Surah Ya-Seen - Tamil Translation by Abdulhameed Baqavi
يسٓ
yā sīṉ
Surah Ya-Seen, Verse 1
وَٱلۡقُرۡءَانِ ٱلۡحَكِيمِ
Muṟṟilum ñāṉam niṟainta inta kur'āṉ mītu cattiyamāka
Surah Ya-Seen, Verse 2
إِنَّكَ لَمِنَ ٱلۡمُرۡسَلِينَ
(napiyē!) Niccayamāka nīr (namatu) tūtarkaḷil oruvartāṉ
Surah Ya-Seen, Verse 3
عَلَىٰ صِرَٰطٖ مُّسۡتَقِيمٖ
(nīr) nērāṉa vaḻiyil irukkiṟīr
Surah Ya-Seen, Verse 4
تَنزِيلَ ٱلۡعَزِيزِ ٱلرَّحِيمِ
(itu) aṉaivaraiyum mikaittavaṉum makā karuṇaiyuṭaiyavaṉumāṉa allāhvāl aruḷappaṭṭatu
Surah Ya-Seen, Verse 5
لِتُنذِرَ قَوۡمٗا مَّآ أُنذِرَ ءَابَآؤُهُمۡ فَهُمۡ غَٰفِلُونَ
(umatu) inta makkaḷiṉ mūtātaikaḷukku (oru tūtarālum) eccarikkai ceyyappaṭātatāl (maṟumaiyaip paṟṟi muṟṟilum) kavalaiyaṟṟu irukkiṉṟaṉar. Ākavē, ivarkaḷukku nīr accamūṭṭi eccarikkai ceyvīrāka
Surah Ya-Seen, Verse 6
لَقَدۡ حَقَّ ٱلۡقَوۡلُ عَلَىٰٓ أَكۡثَرِهِمۡ فَهُمۡ لَا يُؤۡمِنُونَ
ivarkaḷil perumpālāṉavarkaḷ mītu (avarkaḷ narakavācikaḷtāṉ eṉṟu iṟaivaṉiṉ) kaṭṭaḷai niccayamāka uṟutiyāki viṭṭatu. Ātalāl, avarkaḷ nampikkai koḷḷavē māṭṭārkaḷ
Surah Ya-Seen, Verse 7
إِنَّا جَعَلۡنَا فِيٓ أَعۡنَٰقِهِمۡ أَغۡلَٰلٗا فَهِيَ إِلَى ٱلۡأَذۡقَانِ فَهُم مُّقۡمَحُونَ
niccayamāka nām avarkaḷuṭaiya kaḻuttukaḷil mēlvāy kaṭṭaikaḷ varai vilaṅkuc caṅkilikaḷaip pōṭṭuviṭṭōm. Ātalāl, avarkaḷuṭaiya talaikaḷ (kuṉiya muṭiyātavāṟu) nimirntu viṭṭaṉa
Surah Ya-Seen, Verse 8
وَجَعَلۡنَا مِنۢ بَيۡنِ أَيۡدِيهِمۡ سَدّٗا وَمِنۡ خَلۡفِهِمۡ سَدّٗا فَأَغۡشَيۡنَٰهُمۡ فَهُمۡ لَا يُبۡصِرُونَ
avarkaḷukku muṉpuṟam oru cuvarum, piṉpuṟam oru cuvarumāka ākki nām avarkaḷai mūṭiviṭṭōm. Ātalāl, avarkaḷ (etaiyum) pārkka muṭiyātu
Surah Ya-Seen, Verse 9
وَسَوَآءٌ عَلَيۡهِمۡ ءَأَنذَرۡتَهُمۡ أَمۡ لَمۡ تُنذِرۡهُمۡ لَا يُؤۡمِنُونَ
avarkaḷukku nīr accamūṭṭi eccarikkai ceyvatum, eccarikkai ceyyāmaliruppatum camamē! Avarkaḷ nampikkai koḷḷavē māṭṭārkaḷ
Surah Ya-Seen, Verse 10
إِنَّمَا تُنذِرُ مَنِ ٱتَّبَعَ ٱلذِّكۡرَ وَخَشِيَ ٱلرَّحۡمَٰنَ بِٱلۡغَيۡبِۖ فَبَشِّرۡهُ بِمَغۡفِرَةٖ وَأَجۡرٖ كَرِيمٍ
nīr accamūṭṭi eccarikkai ceyvatellām, evarkaḷ nallupatēcattaip piṉpaṟṟi, maṟaivāṉa kāriyaṅkaḷilum (allāhvākiya) rahmāṉukkup payantu naṭakkiṉṟārkaḷō avarkaḷukkuttāṉ. Ākavē, ivarkaḷukku maṉṉippaik koṇṭum, kaṇṇiyamāṉa kūliyaikkoṇṭum nīr naṟceyti kūṟuvīrāka
Surah Ya-Seen, Verse 11
إِنَّا نَحۡنُ نُحۡيِ ٱلۡمَوۡتَىٰ وَنَكۡتُبُ مَا قَدَّمُواْ وَءَاثَٰرَهُمۡۚ وَكُلَّ شَيۡءٍ أَحۡصَيۡنَٰهُ فِيٓ إِمَامٖ مُّبِينٖ
niccayamāka nām maraṇittavarkaḷai (maṟumaiyil) uyir koṭuttu eḻuppuvōm. Avarkaḷ ceytu aṉuppiya ceyalkaḷaiyum, avarkaḷ viṭṭuc ceṉṟa kāriyaṅkaḷaiyum nām eḻuti varukiṟōm. Ivai ovvoṉṟaiyum ‘lavhul mahḥpūḷil' (pativup puttakattil) patintē vaittirukkiṟōm
Surah Ya-Seen, Verse 12
وَٱضۡرِبۡ لَهُم مَّثَلًا أَصۡحَٰبَ ٱلۡقَرۡيَةِ إِذۡ جَآءَهَا ٱلۡمُرۡسَلُونَ
(Napiyē!) Nam tūtarkaḷ ceṉṟa, ōr ūrvācikaḷai avarkaḷukku utāraṇamākak kūṟuvīrāka
Surah Ya-Seen, Verse 13
إِذۡ أَرۡسَلۡنَآ إِلَيۡهِمُ ٱثۡنَيۡنِ فَكَذَّبُوهُمَا فَعَزَّزۡنَا بِثَالِثٖ فَقَالُوٓاْ إِنَّآ إِلَيۡكُم مُّرۡسَلُونَ
nām avarkaḷiṭam iru tūtarkaḷai aṉuppiyapoḻutu avviruvaraiyum avarkaḷ poyyākkiṉārkaḷ. Ākavē mūṉṟāvatu tūtaraik koṇṭu (avviruvarukkum) utavi ceytōm. Ākavē, ivarkaḷ (mūvarum avarkaḷai nōkki) ‘‘meyyākavē nāṅkaḷ uṅkaḷiṭam aṉuppappaṭṭa iṟaivaṉiṉ tūtarkaḷāvōm'' eṉṟu kūṟiṉārkaḷ
Surah Ya-Seen, Verse 14
قَالُواْ مَآ أَنتُمۡ إِلَّا بَشَرٞ مِّثۡلُنَا وَمَآ أَنزَلَ ٱلرَّحۡمَٰنُ مِن شَيۡءٍ إِنۡ أَنتُمۡ إِلَّا تَكۡذِبُونَ
ataṟkavarkaḷ “nīṅkaḷ eṅkaḷaip pōṉṟa maṉitarkaḷē! (Tavira iṟaivaṉiṉ tūtarkaḷalla.) Rahmāṉ (uṅkaḷ mītu vētattil) etaiyum aruḷavillai. Nīṅkaḷ poy colpavarkaḷē tavira vēṟillai'' eṉṟu kūṟiṉārkaḷ
Surah Ya-Seen, Verse 15
قَالُواْ رَبُّنَا يَعۡلَمُ إِنَّآ إِلَيۡكُمۡ لَمُرۡسَلُونَ
ataṟkavarkaḷ ‘‘niccayamāka nāṅkaḷ uṅkaḷiṭam aṉuppappaṭṭa tūtarkaḷtāṉ eṉpatai eṅkaḷ iṟaivaṉē naṉkaṟivāṉ'' eṉṟaṉar
Surah Ya-Seen, Verse 16
وَمَا عَلَيۡنَآ إِلَّا ٱلۡبَلَٰغُ ٱلۡمُبِينُ
“eṅkaḷ tūtaip pakiraṅkamāka eṭutturaippatait tavira (uṅkaḷai nirppantippatu) eṅkaḷ mītu kaṭamaiyalla'' (eṉṟum kūṟiṉārkaḷ)
Surah Ya-Seen, Verse 17
قَالُوٓاْ إِنَّا تَطَيَّرۡنَا بِكُمۡۖ لَئِن لَّمۡ تَنتَهُواْ لَنَرۡجُمَنَّكُمۡ وَلَيَمَسَّنَّكُم مِّنَّا عَذَابٌ أَلِيمٞ
ataṟkavarkaḷ “nāṅkaḷ uṅkaḷ varukaiyai niccayamāka keṭṭa cakuṉamāka niṉaikkiṟōm. Nīṅkaḷ (itiliruntu) vilakik koḷḷāviṭil niccayamāka nāṅkaḷ uṅkaḷaik kalleṟintu koṉṟu viṭuvōm. Mēlum, eṅkaḷiṭamiruntu tuṉpuṟuttum vētaṉaiyum uṅkaḷaip piṭittuk koḷḷum'' eṉṟu kūṟiṉārkaḷ
Surah Ya-Seen, Verse 18
قَالُواْ طَـٰٓئِرُكُم مَّعَكُمۡ أَئِن ذُكِّرۡتُمۚ بَلۡ أَنتُمۡ قَوۡمٞ مُّسۡرِفُونَ
ataṟku (nam tūtarkaḷ) “uṅkaḷ keṭṭa cakuṉam uṅkaḷiṭamtāṉ irukkiṟatu. Uṅkaḷukku nallaṟivaip pukaṭṭiyataṟkākavā? (Eṅkaḷaik keṭṭa cakuṉam eṉṟu kūṟukiṟīrkaḷ). Atu cariyaṉṟu; nīṅkaḷtāṉ varampumīṟiya makkaḷ'' eṉṟu kūṟiṉārkaḷ
Surah Ya-Seen, Verse 19
وَجَآءَ مِنۡ أَقۡصَا ٱلۡمَدِينَةِ رَجُلٞ يَسۡعَىٰ قَالَ يَٰقَوۡمِ ٱتَّبِعُواْ ٱلۡمُرۡسَلِينَ
itaṟkiṭaiyil appaṭṭiṇattiṉ kaṭaik kōṭiyiliruntu ‘(hapīpun najjār' eṉṉum) oru maṉitar viraintōṭi vantu (appaṭṭiṇavācikaḷai nōkkik) kūṟiyatāvatu: “Eṉ makkaḷē! Nīṅkaḷ ittūtarkaḷaip piṉpaṟṟuṅkaḷ
Surah Ya-Seen, Verse 20
ٱتَّبِعُواْ مَن لَّا يَسۡـَٔلُكُمۡ أَجۡرٗا وَهُم مُّهۡتَدُونَ
Uṅkaḷiṭam oru kūliyaiyum kēṭkāta ivarkaḷai nīṅkaḷ (avaciyam) piṉpaṟṟuṅkaḷ. Avarkaḷtāṉ nērvaḻi aṭaintavarkaḷ
Surah Ya-Seen, Verse 21
وَمَالِيَ لَآ أَعۡبُدُ ٱلَّذِي فَطَرَنِي وَإِلَيۡهِ تُرۡجَعُونَ
eṉṉaip paṭaittavaṉai nāṉ vaṇaṅkātirukka eṉakkeṉṉa (nērntatu? Vicāraṇaikkāka) avaṉiṭamē nīṅkaḷ tirumpa koṇṭu varappaṭuvīrkaḷ
Surah Ya-Seen, Verse 22
ءَأَتَّخِذُ مِن دُونِهِۦٓ ءَالِهَةً إِن يُرِدۡنِ ٱلرَّحۡمَٰنُ بِضُرّٖ لَّا تُغۡنِ عَنِّي شَفَٰعَتُهُمۡ شَيۡـٔٗا وَلَا يُنقِذُونِ
avaṉaiyaṉṟi, (maṟṟa etaiyum) nāṉ iṟaivaṉāka eṭuttuk koḷvēṉā? Rahmāṉ eṉakkoru tīṅkiḻaikkak karutiṉāl ivaṟṟiṉ cipāricu etaiyum eṉṉai viṭṭut taṭuttuviṭātu. (Atiliruntu) eṉṉai ivaṟṟāl viṭuvikkavum muṭiyātu
Surah Ya-Seen, Verse 23
إِنِّيٓ إِذٗا لَّفِي ضَلَٰلٖ مُّبِينٍ
(avaṉ oruvaṉaiyē nāṉ vaṇaṅkāviṭṭāl) niccayamāka nāṉ pakiraṅkamāṉa vaḻikēṭṭil ceṉṟu viṭuvēṉ
Surah Ya-Seen, Verse 24
إِنِّيٓ ءَامَنتُ بِرَبِّكُمۡ فَٱسۡمَعُونِ
niccayamāka nāṉ uṅkaḷ iṟaivaṉaiyē nampikkai koṇṭirukkiṟēṉ. (Maṟṟevaraiyum alla.) Ātalāl, nīṅkaḷ eṉakkuc cevicāyuṅkaḷ'' (eṉṟu kūṟiṉār)
Surah Ya-Seen, Verse 25
قِيلَ ٱدۡخُلِ ٱلۡجَنَّةَۖ قَالَ يَٰلَيۡتَ قَوۡمِي يَعۡلَمُونَ
(eṉiṉum, makkaḷ avaruṭaiya nallupatēcattaik kēḷātu avaraik kolai ceytuviṭṭaṉar! Ākavē, avarai nōkki) “nīr corkkattil nuḻaivīrāka!'' Eṉak kūṟappaṭṭatu
Surah Ya-Seen, Verse 26
بِمَا غَفَرَ لِي رَبِّي وَجَعَلَنِي مِنَ ٱلۡمُكۡرَمِينَ
(corkkattil nuḻainta) avar “eṉ iṟaivaṉ eṉakku maṉṉippaḷittu mikka kaṇṇiyamāṉavarkaḷil oruvaṉākavum eṉṉai ākkiviṭṭatai eṉ makkaḷ aṟintukoḷḷa vēṇṭāmā?'' Eṉṟu kūṟiṉār
Surah Ya-Seen, Verse 27
۞وَمَآ أَنزَلۡنَا عَلَىٰ قَوۡمِهِۦ مِنۢ بَعۡدِهِۦ مِن جُندٖ مِّنَ ٱلسَّمَآءِ وَمَا كُنَّا مُنزِلِينَ
a(varaik kolai ceyta)taṟkup piṉṉar avaruṭaiya makka(ḷai aḻikka avar)kaḷukku vāṉattiliruntu oru paṭaiyaiyum nām iṟakki vaikkavillai; avvāṟu ceyya avaciyam ēṟpaṭavumillai
Surah Ya-Seen, Verse 28
إِن كَانَتۡ إِلَّا صَيۡحَةٗ وَٰحِدَةٗ فَإِذَا هُمۡ خَٰمِدُونَ
orē oru captamtāṉ ēṟpaṭṭatu. Uṭaṉē avarkaḷ aṉaivarum (aḻintu) cāmpalāki viṭṭārkaḷ
Surah Ya-Seen, Verse 29
يَٰحَسۡرَةً عَلَى ٱلۡعِبَادِۚ مَا يَأۡتِيهِم مِّن رَّسُولٍ إِلَّا كَانُواْ بِهِۦ يَسۡتَهۡزِءُونَ
antō! (Eṉ aṭiyārkaḷē! Eṉ) aṭiyārkaḷaip paṟṟiya tukkamē! Avarkaḷiṭam namatu tūtar evar vantapōtilum avarkaḷ avaraip parikācam ceyyāmal iruppatillai
Surah Ya-Seen, Verse 30
أَلَمۡ يَرَوۡاْ كَمۡ أَهۡلَكۡنَا قَبۡلَهُم مِّنَ ٱلۡقُرُونِ أَنَّهُمۡ إِلَيۡهِمۡ لَا يَرۡجِعُونَ
Avarkaḷukku muṉṉar ettaṉaiyō kūṭṭattiṉarai nām aḻittu viṭṭōm eṉpataiyum a(ḻintu pōṉa)varkaḷ niccayamāka avarkaḷiṭam tirumpi varavēmāṭṭārkaḷ eṉpataiyum avarkaḷ kavaṉikka vēṇṭāmā
Surah Ya-Seen, Verse 31
وَإِن كُلّٞ لَّمَّا جَمِيعٞ لَّدَيۡنَا مُحۡضَرُونَ
avarkaḷ aṉaivarum niccayamāka nam'miṭamē koṇṭuvarappaṭuvārkaḷ
Surah Ya-Seen, Verse 32
وَءَايَةٞ لَّهُمُ ٱلۡأَرۡضُ ٱلۡمَيۡتَةُ أَحۡيَيۡنَٰهَا وَأَخۡرَجۡنَا مِنۡهَا حَبّٗا فَمِنۡهُ يَأۡكُلُونَ
iṟantu (poṭṭalākik) kiṭakkum (avarkaḷ vacittirunta) pūmiyum ivarkaḷukku ōr attāṭciyākum. Atai nāmē (maḻaiyaik koṇṭu) uyirppittu atiliruntu tāṉiyaṅkaḷai veḷippaṭuttukiṟōm. Avaṟṟai ivarkaḷ pucikkiṟārkaḷ
Surah Ya-Seen, Verse 33
وَجَعَلۡنَا فِيهَا جَنَّـٰتٖ مِّن نَّخِيلٖ وَأَعۡنَٰبٖ وَفَجَّرۡنَا فِيهَا مِنَ ٱلۡعُيُونِ
mēlum, atil pērīccai, tirāṭcai cōlaikaḷai amaittu ataṉ mattiyil nīrūṟṟukkaḷai pīṟiṭṭu ōṭac ceykiṟōm
Surah Ya-Seen, Verse 34
لِيَأۡكُلُواْ مِن ثَمَرِهِۦ وَمَا عَمِلَتۡهُ أَيۡدِيهِمۡۚ أَفَلَا يَشۡكُرُونَ
ivarkaḷ pucippataṟkāka kaṉi varkkaṅkaḷai (nām uṟpatti ceykiṉṟōmē tavira) ivarkaḷuṭaiya kaikaḷ atai ceyvatillai. (Itaṟkuk kūṭa) ivarkaḷ naṉṟi celutta māṭṭārkaḷā
Surah Ya-Seen, Verse 35
سُبۡحَٰنَ ٱلَّذِي خَلَقَ ٱلۡأَزۡوَٰجَ كُلَّهَا مِمَّا تُنۢبِتُ ٱلۡأَرۡضُ وَمِنۡ أَنفُسِهِمۡ وَمِمَّا لَا يَعۡلَمُونَ
ivarkaḷaiyum, pūmiyil muḷaikkum puṟpūṇṭukaḷaiyum jōṭi jōṭiyākap paṭaittu ivarkaḷ (ituvarai) aṟiyāta maṟṟavaṟṟaiyum paṭaippavaṉ mikap paricuttamāṉavaṉ
Surah Ya-Seen, Verse 36
وَءَايَةٞ لَّهُمُ ٱلَّيۡلُ نَسۡلَخُ مِنۡهُ ٱلنَّهَارَ فَإِذَا هُم مُّظۡلِمُونَ
iravum ivarkaḷukkōr attāṭciyākum. Atiliruntē nām pakalai veḷippaṭuttukiṟōm. Illaiyeṉṟāl ivarkaḷ iruḷiltāṉ taṅkiviṭuvārkaḷ
Surah Ya-Seen, Verse 37
وَٱلشَّمۡسُ تَجۡرِي لِمُسۡتَقَرّٖ لَّهَاۚ ذَٰلِكَ تَقۡدِيرُ ٱلۡعَزِيزِ ٱلۡعَلِيمِ
taṉ varaiyaṟaikkuḷ (tavaṟāmal) cellum cūriyaṉum (ōr attāṭciyākum). Itu (aṉaivaraiyum) mikaittavaṉ naṉkaṟintavaṉuṭaiya amaippākum
Surah Ya-Seen, Verse 38
وَٱلۡقَمَرَ قَدَّرۡنَٰهُ مَنَازِلَ حَتَّىٰ عَادَ كَٱلۡعُرۡجُونِ ٱلۡقَدِيمِ
(ularntu vaḷainta) paḻaiya pērīcca maṭalaip pōl (piṟaiyāka) ākum varai cantiraṉukku nām pala nilaikaḷai ēṟpaṭutti irukkiṟōm
Surah Ya-Seen, Verse 39
لَا ٱلشَّمۡسُ يَنۢبَغِي لَهَآ أَن تُدۡرِكَ ٱلۡقَمَرَ وَلَا ٱلَّيۡلُ سَابِقُ ٱلنَّهَارِۚ وَكُلّٞ فِي فَلَكٖ يَسۡبَحُونَ
cūriyaṉ cantiraṉai aṇuka muṭiyātu. Iravu pakalai munta muṭiyātu. (Ivvāṟē naṭcattiraṅkaḷ) ovvoṉṟum taṉ vaṭṭavaraikkuḷ nīntic celkiṉṟaṉa
Surah Ya-Seen, Verse 40
وَءَايَةٞ لَّهُمۡ أَنَّا حَمَلۡنَا ذُرِّيَّتَهُمۡ فِي ٱلۡفُلۡكِ ٱلۡمَشۡحُونِ
kappal niṟaiya avarkaḷuṭaiya makkaḷai nām cumantu celvatum niccayamāka avarkaḷukku ōr attāṭciyākum
Surah Ya-Seen, Verse 41
وَخَلَقۡنَا لَهُم مِّن مِّثۡلِهِۦ مَا يَرۡكَبُونَ
Avarkaḷ ēṟic cella ataippōṉṟa (paṭaku pōṉṟa)vaṟṟaiyum nām avarkaḷukkākap paṭaittirukkiṟōm
Surah Ya-Seen, Verse 42
وَإِن نَّشَأۡ نُغۡرِقۡهُمۡ فَلَا صَرِيخَ لَهُمۡ وَلَا هُمۡ يُنقَذُونَ
nām virumpiṉāl avarkaḷai (kaṭalil) mūḻkaṭittu viṭuvōm. Accamayam (apayak kuralil) avarkaḷai pātukāppavarkaḷ oruvarum irukka māṭṭār. Avarkaḷ viṭuvikkappaṭavum māṭṭārkaḷ
Surah Ya-Seen, Verse 43
إِلَّا رَحۡمَةٗ مِّنَّا وَمَتَٰعًا إِلَىٰ حِينٖ
eṉiṉum namatu karuṇaiyiṉālum ciṟitu kālam (avarkaḷ) cukam aṉupavippataṟkākavum (avarkaḷ viṭuvikkappaṭukiṟārkaḷ)
Surah Ya-Seen, Verse 44
وَإِذَا قِيلَ لَهُمُ ٱتَّقُواْ مَا بَيۡنَ أَيۡدِيكُمۡ وَمَا خَلۡفَكُمۡ لَعَلَّكُمۡ تُرۡحَمُونَ
“uṅkaḷukku muṉṉum, uṅkaḷukkup piṉṉum (irukkum im'mai maṟumaiyil) uḷḷa vētaṉaikaḷukku nīṅkaḷ payantu koḷḷuṅkaḷ. (Ataṉāl) iṟaivaṉiṉ karuṇaiyai nīṅkaḷ aṭaiyalām'' eṉṟu avarkaḷukkuk kūṟappaṭṭāl (atai avarkaḷ poruṭpaṭuttuvatillai)
Surah Ya-Seen, Verse 45
وَمَا تَأۡتِيهِم مِّنۡ ءَايَةٖ مِّنۡ ءَايَٰتِ رَبِّهِمۡ إِلَّا كَانُواْ عَنۡهَا مُعۡرِضِينَ
mēlum, avarkaḷuṭaiya iṟaivaṉiṉ attāṭcikaḷil etu vanta pōtilum atai avarkaḷ puṟakkaṇikkātu iruppatum illai
Surah Ya-Seen, Verse 46
وَإِذَا قِيلَ لَهُمۡ أَنفِقُواْ مِمَّا رَزَقَكُمُ ٱللَّهُ قَالَ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ لِلَّذِينَ ءَامَنُوٓاْ أَنُطۡعِمُ مَن لَّوۡ يَشَآءُ ٱللَّهُ أَطۡعَمَهُۥٓ إِنۡ أَنتُمۡ إِلَّا فِي ضَلَٰلٖ مُّبِينٖ
allāh uṅkaḷukku aḷittavaṟṟil (ēḻaikaḷukkut) tāṉam ceyyuṅkaḷ eṉṟu avarkaḷukkuk kūṟappaṭṭāl “allāh nāṭiṉāl avaṉē uṇavu koṭukkakkūṭiyavarkaḷukku nām uṇavu koṭukkalāmā? Pakiraṅkamāṉa vaḻikēṭṭilēyē tavira nīṅkaḷ illai'' eṉṟum inta nirākarippavarkaḷ (parikācamākak) kūṟukiṉṟaṉar
Surah Ya-Seen, Verse 47
وَيَقُولُونَ مَتَىٰ هَٰذَا ٱلۡوَعۡدُ إِن كُنتُمۡ صَٰدِقِينَ
mēlum, meyyākavē nīṅkaḷ uṇmai colpavarkaḷāka iruntāl, (eṅkaḷukku varumeṉa nīṅkaḷ kūṟum) “taṇṭaṉai eppoḻutu varum?'' Eṉṟum (parikācamākak) kēṭkiṉṟaṉar
Surah Ya-Seen, Verse 48
مَا يَنظُرُونَ إِلَّا صَيۡحَةٗ وَٰحِدَةٗ تَأۡخُذُهُمۡ وَهُمۡ يَخِصِّمُونَ
orē oru captattait tavira vēṟu etaiyum avarkaḷ etirpārkkavillai! (Itaip paṟṟi parikācamāka) avarkaḷ tarkkittuk koṇṭirukkum poḻutē atu avarkaḷaip piṭittuk koḷḷum
Surah Ya-Seen, Verse 49
فَلَا يَسۡتَطِيعُونَ تَوۡصِيَةٗ وَلَآ إِلَىٰٓ أَهۡلِهِمۡ يَرۡجِعُونَ
annērattil avarkaḷ maraṇa cāsaṉam kūṟavō allatu taṅkaḷ kuṭumpattāriṭam cellavō muṭiyāmalāki viṭuvārkaḷ. (Ataṟkuḷ aḻintu viṭuvārkaḷ)
Surah Ya-Seen, Verse 50
وَنُفِخَ فِي ٱلصُّورِ فَإِذَا هُم مِّنَ ٱلۡأَجۡدَاثِ إِلَىٰ رَبِّهِمۡ يَنسِلُونَ
(Maṟumuṟai) ‘sūr' ūtappaṭṭāl uṭaṉē avarkaḷ camātikaḷiliruntu veḷippaṭṭut taṅkaḷ iṟaivaṉiṭam viraivāka ōṭi varuvārkaḷ
Surah Ya-Seen, Verse 51
قَالُواْ يَٰوَيۡلَنَا مَنۢ بَعَثَنَا مِن مَّرۡقَدِنَاۜۗ هَٰذَا مَا وَعَدَ ٱلرَّحۡمَٰنُ وَصَدَقَ ٱلۡمُرۡسَلُونَ
‘‘eṅkaḷ tukkamē! Eṅkaḷai nittiraiyil iruntu eḻuppiyavar yār?'' Eṉṟu kēṭpārkaḷ. (Ataṟku vāṉavarkaḷ avarkaḷai nōkki) “rahmāṉ (uṅkaḷukku) vākkaḷittatum, napimārkaḷ (uṅkaḷukkuk) kūṟivanta uṇmaiyum itutāṉ'' (eṉṟu kūṟuvārkaḷ)
Surah Ya-Seen, Verse 52
إِن كَانَتۡ إِلَّا صَيۡحَةٗ وَٰحِدَةٗ فَإِذَا هُمۡ جَمِيعٞ لَّدَيۡنَا مُحۡضَرُونَ
atu orē oru captattait tavira vēṟoṉṟum irukkātu! Ataṟkuḷḷāka avarkaḷ aṉaivarum nam'miṭam koṇṭuvarappaṭṭu viṭuvārkaḷ
Surah Ya-Seen, Verse 53
فَٱلۡيَوۡمَ لَا تُظۡلَمُ نَفۡسٞ شَيۡـٔٗا وَلَا تُجۡزَوۡنَ إِلَّا مَا كُنتُمۡ تَعۡمَلُونَ
annāḷil ōr'ātmā (ataṉ naṉmaiyaik kuṟaittō pāvattai atikarittō) aniyāyam ceyyappaṭamāṭṭātu. Nīṅkaḷ ceytavaṟṟukkē tavira uṅkaḷukkuk kūli koṭukkappaṭa māṭṭātu
Surah Ya-Seen, Verse 54
إِنَّ أَصۡحَٰبَ ٱلۡجَنَّةِ ٱلۡيَوۡمَ فِي شُغُلٖ فَٰكِهُونَ
annāḷil niccayamāka corkkavācikaḷ cantōṣamāka kālam kaḻittuk koṇṭiruppārkaḷ
Surah Ya-Seen, Verse 55
هُمۡ وَأَزۡوَٰجُهُمۡ فِي ظِلَٰلٍ عَلَى ٱلۡأَرَآئِكِ مُتَّكِـُٔونَ
avarkaḷum avarkaḷuṭaiya maṉaivikaḷum niḻalkaḷiṉ kīḻ kaṭṭilkaḷiṉ mēl veku ullācamākac cāyntu (uṭkārntu) koṇṭiruppārkaḷ
Surah Ya-Seen, Verse 56
لَهُمۡ فِيهَا فَٰكِهَةٞ وَلَهُم مَّا يَدَّعُونَ
atil avarkaḷukkup palavakaik kaṉivarkkaṅkaḷuṭaṉ avarkaḷ kēṭpatellām avarkaḷukku kiṭaikkum
Surah Ya-Seen, Verse 57
سَلَٰمٞ قَوۡلٗا مِّن رَّبّٖ رَّحِيمٖ
nikaraṟṟa aṉpuṭaiya iṟaivaṉāl (ivarkaḷai nōkki) “salām uṇṭāvatākuka!'' Eṉṟu kūṟappaṭum
Surah Ya-Seen, Verse 58
وَٱمۡتَٰزُواْ ٱلۡيَوۡمَ أَيُّهَا ٱلۡمُجۡرِمُونَ
(maṟṟa pāvikaḷai nōkki) “kuṟṟavāḷikaḷē! Iṉṟaiya tiṉam nīṅkaḷ (nallavarkaḷiliruntu) pirintu nilluṅkaḷ'' (eṉṟu kūṟappaṭum)
Surah Ya-Seen, Verse 59
۞أَلَمۡ أَعۡهَدۡ إِلَيۡكُمۡ يَٰبَنِيٓ ءَادَمَ أَن لَّا تَعۡبُدُواْ ٱلشَّيۡطَٰنَۖ إِنَّهُۥ لَكُمۡ عَدُوّٞ مُّبِينٞ
‘‘ātamuṭaiya cantatikaḷē! Nīṅkaḷ ṣaittāṉai vaṇaṅkakkūṭātu eṉṟum niccayamāka avaṉ uṅkaḷukkup pakiraṅkamāṉa etiri eṉṟum nāṉ uṅkaḷiṭam uṟutimoḻi vāṅkavillaiyā
Surah Ya-Seen, Verse 60
وَأَنِ ٱعۡبُدُونِيۚ هَٰذَا صِرَٰطٞ مُّسۡتَقِيمٞ
iṉṉum, nīṅkaḷ eṉṉaiyē vaṇaṅkavēṇṭum. Itutāṉ nērāṉa vaḻi (eṉṟum nāṉ uṅkaḷiṭam uṟutimoḻi vāṅkavillaiyā)
Surah Ya-Seen, Verse 61
وَلَقَدۡ أَضَلَّ مِنكُمۡ جِبِلّٗا كَثِيرًاۖ أَفَلَمۡ تَكُونُواْ تَعۡقِلُونَ
(avvāṟiruntum) uṅkaḷil perum tokaiyiṉarai avaṉ niccayamāka vaḻi keṭuttu viṭṭāṉ. Itai nīṅkaḷ aṟintu koḷḷa vēṇṭāmā
Surah Ya-Seen, Verse 62
هَٰذِهِۦ جَهَنَّمُ ٱلَّتِي كُنتُمۡ تُوعَدُونَ
Uṅkaḷukku vākkaḷikkappaṭṭu vanta narakam itutāṉ
Surah Ya-Seen, Verse 63
ٱصۡلَوۡهَا ٱلۡيَوۡمَ بِمَا كُنتُمۡ تَكۡفُرُونَ
itai nīṅkaḷ nirākarittataṉ kāraṇamāka iṉṟaiya tiṉam itil nīṅkaḷ nuḻaintu viṭuṅkaḷ'' (eṉṟum kūṟuvōm)
Surah Ya-Seen, Verse 64
ٱلۡيَوۡمَ نَخۡتِمُ عَلَىٰٓ أَفۡوَٰهِهِمۡ وَتُكَلِّمُنَآ أَيۡدِيهِمۡ وَتَشۡهَدُ أَرۡجُلُهُم بِمَا كَانُواْ يَكۡسِبُونَ
aṉṟaiya tiṉam nām avarkaḷuṭaiya vāykaḷil muttiraiyiṭuvōm. Avarkaḷuṭaiya kaikaḷ nam'miṭam pēcum. Avarkaḷ ceytukoṇṭirunta (pāvamāṉa) kāriyaṅkaḷaip paṟṟi avarkaḷuṭaiya kālkaḷum cāṭci kūṟum
Surah Ya-Seen, Verse 65
وَلَوۡ نَشَآءُ لَطَمَسۡنَا عَلَىٰٓ أَعۡيُنِهِمۡ فَٱسۡتَبَقُواْ ٱلصِّرَٰطَ فَأَنَّىٰ يُبۡصِرُونَ
nām virumpiṉāl avarkaḷuṭaiya kaṇkaḷiṉ pārvaiyaip pōkkiviṭuvōm. (Accamayam ivarkaḷ tappittukkoḷḷa) vaḻiyait tēṭi ōṭiṉāl (etaittāṉ) eppaṭi avarkaḷāl pārkka muṭiyum
Surah Ya-Seen, Verse 66
وَلَوۡ نَشَآءُ لَمَسَخۡنَٰهُمۡ عَلَىٰ مَكَانَتِهِمۡ فَمَا ٱسۡتَطَٰعُواْ مُضِيّٗا وَلَا يَرۡجِعُونَ
nām virumpiṉāl avarkaḷ uruvattaiyē māṟṟi avarkaḷ irunta iṭattilēyē irukkumpaṭi (kallākavō noṇṭiyākavō) ākki viṭuvōm. Accamayam avarkaḷāl muṉ cellavum muṭiyātu; piṉ cellavum muṭiyātu
Surah Ya-Seen, Verse 67
وَمَن نُّعَمِّرۡهُ نُنَكِّسۡهُ فِي ٱلۡخَلۡقِۚ أَفَلَا يَعۡقِلُونَ
nām evaraiyum atika nāḷkaḷ uyiruṭaṉ vāḻntirukkum paṭi ceytāl avaruṭaiya nilaimaiyait talaikīḻākki (ciṟiya kuḻantaiyaip pōl ākki) viṭukiṟōm. (Itai) avarkaḷ aṟintukoḷḷa vēṇṭāmā
Surah Ya-Seen, Verse 68
وَمَا عَلَّمۡنَٰهُ ٱلشِّعۡرَ وَمَا يَنۢبَغِي لَهُۥٓۚ إِنۡ هُوَ إِلَّا ذِكۡرٞ وَقُرۡءَانٞ مُّبِينٞ
(nam tūtarākiya) avarukku nām kavi kūṟak kaṟṟuk koṭukkavillai. Atu avarukkut takumāṉatum alla; itu (naṉmai tīmaikaḷait) teḷivākkakkūṭiya kur'āṉum nallupatēcamum tavira vēṟillai
Surah Ya-Seen, Verse 69
لِّيُنذِرَ مَن كَانَ حَيّٗا وَيَحِقَّ ٱلۡقَوۡلُ عَلَى ٱلۡكَٰفِرِينَ
uyirōṭu iruppavarkaḷai atu eccarippataṟkākavum (maraṇittavarkaḷai pōṉṟuḷḷa) nirākarippavarkaḷ mītu (taṇṭaṉaiyiṉ) vākku uṟutiyāvataṟkākavum (itai nām iṟakkiṉōm)
Surah Ya-Seen, Verse 70
أَوَلَمۡ يَرَوۡاْ أَنَّا خَلَقۡنَا لَهُم مِّمَّا عَمِلَتۡ أَيۡدِينَآ أَنۡعَٰمٗا فَهُمۡ لَهَا مَٰلِكُونَ
nam karaṅkaḷ ceytavaṟṟiliruntu niccayamāka avarkaḷukkāka kālnaṭaikaḷai nām paṭaittirukkiṟōm eṉpatai avarkaḷ kavaṉikkavillaiyā? Iṉṉum avarkaḷ avaṟṟukku urimaiyāḷarkaḷāka irukkiṟārkaḷ
Surah Ya-Seen, Verse 71
وَذَلَّلۡنَٰهَا لَهُمۡ فَمِنۡهَا رَكُوبُهُمۡ وَمِنۡهَا يَأۡكُلُونَ
Avaṟṟai avarkaḷukkuk kīḻppaṭiyumpaṭic ceytu koṭuttōm. Avarkaḷ (vākaṉamāka) ēṟakkūṭiyavaiyum avaṟṟil irukkiṉṟaṉa; (aṟuttu) pucikkakkūṭiyavaiyum avaṟṟil irukkiṉṟaṉa
Surah Ya-Seen, Verse 72
وَلَهُمۡ فِيهَا مَنَٰفِعُ وَمَشَارِبُۚ أَفَلَا يَشۡكُرُونَ
avarkaḷ kuṭikkakkūṭiya (pāl pōṉṟa)vaiyum iṉṉum pala payaṉkaḷum avaṟṟil irukkiṉṟaṉa. (Ivaṟṟukkellām) avarkaḷ naṉṟi celutta vēṇṭāmā
Surah Ya-Seen, Verse 73
وَٱتَّخَذُواْ مِن دُونِ ٱللَّهِ ءَالِهَةٗ لَّعَلَّهُمۡ يُنصَرُونَ
eṉiṉum, allāh allātavaṟṟālum taṅkaḷukku utavi kiṭaikkumeṉṟu avaṟṟai avarkaḷ teyvaṅkaḷāka eṭuttuk koṇṭirukkiṉṟaṉar
Surah Ya-Seen, Verse 74
لَا يَسۡتَطِيعُونَ نَصۡرَهُمۡ وَهُمۡ لَهُمۡ جُندٞ مُّحۡضَرُونَ
avaṟṟāl avarkaḷukku utavi ceyya muṭiyātu. Āyiṉum, avai ivarkaḷukku (etirāṉa) paṭaiyākak koṇṭuvarappaṭum
Surah Ya-Seen, Verse 75
فَلَا يَحۡزُنكَ قَوۡلُهُمۡۘ إِنَّا نَعۡلَمُ مَا يُسِرُّونَ وَمَا يُعۡلِنُونَ
(napiyē! ‘Nīr poyyar' eṉa) avarkaḷ um'maip paṟṟik kūṟuvatu um'maik kavalaikkuḷḷākka vēṇṭām. Niccayamāka nām avarkaḷ (taṅkaḷ maṉatil) maṟaittuk koḷvataiyum (ataṟku māṟāka) avarkaḷ veḷiyiṭuvataiyum naṉkaṟivōm
Surah Ya-Seen, Verse 76
أَوَلَمۡ يَرَ ٱلۡإِنسَٰنُ أَنَّا خَلَقۡنَٰهُ مِن نُّطۡفَةٖ فَإِذَا هُوَ خَصِيمٞ مُّبِينٞ
maṉitaṉai oru tuḷi intiriyattāltāṉ nām paṭaittōm eṉpatai avaṉ kavaṉikka villaiyā? Avvāṟiruntum avaṉ pakiraṅkamāṉa etiriyāki (namakku māṟuceyya muṟpaṭṭu) viṭukiṟāṉ
Surah Ya-Seen, Verse 77
وَضَرَبَ لَنَا مَثَلٗا وَنَسِيَ خَلۡقَهُۥۖ قَالَ مَن يُحۡيِ ٱلۡعِظَٰمَ وَهِيَ رَمِيمٞ
(maraṇittavarkaḷai uyirppikka nam'māl muṭiyāteṉa eṇṇik koṇṭu avarkaḷil oruvaṉ) ōr utāraṇattai nam'miṭam eṭuttuk kāṭṭukiṟāṉ. Avaṉ, tāṉ paṭaikkappaṭṭa (vitat)tai maṟantuviṭṭu “ukki maṇṇākip pōṉa inta elumpai uyirppippavaṉ yār?'' Eṉṟu (ōr elumpai eṭuttu atai tūḷākki ūtiviṭṭu) avaṉ kēṭkiṟāṉ
Surah Ya-Seen, Verse 78
قُلۡ يُحۡيِيهَا ٱلَّذِيٓ أَنشَأَهَآ أَوَّلَ مَرَّةٖۖ وَهُوَ بِكُلِّ خَلۡقٍ عَلِيمٌ
(napiyē!) Ataṟku nīr kūṟuvīrāka: “Mutal muṟaiyil ataip paṭaittavaṉ evaṉō avaṉē atai uyirppippāṉ. Avaṉō ellā paṭaippiṉattaiyum mika aṟintavaṉ
Surah Ya-Seen, Verse 79
ٱلَّذِي جَعَلَ لَكُم مِّنَ ٱلشَّجَرِ ٱلۡأَخۡضَرِ نَارٗا فَإِذَآ أَنتُم مِّنۡهُ تُوقِدُونَ
avaṉē pacumaiyāṉa marattiliruntu uṅkaḷukku neruppai uṇṭu paṇṇukiṟāṉ. Piṉṉar, ataik koṇṭu nīṅkaḷ (uṅkaḷukku vēṇṭiya neruppai) mūṭṭik koḷkiṟīrkaḷ
Surah Ya-Seen, Verse 80
أَوَلَيۡسَ ٱلَّذِي خَلَقَ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضَ بِقَٰدِرٍ عَلَىٰٓ أَن يَخۡلُقَ مِثۡلَهُمۚ بَلَىٰ وَهُوَ ٱلۡخَلَّـٰقُ ٱلۡعَلِيمُ
Vāṉaṅkaḷaiyum pūmiyaiyum paṭaittavaṉ (kēvalam) avarkaḷaip pōṉṟavarkaḷaip paṭaikkac caktiyaṟṟavaṉā? Niccayamāka avaṉē mikapperiya paṭaippāḷaṉum naṉkaṟintavaṉum āvāṉ
Surah Ya-Seen, Verse 81
إِنَّمَآ أَمۡرُهُۥٓ إِذَآ أَرَادَ شَيۡـًٔا أَن يَقُولَ لَهُۥ كُن فَيَكُونُ
avaṉ oru poruḷai(p paṭaikka) karutiṉāl atai ‘ākuka!' Eṉak kūṟuvatutāṉ (tāmatam). Uṭaṉ atu ākiviṭukiṟatu
Surah Ya-Seen, Verse 82
فَسُبۡحَٰنَ ٱلَّذِي بِيَدِهِۦ مَلَكُوتُ كُلِّ شَيۡءٖ وَإِلَيۡهِ تُرۡجَعُونَ
cakalavaṟṟiṉ pērāṭciyum carva atikāramum evaṉuṭaiya kaiyil irukkiṟatō avaṉ mikap paricuttamāṉavaṉ. Avaṉiṭamē nīṅkaḷ tirumpakkoṇṭu varappaṭuvīrkaḷ
Surah Ya-Seen, Verse 83