Surah Ya-Seen - Tamil Translation by Jan Turst Foundation
يسٓ
yāsīṉ
Surah Ya-Seen, Verse 1
وَٱلۡقُرۡءَانِ ٱلۡحَكِيمِ
ñāṉam niṟampiya ik kur'āṉ mītu cattiyamāka
Surah Ya-Seen, Verse 2
إِنَّكَ لَمِنَ ٱلۡمُرۡسَلِينَ
niccayamāka, nīr (nam) tūtarkaḷil uḷḷavarāvīr
Surah Ya-Seen, Verse 3
عَلَىٰ صِرَٰطٖ مُّسۡتَقِيمٖ
nērāṉa pātai mītu (irukkiṉṟīr)
Surah Ya-Seen, Verse 4
تَنزِيلَ ٱلۡعَزِيزِ ٱلرَّحِيمِ
(itu) yāvaraiyum mikaittōṉ, kirupaiyuṭaiyavaṉāl iṟakki aruḷappaṭṭatākum
Surah Ya-Seen, Verse 5
لِتُنذِرَ قَوۡمٗا مَّآ أُنذِرَ ءَابَآؤُهُمۡ فَهُمۡ غَٰفِلُونَ
enta camūkattiṉariṉ mūtātaiyarkaḷ, eccarikkappaṭāmaiyiṉāl ivarkaḷ (nērvaḻi paṟṟi) alaṭciyamāka irukkiṉṟārkaḷō i(ttakaiya)varkaḷai nīr eccarippataṟkāka
Surah Ya-Seen, Verse 6
لَقَدۡ حَقَّ ٱلۡقَوۡلُ عَلَىٰٓ أَكۡثَرِهِمۡ فَهُمۡ لَا يُؤۡمِنُونَ
ivarkaḷil perumpālōr mītu (ivarkaḷukku varavirukkum vētaṉai paṟṟiya) vākku ni; ccayamāka uṇmaiyākiviṭṭatu ākavē ivarkaḷ īmāṉ koḷḷamāṭṭārkaḷ
Surah Ya-Seen, Verse 7
إِنَّا جَعَلۡنَا فِيٓ أَعۡنَٰقِهِمۡ أَغۡلَٰلٗا فَهِيَ إِلَى ٱلۡأَذۡقَانِ فَهُم مُّقۡمَحُونَ
niccayamāka nām avarkaḷuṭaiya kaḻuttukaḷil mōvāyk kaṭṭaikaḷ varaiyil, arikaṇṭaṅkaḷaip pōṭṭirukkiṉṟōm, ākavē avarkaḷ (kuṉiya muṭiyātavāṟu) talai nimirntu viṭṭaṉar
Surah Ya-Seen, Verse 8
وَجَعَلۡنَا مِنۢ بَيۡنِ أَيۡدِيهِمۡ سَدّٗا وَمِنۡ خَلۡفِهِمۡ سَدّٗا فَأَغۡشَيۡنَٰهُمۡ فَهُمۡ لَا يُبۡصِرُونَ
iṉṉum nām avarkaḷukku muṉṉē oru taṭuppaiyum avarkaḷukkup piṉṉē oru taṭuppaiyum ēṟpaṭuttiyuḷḷōm; (ivvāṟāka) avarkaḷai mūṭiviṭṭōm - ākaiyāl avarkaḷ pārkka muṭiyātu
Surah Ya-Seen, Verse 9
وَسَوَآءٌ عَلَيۡهِمۡ ءَأَنذَرۡتَهُمۡ أَمۡ لَمۡ تُنذِرۡهُمۡ لَا يُؤۡمِنُونَ
iṉṉum, avarkaḷai nīr accamūṭṭi eccarikkai ceyvatum allatu avarkaḷukku accamūṭṭi eccarikkai ceyyāmaliruppatum avarkaḷukku camamē tāṉ; avarkaḷ īmāṉ koḷḷa māṭṭārkaḷ
Surah Ya-Seen, Verse 10
إِنَّمَا تُنذِرُ مَنِ ٱتَّبَعَ ٱلذِّكۡرَ وَخَشِيَ ٱلرَّحۡمَٰنَ بِٱلۡغَيۡبِۖ فَبَشِّرۡهُ بِمَغۡفِرَةٖ وَأَجۡرٖ كَرِيمٍ
Nīr accamūṭṭi eccarikkai ceyvatellām upatēcattaip piṉpaṟṟi yār maṟaivākavum arrahmāṉukku añci naṭakkiṟārkaḷō avarkaḷait tāṉ; a(ttakaiya)varukku maṉṉippum makattāṉa naṟkūliyum uṇṭeṉṟu naṉmārāyam kūṟuvīrāka
Surah Ya-Seen, Verse 11
إِنَّا نَحۡنُ نُحۡيِ ٱلۡمَوۡتَىٰ وَنَكۡتُبُ مَا قَدَّمُواْ وَءَاثَٰرَهُمۡۚ وَكُلَّ شَيۡءٍ أَحۡصَيۡنَٰهُ فِيٓ إِمَامٖ مُّبِينٖ
niccayamāka maraṇamaṭaintavarkaḷai nāmē uyirppikkiṟōm; aṉṟiyum (naṉmai, tīmaikaḷil) avarkaḷ muṟpaṭuttiyataiyum, avarkaḷ viṭṭuc ceṉṟavaṟṟaiyum nām eḻutukiṟōm; ellāvaṟṟaiyum, nām oru viḷakkamāṉa ēṭṭil patintē vaittuḷḷōm
Surah Ya-Seen, Verse 12
وَٱضۡرِبۡ لَهُم مَّثَلًا أَصۡحَٰبَ ٱلۡقَرۡيَةِ إِذۡ جَآءَهَا ٱلۡمُرۡسَلُونَ
(napiyē! Nam) tūtarkaḷ ōr ūrvācikaḷiṭam vanta(pōtu nikaḻnta)tai avarkaḷukku utāraṇamākac colvīrāka
Surah Ya-Seen, Verse 13
إِذۡ أَرۡسَلۡنَآ إِلَيۡهِمُ ٱثۡنَيۡنِ فَكَذَّبُوهُمَا فَعَزَّزۡنَا بِثَالِثٖ فَقَالُوٓاْ إِنَّآ إِلَيۡكُم مُّرۡسَلُونَ
nām avarkaḷiṭam tūtarkaḷ iruvarai aṉuppiyapōtu, avviruvaraiyum avarkaḷ poyyākkiṉārkaḷ; ākavē (avarkaḷai) mūṉṟāvatu tūtaraik koṇṭu valuppaṭuttiṉōm; ākavē, "niccayamāka nāṅkaḷ uṅkaḷiṭam aṉuppappaṭṭa tūtarkaḷ āvōm" eṉṟu avarkaḷ kūṟiṉārkaḷ
Surah Ya-Seen, Verse 14
قَالُواْ مَآ أَنتُمۡ إِلَّا بَشَرٞ مِّثۡلُنَا وَمَآ أَنزَلَ ٱلرَّحۡمَٰنُ مِن شَيۡءٍ إِنۡ أَنتُمۡ إِلَّا تَكۡذِبُونَ
(ataṟku am'makkaḷ;)"nīṅkaḷum eṅkaḷaip pōṉṟa maṉitarkaḷēyaṉṟi vēṟallar; arrahmāṉ (uṅkaḷukku) etaṉaiyum iṟakki vaikkavillai. Nīṅkaḷ poyyē kūṟukiṟīrkaḷēyaṉṟi vēṟillai" eṉṟu kūṟiṉārkaḷ
Surah Ya-Seen, Verse 15
قَالُواْ رَبُّنَا يَعۡلَمُ إِنَّآ إِلَيۡكُمۡ لَمُرۡسَلُونَ
(itaṟku avarkaḷ;)"niccayamāka nāṅkaḷ uṅkaḷiṭam aṉuppappaṭṭuḷḷavarkaḷ eṉpatai eṅkaḷ iṟaivaṉ naṉkaṟivāṉ" eṉṟu kūṟiṉar
Surah Ya-Seen, Verse 16
وَمَا عَلَيۡنَآ إِلَّا ٱلۡبَلَٰغُ ٱلۡمُبِينُ
iṉṉum, eṅkaḷ kaṭamai (iṟaivaṉiṉ tūtuc ceytiyai) viḷakkamāka eṭuttuc colvatait tavira vēṟillai" (eṉṟum kūṟiṉār)
Surah Ya-Seen, Verse 17
قَالُوٓاْ إِنَّا تَطَيَّرۡنَا بِكُمۡۖ لَئِن لَّمۡ تَنتَهُواْ لَنَرۡجُمَنَّكُمۡ وَلَيَمَسَّنَّكُم مِّنَّا عَذَابٌ أَلِيمٞ
(ataṟku am'makkaḷ;) kūṟiṉārkaḷ; "niccayamāka nāṅkaḷ uṅkaḷait turccakuṉamākavē karutukiṉṟōm; nīṅkaḷ (itiliruntu) vilakik koḷḷāviṭṭāl uṅkaḷait tiṭṭamākak kallālaṭippōm; mēlum em'miṭamiruntu uṅkaḷai nōviṉai ceyyum vētaṉaiyum piṭittuk koḷḷum
Surah Ya-Seen, Verse 18
قَالُواْ طَـٰٓئِرُكُم مَّعَكُمۡ أَئِن ذُكِّرۡتُمۚ بَلۡ أَنتُمۡ قَوۡمٞ مُّسۡرِفُونَ
A(taṟku tūtaṉuppappaṭṭa)varkaḷ kūṟiṉārkaḷ; "uṅkaḷ turccakuṉam uṅkaḷiṭattil tāṉ irukkiṉṟatu uṅkaḷukku naṟpōtaṉai ceyvataiyā (turccakuṉamākak karutukiṟīrkaḷ?) Appaṭiyalla! Nīṅkaḷ varampu mīṟiya camūkattārākavē irukkiṟīrkaḷ
Surah Ya-Seen, Verse 19
وَجَآءَ مِنۡ أَقۡصَا ٱلۡمَدِينَةِ رَجُلٞ يَسۡعَىٰ قَالَ يَٰقَوۡمِ ٱتَّبِعُواْ ٱلۡمُرۡسَلِينَ
(appoḻutu) oru maṉitar appaṭṭaṇattiṉ kaṭaikkōṭiyiliruntu viraintu vantu (avarkaḷiṭam); "eṉ camūkattavarē! Nīṅkaḷ ittūtarkaḷaip piṉpaṟṟuṅkaḷ" eṉṟu kūṟiṉār
Surah Ya-Seen, Verse 20
ٱتَّبِعُواْ مَن لَّا يَسۡـَٔلُكُمۡ أَجۡرٗا وَهُم مُّهۡتَدُونَ
uṅkaḷiṭam oru kūliyum kēṭkāta ivarkaḷai nīṅkaḷ piṉpaṟṟuṅkaḷ; iṉṉum ivarkaḷē nērvaḻi peṟṟavarkaḷ" (eṉṟum avar kūṟiṉār)
Surah Ya-Seen, Verse 21
وَمَالِيَ لَآ أَعۡبُدُ ٱلَّذِي فَطَرَنِي وَإِلَيۡهِ تُرۡجَعُونَ
aṉṟiyum, eṉṉaippaṭaittavaṉai nāṉ vaṇaṅkāmaliruppataṟku eṉakkeṉṉa (kāraṇamirukkiṟatu?) Avaṉiṭamē nīṅkaḷ mīḷvikkappaṭuvīrkaḷ
Surah Ya-Seen, Verse 22
ءَأَتَّخِذُ مِن دُونِهِۦٓ ءَالِهَةً إِن يُرِدۡنِ ٱلرَّحۡمَٰنُ بِضُرّٖ لَّا تُغۡنِ عَنِّي شَفَٰعَتُهُمۡ شَيۡـٔٗا وَلَا يُنقِذُونِ
avaṉaiyaṉṟi vēṟu nāyaṉai nāṉ eṭuttuk koḷvēṉā? Arrahmāṉ eṉakku ētēṉum keṭutiyaik koṇṭu nāṭiṉāl, ivaṟṟiṉ cipāricu oru payaṉum eṉakku aḷikkātu. Ivai eṉṉai viṭuvikkavum muṭiyā
Surah Ya-Seen, Verse 23
إِنِّيٓ إِذٗا لَّفِي ضَلَٰلٖ مُّبِينٍ
(eṉavē, nāṉ avaṉ oruvaṉaiyē vaṇaṅkāviṭṭāl) appōtu nāṉ niccayamāka, veḷippaṭaiyāṉa vaḻikēṭṭil iruppēṉ
Surah Ya-Seen, Verse 24
إِنِّيٓ ءَامَنتُ بِرَبِّكُمۡ فَٱسۡمَعُونِ
uṅkaḷ iṟaivaṉ mītē niccayamāka nāṉ īmāṉ koṇṭirukkiṉṟēṉ; ākavē, nīṅkaḷ eṉakkuc cevicāyuṅkaḷ
Surah Ya-Seen, Verse 25
قِيلَ ٱدۡخُلِ ٱلۡجَنَّةَۖ قَالَ يَٰلَيۡتَ قَوۡمِي يَعۡلَمُونَ
(āṉāl, cevicāykkātu avaraik koṉṟuviṭṭaṉar.)"Nīr cuvarkkattil piravēcippīrāka' eṉṟu (avariṭam) kūṟappaṭṭatu. "Eṉṉuṭaiya camūkattār aṟintu koḷḷa vēṇṭumē eṉṟu kūṟiṉār
Surah Ya-Seen, Verse 26
بِمَا غَفَرَ لِي رَبِّي وَجَعَلَنِي مِنَ ٱلۡمُكۡرَمِينَ
eṉṉuṭaiya iṟaivaṉ eṉakku maṉṉippaḷittu, kaṇṇiyamāṉavarkaḷil niṉṟum avaṉ eṉṉai ākkiviṭṭāṉ" (eṉpatai)
Surah Ya-Seen, Verse 27
۞وَمَآ أَنزَلۡنَا عَلَىٰ قَوۡمِهِۦ مِنۢ بَعۡدِهِۦ مِن جُندٖ مِّنَ ٱلسَّمَآءِ وَمَا كُنَّا مُنزِلِينَ
tavira, nām avarukkup piṉṉāl avaruṭaiya camūkattār mītu vāṉattiliruntu enta cēṉaiyaiyum (avarkaḷai aḻippataṟkāka) iṟakkivaikkavillai appaṭi iṟakki vaippavarākavum nām illai
Surah Ya-Seen, Verse 28
إِن كَانَتۡ إِلَّا صَيۡحَةٗ وَٰحِدَةٗ فَإِذَا هُمۡ خَٰمِدُونَ
Orē oru pēroli! (Avvaḷavu)tāṉ! Avarkaḷ cāmpalāyiṉar
Surah Ya-Seen, Verse 29
يَٰحَسۡرَةً عَلَى ٱلۡعِبَادِۚ مَا يَأۡتِيهِم مِّن رَّسُولٍ إِلَّا كَانُواْ بِهِۦ يَسۡتَهۡزِءُونَ
antō! Aṭiyārkaḷ mītu kaicētamē! Avarkaḷiṭam entattūtar vantālum, avarai avarkaḷ parikācam ceyyātiruntatillai
Surah Ya-Seen, Verse 30
أَلَمۡ يَرَوۡاْ كَمۡ أَهۡلَكۡنَا قَبۡلَهُم مِّنَ ٱلۡقُرُونِ أَنَّهُمۡ إِلَيۡهِمۡ لَا يَرۡجِعُونَ
avarkaḷukku muṉṉar ettaṉaiyō talaimuṟaikaḷai nām aḻittirukkiṉṟōm; niccayamāka avarkaḷ, ivarkaḷiṭam tirumpi varavēmāṭṭārkaḷ" eṉpatai avarkaḷ kavaṉikkavillaiyā
Surah Ya-Seen, Verse 31
وَإِن كُلّٞ لَّمَّا جَمِيعٞ لَّدَيۡنَا مُحۡضَرُونَ
mēlum avarkaḷ yāvarum oṉṟu tiraṭṭappaṭṭu (vicāraṇaikku) nam'miṭamē koṇṭuvarappaṭuvar
Surah Ya-Seen, Verse 32
وَءَايَةٞ لَّهُمُ ٱلۡأَرۡضُ ٱلۡمَيۡتَةُ أَحۡيَيۡنَٰهَا وَأَخۡرَجۡنَا مِنۡهَا حَبّٗا فَمِنۡهُ يَأۡكُلُونَ
aṉṟiyam, iṟantu (taricākak)kiṭakkum pūmi avarkaḷukku ōr attāṭciyākum; (piṉṉar maḻaiyiṉāl) ataṉai nāmē uyirppittu, atiliruntu tāṉiyattai veḷippaṭuttukiṉṟōm; atiliruntutāṉ ivarkaḷ uṇkiṟārkaḷ
Surah Ya-Seen, Verse 33
وَجَعَلۡنَا فِيهَا جَنَّـٰتٖ مِّن نَّخِيلٖ وَأَعۡنَٰبٖ وَفَجَّرۡنَا فِيهَا مِنَ ٱلۡعُيُونِ
mēlum, atil nām pērītta maraṅkaḷiṉālum, tirāṭṭacai(k koṭi)kaḷiṉālum tōṭṭaṅkaḷai uṇṭākkukiṟōm; iṉṉum atil nīrūṟṟukkaḷaip pīṟiṭṭu ōṭacceykiṉṟōm
Surah Ya-Seen, Verse 34
لِيَأۡكُلُواْ مِن ثَمَرِهِۦ وَمَا عَمِلَتۡهُ أَيۡدِيهِمۡۚ أَفَلَا يَشۡكُرُونَ
ataṉ paḻavakaikaḷai avarkaḷ uṇpataṟkāka āṉāl avarkaḷuṭaiya kaikaḷ itai uṇṭākkavillai - ākavē avarkaḷ naṉṟi celuttamāṭṭārkaḷā
Surah Ya-Seen, Verse 35
سُبۡحَٰنَ ٱلَّذِي خَلَقَ ٱلۡأَزۡوَٰجَ كُلَّهَا مِمَّا تُنۢبِتُ ٱلۡأَرۡضُ وَمِنۡ أَنفُسِهِمۡ وَمِمَّا لَا يَعۡلَمُونَ
pūmi muḷaippikkiṉṟa (puṟ pūṇṭukaḷ) ellāvaṟṟaiyum, (maṉitarkaḷākiya) ivarkaḷaiyum, ivarkaḷ aṟiyātavaṟṟaiyum jōṭi jōṭiyākap paṭaittāṉē avaṉ mikavum tūymaiyāṉavaṉ
Surah Ya-Seen, Verse 36
وَءَايَةٞ لَّهُمُ ٱلَّيۡلُ نَسۡلَخُ مِنۡهُ ٱلنَّهَارَ فَإِذَا هُم مُّظۡلِمُونَ
iravum ivarkaḷukkōr attāṭciyākum; atiliruntu pakalai kaḻaṟṟi viṭukiṟōm; ataṉāl ivarkaḷ āḻnta iruḷilākiviṭukiṟārkaḷ
Surah Ya-Seen, Verse 37
وَٱلشَّمۡسُ تَجۡرِي لِمُسۡتَقَرّٖ لَّهَاۚ ذَٰلِكَ تَقۡدِيرُ ٱلۡعَزِيزِ ٱلۡعَلِيمِ
iṉṉum (avarkaḷukku attāṭci) cūriyaṉ taṉ varaiyaraikkuḷ atu ceṉṟu koṇṭirukkiṟatu itu yāvaraiyum mikaittōṉum, yāvaṟṟaiyum naṉkaṟintōṉumākiya (iṟai)vaṉ vittatākum
Surah Ya-Seen, Verse 38
وَٱلۡقَمَرَ قَدَّرۡنَٰهُ مَنَازِلَ حَتَّىٰ عَادَ كَٱلۡعُرۡجُونِ ٱلۡقَدِيمِ
iṉṉum (ularnta vaḷainta) paḻaiya pērītta maṭṭaiyaip pōlākum varaiyil cantiraṉukku nām pala maṉsilkaḷai (taṅkumiṭaṅkaḷai) ēṟpaṭuttiyirukkiṉṟōm
Surah Ya-Seen, Verse 39
لَا ٱلشَّمۡسُ يَنۢبَغِي لَهَآ أَن تُدۡرِكَ ٱلۡقَمَرَ وَلَا ٱلَّيۡلُ سَابِقُ ٱلنَّهَارِۚ وَكُلّٞ فِي فَلَكٖ يَسۡبَحُونَ
Cūriyaṉ cantiraṉai (neruṅkip) piṭikka muṭiyātu iravu pakalai muntamuṭiyātu. Ivvāṟē ellām (tam) vaṭṭavaraikkuḷ nīntic celkiṉṟaṉa
Surah Ya-Seen, Verse 40
وَءَايَةٞ لَّهُمۡ أَنَّا حَمَلۡنَا ذُرِّيَّتَهُمۡ فِي ٱلۡفُلۡكِ ٱلۡمَشۡحُونِ
iṉṉum avarkaḷukku ōr attāṭci, nām niccayamāka avarkaḷuṭaiya cantatikaḷai niṟappappaṭṭa kappalil ēṟṟic celvatil uḷḷatu
Surah Ya-Seen, Verse 41
وَخَلَقۡنَا لَهُم مِّن مِّثۡلِهِۦ مَا يَرۡكَبُونَ
iṉṉum, avarkaḷ ēṟic celvataṟkāka ataip pōṉṟa (palvēṟu kalaṅkaḷai) nām avarkaḷukkākap paṭaittirukkiṉṟōm
Surah Ya-Seen, Verse 42
وَإِن نَّشَأۡ نُغۡرِقۡهُمۡ فَلَا صَرِيخَ لَهُمۡ وَلَا هُمۡ يُنقَذُونَ
aṉṟiyum nām nāṭiṉāl avarkaḷai mūḻkaṭittu viṭuvōm; appoḻutu avarkaḷaik kāppāṟṟuvōr evarum irukka māṭṭār; mēlum, avarkaḷ viṭuvikkappaṭavum māṭṭārkaḷ
Surah Ya-Seen, Verse 43
إِلَّا رَحۡمَةٗ مِّنَّا وَمَتَٰعًا إِلَىٰ حِينٖ
nam'muṭaiya karuṇaiyiṉāl ciṟitu kālam avarkaḷ cukippataṟkāka (viṭṭu vaikkappaṭṭālaṉṟi)
Surah Ya-Seen, Verse 44
وَإِذَا قِيلَ لَهُمُ ٱتَّقُواْ مَا بَيۡنَ أَيۡدِيكُمۡ وَمَا خَلۡفَكُمۡ لَعَلَّكُمۡ تُرۡحَمُونَ
iṉṉum, nīṅkaḷ kirupai ceyyappeṟum poruṭṭu, uṅkaḷukkumuṉ iruppataiyum, uṅkaḷukkuppiṉ iruppataiyum añci naṭantu koḷḷuṅkaḷ" eṉṟu avarkaḷukkuk kūṟappaṭṭālum
Surah Ya-Seen, Verse 45
وَمَا تَأۡتِيهِم مِّنۡ ءَايَةٖ مِّنۡ ءَايَٰتِ رَبِّهِمۡ إِلَّا كَانُواْ عَنۡهَا مُعۡرِضِينَ
avarkaḷuṭaiya iṟaivaṉiṉ attāṭcikaḷil enta ōr attāṭci avarkaḷiṭam vantālum ataṉai avarkaḷ puṟkakaṇikkāmal iruppatillai
Surah Ya-Seen, Verse 46
وَإِذَا قِيلَ لَهُمۡ أَنفِقُواْ مِمَّا رَزَقَكُمُ ٱللَّهُ قَالَ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ لِلَّذِينَ ءَامَنُوٓاْ أَنُطۡعِمُ مَن لَّوۡ يَشَآءُ ٱللَّهُ أَطۡعَمَهُۥٓ إِنۡ أَنتُمۡ إِلَّا فِي ضَلَٰلٖ مُّبِينٖ
allāh uṅkaḷukku aḷittiruppavaṟṟiliruntu nīṅkaḷ (avaṉ pātaiyil) celavu ceyyuṅkaḷ" eṉṟu avarkaḷiṭam kūṟappaṭṭāl, "allāh nāṭiyiruntāl evarukku avaṉ uṇavaḷittiruppāṉō, avarkaḷukku nām uṇavaḷippōmā? Nīṅkaḷ pakiraṅkamāṉa vaḻikēṭṭilēyē irukkiṉṟīrkaḷ" eṉṟu nirākarippavarkaḷ īmāṉ koṇṭavarkaḷaip pārttuk kūṟukiṟārkaḷ
Surah Ya-Seen, Verse 47
وَيَقُولُونَ مَتَىٰ هَٰذَا ٱلۡوَعۡدُ إِن كُنتُمۡ صَٰدِقِينَ
iṉṉum, avarkaḷ kūṟukiṟārkaḷ; "nīṅkaḷ uṇmaiyāḷarkaḷāka iruppiṉ, (maṟumai paṟṟiya) anta vākkuṟuti eppoḻutu vantu cērum?" Eṉṟu
Surah Ya-Seen, Verse 48
مَا يَنظُرُونَ إِلَّا صَيۡحَةٗ وَٰحِدَةٗ تَأۡخُذُهُمۡ وَهُمۡ يَخِصِّمُونَ
avarkaḷ orē oru pērolikkākak kāttuk koṇṭiruppatait tavira vēṟillai avarkaḷ vaḻakkāṭik koṇṭirukkum nilaiyilēyē atu avarkaḷaip piṭittuk koḷḷum
Surah Ya-Seen, Verse 49
فَلَا يَسۡتَطِيعُونَ تَوۡصِيَةٗ وَلَآ إِلَىٰٓ أَهۡلِهِمۡ يَرۡجِعُونَ
Appōtu avarkaḷ vasiyyattu colla cakti peṟamāṭṭārkaḷ; tam kuṭumpattāriṭam mīḷavum māṭṭārkaḷ
Surah Ya-Seen, Verse 50
وَنُفِخَ فِي ٱلصُّورِ فَإِذَا هُم مِّنَ ٱلۡأَجۡدَاثِ إِلَىٰ رَبِّهِمۡ يَنسِلُونَ
mēlum, sūr ūtappaṭaṭatum, uṭaṉē avarkaḷ camātikaḷiliruntu veḷippaṭṭut taṅkaḷ iṟaivaṉiṭam viraivārkaḷ
Surah Ya-Seen, Verse 51
قَالُواْ يَٰوَيۡلَنَا مَنۢ بَعَثَنَا مِن مَّرۡقَدِنَاۜۗ هَٰذَا مَا وَعَدَ ٱلرَّحۡمَٰنُ وَصَدَقَ ٱلۡمُرۡسَلُونَ
eṅkaḷuṭaiya tukkamē! Eṅkaḷ tūṅkumiṭaṅkaḷiliruntu eṅkaḷai eḻuppiyavar yār?" Eṉṟu avarkaḷ kēṭpārkaḷ; arrahmāṉ vākkaḷittatum, (avaṉuṭaiya) tūtarkaḷ uṇmaiyeṉak kūṟiyatum itutāṉ" (eṉṟu avarkaḷukkuk kūṟappaṭum)
Surah Ya-Seen, Verse 52
إِن كَانَتۡ إِلَّا صَيۡحَةٗ وَٰحِدَةٗ فَإِذَا هُمۡ جَمِيعٞ لَّدَيۡنَا مُحۡضَرُونَ
orē oru pēroḷi tavira (vēṟoṉṟum) irukkātu uṭaṉ, avarkaḷ yāvarum nam'muṉ koṇṭuvarappaṭuvārkaḷ
Surah Ya-Seen, Verse 53
فَٱلۡيَوۡمَ لَا تُظۡلَمُ نَفۡسٞ شَيۡـٔٗا وَلَا تُجۡزَوۡنَ إِلَّا مَا كُنتُمۡ تَعۡمَلُونَ
aṉṟiyum, annāḷil enta ōr ātmāvukkum ētam aniyāyam ceyyappaṭa māṭṭātu iṉṉum, nīṅkaḷ ceytavaṟṟiṟkēyaṉṟi (vēṟu etaṟkum) kūli koṭukkappaṭa māṭṭīrkaḷ
Surah Ya-Seen, Verse 54
إِنَّ أَصۡحَٰبَ ٱلۡجَنَّةِ ٱلۡيَوۡمَ فِي شُغُلٖ فَٰكِهُونَ
annāḷil, niccayamāka cuvarkkavācikaḷ (taṅkaḷ) aluvalil makiḻcciyuṭaṉ iruppārkaḷ
Surah Ya-Seen, Verse 55
هُمۡ وَأَزۡوَٰجُهُمۡ فِي ظِلَٰلٍ عَلَى ٱلۡأَرَآئِكِ مُتَّكِـُٔونَ
avarkaḷum, avarkaḷuṭaiya maṉaiviyarum niḻalkaḷil kaṭṭilkaḷiṉ mītu cāytavarkaḷāka iruppārkaḷ
Surah Ya-Seen, Verse 56
لَهُمۡ فِيهَا فَٰكِهَةٞ وَلَهُم مَّا يَدَّعُونَ
aṅkē avarkaḷukku (palavakaik) kaṉi vakaikaḷ uṇṭu; iṉṉum avarkaḷukka avarkaḷ vēṇṭuvatu kiṭaikkum
Surah Ya-Seen, Verse 57
سَلَٰمٞ قَوۡلٗا مِّن رَّبّٖ رَّحِيمٖ
salāmuṉ' eṉṟu, nikaraṟṟa aṉpuṭaiyōṉumāṉa iṟaivaṉiṭamiruntu collutal uṇṭu
Surah Ya-Seen, Verse 58
وَٱمۡتَٰزُواْ ٱلۡيَوۡمَ أَيُّهَا ٱلۡمُجۡرِمُونَ
aṉṟiyum; "kuṟṟavāḷikaḷē! Iṉṟu nīṅkaḷ (nallōriliruntu) pirintu nilluṅkaḷ" (eṉṟu kuṟṟavāḷikaḷiṭam kūṟappaṭum)
Surah Ya-Seen, Verse 59
۞أَلَمۡ أَعۡهَدۡ إِلَيۡكُمۡ يَٰبَنِيٓ ءَادَمَ أَن لَّا تَعۡبُدُواْ ٱلشَّيۡطَٰنَۖ إِنَّهُۥ لَكُمۡ عَدُوّٞ مُّبِينٞ
ātamuṭaiya makkaḷē! Nīṅkaḷ ṣaittāṉai vaṇaṅkātīrkaḷ, niccayamāka avaṉ uṅḷukkup pakiraṅmāṉa pakaivaṉ" eṉṟu nāṉ uṅkaḷiṭam uṟutimoḻi vāṅkavillaiyā
Surah Ya-Seen, Verse 60
وَأَنِ ٱعۡبُدُونِيۚ هَٰذَا صِرَٰطٞ مُّسۡتَقِيمٞ
eṉṉaiyē nīṅkaḷ vaṇaṅka vēṇṭum; itutāṉ nērāṉavaḻi
Surah Ya-Seen, Verse 61
وَلَقَدۡ أَضَلَّ مِنكُمۡ جِبِلّٗا كَثِيرًاۖ أَفَلَمۡ تَكُونُواْ تَعۡقِلُونَ
avvāṟiruntum, niccayamāka avaṉ uṅkaḷil mikutamāṉa makkaḷai vaḻi keṭuttu viṭṭāṉ. Itai nīṅkaḷ aṟintu koḷḷavillaiyā
Surah Ya-Seen, Verse 62
هَٰذِهِۦ جَهَنَّمُ ٱلَّتِي كُنتُمۡ تُوعَدُونَ
itutāṉ uṅkaḷukku vākkaḷikkappaṭṭa jahaṉṉam (narakam) ākum
Surah Ya-Seen, Verse 63
ٱصۡلَوۡهَا ٱلۡيَوۡمَ بِمَا كُنتُمۡ تَكۡفُرُونَ
Nīṅkaḷ nirākarittuk koṇṭiruntataṉāl iṉṟu itaṉuḷ nuḻaiyuṅkaḷ" (eṉṟu kuṟṟavāḷikaḷiṭam kūṟappaṭum)
Surah Ya-Seen, Verse 64
ٱلۡيَوۡمَ نَخۡتِمُ عَلَىٰٓ أَفۡوَٰهِهِمۡ وَتُكَلِّمُنَآ أَيۡدِيهِمۡ وَتَشۡهَدُ أَرۡجُلُهُم بِمَا كَانُواْ يَكۡسِبُونَ
anta nāḷil nām avarkaḷiṉ vāykaḷiṉ mītu muttiraiyiṭṭu viṭuvōm; aṉṟiyum avarkaḷ campātittuk koṇṭiruntatu paṟṟi avarkaḷuṭaiya kaikaḷ nam'miṭam pēcum; avarkaḷuṭaiya kālkaḷum cāṭci collum
Surah Ya-Seen, Verse 65
وَلَوۡ نَشَآءُ لَطَمَسۡنَا عَلَىٰٓ أَعۡيُنِهِمۡ فَٱسۡتَبَقُواْ ٱلصِّرَٰطَ فَأَنَّىٰ يُبۡصِرُونَ
nām nāṭiyiruntāl, nām avarkaḷuṭaiya kaṇkaḷaip pōkkiyiruppōm; appoḻutu (avarkaḷ tappum) vaḻitēṭi ōṭiṉāl avarkaḷ etaip pārppārkaḷ
Surah Ya-Seen, Verse 66
وَلَوۡ نَشَآءُ لَمَسَخۡنَٰهُمۡ عَلَىٰ مَكَانَتِهِمۡ فَمَا ٱسۡتَطَٰعُواْ مُضِيّٗا وَلَا يَرۡجِعُونَ
aṉṟiyum, nām nāṭiyiruntāl, avarkaḷuṭaiya iṭattilēyē avarkaḷai uru māṟṟiyiruppōm. Appōtu, avarkaḷ muṉ cellavum cakti peṟamāṭṭārkaḷ; iṉṉum avarkaḷ mīḷavum māṭṭārkaḷ
Surah Ya-Seen, Verse 67
وَمَن نُّعَمِّرۡهُ نُنَكِّسۡهُ فِي ٱلۡخَلۡقِۚ أَفَلَا يَعۡقِلُونَ
mēlum, evarai nām vayōtikamākkukiṟōmō, avaruṭaiya nilaimaiyaip paṭaippil (palahīṉamāṉa nilaikku) māṟṟiviṭukiṟōm; avarkaḷ (itai) aṟintu koḷḷa vēṇṭāmā
Surah Ya-Seen, Verse 68
وَمَا عَلَّمۡنَٰهُ ٱلشِّعۡرَ وَمَا يَنۢبَغِي لَهُۥٓۚ إِنۡ هُوَ إِلَّا ذِكۡرٞ وَقُرۡءَانٞ مُّبِينٞ
(nam'muṭaiya tūtarākiya) avarukku nām kavitai (iyaṟṟak) kaṟṟuk koṭukkavillai atu avarukkut tēvaiyāṉatum alla itu nallupa tēcamum teḷivāṉa kur'āṉumē tavira vēṟillai
Surah Ya-Seen, Verse 69
لِّيُنذِرَ مَن كَانَ حَيّٗا وَيَحِقَّ ٱلۡقَوۡلُ عَلَى ٱلۡكَٰفِرِينَ
(itu) uyirōṭiruppavarkaḷai accamūṭṭi eccarikkai ceykiṟatu. Nirākarippavarkaḷukku (taṇṭaṉai uṇṭu eṉṟa) vākkai uṇmaiyeṉa uṟutip paṭuttukiṟatu
Surah Ya-Seen, Verse 70
أَوَلَمۡ يَرَوۡاْ أَنَّا خَلَقۡنَا لَهُم مِّمَّا عَمِلَتۡ أَيۡدِينَآ أَنۡعَٰمٗا فَهُمۡ لَهَا مَٰلِكُونَ
niccayamāka nām avarkaḷukkāka nam'muṭaiya kaikaḷ ceytavaṟṟiliruntu kālnaṭaikaḷaip paṭaittirukkiṉṟōm eṉpatai avarkaḷ pārkkavillaiyā? Avaṟṟiṉ mītu avarkaḷ urimai pārāṭṭukiṟārkaḷ
Surah Ya-Seen, Verse 71
وَذَلَّلۡنَٰهَا لَهُمۡ فَمِنۡهَا رَكُوبُهُمۡ وَمِنۡهَا يَأۡكُلُونَ
mēlum, avaṟṟai avarkaḷukkuk kīḻpaṭiyumāṟu ceytuḷḷōm; ākavē, avaṟṟil cilavaṟṟiṉ mītu avarkaḷ ēṟiccavāri ceyvatum irukkiṟatu iṉṉum avaṟṟiliruntu cilavaṟṟaip pucikkiṟārkaḷ
Surah Ya-Seen, Verse 72
وَلَهُمۡ فِيهَا مَنَٰفِعُ وَمَشَارِبُۚ أَفَلَا يَشۡكُرُونَ
Mēlum, avaṟṟiliruntu avarkaḷukku payaṉkaḷum, pāṉaṅkaḷum irukkiṉṟaṉa, ivaṟṟukkellām avarkaḷ naṉṟi celutta māṭṭārkaḷā
Surah Ya-Seen, Verse 73
وَٱتَّخَذُواْ مِن دُونِ ٱللَّهِ ءَالِهَةٗ لَّعَلَّهُمۡ يُنصَرُونَ
eṉiṉum allāh allātavaṟṟaiyum - tāṅkaḷ utavi ceyyappaṭum poruṭṭu avarkaḷ teyvaṅkaḷāka eṭuttuk koṇṭirukkiṉṟaṉar
Surah Ya-Seen, Verse 74
لَا يَسۡتَطِيعُونَ نَصۡرَهُمۡ وَهُمۡ لَهُمۡ جُندٞ مُّحۡضَرُونَ
āṉāl avai avarkaḷukku utavi ceyyum cakti peṟavillai -āyiṉum avaṟṟaiyē ivarkaḷukku (etirāṉa) paṭaiyākak koṇṭuvarappaṭum
Surah Ya-Seen, Verse 75
فَلَا يَحۡزُنكَ قَوۡلُهُمۡۘ إِنَّا نَعۡلَمُ مَا يُسِرُّونَ وَمَا يُعۡلِنُونَ
(napiyē!) Avarkaḷuṭaiya pēccu um'mai vicaṉappaṭutta vēṇṭiyatillai. Avarkaḷ (taṅkaḷ maṉattil) maṟaippapataiyum avarkaḷ pakiraṅkappaṭuttuvataiyum niccayamāka nām naṉkaṟivōm
Surah Ya-Seen, Verse 76
أَوَلَمۡ يَرَ ٱلۡإِنسَٰنُ أَنَّا خَلَقۡنَٰهُ مِن نُّطۡفَةٖ فَإِذَا هُوَ خَصِيمٞ مُّبِينٞ
maṉitaṉai oru tuḷi intiriyattiliruntu nāmē niccayamākap paṭaittōm eṉpatai avaṉ pārkkavillaiyā? Avvāṟiruntum, avaṉ (namakku) veḷippaṭaiyāṉa tarkka vātiyāki viṭukiṟāṉ
Surah Ya-Seen, Verse 77
وَضَرَبَ لَنَا مَثَلٗا وَنَسِيَ خَلۡقَهُۥۖ قَالَ مَن يُحۡيِ ٱلۡعِظَٰمَ وَهِيَ رَمِيمٞ
mēlum, avaṉ taṉ paṭaippai (tāṉ paṭaikkappaṭṭateppaṭi eṉpatai) maṟantuviṭṭu, avaṉ namakkāka ōr utāraṇattaiyum kūṟukiṉṟāṉ; "elumpukaḷ avai makkip pōy viṭṭa piṉ avaṟṟai uyirppippatu yār?" Eṉṟu
Surah Ya-Seen, Verse 78
قُلۡ يُحۡيِيهَا ٱلَّذِيٓ أَنشَأَهَآ أَوَّلَ مَرَّةٖۖ وَهُوَ بِكُلِّ خَلۡقٍ عَلِيمٌ
mutal mutalil avaṟṟai uṇṭu paṇṇiyavaṉē (piṉṉum) avaṟṟukku uyir koṭuppāṉ. Avaṉ ellāvakaip paṭaippukaḷaiyum naṉkaṟintavaṉ" eṉṟu (napiyē!) Nīr kūṟuvīrāka
Surah Ya-Seen, Verse 79
ٱلَّذِي جَعَلَ لَكُم مِّنَ ٱلشَّجَرِ ٱلۡأَخۡضَرِ نَارٗا فَإِذَآ أَنتُم مِّنۡهُ تُوقِدُونَ
pacumaiyāṉa marattiliruntu uṅkaḷukkāka neruppai uṇṭākkupavaṉum avaṉē atiliruntē nīṅkaḷ (tī) mūṭṭukiṟīrkaḷ
Surah Ya-Seen, Verse 80
أَوَلَيۡسَ ٱلَّذِي خَلَقَ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضَ بِقَٰدِرٍ عَلَىٰٓ أَن يَخۡلُقَ مِثۡلَهُمۚ بَلَىٰ وَهُوَ ٱلۡخَلَّـٰقُ ٱلۡعَلِيمُ
vāṉaṅkaḷaiyum pūmiyaiyum paṭaittavaṉ, avarkaḷaip pōṉṟavarkaḷapai; paṭaikkac caktiyaṟṟavaṉā? Ām (caktiyuḷḷavaṉē!) Meyyākavē, avaṉē (pala vakaikaḷaiyum) paṭaippavaṉ; yāvaṟṟaiyum naṉkaṟintavaṉ
Surah Ya-Seen, Verse 81
إِنَّمَآ أَمۡرُهُۥٓ إِذَآ أَرَادَ شَيۡـًٔا أَن يَقُولَ لَهُۥ كُن فَيَكُونُ
epporuḷaiyēṉum avaṉ (paṭaikka) nāṭiṉāl, ataṟku avaṉ kaṭṭaḷaiyiṭuvatellām; "kuṉ" (ākiviṭuka) eṉṟu kūṟuvatutāṉ; uṭaṉē atu ākiviṭukiṟatu
Surah Ya-Seen, Verse 82
فَسُبۡحَٰنَ ٱلَّذِي بِيَدِهِۦ مَلَكُوتُ كُلِّ شَيۡءٖ وَإِلَيۡهِ تُرۡجَعُونَ
Ākavē, ellāp poruṭkaḷiṉ āṭciyum evaṉ kaiyilirukkiṟatō avaṉē mikat tūymaiyāṉavaṉ, avaṉiṭamē nīṅkaḷ mīḷvikkappaṭuvīrkaḷ
Surah Ya-Seen, Verse 83