ṉa caktiyā)kum; aṉṟiyum allāh nīṅkaḷ ceypavaṟṟai naṉkaṟikiṟāṉ
Surah Al-Ankaboot, Verse 45
۞وَلَا تُجَٰدِلُوٓاْ أَهۡلَ ٱلۡكِتَٰبِ إِلَّا بِٱلَّتِي هِيَ أَحۡسَنُ إِلَّا ٱلَّذِينَ ظَلَمُواْ مِنۡهُمۡۖ وَقُولُوٓاْ ءَامَنَّا بِٱلَّذِيٓ أُنزِلَ إِلَيۡنَا وَأُنزِلَ إِلَيۡكُمۡ وَإِلَٰهُنَا وَإِلَٰهُكُمۡ وَٰحِدٞ وَنَحۡنُ لَهُۥ مُسۡلِمُونَ
iṉṉum, nīṅkaḷ vētattaiyuṭaiyavarkaḷuṭaṉ - avarkaḷil akkiramamāy naṭappavarkaḷait tavirttu, (maṟṟavarkaḷuṭaṉ) aḻakiya muṟaiyilēyaṉṟit tarkkam ceyyātīrkaḷ; "eṅkaḷ mītu iṟakkappaṭṭa (vētat)tiṉ mītum uṅkaḷ mītu iṟakkappaṭṭa (vētat)tiṉ mītum nāṅkaḷ īmāṉ koḷkiṟōm; eṅkaḷ iṟaivaṉum uṅkaḷ iṟaivaṉum oruvaṉē - mēlum nāṅkaḷ avaṉukkē muṟṟilum vaḻipaṭṭu, naṭappōr (muslimkaḷ) āvōm" eṉṟu kūṟuvīrkaḷāka
Surah Al-Ankaboot, Verse 46
وَكَذَٰلِكَ أَنزَلۡنَآ إِلَيۡكَ ٱلۡكِتَٰبَۚ فَٱلَّذِينَ ءَاتَيۡنَٰهُمُ ٱلۡكِتَٰبَ يُؤۡمِنُونَ بِهِۦۖ وَمِنۡ هَـٰٓؤُلَآءِ مَن يُؤۡمِنُ بِهِۦۚ وَمَا يَجۡحَدُ بِـَٔايَٰتِنَآ إِلَّا ٱلۡكَٰفِرُونَ
ivvitamē, (avarkaḷukku vētam iṟakkiyatu pōṉṟē napiyē!) Umakkum ivvētattai iṟakkiyirukkiṟōm; ākavē, nām (muṉṉar) evarukku vētattai, vaḻaṅkiyuḷḷōmō, avarkaḷ itaṉai nampi ēṟṟuk koḷkiṟārkaḷ. Mēlum, itai nampi ēṟṟuk koḷvōrum ivarkaḷil irukkiṟārkaḷ - kāḥpirkaḷait tavira (vēṟu) evarum nam vacaṉaṅkaḷai nirākarikka māṭṭārkaḷ
Surah Al-Ankaboot, Verse 47
وَمَا كُنتَ تَتۡلُواْ مِن قَبۡلِهِۦ مِن كِتَٰبٖ وَلَا تَخُطُّهُۥ بِيَمِينِكَۖ إِذٗا لَّٱرۡتَابَ ٱلۡمُبۡطِلُونَ
aṉṟiyum (napiyē!) Itaṟku muṉṉar nīr enta vētattiliruntum ōti vantavarallar; um valakkaiyāl atai eḻutupavarākavum irukkavillai avvāṟu iruntiruntāl ippoyyarkaḷ cantēkappaṭalām
Surah Al-Ankaboot, Verse 48
بَلۡ هُوَ ءَايَٰتُۢ بَيِّنَٰتٞ فِي صُدُورِ ٱلَّذِينَ أُوتُواْ ٱلۡعِلۡمَۚ وَمَا يَجۡحَدُ بِـَٔايَٰتِنَآ إِلَّا ٱلظَّـٰلِمُونَ
appaṭiyalla! Evar kalvi ñāṉam koṭukkappaṭṭirukkiṟārkaḷō avarkaḷiṉ uḷḷaṅkaḷil, teḷivāṉa vacaṉaṅkaḷāka itu irukkiṟatu - aniyāyakkārarkaḷ tavira (vēṟu) evarum nam vacaṉaṅkaḷai nirākarikka māṭṭārkaḷ
Surah Al-Ankaboot, Verse 49
وَقَالُواْ لَوۡلَآ أُنزِلَ عَلَيۡهِ ءَايَٰتٞ مِّن رَّبِّهِۦۚ قُلۡ إِنَّمَا ٱلۡأٓيَٰتُ عِندَ ٱللَّهِ وَإِنَّمَآ أَنَا۠ نَذِيرٞ مُّبِينٌ
Avaruṭaiya iṟaivaṉiṭamiruntu avar mītu attāṭcikaḷ ēṉ iṟakkappaṭavillai?" Eṉṟum avarkaḷ kēṭkiṟārkaḷ; "attāṭcikaḷellām allāhviṭam uḷḷaṉa ēṉeṉil nāṉ veḷippaṭaiyāka acca mūṭṭi eccarikkai ceypavaṉ tāṉ" eṉṟu (napiyē!) Nīr kūṟuvīrāka
Surah Al-Ankaboot, Verse 50
أَوَلَمۡ يَكۡفِهِمۡ أَنَّآ أَنزَلۡنَا عَلَيۡكَ ٱلۡكِتَٰبَ يُتۡلَىٰ عَلَيۡهِمۡۚ إِنَّ فِي ذَٰلِكَ لَرَحۡمَةٗ وَذِكۡرَىٰ لِقَوۡمٖ يُؤۡمِنُونَ
avarkaḷukku ōtikkāṭṭappaṭum ivvētattai nām um mītu iṟakkiyirukkiṟōm eṉpatu avarkaḷukkup pōtātā? Niccayamāka a(v vētat)til rahmattum, īmāṉ koṇṭa camūkattārukku (niṉaivūṭṭum) nallupatēcamum irukkiṉṟaṉa
Surah Al-Ankaboot, Verse 51
قُلۡ كَفَىٰ بِٱللَّهِ بَيۡنِي وَبَيۡنَكُمۡ شَهِيدٗاۖ يَعۡلَمُ مَا فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِۗ وَٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ بِٱلۡبَٰطِلِ وَكَفَرُواْ بِٱللَّهِ أُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلۡخَٰسِرُونَ
eṉakkiṭaiyilum, uṅkaḷukkiṭaiyilum cāṭciyāyirukka allāhvē pōtumāṉavaṉ; vāṉaṅkaḷilum, pūmiyilum iruppavaṟṟai avaṉ aṟikiṟāṉ; eṉavē, evar poyyāṉavaṟṟai nampi allāhvai nirākarikkiṟārkaḷō, avarkaḷ tām naṣṭavāḷikaḷ" eṉṟu (napiyē!) Nīr kūṟum
Surah Al-Ankaboot, Verse 52
وَيَسۡتَعۡجِلُونَكَ بِٱلۡعَذَابِ وَلَوۡلَآ أَجَلٞ مُّسَمّٗى لَّجَآءَهُمُ ٱلۡعَذَابُۚ وَلَيَأۡتِيَنَّهُم بَغۡتَةٗ وَهُمۡ لَا يَشۡعُرُونَ
iṉṉum, (maṟumaiyiṉ) vētaṉaiyaip paṟṟi avarkaḷ um'mai avacarappaṭuttukiṟārkaḷ; mēlum, (ataṟkeṉak) kuṟippiṭṭa tavaṇai ēṟpaṭuttappaṭātiruppiṉ avvētaṉai avarkaḷukku vantirukkum; eṉiṉum (attavaṇaiyai) avarkaḷ uṇarntaṟiya muṭiyātirukkum nilaiyil, avarkaḷiṭam a(vvētaṉaiyāṉa)tu tiṭīreṉṟu vantu cērum
Surah Al-Ankaboot, Verse 53
يَسۡتَعۡجِلُونَكَ بِٱلۡعَذَابِ وَإِنَّ جَهَنَّمَ لَمُحِيطَةُۢ بِٱلۡكَٰفِرِينَ
avvētaṉaiyai avacarappaṭuttu māṟu avarkaḷ um'maik kēṭkiṟārkaḷ - āṉāl, niccayamāka narakam kāḥpirkaḷaic cūḻntu koḷvatāka irukkiṟatu
Surah Al-Ankaboot, Verse 54
يَوۡمَ يَغۡشَىٰهُمُ ٱلۡعَذَابُ مِن فَوۡقِهِمۡ وَمِن تَحۡتِ أَرۡجُلِهِمۡ وَيَقُولُ ذُوقُواْ مَا كُنتُمۡ تَعۡمَلُونَ
annāḷil, avvētaṉai avarkaḷukku mēliruntum, avarkaḷuṭaiya kālkaḷukkuk kīḻiruntum avarkaḷai mūṭik koḷḷum. (Appōtu iṟaivaṉ)"nīṅkaḷ ceytu koṇṭirunta(tiṉ paya)ṉaic cuvaittup pāruṅkaḷ" eṉṟu kūṟuvāṉ
Surah Al-Ankaboot, Verse 55
يَٰعِبَادِيَ ٱلَّذِينَ ءَامَنُوٓاْ إِنَّ أَرۡضِي وَٰسِعَةٞ فَإِيَّـٰيَ فَٱعۡبُدُونِ
īmāṉ koṇṭa eṉ aṭiyārkaḷē! Niccayamāka eṉ pūmi vicālamāṉatu ākaiyāl nīṅkaḷ eṉṉaiyē vaṇaṅkuṅkaḷ
Surah Al-Ankaboot, Verse 56
كُلُّ نَفۡسٖ ذَآئِقَةُ ٱلۡمَوۡتِۖ ثُمَّ إِلَيۡنَا تُرۡجَعُونَ
Ovvōr ātmāvum maraṇattaic cukikkak kūṭiyatē yākum; piṉṉar nīṅkaḷ nam'miṭamē mīḷvikkappaṭuvīrkaḷ
Surah Al-Ankaboot, Verse 57
وَٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ لَنُبَوِّئَنَّهُم مِّنَ ٱلۡجَنَّةِ غُرَفٗا تَجۡرِي مِن تَحۡتِهَا ٱلۡأَنۡهَٰرُ خَٰلِدِينَ فِيهَاۚ نِعۡمَ أَجۡرُ ٱلۡعَٰمِلِينَ
evarkaḷ īmāṉ koṇṭu, sālihāṉa (nal) amalkaḷai ceykiṟārkaḷō avarkaḷai, catā kīḻē āṟakaḷ ōṭikkoṇṭirukkum cavaṉapatiyiluḷḷa uyarnta māḷikaikaḷil, niccayamāka nām amarttuvōm; avaṟṟil avarkaḷ nirantaramāka (nilaittu) iruppārkaḷ; (ivvāṟāka naṟ) ceyalkaḷ purivōriṉ kūliyum pākkiyam mikkatākavē uḷḷatu
Surah Al-Ankaboot, Verse 58
ٱلَّذِينَ صَبَرُواْ وَعَلَىٰ رَبِّهِمۡ يَتَوَكَّلُونَ
(ēṉeṉil) avarkaḷ poṟumaiyaik koṇṭārkaḷ; mēlum taṅkaḷ iṟaivaṉ mītē muḻu nampikkai vaittirukkiṟārkaḷ
Surah Al-Ankaboot, Verse 59
وَكَأَيِّن مِّن دَآبَّةٖ لَّا تَحۡمِلُ رِزۡقَهَا ٱللَّهُ يَرۡزُقُهَا وَإِيَّاكُمۡۚ وَهُوَ ٱلسَّمِيعُ ٱلۡعَلِيمُ
aṉṟiyum (pūmiyiluḷḷa) ettaṉaiyō pirāṇikaḷ taṅkaḷ uṇavaic cumantu koṇṭu tirivatillai avaṟṟukkum uṅkaḷukkum allāh tāṉ uṇavaḷikkiṉṟāṉ - iṉṉum avaṉ (yāvaṟṟaiyum cevimaṭuppavaṉākavum (naṉku) aṟipavaṉākavum irukkiṉṟāṉ
Surah Al-Ankaboot, Verse 60
وَلَئِن سَأَلۡتَهُم مَّنۡ خَلَقَ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضَ وَسَخَّرَ ٱلشَّمۡسَ وَٱلۡقَمَرَ لَيَقُولُنَّ ٱللَّهُۖ فَأَنَّىٰ يُؤۡفَكُونَ
mēlum, (napiyē!)"Nīr ivarkaḷiṭattil vāṉaṅkaḷaiyum, pūmiyaiyum paṭaittuc cūriyaṉaiyum cantiraṉaiyum (taṉ atikārattil) vacappaṭuttiruppavaṉ yār?" Eṉṟu kēṭṭāl, "allāh" eṉṟē ivarkaḷ tiṭṭamāka kūṟuvārkaḷ; avvāṟāyiṉ avarkaḷ (uṇmaiyai viṭṭu) eṅkē tiruppappaṭukiṟārkaḷ
Surah Al-Ankaboot, Verse 61
ٱللَّهُ يَبۡسُطُ ٱلرِّزۡقَ لِمَن يَشَآءُ مِنۡ عِبَادِهِۦ وَيَقۡدِرُ لَهُۥٓۚ إِنَّ ٱللَّهَ بِكُلِّ شَيۡءٍ عَلِيمٞ
allāh taṉ aṭiyārkaḷil tāṉ nāṭiyavarkaḷukku uṇavai vicālamākkukiṟāṉ, tāṉ nāṭiyavarukku curukkiyum viṭukiṟāṉ; niccayamāka allāh ovvoṉṟaiyum aṟintavaṉ
Surah Al-Ankaboot, Verse 62
وَلَئِن سَأَلۡتَهُم مَّن نَّزَّلَ مِنَ ٱلسَّمَآءِ مَآءٗ فَأَحۡيَا بِهِ ٱلۡأَرۡضَ مِنۢ بَعۡدِ مَوۡتِهَا لَيَقُولُنَّ ٱللَّهُۚ قُلِ ٱلۡحَمۡدُ لِلَّهِۚ بَلۡ أَكۡثَرُهُمۡ لَا يَعۡقِلُونَ
iṉṉum, avarkaḷiṭam; "vāṉattiliruntu nīrai iṟakki, piṟaku ataṉaik koṇṭu ippūmiyai - atu (kāyntu) marittapiṉ uyirppippavaṉ yār?" Eṉṟu nīr kēṭpīrākil; "allāh" eṉṟē ivarkaḷ tiṭṭamākak kūṟuvārkaḷ; (ataṟku nīr)"al'hamtu lillāh - pukaḻaṉaittum allāhvukkē uriyatu" eṉṟu kūṟuvīrāka eṉiṉum ivarkaḷil perumpālōr aṟintuṇara māṭṭārkaḷ
Surah Al-Ankaboot, Verse 63
وَمَا هَٰذِهِ ٱلۡحَيَوٰةُ ٱلدُّنۡيَآ إِلَّا لَهۡوٞ وَلَعِبٞۚ وَإِنَّ ٱلدَّارَ ٱلۡأٓخِرَةَ لَهِيَ ٱلۡحَيَوَانُۚ لَوۡ كَانُواْ يَعۡلَمُونَ
Iṉṉum, ivvulaka vāḻkai vīṇum viḷaiyāṭṭumēyaṉṟi vēṟillai - iṉṉum niccayamāka maṟumaikkuriya vīṭu tiṭamāka atuvē (nittiyamāṉa) vāḻvākum - ivarkaḷ (itai) aṟintiruntāl
Surah Al-Ankaboot, Verse 64
فَإِذَا رَكِبُواْ فِي ٱلۡفُلۡكِ دَعَوُاْ ٱللَّهَ مُخۡلِصِينَ لَهُ ٱلدِّينَ فَلَمَّا نَجَّىٰهُمۡ إِلَى ٱلۡبَرِّ إِذَا هُمۡ يُشۡرِكُونَ
mēlum avarkaḷ marakkalaṅkaḷil ēṟikkoṇṭāl, antaraṅka cuttiyuṭaṉ caṉmārkkattil vaḻippaṭaṭavarkaḷāka allāhvaip pirārttikkiṉṟaṉar; āṉāl, avaṉ avarkaḷai (pattiramākak) karaikku koṇṭu vantu viṭuṅkāl, avarkaḷ (avaṉukkē) iṇaivaikkiṉṟaṉar
Surah Al-Ankaboot, Verse 65
لِيَكۡفُرُواْ بِمَآ ءَاتَيۡنَٰهُمۡ وَلِيَتَمَتَّعُواْۚ فَسَوۡفَ يَعۡلَمُونَ
avarkaḷ, nām avarkaḷukku aḷittuḷḷavaṟṟukku māṟu ceytu koṇṭu, (ivvulakiṉ aṟpa) cukaṅkaḷai aṉupavikkaṭṭum - āṉāl (tam tīcceyalkaḷiṉ payaṉai) aṟintu koḷvārkaḷ
Surah Al-Ankaboot, Verse 66
أَوَلَمۡ يَرَوۡاْ أَنَّا جَعَلۡنَا حَرَمًا ءَامِنٗا وَيُتَخَطَّفُ ٱلنَّاسُ مِنۡ حَوۡلِهِمۡۚ أَفَبِٱلۡبَٰطِلِ يُؤۡمِنُونَ وَبِنِعۡمَةِ ٱللَّهِ يَكۡفُرُونَ
aṉṟiyum (makkāvaic) cūḻavuḷḷa maṉitarkaḷ (pakaivarkaḷāl) iṟañcic cellappaṭum nilaiyil (itai) nām pātukāppāṉa puṉitat talamāka ākkiyiruppatai avarkaḷ pārkkavillaiyā? Iṉṉum, avarkaḷ poyyāṉavaṟṟai nampi, allāhviṉ aruṭkoṭaiyai nirākarikkiṟārkaḷā
Surah Al-Ankaboot, Verse 67
وَمَنۡ أَظۡلَمُ مِمَّنِ ٱفۡتَرَىٰ عَلَى ٱللَّهِ كَذِبًا أَوۡ كَذَّبَ بِٱلۡحَقِّ لَمَّا جَآءَهُۥٓۚ أَلَيۡسَ فِي جَهَنَّمَ مَثۡوٗى لِّلۡكَٰفِرِينَ
aṉṟiyum, allāhviṉ mītu poyyai iṭṭukkaṭṭupavaṉaiviṭa - allatu taṉṉiṭam cattiyam vanta pōtu ataip poyppippavaṉaiviṭa aniyāyam ceypavaṉ yār? (Ittakaiya) kāḥpirkaḷukku otuṅkumiṭam narakattil allavā irukkiṉṟatu
Surah Al-Ankaboot, Verse 68
وَٱلَّذِينَ جَٰهَدُواْ فِينَا لَنَهۡدِيَنَّهُمۡ سُبُلَنَاۚ وَإِنَّ ٱللَّهَ لَمَعَ ٱلۡمُحۡسِنِينَ
mēlum evarkaḷ nam'muṭaiya vaḻiyil muyalkiṉṟārkaḷō niccayamāka avarkaḷai nam'muṭaiya nērāṉa vaḻikaḷil nām celuttuvōm; niccayamāka allāh naṉmai ceyvōruṭaṉēyē irukkiṉṟāṉ
Surah Al-Ankaboot, Verse 69