Surah Fatir - Tamil Translation by Jan Turst Foundation
ٱلۡحَمۡدُ لِلَّهِ فَاطِرِ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِ جَاعِلِ ٱلۡمَلَـٰٓئِكَةِ رُسُلًا أُوْلِيٓ أَجۡنِحَةٖ مَّثۡنَىٰ وَثُلَٰثَ وَرُبَٰعَۚ يَزِيدُ فِي ٱلۡخَلۡقِ مَا يَشَآءُۚ إِنَّ ٱللَّهَ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ قَدِيرٞ
al'hamtu lillāh - ellāp pukaḻ allāhvukkē vāṉaṅkaḷaiyum, pūmiyaiyum paṭaittavaṉ; iraṇṭiraṇṭum, mum'mūṉṟum, naṉṉāṉkum iṟakkai uḷḷavarkaḷāka malakkukaḷait taṉ tūtai eṭuttuc celpōrāka ākkiṉāṉ; tāṉ nāṭiyataip paṭaippilē mikutappaṭuttuvāṉ; niccayamāka allāh aṉaittup poruḷkaḷiṉ mītum pērāṟṟaluṭaiyavaṉ
Surah Fatir, Verse 1
مَّا يَفۡتَحِ ٱللَّهُ لِلنَّاسِ مِن رَّحۡمَةٖ فَلَا مُمۡسِكَ لَهَاۖ وَمَا يُمۡسِكۡ فَلَا مُرۡسِلَ لَهُۥ مِنۢ بَعۡدِهِۦۚ وَهُوَ ٱلۡعَزِيزُ ٱلۡحَكِيمُ
Maṉitarkaḷukku allāh taṉ rahamattil (aruḷ koṭaiyil) iruntu oṉṟait tiṟappāṉāyiṉ atait taṭuppār evarumillai, aṉṟiyum avaṉ etait taṭuttu viṭukiṟāṉō, ataṉ piṉ, ataṉai aṉuppak kūṭiyavarum evarum illai mēlum avaṉ yāvaraiyum mikaittavaṉ; ñāṉam mikkavaṉ
Surah Fatir, Verse 2
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلنَّاسُ ٱذۡكُرُواْ نِعۡمَتَ ٱللَّهِ عَلَيۡكُمۡۚ هَلۡ مِنۡ خَٰلِقٍ غَيۡرُ ٱللَّهِ يَرۡزُقُكُم مِّنَ ٱلسَّمَآءِ وَٱلۡأَرۡضِۚ لَآ إِلَٰهَ إِلَّا هُوَۖ فَأَنَّىٰ تُؤۡفَكُونَ
maṉitarkaḷē! Uṅkaḷ mītu allāh vaḻaṅkiyuḷḷa pākkiyaṅkaḷaic cintittup pāruṅkaḷ; vāṉattilum, pūmiyilumiruntu uṅkaḷukku uṇavaḷippavaṉ, allāhvai aṉṟi (vēṟu) paṭaippāḷaṉ irukkiṉṟāṉā? Avaṉaiyaṉṟi vēṟu nāyaṉ illai avvāṟirukka, (ivvuṇmaiyai viṭṭum) nīṅkaḷ evvāṟu tiruppappaṭukiṟīrkaḷ
Surah Fatir, Verse 3
وَإِن يُكَذِّبُوكَ فَقَدۡ كُذِّبَتۡ رُسُلٞ مِّن قَبۡلِكَۚ وَإِلَى ٱللَّهِ تُرۡجَعُ ٱلۡأُمُورُ
iṉṉum, (napiyē!) Avarkaḷ uṅkaḷaip poyppippārkaḷāṉāl (varuntātīr), ivvāṟē umakku muṉ vanta tūtarkaḷaiyum tiṭṭamāka poyppittaṉar - allāhviṭamē ellāk kāriyaṅkaḷum mīṭṭappaṭum
Surah Fatir, Verse 4
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلنَّاسُ إِنَّ وَعۡدَ ٱللَّهِ حَقّٞۖ فَلَا تَغُرَّنَّكُمُ ٱلۡحَيَوٰةُ ٱلدُّنۡيَا وَلَا يَغُرَّنَّكُم بِٱللَّهِ ٱلۡغَرُورُ
maṉitarkaḷē! Niccayamāka allāhviṉ vākkuṟuti uṇmaiyāṉatākum; ākavē, ivvulaka vāḻkkai uṅkaḷai oru pōtum ēmāṟṟiviṭa vēṇṭām; iṉṉum (ṣaittāṉākiya) ēmāṟṟupavaṉ uṅkaḷai allāhvai viṭṭum ēmāṟṟi viṭa vēṇṭām
Surah Fatir, Verse 5
إِنَّ ٱلشَّيۡطَٰنَ لَكُمۡ عَدُوّٞ فَٱتَّخِذُوهُ عَدُوًّاۚ إِنَّمَا يَدۡعُواْ حِزۡبَهُۥ لِيَكُونُواْ مِنۡ أَصۡحَٰبِ ٱلسَّعِيرِ
niccayamāka ṣaittāṉ uṅkaḷukkup pakaivaṉāka irukkiṉṟāṉ; ākavē nīṅkaḷum avaṉaip pakaivaṉākavē eṭuttuk koḷḷuṅkaḷ; avaṉ (taṉṉaip piṉpaṟṟum) taṉ kūṭṭattārai aḻaippatellām avarkaḷ koḻuntu viṭṭeriyum (naraka) neruppukku uriyavarkaḷāy iruppataṟkāvē tāṉ
Surah Fatir, Verse 6
ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ لَهُمۡ عَذَابٞ شَدِيدٞۖ وَٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ لَهُم مَّغۡفِرَةٞ وَأَجۡرٞ كَبِيرٌ
evarkaḷ (cattiyattai) nirākarikkiṟārkaḷō, avarkaḷukkuk kaṭiṉamāṉa vētaṉaiyuṇṭu; āṉāl evarkaḷ īmāṉ koṇṭu sārihāṉa (nalla) amalkaḷai ceykiṟārkaḷō avarkaḷukku maṉṉippum, mikap perum naṟkūliyumuṇṭu
Surah Fatir, Verse 7
أَفَمَن زُيِّنَ لَهُۥ سُوٓءُ عَمَلِهِۦ فَرَءَاهُ حَسَنٗاۖ فَإِنَّ ٱللَّهَ يُضِلُّ مَن يَشَآءُ وَيَهۡدِي مَن يَشَآءُۖ فَلَا تَذۡهَبۡ نَفۡسُكَ عَلَيۡهِمۡ حَسَرَٰتٍۚ إِنَّ ٱللَّهَ عَلِيمُۢ بِمَا يَصۡنَعُونَ
Evaṉukku avaṉuṭaiya ceyaliṉ keṭutiyum aḻakākak kāṇpikkappaṭṭu, avaṉum atai'aḻakākak kāṇkiṟāṉō, avaṉ (nērvaḻi peṟṟavaṉaip pōlāvāṉā?) Aṉṟiyum, niccayamāka allāh tāṉ nāṭiyavarai vaḻitavaṟac ceykiṟāṉ;. Mēlum tāṉ nāṭiyavarai nērvaḻiyil cērkkiṟāṉ; ākavē, avarkaḷukkāka um'muṭaiya uyir pōkum aḷavukku nīr vicārappaṭa vēṇṭām, niccayamāka, allāh avarkaḷ ceyvatai naṉkaṟipavaṉ
Surah Fatir, Verse 8
وَٱللَّهُ ٱلَّذِيٓ أَرۡسَلَ ٱلرِّيَٰحَ فَتُثِيرُ سَحَابٗا فَسُقۡنَٰهُ إِلَىٰ بَلَدٖ مَّيِّتٖ فَأَحۡيَيۡنَا بِهِ ٱلۡأَرۡضَ بَعۡدَ مَوۡتِهَاۚ كَذَٰلِكَ ٱلنُّشُورُ
mēlum allāhtāṉ kāṟṟukaḷai aṉuppukiṟāṉ; avai mēkaṅkaḷai(k kiḷappi) ōṭṭukiṉṟaṉa - piṉṉar avaṟṟai (varaṇṭu) iṟantukiṭakkum nilattiṉ mītu celuttukiṟōm. (Maḻai peyyac ceytu) ataik koṇṭu nilattai atu (varaṇṭu) iṟantu pōṉapiṉ uyirppikkiṉṟōm. (Iṟantu pōṉavar maṟumaiyil) uyirpeṟṟu eḻuvatum ivvāṟē irukkiṟatu
Surah Fatir, Verse 9
مَن كَانَ يُرِيدُ ٱلۡعِزَّةَ فَلِلَّهِ ٱلۡعِزَّةُ جَمِيعًاۚ إِلَيۡهِ يَصۡعَدُ ٱلۡكَلِمُ ٱلطَّيِّبُ وَٱلۡعَمَلُ ٱلصَّـٰلِحُ يَرۡفَعُهُۥۚ وَٱلَّذِينَ يَمۡكُرُونَ ٱلسَّيِّـَٔاتِ لَهُمۡ عَذَابٞ شَدِيدٞۖ وَمَكۡرُ أُوْلَـٰٓئِكَ هُوَ يَبُورُ
evaṉ islāttai - kaṇṇiyattai nāṭukiṟāṉō, avaṉ, ellāk kaṇṇiyamum allāhvukkē uriyatākum (eṉpatai aṟintu koḷḷaṭṭum); tūymaiyāṉa vākkukaḷellām avaṉ pakkamē mēlēṟic celkiṉṟaṉa sālihāṉa (nalla) amalai ellām avaṉ uyarttukiṟāṉ; aṉṟiyum evarkaḷ tīmaikaḷaic ceyyaccati ceykiṟārkaḷō avarkaḷukkuk kaṭiṉamāṉa vētaṉaiyuṇṭu - iṉṉum ivarkaḷuṭaiya catittiṭṭam aḻintu pōkum
Surah Fatir, Verse 10
وَٱللَّهُ خَلَقَكُم مِّن تُرَابٖ ثُمَّ مِن نُّطۡفَةٖ ثُمَّ جَعَلَكُمۡ أَزۡوَٰجٗاۚ وَمَا تَحۡمِلُ مِنۡ أُنثَىٰ وَلَا تَضَعُ إِلَّا بِعِلۡمِهِۦۚ وَمَا يُعَمَّرُ مِن مُّعَمَّرٖ وَلَا يُنقَصُ مِنۡ عُمُرِهِۦٓ إِلَّا فِي كِتَٰبٍۚ إِنَّ ذَٰلِكَ عَلَى ٱللَّهِ يَسِيرٞ
aṉṟiyum allāhtāṉ uṅkaḷai (mutalil) maṇṇāl paṭaittāṉ; piṉṉar oru tuḷi intiriyattiliruntu - piṉ uṅkaḷai (āṇ, peṇ) jōṭiyāka avaṉ ākkiṉāṉ, avaṉ aṟiyāmal entap peṇṇum karppam tarippatumillai piracavippatumillai. Ivvāṟē oruvaruṭaiya vayatu atikamākkappaṭuvatum, avaruṭaiya vayatiliruntu kuṟaippatum (lavhul mahḥpūḷ eṉṉum) ēṭṭil illāmalillai niccayamāka itu allāhvukku eḷitāṉatēyākum
Surah Fatir, Verse 11
وَمَا يَسۡتَوِي ٱلۡبَحۡرَانِ هَٰذَا عَذۡبٞ فُرَاتٞ سَآئِغٞ شَرَابُهُۥ وَهَٰذَا مِلۡحٌ أُجَاجٞۖ وَمِن كُلّٖ تَأۡكُلُونَ لَحۡمٗا طَرِيّٗا وَتَسۡتَخۡرِجُونَ حِلۡيَةٗ تَلۡبَسُونَهَاۖ وَتَرَى ٱلۡفُلۡكَ فِيهِ مَوَاخِرَ لِتَبۡتَغُواْ مِن فَضۡلِهِۦ وَلَعَلَّكُمۡ تَشۡكُرُونَ
Iṉṉum iraṇṭu kaṭalkaḷ camamākā, oṉṟu mikavum iṉimaiyāka, (tākantīrāk) kuṭippataṟkuc cuvaiyāka irukkiṟatu maṟṟoṉṟu uvarppāka, kacappāka irukkiṟatu. Eṉiṉum ivai ovvoṉṟiliruntum nīṅkaḷ cuvaiyāṉa (mīṉ) māmicattai uṇṇukiṟīrkaḷ. Iṉṉum, (muttu, pavaḷam pōṉṟa) āparaṇamāka nīṅkaḷ aṇivataiyum eṭuttuk koḷkiṟīrkaḷ; mēlum (allāhviṉ) aruḷai nīṅkaḷ tēṭikkoḷvataṟkāka (nīṅkaḷ pirayāṇam ceyyum pōtu) kappalkaḷ nīraippiḷantu celvataiyum nīṅkaḷ kāṇkiṟīrkaḷ - itaṟku nīṅkaḷ naṉṟi celuttuvīrkaḷāka
Surah Fatir, Verse 12
يُولِجُ ٱلَّيۡلَ فِي ٱلنَّهَارِ وَيُولِجُ ٱلنَّهَارَ فِي ٱلَّيۡلِ وَسَخَّرَ ٱلشَّمۡسَ وَٱلۡقَمَرَۖ كُلّٞ يَجۡرِي لِأَجَلٖ مُّسَمّٗىۚ ذَٰلِكُمُ ٱللَّهُ رَبُّكُمۡ لَهُ ٱلۡمُلۡكُۚ وَٱلَّذِينَ تَدۡعُونَ مِن دُونِهِۦ مَا يَمۡلِكُونَ مِن قِطۡمِيرٍ
avaṉē iravaip pakalil pukuttukiṟāṉ; pakalai iravil pukuttukiṟāṉ, cūriyaṉaiyum cantiraṉaiyum taṉ atikārattiṟkuḷ vaittirukkiṉṟāṉ; ivai aṉaittum kuṟippiṭṭa kālattiṭṭappaṭiyē naṭantu varukiṉṟaṉa avaṉē uṅkaḷuṭaiya iṟaivaṉākiya allāh; aracāṭcikayellām avaṉukkuriyatē, avaṉaiyaṉṟi nīṅkaḷ evarkaḷai pirārtti(ttu aḻai)kkiṉṟīrkaḷō, avarkaḷukku aṇuvaḷavu atikāramum illai
Surah Fatir, Verse 13
إِن تَدۡعُوهُمۡ لَا يَسۡمَعُواْ دُعَآءَكُمۡ وَلَوۡ سَمِعُواْ مَا ٱسۡتَجَابُواْ لَكُمۡۖ وَيَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِ يَكۡفُرُونَ بِشِرۡكِكُمۡۚ وَلَا يُنَبِّئُكَ مِثۡلُ خَبِيرٖ
nīṅkaḷ avarkaḷaip pirārtti(ttu aḻai)ttālum, avarkaḷ uṅkaḷ pirārttaṉaiyai (aḻaippai)c ceviyōṟkār; ceviyēṟṟālum kūṭa uṅkaḷukku patil aḷikkamāṭṭārkaḷ; kiyāma nāḷil nīṅkaḷ iṇaivaittataiyum avarkaḷ nirākarittu viṭuvārkaḷ; yāvaṟṟaiyum naṉku aṟipavaṉaip pōṉṟu (avarkaḷ) evarumē uṅkaḷukku aṟivikka māṭṭārkaḷ
Surah Fatir, Verse 14
۞يَـٰٓأَيُّهَا ٱلنَّاسُ أَنتُمُ ٱلۡفُقَرَآءُ إِلَى ٱللَّهِۖ وَٱللَّهُ هُوَ ٱلۡغَنِيُّ ٱلۡحَمِيدُ
maṉitarkaḷē! Allāhviṉ utavi (eppoḻutum) tēvaippaṭṭavarkaḷāka iruppavarkaḷ nīṅkaḷ; āṉāl allāh evariṭamum tēvaippaṭātavaṉ; pukaḻukkuriyavaṉ
Surah Fatir, Verse 15
إِن يَشَأۡ يُذۡهِبۡكُمۡ وَيَأۡتِ بِخَلۡقٖ جَدِيدٖ
avaṉ nāṭiṉāl, uṅkaḷaip pōkkiviṭṭu, (vēṟoru) putiyapaṭaippaik koṇṭu varuvāṉ
Surah Fatir, Verse 16
وَمَا ذَٰلِكَ عَلَى ٱللَّهِ بِعَزِيزٖ
itu allāhvukkuk kaṭiṉamāṉatumalla
Surah Fatir, Verse 17
وَلَا تَزِرُ وَازِرَةٞ وِزۡرَ أُخۡرَىٰۚ وَإِن تَدۡعُ مُثۡقَلَةٌ إِلَىٰ حِمۡلِهَا لَا يُحۡمَلۡ مِنۡهُ شَيۡءٞ وَلَوۡ كَانَ ذَا قُرۡبَىٰٓۗ إِنَّمَا تُنذِرُ ٱلَّذِينَ يَخۡشَوۡنَ رَبَّهُم بِٱلۡغَيۡبِ وَأَقَامُواْ ٱلصَّلَوٰةَۚ وَمَن تَزَكَّىٰ فَإِنَّمَا يَتَزَكَّىٰ لِنَفۡسِهِۦۚ وَإِلَى ٱللَّهِ ٱلۡمَصِيرُ
(Maṟumai nāḷil taṉ) cumaiyaik cumakkum oruvaṉ, vēṟoruvaṉuṭaiya cumaiyaic cumakka māṭṭāṉ; aṉṟiyum paḷuvāṉa cumaiyaic cumappavaṉ, atil (ciṟitēṉum) cumantu koḷḷumpaṭi (vēṟoruvaṉai) aṭaittālum, avaṉ contakkāraṉāka iruntapōtilum - atil ciṟitaḷavu kūṭa avvāṟu cumantu koḷḷappaṭātu evar maṟaivilum taṅkaḷ iṟaivaṉai añci toḻukaiyaiyum nilaināṭṭi varukiṉṟārkaḷō avarkaḷaiyē nīr eccarikkai ceyvīr. Evar paricuttamāyirukkiṟārō avar, tam naṉmaikkākavē paricuttamāka irukkiṉṟār; allāhviṭamē yāvum mīṇṭu cellavēṇṭiyuḷḷatu
Surah Fatir, Verse 18
وَمَا يَسۡتَوِي ٱلۡأَعۡمَىٰ وَٱلۡبَصِيرُ
kuruṭaṉum, pārvaiyuṭaiyavaṉum camamāka māṭṭārkaḷ
Surah Fatir, Verse 19
وَلَا ٱلظُّلُمَٰتُ وَلَا ٱلنُّورُ
(avvāṟē) iruḷam oḷiyum (camamākā)
Surah Fatir, Verse 20
وَلَا ٱلظِّلُّ وَلَا ٱلۡحَرُورُ
(avvāṟē) niḻalum veyilum (camamākā)
Surah Fatir, Verse 21
وَمَا يَسۡتَوِي ٱلۡأَحۡيَآءُ وَلَا ٱلۡأَمۡوَٰتُۚ إِنَّ ٱللَّهَ يُسۡمِعُ مَن يَشَآءُۖ وَمَآ أَنتَ بِمُسۡمِعٖ مَّن فِي ٱلۡقُبُورِ
aṉṟiyum, uyiruḷḷavarkaḷum, iṟantavarkaḷum camamāka māṭṭārkaḷ. Niccayamāka allāhtāṉ nāṭiyavarkaḷaic ceviyēṟkumpaṭi ceykiṟāṉ, kaprukaḷil uḷḷavarkaḷaik kēṭkumpaṭic ceypavarāka nīr illai
Surah Fatir, Verse 22
إِنۡ أَنتَ إِلَّا نَذِيرٌ
nīr accamūṭṭi eccarippavarēyaṉṟi vēṟu allar
Surah Fatir, Verse 23
إِنَّآ أَرۡسَلۡنَٰكَ بِٱلۡحَقِّ بَشِيرٗا وَنَذِيرٗاۚ وَإِن مِّنۡ أُمَّةٍ إِلَّا خَلَا فِيهَا نَذِيرٞ
niccayamāka nām um'mai uṇmaiyaik koṇṭu, naṉmārāyaṅ kūṟupavarākavum, accamūṭṭi eccarippavarākavumē aṉuppiyuḷḷōm; accamūṭṭi eccarikkai ceypavar varāta enta camutāyattavarum (pūmiyil) illai
Surah Fatir, Verse 24
وَإِن يُكَذِّبُوكَ فَقَدۡ كَذَّبَ ٱلَّذِينَ مِن قَبۡلِهِمۡ جَآءَتۡهُمۡ رُسُلُهُم بِٱلۡبَيِّنَٰتِ وَبِٱلزُّبُرِ وَبِٱلۡكِتَٰبِ ٱلۡمُنِيرِ
iṉṉum avarkaḷ um'maip poypittārkaḷāṉāl (vicaṉappaṭātīr), ivarkaḷukku muṉṉiruntavarkaḷum ivvāṟē tiṭṭamākap poyppittaṉar. Avarkaḷuṭaiya tūtarkaḷ, avarkaḷiṭam teḷivāṉa attāṭcikaḷuṭaṉum, ākamaṅkaḷuṭaṉum, oḷivīcam vētattuṭaṉum vantiruntārkḷa
Surah Fatir, Verse 25
ثُمَّ أَخَذۡتُ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْۖ فَكَيۡفَ كَانَ نَكِيرِ
piṉṉar, nirākaritta avarkaḷai nāṉ piṭittuk koṇṭēṉ. Ākavē (avarkaḷukkuriya) eṉatu vētaṉai evvāṟiruntatu
Surah Fatir, Verse 26
أَلَمۡ تَرَ أَنَّ ٱللَّهَ أَنزَلَ مِنَ ٱلسَّمَآءِ مَآءٗ فَأَخۡرَجۡنَا بِهِۦ ثَمَرَٰتٖ مُّخۡتَلِفًا أَلۡوَٰنُهَاۚ وَمِنَ ٱلۡجِبَالِ جُدَدُۢ بِيضٞ وَحُمۡرٞ مُّخۡتَلِفٌ أَلۡوَٰنُهَا وَغَرَابِيبُ سُودٞ
Niccayamāka allāh vāṉattiliruntu maḻaiyai iṟakkuvatai nīr pārkkavillaiyā? Piṉṉar nāmē ataṉaik koṇṭu pala vitamāṉa niṟaṅkaḷuṭaiya kaṉikaḷai veḷiyākkiṉōm. Malaikaḷiliruntu veṇmaiyāṉatum, civantatum, taṉ niṟaṅkaḷ paṟpala vitamāṉavaiyāṉa pātaikaḷum cuttak kariya niṟamuṭaiyavum uḷḷaṉa
Surah Fatir, Verse 27
وَمِنَ ٱلنَّاسِ وَٱلدَّوَآبِّ وَٱلۡأَنۡعَٰمِ مُخۡتَلِفٌ أَلۡوَٰنُهُۥ كَذَٰلِكَۗ إِنَّمَا يَخۡشَى ٱللَّهَ مِنۡ عِبَادِهِ ٱلۡعُلَمَـٰٓؤُاْۗ إِنَّ ٱللَّهَ عَزِيزٌ غَفُورٌ
ivvāṟē maṉitarkaḷilum, ūrvaṉavaṟṟilum, kāl naṭaikaḷilum, pala niṟaṅkaḷ irukkiṉṟaṉa niccayamāka allāhviṉ aṭiyārkaḷil avaṉukku añcavōrellām - ālimkaḷ (aṟiñarkaḷ) tām. Niccayamāka allāh yāvaraiyum mikaittavaṉ; mika maṉṉippavaṉ
Surah Fatir, Verse 28
إِنَّ ٱلَّذِينَ يَتۡلُونَ كِتَٰبَ ٱللَّهِ وَأَقَامُواْ ٱلصَّلَوٰةَ وَأَنفَقُواْ مِمَّا رَزَقۡنَٰهُمۡ سِرّٗا وَعَلَانِيَةٗ يَرۡجُونَ تِجَٰرَةٗ لَّن تَبُورَ
niccayamāka evarkaḷ allāhviṉ vētattai ōtukiṟārkaḷō - toḻukaiyai muṟaiyākak kaṭaippiṭittu oḻukukiṟārkaḷō - nām avarkaḷukku aḷittiruppatiliruntu irakaciyamākavum, veḷippaṭaiyākavum (allāhviṉ pātaiyil) celavu ceykiṟārkaḷō, (ākiya ivarkaḷ) eṉṟum aḻiyāta oru viyāpārattaiyē ātaravu vaikkiṟārkaḷ
Surah Fatir, Verse 29
لِيُوَفِّيَهُمۡ أُجُورَهُمۡ وَيَزِيدَهُم مِّن فَضۡلِهِۦٓۚ إِنَّهُۥ غَفُورٞ شَكُورٞ
avarkaḷukkuriya naṟkūliyai avarkaḷukku avaṉ muḻamaiyākak koṭuppāṉ; iṉṉum taṉ aruḷiliruntu avarkaḷukku mikutappaṭuttuvāṉ, niccayamāka avaṉ mika maṉṉappavaṉ, naṉṟiyai ēṟṟuk koḷpavaṉ
Surah Fatir, Verse 30
وَٱلَّذِيٓ أَوۡحَيۡنَآ إِلَيۡكَ مِنَ ٱلۡكِتَٰبِ هُوَ ٱلۡحَقُّ مُصَدِّقٗا لِّمَا بَيۡنَ يَدَيۡهِۗ إِنَّ ٱللَّهَ بِعِبَادِهِۦ لَخَبِيرُۢ بَصِيرٞ
(napiyē!) Nām umakku vahī mūlam aṟivittuḷḷa ivvētam uṇmaiyāṉatākavum, taṉakku muṉṉāl uḷḷa (vētat)tai meyppiptum ākum; niccayamāka allāh, taṉ aṭiyārkaḷai naṉkuṇarntavaṉ; pārttuk koṇṭiruppavaṉ
Surah Fatir, Verse 31
ثُمَّ أَوۡرَثۡنَا ٱلۡكِتَٰبَ ٱلَّذِينَ ٱصۡطَفَيۡنَا مِنۡ عِبَادِنَاۖ فَمِنۡهُمۡ ظَالِمٞ لِّنَفۡسِهِۦ وَمِنۡهُم مُّقۡتَصِدٞ وَمِنۡهُمۡ سَابِقُۢ بِٱلۡخَيۡرَٰتِ بِإِذۡنِ ٱللَّهِۚ ذَٰلِكَ هُوَ ٱلۡفَضۡلُ ٱلۡكَبِيرُ
Piṉṉar nam aṭiyārkaḷil nām evarkaḷait tērnteṭuttōmō, avarkaḷai avvētattiṟku vāricākkiṉōm; āṉāl avarkaḷiliruntu tamakkut tāmē aniyāyam ceytu koṇṭavarkaḷum uṇṭu, avarkaḷiliruntu naṭunilaiyā naṭantu koṇṭavarkaḷum uṇṭu, iṉṉum avarkaḷiliruntu, allāhvi; ṉa aṉumati koṇṭu naṉmaikaḷ ceyvatil muntik koṇṭavarkaḷum uṇṭu. Ituvē māperum pākkiyamākum
Surah Fatir, Verse 32
جَنَّـٰتُ عَدۡنٖ يَدۡخُلُونَهَا يُحَلَّوۡنَ فِيهَا مِنۡ أَسَاوِرَ مِن ذَهَبٖ وَلُؤۡلُؤٗاۖ وَلِبَاسُهُمۡ فِيهَا حَرِيرٞ
a(ttakaiya)varkaḷ nilaiyāṉa cuvaṉapatikaḷil pukuvārkaḷ; aṅkē avarkaḷ poṉṉālum, muttālumāṉa kaṭakaṅkaḷ aṇivikkappaṭuvārkaḷ. Iṉṉum aṅku avarkaḷuṭaiya āṭaikakaḷ paṭṭā(lāṉavaiyā)ka irukkum
Surah Fatir, Verse 33
وَقَالُواْ ٱلۡحَمۡدُ لِلَّهِ ٱلَّذِيٓ أَذۡهَبَ عَنَّا ٱلۡحَزَنَۖ إِنَّ رَبَّنَا لَغَفُورٞ شَكُورٌ
eṅkaḷai viṭṭu (ellāk)kavalaikaḷaiyum pōkkiya allāhvukkē ellāp pukaḻum uriyatākum; niccayamāka eṅkaḷ iṟaivaṉ mika maṉṉappavaṉ; naṉṟiyai ēṟṟuk koḷpavaṉ" eṉṟum avarkaḷ kūṟuvārkaḷ
Surah Fatir, Verse 34
ٱلَّذِيٓ أَحَلَّنَا دَارَ ٱلۡمُقَامَةِ مِن فَضۡلِهِۦ لَا يَمَسُّنَا فِيهَا نَصَبٞ وَلَا يَمَسُّنَا فِيهَا لُغُوبٞ
avaṉ taṉṉaruḷiliruntu eṉṟeṉṟum nilaiyāṉa vīṭṭil eṅkaḷai irukkac ceytāṉ; atil enta vitamāṉa taṅkaṭamum eṅkaḷait tīṇṭuvatillai. Atil eṅkaḷai entac cōrvukaḷum tīṇṭuvatillai" (eṉṟum kūṟuvārkaḷ)
Surah Fatir, Verse 35
وَٱلَّذِينَ كَفَرُواْ لَهُمۡ نَارُ جَهَنَّمَ لَا يُقۡضَىٰ عَلَيۡهِمۡ فَيَمُوتُواْ وَلَا يُخَفَّفُ عَنۡهُم مِّنۡ عَذَابِهَاۚ كَذَٰلِكَ نَجۡزِي كُلَّ كَفُورٖ
evarkaḷ nirākarittārkaḷō, avarkaḷukku naraka nerupputtāṉirukkiṟatu avarkaḷ marittup pōkumpaṭiyāka avarkaḷuṭaiya kāriyam muṭivu ceyyappaṭa māṭṭātu aṉṟiyum an(narakat)tiluḷḷa vētaṉai avarkaḷukku ilēcākkappaṭavum māṭṭātu ivvāṟē kāḥpir ovvoruvarukkum nām kūlikoṭuppōm
Surah Fatir, Verse 36
وَهُمۡ يَصۡطَرِخُونَ فِيهَا رَبَّنَآ أَخۡرِجۡنَا نَعۡمَلۡ صَٰلِحًا غَيۡرَ ٱلَّذِي كُنَّا نَعۡمَلُۚ أَوَلَمۡ نُعَمِّرۡكُم مَّا يَتَذَكَّرُ فِيهِ مَن تَذَكَّرَ وَجَآءَكُمُ ٱلنَّذِيرُۖ فَذُوقُواْ فَمَا لِلظَّـٰلِمِينَ مِن نَّصِيرٍ
Iṉṉum a(nnarakat)til avarkaḷ; "eṅkaḷ iṟaivā! Nī eṅkaḷai (itai viṭṭu) veḷiyēṟṟuvāyāka! Nāṅkaḷ vaḻakkamākac ceytu koṇṭirunta (tīya)vaṟṟai viṭṭum sālihāṉa (nalla) amalkaḷai ceyvōm" eṉṟu kūṟik kataṟuvārkaḷ. (Ataṟku allāh)"cintittup pārkkak kūṭiyavaṉ atil cintikkum poruṭṭu, nām uṅkaḷukku nīṇṭa āyuḷaik koṭukkavillaiyā? Uṅkaḷiṭam accamūṭṭi eccarippavarum vantiruntār; ākavē nīṅkaḷ (ceyta aniyāyattiṉ payaṉaic) cuvaiyuṅkaḷ; ēṉeṉṟāl aniyāyakkārarkaḷukku utaviyāḷar evarumillai" (eṉṟu kūṟuvāṉ)
Surah Fatir, Verse 37
إِنَّ ٱللَّهَ عَٰلِمُ غَيۡبِ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِۚ إِنَّهُۥ عَلِيمُۢ بِذَاتِ ٱلصُّدُورِ
niccayamāka allāh vāṉaṅkaḷuṭaiyavum, pūmiyiṉuṭaiyavum irakaciyaṅkaḷai naṉkaṟintavaṉ; irutayaṅkaḷil (maṟaintu) iruppavaṟṟaiyum niccayamāka avaṉ naṉkaṟintavaṉ
Surah Fatir, Verse 38
هُوَ ٱلَّذِي جَعَلَكُمۡ خَلَـٰٓئِفَ فِي ٱلۡأَرۡضِۚ فَمَن كَفَرَ فَعَلَيۡهِ كُفۡرُهُۥۖ وَلَا يَزِيدُ ٱلۡكَٰفِرِينَ كُفۡرُهُمۡ عِندَ رَبِّهِمۡ إِلَّا مَقۡتٗاۖ وَلَا يَزِيدُ ٱلۡكَٰفِرِينَ كُفۡرُهُمۡ إِلَّا خَسَارٗا
avaṉtāṉ uṅkaḷai ippūmiyil piṉtōṉṟalkaḷāka ākkiṉāṉ; eṉavē evaṉ nirākarittu viṭukiṟāṉō annirākarippu(ṭaiya kēṭu) avaṉukkēyākum; kāḥpirkaḷukku avarkaḷuṭaiya nirākarippu avarkaḷuṭaiya iṟaivaṉiṭattil kōpattaiyaṉṟi (vēṟu etaṉaiyum) atikappaṭuttuvatillai aṉṟiyum kāḥpirkaḷukku avarkaḷuṭaiya nirākarippu naṣṭattaiyaṉṟi (vēṟu etaṉaiyum) atikappaṭuttuvatillai
Surah Fatir, Verse 39
قُلۡ أَرَءَيۡتُمۡ شُرَكَآءَكُمُ ٱلَّذِينَ تَدۡعُونَ مِن دُونِ ٱللَّهِ أَرُونِي مَاذَا خَلَقُواْ مِنَ ٱلۡأَرۡضِ أَمۡ لَهُمۡ شِرۡكٞ فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ أَمۡ ءَاتَيۡنَٰهُمۡ كِتَٰبٗا فَهُمۡ عَلَىٰ بَيِّنَتٖ مِّنۡهُۚ بَلۡ إِن يَعِدُ ٱلظَّـٰلِمُونَ بَعۡضُهُم بَعۡضًا إِلَّا غُرُورًا
allāhvaiyaṉṟi nīṅkaḷ pirārttittu aḻaikkum uṅkaḷ iṇai teyvaṅkaḷai nīṅkaḷ kavaṉittīrkaḷā? 'Avarkaḷ pūmiyil etaippaṭaittirukkiṉṟaṉar?' Eṉapatai eṉakkuk kāṇpiyuṅkaḷ. Allatu vāṉaṅkaḷiṉ (paṭaippil) avarkaḷukku ētēṉum kūṭṭuṇṭā?" Eṉṟu (napiyē!) Nīr kēṭpīrāka allatu teḷivāṉa ātārattai aḷikkak kūṭiya vētattai nām avarkaḷukku aḷittirukkiṟōmā? Etuvumillai! Aniyāyakkārarkaḷ, avarkaḷil cilar cilarukku vākkaḷippatellām ēmāṟṟēyaṉṟi vēṟillai" (eṉṟu napiyē! Nīr kūṟum)
Surah Fatir, Verse 40
۞إِنَّ ٱللَّهَ يُمۡسِكُ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضَ أَن تَزُولَاۚ وَلَئِن زَالَتَآ إِنۡ أَمۡسَكَهُمَا مِنۡ أَحَدٖ مِّنۢ بَعۡدِهِۦٓۚ إِنَّهُۥ كَانَ حَلِيمًا غَفُورٗا
Niccayamāka vāṉaṅkaḷum pūmiyum avai iraṇṭum vilakiviṭātavāṟu niccayamāka allāhvē taṭuttuk koṇṭirukkiṉṟāṉ; avai iraṇṭum vilakumāyiṉ, ataṟkup piṟaku vēṟevarum avviraṇṭaiyum taṭuttu niṟuttamuṭiyātu. Niccayamāka avaṉ poṟumaiyuṭaiyavaṉ; mika maṉṉipvaṉ
Surah Fatir, Verse 41
وَأَقۡسَمُواْ بِٱللَّهِ جَهۡدَ أَيۡمَٰنِهِمۡ لَئِن جَآءَهُمۡ نَذِيرٞ لَّيَكُونُنَّ أَهۡدَىٰ مِنۡ إِحۡدَى ٱلۡأُمَمِۖ فَلَمَّا جَآءَهُمۡ نَذِيرٞ مَّا زَادَهُمۡ إِلَّا نُفُورًا
avarkaḷiṭam accamūṭṭi eccarippavar evarum varuvārāyiṉ niccayamākat tāṅkaḷ maṟṟenta oru camutāyattaiyum viṭa mika nērāṉapātaiyil ceṉṟu koṇṭiruppatāka avarkaḷ allāhviṉ mītu palamāṉa pirāmāṇaṅkaḷaik koṇṭu cattiyam ceytārkaḷ; āyiṉum avarkaḷiṭam accamūṭṭi eccarippavar enta pōtu, (atu) avarkaḷukku veṟuppait tavira (vēṟetaiyum) atikappaṭutta villai
Surah Fatir, Verse 42
ٱسۡتِكۡبَارٗا فِي ٱلۡأَرۡضِ وَمَكۡرَ ٱلسَّيِّيِٕۚ وَلَا يَحِيقُ ٱلۡمَكۡرُ ٱلسَّيِّئُ إِلَّا بِأَهۡلِهِۦۚ فَهَلۡ يَنظُرُونَ إِلَّا سُنَّتَ ٱلۡأَوَّلِينَۚ فَلَن تَجِدَ لِسُنَّتِ ٱللَّهِ تَبۡدِيلٗاۖ وَلَن تَجِدَ لِسُنَّتِ ٱللَّهِ تَحۡوِيلًا
(aṉṟiyum,) avarkaḷ perumai aṭittavarkaḷāka pūmiyil tīmaikaḷaic ceyyavum cūḻcci ceytārkaḷ. Āṉāl tīmaikaḷ ceyvataṟkāṉa cūḻcci a(c cūḻcci) ceyta)varkaḷait tavira vēṟevaraiyum cūḻntu koḷḷātu ivarkaḷukku muṉ ceṉṟōr (iṟaivaṉukku māṟu ceytu taṇṭaṉai peṟṟa) vaḻiyait tāṉ ivarkaḷum etir pārkkiṉṟaṉarā? Appaṭiyāyiṉ allāhviṉ avvaḻiyil (atāvatu, pāvam ceytōr taṇṭaṉai peṟutalil) yātoru māṟṟattaiyum nīr kāṇamāṭṭīr allāhviṉ (av) vaḻiyil tirupputalaiyum nīr kāṇamāṭṭīr
Surah Fatir, Verse 43
أَوَلَمۡ يَسِيرُواْ فِي ٱلۡأَرۡضِ فَيَنظُرُواْ كَيۡفَ كَانَ عَٰقِبَةُ ٱلَّذِينَ مِن قَبۡلِهِمۡ وَكَانُوٓاْ أَشَدَّ مِنۡهُمۡ قُوَّةٗۚ وَمَا كَانَ ٱللَّهُ لِيُعۡجِزَهُۥ مِن شَيۡءٖ فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَلَا فِي ٱلۡأَرۡضِۚ إِنَّهُۥ كَانَ عَلِيمٗا قَدِيرٗا
ivarkaḷ pūmiyil pirayāṇam ceytu taṅkaḷukku muṉ iruntavarkaḷiṉ muṭivu eṉṉavāyiṟṟu eṉpataip pārkkavillaiyā? Mēlum avarkaḷ valimaiyil ivarkaḷaiviṭa mikkavarkaḷāka iruntaṉar vāṉaṅkaḷilō, pūmiyilō uḷḷa etuvum allāhvai iyalāmal ākka muṭiyatu. Niccayamāka allāh yāvaṟṟaiyum naṉkaṟintavaṉ; pērāṟṟaluṭaiyavaṉ
Surah Fatir, Verse 44
وَلَوۡ يُؤَاخِذُ ٱللَّهُ ٱلنَّاسَ بِمَا كَسَبُواْ مَا تَرَكَ عَلَىٰ ظَهۡرِهَا مِن دَآبَّةٖ وَلَٰكِن يُؤَخِّرُهُمۡ إِلَىٰٓ أَجَلٖ مُّسَمّٗىۖ فَإِذَا جَآءَ أَجَلُهُمۡ فَإِنَّ ٱللَّهَ كَانَ بِعِبَادِهِۦ بَصِيرَۢا
Maṉitarkaḷai avarkaḷ campātitta (tī) viṉaikkāka allāh avarkaḷai (uṭaṉukkuṭaṉ) piṭi(ttut taṇṭi)ppatāka iruntāl pūmiyil uyirp pirāṇikaḷ oṉṟaiyumē viṭṭu vaikkamāṭṭāṉ; āyiṉum, oru kuṟippiṭṭa tavaṇaivarai avarkaḷaip (piṭikkātu) piṟpaṭuttukiṟāṉ; avarkaḷuṭaiya tavaṇai vantuviṭṭāl niccayamāka allāh taṉ aṭiyārkaḷai uṟṟu nōkkupavaṉākavē irukkiṉṟāṉ
Surah Fatir, Verse 45