Surah Fatir - Tamil Translation by Abdulhameed Baqavi
ٱلۡحَمۡدُ لِلَّهِ فَاطِرِ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِ جَاعِلِ ٱلۡمَلَـٰٓئِكَةِ رُسُلًا أُوْلِيٓ أَجۡنِحَةٖ مَّثۡنَىٰ وَثُلَٰثَ وَرُبَٰعَۚ يَزِيدُ فِي ٱلۡخَلۡقِ مَا يَشَآءُۚ إِنَّ ٱللَّهَ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ قَدِيرٞ
Ellāp pukaḻum allāhvukkē! Vāṉaṅkaḷaiyum pūmiyaiyum avaṉē paṭaittāṉ. Vāṉavarkaḷait taṉ tūtaik koṇṭu pōkiṟavarkaḷākavum ākkiṉāṉ. Avarkaḷ iraṇṭiraṇṭu, mum'mūṉṟu, nāṉku nāṉku iṟakkaikaḷ uṭaiyavarkaḷāka irukkiṉṟaṉar. Avaṉ virumpiyatait taṉ paṭaippil mēlum atikappaṭuttuvāṉ. Niccayamāka allāh aṉaittiṉ mītum pērāṟṟaluṭaiyavaṉ āvāṉ
Surah Fatir, Verse 1
مَّا يَفۡتَحِ ٱللَّهُ لِلنَّاسِ مِن رَّحۡمَةٖ فَلَا مُمۡسِكَ لَهَاۖ وَمَا يُمۡسِكۡ فَلَا مُرۡسِلَ لَهُۥ مِنۢ بَعۡدِهِۦۚ وَهُوَ ٱلۡعَزِيزُ ٱلۡحَكِيمُ
allāh taṉ aruḷai maṉitarkaḷukkut tiṟantu viṭṭāl atait taṭuttu viṭakkūṭiyavaṉ oruvaṉumillai. Avaṉ (taṉ aruḷait) taṭuttuk koṇṭāl atai aṉuppakkūṭiyavaṉum oruvaṉumillai. Avaṉ (aṉaivaraiyum) mikaittavaṉ, ñāṉamuṭaiyavaṉ āvāṉ
Surah Fatir, Verse 2
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلنَّاسُ ٱذۡكُرُواْ نِعۡمَتَ ٱللَّهِ عَلَيۡكُمۡۚ هَلۡ مِنۡ خَٰلِقٍ غَيۡرُ ٱللَّهِ يَرۡزُقُكُم مِّنَ ٱلسَّمَآءِ وَٱلۡأَرۡضِۚ لَآ إِلَٰهَ إِلَّا هُوَۖ فَأَنَّىٰ تُؤۡفَكُونَ
maṉitarkaḷē! Uṅkaḷ mītuḷḷa allāhvuṭaiya aruṭkoṭaiyai niṉaittup pāruṅkaḷ. Allāhvaiyaṉṟi vēṟoru paṭaippavaṉ irukkiṟāṉā? Vāṉattiliruntum pūmiyiliruntum avaṉē uṅkaḷukku uṇavaḷikkiṟāṉ. Avaṉait tavira vaṇakkattiṟkuriya vēṟoru iṟaivaṉ illavē illai. Ākavē, (avaṉai viṭṭu) nīṅkaḷ eṅku veruṇṭōṭukiṟīrkaḷ
Surah Fatir, Verse 3
وَإِن يُكَذِّبُوكَ فَقَدۡ كُذِّبَتۡ رُسُلٞ مِّن قَبۡلِكَۚ وَإِلَى ٱللَّهِ تُرۡجَعُ ٱلۡأُمُورُ
(napiyē!) Avarkaḷ um'maip poyyākkiṉāl (ataṟkāka nīr kavalaippaṭātīr.) Ivvāṟē uṅkaḷukku muṉṉar vanta tūtar palarum poyyākkappaṭṭaṉar. Allāhviṭamē ellā kāriyaṅkaḷum koṇṭu varappaṭum
Surah Fatir, Verse 4
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلنَّاسُ إِنَّ وَعۡدَ ٱللَّهِ حَقّٞۖ فَلَا تَغُرَّنَّكُمُ ٱلۡحَيَوٰةُ ٱلدُّنۡيَا وَلَا يَغُرَّنَّكُم بِٱللَّهِ ٱلۡغَرُورُ
maṉitarkaḷē! Niccayamāka allāhvuṭaiya vākkuṟuti uṇmaiyāṉatākum. Ākavē, ivvulaka vāḻkkai meyyākavē uṅkaḷai mayakkiviṭa vēṇṭām. (Ṣaittāṉākiya) māyakkāraṉum allāhvaip paṟṟi uṅkaḷai mayakkiviṭa vēṇṭām
Surah Fatir, Verse 5
إِنَّ ٱلشَّيۡطَٰنَ لَكُمۡ عَدُوّٞ فَٱتَّخِذُوهُ عَدُوًّاۚ إِنَّمَا يَدۡعُواْ حِزۡبَهُۥ لِيَكُونُواْ مِنۡ أَصۡحَٰبِ ٱلسَّعِيرِ
niccayamāka ṣaittāṉ uṅkaḷukku etiriyāka irukkiṟāṉ. Ākavē, avaṉai nīṅkaḷum etiriyākavē karutuṅkaḷ. Avaṉ (taṉṉaip piṉ paṟṟiya) taṉ kūṭṭattārai aḻaippatellām avarkaḷ narakavācikaḷāki viṭuvataṟkākavē
Surah Fatir, Verse 6
ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ لَهُمۡ عَذَابٞ شَدِيدٞۖ وَٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ لَهُم مَّغۡفِرَةٞ وَأَجۡرٞ كَبِيرٌ
Evarkaḷ nirākarikkiṟārkaḷō avarkaḷukkuk kaṭiṉamāṉa vētaṉai uṇṭu. Evarkaḷ nampikkai koṇṭu naṟceyalkaḷaic ceykiṟārkaḷō avarkaḷukku maṉṉippum uṇṭu; periya kūliyum uṇṭu
Surah Fatir, Verse 7
أَفَمَن زُيِّنَ لَهُۥ سُوٓءُ عَمَلِهِۦ فَرَءَاهُ حَسَنٗاۖ فَإِنَّ ٱللَّهَ يُضِلُّ مَن يَشَآءُ وَيَهۡدِي مَن يَشَآءُۖ فَلَا تَذۡهَبۡ نَفۡسُكَ عَلَيۡهِمۡ حَسَرَٰتٍۚ إِنَّ ٱللَّهَ عَلِيمُۢ بِمَا يَصۡنَعُونَ
evaṉukkut tīya kāriyaṅkaḷ aḻakākak kāṇpikkappaṭṭu avaṉum atai aḻakākak kāṇkiṟāṉō avaṉā (tīyatai tīyatākavē kaṇṭu atiliruntu vilakik koḷkiṟavaṉaip pōṉṟu āvāṉ)? (Oru pōtum āka māṭṭāṉ.) Niccayamāka allāh tāṉ virumpiyavarkaḷait tavaṟāṉa vaḻiyil viṭṭu viṭukiṟāṉ. Tāṉ virumpiyavarkaḷai nērāṉa vaḻiyil celuttukiṟāṉ. Ākavē, (napiyē!) Avarkaḷukkāka umatu uyiraiyē māyttuk koḷḷum aḷavukku nīr kavalaippaṭātīr. Niccayamāka allāh avarkaḷ ceypavaṟṟai naṉkaṟikiṟāṉ
Surah Fatir, Verse 8
وَٱللَّهُ ٱلَّذِيٓ أَرۡسَلَ ٱلرِّيَٰحَ فَتُثِيرُ سَحَابٗا فَسُقۡنَٰهُ إِلَىٰ بَلَدٖ مَّيِّتٖ فَأَحۡيَيۡنَا بِهِ ٱلۡأَرۡضَ بَعۡدَ مَوۡتِهَاۚ كَذَٰلِكَ ٱلنُّشُورُ
allāhtāṉ kāṟṟai aṉuppukiṟāṉ. Atu mēkaṅkaḷai ōṭṭukiṟatu. Piṉṉar, avaṟṟai iṟantu (paṭṭup)pōṉa pūmiyiṉ pakkam celutti, iṟantu pōṉa pūmiyai uyirppikkiṟāṉ. (Maraṇittavarkaḷ maṟumaiyil) uyirpeṟṟu eḻuvatum ivvāṟē
Surah Fatir, Verse 9
مَن كَانَ يُرِيدُ ٱلۡعِزَّةَ فَلِلَّهِ ٱلۡعِزَّةُ جَمِيعًاۚ إِلَيۡهِ يَصۡعَدُ ٱلۡكَلِمُ ٱلطَّيِّبُ وَٱلۡعَمَلُ ٱلصَّـٰلِحُ يَرۡفَعُهُۥۚ وَٱلَّذِينَ يَمۡكُرُونَ ٱلسَّيِّـَٔاتِ لَهُمۡ عَذَابٞ شَدِيدٞۖ وَمَكۡرُ أُوْلَـٰٓئِكَ هُوَ يَبُورُ
evaṉ kaṇṇiyattaiyum, ciṟappaiyum virumpukiṟāṉō, (avaṉ allāhvukku vaḻippaṭṭu naṭakkavum. Ēṉeṉṟāl) kaṇṇiyaṅkaḷ aṉaittumē allāhvukkuc contamāṉavai. (Kalimā taiyip, salavāttu pōṉṟa) nalla vākkiyaṅkaḷ avaṉ pakkamē uyarukiṉṟaṉa. Nalla kāriyaṅkaḷai avaṉē uyarttukiṟāṉ. (Napiyē!) Evarkaḷ (umakkut) tīṅkiḻaikka cati ceykiṟārkaḷō avarkaḷukkuk kaṭiṉamāṉa vētaṉai uṇṭu. Ivarkaḷuṭaiya cati (oṉṟumillātu) aḻintē pōkum
Surah Fatir, Verse 10
وَٱللَّهُ خَلَقَكُم مِّن تُرَابٖ ثُمَّ مِن نُّطۡفَةٖ ثُمَّ جَعَلَكُمۡ أَزۡوَٰجٗاۚ وَمَا تَحۡمِلُ مِنۡ أُنثَىٰ وَلَا تَضَعُ إِلَّا بِعِلۡمِهِۦۚ وَمَا يُعَمَّرُ مِن مُّعَمَّرٖ وَلَا يُنقَصُ مِنۡ عُمُرِهِۦٓ إِلَّا فِي كِتَٰبٍۚ إِنَّ ذَٰلِكَ عَلَى ٱللَّهِ يَسِيرٞ
Allāhtāṉ uṅkaḷai (ārampattil) maṇṇāl uṟpatti ceytāṉ. Piṉṉar, oru tuḷi intiriyattiliruntu (paṭaittāṉ). Piṉṉar, (āṇ, peṇ jōṭi) jōṭiyāka uṅkaḷai ākkiṉāṉ. Avaṉ aṟiyāmal oru peṇ karppamāvatum illai; piracavippatum illai. Avaṉuṭaiya ‘lavhul mahḥpūḷil' illāmal evaṉuṭaiya vayatum atikarippatumillai; kuṟaintu viṭuvatum illai. Niccayamāka i(vai aṉaittaiyum aṟintiruppa)tu allāhvukkuc culapamāṉatē
Surah Fatir, Verse 11
وَمَا يَسۡتَوِي ٱلۡبَحۡرَانِ هَٰذَا عَذۡبٞ فُرَاتٞ سَآئِغٞ شَرَابُهُۥ وَهَٰذَا مِلۡحٌ أُجَاجٞۖ وَمِن كُلّٖ تَأۡكُلُونَ لَحۡمٗا طَرِيّٗا وَتَسۡتَخۡرِجُونَ حِلۡيَةٗ تَلۡبَسُونَهَاۖ وَتَرَى ٱلۡفُلۡكَ فِيهِ مَوَاخِرَ لِتَبۡتَغُواْ مِن فَضۡلِهِۦ وَلَعَلَّكُمۡ تَشۡكُرُونَ
iru kaṭalkaḷum camamāki viṭātu; oṉṟu kuṭippataṟku iṉpamāṉa maturamāṉa taṇṇīr! Maṟṟoṉṟu koṭiya uppu(t taṇṇīr. Ivvāṟu ivviraṇṭiṟkum vēṟṟumai iruntapōtilum), ivviraṇṭil iruntumē puttam putiya (mīṉ) māmicattaip pucikkiṟīrkaḷ. Nīṅkaḷ āparaṇamāka aṇiyakkūṭiya (muttu, pavaḷam pōṉṟa)vaṟṟaiyum avaṟṟiliruntu veḷiyē eṭukkiṟīrkaḷ. Kaṭalkaḷaip piḷantu koṇṭu cellum kappalil (payaṇam ceytu pala tēcaṅkaḷiluḷḷa) iṟaivaṉuṭaiya aruḷai nīṅkaḷ tēṭik koḷkiṟīrkaḷ. (Itaṟku) nīṅkaḷ naṉṟi celuttuvīrkaḷāka
Surah Fatir, Verse 12
يُولِجُ ٱلَّيۡلَ فِي ٱلنَّهَارِ وَيُولِجُ ٱلنَّهَارَ فِي ٱلَّيۡلِ وَسَخَّرَ ٱلشَّمۡسَ وَٱلۡقَمَرَۖ كُلّٞ يَجۡرِي لِأَجَلٖ مُّسَمّٗىۚ ذَٰلِكُمُ ٱللَّهُ رَبُّكُمۡ لَهُ ٱلۡمُلۡكُۚ وَٱلَّذِينَ تَدۡعُونَ مِن دُونِهِۦ مَا يَمۡلِكُونَ مِن قِطۡمِيرٍ
avaṉē iravaip pakalil pukuttukiṟāṉ; pakalai iravil pukuttukiṟāṉ. Cantiraṉaiyum cūriyaṉaiyum aṭakki vaittu irukkiṟāṉ. Ivai aṉaittum avaṟṟukkuk kuṟippiṭṭa tavaṇaippaṭi celkiṉṟaṉa. Ivaṉtāṉ uṅkaḷ iṟaivaṉākiya allāh. Ellā āṭcikaḷum avaṉukku uriyaṉavē! Avaṉaiyaṉṟi evaṟṟai nīṅkaḷ (iṟaivaṉeṉa utavikku) aḻaikkiṟīrkaḷō avaṟṟukku ōr aṇu aḷavum atikāramillai
Surah Fatir, Verse 13
إِن تَدۡعُوهُمۡ لَا يَسۡمَعُواْ دُعَآءَكُمۡ وَلَوۡ سَمِعُواْ مَا ٱسۡتَجَابُواْ لَكُمۡۖ وَيَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِ يَكۡفُرُونَ بِشِرۡكِكُمۡۚ وَلَا يُنَبِّئُكَ مِثۡلُ خَبِيرٖ
Avaṟṟai nīṅkaḷ aḻaittapōtilum uṅkaḷ aḻaippai avai ceviyuṟātu. Avai ceviyuṟṟapōtilum uṅkaḷukkup patilaḷikkātu. Maṟumai nāḷilō avaṟṟai nīṅkaḷ iṇaivaittu vaṇaṅkiyataiyum avai nirākarittuviṭum. (Avaṟṟiṉ ceyalaṟṟa taṉmaikaḷ) aṉaittaiyum aṟinta (iṟai)vaṉaip pōl (vēṟu) oruvarum (napiyē!) Umakku (ivvaḷavu teḷivāka) aṟivikkamāṭṭār
Surah Fatir, Verse 14
۞يَـٰٓأَيُّهَا ٱلنَّاسُ أَنتُمُ ٱلۡفُقَرَآءُ إِلَى ٱللَّهِۖ وَٱللَّهُ هُوَ ٱلۡغَنِيُّ ٱلۡحَمِيدُ
maṉitarkaḷē! Nīṅkaḷ aṉaivarum (ennērattilum) allāhvuṭaiya utavi tēvaippaṭṭavarkaḷākavē irukkiṟīrkaḷ. Allāhvō muṟṟilum tēvaiyaṟṟavaṉ, pukaḻukkuriyavaṉ āvāṉ
Surah Fatir, Verse 15
إِن يَشَأۡ يُذۡهِبۡكُمۡ وَيَأۡتِ بِخَلۡقٖ جَدِيدٖ
avaṉ virumpiṉāl uṅkaḷai aḻittu maṟṟoru putiya paṭaippaik koṇṭu vantuviṭuvāṉ
Surah Fatir, Verse 16
وَمَا ذَٰلِكَ عَلَى ٱللَّهِ بِعَزِيزٖ
itu allāhvukku oru ciramamāṉatu alla
Surah Fatir, Verse 17
وَلَا تَزِرُ وَازِرَةٞ وِزۡرَ أُخۡرَىٰۚ وَإِن تَدۡعُ مُثۡقَلَةٌ إِلَىٰ حِمۡلِهَا لَا يُحۡمَلۡ مِنۡهُ شَيۡءٞ وَلَوۡ كَانَ ذَا قُرۡبَىٰٓۗ إِنَّمَا تُنذِرُ ٱلَّذِينَ يَخۡشَوۡنَ رَبَّهُم بِٱلۡغَيۡبِ وَأَقَامُواْ ٱلصَّلَوٰةَۚ وَمَن تَزَكَّىٰ فَإِنَّمَا يَتَزَكَّىٰ لِنَفۡسِهِۦۚ وَإِلَى ٱللَّهِ ٱلۡمَصِيرُ
(maṟumaiyil) oruvaṉuṭaiya pāvac cumaiyai maṟṟoruvaṉ cumakkavē māṭṭāṉ. Paḷuvāṉa cumaiyil oru pākattaiyēṉum cumantu koḷḷumpaṭi aḻaittapōtilum, avaṉ ivaṉuṭaiya contakkāraṉāka irunta pōtilum, ivaṉuṭaiya cumaiyil ōr aṟpa aḷavaiyum avaṉ cumantukoḷḷa māṭṭāṉ. (Napiyē!) Nīr accamūṭṭi eccarippatellām, evarkaḷ (taṅkaḷ kaṇṇāl) kāṇāmal iruntum, taṅkaḷ iṟaivaṉukkup payantu naṭantu, toḻukaiyaiyum nilaināṭṭukiṟārkaḷō avarkaḷaittāṉ. Evar paricuttamāka irukkiṟārō avar taṉ naṉmaikkākavē paricuttamāy irukkiṟār. Allāhviṭamē aṉaittum cella vēṇṭiyatirukkiṟatu
Surah Fatir, Verse 18
وَمَا يَسۡتَوِي ٱلۡأَعۡمَىٰ وَٱلۡبَصِيرُ
kuruṭaṉum pārvaiyuṭaiyavaṉum camamāka māṭṭārkaḷ
Surah Fatir, Verse 19
وَلَا ٱلظُّلُمَٰتُ وَلَا ٱلنُّورُ
(avvāṟē) iruḷum pirakācamum (camamākātu)
Surah Fatir, Verse 20
وَلَا ٱلظِّلُّ وَلَا ٱلۡحَرُورُ
niḻalum, veyilum (camamākātu)
Surah Fatir, Verse 21
وَمَا يَسۡتَوِي ٱلۡأَحۡيَآءُ وَلَا ٱلۡأَمۡوَٰتُۚ إِنَّ ٱللَّهَ يُسۡمِعُ مَن يَشَآءُۖ وَمَآ أَنتَ بِمُسۡمِعٖ مَّن فِي ٱلۡقُبُورِ
uyiruḷḷavarkaḷum maraṇittavarkaḷum camamāka māṭṭārkaḷ. Niccayamāka allāh tāṉ virumpiyavarkaḷaic ceviyuṟumpaṭic ceykiṟāṉ. (Napiyē!) Camātikaḷil uḷḷavarkaḷai ceviyuṟumpaṭic ceyya um'māl muṭiyātu
Surah Fatir, Verse 22
إِنۡ أَنتَ إِلَّا نَذِيرٌ
Nīr accamūṭṭi eccarippavarē tavira, (nīr kūṟukiṟavāṟē avarkaḷ ceyyumpaṭi avarkaḷai nirppantikkak kūṭiyavar) alla
Surah Fatir, Verse 23
إِنَّآ أَرۡسَلۡنَٰكَ بِٱلۡحَقِّ بَشِيرٗا وَنَذِيرٗاۚ وَإِن مِّنۡ أُمَّةٍ إِلَّا خَلَا فِيهَا نَذِيرٞ
(napiyē!) Niccayamāka nām um'mai uṇmaiyaik koṇṭu naṟceyti kūṟupavarākavum, accamūṭṭi eccarippavarākavum (maṭṭumē) aṉuppi irukkiṟōm. Accamūṭṭi eccarikkiṉṟa (nam) tūtar varāta enta vakuppārum (pūmiyil) irukkavillai
Surah Fatir, Verse 24
وَإِن يُكَذِّبُوكَ فَقَدۡ كَذَّبَ ٱلَّذِينَ مِن قَبۡلِهِمۡ جَآءَتۡهُمۡ رُسُلُهُم بِٱلۡبَيِّنَٰتِ وَبِٱلزُّبُرِ وَبِٱلۡكِتَٰبِ ٱلۡمُنِيرِ
(napiyē!) Avarkaḷ um'maip poyyākkiṉāl (ataṟkāka nīr kavalaippaṭa vēṇṭām. Ivvāṟē) ivarkaḷukku muṉṉiruntavarkaḷum (tūtarkaḷai) poyyākkiṉārkaḷ. Avarkaḷuṭaiya tūtarkaḷ teḷivāṉa attāṭcikaḷuṭaṉ ‘suhuḥpu'kaḷaiyum, pirakācamāṉa vētaṅkaḷaiyum avarkaḷiṭam koṇṭu vantiruntaṉar
Surah Fatir, Verse 25
ثُمَّ أَخَذۡتُ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْۖ فَكَيۡفَ كَانَ نَكِيرِ
ākavē, (attūtarkaḷai) nirākaritta avarkaḷai nām piṭittuk koṇṭōm. Eṉatu taṇṭaṉai evvāṟāyiṟṟu (eṉpatai nīr kavaṉittīrā)? (Avvāṟē, um'mai nirākarikkum ivarkaḷaiyum vētaṉaiyaik koṇṭu nām piṭittuk koḷvōm)
Surah Fatir, Verse 26
أَلَمۡ تَرَ أَنَّ ٱللَّهَ أَنزَلَ مِنَ ٱلسَّمَآءِ مَآءٗ فَأَخۡرَجۡنَا بِهِۦ ثَمَرَٰتٖ مُّخۡتَلِفًا أَلۡوَٰنُهَاۚ وَمِنَ ٱلۡجِبَالِ جُدَدُۢ بِيضٞ وَحُمۡرٞ مُّخۡتَلِفٌ أَلۡوَٰنُهَا وَغَرَابِيبُ سُودٞ
(napiyē!) Niccayamāka allāhtāṉ vāṉattiliruntu maḻaiyai iṟakkivaikkiṟāṉ eṉpatai nīr kavaṉikkavillaiyā? Nām ataik koṇṭu palavitamāṉa (rucikaḷaiyum) niṟaṅkaḷaiyu(mu)ṭaiya kāykaṉikaḷai veḷiyākkukiṟōm. Iṉṉum malaikaḷil veḷḷai, cikappu mutaliya pala niṟaṅkaḷ uḷḷavaiyum, cuttakkaruppu niṟam uḷḷavaiyum irukkiṉṟaṉa
Surah Fatir, Verse 27
وَمِنَ ٱلنَّاسِ وَٱلدَّوَآبِّ وَٱلۡأَنۡعَٰمِ مُخۡتَلِفٌ أَلۡوَٰنُهُۥ كَذَٰلِكَۗ إِنَّمَا يَخۡشَى ٱللَّهَ مِنۡ عِبَادِهِ ٱلۡعُلَمَـٰٓؤُاْۗ إِنَّ ٱللَّهَ عَزِيزٌ غَفُورٌ
maṉitarkaḷilum, uyiruḷḷavaṟṟilum (āṭu, māṭu, oṭṭakam mutaliya) kālnaṭaikaḷilum ivvāṟē pala niṟaṅkaḷ irukkiṉṟaṉa. Niccayamāka allāhvuṭaiya aṭiyārkaḷil avaṉukkup payappaṭupavarkaḷellām (aṟivuṭaiya) kalvimāṉkaḷtāṉ. Niccayamāka allāh (aṉaivaraiyum) mikaittavaṉum mikka maṉṉippuṭaiyavaṉum āvāṉ
Surah Fatir, Verse 28
إِنَّ ٱلَّذِينَ يَتۡلُونَ كِتَٰبَ ٱللَّهِ وَأَقَامُواْ ٱلصَّلَوٰةَ وَأَنفَقُواْ مِمَّا رَزَقۡنَٰهُمۡ سِرّٗا وَعَلَانِيَةٗ يَرۡجُونَ تِجَٰرَةٗ لَّن تَبُورَ
Evarkaḷ allāhvuṭaiya vētattai ōti, toḻukaiyaiyum kaṭaippiṭittu, nām avarkaḷukku aḷittavaṟṟai irakaciyamākavum veḷippaṭaiyākavum tāṉam ceytu varukiṟārkaḷō avarkaḷ niccayamāka eṉṟumē naṣṭamaṭaiyāta (lāpam tarum) oru varttakattai etirpārkkiṟārkaḷ
Surah Fatir, Verse 29
لِيُوَفِّيَهُمۡ أُجُورَهُمۡ وَيَزِيدَهُم مِّن فَضۡلِهِۦٓۚ إِنَّهُۥ غَفُورٞ شَكُورٞ
(allāh) avarkaḷukku avarkaḷuṭaiya kūliyaip pūraṇamākavē koṭuttu, taṉ aruḷai mēlum atikamākavum avarkaḷukku koṭuppāṉ. Niccayamāka avaṉ mikka maṉṉippavaṉ, naṉṟi aṟipavaṉ
Surah Fatir, Verse 30
وَٱلَّذِيٓ أَوۡحَيۡنَآ إِلَيۡكَ مِنَ ٱلۡكِتَٰبِ هُوَ ٱلۡحَقُّ مُصَدِّقٗا لِّمَا بَيۡنَ يَدَيۡهِۗ إِنَّ ٱللَّهَ بِعِبَادِهِۦ لَخَبِيرُۢ بَصِيرٞ
(napiyē!) Nām umakku vahyi mūlam koṭuttirukkum vētam muṟṟilum uṇmaiyāṉatu. Atu taṉakku muṉṉuḷḷa vētaṅkaḷai uṇmaippaṭutti vaippatākavum irukkiṟatu. Niccayamāka allāh, taṉ aṭiyārkaḷai naṉkaṟintavaṉ, uṟṟu nōkkupavaṉ āvāṉ
Surah Fatir, Verse 31
ثُمَّ أَوۡرَثۡنَا ٱلۡكِتَٰبَ ٱلَّذِينَ ٱصۡطَفَيۡنَا مِنۡ عِبَادِنَاۖ فَمِنۡهُمۡ ظَالِمٞ لِّنَفۡسِهِۦ وَمِنۡهُم مُّقۡتَصِدٞ وَمِنۡهُمۡ سَابِقُۢ بِٱلۡخَيۡرَٰتِ بِإِذۡنِ ٱللَّهِۚ ذَٰلِكَ هُوَ ٱلۡفَضۡلُ ٱلۡكَبِيرُ
piṉṉar, nam aṭiyārkaḷil nām tērnteṭuttavarkaḷai avvētattiṟku vāricukaḷāka ākkiṉōm. Eṉiṉum, avarkaḷil palar tamakkuttāmē tīṅkiḻaittuk koṇṭaṉar; vēṟu cilar nitāṉamāka naṭantu koṇṭaṉar. Maṟṟum cilarō allāhvuṭaiya kaṭṭaḷaippaṭi naṉmaiyāṉa kāriyaṅkaḷil muntik koḷkiṉṟaṉar. Ituvē mikap perum pākkiyamākum
Surah Fatir, Verse 32
جَنَّـٰتُ عَدۡنٖ يَدۡخُلُونَهَا يُحَلَّوۡنَ فِيهَا مِنۡ أَسَاوِرَ مِن ذَهَبٖ وَلُؤۡلُؤٗاۖ وَلِبَاسُهُمۡ فِيهَا حَرِيرٞ
(avarkaḷ) nilaiyāṉa corkkattiṟkuc ceṉṟu viṭuvārkaḷ. Muttup patinta poṟkāppukkaḷ avarkaḷukku (virutāka) aṇivikkappaṭum. Atil avarkaḷuṭaiya āṭaikaḷellām mirutuvāṉa paṭṭukkaḷāka irukkum
Surah Fatir, Verse 33
وَقَالُواْ ٱلۡحَمۡدُ لِلَّهِ ٱلَّذِيٓ أَذۡهَبَ عَنَّا ٱلۡحَزَنَۖ إِنَّ رَبَّنَا لَغَفُورٞ شَكُورٌ
mēlum, (avarkaḷ) ‘‘taṅkaḷai viṭṭu ellā kavalaikaḷaiyum nīkkiviṭṭa allāhvukkē ellā pukaḻum uriyaṉa. Niccayamāka eṅkaḷ iṟaivaṉ mikka maṉṉippavaṉ, naṉṟi aṟipavaṉ'' eṉṟu pukaḻntu (tuti ceytu) koṇṭiruppārkaḷ
Surah Fatir, Verse 34
ٱلَّذِيٓ أَحَلَّنَا دَارَ ٱلۡمُقَامَةِ مِن فَضۡلِهِۦ لَا يَمَسُّنَا فِيهَا نَصَبٞ وَلَا يَمَسُّنَا فِيهَا لُغُوبٞ
‘‘Avaṉē taṉ aruḷaik koṇṭu (mikka mēlāṉa) oru illattil eṅkaḷai amarttiṉāṉ. Atil oru kaṣṭamum eṅkaḷai aṇukuvatillai. Oru caṭaivum atil eṅkaḷukku ēṟpaṭuvatillai'' (eṉṟum tuti ceyvārkaḷ)
Surah Fatir, Verse 35
وَٱلَّذِينَ كَفَرُواْ لَهُمۡ نَارُ جَهَنَّمَ لَا يُقۡضَىٰ عَلَيۡهِمۡ فَيَمُوتُواْ وَلَا يُخَفَّفُ عَنۡهُم مِّنۡ عَذَابِهَاۚ كَذَٰلِكَ نَجۡزِي كُلَّ كَفُورٖ
evarkaḷ (nam vacaṉaṅkaḷai) nirākarittu viṭukiṟārkaḷō avarkaḷukku naraka nerupputtāṉ (kūliyākak) kiṭaikkum. Avarkaḷ iṟantupōkum vitattil atil avarkaḷuṭaiya kāriyam muṭivu ceyyappaṭa māṭṭātu. (Vētaṉaiyai aṉupavittuk koṇṭiruppataṟkāka uyiruṭaṉēyē iruppārkaḷ.) Mēlum, avarkaḷuṭaiya vētaṉaiyil oru ciṟitum kuṟaikkappaṭa māṭṭātu. Ivvāṟē nirākarippavarkaḷ ellōrukkum nām kūli koṭuppōm
Surah Fatir, Verse 36
وَهُمۡ يَصۡطَرِخُونَ فِيهَا رَبَّنَآ أَخۡرِجۡنَا نَعۡمَلۡ صَٰلِحًا غَيۡرَ ٱلَّذِي كُنَّا نَعۡمَلُۚ أَوَلَمۡ نُعَمِّرۡكُم مَّا يَتَذَكَّرُ فِيهِ مَن تَذَكَّرَ وَجَآءَكُمُ ٱلنَّذِيرُۖ فَذُوقُواْ فَمَا لِلظَّـٰلِمِينَ مِن نَّصِيرٍ
atil avarkaḷ perum kūccaliṭṭu ‘‘eṅkaḷ iṟaivaṉē! (Itiliruntu) eṅkaḷai veḷiyēṟṟi viṭu. Nāṅkaḷ ceytu koṇṭirunta (tīya) kāriyaṅkaḷai viṭṭuviṭṭu naṟceyalkaḷaiyē ceyvōm'' eṉṟu kūṟuvārkaḷ. (Ataṟku iṟaivaṉ avarkaḷai nōkki) ‘‘nalluṇarcci peṟakkūṭiyavaṉ nalluṇarcci peṟuvataṟkup pōtumāṉa kālam varai nām uṅkaḷai(p pūmiyil) uyirōṭu viṭṭu vaikkavillaiyā? (Ivvētaṉaiyaip paṟṟi) uṅkaḷukku accamūṭṭi eccarikkai ceykiṟavar uṅkaḷiṭam vantē irukkiṟār. (Avarai nīṅkaḷ nirākarittu viṭṭīrkaḷ.) Ātalāl, (naraka vētaṉaiyai) nīṅkaḷ cuvaittuk koṇṭiruṅkaḷ. (Uṅkaḷaip pōṉṟa) aniyāyakkārarkaḷukku utavi ceypavar oruvarumillai'' (eṉṟu kūṟuvāṉ)
Surah Fatir, Verse 37
إِنَّ ٱللَّهَ عَٰلِمُ غَيۡبِ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِۚ إِنَّهُۥ عَلِيمُۢ بِذَاتِ ٱلصُّدُورِ
vāṉaṅkaḷilum pūmiyilum maṟaintiruppavaṟṟai niccayamāka allāh naṉkaṟintavaṉ. Niccayamāka avaṉ uḷḷaṅkaḷil iruppavaṟṟaiyum naṉkaṟintavaṉ
Surah Fatir, Verse 38
هُوَ ٱلَّذِي جَعَلَكُمۡ خَلَـٰٓئِفَ فِي ٱلۡأَرۡضِۚ فَمَن كَفَرَ فَعَلَيۡهِ كُفۡرُهُۥۖ وَلَا يَزِيدُ ٱلۡكَٰفِرِينَ كُفۡرُهُمۡ عِندَ رَبِّهِمۡ إِلَّا مَقۡتٗاۖ وَلَا يَزِيدُ ٱلۡكَٰفِرِينَ كُفۡرُهُمۡ إِلَّا خَسَارٗا
Avaṉtāṉ uṅkaḷai ippuviyil (uṅkaḷukku muṉṉiruntavarkaḷiṉ) piratinitikaḷāka amaittāṉ. Ākavē, (uṅkaḷil) evarkaḷ nirākarikkiṟārkaḷō avarkaḷiṉ nirākarippiṉ kēṭu avarkaḷ mītēcārum. Inta nirākarippavarkaḷiṉ nirākarippu avarkaḷuṭaiya iṟaivaṉiṭattil avarkaḷukku kōpattai tavira (vēṟetaṉaiyum) atikappaṭuttavillai. Inta nirākarippavarkaḷiṉ nirākarippu avarkaḷukku naṣṭattaiyē tavira (vēṟetaṉaiyum) atikappaṭuttavillai
Surah Fatir, Verse 39
قُلۡ أَرَءَيۡتُمۡ شُرَكَآءَكُمُ ٱلَّذِينَ تَدۡعُونَ مِن دُونِ ٱللَّهِ أَرُونِي مَاذَا خَلَقُواْ مِنَ ٱلۡأَرۡضِ أَمۡ لَهُمۡ شِرۡكٞ فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ أَمۡ ءَاتَيۡنَٰهُمۡ كِتَٰبٗا فَهُمۡ عَلَىٰ بَيِّنَتٖ مِّنۡهُۚ بَلۡ إِن يَعِدُ ٱلظَّـٰلِمُونَ بَعۡضُهُم بَعۡضًا إِلَّا غُرُورًا
(napiyē!) Kūṟuvīrāka: ‘‘Allāhvaiyaṉṟi nīṅkaḷ (teyvaṅkaḷ eṉa) aḻaippavaṟṟaip paṟṟi nīṅkaḷ kavaṉittīrkaḷā? Avai pūmiyil etaiyum paṭaittirukkiṉṟaṉavā? Atai eṉakkuk kāṇpiyuṅkaḷ. Allatu vāṉaṅkaḷaip paṭaippatil avaṟṟukkup paṅkuṇṭā? Allatu (avaṟṟait teyvaṅkaḷeṉak kūṟuvataṟkut) teḷivāṉa ātāramāka irukkiṉṟa oru vētattaiyāvatu nām avaṟṟukkuk koṭuttirukkiṉṟōmā? (Ivai oṉṟumē) illai. (Intat teyvaṅkaḷ pātukāttuk koḷḷumeṉṟu) inta aniyāyakkārarkaḷ cilar cilarukkuc ceyyum vākkuṟutiyellām veṟum ēmāṟṟutalē tavira vēṟillai
Surah Fatir, Verse 40
۞إِنَّ ٱللَّهَ يُمۡسِكُ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضَ أَن تَزُولَاۚ وَلَئِن زَالَتَآ إِنۡ أَمۡسَكَهُمَا مِنۡ أَحَدٖ مِّنۢ بَعۡدِهِۦٓۚ إِنَّهُۥ كَانَ حَلِيمًا غَفُورٗا
vāṉaṅkaḷum pūmiyum (tattam ellaiyiliruntu) vilakiviṭātapaṭi taṭuttuk koṇṭiruppavaṉ niccayamāka allāhtāṉ. (Tam ellaiyil iruntu) avviraṇṭum cāya muṟpaṭṭapōtilum avai cāyātapaṭi taṭukkakkūṭiyavaṉ allāhvait tavira vēṟoruvaṉumillai. Niccayamāka avaṉ poṟumaiyuṭaiyavaṉāka, maṉṉippuṭaiyavaṉāka irukkiṟāṉ
Surah Fatir, Verse 41
وَأَقۡسَمُواْ بِٱللَّهِ جَهۡدَ أَيۡمَٰنِهِمۡ لَئِن جَآءَهُمۡ نَذِيرٞ لَّيَكُونُنَّ أَهۡدَىٰ مِنۡ إِحۡدَى ٱلۡأُمَمِۖ فَلَمَّا جَآءَهُمۡ نَذِيرٞ مَّا زَادَهُمۡ إِلَّا نُفُورًا
‘‘Eṅkaḷiṭam oru tūtar varuvārāyiṉ niccayamāka nāṅkaḷ maṟṟa ellā vakuppāraiyum viṭa nērāṉa pātaiyil ceṉṟu viṭuvōm'' eṉṟu (inta arapikaḷ) allāhviṉ mītu mika uṟutiyāṉa cattiyam ceytu kūṟiṉārkaḷ. Eṉiṉum, ivarkaḷiṭam (nam) tūtar vanta camayattil atu veṟuppait tavira (vēṟetaṉaiyum) ivarkaḷukku atikappaṭuttavillai
Surah Fatir, Verse 42
ٱسۡتِكۡبَارٗا فِي ٱلۡأَرۡضِ وَمَكۡرَ ٱلسَّيِّيِٕۚ وَلَا يَحِيقُ ٱلۡمَكۡرُ ٱلسَّيِّئُ إِلَّا بِأَهۡلِهِۦۚ فَهَلۡ يَنظُرُونَ إِلَّا سُنَّتَ ٱلۡأَوَّلِينَۚ فَلَن تَجِدَ لِسُنَّتِ ٱللَّهِ تَبۡدِيلٗاۖ وَلَن تَجِدَ لِسُنَّتِ ٱللَّهِ تَحۡوِيلًا
(mēlum,) ivarkaḷ karvamkoṇṭu pūmiyil tīya kāriyaṅkaḷaic ceyyavum cūḻcci ceytārkaḷ. Tīyavarkaḷiṉ cūḻcci accūḻccikkārarait tavira maṟṟevaraiyum cūḻntukoḷḷātu. (Aḻintupōṉa) muṉ ceṉṟavarkaḷiṉ vaḻiyait tavira (vēṟu evvaḻiyilum cella) ivarkaḷ etir pārkkiṉṟaṉarā? Allāh ēṟpaṭuttiya vaḻikku māṟṟattai niccayamāka nīr kāṇa māṭṭīr. (Avvāṟē) allāh ēṟpaṭuttiya vaḻiyil kōṇalaiyum niccayamāka nīr kāṇamāṭṭīr
Surah Fatir, Verse 43
أَوَلَمۡ يَسِيرُواْ فِي ٱلۡأَرۡضِ فَيَنظُرُواْ كَيۡفَ كَانَ عَٰقِبَةُ ٱلَّذِينَ مِن قَبۡلِهِمۡ وَكَانُوٓاْ أَشَدَّ مِنۡهُمۡ قُوَّةٗۚ وَمَا كَانَ ٱللَّهُ لِيُعۡجِزَهُۥ مِن شَيۡءٖ فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَلَا فِي ٱلۡأَرۡضِۚ إِنَّهُۥ كَانَ عَلِيمٗا قَدِيرٗا
pūmiyil ivarkaḷ cuṟṟit tirintu pārkkavillaiyā? (Avvāṟāyiṉ) ivarkaḷaiviṭa palacālikaḷāṉa ivarkaḷukku muṉṉiruntavarkaḷiṉ muṭivu evvāṟāyiṟṟu eṉpataik kaṇṭu koḷvārkaḷ. (Avarkaḷ evvaḷavō palacālikaḷāka iruntum allāhvuṭaiya vētaṉaiyiliruntu tappittuk koḷḷa muṭiyavillai. Ēṉeṉṟāl,) vāṉattilō, pūmiyilō uḷḷa etuvum allāhvait tōṟkaṭikka muṭiyātu. Niccayamāka allāh (aṉaittaiyum) mika aṟintavaṉāka, perum āṟṟaluṭaiyavaṉāka irukkiṟāṉ
Surah Fatir, Verse 44
وَلَوۡ يُؤَاخِذُ ٱللَّهُ ٱلنَّاسَ بِمَا كَسَبُواْ مَا تَرَكَ عَلَىٰ ظَهۡرِهَا مِن دَآبَّةٖ وَلَٰكِن يُؤَخِّرُهُمۡ إِلَىٰٓ أَجَلٖ مُّسَمّٗىۖ فَإِذَا جَآءَ أَجَلُهُمۡ فَإِنَّ ٱللَّهَ كَانَ بِعِبَادِهِۦ بَصِيرَۢا
maṉitarkaḷ ceyyum pāvattiṟkāka avarkaḷai (uṭaṉukkuṭaṉ) allāh taṇṭippatāka iruntāl pūmiyil ōr uyiraiyum viṭṭu vaikka māṭṭāṉ. Āyiṉum, avarkaḷukkuk kuṟippiṭṭa tavaṇai varai viṭṭuvaikkiṟāṉ. Avarkaḷuṭaiya tavaṇai varum camayattil (uṭaṉē avarkaḷaip piṭittuk koḷvāṉ.) Niccayamāka allāh taṉ aṭiyārkaḷai uṟṟu nōkkupavaṉākavē irukkiṟāṉ
Surah Fatir, Verse 45