Surah As-Sajda - Tamil Translation by Abdulhameed Baqavi
الٓمٓ
aliḥp lām mīm
Surah As-Sajda, Verse 1
تَنزِيلُ ٱلۡكِتَٰبِ لَا رَيۡبَ فِيهِ مِن رَّبِّ ٱلۡعَٰلَمِينَ
(napiyē! Um mītu) aruḷappaṭṭa ivvētam ulakattāriṉ iṟaivaṉiṭamiruntē vantateṉpatil oru cantēkamumillai
Surah As-Sajda, Verse 2
أَمۡ يَقُولُونَ ٱفۡتَرَىٰهُۚ بَلۡ هُوَ ٱلۡحَقُّ مِن رَّبِّكَ لِتُنذِرَ قَوۡمٗا مَّآ أَتَىٰهُم مِّن نَّذِيرٖ مِّن قَبۡلِكَ لَعَلَّهُمۡ يَهۡتَدُونَ
(Nam napi) “itai(t tāmākavē) kaṟpaṉai ceytu koṇṭār'' eṉṟu (uṅkaḷaip paṟṟi) avarkaḷ kūṟukiṉṟaṉarā? Avvāṟaṉṟu. Itu umatu iṟaivaṉāl umakku aruḷappaṭṭa uṇmaiyāṉa vētamākum. Umakku muṉṉar ituvarai oru tūtarumē varātirunta (inta arapi) makkaḷukku nīr accamūṭṭi eccarikkai ceyvataṟkākavē (ivvētam aruḷappaṭṭuḷḷatu. Itaip piṉpaṟṟi) avarkaḷ nērāṉa vaḻiyil celvārkaḷāka
Surah As-Sajda, Verse 3
ٱللَّهُ ٱلَّذِي خَلَقَ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضَ وَمَا بَيۡنَهُمَا فِي سِتَّةِ أَيَّامٖ ثُمَّ ٱسۡتَوَىٰ عَلَى ٱلۡعَرۡشِۖ مَا لَكُم مِّن دُونِهِۦ مِن وَلِيّٖ وَلَا شَفِيعٍۚ أَفَلَا تَتَذَكَّرُونَ
allāhtāṉ vāṉaṅkaḷaiyum, pūmiyaiyum, ivaṟṟukku mattiyil uḷḷavaṟṟaiyum āṟē nāḷkaḷil paṭaittu arṣiṉ mītu (taṉ makimaikkut takkavāṟu) uyarntuviṭṭāṉ. (Uṅkaḷaip) pātukāppavaṉō allatu (uṅkaḷukkup) parintu pēcupavaṉō avaṉait tavira (vēṟoruvarum) uṅkaḷukku illai. (Itai aṟintu) nīṅkaḷ nalluṇarcci peṟa vēṇṭāmā
Surah As-Sajda, Verse 4
يُدَبِّرُ ٱلۡأَمۡرَ مِنَ ٱلسَّمَآءِ إِلَى ٱلۡأَرۡضِ ثُمَّ يَعۡرُجُ إِلَيۡهِ فِي يَوۡمٖ كَانَ مِقۡدَارُهُۥٓ أَلۡفَ سَنَةٖ مِّمَّا تَعُدُّونَ
vāṉattiliruntu pūmi varaiyilumuḷḷa ellā kāriyaṅkaḷaiyum avaṉē oḻuṅkupaṭuttukiṟāṉ. (Ovvoṉṟiṉ muṭivum) oru nāḷaṉṟu avaṉiṭamē ceṉṟuviṭum. Anta (oru) nāḷ nīṅkaḷ eṇṇukiṉṟa uṅkaḷ kaṇakkiṉpaṭi āyiram āṇṭukaḷukkuc camamākum
Surah As-Sajda, Verse 5
ذَٰلِكَ عَٰلِمُ ٱلۡغَيۡبِ وَٱلشَّهَٰدَةِ ٱلۡعَزِيزُ ٱلرَّحِيمُ
avaṉē (vāṉam pūmiyiluḷḷa) maṟaivāṉataiyum veḷippaṭaiyāṉataiyum (uḷḷatu uḷḷapaṭi) naṉkaṟintavaṉ; (aṉaittaiyum) mikaittavaṉ, makā karuṇaiyuṭaiyavaṉ āvāṉ
Surah As-Sajda, Verse 6
ٱلَّذِيٓ أَحۡسَنَ كُلَّ شَيۡءٍ خَلَقَهُۥۖ وَبَدَأَ خَلۡقَ ٱلۡإِنسَٰنِ مِن طِينٖ
avaṉē ellā poruḷkaḷaiyum (paṭaittu) avaṟṟiṉ kōlattaiyum mikka aḻakāka amaittāṉ. Ārampattil maṉitaṉai kaḷimaṇṇaik koṇṭē paṭaittāṉ
Surah As-Sajda, Verse 7
ثُمَّ جَعَلَ نَسۡلَهُۥ مِن سُلَٰلَةٖ مِّن مَّآءٖ مَّهِينٖ
piṉṉar, ōr aṟpat tuḷiyākiya (intiriyac) cattiliruntu avaṉuṭaiya cantatiyaip paṭaikkiṟāṉ
Surah As-Sajda, Verse 8
ثُمَّ سَوَّىٰهُ وَنَفَخَ فِيهِ مِن رُّوحِهِۦۖ وَجَعَلَ لَكُمُ ٱلسَّمۡعَ وَٱلۡأَبۡصَٰرَ وَٱلۡأَفۡـِٔدَةَۚ قَلِيلٗا مَّا تَشۡكُرُونَ
piṉṉar, avaṉ (paṭaippākiya) ataic ceppaṉiṭṭut taṉatu ‘rūhai' atil pukutti (uṅkaḷai uṟpatti ceykiṟāṉ.) Uṅkaḷukkuk kātukaḷ, kaṇkaḷ, uḷḷaṅkaḷ ākiyavaṟṟaiyum avaṉē amaikkiṟāṉ. Ivvāṟu iruntum uṅkaḷil naṉṟi celuttupavarkaḷ veku cilarē
Surah As-Sajda, Verse 9
وَقَالُوٓاْ أَءِذَا ضَلَلۡنَا فِي ٱلۡأَرۡضِ أَءِنَّا لَفِي خَلۡقٖ جَدِيدِۭۚ بَلۡ هُم بِلِقَآءِ رَبِّهِمۡ كَٰفِرُونَ
‘‘(Nāṅkaḷ iṟantu) pūmiyil aḻintu pōṉataṉ piṉṉar meyyākavē nāṅkaḷ putiya paṭaippāka amaikkappaṭṭu viṭuvōmā?'' Eṉṟu avarkaḷ kūṟukiṉṟaṉar. Itumaṭṭumalla, avarkaḷ taṅkaḷ iṟaivaṉaic cantippataiyum nirākarikkiṉṟaṉar
Surah As-Sajda, Verse 10
۞قُلۡ يَتَوَفَّىٰكُم مَّلَكُ ٱلۡمَوۡتِ ٱلَّذِي وُكِّلَ بِكُمۡ ثُمَّ إِلَىٰ رَبِّكُمۡ تُرۡجَعُونَ
(napiyē!) Kūṟuvīrāka: “Uṅkaḷ mītu (uṅkaḷ iṟaivaṉāl) cāṭṭappaṭṭirukkum ‘malakkul mavttu' (eṉṟa maraṇa vāṉavar)tāṉ uṅkaḷ uyiraik kaippaṟṟuvār. Piṉṉar, uṅkaḷ iṟaivaṉiṭamē nīṅkaḷ koṇṭu varappaṭuvīrkaḷ
Surah As-Sajda, Verse 11
وَلَوۡ تَرَىٰٓ إِذِ ٱلۡمُجۡرِمُونَ نَاكِسُواْ رُءُوسِهِمۡ عِندَ رَبِّهِمۡ رَبَّنَآ أَبۡصَرۡنَا وَسَمِعۡنَا فَٱرۡجِعۡنَا نَعۡمَلۡ صَٰلِحًا إِنَّا مُوقِنُونَ
(napiyē! Vicāraṇaikkāka) ikkuṟṟavāḷikaḷ taṅkaḷ iṟaivaṉ muṉ (niṟuttappaṭum camayattil) talai kuṉintavarkaḷāka “eṅkaḷ iṟaivaṉē! Eṅkaḷ kaṇkaḷum kātukaḷum tiṟantu koṇṭaṉa. (Nāṅkaḷ aṉaittaiyum pārttum kēṭṭum terintum koṇṭōm. Muntiya ulakiṟku oru taṭavai) eṅkaḷai tirumpa aṉuppivai. Nāṅkaḷ naṟceyalkaḷaiyē ceyvōm. Niccayamāka nāṅkaḷ (inta vicāraṇai nāḷai) uṟutiyāka nampukiṟōm'' eṉṟu kūṟuvatai nīr kāṇpīrāyiṉ (avarkaḷuṭaiya nilaimai evvaḷavu kēvalamāyirukkum eṉpatai aṟintu koḷvīr)
Surah As-Sajda, Verse 12
وَلَوۡ شِئۡنَا لَأٓتَيۡنَا كُلَّ نَفۡسٍ هُدَىٰهَا وَلَٰكِنۡ حَقَّ ٱلۡقَوۡلُ مِنِّي لَأَمۡلَأَنَّ جَهَنَّمَ مِنَ ٱلۡجِنَّةِ وَٱلنَّاسِ أَجۡمَعِينَ
nām virumpiyiruntāl (ivarkaḷil uḷḷa) ovvoru maṉitaṉukkum, avaṉ nērāṉa vaḻiyil cellakkūṭiya vacatiyaik koṭuttiruppōm. Eṉiṉum, jiṉ iṉṉum maṉitarkaḷil (uḷḷa pāvikaḷ) palaraik koṇṭu niccayamāka narakattai nirappuvōm eṉṟa nam tīrppu (muṉṉarē) ēṟpaṭṭu viṭṭatu
Surah As-Sajda, Verse 13
فَذُوقُواْ بِمَا نَسِيتُمۡ لِقَآءَ يَوۡمِكُمۡ هَٰذَآ إِنَّا نَسِينَٰكُمۡۖ وَذُوقُواْ عَذَابَ ٱلۡخُلۡدِ بِمَا كُنتُمۡ تَعۡمَلُونَ
ākavē, ‘‘ (nam'maic) cantikkum innāḷai nīṅkaḷ maṟantuviṭṭataṉ palaṉai nīṅkaḷ cuvaittuk koṇṭiruṅkaḷ. (Innāḷai nīṅkaḷ maṟantavāṟē) niccayamāka nāmum uṅkaḷai maṟantuviṭṭōm. Nīṅkaḷ ceytu koṇṭirunta (tīya) ceyaliṉ kāraṇamāka eṉṟeṉṟum nilaiyāṉa inta vētaṉaiyai aṉupavittuk koṇṭiruṅkaḷ'' (eṉṟum kūṟappaṭum)
Surah As-Sajda, Verse 14
إِنَّمَا يُؤۡمِنُ بِـَٔايَٰتِنَا ٱلَّذِينَ إِذَا ذُكِّرُواْ بِهَا خَرُّواْۤ سُجَّدٗاۤ وَسَبَّحُواْ بِحَمۡدِ رَبِّهِمۡ وَهُمۡ لَا يَسۡتَكۡبِرُونَ۩
Nam vacaṉaṅkaḷ ōtik kāṇpikkappaṭṭāl, evarkaḷ (pūmiyil) ciram paṇintu taṅkaḷ iṟaivaṉaip pukaḻntu tuti ceykiṟārkaḷō avarkaḷtāṉ nam vacaṉaṅkaḷai meyyākavē nampikkai koḷvārkaḷ. Avarkaḷ karvamkoṇṭu perumaiyaṭikkavum māṭṭārkaḷ
Surah As-Sajda, Verse 15
تَتَجَافَىٰ جُنُوبُهُمۡ عَنِ ٱلۡمَضَاجِعِ يَدۡعُونَ رَبَّهُمۡ خَوۡفٗا وَطَمَعٗا وَمِمَّا رَزَقۡنَٰهُمۡ يُنفِقُونَ
avarkaḷ (nittiraiyil āḻntirukkumpōtu) paṭukkaiyiliruntu taṅkaḷ vilākkaḷai uyartti, taṅkaḷ iṟaivaṉiṭam (avaṉatu aruḷai) ācai vaittum, (avaṉatu taṇṭaṉaiyai) payantum pirārttaṉai ceyvārkaḷ. Nām avarkaḷukkuk koṭuttavaṟṟiliruntu tāṉamum ceyvārkaḷ
Surah As-Sajda, Verse 16
فَلَا تَعۡلَمُ نَفۡسٞ مَّآ أُخۡفِيَ لَهُم مِّن قُرَّةِ أَعۡيُنٖ جَزَآءَۢ بِمَا كَانُواْ يَعۡمَلُونَ
avarkaḷ ceyta (naṟ)kāriyaṅkaḷukkuk kūliyāka nām avarkaḷukkāka (tayārpaṭutti) maṟaittu vaittirukkum kaṇ kuḷirakkūṭiya (caṉmāṉat)tai evarālum aṟintukoḷḷa muṭiyātu. (Avvaḷavu mēlāṉa caṉmāṉaṅkaḷ avarkaḷukku tayārpaṭuttappaṭṭuḷḷaṉa)
Surah As-Sajda, Verse 17
أَفَمَن كَانَ مُؤۡمِنٗا كَمَن كَانَ فَاسِقٗاۚ لَّا يَسۡتَوُۥنَ
nampikkai koṇṭa oru maṉitaṉ (iṟaivaṉukku) māṟu ceypavaṉaip pōlāvāṉā? Iruvarum camamāka māṭṭārkaḷ
Surah As-Sajda, Verse 18
أَمَّا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ فَلَهُمۡ جَنَّـٰتُ ٱلۡمَأۡوَىٰ نُزُلَۢا بِمَا كَانُواْ يَعۡمَلُونَ
evarkaḷ nampikkai koṇṭu naṟceyalkaḷaic ceykiṟārkaḷō avarkaḷukku avarkaḷ ceyyum (naṟ)ceyalkaḷiṉ kāraṇamāka corkkam taṅkum iṭamāki atil viruntāḷiyāka upacarikkappaṭuvārkaḷ
Surah As-Sajda, Verse 19
وَأَمَّا ٱلَّذِينَ فَسَقُواْ فَمَأۡوَىٰهُمُ ٱلنَّارُۖ كُلَّمَآ أَرَادُوٓاْ أَن يَخۡرُجُواْ مِنۡهَآ أُعِيدُواْ فِيهَا وَقِيلَ لَهُمۡ ذُوقُواْ عَذَابَ ٱلنَّارِ ٱلَّذِي كُنتُم بِهِۦ تُكَذِّبُونَ
evarkaḷ pāvam ceykiṟārkaḷō avarkaḷiṉ taṅkumiṭam narakamtāṉ. Atiliruntu avarkaḷ veḷippaṭa muyaṟcikkum pōtellām ataṉuḷ iḻuttut taḷḷappaṭṭu ‘‘nīṅkaḷ poyyākkik koṇṭirunta naraka vētaṉaiyaic cuvaittuk koṇṭiruṅkaḷ'' eṉṟu avarkaḷukkuk kūṟappaṭum
Surah As-Sajda, Verse 20
وَلَنُذِيقَنَّهُم مِّنَ ٱلۡعَذَابِ ٱلۡأَدۡنَىٰ دُونَ ٱلۡعَذَابِ ٱلۡأَكۡبَرِ لَعَلَّهُمۡ يَرۡجِعُونَ
avarkaḷ (pāvaṅkaḷiliruntu) vilakik koḷvataṟkāka (maṟumaiyil avarkaḷ) periya vētaṉaiyai aṭaivataṟku muṉpākavē (im'maiyil) ciṟiyatoru vētaṉaiyai avarkaḷ cuvaikkumpaṭic ceyvōm
Surah As-Sajda, Verse 21
وَمَنۡ أَظۡلَمُ مِمَّن ذُكِّرَ بِـَٔايَٰتِ رَبِّهِۦ ثُمَّ أَعۡرَضَ عَنۡهَآۚ إِنَّا مِنَ ٱلۡمُجۡرِمِينَ مُنتَقِمُونَ
(Ivvāṟu) iṟaivaṉiṉ (eccarikkaiyāṉa) attāṭcikaḷaik koṇṭu (maṟumaiyai) ñāpakamūṭṭiya piṉṉarum itaip puṟakkaṇittu viṭupavaṉai viṭa makā aniyāyakkāraṉ yār? Niccayamāka nām (ittakaiya) kuṟṟavāḷikaḷai paḻivāṅkiyē tīruvōm
Surah As-Sajda, Verse 22
وَلَقَدۡ ءَاتَيۡنَا مُوسَى ٱلۡكِتَٰبَ فَلَا تَكُن فِي مِرۡيَةٖ مِّن لِّقَآئِهِۦۖ وَجَعَلۡنَٰهُ هُدٗى لِّبَنِيٓ إِسۡرَـٰٓءِيلَ
niccayamāka nām mūsāvukku oru vētattaik koṭuttu iruntōm.Ākavē, (napiyē! Miḥrāj iravil) avarai cantittatil nīr cantēkikkātīr.Nām (mūsāvukkuk koṭutta) atai isrāyīliṉ cantatikaḷukku nērvaḻi kāṭṭiyāka ākkiṉōm
Surah As-Sajda, Verse 23
وَجَعَلۡنَا مِنۡهُمۡ أَئِمَّةٗ يَهۡدُونَ بِأَمۡرِنَا لَمَّا صَبَرُواْۖ وَكَانُواْ بِـَٔايَٰتِنَا يُوقِنُونَ
nam kaṭṭaḷaikaḷaip poṟumaiyuṭaṉ cakittuk koṇṭirunta isrāyīliṉ cantatikaḷil irunta oru kūṭṭattiṉarai avarkaḷukku vaḻi kāṭṭikaḷāka amaittōm. Avarkaḷ nam vacaṉaṅkaḷai muṟṟilum uṟutiyuṭaṉ nampiyavarkaḷāka iruntaṉar
Surah As-Sajda, Verse 24
إِنَّ رَبَّكَ هُوَ يَفۡصِلُ بَيۡنَهُمۡ يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِ فِيمَا كَانُواْ فِيهِ يَخۡتَلِفُونَ
(napiyē! Avarkaḷukkup piṉṉar vaḻikāṭṭiyāka ēṟpaṭṭavarkaḷ taṅkaḷukkuḷ tarkkittuk koṇṭu pala pirivukaḷākap pirintu viṭṭaṉar.) Avarkaḷ evviṣayattil tarkkittuk koṇṭirukkiṟārkaḷō ataip paṟṟi maṟumai nāḷil umatu iṟaivaṉ avarkaḷukkut tīrppaḷippāṉ
Surah As-Sajda, Verse 25
أَوَلَمۡ يَهۡدِ لَهُمۡ كَمۡ أَهۡلَكۡنَا مِن قَبۡلِهِم مِّنَ ٱلۡقُرُونِ يَمۡشُونَ فِي مَسَٰكِنِهِمۡۚ إِنَّ فِي ذَٰلِكَ لَأٓيَٰتٍۚ أَفَلَا يَسۡمَعُونَ
ivarkaḷukku muṉṉar ettaṉaiyō vakuppiṉarai nām aḻittirukkiṟōm. Avarkaḷ vacittirunta iṭaṅkaḷiṉ mītē ivarkaḷ pōy vantu koṇṭiruppatum ivarkaḷukku nērāṉa vaḻiyaik kāṭṭavillaiyā? Niccayamāka itil pala attāṭcikaḷ irukkiṉṟaṉa. (Itaṟkum) avarkaḷ cevicāykka māṭṭārkaḷā
Surah As-Sajda, Verse 26
أَوَلَمۡ يَرَوۡاْ أَنَّا نَسُوقُ ٱلۡمَآءَ إِلَى ٱلۡأَرۡضِ ٱلۡجُرُزِ فَنُخۡرِجُ بِهِۦ زَرۡعٗا تَأۡكُلُ مِنۡهُ أَنۡعَٰمُهُمۡ وَأَنفُسُهُمۡۚ أَفَلَا يُبۡصِرُونَ
niccayamāka nāmē vaṟaṇṭa pūmikaḷiṉ pakkam maḻaiyiṉ mēkattai ōṭṭi (poḻiyac ceytu) ataṉ mūlam ivarkaḷum, ivarkaḷuṭaiya (āṭu, māṭu, oṭṭakam ākiya) kālnaṭaikaḷum pucikkakkūṭiya payirkaḷaiyum veḷippaṭuttukiṟōm eṉpatai avarkaḷ kavaṉikkavillaiyā? (Itaikkūṭa) avarkaḷ kavaṉittup pārkka vēṇṭāmā
Surah As-Sajda, Verse 27
وَيَقُولُونَ مَتَىٰ هَٰذَا ٱلۡفَتۡحُ إِن كُنتُمۡ صَٰدِقِينَ
“(Vākkaḷikkappaṭṭa) tīrppu nāḷ eppoḻutu varum? Nīṅkaḷ uṇmai colpavarkaḷāka iruntāl (atu varum kālattaik) kūṟuṅkaḷ'' eṉak kēṭkiṉṟaṉar
Surah As-Sajda, Verse 28
قُلۡ يَوۡمَ ٱلۡفَتۡحِ لَا يَنفَعُ ٱلَّذِينَ كَفَرُوٓاْ إِيمَٰنُهُمۡ وَلَا هُمۡ يُنظَرُونَ
(ataṟku) nīr kūṟuvīrāka! “Antat tīrppu nāḷiṉpōtu (in)nirākarippavarkaḷ nampikkai koḷvatu avarkaḷukku (oru) payaṉum aḷikkātu. (Vētaṉaiyait tāmatappaṭutta) avarkaḷ tavaṇaiyum koṭukkappaṭa māṭṭārkaḷ.”
Surah As-Sajda, Verse 29
فَأَعۡرِضۡ عَنۡهُمۡ وَٱنتَظِرۡ إِنَّهُم مُّنتَظِرُونَ
Ākavē, nīr avarkaḷaip puṟakkaṇittu (annāḷai) etirpārttu iruppīrāka. Niccayamāka avarkaḷum etirpārttu irukkiṉṟaṉar
Surah As-Sajda, Verse 30