Surah Al-Furqan - Marathi Translation by Muhammad Shafi I Ansari
تَبَارَكَ ٱلَّذِي نَزَّلَ ٱلۡفُرۡقَانَ عَلَىٰ عَبۡدِهِۦ لِيَكُونَ لِلۡعَٰلَمِينَ نَذِيرًا
Mōṭhā barakataśālī (samr̥d'dhaśālī) āhē tō allāha jyānē āpalyā dāsāvara phuraqāna1 avatirata kēlē. Yāsāṭhī kī tō samasta lōkāṅkaritā khabaradāra karaṇārā ṭharāvā
Surah Al-Furqan, Verse 1
ٱلَّذِي لَهُۥ مُلۡكُ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِ وَلَمۡ يَتَّخِذۡ وَلَدٗا وَلَمۡ يَكُن لَّهُۥ شَرِيكٞ فِي ٱلۡمُلۡكِ وَخَلَقَ كُلَّ شَيۡءٖ فَقَدَّرَهُۥ تَقۡدِيرٗا
Tyāca allāhacē adhirājya āhē ākāśānvara āṇi dharatīvara āṇi tō kōṇatīhī santatī bāḷagata nāhī, nā tyācyā rājyasattēta tyācā kōṇī bhāgīdāra āhē, āṇi pratyēka vastūlā nirmāṇa karūna tyānē ēka nirdhārita svarūpa dilē āhē
Surah Al-Furqan, Verse 2
وَٱتَّخَذُواْ مِن دُونِهِۦٓ ءَالِهَةٗ لَّا يَخۡلُقُونَ شَيۡـٔٗا وَهُمۡ يُخۡلَقُونَ وَلَا يَمۡلِكُونَ لِأَنفُسِهِمۡ ضَرّٗا وَلَا نَفۡعٗا وَلَا يَمۡلِكُونَ مَوۡتٗا وَلَا حَيَوٰةٗ وَلَا نُشُورٗا
Āṇi tyā lōkānnī allāhakhērīja jyānnā āpalē ārādhya daivata banavūna ṭhēvalē āhē, tē kōṇatīhī vastū nirmāṇa karū śakata nāhī, kimbahunā tē svataḥ(ēkhādyākaḍūna) nirmāṇa kēlē jātāta tē svataḥ āpalyā lābha-hānicā adhikāra bāḷagata nāhīta āṇi nā jīvana-mr̥tyucā āṇi nā dusaṟyāndā jivanta hō'ūna uṭhaṇyācē tē mālaka āhēta
Surah Al-Furqan, Verse 3
وَقَالَ ٱلَّذِينَ كَفَرُوٓاْ إِنۡ هَٰذَآ إِلَّآ إِفۡكٌ ٱفۡتَرَىٰهُ وَأَعَانَهُۥ عَلَيۡهِ قَوۡمٌ ءَاخَرُونَۖ فَقَدۡ جَآءُو ظُلۡمٗا وَزُورٗا
Āṇi kāphira (inkārī) lōka mhaṇālē, hē tara kēvaḷa tyānē svataḥ racalēlē asatya āhē jyā kāmāta dusaṟyā lōkānnīhī tyālā madata kēlī āhē. Vastutaḥ hē kāphira mōṭhē atyācārī āṇi nivvaḷa asatya āṇaṇārē banalēta
Surah Al-Furqan, Verse 4
وَقَالُوٓاْ أَسَٰطِيرُ ٱلۡأَوَّلِينَ ٱكۡتَتَبَهَا فَهِيَ تُمۡلَىٰ عَلَيۡهِ بُكۡرَةٗ وَأَصِيلٗا
Āṇi tē asēhī mhaṇālē kī yā tara pūrvī hō'ūna gēlēlyā lōkān̄cyā kathā-kahāṇyā āhēta, jyā tyānē lihūna ṭhēvalyā āhēta, āṇi tyāca sakāḷa-sandhyākāḷa tyācyāsamōra vācalyā jātāta
Surah Al-Furqan, Verse 5
قُلۡ أَنزَلَهُ ٱلَّذِي يَعۡلَمُ ٱلسِّرَّ فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِۚ إِنَّهُۥ كَانَ غَفُورٗا رَّحِيمٗا
Sāṅgā, yālā tara tyā allāhanē avatarita kēlē āhē, jō ākāśa va dharatīcyā sarva lapalēlyā gōṣṭī jāṇatō. Niḥsanśaya tō mōṭhā māpha karaṇārā āṇi dayā karaṇārā āhē
Surah Al-Furqan, Verse 6
وَقَالُواْ مَالِ هَٰذَا ٱلرَّسُولِ يَأۡكُلُ ٱلطَّعَامَ وَيَمۡشِي فِي ٱلۡأَسۡوَاقِ لَوۡلَآ أُنزِلَ إِلَيۡهِ مَلَكٞ فَيَكُونَ مَعَهُۥ نَذِيرًا
Āṇi tē mhaṇālē kī hā kasā paigambara āhē kī bhōjana karatō āṇi bājārāta cālatō phiratō, tyācyājavaḷa ēkhādā phariśtā kā nāhī pāṭhavilā jāta kī tō dēkhīla tyācyā sōbatīlā rāhūna khabaradāra karaṇārā banalā asatā
Surah Al-Furqan, Verse 7
أَوۡ يُلۡقَىٰٓ إِلَيۡهِ كَنزٌ أَوۡ تَكُونُ لَهُۥ جَنَّةٞ يَأۡكُلُ مِنۡهَاۚ وَقَالَ ٱلظَّـٰلِمُونَ إِن تَتَّبِعُونَ إِلَّا رَجُلٗا مَّسۡحُورًا
Kinvā tyācyājavaḷa ēkhādā khajināca ṭākalā gēlā asatā kinvā tyācī ēkhādī bāga tarī asatī, jyātūna tō khāta rāhilā asatā. Āṇi tyā atyācārī lōkānnī mhaṭalē kī tumhī tara aśā māṇasācyā māgē cālū lāgalāta, jyācyāvara jādū-ṭōṇā kēlā gēlā āhē
Surah Al-Furqan, Verse 8
ٱنظُرۡ كَيۡفَ ضَرَبُواْ لَكَ ٱلۡأَمۡثَٰلَ فَضَلُّواْ فَلَا يَسۡتَطِيعُونَ سَبِيلٗا
Jarā vicāra karā, hē lōka tumacyāviṣayī kasakaśā gōṣṭī bōlata āhēta kī jyāmuḷē svataḥca mārgabhraṣṭa hōta āhēta āṇi kaśāhī prakārē mārgāvara yē'ū śakata nāhī
Surah Al-Furqan, Verse 9
تَبَارَكَ ٱلَّذِيٓ إِن شَآءَ جَعَلَ لَكَ خَيۡرٗا مِّن ذَٰلِكَ جَنَّـٰتٖ تَجۡرِي مِن تَحۡتِهَا ٱلۡأَنۡهَٰرُ وَيَجۡعَل لَّكَ قُصُورَۢا
Allāha tara asā samr̥d'dhaśālī āhē kī tyānē icchilyāsa tumhālā aśā anēka bāgā pradāna karīla, jyā tyānnī sāṅgitalēlyā bāgāmpēkṣā khūpa cāṅgalyā asatīla, jyān̄cyā khālī pravāha vāhata asāvēta āṇi tumhālā anēka pakkē mahāla dēkhīla pradāna karīla
Surah Al-Furqan, Verse 10
بَلۡ كَذَّبُواْ بِٱلسَّاعَةِۖ وَأَعۡتَدۡنَا لِمَن كَذَّبَ بِٱلسَّاعَةِ سَعِيرًا
Kharī gōṣṭa aśī kī lōka kayāmatalā khōṭē samajatāta āṇi kayāmatalā khōṭē ṭharaviṇāṟyāṅkaritā āmhī dhagadhagaṇārī āga tayāra karūna ṭhēvalī āhē
Surah Al-Furqan, Verse 11
إِذَا رَأَتۡهُم مِّن مَّكَانِۭ بَعِيدٖ سَمِعُواْ لَهَا تَغَيُّظٗا وَزَفِيرٗا
Jēvhā tī yānnā durūna pāhīla tēvhā hē ticē krōdhānē bēkābū hōṇē āṇi bhayaṅkara garjanā aikatīla
Surah Al-Furqan, Verse 12
وَإِذَآ أُلۡقُواْ مِنۡهَا مَكَانٗا ضَيِّقٗا مُّقَرَّنِينَ دَعَوۡاْ هُنَالِكَ ثُبُورٗا
Āṇi jēvhā yānnā jahannamacyā ēkhādyā taṅga (saṅkucita) jāgēta bāndhūna phēkūna dilē jā'īla tēvhā tithē āpalyāsāṭhī maraṇālā pukāratīla
Surah Al-Furqan, Verse 13
لَّا تَدۡعُواْ ٱلۡيَوۡمَ ثُبُورٗا وَٰحِدٗا وَٱدۡعُواْ ثُبُورٗا كَثِيرٗا
(Tyānnā sāṅgitalē jā'īla) āja ēkāca maraṇālā pukārū nakā, kimbahunā anēka maraṇānnā hāka mārā
Surah Al-Furqan, Verse 14
قُلۡ أَذَٰلِكَ خَيۡرٌ أَمۡ جَنَّةُ ٱلۡخُلۡدِ ٱلَّتِي وُعِدَ ٱلۡمُتَّقُونَۚ كَانَتۡ لَهُمۡ جَزَآءٗ وَمَصِيرٗا
Tumhī sāṅgā, kāya hē adhika cāṅgalē āhē1 kī tī kāyamasvarūpī jannata, jicā vāyadā nēka- sadācārī lōkānnā dilā gēlā āhē, jō tyān̄cā mōbadalā āhē āṇi tyān̄cyā paratīcē mūḷa ṭhikāṇa āhē
Surah Al-Furqan, Verse 15
لَّهُمۡ فِيهَا مَا يَشَآءُونَ خَٰلِدِينَۚ كَانَ عَلَىٰ رَبِّكَ وَعۡدٗا مَّسۡـُٔولٗا
Tē jē kāhī icchitīla tē tyān̄cyāsāṭhī tithē hajara asēla, nēhamī rāhaṇārē hā tara tumacyā pālanakartyācā vāyadā āhē, jyācī māgaṇī kēlī gēlī pāhijē
Surah Al-Furqan, Verse 16
وَيَوۡمَ يَحۡشُرُهُمۡ وَمَا يَعۡبُدُونَ مِن دُونِ ٱللَّهِ فَيَقُولُ ءَأَنتُمۡ أَضۡلَلۡتُمۡ عِبَادِي هَـٰٓؤُلَآءِ أَمۡ هُمۡ ضَلُّواْ ٱلسَّبِيلَ
Āṇi jyā divaśī allāha tyānnā āṇi allāhakhērīja jyācī hē upāsanā karīta rāhilē tyā sarvānnā ēkatra karūna vicārēla, kāya mājhyā yā dāsānnā tumhī mārgabhraṣṭa kēlē kī hē svataḥ mārgāpāsūna vicalita jhālē
Surah Al-Furqan, Verse 17
قَالُواْ سُبۡحَٰنَكَ مَا كَانَ يَنۢبَغِي لَنَآ أَن نَّتَّخِذَ مِن دُونِكَ مِنۡ أَوۡلِيَآءَ وَلَٰكِن مَّتَّعۡتَهُمۡ وَءَابَآءَهُمۡ حَتَّىٰ نَسُواْ ٱلذِّكۡرَ وَكَانُواْ قَوۡمَۢا بُورٗا
Tē uttara dētīla, pavitra āhēsa tū! Svataḥ āmacyāsāṭhī hē yōgya navhatē kī tujhyākhērīja dusaṟyānnā āpalā mitra- sahāyyaka banavilē asatē. Kharī gōṣṭa aśī kī tū yānnā āṇi yān̄cyā vāḍavaḍilānnā sukha- sampannatā pradāna kēlī yēthēparyanta kī hē bōdha- upadēśa visaralē. Hē lōka vināśāsa pātraca hōtē
Surah Al-Furqan, Verse 18
فَقَدۡ كَذَّبُوكُم بِمَا تَقُولُونَ فَمَا تَسۡتَطِيعُونَ صَرۡفٗا وَلَا نَصۡرٗاۚ وَمَن يَظۡلِم مِّنكُمۡ نُذِقۡهُ عَذَابٗا كَبِيرٗا
Tēvhā tyānnī tumhālā tumacyā sarva gōṣṭīmmadhyē khōṭē ṭharavilē. Ātā nā tara tumacyāta āpalī śikṣā ṭāḷaṇyācī tākada āhē nā madata karaṇyācī. Tumacyāpaikī jyānē dēkhīla atyācāra kēlā, āmhī tyālā sakta śikṣā- yātanēcī gōḍī cākhavū
Surah Al-Furqan, Verse 19
وَمَآ أَرۡسَلۡنَا قَبۡلَكَ مِنَ ٱلۡمُرۡسَلِينَ إِلَّآ إِنَّهُمۡ لَيَأۡكُلُونَ ٱلطَّعَامَ وَيَمۡشُونَ فِي ٱلۡأَسۡوَاقِۗ وَجَعَلۡنَا بَعۡضَكُمۡ لِبَعۡضٖ فِتۡنَةً أَتَصۡبِرُونَۗ وَكَانَ رَبُّكَ بَصِيرٗا
Āṇi āmhī tumacyāpūrvī jēvaḍhē dēkhīla paigambara pāṭhavilē tē sarva bhōjanahī karīta asata āṇi bājārātahī hiṇḍata phirata asata, āṇi āmhī tumacyāpaikī pratyēkālā dusaṟyācyā kasōṭīcē mādhyama banavilē. 1 Kāya tumhī dhīra- sanyama rākhāla? Āṇi tumacā pālanakartā sarva kāhī pāhaṇārā āhē
Surah Al-Furqan, Verse 20
۞وَقَالَ ٱلَّذِينَ لَا يَرۡجُونَ لِقَآءَنَا لَوۡلَآ أُنزِلَ عَلَيۡنَا ٱلۡمَلَـٰٓئِكَةُ أَوۡ نَرَىٰ رَبَّنَاۗ لَقَدِ ٱسۡتَكۡبَرُواْ فِيٓ أَنفُسِهِمۡ وَعَتَوۡ عُتُوّٗا كَبِيرٗا
Āṇi jyānnā āmacyā bhēṭīcī āśā nāhī, tē mhaṇālē kī āmacyāvara phariśtē kā nāhī avatarita kēlē jāta? Kinvā āmhī (āpalyā ḍōḷyānnī) āpalyā pālanakartyāsa pāhilē asatē? Tyā lōkānnī svataḥ āpalyālāca khūpa mōṭhē samajūna ghētalē āhē āṇi phāra avajñā kēlī āhē
Surah Al-Furqan, Verse 21
يَوۡمَ يَرَوۡنَ ٱلۡمَلَـٰٓئِكَةَ لَا بُشۡرَىٰ يَوۡمَئِذٖ لِّلۡمُجۡرِمِينَ وَيَقُولُونَ حِجۡرٗا مَّحۡجُورٗا
Jyā divaśī hē phariśtyānnā pāhatīla tyā divaśī yā aparādhyāṅkaritā kōṇatāhī ānanda nasēla āṇi mhaṇatīla kī van̄citaca van̄cita ṭhēvalē gēlō
Surah Al-Furqan, Verse 22
وَقَدِمۡنَآ إِلَىٰ مَا عَمِلُواْ مِنۡ عَمَلٖ فَجَعَلۡنَٰهُ هَبَآءٗ مَّنثُورًا
Āṇi tyānnī jē jē karma kēlē hōtē āmhī tyān̄cyākaḍē puḍhē hō'ūna tyānnā kaṇāmpramāṇē kṣata-vikṣata karūna ṭākalē
Surah Al-Furqan, Verse 23
أَصۡحَٰبُ ٱلۡجَنَّةِ يَوۡمَئِذٍ خَيۡرٞ مُّسۡتَقَرّٗا وَأَحۡسَنُ مَقِيلٗا
(Parantu) tyā divaśī jannatamadhyē rāhaṇāṟyān̄cē ṭhikāṇa phāra cāṅgalē asēla, āṇi viśrāmasthānahī sukhadāyaka asēla
Surah Al-Furqan, Verse 24
وَيَوۡمَ تَشَقَّقُ ٱلسَّمَآءُ بِٱلۡغَمَٰمِ وَنُزِّلَ ٱلۡمَلَـٰٓئِكَةُ تَنزِيلًا
Āṇi jyā divaśī ākāśa ḍhagānsaha phāṭūna jā'īla āṇi phariśtē satata utaravilē jātīla
Surah Al-Furqan, Verse 25
ٱلۡمُلۡكُ يَوۡمَئِذٍ ٱلۡحَقُّ لِلرَّحۡمَٰنِۚ وَكَانَ يَوۡمًا عَلَى ٱلۡكَٰفِرِينَ عَسِيرٗا
Tyā divaśī yōgyarityā rājyasattā kēvaḷa rahamānacīca(kr̥pāḷu) asēla, āṇi hā divasa kāphirāṅkaritā mōṭhā sakta asēla
Surah Al-Furqan, Verse 26
وَيَوۡمَ يَعَضُّ ٱلظَّالِمُ عَلَىٰ يَدَيۡهِ يَقُولُ يَٰلَيۡتَنِي ٱتَّخَذۡتُ مَعَ ٱلرَّسُولِ سَبِيلٗا
Āṇi tyā divaśī atyācārī, āpalyā hātānnā cāvā ghē'ūna mhaṇēla, arērē! Mī paigambarācā mārga aṅgīkāralā asatā tara barē jhālē asatē
Surah Al-Furqan, Verse 27
يَٰوَيۡلَتَىٰ لَيۡتَنِي لَمۡ أَتَّخِذۡ فُلَانًا خَلِيلٗا
Arērē! Mī amuka ēkā isamālā mitra banavilē nasatē tara barē jhālē asatē
Surah Al-Furqan, Verse 28
لَّقَدۡ أَضَلَّنِي عَنِ ٱلذِّكۡرِ بَعۡدَ إِذۡ جَآءَنِيۗ وَكَانَ ٱلشَّيۡطَٰنُ لِلۡإِنسَٰنِ خَذُولٗا
Tyānē tara malā tyānantara mārgabhraṣṭa kēlē, jēvhā upadēśa mājhyājavaḷa yē'ūna pōhōcalā hōtā āṇi saitāna tara mānavālā (vēḷēvara) dagā dēṇārā āhē
Surah Al-Furqan, Verse 29
وَقَالَ ٱلرَّسُولُ يَٰرَبِّ إِنَّ قَوۡمِي ٱتَّخَذُواْ هَٰذَا ٱلۡقُرۡءَانَ مَهۡجُورٗا
Āṇi paigambara mhaṇēla kī hē mājhyā pālanakartyā! Niḥsanśaya, mājhyā janasamūhānē yā kura'ānāsa sōḍūna dilē hōtē
Surah Al-Furqan, Verse 30
وَكَذَٰلِكَ جَعَلۡنَا لِكُلِّ نَبِيٍّ عَدُوّٗا مِّنَ ٱلۡمُجۡرِمِينَۗ وَكَفَىٰ بِرَبِّكَ هَادِيٗا وَنَصِيرٗا
Āṇi aśā prakārē āmhī kāhī aparādhyānnā pratyēka paigambarān̄cē śatrū banavilē āhē āṇi tumacā pālanakartāca mārgadarśana karaṇārā āṇi madata karaṇārā purēsā āhē
Surah Al-Furqan, Verse 31
وَقَالَ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ لَوۡلَا نُزِّلَ عَلَيۡهِ ٱلۡقُرۡءَانُ جُمۡلَةٗ وَٰحِدَةٗۚ كَذَٰلِكَ لِنُثَبِّتَ بِهِۦ فُؤَادَكَۖ وَرَتَّلۡنَٰهُ تَرۡتِيلٗا
Āṇi kāphira mhaṇālē kī tyācyāvara sampūrṇa kura'āna ēkāca vēḷī kā nāhī avatarita kēlē gēlē? Aśā prakārē (āmhī thōḍē thōḍē karūna avatarita kēlē) yāsāṭhī kī yādva'ārē āmhī tumacyā hr̥dayāsa majabūtī pradāna karāvī. Āṇi āmhī tyāsa thāmbūna thāmbūnaca vācūna aikavilē āhē
Surah Al-Furqan, Verse 32
وَلَا يَأۡتُونَكَ بِمَثَلٍ إِلَّا جِئۡنَٰكَ بِٱلۡحَقِّ وَأَحۡسَنَ تَفۡسِيرًا
Āṇi hē tumacyājavaḷa jē kāhī udāharaṇa ghē'ūna yētīla āmhī tyācē kharē uttara āṇi yōgya spaṣṭīkaraṇa sāṅgū
Surah Al-Furqan, Verse 33
ٱلَّذِينَ يُحۡشَرُونَ عَلَىٰ وُجُوهِهِمۡ إِلَىٰ جَهَنَّمَ أُوْلَـٰٓئِكَ شَرّٞ مَّكَانٗا وَأَضَلُّ سَبِيلٗا
Jē lōka tōṇḍaghaśī pāḍūna jahannamakaḍē ēkatra kēlē jātīla, tara tēca mōṭhyā vā'īṭa ṭhikāṇācē āṇi bhraṣṭa mārgācē āhēta
Surah Al-Furqan, Verse 34
وَلَقَدۡ ءَاتَيۡنَا مُوسَى ٱلۡكِتَٰبَ وَجَعَلۡنَا مَعَهُۥٓ أَخَاهُ هَٰرُونَ وَزِيرٗا
Āṇi niḥsanśaya, āmhī mūsālā grantha pradāna kēlā āṇi tyān̄cyāsōbata tyān̄cā bhā'ū hārūnalā tyān̄cā sahāyyaka banavilē
Surah Al-Furqan, Verse 35
فَقُلۡنَا ٱذۡهَبَآ إِلَى ٱلۡقَوۡمِ ٱلَّذِينَ كَذَّبُواْ بِـَٔايَٰتِنَا فَدَمَّرۡنَٰهُمۡ تَدۡمِيرٗا
Āṇi sāṅgitalē kī tumhī dōghē tyā lōkāṅkaḍē jā, jē āmacyā niśāṇyānnā khōṭē ṭharavita āhēta. Maga āmhī tyān̄cā agadī sarvanāśa kēlā
Surah Al-Furqan, Verse 36
وَقَوۡمَ نُوحٖ لَّمَّا كَذَّبُواْ ٱلرُّسُلَ أَغۡرَقۡنَٰهُمۡ وَجَعَلۡنَٰهُمۡ لِلنَّاسِ ءَايَةٗۖ وَأَعۡتَدۡنَا لِلظَّـٰلِمِينَ عَذَابًا أَلِيمٗا
Āṇi nūhacyā janasamūhānēhī jēvhā paigambarānnā khōṭē ṭharavilē, tēvhā āmhī tyānnā buḍavūna ṭākalē āṇi lōkāṅkaritā tyānnā bōdhaprāptīcē cinha banavilē āṇi āmhī atyācārīṅkaritā mōṭhī kaṭhōra śikṣā tayāra karūna ṭhēvalī āhē
Surah Al-Furqan, Verse 37
وَعَادٗا وَثَمُودَاْ وَأَصۡحَٰبَ ٱلرَّسِّ وَقُرُونَۢا بَيۡنَ ذَٰلِكَ كَثِيرٗا
Āṇi ‘āda’ janasamūha āṇi ‘samūda’ janasamūha āṇi vihīravālyānnā āṇi tyān̄cyā daramyānacyā anēka sampradāyānnā naṣṭa karūna ṭākalē
Surah Al-Furqan, Verse 38
وَكُلّٗا ضَرَبۡنَا لَهُ ٱلۡأَمۡثَٰلَۖ وَكُلّٗا تَبَّرۡنَا تَتۡبِيرٗا
Āṇi āmhī pratyēkāsamōra udāharaṇē prastuta kēlī, maga pratyēkālā pūrṇataḥ naṣṭa kēlē
Surah Al-Furqan, Verse 39
وَلَقَدۡ أَتَوۡاْ عَلَى ٱلۡقَرۡيَةِ ٱلَّتِيٓ أُمۡطِرَتۡ مَطَرَ ٱلسَّوۡءِۚ أَفَلَمۡ يَكُونُواْ يَرَوۡنَهَاۚ بَلۡ كَانُواْ لَا يَرۡجُونَ نُشُورٗا
Āṇi hē lōka tyā vastījavaḷūnahī yē-jā karatāta, jicyāvara mōṭhā vā'īṭa prakāracā pā'ūsa pāḍalā gēlā.1 Kāya hē tarīhī tē pāhata nāhīta? Kharī gōṣṭa aśī kī tyānnā mēlyānantara dusaṟyāndā jivanta hō'ūna ubhē rāhaṇyāvara viśvāsaca nāhī
Surah Al-Furqan, Verse 40
وَإِذَا رَأَوۡكَ إِن يَتَّخِذُونَكَ إِلَّا هُزُوًا أَهَٰذَا ٱلَّذِي بَعَثَ ٱللَّهُ رَسُولًا
Āṇi tumhālā jēvhā kadhī pāhatāta, tēvhā tumacī thaṭṭā uḍavū lāgatāta, hāca kāya tō māṇūsa jyālā allāhanē rasūla banavūna pāṭhavilā āhē
Surah Al-Furqan, Verse 41
إِن كَادَ لَيُضِلُّنَا عَنۡ ءَالِهَتِنَا لَوۡلَآ أَن صَبَرۡنَا عَلَيۡهَاۚ وَسَوۡفَ يَعۡلَمُونَ حِينَ يَرَوۡنَ ٱلۡعَذَابَ مَنۡ أَضَلُّ سَبِيلًا
(Ēvaḍhē barē) kī āmhī aṭaḷa rāhilō, an'yathā yānē tara āmhālā āmacyā ārādhya daivatāmpāsūna vicalita karaṇyāta kāhīca kasara sōḍalī navhatī. Āṇi jēvhā hē (allāhacyā) śikṣā- yātanānnā pāhatīla tēvhā tyānnā spaṣṭataḥ kaḷūna yē'īla kī pūrṇapaṇē mārgāpāsūna bhaṭakalēlā kōṇa hōtā
Surah Al-Furqan, Verse 42
أَرَءَيۡتَ مَنِ ٱتَّخَذَ إِلَٰهَهُۥ هَوَىٰهُ أَفَأَنتَ تَكُونُ عَلَيۡهِ وَكِيلًا
Kāya tumhī tyālāhī pāhilē jyānē āpalyā icchā-ākāṅkṣānnā dēvatā (upāsya) banavūna ṭhēvalē āhē. Kāya tumhī tyācī jabābadārī ghē'ū śakatā
Surah Al-Furqan, Verse 43
أَمۡ تَحۡسَبُ أَنَّ أَكۡثَرَهُمۡ يَسۡمَعُونَ أَوۡ يَعۡقِلُونَۚ إِنۡ هُمۡ إِلَّا كَٱلۡأَنۡعَٰمِ بَلۡ هُمۡ أَضَلُّ سَبِيلًا
Kāya tumhī yāca vicārāta āhāta kī tyān̄cyāpaikī bahutēka jaṇa aikatāta kinvā samajatāta. Tē tara agadī janāvarānsārakhē āhēta, kimbahunā tyān̄cyāpēkṣāhī adhika vāṭa cukalēlē
Surah Al-Furqan, Verse 44
أَلَمۡ تَرَ إِلَىٰ رَبِّكَ كَيۡفَ مَدَّ ٱلظِّلَّ وَلَوۡ شَآءَ لَجَعَلَهُۥ سَاكِنٗا ثُمَّ جَعَلۡنَا ٱلشَّمۡسَ عَلَيۡهِ دَلِيلٗا
Kāya tumhī nāhī pāhilē kī tumacyā pālanakartyānē sāvalīlā kaśā prakārē vistr̥ta kēlē āhē. Tyānē icchilē asatē tara tilā sthira kēlē asatē, maga sūryālā āmhī tyāvara pramāṇa ṭharavilē
Surah Al-Furqan, Verse 45
ثُمَّ قَبَضۡنَٰهُ إِلَيۡنَا قَبۡضٗا يَسِيرٗا
Maga āmhī tyālā haḷū haḷū āpalyākaḍē ōḍhūna ghētalē
Surah Al-Furqan, Verse 46
وَهُوَ ٱلَّذِي جَعَلَ لَكُمُ ٱلَّيۡلَ لِبَاسٗا وَٱلنَّوۡمَ سُبَاتٗا وَجَعَلَ ٱلنَّهَارَ نُشُورٗا
Āṇi tōca āhē, jyānē rātrīlā tumacyāsāṭhī pōṣākha banavilē, āṇi jhōpēlā sukha śāntīmaya banavilē āṇi divasālā uṭhūna ubhē rāhaṇyācī vēḷa
Surah Al-Furqan, Verse 47
وَهُوَ ٱلَّذِيٓ أَرۡسَلَ ٱلرِّيَٰحَ بُشۡرَۢا بَيۡنَ يَدَيۡ رَحۡمَتِهِۦۚ وَأَنزَلۡنَا مِنَ ٱلسَّمَآءِ مَآءٗ طَهُورٗا
Āṇi tōca āhē jō kr̥pāsvarūpa pāvasāpūrvī khūśakhabara dēṇāṟyā havēlā pāṭhavitō āṇi āmhī ākāśātūna atiśaya svaccha- śud'dha (pāka) pāṇī varṣavitō
Surah Al-Furqan, Verse 48
لِّنُحۡـِۧيَ بِهِۦ بَلۡدَةٗ مَّيۡتٗا وَنُسۡقِيَهُۥ مِمَّا خَلَقۡنَآ أَنۡعَٰمٗا وَأَنَاسِيَّ كَثِيرٗا
Yāsāṭhī kī tyācyādvārē mr̥ta jhālēlyā śaharālā jivanta karāvē āṇi tē āmhī āpalyā nirmitīpaikī adhikānśa janāvarānnā āṇi māṇasānnā pājatō
Surah Al-Furqan, Verse 49
وَلَقَدۡ صَرَّفۡنَٰهُ بَيۡنَهُمۡ لِيَذَّكَّرُواْ فَأَبَىٰٓ أَكۡثَرُ ٱلنَّاسِ إِلَّا كُفُورٗا
Āṇi niḥsanśaya, āmhī yāsa tyān̄cyā daramyāna anēka prakārē varṇana kēlē yāsāṭhī kī tyānnī bōdha prāpta karāvā, parantu tarīhī adhikānśa lōkānnī kr̥taghnatēkhērīja (āṇakhī kāhī) mānalē nāhī
Surah Al-Furqan, Verse 50
وَلَوۡ شِئۡنَا لَبَعَثۡنَا فِي كُلِّ قَرۡيَةٖ نَّذِيرٗا
Āṇi āmhī jara icchilē asatē tara pratyēka vastīta ēka bhaya dākhaviṇārā pāṭhavilā asatā
Surah Al-Furqan, Verse 51
فَلَا تُطِعِ ٱلۡكَٰفِرِينَ وَجَٰهِدۡهُم بِهِۦ جِهَادٗا كَبِيرٗا
Tēvhā tumhī kāphirān̄cē mhaṇaṇē mān'ya karū nakā āṇi kura'ānadvārē pūrṇa śaktīnē tyān̄cyāśī mahādharmayud'dha (jihāda) karā
Surah Al-Furqan, Verse 52
۞وَهُوَ ٱلَّذِي مَرَجَ ٱلۡبَحۡرَيۡنِ هَٰذَا عَذۡبٞ فُرَاتٞ وَهَٰذَا مِلۡحٌ أُجَاجٞ وَجَعَلَ بَيۡنَهُمَا بَرۡزَخٗا وَحِجۡرٗا مَّحۡجُورٗا
Āṇi tōca āhē jyānē dōna samudrānnā āpasāta miḷavūna ṭhēvalē āhē. Ēka āhē gōḍa cavadāra āṇi dusarā khārā kaḍū āṇi āṇi yā dōghān̄cyā daramyāna ēka āḍa paḍadā āṇi bhakkama āḍa ubhā kēlā
Surah Al-Furqan, Verse 53
وَهُوَ ٱلَّذِي خَلَقَ مِنَ ٱلۡمَآءِ بَشَرٗا فَجَعَلَهُۥ نَسَبٗا وَصِهۡرٗاۗ وَكَانَ رَبُّكَ قَدِيرٗا
Āṇi tōca āhē jyānē pāṇyāpāsūna mānavālā nirmāṇa kēlē, maga tyālā vanśa bāḷagaṇārā āṇi sāsaravāḍīcē nātēsambandha rākhaṇārā banavilē. Niḥsanśaya, tumacā pālanakartā pratyēka gōṣṭa karaṇyāsa samartha āhē
Surah Al-Furqan, Verse 54
وَيَعۡبُدُونَ مِن دُونِ ٱللَّهِ مَا لَا يَنفَعُهُمۡ وَلَا يَضُرُّهُمۡۗ وَكَانَ ٱلۡكَافِرُ عَلَىٰ رَبِّهِۦ ظَهِيرٗا
Āṇi hē allāha'aivajī aśān̄cī upāsanā karatāta jē nā tyānnā kāhī lābha pōhacavū śakatāta āṇi nā kāhī hāni pōhacavū śakatāta. Kāphira tara āhēca āpalyā pālanakartyāvirūd'dha (saitānā) cā sahāyyaka
Surah Al-Furqan, Verse 55
وَمَآ أَرۡسَلۡنَٰكَ إِلَّا مُبَشِّرٗا وَنَذِيرٗا
Āṇi āmhī tumhālā khūśakhabara dēṇārā āṇi khabaradāra karaṇārā (paigambara) banavūna pāṭhavilē āhē
Surah Al-Furqan, Verse 56
قُلۡ مَآ أَسۡـَٔلُكُمۡ عَلَيۡهِ مِنۡ أَجۡرٍ إِلَّا مَن شَآءَ أَن يَتَّخِذَ إِلَىٰ رَبِّهِۦ سَبِيلٗا
Sāṅgā kī mī (kura'āna pōhacavilyābaddala) tumacyākaḍūna kasalēhī pāriśramika icchita nāhī, parantu hē kī jō icchila tyānē āpalyā pālanakartyācā mārga aṅgīkārāvā
Surah Al-Furqan, Verse 57
وَتَوَكَّلۡ عَلَى ٱلۡحَيِّ ٱلَّذِي لَا يَمُوتُ وَسَبِّحۡ بِحَمۡدِهِۦۚ وَكَفَىٰ بِهِۦ بِذُنُوبِ عِبَادِهِۦ خَبِيرًا
Āṇi tyā cirakāla rāhaṇāṟyā allāhavara pūrṇa viśvāsa rākhāvā, jyālā kadhīhī mr̥tyu nāhī tyācyā praśansēsaha tyācī pavitratā (tasbīha) varṇana karīta rāhāvē. Tō āpalyā dāsān̄cē aparādha cāṅgalyā prakārē jāṇatō
Surah Al-Furqan, Verse 58
ٱلَّذِي خَلَقَ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضَ وَمَا بَيۡنَهُمَا فِي سِتَّةِ أَيَّامٖ ثُمَّ ٱسۡتَوَىٰ عَلَى ٱلۡعَرۡشِۖ ٱلرَّحۡمَٰنُ فَسۡـَٔلۡ بِهِۦ خَبِيرٗا
Tōca āhē jyānē ākāśānnā āṇi jaminīlā āṇi tyān̄cyā daramyāna asalēlyā samasta vastūnnā sahā divasānta nirmāṇa kēlē, maga tō arśa (īśa-sinhāsanā) vara bulanda jhālā. Tō rahamāna āhē, tumhī tyācyāviṣayī ēkhādyā jāṇakārālā vicārā
Surah Al-Furqan, Verse 59
وَإِذَا قِيلَ لَهُمُ ٱسۡجُدُواْۤ لِلرَّحۡمَٰنِ قَالُواْ وَمَا ٱلرَّحۡمَٰنُ أَنَسۡجُدُ لِمَا تَأۡمُرُنَا وَزَادَهُمۡ نُفُورٗا۩
Āṇi tyānnā jēvhā dēkhīla sāṅgitalē jātē kī rahamāna (dayāvāna allāha) lā sajadā karā (tyācyāpuḍhē māthā ṭēkā) tēvhā tē mhaṇatāta kī rahamāna kāya āhē? Kāya āmhī tyālā sajadā karāvā, jyācā ādēśa tumhī āmhālā dēta āhāta āṇi (yā āvāhanānē) tyān̄cyā tiraskārāta vāḍhaca hōtē
Surah Al-Furqan, Verse 60
تَبَارَكَ ٱلَّذِي جَعَلَ فِي ٱلسَّمَآءِ بُرُوجٗا وَجَعَلَ فِيهَا سِرَٰجٗا وَقَمَرٗا مُّنِيرٗا
Mōṭhā śubha- maṅgalaprada āhē tō jyānē ākāśāta buruja banavilē, āṇi tyāta sūrya banavilā āṇi prakāśamāna candra dēkhīla
Surah Al-Furqan, Verse 61
وَهُوَ ٱلَّذِي جَعَلَ ٱلَّيۡلَ وَٱلنَّهَارَ خِلۡفَةٗ لِّمَنۡ أَرَادَ أَن يَذَّكَّرَ أَوۡ أَرَادَ شُكُورٗا
Āṇi tyānēca rātra āṇi divasālā ēkā pāṭhōpāṭha yē-jā karaṇārā banavilē tyā māṇasācyā bōdha- upadēśākaritā, jō bōdha prāpta karaṇyācā kinvā kr̥tajñaśīla hōṇyācā irādā rākhata asēla
Surah Al-Furqan, Verse 62
وَعِبَادُ ٱلرَّحۡمَٰنِ ٱلَّذِينَ يَمۡشُونَ عَلَى ٱلۡأَرۡضِ هَوۡنٗا وَإِذَا خَاطَبَهُمُ ٱلۡجَٰهِلُونَ قَالُواْ سَلَٰمٗا
Āṇi rahamāna (dayāvāna allāha) cē saccē dāsa tē āhēta, jē jaminīvara naramīnē cālatāta āṇi jēvhā ajñānī lōka tyān̄cyāśī bōlū lāgatāta, tēvhā tē mhaṇatāta salāma āhē
Surah Al-Furqan, Verse 63
وَٱلَّذِينَ يَبِيتُونَ لِرَبِّهِمۡ سُجَّدٗا وَقِيَٰمٗا
Āṇi jē āpalyā pālanakartyāsamōra sajadā karatāta āṇi ubhē rāhūna (namājacyā avasthēta) rātra ghālavitāta
Surah Al-Furqan, Verse 64
وَٱلَّذِينَ يَقُولُونَ رَبَّنَا ٱصۡرِفۡ عَنَّا عَذَابَ جَهَنَّمَۖ إِنَّ عَذَابَهَا كَانَ غَرَامًا
Āṇi jē du'ā (prārthanā) karatāta kī hē āmacyā pālanakartyā! Jahannamacyā śikṣā- yātanēlā āmacyāpāsūna dūraca ṭhēva, kāraṇa ticī śikṣā agadī cikaṭūna rāhaṇārī āhē
Surah Al-Furqan, Verse 65
إِنَّهَا سَآءَتۡ مُسۡتَقَرّٗا وَمُقَامٗا
Tē kāyamasvarūpī ṭhikāṇa āṇi nivāsācyā dr̥ṣṭīnē mōṭhī vā'īṭa jāgā āhē
Surah Al-Furqan, Verse 66
وَٱلَّذِينَ إِذَآ أَنفَقُواْ لَمۡ يُسۡرِفُواْ وَلَمۡ يَقۡتُرُواْ وَكَانَ بَيۡنَ ذَٰلِكَ قَوَامٗا
Āṇi jē kharca karatānāhī nā udhaḷapaṭṭī karatāta, nā kan̄jūsapaṇā, kimbahunā yā dōghāmmadhīla samatōla mārga asatō
Surah Al-Furqan, Verse 67
وَٱلَّذِينَ لَا يَدۡعُونَ مَعَ ٱللَّهِ إِلَٰهًا ءَاخَرَ وَلَا يَقۡتُلُونَ ٱلنَّفۡسَ ٱلَّتِي حَرَّمَ ٱللَّهُ إِلَّا بِٱلۡحَقِّ وَلَا يَزۡنُونَۚ وَمَن يَفۡعَلۡ ذَٰلِكَ يَلۡقَ أَثَامٗا
Āṇi jē allāhasōbata dusaṟyā ēkhādyā upāsyālā pukārata nāhī, āṇi ēkhādyā aśā māṇasālā, jyācī hatyā karaṇē allāhanē harāma (avaidha) kēlē asāvē, tyācī nāhaka hatyā karīta nāhī, nā tē vyabhicāra karatāta1 āṇi jō kōṇī hē karma karīla tara tō svataḥvara kaṭhōra śikṣā ōḍhavūna ghē'īla
Surah Al-Furqan, Verse 68
يُضَٰعَفۡ لَهُ ٱلۡعَذَابُ يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِ وَيَخۡلُدۡ فِيهِۦ مُهَانًا
Tyālā kayāmatacyā divaśī duppaṭa azāba (śikṣā- yātanā) dilā jā'īla āṇi tō apamāna āṇi anādarāsaha sadaiva tēthēca rāhīla
Surah Al-Furqan, Verse 69
إِلَّا مَن تَابَ وَءَامَنَ وَعَمِلَ عَمَلٗا صَٰلِحٗا فَأُوْلَـٰٓئِكَ يُبَدِّلُ ٱللَّهُ سَيِّـَٔاتِهِمۡ حَسَنَٰتٖۗ وَكَانَ ٱللَّهُ غَفُورٗا رَّحِيمٗا
Tyā lōkāṅkhērīja, jē māphī māgatīla āṇi īmāna rākhatīla āṇi nēkīcē karma karatīla tara aśā lōkān̄cē aparādha, allāha satkamarmāta badalatō. Allāha mōṭhā māpha karaṇārā āṇi dayā karaṇārā āhē
Surah Al-Furqan, Verse 70
وَمَن تَابَ وَعَمِلَ صَٰلِحٗا فَإِنَّهُۥ يَتُوبُ إِلَى ٱللَّهِ مَتَابٗا
Āṇi jō manuṣya māphī māgēla āṇi satkarma karata rāhīla tara tō vāstavikapaṇē allāhakaḍē kharā jhukāva rākhatō
Surah Al-Furqan, Verse 71
وَٱلَّذِينَ لَا يَشۡهَدُونَ ٱلزُّورَ وَإِذَا مَرُّواْ بِٱللَّغۡوِ مَرُّواْ كِرَامٗا
Āṇi jē khōṭī sākṣa dēta nāhīta, āṇi jēvhā tē ēkhādyā nirarthaka āṇi vyartha gōṣṭījavaḷūna jātāta, tēvhā pratiṣṭhāpūrvaka jātāta
Surah Al-Furqan, Verse 72
وَٱلَّذِينَ إِذَا ذُكِّرُواْ بِـَٔايَٰتِ رَبِّهِمۡ لَمۡ يَخِرُّواْ عَلَيۡهَا صُمّٗا وَعُمۡيَانٗا
Āṇi jēvhā tyānnā tyān̄cyā pālanakartyā (cī vacanē āṇi vāyadyānsambandhī) cyā āyatī aikavilyā jātāta tēvhā tē tyāvara āndhaḷē-bahīrē hō'ūna uḍī ghēta nāhīta
Surah Al-Furqan, Verse 73
وَٱلَّذِينَ يَقُولُونَ رَبَّنَا هَبۡ لَنَا مِنۡ أَزۡوَٰجِنَا وَذُرِّيَّـٰتِنَا قُرَّةَ أَعۡيُنٖ وَٱجۡعَلۡنَا لِلۡمُتَّقِينَ إِمَامًا
Āṇi aśī du'ā (prārthanā) karatāta kī hē āmacyā pālanakartyā! Tū āmhālā āmacyā patn'yā āṇi santatīdvārē nētrānnā śitalatā pradāna kara āṇi āmhālā nēka- sadācārī lōkān̄cā nētā banava
Surah Al-Furqan, Verse 74
أُوْلَـٰٓئِكَ يُجۡزَوۡنَ ٱلۡغُرۡفَةَ بِمَا صَبَرُواْ وَيُلَقَّوۡنَ فِيهَا تَحِيَّةٗ وَسَلَٰمًا
Hēca tē lōka hōta, jyānnā tyān̄cyā sahanaśīlatēcyā mōbadalyāta (jannatacē un̄ca) sajjē pradāna kēlē jātīla, tithē tyānnā āśīrvāda āṇi salāma pōhacavilā jā'īla
Surah Al-Furqan, Verse 75
خَٰلِدِينَ فِيهَاۚ حَسُنَتۡ مُسۡتَقَرّٗا وَمُقَامٗا
Tithē tē nēhamī nēhamī rāhatīla, tī atiśaya cāṅgalī jāgā āṇi ārāmācē ṭhikāṇa āhē
Surah Al-Furqan, Verse 76
قُلۡ مَا يَعۡبَؤُاْ بِكُمۡ رَبِّي لَوۡلَا دُعَآؤُكُمۡۖ فَقَدۡ كَذَّبۡتُمۡ فَسَوۡفَ يَكُونُ لِزَامَۢا
Sāṅgā, jara tumacī mr̥du- kōmala du'ā (prārthanā) nasatī, tara mājhyā pālanakartyānē tumacī kadāpi parvā kēlī nasatī. Tumhī tara khōṭē ṭharavilē āhē. Ātā lavakaraca tyācī śikṣā tumhālā yē'ūna dharēla
Surah Al-Furqan, Verse 77