Surah As-Sajda - Tamil Translation by Jan Turst Foundation
الٓمٓ
aliḥp, lām, mīm
Surah As-Sajda, Verse 1
تَنزِيلُ ٱلۡكِتَٰبِ لَا رَيۡبَ فِيهِ مِن رَّبِّ ٱلۡعَٰلَمِينَ
akilaṅkaḷiṉ iṟaivaṉiṭam iruntu aruḷappaṭṭuḷḷatu - ivvētam eṉpatil cantēkamē illai
Surah As-Sajda, Verse 2
أَمۡ يَقُولُونَ ٱفۡتَرَىٰهُۚ بَلۡ هُوَ ٱلۡحَقُّ مِن رَّبِّكَ لِتُنذِرَ قَوۡمٗا مَّآ أَتَىٰهُم مِّن نَّذِيرٖ مِّن قَبۡلِكَ لَعَلَّهُمۡ يَهۡتَدُونَ
Āyiṉum avarkaḷ"ivar itai iṭṭukkaṭṭik (kaṟpaṉai ceytu) koṇṭār" eṉṟu (um'maip paṟṟik) kūṟukiṟārkaḷā? Avvāṟalla, evarkaḷukku umakku muṉ accamūṭṭi eccarippavar vantatillaiyō, anta camūkattārukku, avarkaḷ nērvaḻiyil cellum poruṭṭu nīr accamūṭṭi eccarikkai ceyvataṟkāka um'muṭaiya iṟaivaṉiṭamiruntu vantuḷḷa uṇmai(vētamākum)
Surah As-Sajda, Verse 3
ٱللَّهُ ٱلَّذِي خَلَقَ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضَ وَمَا بَيۡنَهُمَا فِي سِتَّةِ أَيَّامٖ ثُمَّ ٱسۡتَوَىٰ عَلَى ٱلۡعَرۡشِۖ مَا لَكُم مِّن دُونِهِۦ مِن وَلِيّٖ وَلَا شَفِيعٍۚ أَفَلَا تَتَذَكَّرُونَ
allāh tāṉ vāṉaṅkaḷaiyum, pūmiyaiyum, ivviraṇṭiṟkum iṭaiyiliruppavaṟṟaiyum āṟu nāṭkaḷil paṭaittuppiṉ arṣiṉ mītu amaintāṉ; avaṉaiyaṉṟi uṅkaḷukku utaviyāḷarō, parintu pēcupavarō illai. Eṉavē (ivaṟṟaiyellām) nīṅkaḷ (niṉaittu) cintikka vēṇṭāmā
Surah As-Sajda, Verse 4
يُدَبِّرُ ٱلۡأَمۡرَ مِنَ ٱلسَّمَآءِ إِلَى ٱلۡأَرۡضِ ثُمَّ يَعۡرُجُ إِلَيۡهِ فِي يَوۡمٖ كَانَ مِقۡدَارُهُۥٓ أَلۡفَ سَنَةٖ مِّمَّا تَعُدُّونَ
vāṉattiliruntu pūmi varaiyilumuḷḷa kāriyattai avaṉē oḻuṅkupaṭuttukiṟāṉ; oru nāḷ (ovvoru kāriyamum) avaṉiṭamē mēlēṟic cellum, anta (nāḷiṉ) aḷavu nīṅkaḷ kaṇakkiṭakkūṭiya āyiram āṇṭukaḷākum
Surah As-Sajda, Verse 5
ذَٰلِكَ عَٰلِمُ ٱلۡغَيۡبِ وَٱلشَّهَٰدَةِ ٱلۡعَزِيزُ ٱلرَّحِيمُ
avaṉē maṟaivāṉataiyum, veḷippaṭaiyāṉataiyum naṉku aṟintavaṉ; (aṉṟiyum avaṉē yāvaṟṟaiyum) mikaittavaṉ; aṉpuṭaiyōṉ
Surah As-Sajda, Verse 6
ٱلَّذِيٓ أَحۡسَنَ كُلَّ شَيۡءٍ خَلَقَهُۥۖ وَبَدَأَ خَلۡقَ ٱلۡإِنسَٰنِ مِن طِينٖ
avaṉē tāṉ paṭaittuḷḷa ovvoru poruḷaiyum aḻakākkiṉāṉ; iṉṉum, avaṉ maṉitaṉiṉ paṭaippaik kaḷi maṇṇiliruntu ārampittāṉ
Surah As-Sajda, Verse 7
ثُمَّ جَعَلَ نَسۡلَهُۥ مِن سُلَٰلَةٖ مِّن مَّآءٖ مَّهِينٖ
piṟaku (naḻuvum) aṟpat tuḷiyākiya (intiriya) cattiliruntu, avaṉuṭaiya cantatiyai uṇṭākkiṉāṉ
Surah As-Sajda, Verse 8
ثُمَّ سَوَّىٰهُ وَنَفَخَ فِيهِ مِن رُّوحِهِۦۖ وَجَعَلَ لَكُمُ ٱلسَّمۡعَ وَٱلۡأَبۡصَٰرَ وَٱلۡأَفۡـِٔدَةَۚ قَلِيلٗا مَّا تَشۡكُرُونَ
piṟaku avaṉ ataic cari ceytu, ataṉuḷḷē taṉ rūhiliruntum ūtiṉāṉ - iṉṉum uṅkaḷukku avaṉ cevippulaṉaiyum, pārvaip pulaṉkaḷaiyum, irutayaṅkaḷaiyum amaittāṉ; (iruppiṉum) nīṅkaḷ naṉṟi celuttuvatu mikac coṟpamēyākum
Surah As-Sajda, Verse 9
وَقَالُوٓاْ أَءِذَا ضَلَلۡنَا فِي ٱلۡأَرۡضِ أَءِنَّا لَفِي خَلۡقٖ جَدِيدِۭۚ بَلۡ هُم بِلِقَآءِ رَبِّهِمۡ كَٰفِرُونَ
nām pūmiyil aḻintu pōy viṭuvōmāyiṉ meyyākavē nāṅkaḷ putiya paṭaippāvōmā?" Eṉavum avarkaḷ kūṟukiṉṟaṉar; ēṉeṉil avarkaḷ taṅkaḷ iṟaivaṉaic cantippataiyē nirākarippōrāy irukkiṟārkaḷ
Surah As-Sajda, Verse 10
۞قُلۡ يَتَوَفَّىٰكُم مَّلَكُ ٱلۡمَوۡتِ ٱلَّذِي وُكِّلَ بِكُمۡ ثُمَّ إِلَىٰ رَبِّكُمۡ تُرۡجَعُونَ
Uṅkaḷ mītu niyamikkappaṭṭirukkum, "malakkul mavtu" tām uṅkaḷ uyiraik kaippaṟṟuvār - piṉṉar nīṅkaḷ uṅkaḷ iṟaivaṉiṭam mīḷvikkappaṭuvīrkaḷ" eṉṟu (napiyē!) Nīr kūṟum
Surah As-Sajda, Verse 11
وَلَوۡ تَرَىٰٓ إِذِ ٱلۡمُجۡرِمُونَ نَاكِسُواْ رُءُوسِهِمۡ عِندَ رَبِّهِمۡ رَبَّنَآ أَبۡصَرۡنَا وَسَمِعۡنَا فَٱرۡجِعۡنَا نَعۡمَلۡ صَٰلِحًا إِنَّا مُوقِنُونَ
mēlum, ikkuṟṟavāḷikaḷ tam iṟaivaṉ muṉ talaikuṉintavarkaḷāy, "eṅkaḷ iṟaivā! Nāṅkaḷ (ippoḻutu) pārttuk koṇṭōm, kēṭṭum koṇṭōm - ākavē, nī (ulakukku) eṅkaḷait tiruppi aṉuppivai nāṅkaḷ naṟkarumaṅkaḷaiyē ceyvōm. Niccayamāy nāṅkaḷ (nampikkaiyil) uṟutiyuḷḷavarkaḷāka ākiviṭṭōm" eṉṟu collumpōtu (napiyē!) Nīr pārppīrāyiṉ (avarkaḷuṭaiya nilaiyai nīr aṟintu koḷvīr)
Surah As-Sajda, Verse 12
وَلَوۡ شِئۡنَا لَأٓتَيۡنَا كُلَّ نَفۡسٍ هُدَىٰهَا وَلَٰكِنۡ حَقَّ ٱلۡقَوۡلُ مِنِّي لَأَمۡلَأَنَّ جَهَنَّمَ مِنَ ٱلۡجِنَّةِ وَٱلنَّاسِ أَجۡمَعِينَ
mēlum nām nāṭiyiruntāl, ovvōr ātmāvukkum ataṟkuriya nērvaḻiyai nām koṭuttiruppōm; āṉāl"nāṉ niccayamāka narakattai - jiṉkaḷaiyum, (tīya) maṉitarkaḷaiyum - ākiya yāvaraiyum koṇṭu nirappuvēṉ" eṉṟu eṉṉiṭamiruntu (muṉṉarē) vākku vantuḷḷatu
Surah As-Sajda, Verse 13
فَذُوقُواْ بِمَا نَسِيتُمۡ لِقَآءَ يَوۡمِكُمۡ هَٰذَآ إِنَّا نَسِينَٰكُمۡۖ وَذُوقُواْ عَذَابَ ٱلۡخُلۡدِ بِمَا كُنتُمۡ تَعۡمَلُونَ
ākavē, uṅkaḷuṭaiya inta nāḷiṉ cantippai nīṅkaḷ maṟantiruntatiṉ (palaṉai) aṉupaviyuṅkaḷ, niccayamāka nāmum uṅkaḷai maṟantu viṭṭōm; mēlum nīṅkaḷ ceyta (tī) viṉaiyiṉ payaṉāka eṉṟeṉṟum nilaiyāṉa vētaṉaiyai aṉupaviyuṅkaḷ" (eṉṟu avarkaḷukkuc collappaṭum)
Surah As-Sajda, Verse 14
إِنَّمَا يُؤۡمِنُ بِـَٔايَٰتِنَا ٱلَّذِينَ إِذَا ذُكِّرُواْ بِهَا خَرُّواْۤ سُجَّدٗاۤ وَسَبَّحُواْ بِحَمۡدِ رَبِّهِمۡ وَهُمۡ لَا يَسۡتَكۡبِرُونَ۩
nam vacaṉaṅkaḷiṉ mēl nampikkai koṇṭōr yāreṉṟāl avarkaḷ, avaṟṟiṉ mūlam niṉaivūṭṭappaṭṭāl, avarkaḷ viḻuntu sujūtu ceytavarkaḷāyt tam iṟaivaṉaip pukaḻntu, tutippārkaḷ; avarkaḷ perumai aṭikkavum māṭṭārkaḷ
Surah As-Sajda, Verse 15
تَتَجَافَىٰ جُنُوبُهُمۡ عَنِ ٱلۡمَضَاجِعِ يَدۡعُونَ رَبَّهُمۡ خَوۡفٗا وَطَمَعٗا وَمِمَّا رَزَقۡنَٰهُمۡ يُنفِقُونَ
Avarkaḷuṭaiya vilākkaḷaip paṭukkaikaḷiliruntu (tūkkattait tuṟantu) uyartti avarkaḷ taṅkaḷuṭaiya iṟaivaṉai accattōṭum nampikkai ārvattōṭum pirārttaṉai ceyvārkaḷ; mēlum nām avarkaḷukku aḷittatiliruntu (tāṉatarmaṅkaḷil) celavum ceyvārkaḷ
Surah As-Sajda, Verse 16
فَلَا تَعۡلَمُ نَفۡسٞ مَّآ أُخۡفِيَ لَهُم مِّن قُرَّةِ أَعۡيُنٖ جَزَآءَۢ بِمَا كَانُواْ يَعۡمَلُونَ
avarkaḷ ceyta (naṟ) karumaṅkaḷukkuk kūliyāka maṟaittu vaikkappaṭṭuḷḷa kaṇ kuḷircciyai (maṟumaiyiṉ pēriṉpattai) enta ōr āṉmāvum aṟintu koḷḷa muṭiyātu
Surah As-Sajda, Verse 17
أَفَمَن كَانَ مُؤۡمِنٗا كَمَن كَانَ فَاسِقٗاۚ لَّا يَسۡتَوُۥنَ
eṉavē, (attakaiya) muḥmiṉāṉavar (varampu mīṟiya) pāviyaip pōl āvārā? (Iruvarum) camamāka māṭṭārkaḷ
Surah As-Sajda, Verse 18
أَمَّا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ فَلَهُمۡ جَنَّـٰتُ ٱلۡمَأۡوَىٰ نُزُلَۢا بِمَا كَانُواْ يَعۡمَلُونَ
evarkaḷ īmāṉ koṇṭu sālihāṉa (nalla) amalkaḷaic ceykiṟārkaḷō avarkaḷukku avarkaḷ ceyyum (naṟ)karumaṅkaḷiṉ kāraṇamāka cuvaṉapatikaḷ taṅkumiṭaṅkaḷāki (aṅku avarkaḷ) viruntiṉarāy (upa carikkappaṭuvārkaḷ)
Surah As-Sajda, Verse 19
وَأَمَّا ٱلَّذِينَ فَسَقُواْ فَمَأۡوَىٰهُمُ ٱلنَّارُۖ كُلَّمَآ أَرَادُوٓاْ أَن يَخۡرُجُواْ مِنۡهَآ أُعِيدُواْ فِيهَا وَقِيلَ لَهُمۡ ذُوقُواْ عَذَابَ ٱلنَّارِ ٱلَّذِي كُنتُم بِهِۦ تُكَذِّبُونَ
āṉāl evarkaḷ (varampu mīṟip) pāvam ceytārkaḷō, avarkaḷ taṅkumiṭam (naraka) nerupputtāṉ - avarkaḷ atai viṭṭu veḷiyēṟa nāṭum pōtellām, atilēyē mīṇṭum taḷḷappaṭṭu"etaṉai nīṅkaḷ poyppittuk koṇṭiruntīrkaḷō anta (naraka) neruppiṉ vētaṉaiyai aṉupaviyuṅkaḷ" eṉṟu avarkaḷukkuc collappaṭum
Surah As-Sajda, Verse 20
وَلَنُذِيقَنَّهُم مِّنَ ٱلۡعَذَابِ ٱلۡأَدۡنَىٰ دُونَ ٱلۡعَذَابِ ٱلۡأَكۡبَرِ لَعَلَّهُمۡ يَرۡجِعُونَ
mēlum, avarkaḷ (pāvaṅkaḷiliruntu) tirumpi viṭum poruṭṭup periya vētaṉaiyai (maṟumaiyil avarkaḷ) aṭaivataṟku muṉṉatākavē (im'maiyil) camīpamāṉa oru vētaṉaiyai avarkaḷ aṉupavikkumpaṭic ceyvōm
Surah As-Sajda, Verse 21
وَمَنۡ أَظۡلَمُ مِمَّن ذُكِّرَ بِـَٔايَٰتِ رَبِّهِۦ ثُمَّ أَعۡرَضَ عَنۡهَآۚ إِنَّا مِنَ ٱلۡمُجۡرِمِينَ مُنتَقِمُونَ
evaṉ taṉṉuṭaiya iṟaivaṉiṉ vacaṉaṅkaḷaik koṇṭu niṉaivu paṭuttappaṭṭa piṉṉarum avaṟṟaip puṟakkaṇittu viṭukiṟāṉō, avaṉaiviṭa aniyāyakkāraṉ evaṉ (irukkiṟāṉ)? Niccayamāka nām (ittakaiya) kuṟṟavāḷikaḷai taṇṭippōm
Surah As-Sajda, Verse 22
وَلَقَدۡ ءَاتَيۡنَا مُوسَى ٱلۡكِتَٰبَ فَلَا تَكُن فِي مِرۡيَةٖ مِّن لِّقَآئِهِۦۖ وَجَعَلۡنَٰهُ هُدٗى لِّبَنِيٓ إِسۡرَـٰٓءِيلَ
Niccayamāka nām mūsāvukku (av) vētattaik koṭuttōm. Eṉavē, avar ataip peṟṟataippaṟṟi cantēkappaṭātīr; nām itaṉai isrāyīliṉ cantatikku vaḻikāṭṭiyākavum ākkiṉōm
Surah As-Sajda, Verse 23
وَجَعَلۡنَا مِنۡهُمۡ أَئِمَّةٗ يَهۡدُونَ بِأَمۡرِنَا لَمَّا صَبَرُواْۖ وَكَانُواْ بِـَٔايَٰتِنَا يُوقِنُونَ
iṉṉum avarkaḷ poṟumaiyuṭaṉiruntu, nam vacaṉaṅkaḷai uṟutiyāka nampi ēṟṟuk koṇṭa pōtu, nam'muṭaiya kaṭṭaḷaippaṭi nērvaḻi kāṭṭum talaivarkaḷai - imāmkaḷai - avarkaḷil niṉṟum uṇṭākkiṉōm
Surah As-Sajda, Verse 24
إِنَّ رَبَّكَ هُوَ يَفۡصِلُ بَيۡنَهُمۡ يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِ فِيمَا كَانُواْ فِيهِ يَخۡتَلِفُونَ
avarkaḷ e(vviṣayat)til apippirāya pētam koṇṭārkaḷō, (atupaṟṟi) kiyāma nāḷil um'muṭaiya iṟaivaṉ niccayamāka avarkaḷukkiṭaiyil tīrppuc ceyvāṉ
Surah As-Sajda, Verse 25
أَوَلَمۡ يَهۡدِ لَهُمۡ كَمۡ أَهۡلَكۡنَا مِن قَبۡلِهِم مِّنَ ٱلۡقُرُونِ يَمۡشُونَ فِي مَسَٰكِنِهِمۡۚ إِنَّ فِي ذَٰلِكَ لَأٓيَٰتٍۚ أَفَلَا يَسۡمَعُونَ
ivarkaḷukku muṉṉar nām ettaṉaiyō talaimuṟaiyiṉarai aḻittiruppatum, avarkaḷ vacittirunta iṭaṅkaḷil ivarkaḷ naṭantu tirivatum, ivarkaḷukku nērvaḻiyaik kāṭṭa villaiyā? Niccayamāka itil (takka) attāṭcikaḷ irukkiṉṟaṉa. (Itaṟku) ivarkaḷ cevicāyka māṭṭārkaḷā
Surah As-Sajda, Verse 26
أَوَلَمۡ يَرَوۡاْ أَنَّا نَسُوقُ ٱلۡمَآءَ إِلَى ٱلۡأَرۡضِ ٱلۡجُرُزِ فَنُخۡرِجُ بِهِۦ زَرۡعٗا تَأۡكُلُ مِنۡهُ أَنۡعَٰمُهُمۡ وَأَنفُسُهُمۡۚ أَفَلَا يُبۡصِرُونَ
avarkaḷ (itaiyum) kavaṉikkavillaiyā - niccayamāka nāmē varaṇṭa pūmiyiṉ pakkam mēkaṅkaḷ mūlamāka taṇṇīrai ōṭṭic ceṉṟu ataṉ mūlam ivarkaḷum ivarkaḷuṭaiya kāl naṭaikaḷum uṇṇakkūṭiya payirkaḷai veḷippaṭuttukiṟōm; avarkaḷ (itai āyntu) nōṭṭamiṭa vēṇṭāmā
Surah As-Sajda, Verse 27
وَيَقُولُونَ مَتَىٰ هَٰذَا ٱلۡفَتۡحُ إِن كُنتُمۡ صَٰدِقِينَ
nīṅkaḷ uṇmaiyāḷarkaḷāka iruntāl (vākkaḷikkappaṭṭa) anta veṟṟit (tīrppu nāḷ) eppoḻutu (varum)?" Eṉṟu avarkaḷ kūṟukiṟārkaḷ
Surah As-Sajda, Verse 28
قُلۡ يَوۡمَ ٱلۡفَتۡحِ لَا يَنفَعُ ٱلَّذِينَ كَفَرُوٓاْ إِيمَٰنُهُمۡ وَلَا هُمۡ يُنظَرُونَ
anta veṟṟi(t tīrppu) nāḷiṉ pōtu nirākarippōr, nampikkai koḷvatu avarkaḷukku payaṉ aḷikkātu - avarkaḷuku; kuttavaṇaiyum koṭukkappaṭa māṭṭātu
Surah As-Sajda, Verse 29
فَأَعۡرِضۡ عَنۡهُمۡ وَٱنتَظِرۡ إِنَّهُم مُّنتَظِرُونَ
ākavē, nīr avarkaḷaip puṟakkaṇittu (annāḷai) etirpārppīrāka! Niccayamāka avarkaḷum atai etirpārppavarkaḷ tām
Surah As-Sajda, Verse 30