Surah Al-Mumenoon - Tamil Translation by Abdulhameed Baqavi
قَدۡ أَفۡلَحَ ٱلۡمُؤۡمِنُونَ
nampikkaiyāḷarkaḷ niccayamāka veṟṟi aṭaintu viṭṭaṉar
Surah Al-Mumenoon, Verse 1
ٱلَّذِينَ هُمۡ فِي صَلَاتِهِمۡ خَٰشِعُونَ
avarkaḷ mikka uḷḷaccattōṭu toḻuvārkaḷ
Surah Al-Mumenoon, Verse 2
وَٱلَّذِينَ هُمۡ عَنِ ٱللَّغۡوِ مُعۡرِضُونَ
avarkaḷ vīṇāṉa kāriyaṅkaḷiliruntu vilaki iruppārkaḷ
Surah Al-Mumenoon, Verse 3
وَٱلَّذِينَ هُمۡ لِلزَّكَوٰةِ فَٰعِلُونَ
avarkaḷ jakāttu koṭuttu varuvārkaḷ
Surah Al-Mumenoon, Verse 4
وَٱلَّذِينَ هُمۡ لِفُرُوجِهِمۡ حَٰفِظُونَ
Avarkaḷ taṅkaḷ marmastāṉattai (vipacārattiliruntu) kāppāṟṟik koḷvārkaḷ
Surah Al-Mumenoon, Verse 5
إِلَّا عَلَىٰٓ أَزۡوَٰجِهِمۡ أَوۡ مَا مَلَكَتۡ أَيۡمَٰنُهُمۡ فَإِنَّهُمۡ غَيۡرُ مَلُومِينَ
eṉiṉum, avarkaḷ taṅkaḷ maṉaivikaḷiṭamō allatu taṅkaḷ valatu karam contamākkik koṇṭa (aṭimaip) peṇkaḷiṭamō (cērvatil) niccayamāka (avarkaḷ kuṟṟavāḷikaḷāka māṭṭārkaḷ. Ākavē, ivviṣayattil) avarkaḷ paḻikkappaṭa māṭṭārkaḷ
Surah Al-Mumenoon, Verse 6
فَمَنِ ٱبۡتَغَىٰ وَرَآءَ ذَٰلِكَ فَأُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلۡعَادُونَ
itaṟkup puṟampāṉatai evarēṉum virumpiṉāl avarkaḷ varampu mīṟiyavarkaḷāki (kuṟṟavāḷikaḷāki) viṭuvārkaḷ
Surah Al-Mumenoon, Verse 7
وَٱلَّذِينَ هُمۡ لِأَمَٰنَٰتِهِمۡ وَعَهۡدِهِمۡ رَٰعُونَ
mēlum, avarkaḷ (taṅkaḷiṭam nampi oppaṭaikkappaṭṭa) amāṉitap poruḷaiyum, taṅkaḷ vākkuṟutiyaiyum pēṇi naṭappārkaḷ
Surah Al-Mumenoon, Verse 8
وَٱلَّذِينَ هُمۡ عَلَىٰ صَلَوَٰتِهِمۡ يُحَافِظُونَ
avarkaḷ taṅkaḷ toḻukaikaḷaiyum (kālākālattil tavaṟātu) kaṭaip piṭittu toḻutu varuvārkaḷ
Surah Al-Mumenoon, Verse 9
أُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلۡوَٰرِثُونَ
ivarkaḷtāṉ (corkkattiṟku) uṇmaiyāṉa vāricutārarkaḷ
Surah Al-Mumenoon, Verse 10
ٱلَّذِينَ يَرِثُونَ ٱلۡفِرۡدَوۡسَ هُمۡ فِيهَا خَٰلِدُونَ
ākavē, ivarkaḷ ‘ḥpirtavs' eṉṉum corkkattiṟku vāricukaḷāki atil eṉṟeṉṟum taṅkiviṭuvārkaḷ
Surah Al-Mumenoon, Verse 11
وَلَقَدۡ خَلَقۡنَا ٱلۡإِنسَٰنَ مِن سُلَٰلَةٖ مِّن طِينٖ
niccayamāka (ārampattil mutal) maṉitaṉai kaḷimaṇṇiṉ mūlaccattiliruntu paṭaittōm
Surah Al-Mumenoon, Verse 12
ثُمَّ جَعَلۡنَٰهُ نُطۡفَةٗ فِي قَرَارٖ مَّكِينٖ
piṉṉar, atai nām intiriyamākki oru pattiramāṉa iṭattil vaittōm
Surah Al-Mumenoon, Verse 13
ثُمَّ خَلَقۡنَا ٱلنُّطۡفَةَ عَلَقَةٗ فَخَلَقۡنَا ٱلۡعَلَقَةَ مُضۡغَةٗ فَخَلَقۡنَا ٱلۡمُضۡغَةَ عِظَٰمٗا فَكَسَوۡنَا ٱلۡعِظَٰمَ لَحۡمٗا ثُمَّ أَنشَأۡنَٰهُ خَلۡقًا ءَاخَرَۚ فَتَبَارَكَ ٱللَّهُ أَحۡسَنُ ٱلۡخَٰلِقِينَ
piṉṉar, anta intiriyattai karuvāka ākkiṉōm. Piṉṉar, akkaruvai ciṟiya catait tuṇṭāka ākkiṉōm. Piṉṉar, anta ciṟiya catait tuṇṭil elumpukaḷai uruvākkiṉōm, aṭuttu avvelumpukaḷukku mēl cataiyai amaittōm. Piṉṉar, atai vēṟu oru paṭaippāka (muḻu maṉitaṉāka) uruvākkiṉōm. Paṭaippavarkaḷilellām mikka aḻakāṉavaṉāṉa anta allāh mika pākkiyam poruntiyavaṉ
Surah Al-Mumenoon, Verse 14
ثُمَّ إِنَّكُم بَعۡدَ ذَٰلِكَ لَمَيِّتُونَ
(maṉitarkaḷē!) Itaṟkup piṉṉar, niccayamāka nīṅkaḷ iṟappavarkaḷē
Surah Al-Mumenoon, Verse 15
ثُمَّ إِنَّكُمۡ يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِ تُبۡعَثُونَ
ataṟkup piṉṉar maṟumaināḷil niccayamāka nīṅkaḷ (uyir koṭuttu) eḻuppappaṭuvīrkaḷ
Surah Al-Mumenoon, Verse 16
وَلَقَدۡ خَلَقۡنَا فَوۡقَكُمۡ سَبۡعَ طَرَآئِقَ وَمَا كُنَّا عَنِ ٱلۡخَلۡقِ غَٰفِلِينَ
(Maṉitarkaḷē! Ivvāṟu nām uṅkaḷai maṭṭumā paṭaittirukkiṟōm?) Niccayamāka uṅkaḷukku mēluḷḷa ēḻu vāṉaṅkaḷaiyum nāmē paṭaittōm. (Avai ovvoṉṟilum ettaṉaiyō paṭaippukaḷ irukkiṉṟaṉa. Ivaṟṟaip paṭaittu iruppatuṭaṉ) ippaṭaippuka(ḷukku vēṇṭiyavaika)ḷaip paṟṟi nām parāmukamākavum irukkavillai. (Avaṟṟukku vēṇṭiyavai aṉaittaiyum muḻumaiyāka nām paṭaittum irukkiṟōm)
Surah Al-Mumenoon, Verse 17
وَأَنزَلۡنَا مِنَ ٱلسَّمَآءِ مَآءَۢ بِقَدَرٖ فَأَسۡكَنَّـٰهُ فِي ٱلۡأَرۡضِۖ وَإِنَّا عَلَىٰ ذَهَابِۭ بِهِۦ لَقَٰدِرُونَ
mēkattiliruntu (nam) tiṭṭappaṭiyē maḻaiyai poḻiyac ceykiṟōm. Ataip pūmiyil taṅkum paṭiyum ceykiṟōm. Ataip (pūmiyiliruntu) pōkkiviṭavum niccayamāka nām āṟṟal peṟṟuḷḷōm
Surah Al-Mumenoon, Verse 18
فَأَنشَأۡنَا لَكُم بِهِۦ جَنَّـٰتٖ مِّن نَّخِيلٖ وَأَعۡنَٰبٖ لَّكُمۡ فِيهَا فَوَٰكِهُ كَثِيرَةٞ وَمِنۡهَا تَأۡكُلُونَ
ataik koṇṭu pērīccai, tirāṭcai (ākiya) tōppukaḷaiyum uṅkaḷukkāka nām uṟpatti ceykiṟōm. Avaṟṟil uṅkaḷukku vēṇṭiya pala kaṉivarkkaṅkaḷ irukkiṉṟaṉa. Avaṟṟil (palavaṟṟai) nīṅkaḷ pucikkiṟīrkaḷ
Surah Al-Mumenoon, Verse 19
وَشَجَرَةٗ تَخۡرُجُ مِن طُورِ سَيۡنَآءَ تَنۢبُتُ بِٱلدُّهۡنِ وَصِبۡغٖ لِّلۡأٓكِلِينَ
‘tūrsīṉāy' malaiyil muḷaikkiṉṟa (jaittūṉ eṉṉum oliva) marattaiyum (nām uṟpatti ceykiṟōm). Atu eṇṇaiyaiyum pucippavarkaḷukku oru cuvaiyaiyum (kuḻampaiyum) tarukiṟatu
Surah Al-Mumenoon, Verse 20
وَإِنَّ لَكُمۡ فِي ٱلۡأَنۡعَٰمِ لَعِبۡرَةٗۖ نُّسۡقِيكُم مِّمَّا فِي بُطُونِهَا وَلَكُمۡ فِيهَا مَنَٰفِعُ كَثِيرَةٞ وَمِنۡهَا تَأۡكُلُونَ
niccayamāka āṭu, māṭu, oṭṭakam ākiyavaṟṟil uṅkaḷukku oru paṭippiṉai irukkiṟatu. Avaṟṟiṉ maṭiyil iruntu (pālai) nām uṅkaḷukkup pukaṭṭukiṟōm. Iṉṉum, uṅkaḷukku avaṟṟil anēka payaṉkaḷum irukkiṉṟaṉa. Avaṟṟil cilavaṟṟai nīṅkaḷ pucikkiṟīrkaḷ
Surah Al-Mumenoon, Verse 21
وَعَلَيۡهَا وَعَلَى ٱلۡفُلۡكِ تُحۡمَلُونَ
avaṟṟiṉ mītum, kappalkaḷiṉ mītum nīṅkaḷ cumantu cellappaṭukiṟīrkaḷ
Surah Al-Mumenoon, Verse 22
وَلَقَدۡ أَرۡسَلۡنَا نُوحًا إِلَىٰ قَوۡمِهِۦ فَقَالَ يَٰقَوۡمِ ٱعۡبُدُواْ ٱللَّهَ مَا لَكُم مِّنۡ إِلَٰهٍ غَيۡرُهُۥٓۚ أَفَلَا تَتَّقُونَ
niccayamāka nām ‘‘nūh' (napiyai) nam tūtarāka avaruṭaiya makkaḷiṭam aṉuppi vaittōm. Avar (avarkaḷai nōkki) ‘‘eṉ makkaḷē! Allāh oruvaṉaiyē nīṅkaḷ vaṇaṅkuṅkaḷ. Avaṉait tavira vēṟu iṟaivaṉ uṅkaḷukku illavē illai. Avaṉukku nīṅkaḷ payappaṭa vēṇṭāmā?'' Eṉṟu kūṟiṉār
Surah Al-Mumenoon, Verse 23
فَقَالَ ٱلۡمَلَؤُاْ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ مِن قَوۡمِهِۦ مَا هَٰذَآ إِلَّا بَشَرٞ مِّثۡلُكُمۡ يُرِيدُ أَن يَتَفَضَّلَ عَلَيۡكُمۡ وَلَوۡ شَآءَ ٱللَّهُ لَأَنزَلَ مَلَـٰٓئِكَةٗ مَّا سَمِعۡنَا بِهَٰذَا فِيٓ ءَابَآئِنَا ٱلۡأَوَّلِينَ
Avarai nirākarittuviṭṭa avaruṭaiya makkaḷil uḷḷa talaivarkaḷ (tamatu makkaḷukku nūh napiyaic cuṭṭik kāṇpittu) ivar uṅkaḷaip pōṉṟa oru maṉitarē tavira vēṟillai. Eṉiṉum, avar uṅkaḷ mītu mēlāṉa pataviyai vakikkavē nāṭukiṟār. (Meyyākavē) allāh (nam'miṭam oru tūtarai aṉuppa) nāṭiyiruntāl vāṉavarkaḷaiyē aṉuppivaittiruppāṉ. Muṉṉuḷḷa eṅkaḷ mūtātaikaḷiṭam ittakaiya viṣayattai nāṅkaḷ kēḷvippaṭṭatē illai eṉṟum
Surah Al-Mumenoon, Verse 24
إِنۡ هُوَ إِلَّا رَجُلُۢ بِهِۦ جِنَّةٞ فَتَرَبَّصُواْ بِهِۦ حَتَّىٰ حِينٖ
‘‘ivar oru paittiyakkārarākavē tavira vēṟillai. Ākavē, ivar viṣayattil (ivar kūṟuvatu nikaḻum varai) ciṟitu kālam poṟuttiruntu pāruṅkaḷ'' eṉṟum kūṟiṉārkaḷ
Surah Al-Mumenoon, Verse 25
قَالَ رَبِّ ٱنصُرۡنِي بِمَا كَذَّبُونِ
(ataṟku nūh napi) ‘‘eṉ iṟaivaṉē! Ivarkaḷ eṉṉaip poyyākki viṭṭārkaḷ. Ākavē, nī eṉakku utavi cey'' eṉṟu pirārttittār
Surah Al-Mumenoon, Verse 26
فَأَوۡحَيۡنَآ إِلَيۡهِ أَنِ ٱصۡنَعِ ٱلۡفُلۡكَ بِأَعۡيُنِنَا وَوَحۡيِنَا فَإِذَا جَآءَ أَمۡرُنَا وَفَارَ ٱلتَّنُّورُ فَٱسۡلُكۡ فِيهَا مِن كُلّٖ زَوۡجَيۡنِ ٱثۡنَيۡنِ وَأَهۡلَكَ إِلَّا مَن سَبَقَ عَلَيۡهِ ٱلۡقَوۡلُ مِنۡهُمۡۖ وَلَا تُخَٰطِبۡنِي فِي ٱلَّذِينَ ظَلَمُوٓاْ إِنَّهُم مُّغۡرَقُونَ
ataṟku nām avarai nōkki nīr ‘‘nām aṟivikkiṉṟapaṭi nam kaṇmuṉ oru kappalaic ceyvīrāka. Nam uttaravu ēṟpaṭṭu aṭuppuppoṅka ārampittāl (ovvōr uyirp pirāṇikaḷilum) āṇ, peṇ iraṇṭiraṇṭu cērnta jōṭiyaiyum, umatu kuṭumpattiṉaraiyum nīr atil ēṟṟik koḷvīrāka. Āyiṉum, evaṉ mītu nam taṇṭaṉai vitikkappaṭṭu viṭṭatō avaṉait tavira. (Ēṉeṉṟāl,) aniyāyam ceypava(r uṅkaḷ kuṭumpattavarāyiṉum ava)raip paṟṟi nīr eṉṉiṭam ētum (cipāricākap) pēcātīr. Niccayamāka avarkaḷ (veḷḷap piraḷayattil) mūḻkaṭikkappaṭṭu viṭuvārkaḷ'' eṉṟu vahyi aṟivittōm
Surah Al-Mumenoon, Verse 27
فَإِذَا ٱسۡتَوَيۡتَ أَنتَ وَمَن مَّعَكَ عَلَى ٱلۡفُلۡكِ فَقُلِ ٱلۡحَمۡدُ لِلَّهِ ٱلَّذِي نَجَّىٰنَا مِنَ ٱلۡقَوۡمِ ٱلظَّـٰلِمِينَ
nīrum um'muṭaṉ uḷḷavarkaḷum kappalil ēṟi amarntu koṇṭataṉ piṉṉar ‘‘aniyāyakkāra inta makkaḷil iruntu eṅkaḷai pātukāttuk koṇṭa allāhvukkē ellāp pukaḻum'' eṉṟu kūṟuvīrāka
Surah Al-Mumenoon, Verse 28
وَقُل رَّبِّ أَنزِلۡنِي مُنزَلٗا مُّبَارَكٗا وَأَنتَ خَيۡرُ ٱلۡمُنزِلِينَ
‘‘Eṉ iṟaivaṉē! Nī eṉṉai mikka pākkiyamuḷḷa(vaṉāka pākkiyam peṟṟa iṭattil uṉ) viruntāḷiyāka(k kappalil iruntu) iṟakkivaippāyāka! Nīyō viruntāḷikaḷai varavēṟṟu upacarippatil mikka mēlāṉavaṉ eṉṟum pirārttippīrāka'' (eṉṟum kūṟiṉōm)
Surah Al-Mumenoon, Verse 29
إِنَّ فِي ذَٰلِكَ لَأٓيَٰتٖ وَإِن كُنَّا لَمُبۡتَلِينَ
niccayamāka itil pala attāṭcikaḷ irukkiṉṟaṉa. (Niccayamāka maṉitarkaḷiṉ nampikkaiyai) nām cōtippavarkaḷāka irukkiṟōm
Surah Al-Mumenoon, Verse 30
ثُمَّ أَنشَأۡنَا مِنۢ بَعۡدِهِمۡ قَرۡنًا ءَاخَرِينَ
(veḷḷap piraḷayattil mūḻkiviṭṭa) ivarkaḷukkup piṉṉar nām (‘ātu' eṉṉum) maṟṟoru vakuppiṉarai uṟpatti ceytōm
Surah Al-Mumenoon, Verse 31
فَأَرۡسَلۡنَا فِيهِمۡ رَسُولٗا مِّنۡهُمۡ أَنِ ٱعۡبُدُواْ ٱللَّهَ مَا لَكُم مِّنۡ إِلَٰهٍ غَيۡرُهُۥٓۚ أَفَلَا تَتَّقُونَ
avarkaḷil uḷḷa (‘hūtu' eṉṟa) oruvaraiyē avarkaḷukku nam tūtarāka nām aṉuppivaittōm. Avar (avarkaḷai nōkki) ‘‘allāh oruvaṉaiyē vaṇaṅkuṅkaḷ. Avaṉait tavira uṅkaḷukku vēṟu iṟaivaṉ illavē illai. Avaṉukku nīṅkaḷ payappaṭa vēṇṭāmā?'' (Eṉṟu kūṟiṉār)
Surah Al-Mumenoon, Verse 32
وَقَالَ ٱلۡمَلَأُ مِن قَوۡمِهِ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ وَكَذَّبُواْ بِلِقَآءِ ٱلۡأٓخِرَةِ وَأَتۡرَفۡنَٰهُمۡ فِي ٱلۡحَيَوٰةِ ٱلدُّنۡيَا مَا هَٰذَآ إِلَّا بَشَرٞ مِّثۡلُكُمۡ يَأۡكُلُ مِمَّا تَأۡكُلُونَ مِنۡهُ وَيَشۡرَبُ مِمَّا تَشۡرَبُونَ
(hūtu napiyuṭaiya) makkaḷukku ivvulaka vāḻkkaiyiṉ cukapōkaṅkaḷai nām koṭuttiruntum avarkaḷuṭaiya talaivarkaḷ (avaṟṟaiyum) avaraiyum nirākarittuviṭṭu maṟumaiyaic cantippataiyum poyyākki (‘hūtu' napiyai cuṭṭik kāṇpittu) ‘‘ivar uṅkaḷaip pōṉṟa oru maṉitaṉē tavira vēṟillai. Nīṅkaḷ pucippataiyē avarum pucikkiṟār; nīṅkaḷ kuṭippataiyē avarum kuṭikkiṟār
Surah Al-Mumenoon, Verse 33
وَلَئِنۡ أَطَعۡتُم بَشَرٗا مِّثۡلَكُمۡ إِنَّكُمۡ إِذٗا لَّخَٰسِرُونَ
ākavē uṅkaḷaip pōṉṟa (im) maṉitaṉai nīṅkaḷ piṉpaṟṟiṉāl niccayamāka nīṅkaḷ naṣṭamē aṭaintuviṭuvīrkaḷ
Surah Al-Mumenoon, Verse 34
أَيَعِدُكُمۡ أَنَّكُمۡ إِذَا مِتُّمۡ وَكُنتُمۡ تُرَابٗا وَعِظَٰمًا أَنَّكُم مُّخۡرَجُونَ
nīṅkaḷ iṟantu elumpākavum, maṇṇākavum āṉataṉ piṉṉar niccayamāka nīṅkaḷ (uyiruṭaṉ) veḷippaṭuttappaṭuvīrkaḷ eṉṟu avar uṅkaḷai payamuṟuttukiṟārā
Surah Al-Mumenoon, Verse 35
۞هَيۡهَاتَ هَيۡهَاتَ لِمَا تُوعَدُونَ
avar uṅkaḷai payamuṟuttum viṣayam veku tūramō tūram (atu ākakkūṭiyataṉṟu)
Surah Al-Mumenoon, Verse 36
إِنۡ هِيَ إِلَّا حَيَاتُنَا ٱلدُّنۡيَا نَمُوتُ وَنَحۡيَا وَمَا نَحۡنُ بِمَبۡعُوثِينَ
Namakku ivvulaka vāḻkkaiyait tavira vēṟu vāḻkkai illai. Itilēyē nām vāḻntiruntu itilēyē iṟantuviṭuvōm. (Itaṟkup piṉṉar uyir koṭukkappaṭṭu) nām eḻuppappaṭap pōvatillai
Surah Al-Mumenoon, Verse 37
إِنۡ هُوَ إِلَّا رَجُلٌ ٱفۡتَرَىٰ عَلَى ٱللَّهِ كَذِبٗا وَمَا نَحۡنُ لَهُۥ بِمُؤۡمِنِينَ
(hūtu napi eṉṉum) im'maṉitar allāhviṉ mītu poyyākak kaṟpaṉai ceytu kūṟupavarē tavira vēṟillai. Ivarai nām nampavē māṭṭōm'' eṉṟārkaḷ
Surah Al-Mumenoon, Verse 38
قَالَ رَبِّ ٱنصُرۡنِي بِمَا كَذَّبُونِ
ataṟkavar ‘‘eṉ iṟaivaṉē! Ivarkaḷ eṉṉaip poyyākki viṭṭārkaḷ. Nītāṉ eṉakku utaviceyya vēṇṭum'' eṉṟu pirārttittār
Surah Al-Mumenoon, Verse 39
قَالَ عَمَّا قَلِيلٖ لَّيُصۡبِحُنَّ نَٰدِمِينَ
ataṟku iṟaivaṉ ‘‘(hūtē ciṟitu poṟuttirum!) Aticīkkirattil ivarkaḷ tukkattil āḻntu viṭuvārkaḷ'' eṉṟu kūṟiṉāṉ
Surah Al-Mumenoon, Verse 40
فَأَخَذَتۡهُمُ ٱلصَّيۡحَةُ بِٱلۡحَقِّ فَجَعَلۡنَٰهُمۡ غُثَآءٗۚ فَبُعۡدٗا لِّلۡقَوۡمِ ٱلظَّـٰلِمِينَ
ākavē (iṭi muḻakkam pōṉṟa) oru captam meyyākavē avarkaḷaip piṭittuk koṇṭatu. Nām avarkaḷai (aḻittuk) kuppaik kūḷaṅkaḷaip pōl ākkiviṭṭōm. Ākavē, aniyāyakkāra makkaḷ mītu (iṟaivaṉiṉ) cāpam ēṟpaṭṭuviṭṭatu
Surah Al-Mumenoon, Verse 41
ثُمَّ أَنشَأۡنَا مِنۢ بَعۡدِهِمۡ قُرُونًا ءَاخَرِينَ
ivarkaḷukkup piṉṉarum maṟṟa vakuppiṉar palarai nām uṟpatti ceytōm
Surah Al-Mumenoon, Verse 42
مَا تَسۡبِقُ مِنۡ أُمَّةٍ أَجَلَهَا وَمَا يَسۡتَـٔۡخِرُونَ
(avarkaḷil eṉakku māṟuceyta) ovvoru vakuppārum (avarkaḷ aḻintupōka nām ēṟpaṭuttiya) avarkaḷatu tavaṇaiyai muntavumillai; pintavumillai. (Cariyāka attavaṇaiyil aḻintu viṭṭaṉar)
Surah Al-Mumenoon, Verse 43
ثُمَّ أَرۡسَلۡنَا رُسُلَنَا تَتۡرَاۖ كُلَّ مَا جَآءَ أُمَّةٗ رَّسُولُهَا كَذَّبُوهُۖ فَأَتۡبَعۡنَا بَعۡضَهُم بَعۡضٗا وَجَعَلۡنَٰهُمۡ أَحَادِيثَۚ فَبُعۡدٗا لِّقَوۡمٖ لَّا يُؤۡمِنُونَ
piṉṉarum nam tūtarkaḷai oruvar piṉ oruvarāka nām aṉuppik koṇṭē iruntōm. Oru vakuppāriṭam avarkaḷuṭaiya tūtar vantapōtellām avarkaḷ avaraip poyyākkik koṇṭē iruntārkaḷ. Ākavē, nāmum (avvakuppiṉarkaḷai) oruvarukkup piṉ oruvarāka aḻittuk koṇṭē vantu avarkaḷ aṉaivaraiyum (piṉṉuḷḷavarkaḷ pēcakkūṭiya) veṟum carittiramākki viṭṭōm. Ākavē, nampikkai koḷḷāta (ittakaiya) makkaḷukkuk kēṭutāṉ
Surah Al-Mumenoon, Verse 44
ثُمَّ أَرۡسَلۡنَا مُوسَىٰ وَأَخَاهُ هَٰرُونَ بِـَٔايَٰتِنَا وَسُلۡطَٰنٖ مُّبِينٍ
Piṉṉar, mūsāvaiyum avaruṭaiya cakōtarar hārūṉaiyum nam vacaṉaṅkaḷaik koṇṭum, teḷivāṉa ātāraṅkaḷaik koṇṭum nām aṉuppiṉōm
Surah Al-Mumenoon, Verse 45
إِلَىٰ فِرۡعَوۡنَ وَمَلَإِيْهِۦ فَٱسۡتَكۡبَرُواْ وَكَانُواْ قَوۡمًا عَالِينَ
ḥpir'avṉiṭamum avaṉuṭaiya piratāṉikaḷiṭamum (aṉuppivaittōm). Avarkaḷō karvam koṇṭu perumai aṭikkum makkaḷāka iruntārkaḷ
Surah Al-Mumenoon, Verse 46
فَقَالُوٓاْ أَنُؤۡمِنُ لِبَشَرَيۡنِ مِثۡلِنَا وَقَوۡمُهُمَا لَنَا عَٰبِدُونَ
nam'maip pōṉṟa maṉitarkaḷāṉa (inta) iruvarai nām nampikkai koḷvōmā? (Atuvum) avarkaḷatu camūkattiṉarō, namakku aṭimaikaḷāka irukkiṉṟaṉar
Surah Al-Mumenoon, Verse 47
فَكَذَّبُوهُمَا فَكَانُواْ مِنَ ٱلۡمُهۡلَكِينَ
ākavē, ivviruvaraiyum poyyareṉa avarkaḷ kūṟiṉārkaḷ. Itaṉ kāraṇamāka avarkaḷ aḻikkappaṭṭup pōyiṉar
Surah Al-Mumenoon, Verse 48
وَلَقَدۡ ءَاتَيۡنَا مُوسَى ٱلۡكِتَٰبَ لَعَلَّهُمۡ يَهۡتَدُونَ
avarkaḷ nērāṉa vaḻiyil celvataṟkāka mūsāvukku nām oru vētattaik koṭuttōm. (Eṉiṉum, atai avarkaḷ poruṭpaṭuttavillai)
Surah Al-Mumenoon, Verse 49
وَجَعَلۡنَا ٱبۡنَ مَرۡيَمَ وَأُمَّهُۥٓ ءَايَةٗ وَءَاوَيۡنَٰهُمَآ إِلَىٰ رَبۡوَةٖ ذَاتِ قَرَارٖ وَمَعِينٖ
maryamuṭaiya makaṉaiyum avaruṭaiya tāyaiyum nām ōr attāṭci ākki avviruvaraiyum mikka ceḻippum, nīr vaḷamum poruntiya, vacippataṟku mikavum takutiyāṉa uyariya pūmiyil vacikkumpaṭic ceytōm
Surah Al-Mumenoon, Verse 50
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلرُّسُلُ كُلُواْ مِنَ ٱلطَّيِّبَٰتِ وَٱعۡمَلُواْ صَٰلِحًاۖ إِنِّي بِمَا تَعۡمَلُونَ عَلِيمٞ
(nām aṉuppiya ovvoru tūtaraiyum nōkki) “eṉ tūtarkaḷē! Nīṅkaḷ paricuttamāṉavaṟṟaiyē puciyuṅkaḷ. Naṟkāriyaṅkaḷaiyē ceyyuṅkaḷ. Niccayamāka nāṉ nīṅkaḷ ceypavaṟṟai naṉkaṟivēṉ
Surah Al-Mumenoon, Verse 51
وَإِنَّ هَٰذِهِۦٓ أُمَّتُكُمۡ أُمَّةٗ وَٰحِدَةٗ وَأَنَا۠ رَبُّكُمۡ فَٱتَّقُونِ
niccayamāka uṅkaḷ inta mārkkam orē oru vaḻitāṉ. (Itil vēṟṟumai kiṭaiyātu.) Nāṉtāṉ uṅkaḷ iṟaivaṉ. Ākavē, nīṅkaḷ eṉṉaiyē añcuṅkaḷ'' (eṉṟu kaṭṭaḷai iṭṭiruntōm. Avarkaḷum tam makkaḷukku ivvāṟē kūṟi vantaṉar)
Surah Al-Mumenoon, Verse 52
فَتَقَطَّعُوٓاْ أَمۡرَهُم بَيۡنَهُمۡ زُبُرٗاۖ كُلُّ حِزۡبِۭ بِمَا لَدَيۡهِمۡ فَرِحُونَ
eṉiṉum, (yūtarkaḷum, kiṟittavarkaḷum) taṅkaḷ vētattai(p puraṭṭi) palavāṟākap pirittukkoṇṭu (avarkaḷil) ovvoru vakuppārum taṅkaḷiṭam uḷḷavaṟṟaik koṇṭu cantōṣam aṭaikiṉṟaṉar
Surah Al-Mumenoon, Verse 53
فَذَرۡهُمۡ فِي غَمۡرَتِهِمۡ حَتَّىٰ حِينٍ
ākavē, (napiyē!) Nīr avarkaḷai oru kālam varai avarkaḷuṭaiya mayakkattil āḻntu kiṭakka viṭṭu viṭuvīrāka
Surah Al-Mumenoon, Verse 54
أَيَحۡسَبُونَ أَنَّمَا نُمِدُّهُم بِهِۦ مِن مَّالٖ وَبَنِينَ
Nām avarkaḷukku āṇ cantatikaḷaiyum poruḷkaḷaiyum koṭuttu varuvataip paṟṟi avarkaḷ eṉṉa niṉaittuk koṇṭaṉar
Surah Al-Mumenoon, Verse 55
نُسَارِعُ لَهُمۡ فِي ٱلۡخَيۡرَٰتِۚ بَل لَّا يَشۡعُرُونَ
itaṉāl niccayamāka nām avarkaḷukku naṉmai ceyvatil tīviramāka irukkiṟōm eṉṟu niṉaikkiṉṟaṉarā? Avvāṟalla! (Atu etaṟkāka eṉpatai) avarkaḷ uṇarntu koḷḷavillai
Surah Al-Mumenoon, Verse 56
إِنَّ ٱلَّذِينَ هُم مِّنۡ خَشۡيَةِ رَبِّهِم مُّشۡفِقُونَ
niccayamāka evarkaḷ taṅkaḷ iṟaivaṉukkup payantu naṭuṅkik koṇṭirukkiṟārkaḷō avarkaḷum
Surah Al-Mumenoon, Verse 57
وَٱلَّذِينَ هُم بِـَٔايَٰتِ رَبِّهِمۡ يُؤۡمِنُونَ
evarkaḷ taṅkaḷ iṟaivaṉiṉ vacaṉaṅkaḷai meyyākavē nampikkaikoḷkiṟārkaḷō avarkaḷum
Surah Al-Mumenoon, Verse 58
وَٱلَّذِينَ هُم بِرَبِّهِمۡ لَا يُشۡرِكُونَ
evarkaḷ taṅkaḷ iṟaivaṉukku evaraiyum iṇai ākkāmal irukkiṉṟaṉarō avarkaḷum
Surah Al-Mumenoon, Verse 59
وَٱلَّذِينَ يُؤۡتُونَ مَآ ءَاتَواْ وَّقُلُوبُهُمۡ وَجِلَةٌ أَنَّهُمۡ إِلَىٰ رَبِّهِمۡ رَٰجِعُونَ
evarkaḷ taṅkaḷukkuc cāttiyamāṉa varai tāṉam koṭuppatuṭaṉ avarkaḷuṭaiya uḷḷaṅkaḷ niccayamāka taṅkaḷ iṟaivaṉiṭam celvōm eṉṟu payantu koṇṭirukkiṉṟaṉavō avarkaḷum
Surah Al-Mumenoon, Verse 60
أُوْلَـٰٓئِكَ يُسَٰرِعُونَ فِي ٱلۡخَيۡرَٰتِ وَهُمۡ لَهَا سَٰبِقُونَ
ākiya ivarkaḷtāṉ naṉmaiyāṉa kāriyaṅkaḷil viraintu celkiṟavarkaḷ. Mēlum, avarkaḷ avaṟṟai ceyvatil oruvarai oruvar muntik koḷkiṉṟaṉar
Surah Al-Mumenoon, Verse 61
وَلَا نُكَلِّفُ نَفۡسًا إِلَّا وُسۡعَهَاۚ وَلَدَيۡنَا كِتَٰبٞ يَنطِقُ بِٱلۡحَقِّ وَهُمۡ لَا يُظۡلَمُونَ
enta ōr ātmāvaiyum ataṉ caktikku atikamāka (etaiyum ceyyumpaṭi) nām nirppantippatillai. (Ovvoruvariṉ) uṇmaiyai uraikkum tiṉacarik kuṟippum nam'miṭam irukkiṟatu. (Avarkaḷiṉ naṉmaiyaik kuṟaittō pāvattai atikappaṭuttiyō) avarkaḷ aniyāyam ceyyappaṭa māṭṭārkaḷ
Surah Al-Mumenoon, Verse 62
بَلۡ قُلُوبُهُمۡ فِي غَمۡرَةٖ مِّنۡ هَٰذَا وَلَهُمۡ أَعۡمَٰلٞ مِّن دُونِ ذَٰلِكَ هُمۡ لَهَا عَٰمِلُونَ
eṉiṉum, (nirākarikkum) avarkaḷuṭaiya uḷḷaṅkaḷ i(vvētat)taip paṟṟi (cantēkittu) maṭamaiyil āḻntu kiṭakkiṉṟaṉa. Itaiyaṉṟi avarkaḷ ceytu koṇṭirukkum vēṟu pala (tīya)kāriyaṅkaḷum irukkiṉṟaṉa
Surah Al-Mumenoon, Verse 63
حَتَّىٰٓ إِذَآ أَخَذۡنَا مُتۡرَفِيهِم بِٱلۡعَذَابِ إِذَا هُمۡ يَجۡـَٔرُونَ
ākavē, avarkaḷiṉ talaivarkaḷai vētaṉaiyaik koṇṭu nām piṭittuk koṇṭālō, avarkaḷ (annērattil tiṭukkiṭṭut taṅkaḷai kāppāṟṟumpaṭi) payantu captamiṭukiṉṟaṉar
Surah Al-Mumenoon, Verse 64
لَا تَجۡـَٔرُواْ ٱلۡيَوۡمَۖ إِنَّكُم مِّنَّا لَا تُنصَرُونَ
(Accamayam avarkaḷai nōkki) ‘‘iṉṟaiya tiṉam nīṅkaḷ payantu captamiṭātīrkaḷ. Niccayamāka nīṅkaḷ nam'māl utavi ceyyappaṭa māṭṭīrkaḷ
Surah Al-Mumenoon, Verse 65
قَدۡ كَانَتۡ ءَايَٰتِي تُتۡلَىٰ عَلَيۡكُمۡ فَكُنتُمۡ عَلَىٰٓ أَعۡقَٰبِكُمۡ تَنكِصُونَ
niccayamāka eṉatu vacaṉaṅkaḷ uṅkaḷukku ōtik kāṇpikkappaṭṭa accamayam (avaṟṟaip puṟakkaṇittu) nīṅkaḷ piṉ vāṅkiṉīrkaḷ
Surah Al-Mumenoon, Verse 66
مُسۡتَكۡبِرِينَ بِهِۦ سَٰمِرٗا تَهۡجُرُونَ
nīṅkaḷ karvaṅkoṇṭu (uṅkaḷ) irāk kataikaḷilum itaip paṟṟi (parikācam ceytu) pitaṟṟik koṇṭiruntīrkaḷ'' (eṉṟu kūṟappaṭum)
Surah Al-Mumenoon, Verse 67
أَفَلَمۡ يَدَّبَّرُواْ ٱلۡقَوۡلَ أَمۡ جَآءَهُم مَّا لَمۡ يَأۡتِ ءَابَآءَهُمُ ٱلۡأَوَّلِينَ
(nam) vākkiyattai avarkaḷ kavaṉikkavillaiyā? Allatu avarkaḷuṭaiya muntiya mūtātaikaḷukku varātatu ētum ivarkaḷukku vantuviṭṭatā
Surah Al-Mumenoon, Verse 68
أَمۡ لَمۡ يَعۡرِفُواْ رَسُولَهُمۡ فَهُمۡ لَهُۥ مُنكِرُونَ
allatu taṅkaḷiṭam vanta tūtarai tāṅkaḷ aṟiyavillai eṉpatāka(k kūṟi) avarkaḷ nirākarikkiṉṟaṉarā
Surah Al-Mumenoon, Verse 69
أَمۡ يَقُولُونَ بِهِۦ جِنَّةُۢۚ بَلۡ جَآءَهُم بِٱلۡحَقِّ وَأَكۡثَرُهُمۡ لِلۡحَقِّ كَٰرِهُونَ
allatu ‘‘avarukkup paittiyam piṭittirukkiṟatu'' eṉa ivarkaḷ kūṟukiṉṟaṉarā? Ivai oṉṟumillai. (Nam tūtar) avarkaḷukkuc cattiyattaik koṇṭu vantār. Eṉiṉum, avarkaḷil perumpālāṉavarkaḷ anta cattiyattaiyē veṟukkiṉṟaṉar
Surah Al-Mumenoon, Verse 70
وَلَوِ ٱتَّبَعَ ٱلۡحَقُّ أَهۡوَآءَهُمۡ لَفَسَدَتِ ٱلسَّمَٰوَٰتُ وَٱلۡأَرۡضُ وَمَن فِيهِنَّۚ بَلۡ أَتَيۡنَٰهُم بِذِكۡرِهِمۡ فَهُمۡ عَن ذِكۡرِهِم مُّعۡرِضُونَ
cattiyam avarkaḷuṭaiya (tappāṉa) viruppattaip piṉpaṟṟuvateṉṟāl niccayamāka vāṉaṅkaḷum pūmiyum avaṟṟil uḷḷavaiyum aḻintuviṭum. Eṉiṉum, avarkaḷukku nalla upatēcattaiyē aṉuppiṉōm. Avarkaḷō taṅkaḷiṭam vanta nallupatēcattai puṟakkaṇittu viṭṭaṉar
Surah Al-Mumenoon, Verse 71
أَمۡ تَسۡـَٔلُهُمۡ خَرۡجٗا فَخَرَاجُ رَبِّكَ خَيۡرٞۖ وَهُوَ خَيۡرُ ٱلرَّـٰزِقِينَ
allatu, nīr avarkaḷiṭam oru kūliyai kēṭkiṟīrā? (Atuvum illai. Ēṉeṉṟāl,) umatu iṟaivaṉ (umakkut) tarum kūliyē mikka mēlāṉatākum. Avaṉō koṭaiyāḷikaḷilellām mikka mēlāṉavaṉ āvāṉ
Surah Al-Mumenoon, Verse 72
وَإِنَّكَ لَتَدۡعُوهُمۡ إِلَىٰ صِرَٰطٖ مُّسۡتَقِيمٖ
(napiyē!) Niccayamāka nīr avarkaḷai nērāṉa vaḻikkē aḻaikkiṟīr
Surah Al-Mumenoon, Verse 73
وَإِنَّ ٱلَّذِينَ لَا يُؤۡمِنُونَ بِٱلۡأٓخِرَةِ عَنِ ٱلصِّرَٰطِ لَنَٰكِبُونَ
evarkaḷ maṟumaiyai nampikkai koḷḷavillaiyō niccayamāka avarkaḷ nērāṉa vaḻiyaip puṟakkaṇittavarkaḷākavē irukkiṉṟaṉar
Surah Al-Mumenoon, Verse 74
۞وَلَوۡ رَحِمۡنَٰهُمۡ وَكَشَفۡنَا مَا بِهِم مِّن ضُرّٖ لَّلَجُّواْ فِي طُغۡيَٰنِهِمۡ يَعۡمَهُونَ
Nām avarkaḷ mītu karuṇai kāṇpittu avarkaḷukku ēṟpaṭṭa ciramattai nīkkiyapōtilum avarkaḷ taṅkaḷ vaḻikēṭṭilēyē mūḻkit taṭṭaḻikiṉṟaṉar
Surah Al-Mumenoon, Verse 75
وَلَقَدۡ أَخَذۡنَٰهُم بِٱلۡعَذَابِ فَمَا ٱسۡتَكَانُواْ لِرَبِّهِمۡ وَمَا يَتَضَرَّعُونَ
niccayamāka nām avarkaḷai vētaṉaiyaik koṇṭu piṭittuk koṇṭōm. Āṉāl, avarkaḷ taṅkaḷ iṟaivaṉiṭam tirumpavum illai; (avaṉiṭam) paṇintu pirārttaṉai ceyyavum illai
Surah Al-Mumenoon, Verse 76
حَتَّىٰٓ إِذَا فَتَحۡنَا عَلَيۡهِم بَابٗا ذَا عَذَابٖ شَدِيدٍ إِذَا هُمۡ فِيهِ مُبۡلِسُونَ
avarkaḷ mītu kaṭiṉamāṉa vētaṉaiyiṉ oru vāyilait tiṟantu viṭṭālō avarkaḷ tiṭukkiṭṭut taṅkaḷ nampikkaiyai muṟṟilum iḻantu viṭukiṉṟaṉar
Surah Al-Mumenoon, Verse 77
وَهُوَ ٱلَّذِيٓ أَنشَأَ لَكُمُ ٱلسَّمۡعَ وَٱلۡأَبۡصَٰرَ وَٱلۡأَفۡـِٔدَةَۚ قَلِيلٗا مَّا تَشۡكُرُونَ
avaṉtāṉ uṅkaḷukkuc cevi, pārvai, uḷḷam ākiyavaṟṟaik koṭuttavaṉ. (Ivvāṟiruntum) avaṉukku nīṅkaḷ veku coṟpamākavē naṉṟi celuttukiṟīrkaḷ
Surah Al-Mumenoon, Verse 78
وَهُوَ ٱلَّذِي ذَرَأَكُمۡ فِي ٱلۡأَرۡضِ وَإِلَيۡهِ تُحۡشَرُونَ
avaṉtāṉ uṅkaḷaip pūmiyil (pala pākaṅkaḷilum) parantu (vacikka vaittu) perukac ceykiṟāṉ. (Maraṇitta piṉṉarum) avaṉiṭamē nīṅkaḷ koṇṭu varappaṭuvīrkaḷ
Surah Al-Mumenoon, Verse 79
وَهُوَ ٱلَّذِي يُحۡيِۦ وَيُمِيتُ وَلَهُ ٱخۡتِلَٰفُ ٱلَّيۡلِ وَٱلنَّهَارِۚ أَفَلَا تَعۡقِلُونَ
avaṉē uyir koṭukkiṟāṉ; maraṇikkavum ceyvikkiṟāṉ. Iravu pakal māṟi māṟi varuvatum avaṉuṭaiya kaṭṭaḷaiyiṉālēyē! Ivvaḷavu kūṭa nīṅkaḷ aṟintukoḷḷa vēṇṭāmā
Surah Al-Mumenoon, Verse 80
بَلۡ قَالُواْ مِثۡلَ مَا قَالَ ٱلۡأَوَّلُونَ
eṉṉē! Ivarkaḷukku muṉṉiruntavarkaḷ kūṟiyavāṟē ivarkaḷum kūṟukiṉṟaṉar
Surah Al-Mumenoon, Verse 81
قَالُوٓاْ أَءِذَا مِتۡنَا وَكُنَّا تُرَابٗا وَعِظَٰمًا أَءِنَّا لَمَبۡعُوثُونَ
(atāvatu:) ‘‘Nām maraṇittu elumpākavum ukki maṇṇākavum pōṉataṉ piṉṉar meyyākavē nām eḻuppappaṭuvōmā?'' Eṉṟu (avarkaḷ kūṟiyavāṟē ivarkaḷum) kūṟukiṉṟaṉar
Surah Al-Mumenoon, Verse 82
لَقَدۡ وُعِدۡنَا نَحۡنُ وَءَابَآؤُنَا هَٰذَا مِن قَبۡلُ إِنۡ هَٰذَآ إِلَّآ أَسَٰطِيرُ ٱلۡأَوَّلِينَ
‘‘niccayamāka nāmum nam mūtātaikaḷum ivvāṟē payamuṟuttappaṭṭōm. Itu muṉṉuḷḷavarkaḷiṉ kaṭṭukkataikaḷē tavira vēṟillai'' (eṉṟum kūṟukiṉṟaṉar)
Surah Al-Mumenoon, Verse 83
قُل لِّمَنِ ٱلۡأَرۡضُ وَمَن فِيهَآ إِن كُنتُمۡ تَعۡلَمُونَ
(ākavē napiyē! Nīr avarkaḷai nōkki) ‘‘pūmiyum atil uḷḷavaiyum yārukkuriyaṉa? Nīṅkaḷ aṟintiruntāl kūṟuṅkaḷ'' eṉak kēṭpīrāka
Surah Al-Mumenoon, Verse 84
سَيَقُولُونَ لِلَّهِۚ قُلۡ أَفَلَا تَذَكَّرُونَ
ataṟkavarkaḷ ‘‘allāhvukkuriyaṉavē'' eṉṟu kūṟuvārkaḷ. (Avvāṟāyiṉ itaik koṇṭu) nīṅkaḷ nalluṇarccip peṟamāṭṭīrkaḷā? Eṉṟu kēṭpīrāka
Surah Al-Mumenoon, Verse 85
قُلۡ مَن رَّبُّ ٱلسَّمَٰوَٰتِ ٱلسَّبۡعِ وَرَبُّ ٱلۡعَرۡشِ ٱلۡعَظِيمِ
‘‘Ēḻu vāṉaṅkaḷukkum, makattāṉa arṣukkum contakkāraṉ yār?'' Eṉṟu kēṭpīrāka
Surah Al-Mumenoon, Verse 86
سَيَقُولُونَ لِلَّهِۚ قُلۡ أَفَلَا تَتَّقُونَ
ataṟkavarkaḷ ‘‘aṉaittum allāhvukkuriyaṉavē'' eṉṟu kūṟuvārkaḷ. ‘‘Avvāṟāyiṉ nīṅkaḷ avaṉukkup payappaṭa vēṇṭāmā?'' Eṉṟu kēṭpīrāka
Surah Al-Mumenoon, Verse 87
قُلۡ مَنۢ بِيَدِهِۦ مَلَكُوتُ كُلِّ شَيۡءٖ وَهُوَ يُجِيرُ وَلَا يُجَارُ عَلَيۡهِ إِن كُنتُمۡ تَعۡلَمُونَ
‘‘ellā poruḷkaḷiṉ atikāram yār kaiyil irukkiṟatu? Yār (aṉaivaraiyum) pātukākkiṟāṉ. Avaṉai oruvarum pātukāppatillai. Nīṅkaḷ aṟintiruntāl (avaṉ yār eṉak kūṟuṅkaḷ)'' eṉak kēṭpīrāka
Surah Al-Mumenoon, Verse 88
سَيَقُولُونَ لِلَّهِۚ قُلۡ فَأَنَّىٰ تُسۡحَرُونَ
ataṟkavarkaḷ (ellā atikāraṅkaḷum) ‘‘allāhvukkuriyaṉatāṉ'' eṉṟu kūṟuvārkaḷ. ‘‘Avvāṟāyiṉ nīṅkaḷ evvāṟu uṅkaḷ aṟivai iḻantu viṭṭīrkaḷ?'' Eṉṟu kēṭpīrāka
Surah Al-Mumenoon, Verse 89
بَلۡ أَتَيۡنَٰهُم بِٱلۡحَقِّ وَإِنَّهُمۡ لَكَٰذِبُونَ
nām avarkaḷukku cattiyattaiyē koṭuttiruntōm. (Itai maṟuttuk kūṟum) avarkaḷ niccayamāka poyyarkaḷē
Surah Al-Mumenoon, Verse 90
مَا ٱتَّخَذَ ٱللَّهُ مِن وَلَدٖ وَمَا كَانَ مَعَهُۥ مِنۡ إِلَٰهٍۚ إِذٗا لَّذَهَبَ كُلُّ إِلَٰهِۭ بِمَا خَلَقَ وَلَعَلَا بَعۡضُهُمۡ عَلَىٰ بَعۡضٖۚ سُبۡحَٰنَ ٱللَّهِ عَمَّا يَصِفُونَ
allāh cantati eṭuttukkoḷḷavillai. Avaṉuṭaṉ vaṇakkattiṟkuriya vēṟu iṟaivaṉumillai. Avvāṟāyiṉ ovvoru iṟaivaṉum tāṉ paṭaittavaṟṟait taṉṉuṭaṉ cērttuk koṇṭu, oruvar maṟṟavar mītu pōr puriya ārampittu viṭuvar. (Nirākarikkum) ivarkaḷ varṇikkum ittakaiya varṇippukaḷai viṭṭum allāh mikap paricuttamāṉavaṉ
Surah Al-Mumenoon, Verse 91
عَٰلِمِ ٱلۡغَيۡبِ وَٱلشَّهَٰدَةِ فَتَعَٰلَىٰ عَمَّا يُشۡرِكُونَ
avaṉ maṟaivāṉavaṟṟaiyum veḷippaṭaiyāṉavaṟṟaiyum aṟintavaṉ. Ivarkaḷ iṇaivaippavaṟṟai viṭa allāh mikka mēlāṉavaṉ
Surah Al-Mumenoon, Verse 92
قُل رَّبِّ إِمَّا تُرِيَنِّي مَا يُوعَدُونَ
‘‘eṉ iṟaivaṉē! Nī avarkaḷukku vākkaḷikkum vētaṉaiyai nī eṉakku kāṇpippatāyiṉ
Surah Al-Mumenoon, Verse 93
رَبِّ فَلَا تَجۡعَلۡنِي فِي ٱلۡقَوۡمِ ٱلظَّـٰلِمِينَ
eṉ iṟaivaṉē! (Accamayam) inta aniyāyakkāra makkaḷuṭaṉ eṉṉai nī cērttu viṭātē'' eṉṟu (napiyē!) Pirārttippīrāka
Surah Al-Mumenoon, Verse 94
وَإِنَّا عَلَىٰٓ أَن نُّرِيَكَ مَا نَعِدُهُمۡ لَقَٰدِرُونَ
ēṉeṉṟāl, niccayamāka nām avarkaḷukku vākkaḷittirukkum vētaṉaiyai umakkuk kāṇpikkavum āṟṟaluṭaiyavarkaḷ āvōm
Surah Al-Mumenoon, Verse 95
ٱدۡفَعۡ بِٱلَّتِي هِيَ أَحۡسَنُ ٱلسَّيِّئَةَۚ نَحۡنُ أَعۡلَمُ بِمَا يَصِفُونَ
(napiyē!) Tīmaiyai mika aḻakiyataik koṇṭē nīr taṭuttuk koḷvīrāka. Avarkaḷ (um'maip paṟṟik) kūṟuvatai nām naṉkaṟivōm
Surah Al-Mumenoon, Verse 96
وَقُل رَّبِّ أَعُوذُ بِكَ مِنۡ هَمَزَٰتِ ٱلشَّيَٰطِينِ
‘‘Eṉ iṟaivaṉē! (Pāvamāṉa kāriyaṅkaḷaic ceyyumpaṭit tūṇṭum) ṣaittāṉkaḷuṭaiya tūṇṭutalkaḷiliruntu eṉṉaik kāppāṟṟumpaṭi nāṉ uṉṉiṭam kōrukiṟēṉ
Surah Al-Mumenoon, Verse 97
وَأَعُوذُ بِكَ رَبِّ أَن يَحۡضُرُونِ
eṉ iṟaivaṉē! Ṣaittāṉkaḷ eṉṉiṭam varāmalirukkavum nāṉ uṉṉiṭam kōrukiṟēṉ'' eṉṟu (napiyē!) Pirārttittuk koṇṭiruppīrāka
Surah Al-Mumenoon, Verse 98
حَتَّىٰٓ إِذَا جَآءَ أَحَدَهُمُ ٱلۡمَوۡتُ قَالَ رَبِّ ٱرۡجِعُونِ
(nirākarittuk koṇṭirukkum) avarkaḷil evaṉukkum maraṇam vantālō (avaṉ taṉ iṟaivaṉai nōkki) ‘‘eṉ iṟaivaṉē! Eṉṉai (ulakattiṟku) tirumpa aṉuppiviṭu
Surah Al-Mumenoon, Verse 99
لَعَلِّيٓ أَعۡمَلُ صَٰلِحٗا فِيمَا تَرَكۡتُۚ كَلَّآۚ إِنَّهَا كَلِمَةٌ هُوَ قَآئِلُهَاۖ وَمِن وَرَآئِهِم بَرۡزَخٌ إِلَىٰ يَوۡمِ يُبۡعَثُونَ
nāṉ viṭṭu vanta a(nta ulakat)til (iṉi) nalla kāriyaṅkaḷaiyē nāṉ ceytu koṇṭiruppēṉ'' eṉṟu kūṟuvāṉ. (Eṉiṉum,) atu ākakkūṭiya kāriyamaṉṟu. (Ittakaiya cantarppaṅkaḷil) avaṉ kūṟakkūṭiyatu veṟum vārttaiyē (tavira vēṟillai). Avarkaḷukku muṉ ōr araṇ ēṟpaṭṭu viṭum. (Uyir koṭuttu) eḻuppappaṭum nāḷ varai atil taṅkiviṭuvārkaḷ
Surah Al-Mumenoon, Verse 100
فَإِذَا نُفِخَ فِي ٱلصُّورِ فَلَآ أَنسَابَ بَيۡنَهُمۡ يَوۡمَئِذٖ وَلَا يَتَسَآءَلُونَ
cūr (ekkāḷam) ūtappaṭṭu viṭṭāl, annāḷil avarkaḷukkiṭaiyil pantuttuvam irukkātu. Oruvariṉ (cuka tukka) ceytiyai maṟṟoruvar vicārikkavum māṭṭār. (Tattam kavalaiyē peritāka irukkum)
Surah Al-Mumenoon, Verse 101
فَمَن ثَقُلَتۡ مَوَٰزِينُهُۥ فَأُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلۡمُفۡلِحُونَ
ākavē, evarkaḷuṭaiya naṉmaiyiṉ eṭaikaḷ kaṇakkiṟatō avarkaḷtāṉ veṟṟi aṭaivārkaḷ
Surah Al-Mumenoon, Verse 102
وَمَنۡ خَفَّتۡ مَوَٰزِينُهُۥ فَأُوْلَـٰٓئِكَ ٱلَّذِينَ خَسِرُوٓاْ أَنفُسَهُمۡ فِي جَهَنَّمَ خَٰلِدُونَ
evarkaḷuṭaiya (naṉmaiyiṉ) eṭaikaḷ kuṟaikiṟatō avarkaḷ tamakkut tāmē naṣṭattai uṇṭupaṇṇik koṇṭu ennāḷumē narakattil taṅkiviṭuvārkaḷ
Surah Al-Mumenoon, Verse 103
تَلۡفَحُ وُجُوهَهُمُ ٱلنَّارُ وَهُمۡ فِيهَا كَٰلِحُونَ
avarkaḷuṭaiya mukaṅkaḷai (narakattiṉ) neruppup pocukkum. Atil avarkaḷuṭaiya (utaṭukaḷellām ventu curuṇṭu) mukam vikāramāka irukkum
Surah Al-Mumenoon, Verse 104
أَلَمۡ تَكُنۡ ءَايَٰتِي تُتۡلَىٰ عَلَيۡكُمۡ فَكُنتُم بِهَا تُكَذِّبُونَ
(avarkaḷai nōkki) “uṅkaḷ mītu eṉatu vacaṉaṅkaḷ ōtik kāṇpikkappaṭavillaiyā? Avaṟṟai nīṅkaḷ poyyākkik koṇṭē iruntīrkaḷ'' (eṉṟu kūṟappaṭum)
Surah Al-Mumenoon, Verse 105
قَالُواْ رَبَّنَا غَلَبَتۡ عَلَيۡنَا شِقۡوَتُنَا وَكُنَّا قَوۡمٗا ضَآلِّينَ
Ataṟkavarkaḷ ‘‘eṅkaḷ iṟaivaṉē! Eṅkaḷ turatirṣṭam eṅkaḷai mīṟiviṭṭatu. Ātalāl nāṅkaḷ vaḻikeṭṭa makkaḷāka iruntōm'' eṉṟu kūṟuvārkaḷ
Surah Al-Mumenoon, Verse 106
رَبَّنَآ أَخۡرِجۡنَا مِنۡهَا فَإِنۡ عُدۡنَا فَإِنَّا ظَٰلِمُونَ
‘‘eṅkaḷ iṟaivaṉē! I(nta narakat)tiliruntu eṅkaḷai veḷiyēṟṟi viṭu. Mīṇṭum nāṅkaḷ (pāvattiṟku) tirumpiṉāl niccayamāka nāṅkaḷ aniyāyakkārarkaḷāki viṭuvōm'' (eṉpārkaḷ)
Surah Al-Mumenoon, Verse 107
قَالَ ٱخۡسَـُٔواْ فِيهَا وَلَا تُكَلِّمُونِ
ataṟkavaṉ kūṟuvāṉ: ‘‘Atilēyē ciṟumaippaṭṭuk kiṭaṅkaḷ. Nīṅkaḷ eṉṉuṭaṉ pēcātīrkaḷ
Surah Al-Mumenoon, Verse 108
إِنَّهُۥ كَانَ فَرِيقٞ مِّنۡ عِبَادِي يَقُولُونَ رَبَّنَآ ءَامَنَّا فَٱغۡفِرۡ لَنَا وَٱرۡحَمۡنَا وَأَنتَ خَيۡرُ ٱلرَّـٰحِمِينَ
niccayamāka nam aṭiyārkaḷil oru vakuppār iruntaṉar. Avarkaḷ (eṉṉai nōkki) ‘‘eṅkaḷ iṟaivaṉē! Nāṅkaḷ (uṉṉai) nampikkai koḷkiṟōm. Nī eṅkaḷ kuṟṟaṅkaḷai maṉṉittu, eṅkaḷ mītu aruḷ purivāyāka! Aruḷ puripavarkaḷilellām nī mikka mēlāṉavaṉ'' eṉṟu pirārttittuk koṇṭiruntaṉar
Surah Al-Mumenoon, Verse 109
فَٱتَّخَذۡتُمُوهُمۡ سِخۡرِيًّا حَتَّىٰٓ أَنسَوۡكُمۡ ذِكۡرِي وَكُنتُم مِّنۡهُمۡ تَضۡحَكُونَ
āṉāl nīṅkaḷō eṉ niṉaivai muṟṟilum maṟantuviṭṭu avarkaḷaip parikacittu avarkaḷaip paṟṟic cirittuk koṇṭiruntīrkaḷ
Surah Al-Mumenoon, Verse 110
إِنِّي جَزَيۡتُهُمُ ٱلۡيَوۡمَ بِمَا صَبَرُوٓاْ أَنَّهُمۡ هُمُ ٱلۡفَآئِزُونَ
(uṅkaḷ parikācattai) avarkaḷ cakittuk koṇṭiruntataṉ kāraṇamāka iṉṟaiya tiṉam niccayamāka nām avarkaḷukku naṟkūli koṭuttōm. Meyyākavē avarkaḷtāṉ veṟṟi peṟṟavarkaḷ
Surah Al-Mumenoon, Verse 111
قَٰلَ كَمۡ لَبِثۡتُمۡ فِي ٱلۡأَرۡضِ عَدَدَ سِنِينَ
‘‘nīṅkaḷ pūmiyil ettaṉai varuṭaṅkaḷ iruntīrkaḷ?'' Eṉa avaṉ kēṭpāṉ
Surah Al-Mumenoon, Verse 112
قَالُواْ لَبِثۡنَا يَوۡمًا أَوۡ بَعۡضَ يَوۡمٖ فَسۡـَٔلِ ٱلۡعَآدِّينَ
ataṟkavarkaḷ ‘‘oru nāḷ allatu oru nāḷil ciṟitu pākam taṅkiyiruntiruppōm. (Itaippaṟṟi) kaṇakku vaittiruppavarkaḷai nī kēṭpāyāka!'' Eṉak kūṟuvārkaḷ
Surah Al-Mumenoon, Verse 113
قَٰلَ إِن لَّبِثۡتُمۡ إِلَّا قَلِيلٗاۖ لَّوۡ أَنَّكُمۡ كُنتُمۡ تَعۡلَمُونَ
ataṟkavaṉ ‘‘oru coṟpa kālattait tavira (pūmiyil atika kālam) nīṅkaḷ taṅkavillai. Itai muṉṉatākavē nīṅkaḷ aṟintirukka vēṇṭāmā?'' Eṉṟu kūṟuvāṉ
Surah Al-Mumenoon, Verse 114
أَفَحَسِبۡتُمۡ أَنَّمَا خَلَقۡنَٰكُمۡ عَبَثٗا وَأَنَّكُمۡ إِلَيۡنَا لَا تُرۡجَعُونَ
(‘‘eṉṉē!) Nām uṅkaḷai paṭaittatellām vīṇukkāka eṉṟum, nīṅkaḷ nam'miṭam koṇṭu varappaṭa māṭṭīrkaḷ eṉṟum eṇṇik koṇṭiruntīrkaḷā?'' (Eṉṟu kēṭpāṉ)
Surah Al-Mumenoon, Verse 115
فَتَعَٰلَى ٱللَّهُ ٱلۡمَلِكُ ٱلۡحَقُّۖ لَآ إِلَٰهَ إِلَّا هُوَ رَبُّ ٱلۡعَرۡشِ ٱلۡكَرِيمِ
Ākavē, meyyāṉa aracaṉākiya allāh mikka uyarntavaṉ. Avaṉait tavira vaṇakkattiṟkuriya iṟaivaṉ aṟavē illai. Kaṇṇiyamikka arṣukkuc contakkāraṉ avaṉē
Surah Al-Mumenoon, Verse 116
وَمَن يَدۡعُ مَعَ ٱللَّهِ إِلَٰهًا ءَاخَرَ لَا بُرۡهَٰنَ لَهُۥ بِهِۦ فَإِنَّمَا حِسَابُهُۥ عِندَ رَبِّهِۦٓۚ إِنَّهُۥ لَا يُفۡلِحُ ٱلۡكَٰفِرُونَ
(napiyē!) Evaṉ allāhvuṭaṉ vēṟu ōr iṟaivaṉai aḻaikkiṟāṉō avaṉiṭattil ataṟkuriya ōr attāṭciyum illai. Avaṉuṭaiya (pāvak) kaṇakku avaṉuṭaiya iṟaivaṉiṭattiltāṉ (tīrkkappaṭum). Niccayamāka (uṇmaiyai) nirākarippavarkaḷ veṟṟipeṟa māṭṭārkaḷ
Surah Al-Mumenoon, Verse 117
وَقُل رَّبِّ ٱغۡفِرۡ وَٱرۡحَمۡ وَأَنتَ خَيۡرُ ٱلرَّـٰحِمِينَ
(napiyē!) Kūṟuvīrāka: Eṉ iṟaivaṉē! Nī (eṉṉai) maṉṉittuk karuṇai ceyvāyāka! Karuṇai ceypavarkaḷilellām nītāṉ mikka mēlāṉavaṉ
Surah Al-Mumenoon, Verse 118