Surah Al-Ahzab - Tamil Translation by Jan Turst Foundation
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلنَّبِيُّ ٱتَّقِ ٱللَّهَ وَلَا تُطِعِ ٱلۡكَٰفِرِينَ وَٱلۡمُنَٰفِقِينَۚ إِنَّ ٱللَّهَ كَانَ عَلِيمًا حَكِيمٗا
Napiyē! Allāhvaiyē añcuvīrāka! Kāḥpirkaḷukkum, muṉāḥpikkaḷukkum kīḻpaṭiyātīr. Niccayamāka allāh (yāvaṟṟaiyum) naṉkaṟipavaṉ, ñāṉamikkavaṉ
Surah Al-Ahzab, Verse 1
وَٱتَّبِعۡ مَا يُوحَىٰٓ إِلَيۡكَ مِن رَّبِّكَۚ إِنَّ ٱللَّهَ كَانَ بِمَا تَعۡمَلُونَ خَبِيرٗا
iṉṉum (napiyē!) Um'muṭaiya iṟaivaṉiṭamiruntu umakku aṟivikkappaṭuvataiyē nīr piṉpaṟṟuvīrāka niccayamāka allāh nīṅkaḷ ceypavaṟṟai naṉkaṟintavaṉāka irukkiṉṟāṉ
Surah Al-Ahzab, Verse 2
وَتَوَكَّلۡ عَلَى ٱللَّهِۚ وَكَفَىٰ بِٱللَّهِ وَكِيلٗا
(napiyē!) Allāhvaiyē nīr muṟṟilum nampuvīrāka allāhvē (umakkup) pātukāvalaṉāka irukkap pōtumāṉavaṉ
Surah Al-Ahzab, Verse 3
مَّا جَعَلَ ٱللَّهُ لِرَجُلٖ مِّن قَلۡبَيۡنِ فِي جَوۡفِهِۦۚ وَمَا جَعَلَ أَزۡوَٰجَكُمُ ٱلَّـٰٓـِٔي تُظَٰهِرُونَ مِنۡهُنَّ أُمَّهَٰتِكُمۡۚ وَمَا جَعَلَ أَدۡعِيَآءَكُمۡ أَبۡنَآءَكُمۡۚ ذَٰلِكُمۡ قَوۡلُكُم بِأَفۡوَٰهِكُمۡۖ وَٱللَّهُ يَقُولُ ٱلۡحَقَّ وَهُوَ يَهۡدِي ٱلسَّبِيلَ
ivai yāvum uṅkaḷuṭaiya vāykaḷāl collum (veṟum) vārttaikaḷēyākum, allāh uṇmaiyaiyē kūṟukiṟāṉ; iṉṉum avaṉ nērvaḻiyaiyē kāṭṭukiṟāṉ
Surah Al-Ahzab, Verse 4
ٱدۡعُوهُمۡ لِأٓبَآئِهِمۡ هُوَ أَقۡسَطُ عِندَ ٱللَّهِۚ فَإِن لَّمۡ تَعۡلَمُوٓاْ ءَابَآءَهُمۡ فَإِخۡوَٰنُكُمۡ فِي ٱلدِّينِ وَمَوَٰلِيكُمۡۚ وَلَيۡسَ عَلَيۡكُمۡ جُنَاحٞ فِيمَآ أَخۡطَأۡتُم بِهِۦ وَلَٰكِن مَّا تَعَمَّدَتۡ قُلُوبُكُمۡۚ وَكَانَ ٱللَّهُ غَفُورٗا رَّحِيمًا
(eṉavē) nīṅkaḷ (eṭuttu vaḷartta) avarkaḷai avarkaḷiṉ tantaiya(riṉ peya)r kaḷaic colli (iṉṉāriṉ piḷḷaiyeṉa) aḻaiyuṅkaḷ - atuvē allāhviṭam nītamuḷḷatākum; āṉāl avarkaḷuṭaiya tantaiya(riṉ peya)rkaḷai nīṅkaḷ aṟiyavillaiyāyiṉ, avarkaḷ uṅkaḷukku caṉmārkka cakōtararkaḷākavum, uṅkaḷuṭaiya naṇparkaḷākavum irukkiṉṟaṉar; (muṉṉar) itu paṟṟi nīṅkaḷ tavaṟu ceytiruntāl, uṅkaḷ mītu kuṟṟamillai āṉāl, uṅkaḷuṭaiya irutayaṅkaḷ vēṇṭumeṉṟē kūṟiṉāl (uṅkaḷ mītu kuṟṟamākum) allāh maṉṉippavaṉākavum, mikka kirupaiyuṭaiyavaṉākavum irukkiṉṟāṉ
Surah Al-Ahzab, Verse 5
ٱلنَّبِيُّ أَوۡلَىٰ بِٱلۡمُؤۡمِنِينَ مِنۡ أَنفُسِهِمۡۖ وَأَزۡوَٰجُهُۥٓ أُمَّهَٰتُهُمۡۗ وَأُوْلُواْ ٱلۡأَرۡحَامِ بَعۡضُهُمۡ أَوۡلَىٰ بِبَعۡضٖ فِي كِتَٰبِ ٱللَّهِ مِنَ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ وَٱلۡمُهَٰجِرِينَ إِلَّآ أَن تَفۡعَلُوٓاْ إِلَىٰٓ أَوۡلِيَآئِكُم مَّعۡرُوفٗاۚ كَانَ ذَٰلِكَ فِي ٱلۡكِتَٰبِ مَسۡطُورٗا
Inta napi muḥmiṉkaḷukku avarkaḷuṭaiya uyirkaḷaiviṭa mēlāṉavarāka irukkiṉṟār iṉṉum, avaruṭaiya maṉaiviyar avarkaḷuṭaiya tāymārkaḷāka irukkiṉṟaṉar. (Oru muḥmiṉiṉ cottai aṭaivataṟku) maṟṟa muḥmiṉkaḷai viṭavum, (tīṉukkāka nāṭu tuṟanta) muhājirkaḷai viṭavum conta pantukkaḷē cilaraiviṭa cilar neruṅkiya (pāttiyataiyuṭaiya)varkaḷāvārkaḷ; itu tāṉ allāhviṉ vētattiluḷḷatu eṉṟālum, nīṅkaḷ uṅkaḷ naṇparkaḷukku naṉmai ceyya nāṭiṉāl (muṟaippaṭi ceyyalām) itu vētattil eḻutappaṭṭuḷḷatākum
Surah Al-Ahzab, Verse 6
وَإِذۡ أَخَذۡنَا مِنَ ٱلنَّبِيِّـۧنَ مِيثَٰقَهُمۡ وَمِنكَ وَمِن نُّوحٖ وَإِبۡرَٰهِيمَ وَمُوسَىٰ وَعِيسَى ٱبۡنِ مَرۡيَمَۖ وَأَخَذۡنَا مِنۡهُم مِّيثَٰقًا غَلِيظٗا
(napiyē! Nam kaṭṭaḷaikaḷai eṭuttuk kūṟumāṟu) napimār(kaḷ aṉaivar)kaḷiṭamum, (ciṟappāka) um'miṭamum; nūhu, iprāhīm, mūsā, maryamuṭaiya kumārar īsā ākiyōriṭamum vākkuṟuti vāṅkiya pōtu, mikka uṟutiyāṉa vākkuṟutiyaiyē avarkaḷiṭam nām vāṅkiṉōm
Surah Al-Ahzab, Verse 7
لِّيَسۡـَٔلَ ٱلصَّـٰدِقِينَ عَن صِدۡقِهِمۡۚ وَأَعَدَّ لِلۡكَٰفِرِينَ عَذَابًا أَلِيمٗا
eṉavē uṇmaiyāḷarkaḷākiya (attūtarkaḷiṭam) avarkaḷ (eṭuttuk kūṟiya tūtiṉ) uṇmaiyai paṟṟi allāh kēṭpāṉ; (avarkaḷai nirākaritta) kāḥpirkaḷukku allāh nōviṉai tarum vētaṉaiyaic cittam ceytirukkiṉṟāṉ
Surah Al-Ahzab, Verse 8
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ ٱذۡكُرُواْ نِعۡمَةَ ٱللَّهِ عَلَيۡكُمۡ إِذۡ جَآءَتۡكُمۡ جُنُودٞ فَأَرۡسَلۡنَا عَلَيۡهِمۡ رِيحٗا وَجُنُودٗا لَّمۡ تَرَوۡهَاۚ وَكَانَ ٱللَّهُ بِمَا تَعۡمَلُونَ بَصِيرًا
muḥmiṉkaḷē! Uṅkaḷ mītum allāh purintirukkum aruṭ koṭaiyai niṉaittup pāruṅkaḷ; uṅkaḷiṭam (etirikaḷiṉ) paṭaikaḷ vanta pōtu (puyal) kāṟṟaiyum, nīṅkaḷ (kaṇkaḷāl) pārkkaviyalā (vāṉavarkaḷiṉ) paṭaikaḷaiyum avarkaḷ mītu nām ēviṉōm; mēlum, nīṅkaḷ ceyvatai allāh uṟṟu nōkkupavaṉāka irukkiṟāṉ
Surah Al-Ahzab, Verse 9
إِذۡ جَآءُوكُم مِّن فَوۡقِكُمۡ وَمِنۡ أَسۡفَلَ مِنكُمۡ وَإِذۡ زَاغَتِ ٱلۡأَبۡصَٰرُ وَبَلَغَتِ ٱلۡقُلُوبُ ٱلۡحَنَاجِرَ وَتَظُنُّونَ بِٱللَّهِ ٱلظُّنُونَا۠
uṅkaḷukku mēliruntum, uṅkaḷukkuk kīḻiruntum avarkaḷ uṅkaḷiṭam (paṭaiyeṭuttu) vanta pōtu, (uṅkaḷuṭaiya) irutayaṅkaḷ toṇṭai(k kuḻi muṭicca)kaḷai aṭaintu (nīṅkaḷ tiṇaṟi) allāhvaip paṟṟi palavāṟāṉa eṇṇaṅkaḷai eṇṇik koṇṭirunta camayam (allāh uṅkaḷukku ceyta aruḷkoṭaiyai) niṉaivu kūruṅkaḷ
Surah Al-Ahzab, Verse 10
هُنَالِكَ ٱبۡتُلِيَ ٱلۡمُؤۡمِنُونَ وَزُلۡزِلُواْ زِلۡزَالٗا شَدِيدٗا
Avviṭattil muḥmiṉkaḷ (peruñ) cōtaṉaikku uḷḷākkappaṭṭu, iṉṉum kaṭumaiyāṉa atircciyiṉāl atirccikkappaṭṭārkaḷ
Surah Al-Ahzab, Verse 11
وَإِذۡ يَقُولُ ٱلۡمُنَٰفِقُونَ وَٱلَّذِينَ فِي قُلُوبِهِم مَّرَضٞ مَّا وَعَدَنَا ٱللَّهُ وَرَسُولُهُۥٓ إِلَّا غُرُورٗا
mēlum (accamayam nayavañcakarkaḷ) muṉāḥpikkukaḷum, evarkaḷiṉ irutayaṅkaḷil nōyiruntatō avarkaḷum, "allāhvum, avaṉuṭaiya tūtarum namakku ēmāṟṟattait tavira (vēṟu) etaiyum vākkaḷikkavillai" eṉṟu kūṟiya camayattaiyum niṉaivu kūruṅkaḷ
Surah Al-Ahzab, Verse 12
وَإِذۡ قَالَت طَّآئِفَةٞ مِّنۡهُمۡ يَـٰٓأَهۡلَ يَثۡرِبَ لَا مُقَامَ لَكُمۡ فَٱرۡجِعُواْۚ وَيَسۡتَـٔۡذِنُ فَرِيقٞ مِّنۡهُمُ ٱلنَّبِيَّ يَقُولُونَ إِنَّ بُيُوتَنَا عَوۡرَةٞ وَمَا هِيَ بِعَوۡرَةٍۖ إِن يُرِيدُونَ إِلَّا فِرَارٗا
mēlum, avarkaḷil oru kūṭṭattār (matīṉāvācikaḷai nōkki)"yasrip vācikaḷē! (Pakaivarkaḷai etirttu) uṅkaḷāl uṟutiyāka niṟka muṭiyātu, ātalāl nīṅkaḷ tirumpic ceṉṟu viṭuṅkaḷ" eṉṟu kūṟiyapōtu, avarkaḷil (maṟṟum) oru piriviṉar; "niccayamāka eṅkaḷuṭaiya vīṭukaḷ pātukāppaṟṟa nilaiyil irukkiṉṟaṉa" eṉṟu - avai pātukāppaṟṟatāka illāta nilaiyilum - kūṟi, (pōrkkaḷattiliruntu ceṉṟuviṭa) napiyiṭam aṉumati kōriṉārkaḷ - ivarkaḷ (pōrkkaḷattiliruntu tappi) ōṭavatait tavira (vēṟetaiyum) nāṭavillai
Surah Al-Ahzab, Verse 13
وَلَوۡ دُخِلَتۡ عَلَيۡهِم مِّنۡ أَقۡطَارِهَا ثُمَّ سُئِلُواْ ٱلۡفِتۡنَةَ لَأٓتَوۡهَا وَمَا تَلَبَّثُواْ بِهَآ إِلَّا يَسِيرٗا
ataṉ pala pākaṅkaḷiliruntum avarkaḷ mītu paṭaikaḷ pukuttappaṭṭu, kuḻappam ceyyumpaṭi avarkaḷiṭam kēṭkap paṭṭirukkumāṉāl, niccayamāka avarkaḷ (atai ēṟṟu avvāṟē) ceytu iruppārkaḷ; atai (kuḻappattai) ciṟitu nēramē tavira tāmatap paṭutta māṭṭārkaḷ
Surah Al-Ahzab, Verse 14
وَلَقَدۡ كَانُواْ عَٰهَدُواْ ٱللَّهَ مِن قَبۡلُ لَا يُوَلُّونَ ٱلۡأَدۡبَٰرَۚ وَكَانَ عَهۡدُ ٱللَّهِ مَسۡـُٔولٗا
eṉiṉum, avarkaḷ (pōriliruntu) puṟaṅkāṭṭi ōṭuvatillai eṉṟu allāhviṭattil itaṟku muṉṉar niccayamāka vākkuṟuti ceytiruntārkaḷ; ākavē, allāhviṭam ceyta vākkuṟuti paṟṟi (avarkaḷiṭam) kēṭkappaṭum
Surah Al-Ahzab, Verse 15
قُل لَّن يَنفَعَكُمُ ٱلۡفِرَارُ إِن فَرَرۡتُم مِّنَ ٱلۡمَوۡتِ أَوِ ٱلۡقَتۡلِ وَإِذٗا لَّا تُمَتَّعُونَ إِلَّا قَلِيلٗا
Maraṇattai viṭṭō allatu kollappaṭuvatai viṭṭō, nīṅkaḷ viraṇṭu ōṭiṉīrkaḷāyiṉ, avvāṟu viraṇṭu ōṭuvatu uṅkaḷukku yātoru payaṉum aḷikkātu - atu camayam veku coṟpamēyaṉṟi (atika) cukam aṉupavikka māṭṭīrkaḷ" eṉṟu (napiyē!) Nīr kūṟuvīrāka
Surah Al-Ahzab, Verse 16
قُلۡ مَن ذَا ٱلَّذِي يَعۡصِمُكُم مِّنَ ٱللَّهِ إِنۡ أَرَادَ بِكُمۡ سُوٓءًا أَوۡ أَرَادَ بِكُمۡ رَحۡمَةٗۚ وَلَا يَجِدُونَ لَهُم مِّن دُونِ ٱللَّهِ وَلِيّٗا وَلَا نَصِيرٗا
allāh uṅkaḷukkuk keṭutiyai nāṭiṉāl, avaṉiṭamiruntu uṅkaḷaip pātukāppavar yār? Allatu avaṉ uṅkaḷukku rahmattai nāṭiṉāl (atai uṅkaḷukkut taṭai ceypavar yār?) Allāhvaiyaṉṟi (vēṟu yāraiyum) pātukāvalaṉākavum, utaviyāḷaṉākavum avarkaḷ kāṇamāṭṭārkaḷ" eṉṟu (napiyē!) Nīr kūṟuvīrāka
Surah Al-Ahzab, Verse 17
۞قَدۡ يَعۡلَمُ ٱللَّهُ ٱلۡمُعَوِّقِينَ مِنكُمۡ وَٱلۡقَآئِلِينَ لِإِخۡوَٰنِهِمۡ هَلُمَّ إِلَيۡنَاۖ وَلَا يَأۡتُونَ ٱلۡبَأۡسَ إِلَّا قَلِيلًا
uṅkaḷil (pōrukkuc celvōrait) taṭai ceyvōraiyum tam cakōtararkaḷai nōkki, "nam'miṭam vantu viṭuṅkaḷ" eṉṟu kūṟupavarkaḷaiyum allāh tiṭṭamāka aṟintu irukkiṟāṉ. Aṉṟiyum avarkaḷ coṟpamākavē pōr puriya varukiṟārkaḷ
Surah Al-Ahzab, Verse 18
أَشِحَّةً عَلَيۡكُمۡۖ فَإِذَا جَآءَ ٱلۡخَوۡفُ رَأَيۡتَهُمۡ يَنظُرُونَ إِلَيۡكَ تَدُورُ أَعۡيُنُهُمۡ كَٱلَّذِي يُغۡشَىٰ عَلَيۡهِ مِنَ ٱلۡمَوۡتِۖ فَإِذَا ذَهَبَ ٱلۡخَوۡفُ سَلَقُوكُم بِأَلۡسِنَةٍ حِدَادٍ أَشِحَّةً عَلَى ٱلۡخَيۡرِۚ أُوْلَـٰٓئِكَ لَمۡ يُؤۡمِنُواْ فَأَحۡبَطَ ٱللَّهُ أَعۡمَٰلَهُمۡۚ وَكَانَ ذَٰلِكَ عَلَى ٱللَّهِ يَسِيرٗا
(avarkaḷ) uṅkaḷ mītu ulōpattaṉattaik kaikkoḷkiṉṟaṉar. Āṉāl (pakaivarkaḷ paṟṟi) payam ēṟpaṭum camayattil, maraṇattaṟuvāyil mayaṅkikkiṭappavarpōl, avarkaḷuṭaiya kaṇkaḷ cuḻaṉṟu cuḻaṉṟu, avarkaḷ um'maip pārttuk koṇṭiruppatai nīr kāṇpīr; āṉāl antap payam nīṅki viṭṭālō, (pōrk kaḷattil etirikaḷ viṭṭuc ceṉṟa) celvap poruḷmītu pērācai koṇṭavarkaḷāy, kūriya nāvu koṇṭu (kaṭuñ coṟkaḷāl) uṅkaḷaik kaṭintu pēcuvārkaḷ; ittakaiyōr (uṇmaiyāka) īmāṉ koḷḷavillai ākavē, avarkaḷuṭaiya (naṟ) ceyalkaḷaiyum allāh pāḻākki viṭṭāṉ. Itu allāhvukku mikavum eḷitēyākum
Surah Al-Ahzab, Verse 19
يَحۡسَبُونَ ٱلۡأَحۡزَابَ لَمۡ يَذۡهَبُواْۖ وَإِن يَأۡتِ ٱلۡأَحۡزَابُ يَوَدُّواْ لَوۡ أَنَّهُم بَادُونَ فِي ٱلۡأَعۡرَابِ يَسۡـَٔلُونَ عَنۡ أَنۢبَآئِكُمۡۖ وَلَوۡ كَانُواْ فِيكُم مَّا قَٰتَلُوٓاْ إِلَّا قَلِيلٗا
Anta (etirppup) paṭaikaḷ iṉṉum pōkavillai eṉṟu avarkaḷ eṇṇukiṟārkaḷ; a(v etirppu)p paṭaikaḷ (mīṇṭum) varumāṉāl avarkaḷ (kirāmappuṟaṅkaḷukku) ōṭic ceṉṟu kāṭṭarapikaḷiṭam (maṟaivāka) uṅkaḷaip paṟṟiyuḷḷa ceytikaḷai vicārittuk koṇṭiruppārkaḷ - āyiṉum avarkaḷ (avvāṟu pōkātu) uṅkaḷuṭaṉ iruntiruntālum oru ciṟitēyaṉṟi (atikam) pōriṭa māṭṭārkaḷ
Surah Al-Ahzab, Verse 20
لَّقَدۡ كَانَ لَكُمۡ فِي رَسُولِ ٱللَّهِ أُسۡوَةٌ حَسَنَةٞ لِّمَن كَانَ يَرۡجُواْ ٱللَّهَ وَٱلۡيَوۡمَ ٱلۡأٓخِرَ وَذَكَرَ ٱللَّهَ كَثِيرٗا
allāhviṉ mītum, iṟuti nāḷiṉ mītum ātaravu vaittu, allāhvai atikam tiyāṉippōrukku niccayamāka allāhviṉ tūtariṭam ōr aḻakiya muṉmātiri uṅkaḷukku irukkiṟatu
Surah Al-Ahzab, Verse 21
وَلَمَّا رَءَا ٱلۡمُؤۡمِنُونَ ٱلۡأَحۡزَابَ قَالُواْ هَٰذَا مَا وَعَدَنَا ٱللَّهُ وَرَسُولُهُۥ وَصَدَقَ ٱللَّهُ وَرَسُولُهُۥۚ وَمَا زَادَهُمۡ إِلَّآ إِيمَٰنٗا وَتَسۡلِيمٗا
aṉṟiyum, muḥmiṉkaḷ etirikaḷiṉ kūṭṭup paṭaikaḷaik kaṇṭapōtu, "itu tāṉ, allāhvum avaṉuṭaiya tūtarum eṅkaḷukku vākkaḷittatu allāhvum avaṉuṭaiya tūtarum uṇmaiyē uraittārkaḷ" eṉṟu kūṟiṉārkaḷ. Iṉṉum atu avarkaḷuṭaiya īmāṉaiyum, (iṟaivaṉukku) muṟṟilum vaḻipaṭuvataiyum atikappaṭuttāmal illai
Surah Al-Ahzab, Verse 22
مِّنَ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ رِجَالٞ صَدَقُواْ مَا عَٰهَدُواْ ٱللَّهَ عَلَيۡهِۖ فَمِنۡهُم مَّن قَضَىٰ نَحۡبَهُۥ وَمِنۡهُم مَّن يَنتَظِرُۖ وَمَا بَدَّلُواْ تَبۡدِيلٗا
muḥmiṉkaḷil niṉṟumuḷḷa maṉitarkaḷ allāhviṭam avarkaḷ ceytuḷḷa vākkuṟutiyil uṇmaiyāka naṭantu koṇṭārkaḷ; avarkaḷil cilar (ṣahītāka vēṇṭum eṉṟa) tam ilaṭciyattaiyum aṭaintārkaḷ; vēṟu cilar (ārvattuṭaṉ atai) etir pārttuk koṇṭu irukkiṟārkaḷ - (enta nilaimaiyilum) avarkaḷ taṅkaḷ vākkuṟutiyiliruntu ciṟitum māṟupaṭavillai
Surah Al-Ahzab, Verse 23
لِّيَجۡزِيَ ٱللَّهُ ٱلصَّـٰدِقِينَ بِصِدۡقِهِمۡ وَيُعَذِّبَ ٱلۡمُنَٰفِقِينَ إِن شَآءَ أَوۡ يَتُوبَ عَلَيۡهِمۡۚ إِنَّ ٱللَّهَ كَانَ غَفُورٗا رَّحِيمٗا
uṇmaiyāḷarkaḷukku avarkaḷiṉ uṇmaikkuriya kūliyai allāh tiṭamāka aḷippāṉ; avaṉ nāṭiṉāl muṉāḥpikkukaḷai vētaṉaiyum ceyvāṉ, allatu avarkaḷai maṉṉippāṉ - niccayamāka allāh mikavum maṉṉippavaṉ; mikka kirupaiyuṭaiyavaṉ
Surah Al-Ahzab, Verse 24
وَرَدَّ ٱللَّهُ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ بِغَيۡظِهِمۡ لَمۡ يَنَالُواْ خَيۡرٗاۚ وَكَفَى ٱللَّهُ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ ٱلۡقِتَالَۚ وَكَانَ ٱللَّهُ قَوِيًّا عَزِيزٗا
Nirākarippavarkaḷai taṅkaḷuṭaiya kōpattil (mūḻkikkiṭakkumāṟē allāh avarkaḷait tiruppiviṭṭāṉ; (ātalāl intap pōril) avarkaḷ oru naṉmaiyaiyum aṭaiyavillai, mēlum pōril muḥmiṉkaḷukku allāh pōtumāṉavaṉ, mēlum allāh pērāṟṟaluṭaiyavaṉ; (yāvaraiyum) mikaittavaṉ
Surah Al-Ahzab, Verse 25
وَأَنزَلَ ٱلَّذِينَ ظَٰهَرُوهُم مِّنۡ أَهۡلِ ٱلۡكِتَٰبِ مِن صَيَاصِيهِمۡ وَقَذَفَ فِي قُلُوبِهِمُ ٱلرُّعۡبَ فَرِيقٗا تَقۡتُلُونَ وَتَأۡسِرُونَ فَرِيقٗا
iṉṉum, vētakkārarkaḷiliruntum (pakaivarkaḷukku) utavi purintārkaḷē avarkaḷai (allāh) avarkaḷuṭaiya kōṭṭaikaḷiliruntu kīḻē iṟakki, avarkaḷiṉ irutayaṅkaḷil tikilaip pōṭṭuviṭṭāṉ; (avarkaḷil) oru pirivārai nīṅkaḷ koṉṟu viṭṭīrkaḷ; iṉṉum oru pirivāraic ciṟaippiṭittīrkaḷ
Surah Al-Ahzab, Verse 26
وَأَوۡرَثَكُمۡ أَرۡضَهُمۡ وَدِيَٰرَهُمۡ وَأَمۡوَٰلَهُمۡ وَأَرۡضٗا لَّمۡ تَطَـُٔوهَاۚ وَكَانَ ٱللَّهُ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ قَدِيرٗا
iṉṉum, avaṉ uṅkaḷai avarkaḷuṭaiya nilaṅkaḷukkum, avarkaḷuṭaiya vīṭukaḷukkum, avarkaḷuṭaiya poruḷkaḷukkum, (itu varaiyil) nīṅkaḷ mitittirāta nilapparappukkum vāricukaḷāka ākki viṭṭāṉ; mēlum allāh ellāp poruṭkaḷ mītum caktiyuṭaiyavaṉ
Surah Al-Ahzab, Verse 27
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلنَّبِيُّ قُل لِّأَزۡوَٰجِكَ إِن كُنتُنَّ تُرِدۡنَ ٱلۡحَيَوٰةَ ٱلدُّنۡيَا وَزِينَتَهَا فَتَعَالَيۡنَ أُمَتِّعۡكُنَّ وَأُسَرِّحۡكُنَّ سَرَاحٗا جَمِيلٗا
napiyē! Um'muṭaiya maṉaivikaḷiṭam; "nīṅkaḷ ivvulaka vāḻkkaiyaiyum, itaṉ alaṅkārattaiyum nāṭuvīrkaḷāṉāl, vāruṅkaḷ! Nāṉ uṅkaḷukku vāḻkkaikku uriyataik koṭuttu aḻakiya muṟaiyil uṅkaḷai viṭutalai ceykiṟēṉ
Surah Al-Ahzab, Verse 28
وَإِن كُنتُنَّ تُرِدۡنَ ٱللَّهَ وَرَسُولَهُۥ وَٱلدَّارَ ٱلۡأٓخِرَةَ فَإِنَّ ٱللَّهَ أَعَدَّ لِلۡمُحۡسِنَٰتِ مِنكُنَّ أَجۡرًا عَظِيمٗا
āṉāl, nīṅkaḷ allāhvaiyum, avaṉ tūtaraiyum, maṟumaiyiṉ vīṭṭaiyum virumpuvīrkaḷāṉāl, appoḻutu uṅkaḷil naṉmaiyāḷarkaḷukkāka allāh makattāṉa naṟkūli niccayamāka cittam ceytirukkiṟāṉ" eṉṟum kūṟuvīrāka
Surah Al-Ahzab, Verse 29
يَٰنِسَآءَ ٱلنَّبِيِّ مَن يَأۡتِ مِنكُنَّ بِفَٰحِشَةٖ مُّبَيِّنَةٖ يُضَٰعَفۡ لَهَا ٱلۡعَذَابُ ضِعۡفَيۡنِۚ وَكَانَ ذَٰلِكَ عَلَى ٱللَّهِ يَسِيرٗا
napiyuṭaiya maṉaivikaḷē! Uṅkaḷil evarēṉum pakiraṅkamāṉa māṉakkēṭu ceyvārāyiṉ, avarukku vētaṉai iraṭṭikkappaṭum; itu allāhvukku mikavum culapamēyākum
Surah Al-Ahzab, Verse 30
۞وَمَن يَقۡنُتۡ مِنكُنَّ لِلَّهِ وَرَسُولِهِۦ وَتَعۡمَلۡ صَٰلِحٗا نُّؤۡتِهَآ أَجۡرَهَا مَرَّتَيۡنِ وَأَعۡتَدۡنَا لَهَا رِزۡقٗا كَرِيمٗا
Aṉṟiyum uṅkaḷil evar allāhvukkum avaṉuṭaiya tūtarukkum vaḻipaṭṭu, nalla amal ceykiṟārō, avarukku nām naṟkūliyai irumuṟai vaḻaṅkuvōm; iṉṉum avarukku kaṇṇiyamāṉa uṇavaiyum cittam ceytirukkiṟōm
Surah Al-Ahzab, Verse 31
يَٰنِسَآءَ ٱلنَّبِيِّ لَسۡتُنَّ كَأَحَدٖ مِّنَ ٱلنِّسَآءِ إِنِ ٱتَّقَيۡتُنَّۚ فَلَا تَخۡضَعۡنَ بِٱلۡقَوۡلِ فَيَطۡمَعَ ٱلَّذِي فِي قَلۡبِهِۦ مَرَضٞ وَقُلۡنَ قَوۡلٗا مَّعۡرُوفٗا
napiyiṉ maṉaivikaḷē! Nīṅkaḷ peṇkaḷil maṟṟap peṇkaḷaip pōlalla nīṅkaḷ iṟaiyaccattōṭu irukka virumpiṉāl, (anniyaruṭaṉ naṭattum) pēccil naḷiṉam kāṭṭātīrkaḷ. Ēṉeṉil evaṉ uḷḷattil nōy (tavaṟāṉa nōkkam) irukkiṉṟatō, a(ttakaiya)vaṉ ācai koḷvāṉ; iṉṉum nīṅkaḷ nalla pēccē pēcuṅkaḷ
Surah Al-Ahzab, Verse 32
وَقَرۡنَ فِي بُيُوتِكُنَّ وَلَا تَبَرَّجۡنَ تَبَرُّجَ ٱلۡجَٰهِلِيَّةِ ٱلۡأُولَىٰۖ وَأَقِمۡنَ ٱلصَّلَوٰةَ وَءَاتِينَ ٱلزَّكَوٰةَ وَأَطِعۡنَ ٱللَّهَ وَرَسُولَهُۥٓۚ إِنَّمَا يُرِيدُ ٱللَّهُ لِيُذۡهِبَ عَنكُمُ ٱلرِّجۡسَ أَهۡلَ ٱلۡبَيۡتِ وَيُطَهِّرَكُمۡ تَطۡهِيرٗا
(napiyiṉ maṉaivikaḷē!) Nīṅkaḷ uṅkaḷ vīṭukaḷilēyē taṅkiyiruṅkaḷ; muṉṉar aññāṉa kālattil (peṇkaḷ) tirintu koṇṭiruntataip pōl nīṅkaḷ tiriyātīrkaḷ; toḻukaiyai muṟaippaṭi uṟutiyuṭaṉ kaṭaippiṭittu toḻuṅkaḷ; jakāttum koṭuttu vāruṅkaḷ. Allāhvukkum, avaṉuṭaiya tūtarukkum kīḻpaṭiyuṅkaḷ; (napiyiṉ) vīṭṭaiyuṭaiyavarkaḷē! Uṅkaḷai viṭṭum acuttaṅkaḷai nīkki, uṅkaḷai muṟṟilum paricuttamākkiviṭavē allāh nāṭukiṟāṉ
Surah Al-Ahzab, Verse 33
وَٱذۡكُرۡنَ مَا يُتۡلَىٰ فِي بُيُوتِكُنَّ مِنۡ ءَايَٰتِ ٱللَّهِ وَٱلۡحِكۡمَةِۚ إِنَّ ٱللَّهَ كَانَ لَطِيفًا خَبِيرًا
mēlum uṅkaḷuṭaiya vīṭukaḷil ōtappaṭukiṉṟaṉavē allāhviṉ vacaṉaṅkaḷ (avaṟṟaiyum) ñāṉa viṣayaṅkaḷaiyum (hikmat) niṉaivil vaittuk koḷḷuṅkaḷ - niccayamāka allāh (uṅkaḷ uḷḷaṅkaḷiluḷḷavai paṟṟi) cūṭcamamākat terintavaṉ; (uṅkaḷ ceyalkaḷ paṟṟi) naṉkaṟintavaṉ
Surah Al-Ahzab, Verse 34
إِنَّ ٱلۡمُسۡلِمِينَ وَٱلۡمُسۡلِمَٰتِ وَٱلۡمُؤۡمِنِينَ وَٱلۡمُؤۡمِنَٰتِ وَٱلۡقَٰنِتِينَ وَٱلۡقَٰنِتَٰتِ وَٱلصَّـٰدِقِينَ وَٱلصَّـٰدِقَٰتِ وَٱلصَّـٰبِرِينَ وَٱلصَّـٰبِرَٰتِ وَٱلۡخَٰشِعِينَ وَٱلۡخَٰشِعَٰتِ وَٱلۡمُتَصَدِّقِينَ وَٱلۡمُتَصَدِّقَٰتِ وَٱلصَّـٰٓئِمِينَ وَٱلصَّـٰٓئِمَٰتِ وَٱلۡحَٰفِظِينَ فُرُوجَهُمۡ وَٱلۡحَٰفِظَٰتِ وَٱلذَّـٰكِرِينَ ٱللَّهَ كَثِيرٗا وَٱلذَّـٰكِرَٰتِ أَعَدَّ ٱللَّهُ لَهُم مَّغۡفِرَةٗ وَأَجۡرًا عَظِيمٗا
Niccayamāka muslimkaḷāṉa āṇkaḷum, peṇkaḷum; naṉṉampikkai koṇṭa āṇkaḷum, peṇkaḷum; iṟaivaḻipāṭuḷḷa āṇkaḷum, peṇkaḷum; uṇmaiyē pēcum āṇkaḷum, peṇkaḷum; poṟumaiyuḷḷa āṇkaḷum, peṇkaḷum; (allāhviṭam) uḷḷaccattuṭaṉ irukkum āṇkaḷum, peṇkaḷum; tarmam ceyyum āṇkaḷum, peṇkaḷum; nōṉpu nōṟkum āṇkaḷum, peṇkaḷum; taṅkaḷ veṭkattalaṅkaḷai (kaṟpaik) kāttuk koḷḷum āṇkaḷum, peṇkaḷum; allāhvai atikamatikam tiyāṉam ceyyum āṇkaḷum, peṇkaḷum - ākiya ivarkaḷukku allāh maṉṉippaiyum makattāṉa naṟkūliyaiyum cittappaṭuttiyirukkiṉṟāṉ
Surah Al-Ahzab, Verse 35
وَمَا كَانَ لِمُؤۡمِنٖ وَلَا مُؤۡمِنَةٍ إِذَا قَضَى ٱللَّهُ وَرَسُولُهُۥٓ أَمۡرًا أَن يَكُونَ لَهُمُ ٱلۡخِيَرَةُ مِنۡ أَمۡرِهِمۡۗ وَمَن يَعۡصِ ٱللَّهَ وَرَسُولَهُۥ فَقَدۡ ضَلَّ ضَلَٰلٗا مُّبِينٗا
mēlum, allāhvum avaṉuṭaiya tūtarum oru kāriyattaippaṟṟik kaṭṭaḷaiyiṭṭu viṭṭāl, avarkaḷuṭaiya akkāriyattil vēṟu apippirāyam koḷvataṟku īmāṉ koṇṭuḷḷa enta āṇukkō peṇṇukkō urimaiyillai ākavē, allāhvukkum avaṉuṭaiya rasūlukkum evarēṉum māṟu ceytāl niccayamāka avarkaḷ pakiraṅmāṉa vaḻikēṭṭilēyē irukkiṟārkaḷ
Surah Al-Ahzab, Verse 36
وَإِذۡ تَقُولُ لِلَّذِيٓ أَنۡعَمَ ٱللَّهُ عَلَيۡهِ وَأَنۡعَمۡتَ عَلَيۡهِ أَمۡسِكۡ عَلَيۡكَ زَوۡجَكَ وَٱتَّقِ ٱللَّهَ وَتُخۡفِي فِي نَفۡسِكَ مَا ٱللَّهُ مُبۡدِيهِ وَتَخۡشَى ٱلنَّاسَ وَٱللَّهُ أَحَقُّ أَن تَخۡشَىٰهُۖ فَلَمَّا قَضَىٰ زَيۡدٞ مِّنۡهَا وَطَرٗا زَوَّجۡنَٰكَهَا لِكَيۡ لَا يَكُونَ عَلَى ٱلۡمُؤۡمِنِينَ حَرَجٞ فِيٓ أَزۡوَٰجِ أَدۡعِيَآئِهِمۡ إِذَا قَضَوۡاْ مِنۡهُنَّ وَطَرٗاۚ وَكَانَ أَمۡرُ ٱللَّهِ مَفۡعُولٗا
(Napiyē!) Evarukku allāhvum aruḷ purintu, nīrum avar mītu aruḷ purintīrō, avariṭattil nīr; "allāhvukkup payantu nīr um maṉaiviyai (vivāka vilakkuc ceytu viṭāmal) um'miṭamē niṟutti vaittuk koḷḷum" eṉṟu coṉṉa pōtu allāh veḷiyākka iruntatai, maṉitarkaḷukkup payantu nīr um'muṭaiya maṉattil maṟaittu vaittiruntīr; āṉāl allāh avaṉ tāṉ, nīr payappaṭuvataṟkut takutiyuṭaiyavaṉ; ākavē jaitu avaḷai vivāka vilakku ceytuviṭṭa piṉṉar nām avaḷai umakku maṇam ceyvittōm; ēṉeṉṟāl muḥmiṉkaḷāl (cuvīkarittu) vaḷarkkappaṭṭavarkaḷ, tam maṉaivimārkaḷai vivākarattuc ceytu viṭṭāl, a(varkaḷai vaḷartta)varkaḷ appeṇkaḷai maṇantu koḷvatil yātoru taṭaiyumirukkak kūṭātu eṉpataṟkāka (itu) naṭaipeṟṟē tīra vēṇṭiya allāhviṉ kaṭṭaḷaiyākum
Surah Al-Ahzab, Verse 37
مَّا كَانَ عَلَى ٱلنَّبِيِّ مِنۡ حَرَجٖ فِيمَا فَرَضَ ٱللَّهُ لَهُۥۖ سُنَّةَ ٱللَّهِ فِي ٱلَّذِينَ خَلَوۡاْ مِن قَبۡلُۚ وَكَانَ أَمۡرُ ٱللَّهِ قَدَرٗا مَّقۡدُورًا
napiyiṉ mītu allāh vitiyākkiyatai avar niṟaivēṟṟuvatil entak kuṟṟamum illai itaṟku muṉ ceṉṟu pōṉa (napimā)rkaḷukku ēṟpaṭṭirunta allāhviṉ vaḻi ituvēyākum - iṉṉum allāhviṉ kaṭṭaḷai tīrmāṉikkappaṭṭa vitiyākum
Surah Al-Ahzab, Verse 38
ٱلَّذِينَ يُبَلِّغُونَ رِسَٰلَٰتِ ٱللَّهِ وَيَخۡشَوۡنَهُۥ وَلَا يَخۡشَوۡنَ أَحَدًا إِلَّا ٱللَّهَۗ وَكَفَىٰ بِٱللَّهِ حَسِيبٗا
(iṟai tūtarkaḷākiya) avarkaḷ allāhviṉ kaṭṭaḷaikaḷai eṭuttuk kūṟuvārkaḷ; avarkaḷ avaṉukkē payappaṭuvārkaḷ; allāhvaiyaṉṟi vēṟu yārukkum avarkaḷ payappaṭamāṭṭārkaḷ; ākavē, kēḷvi kaṇakkuk kēṭpataṟku allāhvē pōtumāṉavaṉ
Surah Al-Ahzab, Verse 39
مَّا كَانَ مُحَمَّدٌ أَبَآ أَحَدٖ مِّن رِّجَالِكُمۡ وَلَٰكِن رَّسُولَ ٱللَّهِ وَخَاتَمَ ٱلنَّبِيِّـۧنَۗ وَكَانَ ٱللَّهُ بِكُلِّ شَيۡءٍ عَلِيمٗا
muham'matu(sal) uṅkaḷ āṭavarkaḷil evar oruvarukkum tantaiyāka irukkavillai āṉāl avarō allāhviṉ tūtarākavum, napimārkaḷukkellām iṟuti (muttirai)yākavum irukkiṉṟār mēlum allāh ellāp poruḷkaḷ paṟṟiyum naṉkaṟintavaṉ
Surah Al-Ahzab, Verse 40
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ ٱذۡكُرُواْ ٱللَّهَ ذِكۡرٗا كَثِيرٗا
īmāṉ koṇṭavarkaḷē! Allāhvai atikamatikamāṉa tikraik koṇṭu tikru (tiyāṉam) ceyyuṅkaḷ
Surah Al-Ahzab, Verse 41
وَسَبِّحُوهُ بُكۡرَةٗ وَأَصِيلًا
Iṉṉum, kālaiyilum mālaiyilum avaṉait tuti ceyyuṅkaḷ
Surah Al-Ahzab, Verse 42
هُوَ ٱلَّذِي يُصَلِّي عَلَيۡكُمۡ وَمَلَـٰٓئِكَتُهُۥ لِيُخۡرِجَكُم مِّنَ ٱلظُّلُمَٰتِ إِلَى ٱلنُّورِۚ وَكَانَ بِٱلۡمُؤۡمِنِينَ رَحِيمٗا
uṅkaḷai iruḷiliruntu veḷiyēṟṟi oḷiyiṉ pāl koṇṭuvaruvataṟkāka uṅkaḷ mītu aruḷpurikiṟavaṉ avaṉē iṉṉum avaṉuṭaiya malakkukaḷum avvāṟē (pirārttikkiṉṟaṉar) mēlum, avaṉ muḥmiṉkaḷiṭam mikka irakkamuṭaiyavaṉāka irukkiṉṟāṉ
Surah Al-Ahzab, Verse 43
تَحِيَّتُهُمۡ يَوۡمَ يَلۡقَوۡنَهُۥ سَلَٰمٞۚ وَأَعَدَّ لَهُمۡ أَجۡرٗا كَرِيمٗا
avaṉai avarkaḷ cantikkum nāḷil"salāmuṉ" (uṅkaḷukkuc cāntiyum camātāṉamum uṇṭāvatāka)" eṉpatuvē (avarkaḷukkuk kiṭaikkum) cōpaṉamākum, mēlum avarkaḷukkāka kaṇṇiyamāṉa (naṟ) kūliyaiyum avaṉ cittappaṭuttiyirukkiṉṟāṉ
Surah Al-Ahzab, Verse 44
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلنَّبِيُّ إِنَّآ أَرۡسَلۡنَٰكَ شَٰهِدٗا وَمُبَشِّرٗا وَنَذِيرٗا
napiyē! Nām niccayamāka um'maic cāṭciyākavum; naṉmārāyaṅ kūṟupavarākavum, accamūṭṭi eccarippavarākavumē aṉuppiyuḷḷōm
Surah Al-Ahzab, Verse 45
وَدَاعِيًا إِلَى ٱللَّهِ بِإِذۡنِهِۦ وَسِرَاجٗا مُّنِيرٗا
iṉṉum allāhviṉ pāl (maṉitarkaḷai) - avaṉ aṉumatippaṭi - aḻaippavarākavum; pirakācikkum viḷakkākavum (um'mai aṉuppiyuḷḷōm)
Surah Al-Ahzab, Verse 46
وَبَشِّرِ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ بِأَنَّ لَهُم مِّنَ ٱللَّهِ فَضۡلٗا كَبِيرٗا
eṉavē! Muḥmiṉkaḷukku - allāhviṭamiruntu avarkaḷukku niccayamāka pēraruṭkoṭai irukkiṟateṉa naṉmārāyaṅ kūṟuvīrāka
Surah Al-Ahzab, Verse 47
وَلَا تُطِعِ ٱلۡكَٰفِرِينَ وَٱلۡمُنَٰفِقِينَ وَدَعۡ أَذَىٰهُمۡ وَتَوَكَّلۡ عَلَى ٱللَّهِۚ وَكَفَىٰ بِٱللَّهِ وَكِيلٗا
aṉṟiyum kāḥpirkaḷukkum, muṉāḥpikkukaḷukkum nīr vaḻippaṭātīr; avarkaḷ (tarum) tuṉpattai(p puṟakkaṇittu) viṭuvīrāka allāhviṉ mītē muṟṟilum uṟutikoṇṭu (avaṉaiyē cārntu) iruppīrāka! Allāhvē pōtumāṉa pātukāvalaṉāka irukkiṉṟāṉ
Surah Al-Ahzab, Verse 48
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُوٓاْ إِذَا نَكَحۡتُمُ ٱلۡمُؤۡمِنَٰتِ ثُمَّ طَلَّقۡتُمُوهُنَّ مِن قَبۡلِ أَن تَمَسُّوهُنَّ فَمَا لَكُمۡ عَلَيۡهِنَّ مِنۡ عِدَّةٖ تَعۡتَدُّونَهَاۖ فَمَتِّعُوهُنَّ وَسَرِّحُوهُنَّ سَرَاحٗا جَمِيلٗا
īmāṉ koṇṭavarkaḷē! Muḥmiṉāṉa peṇkaḷai nīṅkaḷ maṇantu, piṟaku nīṅkaḷ avarkaḷai toṭuvataṟku muṉṉamēyē'talāk' ceytu viṭṭīrkaḷāṉāl, avarkaḷ viṣayattil nīṅkaḷ kaṇakkiṭak kūṭiya (ittat)tavaṇai oṉṟum uṅkaḷukku illai - ākavē avarkaḷukkut (takkatāka) ētēṉum koṭuttu aḻakāṉa muṟaiyil avarkaḷai viṭuvittu viṭuṅkaḷ
Surah Al-Ahzab, Verse 49
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلنَّبِيُّ إِنَّآ أَحۡلَلۡنَا لَكَ أَزۡوَٰجَكَ ٱلَّـٰتِيٓ ءَاتَيۡتَ أُجُورَهُنَّ وَمَا مَلَكَتۡ يَمِينُكَ مِمَّآ أَفَآءَ ٱللَّهُ عَلَيۡكَ وَبَنَاتِ عَمِّكَ وَبَنَاتِ عَمَّـٰتِكَ وَبَنَاتِ خَالِكَ وَبَنَاتِ خَٰلَٰتِكَ ٱلَّـٰتِي هَاجَرۡنَ مَعَكَ وَٱمۡرَأَةٗ مُّؤۡمِنَةً إِن وَهَبَتۡ نَفۡسَهَا لِلنَّبِيِّ إِنۡ أَرَادَ ٱلنَّبِيُّ أَن يَسۡتَنكِحَهَا خَالِصَةٗ لَّكَ مِن دُونِ ٱلۡمُؤۡمِنِينَۗ قَدۡ عَلِمۡنَا مَا فَرَضۡنَا عَلَيۡهِمۡ فِيٓ أَزۡوَٰجِهِمۡ وَمَا مَلَكَتۡ أَيۡمَٰنُهُمۡ لِكَيۡلَا يَكُونَ عَلَيۡكَ حَرَجٞۗ وَكَانَ ٱللَّهُ غَفُورٗا رَّحِيمٗا
Napiyē! Evarkaḷukku nīr avarkaḷuṭaiya maharai koṭuttu viṭṭīrō anta um'muṭaiya maṉaiviyaraiyum, umakku(p pōril eḷitāka) allāh aḷittuḷḷavarkaḷil um valakkaram contamākkik koṇṭavarkaḷaiyum, nām umakku halālākki irukkiṉṟōm; aṉṟiyum um tantaiyariṉ cakōtararkaḷiṉ makaḷkaḷaiyum, um tantaiyariṉ cakōtarikaḷ makaḷkaḷaiyum, um māmaṉ mārkaḷiṉ makaḷkaḷaiyum, um tāyiṉ cakōtarimāriṉ makaḷkaḷaiyum - ivarkaḷil yār um'muṭaṉ hijrat ceytu vantārkaḷō avarkaḷai (nām umakku vivākattiṟku halālākkiṉōm); aṉṟiyum muḥmiṉāṉa oru peṇ napikkut taṉṉai arppaṇittu, napiyum avaḷai maṇantu koḷḷa virumpiṉāl avaḷaiyum (maṇakka nām um'mai aṉumatikkiṉṟōm) itu maṟṟa muḥmiṉkaḷukkaṉṟi umakkē (nām ittaku urimaiyaḷittōm; maṟṟa muḥmiṉkaḷaip poṟuttavarai) avarkaḷukku avarkaḷuṭaiya maṉaivimārkaḷaiyum, avarkaḷuṭaiya valakkaraṅkaḷ contamākkik koṇṭavarkaḷaiyum paṟṟi nām kaṭamaiyākkiyuḷḷatai naṉkaṟivōm; umakku ētum nirppantaṅkaḷ ēṟpaṭātirukkum poruṭṭē (viti vilakkaḷittōm) mēlum allāh mika maṉṉappavaṉ; mikka aṉpuṭaiyavaṉ
Surah Al-Ahzab, Verse 50
۞تُرۡجِي مَن تَشَآءُ مِنۡهُنَّ وَتُـٔۡوِيٓ إِلَيۡكَ مَن تَشَآءُۖ وَمَنِ ٱبۡتَغَيۡتَ مِمَّنۡ عَزَلۡتَ فَلَا جُنَاحَ عَلَيۡكَۚ ذَٰلِكَ أَدۡنَىٰٓ أَن تَقَرَّ أَعۡيُنُهُنَّ وَلَا يَحۡزَنَّ وَيَرۡضَيۡنَ بِمَآ ءَاتَيۡتَهُنَّ كُلُّهُنَّۚ وَٱللَّهُ يَعۡلَمُ مَا فِي قُلُوبِكُمۡۚ وَكَانَ ٱللَّهُ عَلِيمًا حَلِيمٗا
avarkaḷil nīr virumpiya varai otukki vaikkalām. Nīr virumpiyavarai um'muṭaṉ taṅkavaikkalām, nīr otukki vaittavarkaḷil nīr nāṭiyavarai um'muṭaṉ cērttuk koḷḷalām. (Itil) um'mītu kuṟṟamillai avarkaḷuṭaiya kaṇkaḷ kuḷircciyaṭaiyum poruṭṭum, avarkaḷ vicaṉappaṭāmal iruppataṟkum avarkaḷ ovvoruvarum nīr avarkaḷukku koṭuppataik koṇṭu tirupti aṭaivataṟkākavum, itu culapamāṉa vaḻiyākum. Mēlum, allāh uṅkaḷ uḷḷaṅkaḷil iruppatai naṉkaṟikiṟāṉ; iṉṉum allāh ellām aṟintavaṉ; mikka poṟumaiyāḷaṉ
Surah Al-Ahzab, Verse 51
لَّا يَحِلُّ لَكَ ٱلنِّسَآءُ مِنۢ بَعۡدُ وَلَآ أَن تَبَدَّلَ بِهِنَّ مِنۡ أَزۡوَٰجٖ وَلَوۡ أَعۡجَبَكَ حُسۡنُهُنَّ إِلَّا مَا مَلَكَتۡ يَمِينُكَۗ وَكَانَ ٱللَّهُ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ رَّقِيبٗا
Ivarkaḷukkup piṉṉāl um valakkaram contamākkik koṇṭavarkaḷ tavira itara peṇkaḷ umakku halāl ākamāṭṭārkaḷ; iṉṉum ivarkaḷuṭaiya iṭattil vēṟu maṉaiviyarai māṟṟik koḷvatum; avarkaḷuṭaiya aḻaku um'maik kavarnta pōtilum cariyē - halāl illai - mēlum, allāh aṉaittup poruḷkaḷaiyum kaṇkāṇippavaṉ
Surah Al-Ahzab, Verse 52
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ لَا تَدۡخُلُواْ بُيُوتَ ٱلنَّبِيِّ إِلَّآ أَن يُؤۡذَنَ لَكُمۡ إِلَىٰ طَعَامٍ غَيۡرَ نَٰظِرِينَ إِنَىٰهُ وَلَٰكِنۡ إِذَا دُعِيتُمۡ فَٱدۡخُلُواْ فَإِذَا طَعِمۡتُمۡ فَٱنتَشِرُواْ وَلَا مُسۡتَـٔۡنِسِينَ لِحَدِيثٍۚ إِنَّ ذَٰلِكُمۡ كَانَ يُؤۡذِي ٱلنَّبِيَّ فَيَسۡتَحۡيِۦ مِنكُمۡۖ وَٱللَّهُ لَا يَسۡتَحۡيِۦ مِنَ ٱلۡحَقِّۚ وَإِذَا سَأَلۡتُمُوهُنَّ مَتَٰعٗا فَسۡـَٔلُوهُنَّ مِن وَرَآءِ حِجَابٖۚ ذَٰلِكُمۡ أَطۡهَرُ لِقُلُوبِكُمۡ وَقُلُوبِهِنَّۚ وَمَا كَانَ لَكُمۡ أَن تُؤۡذُواْ رَسُولَ ٱللَّهِ وَلَآ أَن تَنكِحُوٓاْ أَزۡوَٰجَهُۥ مِنۢ بَعۡدِهِۦٓ أَبَدًاۚ إِنَّ ذَٰلِكُمۡ كَانَ عِندَ ٱللَّهِ عَظِيمًا
muḥmiṉkaḷē! (Uṅkaḷuṭaiya napi) uṅkaḷai uṇavu arunta aḻaittālaṉṟiyum, atu camaiyalāvatai etirpārttum (muṉṉatākavē) napiyuṭaiya vīṭukaḷil piravēcikkātīrkaḷ; āṉāl, nīṅkaḷ aḻaikkap paṭṭīrkaḷāṉāl (aṅkē) piravēciyuṅkaḷ; aṉṟiyum nīṅkaḷ uṇavarunti viṭṭāl (uṭaṉ) kalaintu pōy viṭuṅkaḷ; pēccukaḷil maṉaṅkoṇṭavarkaḷāka (aṅkēyē) amarntu viṭātīrkaḷ; niccayamāka itu napiyai nōviṉai ceyvatākum; itaṉai uṅkaḷiṭam kūṟa avar veṭkappaṭuvār āṉāl uṇmaiyaik kūṟa allāh veṭkappaṭuvatillai napiyuṭaiya maṉaivikaḷiṭam ētāvatu oru poruḷai (avaciyappaṭṭuk) kēṭṭāl, tiraikku appāliruntē avarkaḷaik kēḷuṅkaḷ. Atuvē uṅkaḷ irutayaṅkaḷaiyum avarkaḷ irutayaṅkaḷaiḷum tūymaiyākki vaikkum; allāhviṉ tūtarai nōviṉai ceyvatu ceyvatu uṅkaḷukku takumāṉatalla aṉṟiyum avaruṭaiya maṉaivikaḷai avarukkup piṉṉar nīṅkaḷ maṇappatu orupōtum kūṭātu niccayamāka itu allāhviṭattil mikapperum (pāva) kāriyamākum
Surah Al-Ahzab, Verse 53
إِن تُبۡدُواْ شَيۡـًٔا أَوۡ تُخۡفُوهُ فَإِنَّ ٱللَّهَ كَانَ بِكُلِّ شَيۡءٍ عَلِيمٗا
nīṅkaḷ oru viṣayattai veḷippaṭuttiṉālum, allatu atai nīṅkaḷ maṟaittu vaittālum, niccamayāka allāh ellā viṣayaṅkaḷaiyum aṟipavaṉāka irukkiṉṟāṉ
Surah Al-Ahzab, Verse 54
لَّا جُنَاحَ عَلَيۡهِنَّ فِيٓ ءَابَآئِهِنَّ وَلَآ أَبۡنَآئِهِنَّ وَلَآ إِخۡوَٰنِهِنَّ وَلَآ أَبۡنَآءِ إِخۡوَٰنِهِنَّ وَلَآ أَبۡنَآءِ أَخَوَٰتِهِنَّ وَلَا نِسَآئِهِنَّ وَلَا مَا مَلَكَتۡ أَيۡمَٰنُهُنَّۗ وَٱتَّقِينَ ٱللَّهَۚ إِنَّ ٱللَّهَ كَانَ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ شَهِيدًا
(Napiyiṉ maṉaivimārkaḷākiya) avarkaḷ, taṅkaḷuṭaiya tantaiyar muṉpum, taṅkaḷ āṇ makkaḷ muṉpum taṅkaḷ cakōtararkaḷ muṉpum, taṅkaḷ cakōtararkaḷiṉ āṇmakkaḷ muṉpum, taṅkaḷ cakōtarikaḷiṉ āṇmakkaḷ muṉpum, avarkaḷiṉ peṇkaḷ muṉpum; avarkaḷuṭaiya valakkaraṅkaḷ contamākkik koṇṭavarkaḷ muṉpum (varuvatu) avarkaḷ mītu kuṟṟamākātu eṉavē, nīṅkaḷ allāhvukkup payantu koḷḷuṅkaḷ; (napiyiṉ maṉaivimārkaḷē!) Niccayamāka allāh ellāvaṟṟukkum cāṭciyāka irukkiṉṟāṉ
Surah Al-Ahzab, Verse 55
إِنَّ ٱللَّهَ وَمَلَـٰٓئِكَتَهُۥ يُصَلُّونَ عَلَى ٱلنَّبِيِّۚ يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ صَلُّواْ عَلَيۡهِ وَسَلِّمُواْ تَسۡلِيمًا
inta napiyiṉ mītu allāh aruḷ purikiṟāṉ. Malakkukaḷum avarukkāka aruḷait tēṭukiṉṟaṉar. Muḥmiṉkaḷē nīṅkaḷum avar mītu salavāttu colli avar mītu salāmum colluṅkaḷ
Surah Al-Ahzab, Verse 56
إِنَّ ٱلَّذِينَ يُؤۡذُونَ ٱللَّهَ وَرَسُولَهُۥ لَعَنَهُمُ ٱللَّهُ فِي ٱلدُّنۡيَا وَٱلۡأٓخِرَةِ وَأَعَدَّ لَهُمۡ عَذَابٗا مُّهِينٗا
evarkaḷ allāhvaiyum avaṉuṭaiya tūtaraiyum nōviṉai ceykiṟārkaḷō, avarkaḷai niccayamāka allāh im'maiyilum maṟumaiyilum capikkiṉṟāṉ; mēlum, avarkaḷukku iḻivutarum vētaṉaiyaic cittappaṭutti irukkiṉṟāṉ
Surah Al-Ahzab, Verse 57
وَٱلَّذِينَ يُؤۡذُونَ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ وَٱلۡمُؤۡمِنَٰتِ بِغَيۡرِ مَا ٱكۡتَسَبُواْ فَقَدِ ٱحۡتَمَلُواْ بُهۡتَٰنٗا وَإِثۡمٗا مُّبِينٗا
īmāṉ koṇṭa āṇkaḷaiyum, īmāṉ koṇṭa peṇkaḷaiyum ceyyāta (etaiyum ceytatākak) kūṟi evar nōviṉai ceykiṟārkaḷō, avarkaḷ niccayamāka avatūṟaiyum, veḷippaṭaiyāṉa pāvattaiyumē cumantu koḷkiṟārkaḷ
Surah Al-Ahzab, Verse 58
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلنَّبِيُّ قُل لِّأَزۡوَٰجِكَ وَبَنَاتِكَ وَنِسَآءِ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ يُدۡنِينَ عَلَيۡهِنَّ مِن جَلَٰبِيبِهِنَّۚ ذَٰلِكَ أَدۡنَىٰٓ أَن يُعۡرَفۡنَ فَلَا يُؤۡذَيۡنَۗ وَكَانَ ٱللَّهُ غَفُورٗا رَّحِيمٗا
napiyē! Nīr um maṉaivikaḷukkum, um peṇmakkaḷukkum īmāṉ koṇṭavarkaḷiṉ peṇkaḷukkum, avarkaḷ taṅkaḷ talaimuṉṟāṉaikaḷait tāḻttik koḷḷumāṟu kūṟuvīrāka avarkaḷ (kaṇṇiyamāṉavarkaḷ eṉa) aṟiyappaṭṭu nōviṉai ceyyappaṭāmalirukka itu culapamāṉa vaḻiyākum. Mēlum allāh mika maṉṉippavaṉ; mikka aṉpuṭaiyavaṉ
Surah Al-Ahzab, Verse 59
۞لَّئِن لَّمۡ يَنتَهِ ٱلۡمُنَٰفِقُونَ وَٱلَّذِينَ فِي قُلُوبِهِم مَّرَضٞ وَٱلۡمُرۡجِفُونَ فِي ٱلۡمَدِينَةِ لَنُغۡرِيَنَّكَ بِهِمۡ ثُمَّ لَا يُجَاوِرُونَكَ فِيهَآ إِلَّا قَلِيلٗا
Muṉāḥpikkukaḷum, taṅkaḷ itayaṅkaḷil nōy uḷḷavarkaḷum, matīṉāvil poyppiraccāram ceytu koṇṭiruppavarkaḷum (tam tīcceyalkaḷiliruntu) vilakik koḷḷavillaiyāṉāl, avarkaḷukku etirāka (naṭavaṭikkaikaḷ eṭuppatai) um'miṭam niccayamāka cāṭṭuvōm. Piṟaku avarkaḷ veku coṟpa(kāla)mēyaṉṟi aṅku umatu aṇṭai ayalārkaḷāka (vacittirukka) māṭṭārkaḷ
Surah Al-Ahzab, Verse 60
مَّلۡعُونِينَۖ أَيۡنَمَا ثُقِفُوٓاْ أُخِذُواْ وَقُتِّلُواْ تَقۡتِيلٗا
a(ttakaiya tīya)varkaḷ capikkap paṭṭavarkaḷāvārkaḷ; avarkaḷ eṅkē kāṇappaṭṭālum piṭikkappaṭuvārkaḷ; iṉṉum koṉṟoḻikkappaṭuvārkaḷ
Surah Al-Ahzab, Verse 61
سُنَّةَ ٱللَّهِ فِي ٱلَّذِينَ خَلَوۡاْ مِن قَبۡلُۖ وَلَن تَجِدَ لِسُنَّةِ ٱللَّهِ تَبۡدِيلٗا
allāh ēṟpaṭuttiya vaḻi - itaṟku muṉ ceṉṟavarkaḷukkum ituvē tāṉ; allāhviṉ (av)vaḻiyil evvita māṟṟattaiyum nīr kāṇamāṭṭīr
Surah Al-Ahzab, Verse 62
يَسۡـَٔلُكَ ٱلنَّاسُ عَنِ ٱلسَّاعَةِۖ قُلۡ إِنَّمَا عِلۡمُهَا عِندَ ٱللَّهِۚ وَمَا يُدۡرِيكَ لَعَلَّ ٱلسَّاعَةَ تَكُونُ قَرِيبًا
(niyāyat tīrppukkuriya) avvēḷaiyai paṟṟi makkaḷ um'maik kēṭkiṉṟaṉar; "ataip paṟṟiya ñāṉam allāhviṭamē irukkiṟatu" eṉṟu nīr kūṟuvīrāka atai nīr aṟivīrā? Atu camīpattilum vantu viṭalām
Surah Al-Ahzab, Verse 63
إِنَّ ٱللَّهَ لَعَنَ ٱلۡكَٰفِرِينَ وَأَعَدَّ لَهُمۡ سَعِيرًا
niccayamāka allāh kāḥpirkaḷaic capittu, avarkaḷukkākak koḻuntu viṭṭeriyum (naraka) neruppaic cittam ceytirukkiṉṟāṉ
Surah Al-Ahzab, Verse 64
خَٰلِدِينَ فِيهَآ أَبَدٗاۖ لَّا يَجِدُونَ وَلِيّٗا وَلَا نَصِيرٗا
atil avarkaḷ eṉṟeṉṟum taṅkuvārkaḷ; taṅkaḷaik kāppāvaraiyō, utavi ceypavaraiyō avarkaḷ kāṇamāṭṭārkaḷ
Surah Al-Ahzab, Verse 65
يَوۡمَ تُقَلَّبُ وُجُوهُهُمۡ فِي ٱلنَّارِ يَقُولُونَ يَٰلَيۡتَنَآ أَطَعۡنَا ٱللَّهَ وَأَطَعۡنَا ٱلرَّسُولَا۠
neruppil avarkaḷuṭaiya mukaṅkaḷ puraṭṭappaṭum annāḷil, "ā, kai cētamē! Allāhvukku nāṅkaḷ vaḻippaṭṭirukka vēṇṭumē ittūtarukkum nāṅkaḷ vaḻippaṭṭirukka vēṇṭumē!" Eṉṟu kūṟuvārkaḷ
Surah Al-Ahzab, Verse 66
وَقَالُواْ رَبَّنَآ إِنَّآ أَطَعۡنَا سَادَتَنَا وَكُبَرَآءَنَا فَأَضَلُّونَا ٱلسَّبِيلَا۠
eṅkaḷ iṟaivā! Niccayamāka nāṅkaḷ eṅkaḷ talaivarkaḷukkum, eṅkaḷ periyavarkaḷukkum vaḻippaṭṭōm; avarkaḷ eṅkaḷai vaḻi keṭuttuviṭṭārkaḷ" eṉṟum avarkaḷ kūṟuvārkaḷ
Surah Al-Ahzab, Verse 67
رَبَّنَآ ءَاتِهِمۡ ضِعۡفَيۡنِ مِنَ ٱلۡعَذَابِ وَٱلۡعَنۡهُمۡ لَعۡنٗا كَبِيرٗا
eṅkaḷ iṟaivā! Avarkaḷukku iru maṭaṅku vētaṉaiyait taruvāyāka avarkaḷaip peruñ cāpattaik koṇṭu capippāyāka" (eṉpar)
Surah Al-Ahzab, Verse 68
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ لَا تَكُونُواْ كَٱلَّذِينَ ءَاذَوۡاْ مُوسَىٰ فَبَرَّأَهُ ٱللَّهُ مِمَّا قَالُواْۚ وَكَانَ عِندَ ٱللَّهِ وَجِيهٗا
Īmāṉ koṇṭavarkaḷē! Mūsāvai(p paṟṟi avatūṟu kūṟi) nōviṉai ceytavarkaḷaip pōṉṟu nīṅkaḷ ākiviṭātīrkaḷ; āṉāl avarkaḷ kūṟiyatai viṭṭu allāh avaraip paricuttamāṉavarākki viṭṭāṉ; mēlum avar allāhviṭattil kaṇṇiya mikkavarākavē iruntār
Surah Al-Ahzab, Verse 69
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ ٱتَّقُواْ ٱللَّهَ وَقُولُواْ قَوۡلٗا سَدِيدٗا
īmāṉ koṇṭavarkaḷē! Nīṅkaḷ allāhvukku añcuṅkaḷ; (ennilaiyilum) nērmaiyāṉa collaiyē colluṅkaḷ
Surah Al-Ahzab, Verse 70
يُصۡلِحۡ لَكُمۡ أَعۡمَٰلَكُمۡ وَيَغۡفِرۡ لَكُمۡ ذُنُوبَكُمۡۗ وَمَن يُطِعِ ٱللَّهَ وَرَسُولَهُۥ فَقَدۡ فَازَ فَوۡزًا عَظِيمًا
(avvāṟu ceyvīrkaḷāyiṉ) avaṉ uṅkaḷuṭaiya kāriyaṅkaḷai uṅkaḷukkuc cīrākki vaippāṉ; uṅkaḷ pāvaṅkaḷai uṅkaḷukku maṉṉippāṉ; aṉṟiyum allāhvukkum avaṉ tūtarukkum evar vaḻippaṭukiṟārō, avar makattāṉa veṟṟi koṇṭu viṭṭār
Surah Al-Ahzab, Verse 71
إِنَّا عَرَضۡنَا ٱلۡأَمَانَةَ عَلَى ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِ وَٱلۡجِبَالِ فَأَبَيۡنَ أَن يَحۡمِلۡنَهَا وَأَشۡفَقۡنَ مِنۡهَا وَحَمَلَهَا ٱلۡإِنسَٰنُۖ إِنَّهُۥ كَانَ ظَلُومٗا جَهُولٗا
niccayamāka vāṉaṅkaḷaiyum, pūmiyaiyum, malaikaḷaiyum (nam kaṭṭaḷaikaḷāṉa) amāṉitattai cumantu koḷḷumāṟu eṭuttukkāṭṭiṉōm, āṉāl atai cumantukkoḷḷa avai maṟuttaṉa, ataippaṟṟi avai añciṉa. (Āṉāl) maṉitaṉ atai cumantāṉ. Niccayamāka maṉitaṉ (taṉakkuttāṉē) aniyāyam ceypavaṉākavum aṟiviliyākavum irukkiṉṟāṉ
Surah Al-Ahzab, Verse 72
لِّيُعَذِّبَ ٱللَّهُ ٱلۡمُنَٰفِقِينَ وَٱلۡمُنَٰفِقَٰتِ وَٱلۡمُشۡرِكِينَ وَٱلۡمُشۡرِكَٰتِ وَيَتُوبَ ٱللَّهُ عَلَى ٱلۡمُؤۡمِنِينَ وَٱلۡمُؤۡمِنَٰتِۗ وَكَانَ ٱللَّهُ غَفُورٗا رَّحِيمَۢا
eṉavē (ivvamāṉitattiṟku māṟu ceyyum) muṉāḥpikkāṉa āṇ; kaḷaiyum;, muṉāḥpikkāṉa peṇkaḷaiyum;, muṣrikkāṉa āṇkaḷaiyum, muṣrikkāṉa peṇkaḷaiyum niccayamāka allāh vētaṉai ceyvāṉ; (āṉāl ivvamāṉitattai matittu naṭakkum) muḥmiṉāṉa āṇkaḷaiyum, muḥmiṉāṉa peṇkaḷaiyum (avarkaḷ tavpāvai ēṟṟu) maṉṉikkiṉṟāṉ. Allāh mika maṉṉippavaṉ; mikka aṉpuṭaiyavaṉ
Surah Al-Ahzab, Verse 73