Surah Luqman - Tamil Translation by Abdulhameed Baqavi
الٓمٓ
aliḥp lām mīm
Surah Luqman, Verse 1
تِلۡكَ ءَايَٰتُ ٱلۡكِتَٰبِ ٱلۡحَكِيمِ
ivai ñāṉam niṟainta ivvētattiṉ (cila) vacaṉaṅkaḷākum
Surah Luqman, Verse 2
هُدٗى وَرَحۡمَةٗ لِّلۡمُحۡسِنِينَ
(itu) naṉmai ceypavarkaḷukku oru nērvaḻi kāṭṭiyākavum, ōr aruḷākavum irukkiṟatu
Surah Luqman, Verse 3
ٱلَّذِينَ يُقِيمُونَ ٱلصَّلَوٰةَ وَيُؤۡتُونَ ٱلزَّكَوٰةَ وَهُم بِٱلۡأٓخِرَةِ هُمۡ يُوقِنُونَ
avarkaḷ toḻukaiyaik kaṭaippiṭittu toḻuvārkaḷ. Jakāttum koṭuttu varuvārkaḷ. Iṟuti nāḷaiyum avarkaḷ uṟutiyāka nampuvārkaḷ
Surah Luqman, Verse 4
أُوْلَـٰٓئِكَ عَلَىٰ هُدٗى مِّن رَّبِّهِمۡۖ وَأُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلۡمُفۡلِحُونَ
ivarkaḷtāṉ taṅkaḷ iṟaivaṉiṉ nērāṉa vaḻiyil iruppavarkaḷ. Ivarkaḷtāṉ veṟṟi aṭaivārkaḷ
Surah Luqman, Verse 5
وَمِنَ ٱلنَّاسِ مَن يَشۡتَرِي لَهۡوَ ٱلۡحَدِيثِ لِيُضِلَّ عَن سَبِيلِ ٱللَّهِ بِغَيۡرِ عِلۡمٖ وَيَتَّخِذَهَا هُزُوًاۚ أُوْلَـٰٓئِكَ لَهُمۡ عَذَابٞ مُّهِينٞ
(ivarkaḷait tavira) maṉitaril palar irukkiṉṟaṉar. Avarkaḷ (poyyāṉa kaṭṭukkataikaḷ mutaliya) vīṇāṉa viṣayaṅkaḷai vilaikku vāṅki (avaṟṟai makkaḷukku ōtik kāṇpittu) allāhvuṭaiya mārkkattil iruntu ñāṉamiṉṟi makkaḷai vaḻikeṭuttu ataip parikācamākavum eṭuttuk koḷkiṉṟaṉar. Ivarkaḷukku iḻivu tarum vētaṉai niccayamāka uṇṭu
Surah Luqman, Verse 6
وَإِذَا تُتۡلَىٰ عَلَيۡهِ ءَايَٰتُنَا وَلَّىٰ مُسۡتَكۡبِرٗا كَأَن لَّمۡ يَسۡمَعۡهَا كَأَنَّ فِيٓ أُذُنَيۡهِ وَقۡرٗاۖ فَبَشِّرۡهُ بِعَذَابٍ أَلِيمٍ
Ivarkaḷil evarukkum nam vacaṉaṅkaḷ ōtik kāṇpikkappaṭṭāl atai avaṉ kēṭkātavaṉaip pōlum, taṉ iru kātukaḷilum ceviṭu uḷḷavaṉaip pōlum karvamkoṇṭu vilakiviṭukiṟāṉ. Ākavē, (napiyē!) Avaṉukkut tuṉpuṟuttum vētaṉaiyaik koṇṭu nīr naṟceyti kūṟuvīrāka
Surah Luqman, Verse 7
إِنَّ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ لَهُمۡ جَنَّـٰتُ ٱلنَّعِيمِ
āyiṉum, (ivarkaḷil) evarkaḷ (nam vacaṉaṅkaḷukkuc cevi cāyttu) nampikkai koṇṭu naṟceyalkaḷaic ceykiṟārkaḷō avarkaḷukku mikka iṉpam tarum corkkaṅkaḷ uḷḷaṉa
Surah Luqman, Verse 8
خَٰلِدِينَ فِيهَاۖ وَعۡدَ ٱللَّهِ حَقّٗاۚ وَهُوَ ٱلۡعَزِيزُ ٱلۡحَكِيمُ
atil avarkaḷ eṉṟeṉṟum taṅkiviṭuvārkaḷ. Allāhvuṭaiya (iv)vākkuṟuti uṇmaiyāṉatē! Avaṉ (aṉaivaraiyum) mikaittavaṉum ñāṉamuṭaiyavaṉum āvāṉ
Surah Luqman, Verse 9
خَلَقَ ٱلسَّمَٰوَٰتِ بِغَيۡرِ عَمَدٖ تَرَوۡنَهَاۖ وَأَلۡقَىٰ فِي ٱلۡأَرۡضِ رَوَٰسِيَ أَن تَمِيدَ بِكُمۡ وَبَثَّ فِيهَا مِن كُلِّ دَآبَّةٖۚ وَأَنزَلۡنَا مِنَ ٱلسَّمَآءِ مَآءٗ فَأَنۢبَتۡنَا فِيهَا مِن كُلِّ زَوۡجٖ كَرِيمٍ
avaṉē vāṉaṅkaḷait tūṇkaḷ iṉṟiyē paṭaittirukkiṟāṉ. Atai nīṅkaḷum pārkkiṟīrkaḷ. Pūmi uṅkaḷaik kaviḻttu viṭātiruppataṟkāka (paḷuvāṉa) malaikaḷai (atil) niṟuttivaittu vitavitamāṉa uyiriṉaṅkaḷaiyum atil parappiṉāṉ. (Maṉitarkaḷē! Allāhvākiya) nāmē mēkattil iruntu maḻaiyai poḻiyacceytu atiliruntē nērttiyāṉa ovvoru vakaip puṟpūṇṭukaḷaiyum jōṭi jōṭiyāka muḷaippikkac ceykiṟōm
Surah Luqman, Verse 10
هَٰذَا خَلۡقُ ٱللَّهِ فَأَرُونِي مَاذَا خَلَقَ ٱلَّذِينَ مِن دُونِهِۦۚ بَلِ ٱلظَّـٰلِمُونَ فِي ضَلَٰلٖ مُّبِينٖ
(ākavē, napiyē! Nīr avarkaḷai nōkkik kūṟuvīrāka) ‘‘ivai aṉaittum allāh paṭaittavaiyākum. Avaṉaiyaṉṟi (nīṅkaḷ teyvaṅkaḷ eṉṟu kūṟum) avai etai paṭaittirukkiṉṟaṉa eṉpatai nīṅkaḷ eṉakkuk kāṇpiyuṅkaḷ. Avvāṟu (oṉṟum) illai. (Allāhvai aṉṟi maṟṟavarkaḷai vaṇaṅkum) inta aniyāyakkārarkaḷ pakiraṅkamāṉa vaḻikēṭṭiltāṉ irukkiṉṟaṉar
Surah Luqman, Verse 11
وَلَقَدۡ ءَاتَيۡنَا لُقۡمَٰنَ ٱلۡحِكۡمَةَ أَنِ ٱشۡكُرۡ لِلَّهِۚ وَمَن يَشۡكُرۡ فَإِنَّمَا يَشۡكُرُ لِنَفۡسِهِۦۖ وَمَن كَفَرَ فَإِنَّ ٱللَّهَ غَنِيٌّ حَمِيدٞ
Lukmāṉukku nām ñāṉattaik koṭuttu allāhvukku naṉṟi celuttumpaṭi kūṟiṉōm. Ēṉeṉṟāl, evar naṉṟi celuttukiṟārō avar taṉ naṉmaikkākavē naṉṟi celuttukiṟār. Evaṉ nirākarikkiṟāṉō (avaṉ taṉakkē tīṅku tēṭikkoḷkiṟāṉ. Ataṉāl allāhvukku oṉṟum naṣṭamillai. Ēṉeṉṟāl) niccayamāka allāh tēvaiyaṟṟavaṉum pukaḻuṭaiyavaṉum āvāṉ
Surah Luqman, Verse 12
وَإِذۡ قَالَ لُقۡمَٰنُ لِٱبۡنِهِۦ وَهُوَ يَعِظُهُۥ يَٰبُنَيَّ لَا تُشۡرِكۡ بِٱللَّهِۖ إِنَّ ٱلشِّرۡكَ لَظُلۡمٌ عَظِيمٞ
lukmāṉ taṉatu makaṉukku nallupatēcam ceyyak karutiya camayattil avarai nōkki ‘‘eṉ arumai maintaṉē! Nī allāhvukku (oṉṟaiyumē) iṇaiyākkātē! Ēṉeṉṟāl, iṇaivaippatu niccayamāka mikapperum aniyāyamākum'' eṉṟu kūṟiṉār
Surah Luqman, Verse 13
وَوَصَّيۡنَا ٱلۡإِنسَٰنَ بِوَٰلِدَيۡهِ حَمَلَتۡهُ أُمُّهُۥ وَهۡنًا عَلَىٰ وَهۡنٖ وَفِصَٰلُهُۥ فِي عَامَيۡنِ أَنِ ٱشۡكُرۡ لِي وَلِوَٰلِدَيۡكَ إِلَيَّ ٱلۡمَصِيرُ
‘‘taṉatu tāy tantaikku naṉṟi ceyyumpaṭi maṉitaṉukku nām nallupatēcam ceytōm. Avaṉuṭaiya tāy tuṉpattiṉ mēl tuṉpattai aṉupavittu(k karppattil) avaṉaic cumantu koṇṭalaintāḷ. (Piṟanta) piṟakum iraṇṭu āṇṭukaḷukkup piṉṉarē avaṉukkup pāl maṟakkaṭittāḷ. Ākavē, nī eṉakkum naṉṟi celuttu; uṉ tāy tantaikkum naṉṟi celuttu. Muṭivil nī nam'miṭamē vantu cēra vēṇṭiyatirukkiṟatu
Surah Luqman, Verse 14
وَإِن جَٰهَدَاكَ عَلَىٰٓ أَن تُشۡرِكَ بِي مَا لَيۡسَ لَكَ بِهِۦ عِلۡمٞ فَلَا تُطِعۡهُمَاۖ وَصَاحِبۡهُمَا فِي ٱلدُّنۡيَا مَعۡرُوفٗاۖ وَٱتَّبِعۡ سَبِيلَ مَنۡ أَنَابَ إِلَيَّۚ ثُمَّ إِلَيَّ مَرۡجِعُكُمۡ فَأُنَبِّئُكُم بِمَا كُنتُمۡ تَعۡمَلُونَ
eṉiṉum, (iṟaivaṉ eṉṟu) nī aṟintukoḷḷāta oru poruḷai eṉakku iṇaivaikkumpaṭi avarkaḷ uṉṉai nirppantittāl (avviṣayattil) nī avarkaḷukku kīḻppaṭiya vēṇṭām. Āyiṉum, ivvulaka viṣayattil nī avarkaḷukku (nītamāka) utavi ceytu (aṉpāka) nēcittuvā. Evviṣayattilum eṉṉaiyē nōkki niṟpavarkaḷiṉ vaḻiyai nī piṉpaṟṟi naṭa. Piṉṉar, nīṅkaḷ aṉaivarum nam'miṭamē varavēṇṭiyatirukkiṟatu. Nīṅkaḷ ceytu koṇṭiruntavaṟṟaip paṟṟi accamayam nāṉ uṅkaḷukku aṟivuṟuttuvēṉ'' (eṉṟu kūṟiṉōm)
Surah Luqman, Verse 15
يَٰبُنَيَّ إِنَّهَآ إِن تَكُ مِثۡقَالَ حَبَّةٖ مِّنۡ خَرۡدَلٖ فَتَكُن فِي صَخۡرَةٍ أَوۡ فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ أَوۡ فِي ٱلۡأَرۡضِ يَأۡتِ بِهَا ٱللَّهُۚ إِنَّ ٱللَّهَ لَطِيفٌ خَبِيرٞ
(Mēlum, lukmāṉ taṉatu makaṉai nōkki) ‘‘eṉ arumai makaṉē! (Naṉmaiyō tīmaiyō) atu oru kaṭukiṉ vitai aḷavil iruntālum cari, atu (karum) pāṟaikaḷukkuḷḷō allatu vāṉattilō, pūmiyiṉ āḻattilō (maṟaintu) iruntapōtilum (uṅkaḷiṭam kaṇakkuk kēṭkum pōtu) niccayamāka allāh ataiyum koṇṭu vantu viṭuvāṉ. Ēṉeṉṟāl, niccayamāka allāh veku nuṭpamāṉa aṟivuṭaiyavaṉum (aṉaittaiyum) naṉku terintu vaittiruppavaṉum āvāṉ
Surah Luqman, Verse 16
يَٰبُنَيَّ أَقِمِ ٱلصَّلَوٰةَ وَأۡمُرۡ بِٱلۡمَعۡرُوفِ وَٱنۡهَ عَنِ ٱلۡمُنكَرِ وَٱصۡبِرۡ عَلَىٰ مَآ أَصَابَكَۖ إِنَّ ذَٰلِكَ مِنۡ عَزۡمِ ٱلۡأُمُورِ
eṉṉarumai makaṉē! ‘‘Toḻukaiyai nilainiṟuttu, naṉmaiyāṉa kāriyaṅkaḷaik koṇṭu ēvi, pāvamāṉa kāriyaṅkaḷil iruntu (maṉitarkaḷai) vilakki vā. Uṉakkēṟpaṭum ciramaṅkaḷaip poṟumaiyuṭaṉ nī cakittukkoḷ. Niccayamāka itu ellā kāriyaṅkaḷilum vīramikkac ceyalākum
Surah Luqman, Verse 17
وَلَا تُصَعِّرۡ خَدَّكَ لِلنَّاسِ وَلَا تَمۡشِ فِي ٱلۡأَرۡضِ مَرَحًاۖ إِنَّ ٱللَّهَ لَا يُحِبُّ كُلَّ مُخۡتَالٖ فَخُورٖ
(perumai koṇṭu) uṉ mukattai maṉitarkaḷai viṭṭut tiruppik koḷḷātē! Pūmiyil perumaiyaṭittuk koṇṭu naṭakkātē! Niccayamāka karvam koṇṭu perumaiyaṭikkum evaraiyum allāh nēcippatillai
Surah Luqman, Verse 18
وَٱقۡصِدۡ فِي مَشۡيِكَ وَٱغۡضُضۡ مِن صَوۡتِكَۚ إِنَّ أَنكَرَ ٱلۡأَصۡوَٰتِ لَصَوۡتُ ٱلۡحَمِيرِ
uṉ naṭaiyil (perumaiyum karvamumiṉṟi) mattiya tarattai virumpu. Uṉ captattaiyum tāḻttikkoḷ. Ēṉeṉṟāl, captaṅkaḷilellām mikka veṟukkattakkatu kaḻutaiyiṉ (uratta) captamē!'' (Eṉṟu kūṟiṉār)
Surah Luqman, Verse 19
أَلَمۡ تَرَوۡاْ أَنَّ ٱللَّهَ سَخَّرَ لَكُم مَّا فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَمَا فِي ٱلۡأَرۡضِ وَأَسۡبَغَ عَلَيۡكُمۡ نِعَمَهُۥ ظَٰهِرَةٗ وَبَاطِنَةٗۗ وَمِنَ ٱلنَّاسِ مَن يُجَٰدِلُ فِي ٱللَّهِ بِغَيۡرِ عِلۡمٖ وَلَا هُدٗى وَلَا كِتَٰبٖ مُّنِيرٖ
(maṉitarkaḷē!) Vāṉaṅkaḷilum pūmiyilum uḷḷavaṟṟai niccayamāka allāh uṅkaḷukku vacappaṭuttit tantirukkiṟāṉ eṉpataiyum, avaṉ taṉ aruṭ koṭaikaḷai maṟaivākavum veḷippaṭaiyākavum uṅkaḷ mītu corintirukkiṟāṉ eṉpataiyum nīṅkaḷ pārkkavillaiyā? (Ivvāṟellāmiruntum) maṉitarkaḷil palar oru kalviyum, (tarkka rītiyāṉa) vaḻikāṭṭalum, teḷivāṉa vēta nūliṉ ātāramumiṉṟi allāhvaip paṟṟi (vīṇākat) tarkkikkiṉṟaṉar
Surah Luqman, Verse 20
وَإِذَا قِيلَ لَهُمُ ٱتَّبِعُواْ مَآ أَنزَلَ ٱللَّهُ قَالُواْ بَلۡ نَتَّبِعُ مَا وَجَدۡنَا عَلَيۡهِ ءَابَآءَنَآۚ أَوَلَوۡ كَانَ ٱلشَّيۡطَٰنُ يَدۡعُوهُمۡ إِلَىٰ عَذَابِ ٱلسَّعِيرِ
Avarkaḷai nōkki, ‘‘allāh iṟakkiya (ivvētat)taip piṉpaṟṟuṅkaḷ'' eṉak kūṟiṉāl, ataṟku avarkaḷ ‘‘illai, eṅkaḷ mūtātaikaḷ etaṉ mītu irukka nāṅkaḷ kaṇṭōmō ataiyē piṉpaṟṟuvōm'' eṉṟu kūṟukiṉṟaṉar. (Eṉṉē!) Avarkaḷ mūtātaikaḷai ṣaittāṉ naraka vētaṉaiyiṉ pakkam aḻaittu (avarkaḷum ceṉṟu) iruntālumā? (Ivarkaḷ avarkaḷaip piṉpaṟṟic celvārkaḷ)
Surah Luqman, Verse 21
۞وَمَن يُسۡلِمۡ وَجۡهَهُۥٓ إِلَى ٱللَّهِ وَهُوَ مُحۡسِنٞ فَقَدِ ٱسۡتَمۡسَكَ بِٱلۡعُرۡوَةِ ٱلۡوُثۡقَىٰۗ وَإِلَى ٱللَّهِ عَٰقِبَةُ ٱلۡأُمُورِ
evar taṉ mukattai muṟṟilum allāhviṉ pakkam tiruppi, paṇintu naṉmaiyum ceytu koṇṭirukkiṟārō avar niccayamāka (aṟupaṭāta) mikka palamāṉatoru vaḷayattaip piṭittuk koṇṭār. Ellā kāriyaṅkaḷiṉ muṭivum allāhviṭamē irukkiṟatu
Surah Luqman, Verse 22
وَمَن كَفَرَ فَلَا يَحۡزُنكَ كُفۡرُهُۥٓۚ إِلَيۡنَا مَرۡجِعُهُمۡ فَنُنَبِّئُهُم بِمَا عَمِلُوٓاْۚ إِنَّ ٱللَّهَ عَلِيمُۢ بِذَاتِ ٱلصُّدُورِ
(napiyē!) Evarēṉum (um'mai) nirākarittu viṭṭāl, avarkaḷuṭaiya nirākarippu um'mait tukkattil āḻttiviṭa vēṇṭām. Avarkaḷ nam'miṭamē varavēṇṭum. Accamayam avarkaḷuṭaiya (ic)ceyalaip paṟṟi nām avarkaḷukku aṟivuṟuttuvōm. Niccayamāka allāh (maṉitarkaḷiṉ) uḷḷaṅkaḷil uḷḷavaṟṟai naṉkaṟintavaṉ
Surah Luqman, Verse 23
نُمَتِّعُهُمۡ قَلِيلٗا ثُمَّ نَضۡطَرُّهُمۡ إِلَىٰ عَذَابٍ غَلِيظٖ
avarkaḷai (iccamayam) ciṟitu cukamaṉupavikkumpaṭi nām viṭṭu vaippōm. Piṉṉar, kaṭumaiyāṉa vētaṉaiyiṉ pakkam (cellumpaṭi) nām avarkaḷai nirppantittu viṭuvōm
Surah Luqman, Verse 24
وَلَئِن سَأَلۡتَهُم مَّنۡ خَلَقَ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضَ لَيَقُولُنَّ ٱللَّهُۚ قُلِ ٱلۡحَمۡدُ لِلَّهِۚ بَلۡ أَكۡثَرُهُمۡ لَا يَعۡلَمُونَ
(napiyē!) ‘‘Vāṉaṅkaḷaiyum pūmiyaiyum paṭaittavaṉ yār?'' Eṉṟu nīr avarkaḷaik kēṭpīrāyiṉ, ataṟkavarkaḷ ‘‘allāhtāṉ'' eṉṟu niccayamākak kūṟuvārkaḷ. (Ataṟku, ‘‘ivvaḷavēṉum uṅkaḷukku aṟivu iruppatu paṟṟi) allāhvai nāṉ pukaḻkiṟēṉ'' eṉṟu nīr kūṟuvīrāka. Eṉiṉum, avarkaḷil perumpālāṉavarkaḷ (iṟaivaṉai ivvāṟu pukaḻntu tuti ceyya) aṟiya māṭṭārkaḷ
Surah Luqman, Verse 25
لِلَّهِ مَا فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِۚ إِنَّ ٱللَّهَ هُوَ ٱلۡغَنِيُّ ٱلۡحَمِيدُ
vāṉaṅkaḷilum pūmiyilum uḷḷa aṉaittum allāhvukku uriyaṉavē. Eṉiṉum, niccayamāka allāh (ivaṟṟiṉ) tēvaiyaṟṟavaṉum mikap pukaḻuṭaiyavaṉum āvāṉ
Surah Luqman, Verse 26
وَلَوۡ أَنَّمَا فِي ٱلۡأَرۡضِ مِن شَجَرَةٍ أَقۡلَٰمٞ وَٱلۡبَحۡرُ يَمُدُّهُۥ مِنۢ بَعۡدِهِۦ سَبۡعَةُ أَبۡحُرٖ مَّا نَفِدَتۡ كَلِمَٰتُ ٱللَّهِۚ إِنَّ ٱللَّهَ عَزِيزٌ حَكِيمٞ
Pūmiyiluḷḷa maraṅkaḷ (ceṭikaḷ eṉa) aṉaittaiyum eḻutu kōlkaḷākavum, kaṭal nīrai maiyākavum vaittu (atu tīrntu) piṉṉum ēḻu kaṭalkaḷiṉ nīraiyum maiyāka vaittu eḻutiya pōtilum allāhvuṭaiya vacaṉaṅkaḷ (eḻuti) muṭivu peṟātu. Niccayamāka allāh (aṉaittaiyum) mikaittavaṉum ñāṉamuṭaiyavaṉum āvāṉ
Surah Luqman, Verse 27
مَّا خَلۡقُكُمۡ وَلَا بَعۡثُكُمۡ إِلَّا كَنَفۡسٖ وَٰحِدَةٍۚ إِنَّ ٱللَّهَ سَمِيعُۢ بَصِيرٌ
maṉitarkaḷē! (Ārampattil) uṅkaḷai paṭaippatum, (maraṇitta piṉ) uṅkaḷukku uyir koṭuttu eḻuppuvatum avaṉukku, uṅkaḷil oruvarai (ārampattil) paṭai(ttu uyir koṭu)ppatu pōlavē tavira vēṟillai. Niccayamāka allāh (aṉaittaiyum) ceviyuṟupavaṉum uṟṟu nōkkupavaṉum āvāṉ
Surah Luqman, Verse 28
أَلَمۡ تَرَ أَنَّ ٱللَّهَ يُولِجُ ٱلَّيۡلَ فِي ٱلنَّهَارِ وَيُولِجُ ٱلنَّهَارَ فِي ٱلَّيۡلِ وَسَخَّرَ ٱلشَّمۡسَ وَٱلۡقَمَرَۖ كُلّٞ يَجۡرِيٓ إِلَىٰٓ أَجَلٖ مُّسَمّٗى وَأَنَّ ٱللَّهَ بِمَا تَعۡمَلُونَ خَبِيرٞ
(napiyē!) Allāhtāṉ iravaip pakalilum pakalai iravilum nuḻaiya vaittu cūriyaṉaiyum cantiraṉaiyum (taṉ atikārattiṟkuḷ) aṭakki vaittirukkiṟāṉ eṉpataiyum nīr pārkkavillaiyā? Ivaṟṟil ovvoṉṟum (avaṟṟukku avaṉ) kuṟippiṭṭa tiṭṭappaṭiyē naṭakkiṉṟaṉa. Niccayamāka allāh nīṅkaḷ ceypavaṟṟai naṉkaṟintavaṉ
Surah Luqman, Verse 29
ذَٰلِكَ بِأَنَّ ٱللَّهَ هُوَ ٱلۡحَقُّ وَأَنَّ مَا يَدۡعُونَ مِن دُونِهِ ٱلۡبَٰطِلُ وَأَنَّ ٱللَّهَ هُوَ ٱلۡعَلِيُّ ٱلۡكَبِيرُ
ivaiyaṉaittum ‘‘niccayamāka allāhtāṉ uṇmaiyāṉa iṟaivaṉ eṉpataṟkum, avaṉaiyaṉṟi avarkaḷ (teyvaṅkaḷeṉa) aḻaippavai poyyāṉavai eṉpataṟkum, niccayamāka allāhtāṉ mikap periyavaṉum mēlāṉavaṉum āvāṉ'' eṉpataṟkum attāṭcikaḷāka irukkiṉṟaṉa
Surah Luqman, Verse 30
أَلَمۡ تَرَ أَنَّ ٱلۡفُلۡكَ تَجۡرِي فِي ٱلۡبَحۡرِ بِنِعۡمَتِ ٱللَّهِ لِيُرِيَكُم مِّنۡ ءَايَٰتِهِۦٓۚ إِنَّ فِي ذَٰلِكَ لَأٓيَٰتٖ لِّكُلِّ صَبَّارٖ شَكُورٖ
allāhvuṭaiya aruṭkoṭaikaḷaic cumantukoṇṭu kaṭalil cellum kappalum avaṉuṭaiya attāṭcikaḷai uṅkaḷukku aṟivikkak kūṭiyatāka iruppatai nīr kavaṉikkavillaiyā? Poṟumaiyuṭaṉ (ciramaṅkaḷaic) cakittiruntu, avaṉukku naṉṟi celuttum aṉaivarukkum niccayamāka itil pala attāṭcikaḷ irukkiṉṟaṉa
Surah Luqman, Verse 31
وَإِذَا غَشِيَهُم مَّوۡجٞ كَٱلظُّلَلِ دَعَوُاْ ٱللَّهَ مُخۡلِصِينَ لَهُ ٱلدِّينَ فَلَمَّا نَجَّىٰهُمۡ إِلَى ٱلۡبَرِّ فَمِنۡهُم مُّقۡتَصِدٞۚ وَمَا يَجۡحَدُ بِـَٔايَٰتِنَآ إِلَّا كُلُّ خَتَّارٖ كَفُورٖ
(Kappalil cellum) avarkaḷai(p puyal kāṟṟaṭittu nālā pakkaṅkaḷiliruntum) alaikaḷ mēl mukaṭukaḷaip pōl cūḻntu koḷḷum camayattil, allāhvukku vaḻipaṭṭu, kalappaṟṟa maṉatuṭaṉ avaṉai aḻaittup pirārttikkiṉṟaṉar! Avaṉ avarkaḷaik karaiyil iṟakki pātukāttuk koṇṭālō avarkaḷil cilartāṉ nitāṉamāka naṭakkiṉṟaṉar. (Perumpālāṉavarkaḷō nitāṉam tavaṟiyē naṭakkiṉṟaṉar.) Mika naṉṟikeṭṭa catikārarkaḷait tavira (maṟṟevarum) nam attāṭcikaḷai nirākarikka māṭṭārkaḷ
Surah Luqman, Verse 32
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلنَّاسُ ٱتَّقُواْ رَبَّكُمۡ وَٱخۡشَوۡاْ يَوۡمٗا لَّا يَجۡزِي وَالِدٌ عَن وَلَدِهِۦ وَلَا مَوۡلُودٌ هُوَ جَازٍ عَن وَالِدِهِۦ شَيۡـًٔاۚ إِنَّ وَعۡدَ ٱللَّهِ حَقّٞۖ فَلَا تَغُرَّنَّكُمُ ٱلۡحَيَوٰةُ ٱلدُّنۡيَا وَلَا يَغُرَّنَّكُم بِٱللَّهِ ٱلۡغَرُورُ
maṉitarkaḷē! Uṅkaḷ iṟaivaṉukku añci oru nāḷaippaṟṟiyum payantu koḷḷuṅkaḷ. (Annāḷil) tantai piḷḷaikku utavamāṭṭār; piḷḷaiyum tantaikku oru utaviyum ceyya māṭṭāṉ. (Ovvoruvarum taṉṉaiyē pātukāttuk koḷḷumpaṭi nirppantikkiṉṟa nāḷākum atu.) Niccayamāka (annāḷ varumeṉṟa) allāhvuṭaiya vākkuṟuti uṇmaiyāṉatākum. Ākavē, ivvulaka vāḻkkai uṅkaḷai mayakki viṭa vēṇṭām. (Ṣaittāṉākiya) māyakkāraṉum allāhvaip paṟṟi uṅkaḷai mayakkiviṭa vēṇṭām
Surah Luqman, Verse 33
إِنَّ ٱللَّهَ عِندَهُۥ عِلۡمُ ٱلسَّاعَةِ وَيُنَزِّلُ ٱلۡغَيۡثَ وَيَعۡلَمُ مَا فِي ٱلۡأَرۡحَامِۖ وَمَا تَدۡرِي نَفۡسٞ مَّاذَا تَكۡسِبُ غَدٗاۖ وَمَا تَدۡرِي نَفۡسُۢ بِأَيِّ أَرۡضٖ تَمُوتُۚ إِنَّ ٱللَّهَ عَلِيمٌ خَبِيرُۢ
niccayamāka (ulaka muṭivu) kālattaip paṟṟiya ñāṉam allāhviṭattil (maṭṭum)tāṉ irukkiṟatu. Avaṉē maḻaiyai iṟakkivaikkiṟāṉ. Avaṉē karppaṅkaḷil (karu) tarippataiyum aṟivāṉ. (Avaṉait tavira) evarum nāḷaikku avar eṉṉa ceyvār eṉpatai aṟiyamāṭṭār. Entap pūmiyil iṟappār eṉpataiyum (avaṉait tavira) evarum aṟiyamāṭṭār. Niccayamāka allāhtāṉ (ivaṟṟai) naṉkaṟintavaṉum terintavaṉum āvāṉ
Surah Luqman, Verse 34