Surah Saba - Tamil Translation by Jan Turst Foundation
ٱلۡحَمۡدُ لِلَّهِ ٱلَّذِي لَهُۥ مَا فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَمَا فِي ٱلۡأَرۡضِ وَلَهُ ٱلۡحَمۡدُ فِي ٱلۡأٓخِرَةِۚ وَهُوَ ٱلۡحَكِيمُ ٱلۡخَبِيرُ
al'hamtu lillāh - pukaḻ ellām allāhvukkē uriyatu. Vāṉaṅkaḷil uḷḷavaiyum, pūmiyiyal uḷḷavaiyum avaṉukkē (uriyaṉa); maṟumaiyil pukaḻyāvum avaṉukkē. Mēlum avaṉ ñāṉam mikkavaṉ; (yāvaṟṟaiyum) naṉkaṟipavaṉ
Surah Saba, Verse 1
يَعۡلَمُ مَا يَلِجُ فِي ٱلۡأَرۡضِ وَمَا يَخۡرُجُ مِنۡهَا وَمَا يَنزِلُ مِنَ ٱلسَّمَآءِ وَمَا يَعۡرُجُ فِيهَاۚ وَهُوَ ٱلرَّحِيمُ ٱلۡغَفُورُ
Pūmikkuḷ nuḻaivataiyum, atiliruntu veḷiyēṟuvataiyum, vāṉattiliruntu iṟaṅkuvataiyum, ataṉ pāl uyaruvataiyum (ākiya aṉaittaiyum) avaṉ aṟikiṟāṉ. Avaṉ mikka aṉpuṭaiyavaṉ, mikavum maṉṉippavaṉ
Surah Saba, Verse 2
وَقَالَ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ لَا تَأۡتِينَا ٱلسَّاعَةُۖ قُلۡ بَلَىٰ وَرَبِّي لَتَأۡتِيَنَّكُمۡ عَٰلِمِ ٱلۡغَيۡبِۖ لَا يَعۡزُبُ عَنۡهُ مِثۡقَالُ ذَرَّةٖ فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَلَا فِي ٱلۡأَرۡضِ وَلَآ أَصۡغَرُ مِن ذَٰلِكَ وَلَآ أَكۡبَرُ إِلَّا فِي كِتَٰبٖ مُّبِينٖ
eṉiṉum nirākarippavarkaḷ; "(niyāyat tīrppukkuriya) avvēḷai namakku varātu" eṉṟu kūṟukiṟārkaḷ; appaṭiyalla! Eṉ iṟaivaṉ mītu cattiyamāka, niccayamāka (atu) uṅkaḷiṭam vantē tīrum; avaṉ maṟaivaṉa(yā)vaṟṟaiyum aṟintavaṉ; vāṉaṅkaḷilō, pūmiyilō ōr aṇuvaḷavum avaṉai viṭṭu maṟaiyātu iṉṉum, ataiviṭac ciṟiyatō, iṉṉum periyatō āyiṉum teḷivāṉa (lavhul mahḥpūl) ēṭṭil pativu ceyyappaṭāmal illai eṉṟu kūṟuvīrāka
Surah Saba, Verse 3
لِّيَجۡزِيَ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِۚ أُوْلَـٰٓئِكَ لَهُم مَّغۡفِرَةٞ وَرِزۡقٞ كَرِيمٞ
īmāṉ koṇṭu, sālihāṉa (nalla) amal ceypavarkaḷukku kūli koṭuppataṟkāka (avvāṟu pativu ceyyappaṭṭuḷḷatu) attakaiyavarkaḷukkuttāṉ pāvamaṉṉippum, kaṇṇiyamāṉa uṇavu (vacatiyu)m irukkiṉṟaṉa
Surah Saba, Verse 4
وَٱلَّذِينَ سَعَوۡ فِيٓ ءَايَٰتِنَا مُعَٰجِزِينَ أُوْلَـٰٓئِكَ لَهُمۡ عَذَابٞ مِّن رِّجۡزٍ أَلِيمٞ
mēlum, evarkaḷ nam vacaṉaṅkaḷai (etirttut) tōṟkaṭikka muyalkiṉṟārkaḷō, avarkaḷukku nōviṉai ceyyum kaṭiṉamāṉa vētaṉaiyuṇṭu
Surah Saba, Verse 5
وَيَرَى ٱلَّذِينَ أُوتُواْ ٱلۡعِلۡمَ ٱلَّذِيٓ أُنزِلَ إِلَيۡكَ مِن رَّبِّكَ هُوَ ٱلۡحَقَّ وَيَهۡدِيٓ إِلَىٰ صِرَٰطِ ٱلۡعَزِيزِ ٱلۡحَمِيدِ
evarkaḷukkuk kalvi ñāṉam aḷikkappaṭṭuḷḷatō, avarkaḷ umakku um'muṭaiya - iṟaivaṉiṭamiruntu aruḷappeṟṟa (ivvētat)tai uṇmai eṉpataiyum, atu vallamai mikka, pukaḻukkuriyava(ṉāṉa nāya)ṉiṉ nērvaḻiyil cērkkiṟatu eṉpataiyum kāṇkiṟārkaḷ
Surah Saba, Verse 6
وَقَالَ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ هَلۡ نَدُلُّكُمۡ عَلَىٰ رَجُلٖ يُنَبِّئُكُمۡ إِذَا مُزِّقۡتُمۡ كُلَّ مُمَزَّقٍ إِنَّكُمۡ لَفِي خَلۡقٖ جَدِيدٍ
āṉāl, nirākarikkiṟārkaḷē avarkaḷ; "nīṅkaḷ (iṟantu, makkit tūḷākac) citaṟaṭikkappaṭṭa piṉ, nīṅkaḷ oru putiya paṭaippāka iruppīrkaḷ eṉṟu uṅkaḷukku aṟivikkum maṉitarai nāṅkaḷ uṅkaḷukkuk kāṇpikkavā?" Eṉṟu (parikācamākak) kūṟukiṉṟaṉar
Surah Saba, Verse 7
أَفۡتَرَىٰ عَلَى ٱللَّهِ كَذِبًا أَم بِهِۦ جِنَّةُۢۗ بَلِ ٱلَّذِينَ لَا يُؤۡمِنُونَ بِٱلۡأٓخِرَةِ فِي ٱلۡعَذَابِ وَٱلضَّلَٰلِ ٱلۡبَعِيدِ
Aṉṟiyum, i(vvāṟu kūṟukiṉṟa)var allāhviṉ mītu"poyyai iṭṭuk kaṭṭukiṟārā allatu ivarukku paittiyamā?" (Eṉṟum kēṭkiṟārkaḷ.) Avvāṟalla! Maṟumaiyiṉ mītu nampikkai koḷḷātavarkaḷ vētaṉaiyilum veku tūramāṉa vaḻi kēṭṭilumē irukkiṟārkaḷ
Surah Saba, Verse 8
أَفَلَمۡ يَرَوۡاْ إِلَىٰ مَا بَيۡنَ أَيۡدِيهِمۡ وَمَا خَلۡفَهُم مِّنَ ٱلسَّمَآءِ وَٱلۡأَرۡضِۚ إِن نَّشَأۡ نَخۡسِفۡ بِهِمُ ٱلۡأَرۡضَ أَوۡ نُسۡقِطۡ عَلَيۡهِمۡ كِسَفٗا مِّنَ ٱلسَّمَآءِۚ إِنَّ فِي ذَٰلِكَ لَأٓيَةٗ لِّكُلِّ عَبۡدٖ مُّنِيبٖ
vāṉattilum, pūmiyilum avarkaḷukku muṉṉāluḷḷataiyum avarkaḷukkup piṉṉāluḷḷataiyum avarkaḷ pārkka villaiyā? Nām nāṭiṉāl avarkaḷai pūmiyiṉuḷ coruki viṭuvōm; allatu vāṉattiliruntu avarkaḷ mītu oru tuṇṭai viḻacceytu (avarkaḷai aḻittu) viṭuvōm; (allāhvaiyē) muṉṉōkki niṟkum ovvōr aṭiyāṉukkum niccayamāka itil ōr attāṭci irukkiṟatu
Surah Saba, Verse 9
۞وَلَقَدۡ ءَاتَيۡنَا دَاوُۥدَ مِنَّا فَضۡلٗاۖ يَٰجِبَالُ أَوِّبِي مَعَهُۥ وَٱلطَّيۡرَۖ وَأَلَنَّا لَهُ ٱلۡحَدِيدَ
iṉṉum, niccayamāka nām tāvūtukku nam (mēṉmaiyāṉa) aruḷai vaḻaṅkiṉōm; "malaikaḷē! (Avar taspīhu ceyyum pōtu) avaruṭaṉ (attutiyai) nīṅkaḷum etiroliyuṅkaḷ; paṟavaikaḷē! (Nīṅkaḷum avvāṟē ceyyuṅkaḷ eṉṟōm;) mēlum nām avarukku irumpai mirutuvākkit tantōm
Surah Saba, Verse 10
أَنِ ٱعۡمَلۡ سَٰبِغَٰتٖ وَقَدِّرۡ فِي ٱلسَّرۡدِۖ وَٱعۡمَلُواْ صَٰلِحًاۖ إِنِّي بِمَا تَعۡمَلُونَ بَصِيرٞ
valuppamuḷḷa pōrk kavacaṅkaḷ ceyvīrāka! Avaṟṟiṉ kaṇṇikaḷai palamuḷḷavaiyāka oḻuṅku paṭuttik koḷvīrāka! Naṟkarumaṅkaḷ ceyvīrāka! Nīr ceypavaṟṟai uṟṟu nōkkupavaṉāka irukkiṟēṉ" (eṉṟum coṉṉōm)
Surah Saba, Verse 11
وَلِسُلَيۡمَٰنَ ٱلرِّيحَ غُدُوُّهَا شَهۡرٞ وَرَوَاحُهَا شَهۡرٞۖ وَأَسَلۡنَا لَهُۥ عَيۡنَ ٱلۡقِطۡرِۖ وَمِنَ ٱلۡجِنِّ مَن يَعۡمَلُ بَيۡنَ يَدَيۡهِ بِإِذۡنِ رَبِّهِۦۖ وَمَن يَزِغۡ مِنۡهُمۡ عَنۡ أَمۡرِنَا نُذِقۡهُ مِنۡ عَذَابِ ٱلسَّعِيرِ
(Avarukkup piṉṉar) sulaimāṉukkuk kāṟṟai (vacappaṭuttik koṭuttōm), ataṉuṭaiya kālaip payaṇam oru māta tūramākavum mālaip payaṇam oru māta tūramākavum iruntatu mēlum nām avarukkāka cempai ūṟṟup pōl urukiyōṭac ceytōm; tam iṟaivaṉuṭaiya aṉumatippaṭi avarukku muṉ uḻaippavaṟṟil jiṉkaḷiliruntum (vacappaṭuttik koṭuttōm.) Avarkaḷil evar (avarukku ūḻiyamceyvatil) nam'muṭaiya kaṭṭaḷaiyaip puṟakkaṇikkiṉṟārō, avaraik koḻuntu viṭṭeriyum (naraka) vētaṉaiyaic cuvaikkum paṭi nām ceyvōm (eṉṟu eccarittōm)
Surah Saba, Verse 12
يَعۡمَلُونَ لَهُۥ مَا يَشَآءُ مِن مَّحَٰرِيبَ وَتَمَٰثِيلَ وَجِفَانٖ كَٱلۡجَوَابِ وَقُدُورٖ رَّاسِيَٰتٍۚ ٱعۡمَلُوٓاْ ءَالَ دَاوُۥدَ شُكۡرٗاۚ وَقَلِيلٞ مِّنۡ عِبَادِيَ ٱلشَّكُورُ
avai sulaimāṉ virumpiya, mihrāpukaḷaiyum, ciṟpaṅkaḷaiyum, (taṭākaṅkaḷ pōṉṟa) peruṅ kopparaikaḷaiyum, nakartta muṭiyā perum pāttiraṅkaḷaiyum ceytu koṇṭiruntaṉa. "Tāvūtiṉ cantatiyiṉarē! Naṉṟi ceyyuṅkaḷ. Mēlum eṉ aṭiyārkaḷil niṉṟum naṉṟi celuttuvōr coṟpamāṉavarkaḷē" (eṉṟu kūṟiṉōm)
Surah Saba, Verse 13
فَلَمَّا قَضَيۡنَا عَلَيۡهِ ٱلۡمَوۡتَ مَا دَلَّهُمۡ عَلَىٰ مَوۡتِهِۦٓ إِلَّا دَآبَّةُ ٱلۡأَرۡضِ تَأۡكُلُ مِنسَأَتَهُۥۖ فَلَمَّا خَرَّ تَبَيَّنَتِ ٱلۡجِنُّ أَن لَّوۡ كَانُواْ يَعۡلَمُونَ ٱلۡغَيۡبَ مَا لَبِثُواْ فِي ٱلۡعَذَابِ ٱلۡمُهِينِ
avar (sulaimāṉ) mītu nām maraṇattai vititta pōtu avar iṟantu viṭṭār eṉpatai, avar (cāyntirunta) taṭiyai arittu viṭṭa nilattiṉ pūcci (karaiyāṉait) tavira vēṟetuvum anta jiṉkaḷukku aṟivikkavillai avar kīḻē viḻavē"tāṅkaḷ maṟaivāṉa viṣayaṅkaḷai aṟintirukkak kūṭumāṉāl (kaṭiṉa uḻaippākiya) iḻivutarum vētaṉaiyil tāṅkaḷ tari paṭṭintirukka vēṇṭiyatillai" eṉṟu jiṉkaḷukku teḷivāka terintatu
Surah Saba, Verse 14
لَقَدۡ كَانَ لِسَبَإٖ فِي مَسۡكَنِهِمۡ ءَايَةٞۖ جَنَّتَانِ عَن يَمِينٖ وَشِمَالٖۖ كُلُواْ مِن رِّزۡقِ رَبِّكُمۡ وَٱشۡكُرُواْ لَهُۥۚ بَلۡدَةٞ طَيِّبَةٞ وَرَبٌّ غَفُورٞ
Niccayamāka sapā nāṭṭiṉarukku, avarkaḷ vacittirunta iṭaṅkaḷil ōr attāṭci iruntatu. (Ataṉ) valappuṟattilum iṭappuṟattilum iraṇṭu cōlaikaḷ iruntaṉa"uṅkaḷ iṟaivaṉ aḷittuḷḷa ākārattiliruntu puciyuṅkaḷ; avaṉukku naṉṟiyum celutti vāruṅkaḷ. (Atu maṇamuḷḷa) vaḷamāṉa nakaram; iṉṉum (avaṉ) maṉṉippaḷikkum iṟaivaṉ" (eṉṟu avarkaḷukkuk kūṟappaṭṭatu)
Surah Saba, Verse 15
فَأَعۡرَضُواْ فَأَرۡسَلۡنَا عَلَيۡهِمۡ سَيۡلَ ٱلۡعَرِمِ وَبَدَّلۡنَٰهُم بِجَنَّتَيۡهِمۡ جَنَّتَيۡنِ ذَوَاتَيۡ أُكُلٍ خَمۡطٖ وَأَثۡلٖ وَشَيۡءٖ مِّن سِدۡرٖ قَلِيلٖ
āṉāl avarkaḷ (ippōtaṉaiyaip) puṟakkaṇittārkaḷ; ākavē, al arim (eṉṉum perum aṇaiyai uṭaikkum) kaṭum piravākattai avarkaḷ mītu aṉuppiṉōm, iṉṉum (cuvai mikka kaṉikaḷaik koṇṭa) avarkaḷuṭaiya iru tōppukaḷai kacappum puḷippumuḷḷa paḻaṅkaḷuṭaiya maraṅkaḷum, cila ilantai maraṅkaḷum uṭaiya iru tōṭṭaṅkaḷāka māṟṟiṉōm
Surah Saba, Verse 16
ذَٰلِكَ جَزَيۡنَٰهُم بِمَا كَفَرُواْۖ وَهَلۡ نُجَٰزِيٓ إِلَّا ٱلۡكَفُورَ
avarkaḷ nirākarittataṉ kāraṇamāka avarkaḷukku ikkūliyai, nām koṭuttōm. (Naṉṟi maṟantu) nirākarittōrukkaṉṟi vēṟevarukkum nām (ittakaiya) kūliyaik koṭuppōmā
Surah Saba, Verse 17
وَجَعَلۡنَا بَيۡنَهُمۡ وَبَيۡنَ ٱلۡقُرَى ٱلَّتِي بَٰرَكۡنَا فِيهَا قُرٗى ظَٰهِرَةٗ وَقَدَّرۡنَا فِيهَا ٱلسَّيۡرَۖ سِيرُواْ فِيهَا لَيَالِيَ وَأَيَّامًا ءَامِنِينَ
iṉṉum, avarkaḷukkiṭaiyilum, nām parakkattu (avaṟṟil) ceytirukkiṟōmē anta ūrkaḷukkiṭaiyilum (vaḻiyil) teriyum pala ūrkaḷaiyum nām uṇṭākki avaṟṟil (pōkkuvarattu(p pataikaḷaiyu)m amaittōm; "avaṟṟil iravukaḷilum, pakalkaḷilum accamaṟṟavarkaḷākap pirayāṇam ceyyuṅkaḷ" (eṉṟu kūṟiṉōm)
Surah Saba, Verse 18
فَقَالُواْ رَبَّنَا بَٰعِدۡ بَيۡنَ أَسۡفَارِنَا وَظَلَمُوٓاْ أَنفُسَهُمۡ فَجَعَلۡنَٰهُمۡ أَحَادِيثَ وَمَزَّقۡنَٰهُمۡ كُلَّ مُمَزَّقٍۚ إِنَّ فِي ذَٰلِكَ لَأٓيَٰتٖ لِّكُلِّ صَبَّارٖ شَكُورٖ
āṉāl, avarkaḷ"eṅkaḷ iṟaivā! Eṅkaḷuṭaiya pirayāṇa(m ceyyum iṭa)ṅkaḷukku iṭaiyēyuḷḷa tūrattai atikamākkuvāyāka!" Eṉṟu vēṇṭit tamakkut tāmē aniyāyam ceytu koṇṭārkaḷ; ākavē avarkaḷai (paḻaṅ) kataikaḷāka ākki viṭṭōm iṉṉum avarkaḷai(p pala iṭaṅkaḷil) citaṟippōkum paṭiyāy citaṟa vaittōm; niccayamāka itil poṟumaiyāḷar naṉṟi celuttuvōr ovvoruvarukkum attāṭcikaḷ irukkiṉṟaṉa
Surah Saba, Verse 19
وَلَقَدۡ صَدَّقَ عَلَيۡهِمۡ إِبۡلِيسُ ظَنَّهُۥ فَٱتَّبَعُوهُ إِلَّا فَرِيقٗا مِّنَ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ
Aṉṟiyum (taṉ vaḻikku varuvārkaḷ eṉṟu) avarkaḷaip paṟṟi iplīs eṇṇiya eṇṇattai niccayāka avaṉ uṇmaiyākkiṉāṉ; ākavē, muḥmiṉkaḷiluḷḷa kūṭṭattār tavira, (maṟṟaiyōr) avaṉaiyē piṉ paṟṟiṉārkaḷ
Surah Saba, Verse 20
وَمَا كَانَ لَهُۥ عَلَيۡهِم مِّن سُلۡطَٰنٍ إِلَّا لِنَعۡلَمَ مَن يُؤۡمِنُ بِٱلۡأٓخِرَةِ مِمَّنۡ هُوَ مِنۡهَا فِي شَكّٖۗ وَرَبُّكَ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٍ حَفِيظٞ
eṉiṉum avarkaḷ mītu avaṉukku yātōr atikāramumillai - āyiṉum maṟumaiyai nampukiṟavarkaḷai ataṉaippaṟṟi cantēkattiliruppōrai viṭṭum nām aṟi(vittiṭu)vaṟkākavē (itu naṭantatu); mēlum um'muṭaiya iṟaivaṉ aṉaittup poruṭkaḷaiyum pātu kāppōṉāka irukkiṉṟāṉ
Surah Saba, Verse 21
قُلِ ٱدۡعُواْ ٱلَّذِينَ زَعَمۡتُم مِّن دُونِ ٱللَّهِ لَا يَمۡلِكُونَ مِثۡقَالَ ذَرَّةٖ فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَلَا فِي ٱلۡأَرۡضِ وَمَا لَهُمۡ فِيهِمَا مِن شِرۡكٖ وَمَا لَهُۥ مِنۡهُم مِّن ظَهِيرٖ
allāhvaiyaṉṟi evarai nīṅkaḷ (teyvaṅkaḷeṉa) eṇṇik koṇṭirukkiṟīrkaḷō avarkaḷai aḻaiyuṅkaḷ; vāṉaṅkaḷilō, iṉṉum pūmiyilō avarkaḷukku ōr aṇuvaḷavum atikāramillai - avaṟṟil ivarkaḷukku ettakaiya - iṉṉum avaṉukku utaviyāḷarkaḷum avarkaḷil yārumillai
Surah Saba, Verse 22
وَلَا تَنفَعُ ٱلشَّفَٰعَةُ عِندَهُۥٓ إِلَّا لِمَنۡ أَذِنَ لَهُۥۚ حَتَّىٰٓ إِذَا فُزِّعَ عَن قُلُوبِهِمۡ قَالُواْ مَاذَا قَالَ رَبُّكُمۡۖ قَالُواْ ٱلۡحَقَّۖ وَهُوَ ٱلۡعَلِيُّ ٱلۡكَبِيرُ
aṉṟiyum, avaṉ evarukku aṉumati koṭukkiṟāṉō avarukkut tavira, avaṉiṭattil enta parinturaiyum payaṉaḷikkātu eṉavē (niyāya vicāraṇaikku niṟkum) avarkaḷiṉ irutayaṅkaḷiliruntu tiṭukkam nīkkappaṭumāṉāl"uṅkaḷ iṟaivaṉ eṉṉa kūṟiṉāṉ" eṉṟu kēṭpārkaḷ. "Uṇmaiyāṉataiyē! Mēlum, avaṉē mikka uyarntavaṉ makāpperiyavaṉ" eṉṟu kūṟuvārkaḷ
Surah Saba, Verse 23
۞قُلۡ مَن يَرۡزُقُكُم مِّنَ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِۖ قُلِ ٱللَّهُۖ وَإِنَّآ أَوۡ إِيَّاكُمۡ لَعَلَىٰ هُدًى أَوۡ فِي ضَلَٰلٖ مُّبِينٖ
vāṉaṅkaḷiliruntum, pūmiyiliruntum uṅkaḷukku uṇavu (vacatikaḷai) aḷippavaṉ yār?" Eṉṟu (napiyē!) Nīr kēḷum; "allāhtāṉ! Iṉṉum niccayamāka, nāṅkaḷā allatu nīṅkaḷā nērvaḻiyil allatu pakiraṅkamāṉa vaḻikēṭṭil iruppavarkaḷ" eṉṟum kūṟum
Surah Saba, Verse 24
قُل لَّا تُسۡـَٔلُونَ عَمَّآ أَجۡرَمۡنَا وَلَا نُسۡـَٔلُ عَمَّا تَعۡمَلُونَ
nāṅkaḷ ceyta kuṟṟam kuṟittu nīṅkaḷ viṉavappaṭamāṭṭīrkaḷ; nīṅkaḷ ceytavai kuṟittu nāṅkaḷ viṉavappaṭa māṭṭōm" eṉṟum kūṟuvīrāka
Surah Saba, Verse 25
قُلۡ يَجۡمَعُ بَيۡنَنَا رَبُّنَا ثُمَّ يَفۡتَحُ بَيۡنَنَا بِٱلۡحَقِّ وَهُوَ ٱلۡفَتَّاحُ ٱلۡعَلِيمُ
Nam'muṭaiya iṟaivaṉ nam yāvaraiyum oṉṟu cērppāṉ; piṉṉar namakkiṭaiyē cattiyattaik koṇṭu (nītamākat) tīrppaḷippāṉ; iṉṉum avaṉ mēlāṉa tīrppaḷippavaṉ, (yāvaṟṟaiyum) naṉkaṟipavaṉ" eṉṟum kūṟuvīrāka
Surah Saba, Verse 26
قُلۡ أَرُونِيَ ٱلَّذِينَ أَلۡحَقۡتُم بِهِۦ شُرَكَآءَۖ كَلَّاۚ بَلۡ هُوَ ٱللَّهُ ٱلۡعَزِيزُ ٱلۡحَكِيمُ
avaṉukku iṇaiyāṉavarkaḷeṉa nīṅkaḷ cērttīrkaḷē avarkaḷai eṉakkuk kāṇpiyuṅkaḷ! Avvāṟillai! (Avaṉukku evarumē iṇaiyillai.) Avaṉō allāh; yāvaraiyum mikaittavaṉ; ñāṉam mikkōṉ" eṉṟum collum
Surah Saba, Verse 27
وَمَآ أَرۡسَلۡنَٰكَ إِلَّا كَآفَّةٗ لِّلنَّاسِ بَشِيرٗا وَنَذِيرٗا وَلَٰكِنَّ أَكۡثَرَ ٱلنَّاسِ لَا يَعۡلَمُونَ
iṉṉum, (napiyē!) Nām um'mai maṉita kulam muḻumaikkum naṉmārāyaṅ kūṟupavarākavum accamūṭṭi eccarikkai ceypavarākavumē yaṉṟi (vēṟevvārum) aṉuppavillai āṉāl maṉitarkaḷil perumpālōr (itai) aṟiyamāṭṭārkaḷ
Surah Saba, Verse 28
وَيَقُولُونَ مَتَىٰ هَٰذَا ٱلۡوَعۡدُ إِن كُنتُمۡ صَٰدِقِينَ
iṉṉuma, avarkaḷ kūṟukiṟārkaḷ; "uṇmaiyāḷarāka nīṅkaḷ iruppiṉ (maṟumai paṟṟiya) anta vākkuṟuti eppoḻutu (niṟaivēṟum)?" Eṉṟu
Surah Saba, Verse 29
قُل لَّكُم مِّيعَادُ يَوۡمٖ لَّا تَسۡتَـٔۡخِرُونَ عَنۡهُ سَاعَةٗ وَلَا تَسۡتَقۡدِمُونَ
(anta vākku niṟaivēṟuvataṟku) uṅkaḷukku oru nāḷ kuṟippiṭappaṭṭirukkiṟatu. Atiliruntu nīṅkaḷ oru nāḻikai pintavum māṭṭīrkaḷ, muntavum māṭṭīrkaḷ" eṉṟu (napiyē!) Nīr kūṟum
Surah Saba, Verse 30
وَقَالَ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ لَن نُّؤۡمِنَ بِهَٰذَا ٱلۡقُرۡءَانِ وَلَا بِٱلَّذِي بَيۡنَ يَدَيۡهِۗ وَلَوۡ تَرَىٰٓ إِذِ ٱلظَّـٰلِمُونَ مَوۡقُوفُونَ عِندَ رَبِّهِمۡ يَرۡجِعُ بَعۡضُهُمۡ إِلَىٰ بَعۡضٍ ٱلۡقَوۡلَ يَقُولُ ٱلَّذِينَ ٱسۡتُضۡعِفُواْ لِلَّذِينَ ٱسۡتَكۡبَرُواْ لَوۡلَآ أَنتُمۡ لَكُنَّا مُؤۡمِنِينَ
intak kur'āṉaiyum, itaṟku muṉṉuḷḷataiyum niccayamāka nāṅkaḷ nampamāṭṭōm" eṉṟu kāḥpirāṉavarkaḷ kūṟukiṟārkaḷ inta aniyāyak kārarkaḷ taṅkaḷ iṟaivaṉiṭam niṟuttappaṭum pōtu nīr pārppīrāṉāl avarkaḷil cilar cilar mītu pēccait tiruppi palahīṉarkaḷākak karutappaṭṭavarkaḷ perumaiyait tēṭik koṇṭiruntōrai nōkki, "nīṅkaḷ illātiruppiṉ, niccayamāka nāṅkaḷ muḥmiṉkaḷākiyiruppōm" eṉṟu kūṟuvārkaḷ
Surah Saba, Verse 31
قَالَ ٱلَّذِينَ ٱسۡتَكۡبَرُواْ لِلَّذِينَ ٱسۡتُضۡعِفُوٓاْ أَنَحۡنُ صَدَدۡنَٰكُمۡ عَنِ ٱلۡهُدَىٰ بَعۡدَ إِذۡ جَآءَكُمۖ بَلۡ كُنتُم مُّجۡرِمِينَ
Perumai tēṭik koṇṭiruntavarkaḷ, palahīṉarkaḷākak karutappaṭṭavarkaḷiṭam, "uṅkaḷiṭam nērvaḻi vantapiṉ, atai viṭṭum uṅkaḷai nāṅkaḷā taṭuttōm? Alla! Nīṅkaḷ tām (nērvaḻi ēṟkāta) kuṟṟāvaḷikaḷāka iruntīrkaḷ" eṉṟu kūṟuvārkaḷ
Surah Saba, Verse 32
وَقَالَ ٱلَّذِينَ ٱسۡتُضۡعِفُواْ لِلَّذِينَ ٱسۡتَكۡبَرُواْ بَلۡ مَكۡرُ ٱلَّيۡلِ وَٱلنَّهَارِ إِذۡ تَأۡمُرُونَنَآ أَن نَّكۡفُرَ بِٱللَّهِ وَنَجۡعَلَ لَهُۥٓ أَندَادٗاۚ وَأَسَرُّواْ ٱلنَّدَامَةَ لَمَّا رَأَوُاْ ٱلۡعَذَابَۚ وَجَعَلۡنَا ٱلۡأَغۡلَٰلَ فِيٓ أَعۡنَاقِ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْۖ هَلۡ يُجۡزَوۡنَ إِلَّا مَا كَانُواْ يَعۡمَلُونَ
ataṟku palahīṉarkaḷākak karutap paṭṭavarkaḷ perumai tēṭik koṇṭavarkaḷiṭam, "appaṭiyalla! Nīṅkaḷ tām iravum pakalum cūḻcci ceytu, nāṅkaḷ allāhvai nirākarittu viṭṭu, avaṉukku iṇaivaikkumāṟu ēviṉīrkaḷ" eṉṟu kūṟuvārkaḷ. Mēlum, avarkaḷ vētaṉaiyaip pārkkum pōtu intak kaicētattai (oruvarukkoruvar) maṟaippārkaḷ; iṉṉum nirārittavarkaḷuṭaiya kaḻuttukaḷil nām vilaṅkiṭṭuviṭuvōm; avarkaḷ ceytu koṇṭirunta (tī) viṉaikaḷukkaṉṟi kūli koṭukkappaṭuvārkaḷā
Surah Saba, Verse 33
وَمَآ أَرۡسَلۡنَا فِي قَرۡيَةٖ مِّن نَّذِيرٍ إِلَّا قَالَ مُتۡرَفُوهَآ إِنَّا بِمَآ أُرۡسِلۡتُم بِهِۦ كَٰفِرُونَ
aṉṟiyum accamūṭṭi eccirippōrai nām (enta) ōr ūrukku aṉuppiya pōtum, aṅkirunta celvantarkaḷ; "niccayamāka nāṅkaḷ nīṅkaḷ etaik koṇṭu aṉuppappaṭṭirukkiṉṟīrkaḷō, atai nirarikkiṉṟōm" eṉṟu kūṟāmal irukkavillai
Surah Saba, Verse 34
وَقَالُواْ نَحۡنُ أَكۡثَرُ أَمۡوَٰلٗا وَأَوۡلَٰدٗا وَمَا نَحۡنُ بِمُعَذَّبِينَ
iṉṉum; "nāṅkaḷ celvaṅkaḷālum makkaḷālum mikuntavarkaḷ, ākavē (ittaku celvaṅkaḷaip peṟṟirukkum) nāṅkaḷ vētaṉai ceyyappaṭupavarkaḷ allar" eṉṟum kūṟukiṟārkaḷ
Surah Saba, Verse 35
قُلۡ إِنَّ رَبِّي يَبۡسُطُ ٱلرِّزۡقَ لِمَن يَشَآءُ وَيَقۡدِرُ وَلَٰكِنَّ أَكۡثَرَ ٱلنَّاسِ لَا يَعۡلَمُونَ
niccayamāka eṉṉuṭaiya iṟaivaṉ tāṉ nāṭiyavarkaḷukku, celvattai vicālappaṭuttuvāṉ; iṉṉum, (atai, tāṉ nāṭiyavarkaḷukku curukkiyum viṭukiṟāṉ - eṉiṉum maṉitaril perumpālōr (itai) aṟiya māṭṭārkaḷ" eṉṟu (napiyē!) Nīr kūṟum
Surah Saba, Verse 36
وَمَآ أَمۡوَٰلُكُمۡ وَلَآ أَوۡلَٰدُكُم بِٱلَّتِي تُقَرِّبُكُمۡ عِندَنَا زُلۡفَىٰٓ إِلَّا مَنۡ ءَامَنَ وَعَمِلَ صَٰلِحٗا فَأُوْلَـٰٓئِكَ لَهُمۡ جَزَآءُ ٱلضِّعۡفِ بِمَا عَمِلُواْ وَهُمۡ فِي ٱلۡغُرُفَٰتِ ءَامِنُونَ
Iṉṉum uṅkaḷuṭaiya celvaṅkaḷō, uṅkaḷuṭaiya makkaḷō (uṅkaḷukkut takuti koṭuttu) uṅkaḷai nam'maḷavil neruṅki vaikka kūṭiyavarkaḷ allar. Āṉāl evar īmāṉ koṇṭu, sālihāṉa (nalla) amal ceykiṉṟārō attakaiyōrkku, avarkaḷ ceytataṟku iraṭṭippu naṟkūli uṇṭu; mēlum avarkaḷ (cuvaṉapatiyiṉ) uṉṉatamāṉa māḷikaikaḷil nim'matiyuṭaṉ iruppārkaḷ
Surah Saba, Verse 37
وَٱلَّذِينَ يَسۡعَوۡنَ فِيٓ ءَايَٰتِنَا مُعَٰجِزِينَ أُوْلَـٰٓئِكَ فِي ٱلۡعَذَابِ مُحۡضَرُونَ
aṉṟiyum, evarkaḷ nam'muṭaiya vacaṉaṅkaḷilē tōlviyai uṇṭākka muyalkiṟārkaḷō, avarkaḷ vētaṉaiyil koṇṭu varappaṭuvārkaḷ
Surah Saba, Verse 38
قُلۡ إِنَّ رَبِّي يَبۡسُطُ ٱلرِّزۡقَ لِمَن يَشَآءُ مِنۡ عِبَادِهِۦ وَيَقۡدِرُ لَهُۥۚ وَمَآ أَنفَقۡتُم مِّن شَيۡءٖ فَهُوَ يُخۡلِفُهُۥۖ وَهُوَ خَيۡرُ ٱلرَّـٰزِقِينَ
niccayamāka eṉ iṟaivaṉ taṉ aṭiyārkaḷil yārukku nāṭukiṟāṉō, avarukku celvattai vicālappaṭuttuvāṉ; iṉṉum tāṉ nāṭiyōrukku curukkiyum viṭukiṟāṉ; ākavē nīṅkaḷ entap poruḷai (allāhviṉ pātaiyil) celavu ceyta pōtilum, avaṉ ataṟkup piratipalaṉ aḷikkiṟāṉ; mēlum, avaṉ koṭaiyāḷikaḷ aṉaivarilum mikavum mēlāṉavaṉ" eṉṟu (napiyē!) Nīr kūṟum
Surah Saba, Verse 39
وَيَوۡمَ يَحۡشُرُهُمۡ جَمِيعٗا ثُمَّ يَقُولُ لِلۡمَلَـٰٓئِكَةِ أَهَـٰٓؤُلَآءِ إِيَّاكُمۡ كَانُواْ يَعۡبُدُونَ
(malakkukaḷai vaṇaṅki vanta) avarkaḷ aṉaivaraiyum oṉṟu kūṭṭum annāḷil, avaṉ malakkukaḷiṭam"ivarkaḷtāṉā uṅkaḷai vaṇaṅkikkoṇṭu iruntārkaḷ" eṉṟu (allāh) kēṭpāṉ
Surah Saba, Verse 40
قَالُواْ سُبۡحَٰنَكَ أَنتَ وَلِيُّنَا مِن دُونِهِمۖ بَلۡ كَانُواْ يَعۡبُدُونَ ٱلۡجِنَّۖ أَكۡثَرُهُم بِهِم مُّؤۡمِنُونَ
(itaṟku malakkukaḷ;)"nī mikat tūymaiyāṉavaṉ; nīyē eṅakaḷ pātukāvalaṉ; ivarkaḷ allar; eṉiṉum ivarkaḷ jiṉkaḷai vaṇaṅkik koṇṭiruntārkaḷ - ivarkaḷil perumpālōr avar (jiṉ)kaḷ mēl nampikkai koṇṭiruntārkaḷ" eṉṟu kūṟuvārkaḷ
Surah Saba, Verse 41
فَٱلۡيَوۡمَ لَا يَمۡلِكُ بَعۡضُكُمۡ لِبَعۡضٖ نَّفۡعٗا وَلَا ضَرّٗا وَنَقُولُ لِلَّذِينَ ظَلَمُواْ ذُوقُواْ عَذَابَ ٱلنَّارِ ٱلَّتِي كُنتُم بِهَا تُكَذِّبُونَ
iṉṟaiya tiṉam, uṅkaḷil cilar (uṅkaḷil maṟṟum) cilarukku naṉmaiyō, tīmaiyō ceyyac caktiyaṟṟavarkaḷāvīr; nīṅkaḷ etaip poyppaṭuttik koṇṭiruntīrkaḷō an(naraka) neruppiṉ vētaṉaiyaic cuvaittup pāruṅkaḷ eṉṟum aṟiyāyam ceytārkaḷē avarkaḷiṭam" nām kūṟuvōm
Surah Saba, Verse 42
وَإِذَا تُتۡلَىٰ عَلَيۡهِمۡ ءَايَٰتُنَا بَيِّنَٰتٖ قَالُواْ مَا هَٰذَآ إِلَّا رَجُلٞ يُرِيدُ أَن يَصُدَّكُمۡ عَمَّا كَانَ يَعۡبُدُ ءَابَآؤُكُمۡ وَقَالُواْ مَا هَٰذَآ إِلَّآ إِفۡكٞ مُّفۡتَرٗىۚ وَقَالَ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ لِلۡحَقِّ لَمَّا جَآءَهُمۡ إِنۡ هَٰذَآ إِلَّا سِحۡرٞ مُّبِينٞ
Nam'muṭaiya teḷivāṉa vacaṉaṅkaḷ avarkaḷukku ōtik kāṇpikkappaṭṭāl, avarkaḷ; "ivar (oru cātāraṇa) maṉitarē aṉṟi vēṟillai uṅkaḷ mūtātaiyavarkaḷ vaṇaṅkik koṇṭiruntavaṟṟai viṭṭum uṅkaḷait taṭuttu viṭavē ivar virumpukiṟār" eṉṟu kūṟukiṟārkaḷ; iṉṉum avarkaḷ"itu iṭṭuk kaṭṭappaṭṭa poyyēyaṉṟi vēṟillai" eṉṟum kūṟukiṉṟaṉar. Mēlum, al hakku (cattiyam; tiruk kur'āṉ) avarkaḷiṭattil vantapōtu, "itu veḷippaṭaiyāṉa cūṉiyamēyaṉṟi vēṟillai" eṉṟum nirākarippavarkaḷ kūṟukiṟārkaḷ
Surah Saba, Verse 43
وَمَآ ءَاتَيۡنَٰهُم مِّن كُتُبٖ يَدۡرُسُونَهَاۖ وَمَآ أَرۡسَلۡنَآ إِلَيۡهِمۡ قَبۡلَكَ مِن نَّذِيرٖ
eṉiṉum (itaṟku muṉ) nām ivarkaḷukku ivarkaḷ ōtakkūṭiya vētaṅkaḷ etaiyum koṭukkavillai umakku muṉṉar, nām ivarkaḷiṭam accamūṭṭi ceypavaraiyum aṉuppavillai
Surah Saba, Verse 44
وَكَذَّبَ ٱلَّذِينَ مِن قَبۡلِهِمۡ وَمَا بَلَغُواْ مِعۡشَارَ مَآ ءَاتَيۡنَٰهُمۡ فَكَذَّبُواْ رُسُلِيۖ فَكَيۡفَ كَانَ نَكِيرِ
mēlum ivarkaḷukku muṉṉirunta (ēṉaiya camūkatta)varkaḷum (ivvāṟē) poyppikka muṟpaṭṭaṉar, aṉṟiyum avarkaḷukkuk koṭuttatil pattil oṉṟaik kūṭa ivarkaḷ aṭaiyavillai ākavē avarkaḷ eṉ tūtarkaḷaip poyppikka muṟpaṭṭārkaḷ; anta nirākarippu (kaṭiṉa vētaṉaiyaik koṇṭu varuvatāka) evvāṟu iruntatu (eṉpatai ivarkaḷ niṉaivu kūraṭṭum)
Surah Saba, Verse 45
۞قُلۡ إِنَّمَآ أَعِظُكُم بِوَٰحِدَةٍۖ أَن تَقُومُواْ لِلَّهِ مَثۡنَىٰ وَفُرَٰدَىٰ ثُمَّ تَتَفَكَّرُواْۚ مَا بِصَاحِبِكُم مِّن جِنَّةٍۚ إِنۡ هُوَ إِلَّا نَذِيرٞ لَّكُم بَيۡنَ يَدَيۡ عَذَابٖ شَدِيدٖ
nāṉ uṅkaḷukku upatēcippatu orē oru viṣayattaip paṟṟittāṉ; nīṅkaḷ iraṇṭiraṇṭu pērkaḷākavō, taṉittaṉiyākavō allāhvukkāka eḻuntamarntu piṉṉar cintittup pāruṅkaḷ" eṉṟu (napiyē!) Nīr kūṟum; uṅkaḷ naṇparukku paittiyam etuvumillai uṅkaḷukku kaṭiṉamāṉa vētaṉai varavataṟku muṉṉar accamūṭṭi eccarikkai ceypavarallāmal avar vēṟillai
Surah Saba, Verse 46
قُلۡ مَا سَأَلۡتُكُم مِّنۡ أَجۡرٖ فَهُوَ لَكُمۡۖ إِنۡ أَجۡرِيَ إِلَّا عَلَى ٱللَّهِۖ وَهُوَ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ شَهِيدٞ
kūṟuvīrāka"nāṉ uṅkaḷiṭamiruntu yātoru kūliyaiyum kēṭkavillai atu uṅkaḷukkē irukkaṭṭum; eṉṉuṭaiya kūli allāhviṭamēyaṉṟi (uṅkaḷiṭam) illai -avaṉ ellāp poruṭkaḷ mītum cāṭkiyāka irukkiṉṟāṉ
Surah Saba, Verse 47
قُلۡ إِنَّ رَبِّي يَقۡذِفُ بِٱلۡحَقِّ عَلَّـٰمُ ٱلۡغُيُوبِ
Kūṟuvīrāka"eṉṉuṭaiya iṟaivaṉ niccayamāka(p poymaiyai aḻittu) cattiyattai mēlēṟṟukiṟāṉ; maṟaivāṉavaṟṟaiyellām avaṉ naṉkaṟintavaṉ
Surah Saba, Verse 48
قُلۡ جَآءَ ٱلۡحَقُّ وَمَا يُبۡدِئُ ٱلۡبَٰطِلُ وَمَا يُعِيدُ
kūṟuvīrāka"cattiyam vantu viṭṭatu - aṉṟiyum poy etaiyum putitākac ceyvatumillai iṉicceyyap pōvatumillai
Surah Saba, Verse 49
قُلۡ إِن ضَلَلۡتُ فَإِنَّمَآ أَضِلُّ عَلَىٰ نَفۡسِيۖ وَإِنِ ٱهۡتَدَيۡتُ فَبِمَا يُوحِيٓ إِلَيَّ رَبِّيٓۚ إِنَّهُۥ سَمِيعٞ قَرِيبٞ
kūṟuvīrāka"nāṉ vaḻikeṭuvēṉāyiṉ; vaḻikēṭu eṉakkē naṣṭamākum; nāṉ nērvaḻiyil celvēṉāyiṉ (atu) eṉṉuṭaiya iṟaivaṉ eṉakku'vahī' mūlamāka aṟivittataik koṇṭēyākum; niccamayāka avaṉ (mikac) ceviyēṟpavaṉ. (Mika) neruṅkiyiruppavaṉ
Surah Saba, Verse 50
وَلَوۡ تَرَىٰٓ إِذۡ فَزِعُواْ فَلَا فَوۡتَ وَأُخِذُواْ مِن مَّكَانٖ قَرِيبٖ
iṉṉum (kāḥpirkaḷ maṟumaiyil) payattāl naṭuṅkuvatai nir kāṇpīrāyiṉ; avarkaḷukkut tappiyōṭa vaḻiyumirātu iṉṉum camīpamāṉa iṭattiliruntē avarkaḷ piṭipaṭuvārkaḷ
Surah Saba, Verse 51
وَقَالُوٓاْ ءَامَنَّا بِهِۦ وَأَنَّىٰ لَهُمُ ٱلتَّنَاوُشُ مِن مَّكَانِۭ بَعِيدٖ
mēlum avarkaḷ kūṟuvārkaḷ; "nāṅkaḷ (ippōtu cattiyattiṉ mītu) īmāṉ koḷkiṟōm" eṉṟu; āṉāl (amal ceyyavēṇṭiya iṭattai viṭṭum) veku tūrattiliruntu koṇṭu avarkaḷ evvāṟu (īmāṉai eḷitil) aṭaiya muṭiyum
Surah Saba, Verse 52
وَقَدۡ كَفَرُواْ بِهِۦ مِن قَبۡلُۖ وَيَقۡذِفُونَ بِٱلۡغَيۡبِ مِن مَّكَانِۭ بَعِيدٖ
āṉāl, itaṟku muṉṉar avarkaḷ cattiyattai nirākarittuk koṇṭum, maṟaivāy uḷḷavaippaṟṟi veku tūrattiliruntavāṟu (veṟṟu yūkaṅkaḷai) eṟintu koṇṭumiruntārkaḷ
Surah Saba, Verse 53
وَحِيلَ بَيۡنَهُمۡ وَبَيۡنَ مَا يَشۡتَهُونَ كَمَا فُعِلَ بِأَشۡيَاعِهِم مِّن قَبۡلُۚ إِنَّهُمۡ كَانُواْ فِي شَكّٖ مُّرِيبِۭ
mēlum, avarkaḷuṭaiya kūṭṭattārukku muṉṉar ceyyappaṭṭatu pōl avarkaḷukkum avarkaḷ iccittu vantavaṟṟukkum iṭaiyē tirai pōṭappaṭum; niccayamāka avarkaḷ āḻnta cantēkattilēyē iruntārkaḷ
Surah Saba, Verse 54