Surah Saba - Tamil Translation by Abdulhameed Baqavi
ٱلۡحَمۡدُ لِلَّهِ ٱلَّذِي لَهُۥ مَا فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَمَا فِي ٱلۡأَرۡضِ وَلَهُ ٱلۡحَمۡدُ فِي ٱلۡأٓخِرَةِۚ وَهُوَ ٱلۡحَكِيمُ ٱلۡخَبِيرُ
Pukaḻaṉaittum allāhvukkuriyaṉavē! Vāṉaṅkaḷilum pūmiyilum uḷḷa aṉaittum avaṉukkuc contamāṉavaikaḷē! Maṟumaiyilum ellā pukaḻum avaṉukkuriyatē! Avaṉtāṉ ñāṉamuṭaiyavaṉ, aṉaittaiyum naṉkaṟintavaṉ
Surah Saba, Verse 1
يَعۡلَمُ مَا يَلِجُ فِي ٱلۡأَرۡضِ وَمَا يَخۡرُجُ مِنۡهَا وَمَا يَنزِلُ مِنَ ٱلسَّمَآءِ وَمَا يَعۡرُجُ فِيهَاۚ وَهُوَ ٱلرَّحِيمُ ٱلۡغَفُورُ
pūmikkuḷ patikiṉṟa (vittu pōṉṟa)vaṟṟaiyum, atil iruntu (muḷaittu ceṭikoṭikaḷāka) veḷippaṭukiṉṟavaṟṟaiyum vāṉattil iruntu iṟaṅkupavaṟṟaiyum, ataṉ pakkam ēṟukiṉṟavaṟṟaiyum avaṉ naṉkaṟivāṉ. Avaṉ makā karuṇaiyuṭaiyavaṉ mikka maṉṉippavaṉ
Surah Saba, Verse 2
وَقَالَ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ لَا تَأۡتِينَا ٱلسَّاعَةُۖ قُلۡ بَلَىٰ وَرَبِّي لَتَأۡتِيَنَّكُمۡ عَٰلِمِ ٱلۡغَيۡبِۖ لَا يَعۡزُبُ عَنۡهُ مِثۡقَالُ ذَرَّةٖ فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَلَا فِي ٱلۡأَرۡضِ وَلَآ أَصۡغَرُ مِن ذَٰلِكَ وَلَآ أَكۡبَرُ إِلَّا فِي كِتَٰبٖ مُّبِينٖ
(eṉiṉum) “maṟumai namakku varātu'' eṉṟu (in)nirākarippavarkaḷ kūṟukiṉṟaṉar. (Napiyē!) Kūṟuvīrāka: ‘‘Ēṉ varātu, maṟaivāṉavai aṉaittaiyum aṟintavaṉāṉa eṉ iṟaivaṉ mītu cattiyam! Kaṇṭippāka atu uṅkaḷiṭam vantē tīrum. Avaṉ aṟivai viṭṭum vāṉaṅkaḷilō pūmiyilō uḷḷavaṟṟil ōr aṇuvaḷavum tappiviṭātu. Aṇuvaiviṭa ciṟiyatō allatu periyatō (ovvoṉṟum ‘lavhul mahḥpūḷ' eṉṉum) teḷivāṉa kuṟippup puttakattil pativu ceyyappaṭāmal illai
Surah Saba, Verse 3
لِّيَجۡزِيَ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِۚ أُوْلَـٰٓئِكَ لَهُم مَّغۡفِرَةٞ وَرِزۡقٞ كَرِيمٞ
nampikkai koṇṭu, naṟceyalkaḷaic ceytavarkaḷukkuk kūli koṭuppataṟkāka (avvāṟu atil patiyappaṭṭuḷḷatu). Ittakaiyavarkaḷukku maṉṉippum uṇṭu; kaṇṇiyamāṉa uṇavum (vāḻkkaiyum) uṇṭu
Surah Saba, Verse 4
وَٱلَّذِينَ سَعَوۡ فِيٓ ءَايَٰتِنَا مُعَٰجِزِينَ أُوْلَـٰٓئِكَ لَهُمۡ عَذَابٞ مِّن رِّجۡزٍ أَلِيمٞ
evarkaḷ nam vacaṉaṅkaḷukku etirāka (nam'mai)t tōṟkaṭikka muyaṟci ceykiṟārkaḷō avarkaḷukku mikka tuṉpuṟuttum taṇṭaṉaiyiṉ vētaṉai uṇṭu
Surah Saba, Verse 5
وَيَرَى ٱلَّذِينَ أُوتُواْ ٱلۡعِلۡمَ ٱلَّذِيٓ أُنزِلَ إِلَيۡكَ مِن رَّبِّكَ هُوَ ٱلۡحَقَّ وَيَهۡدِيٓ إِلَىٰ صِرَٰطِ ٱلۡعَزِيزِ ٱلۡحَمِيدِ
(napiyē!) Evarkaḷukku ñāṉam koṭukkappaṭṭatō avarkaḷ umakku iṟakkappaṭṭa ivvētattai, umatu iṟaivaṉāl aruḷappaṭṭa uṇmaiyāṉa vētam eṉṟum; atu aṉaivaraiyum mikaitta mikka pukaḻukkuriyavaṉiṉ nērāṉa vaḻiyai aṟivikkakkūṭiyatu eṉṟum eṇṇuvārkaḷ
Surah Saba, Verse 6
وَقَالَ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ هَلۡ نَدُلُّكُمۡ عَلَىٰ رَجُلٖ يُنَبِّئُكُمۡ إِذَا مُزِّقۡتُمۡ كُلَّ مُمَزَّقٍ إِنَّكُمۡ لَفِي خَلۡقٖ جَدِيدٍ
Eṉiṉum, nirākarittavarkaḷ (maṟṟavarkaḷai nōkki) ‘‘nīṅkaḷ (iṟantu, makki) aṇuvaṇuvākap pirikkappaṭṭataṉ piṉṉarum niccayamāka nīṅkaḷ putitākap paṭaikkappaṭṭu viṭuvīrkaḷ eṉṟu uṅkaḷukku (payamuṟutti)k kūṟakkūṭiya oru maṉitarai nām uṅkaḷukku aṟivikkavā'' eṉṟu (parikācamākak) kūṟukiṉṟaṉar
Surah Saba, Verse 7
أَفۡتَرَىٰ عَلَى ٱللَّهِ كَذِبًا أَم بِهِۦ جِنَّةُۢۗ بَلِ ٱلَّذِينَ لَا يُؤۡمِنُونَ بِٱلۡأٓخِرَةِ فِي ٱلۡعَذَابِ وَٱلضَّلَٰلِ ٱلۡبَعِيدِ
eṉṉa, (im'maṉitar) ‘‘allāhviṉ mītu poyyākak kaṟpaṉai ceytu kūṟukiṟārō allatu avarukkup paittiyamtāṉ piṭittirukkiṟatō'' (eṉṟu avarkaḷiṭam kūṟukiṉṟaṉar.) Māṟāka. Evarkaḷ maṟumaiyai nampavillaiyō avarkaḷtāṉ perum vētaṉaiyilum, veku tūramāṉatoru vaḻikēṭṭilum irukkiṉṟaṉar
Surah Saba, Verse 8
أَفَلَمۡ يَرَوۡاْ إِلَىٰ مَا بَيۡنَ أَيۡدِيهِمۡ وَمَا خَلۡفَهُم مِّنَ ٱلسَّمَآءِ وَٱلۡأَرۡضِۚ إِن نَّشَأۡ نَخۡسِفۡ بِهِمُ ٱلۡأَرۡضَ أَوۡ نُسۡقِطۡ عَلَيۡهِمۡ كِسَفٗا مِّنَ ٱلسَّمَآءِۚ إِنَّ فِي ذَٰلِكَ لَأٓيَةٗ لِّكُلِّ عَبۡدٖ مُّنِيبٖ
vāṉattilum pūmiyilum avarkaḷukku muṉṉum piṉṉum iruppavaṟṟai avarkaḷ kavaṉikkavillaiyā? Nām virumpiṉāl avarkaḷaip pūmikkuḷ corukiviṭuvōm allatu vāṉattiliruntu cila tuṇṭukaḷai avarkaḷ mēl eṟintu (avarkaḷai aḻittu) viṭuvōm. (Allāhvaiyē) nōkki niṟkum ovvoru aṭiyāṉukkum niccayamāka itil ōr attāṭci irukkiṟatu
Surah Saba, Verse 9
۞وَلَقَدۡ ءَاتَيۡنَا دَاوُۥدَ مِنَّا فَضۡلٗاۖ يَٰجِبَالُ أَوِّبِي مَعَهُۥ وَٱلطَّيۡرَۖ وَأَلَنَّا لَهُ ٱلۡحَدِيدَ
meyyākavē nām nam puṟattiliruntu tāvūtukku perum aruḷ purintōm. Malaikaḷē! Paṟavaikaḷē! ‘‘Nīṅkaḷ avaruṭaṉ (cērntu) tuti ceyyuṅkaḷ'' (eṉṟum kaṭṭaḷaiyiṭṭōm). Mēlum, avarukku irumpai (meḻukaip pōl) meṉmaiyākkit tantōm
Surah Saba, Verse 10
أَنِ ٱعۡمَلۡ سَٰبِغَٰتٖ وَقَدِّرۡ فِي ٱلسَّرۡدِۖ وَٱعۡمَلُواْ صَٰلِحًاۖ إِنِّي بِمَا تَعۡمَلُونَ بَصِيرٞ
mēlum, (caṅkili) vaḷaiyaṅkaḷai ceytu (avaṟṟai muṟaippaṭi) oḻuṅkāka iṇaittu pōrccaṭṭai ceyyavum (eṉṟu kaṭṭaḷaiyiṭṭatuṭaṉ avaraiyum avaraic cārntavarkaḷaiyum nōkki) ‘‘nīṅkaḷ naṟceyalkaḷaiyē ceytu koṇṭiruṅkaḷ; niccayamāka nāṉ, nīṅkaḷ ceypavaṟṟai uṟṟu nōkkupavaṉ'' (eṉṟōm)
Surah Saba, Verse 11
وَلِسُلَيۡمَٰنَ ٱلرِّيحَ غُدُوُّهَا شَهۡرٞ وَرَوَاحُهَا شَهۡرٞۖ وَأَسَلۡنَا لَهُۥ عَيۡنَ ٱلۡقِطۡرِۖ وَمِنَ ٱلۡجِنِّ مَن يَعۡمَلُ بَيۡنَ يَدَيۡهِ بِإِذۡنِ رَبِّهِۦۖ وَمَن يَزِغۡ مِنۡهُمۡ عَنۡ أَمۡرِنَا نُذِقۡهُ مِنۡ عَذَابِ ٱلسَّعِيرِ
Mēlum, sulaimāṉukku kāṟṟai vacappaṭuttit tantōm. Ataṉ kālaip payaṇam oru māta tūramum, ataṉ mālaip payaṇam oru māta tūramumāka iruntatu. Iṉṉum, cempai ūṟṟu (nīrai)p pōl nām avarukku (uruki) ōṭacceytōm. Taṉ iṟaivaṉuṭaiya kaṭṭaḷaippaṭi avarukku vēlai ceyyakkūṭiya jiṉkaḷaiyum nām avarukku vacappaṭuttik koṭuttu (avarukku kaṭṭuppaṭṭu naṭappatil) avarkaḷil evaṉ nam kaṭṭaḷaiyaip puṟakkaṇikkiṟāṉō avaṉai naraka vētaṉaiyaic cuvaikkum paṭi nām ceyvōm (eṉṟōm)
Surah Saba, Verse 12
يَعۡمَلُونَ لَهُۥ مَا يَشَآءُ مِن مَّحَٰرِيبَ وَتَمَٰثِيلَ وَجِفَانٖ كَٱلۡجَوَابِ وَقُدُورٖ رَّاسِيَٰتٍۚ ٱعۡمَلُوٓاْ ءَالَ دَاوُۥدَ شُكۡرٗاۚ وَقَلِيلٞ مِّنۡ عِبَادِيَ ٱلشَّكُورُ
sulaimāṉ virumpiya māḷikaikaḷaiyum, cilaikaḷaiyum, (periya periya) taṇṇīrt toṭṭikaḷaip pōṉṟa perum kopparaikaḷaiyum, acaikka muṭiyāta periya (periya) ‘tēku' (camaiyal pāttiraṅ)kaḷaiyum avai ceytu koṇṭiruntaṉa. (Avaruṭaiya kuṭumpattiṉarai nōkki) ‘‘tāvūtuṭaiya cantatikaḷē! Ivaṟṟukkāka nīṅkaḷ (namakku) naṉṟi celuttik koṇṭiruṅkaḷ'' (eṉṟu kaṭṭaḷaiyiṭṭōm). Eṉiṉum, eṉ aṭiyārkaḷil naṉṟi celuttupavarkaḷ veku coṟpamē āvārkaḷ
Surah Saba, Verse 13
فَلَمَّا قَضَيۡنَا عَلَيۡهِ ٱلۡمَوۡتَ مَا دَلَّهُمۡ عَلَىٰ مَوۡتِهِۦٓ إِلَّا دَآبَّةُ ٱلۡأَرۡضِ تَأۡكُلُ مِنسَأَتَهُۥۖ فَلَمَّا خَرَّ تَبَيَّنَتِ ٱلۡجِنُّ أَن لَّوۡ كَانُواْ يَعۡلَمُونَ ٱلۡغَيۡبَ مَا لَبِثُواْ فِي ٱلۡعَذَابِ ٱلۡمُهِينِ
sulaimāṉukku nām maraṇattai vitittapoḻutu avar iṟantu viṭṭār eṉpatai, avar cāyntirunta taṭiyai arittu viṭṭa pūcciyait tavira (maṟṟa evarum) anta jiṉkaḷukku aṟivikkavillai. (Avar cāyntirunta taṭiyaik karaiyāṉ pūccikaḷ arittu viṭṭaṉa. Ākavē, ataṉ mītu cāyntirunta sulaimāṉ kīḻē viḻuntuviṭṭār.) Avar kīḻē viḻavē (vēlai ceytu koṇṭirunta) anta jiṉkaḷukku tāṅkaḷ maṟaivāṉa viṣayaṅkaḷai aṟiyak kūṭumāka iruntāl (iravu pakalāka uḻaikka vēṇṭiya) iḻivu tarum ivvētaṉaiyil taṅki irukka māṭṭōm eṉṟu teḷivākat terintatu
Surah Saba, Verse 14
لَقَدۡ كَانَ لِسَبَإٖ فِي مَسۡكَنِهِمۡ ءَايَةٞۖ جَنَّتَانِ عَن يَمِينٖ وَشِمَالٖۖ كُلُواْ مِن رِّزۡقِ رَبِّكُمۡ وَٱشۡكُرُواْ لَهُۥۚ بَلۡدَةٞ طَيِّبَةٞ وَرَبٌّ غَفُورٞ
Meyyākavē ‘sapā'vācikaḷ vacittirunta iṭattil avarkaḷukku nallatōr attāṭciyiruntatu. (Ataṉ vaḻiyākac celpavarkaḷukku) valappuṟamākavum iṭappuṟamākavum iru cōlaikaḷ iruntaṉa. ‘‘Uṅkaḷ iṟaivaṉ uṅkaḷukku aruḷ purintavaṟṟaip puciyuṅkaḷ; avaṉukku naṉṟi celuttuṅkaḷ. (Im'maiyil) vaḷamāṉa nakaramum, (maṟumaiyil) mikka maṉṉippuṭaiya iṟaivaṉum (uṅkaḷukku) uṇṭu'' (eṉavum kūṟappaṭṭatu)
Surah Saba, Verse 15
فَأَعۡرَضُواْ فَأَرۡسَلۡنَا عَلَيۡهِمۡ سَيۡلَ ٱلۡعَرِمِ وَبَدَّلۡنَٰهُم بِجَنَّتَيۡهِمۡ جَنَّتَيۡنِ ذَوَاتَيۡ أُكُلٍ خَمۡطٖ وَأَثۡلٖ وَشَيۡءٖ مِّن سِدۡرٖ قَلِيلٖ
eṉiṉum, avarkaḷ (ataip) puṟakkaṇittu(p pāvattil āḻntu) viṭṭaṉar. (Ākavē, avarkaḷ kaṭṭiyirunta makattāṉatoru aṇaiyai uṭaikkakkūṭiya) perum veḷḷattai avarkaḷukkuk kēṭāka aṉuppivaittōm. Avarkaḷuṭaiya (uṉṉatamāṉa kaṉikaḷaiyuṭaiya) iru cōlaikaḷaik kacappum, puḷippumuḷḷa kāykaḷaiyuṭaiya maraṅkaḷālum, cila ilantai maraṅkaḷālum nirampiya tōppukaḷāka māṟṟiviṭṭōm
Surah Saba, Verse 16
ذَٰلِكَ جَزَيۡنَٰهُم بِمَا كَفَرُواْۖ وَهَلۡ نُجَٰزِيٓ إِلَّا ٱلۡكَفُورَ
nam naṉṟiyai avarkaḷ maṟantataṟku itai nām avarkaḷukkuk kūliyākak koṭuttōm. Naṉṟi keṭṭavarkaḷukkē tavira (maṟṟevarukkum ittakaiya) kūliyai nām koṭuppōmā
Surah Saba, Verse 17
وَجَعَلۡنَا بَيۡنَهُمۡ وَبَيۡنَ ٱلۡقُرَى ٱلَّتِي بَٰرَكۡنَا فِيهَا قُرٗى ظَٰهِرَةٗ وَقَدَّرۡنَا فِيهَا ٱلسَّيۡرَۖ سِيرُواْ فِيهَا لَيَالِيَ وَأَيَّامًا ءَامِنِينَ
avarkaḷu(ṭaiya ūru)kkum nām aruḷpurinta (ciriyāviluḷḷa ceḻippāṉa) ūrkaḷukkum iṭaiyil toṭarcciyākap pala kirāmaṅkaḷaiyum uṇṭupaṇṇi avaṟṟil pātaikaḷaiyum amaittu, ‘‘iravu pakal enta nērattilum accamaṟṟavarkaḷāka atil pirayāṇam ceyyuṅkaḷ'' (eṉṟu kūṟiyiruntōm)
Surah Saba, Verse 18
فَقَالُواْ رَبَّنَا بَٰعِدۡ بَيۡنَ أَسۡفَارِنَا وَظَلَمُوٓاْ أَنفُسَهُمۡ فَجَعَلۡنَٰهُمۡ أَحَادِيثَ وَمَزَّقۡنَٰهُمۡ كُلَّ مُمَزَّقٍۚ إِنَّ فِي ذَٰلِكَ لَأٓيَٰتٖ لِّكُلِّ صَبَّارٖ شَكُورٖ
Āṉāl, avarkaḷ (inta naṉṟiyaip puṟakkaṇittu ‘‘toṭarcciyāka ūrkaḷ iruppatu eṅkaḷ payaṇattiṟku iṉpam aḷikkavillai.) Eṅkaḷ iṟaivaṉē! Eṅkaḷ payaṇaṅkaḷ neṭuntūramākumpaṭic cey(vataṟkāka mattiyil toṭarcciyāka uḷḷa ikkirāmaṅkaḷai aḻittu viṭu)vāyāka!'' Eṉṟu pirārttittut tamakkut tāmē tīṅkiḻaittuk koṇṭaṉar. Ākavē, (avarkaḷaiyum avarkaḷuṭaiya nakaraṅkaḷaiyum aḻittu) avarkaḷaiyum pala iṭaṅkaḷukkuc citaṟaṭittup palarum (iḻivākap) pēcappaṭakkūṭiya kataikaḷākkiviṭṭōm. Poṟumaiyuṭaiyavarkaḷ, naṉṟi celuttupavarkaḷ ovvoruvarukkum niccayam itil pala paṭippiṉaikaḷ irukkiṉṟaṉa
Surah Saba, Verse 19
وَلَقَدۡ صَدَّقَ عَلَيۡهِمۡ إِبۡلِيسُ ظَنَّهُۥ فَٱتَّبَعُوهُ إِلَّا فَرِيقٗا مِّنَ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ
niccayamāka (avarkaḷ taṉṉaip piṉpaṟṟuvārkaḷeṉṟu) iplīs eṇṇiya eṇṇattai uṇmai eṉṟē avaṉ kaṇṭu koṇṭāṉ. Ākavē, nampikkai koṇṭa cilarait tavira maṟṟavarkaḷ aṉaivarum avaṉaiyē piṉpaṟṟiṉārkaḷ
Surah Saba, Verse 20
وَمَا كَانَ لَهُۥ عَلَيۡهِم مِّن سُلۡطَٰنٍ إِلَّا لِنَعۡلَمَ مَن يُؤۡمِنُ بِٱلۡأٓخِرَةِ مِمَّنۡ هُوَ مِنۡهَا فِي شَكّٖۗ وَرَبُّكَ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٍ حَفِيظٞ
eṉiṉum, avarkaḷai nirppantikka avaṉukku oru atikāramum illai. Āyiṉum, maṟumaiyai nampāta avarkaḷil (maṟumaiyai) nampupavar evar eṉpatai nām teḷivāka aṟi(vittu viṭu)vataṟkākavē ivvāṟu naṭaipeṟṟatu. Um iṟaivaṉē ellā poruḷkaḷaiyum pātukāppavaṉ āvāṉ
Surah Saba, Verse 21
قُلِ ٱدۡعُواْ ٱلَّذِينَ زَعَمۡتُم مِّن دُونِ ٱللَّهِ لَا يَمۡلِكُونَ مِثۡقَالَ ذَرَّةٖ فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَلَا فِي ٱلۡأَرۡضِ وَمَا لَهُمۡ فِيهِمَا مِن شِرۡكٖ وَمَا لَهُۥ مِنۡهُم مِّن ظَهِيرٖ
(napiyē!) Kūṟuvīrāka: Allāhvaiyaṉṟi evarkaḷai nīṅkaḷ (teyvaṅkaḷeṉa) eṇṇik koṇṭīrkaḷō avarkaḷai nīṅkaḷ aḻaittup pāruṅkaḷ. Vāṉaṅkaḷilō pūmiyilō avarkaḷukku ōr aṇuvaḷavum atikāram illai. Mēlum, avaṟṟai paṭaippatil avarkaḷukku ettakaiya campantamum illai. (Avaṟṟai paṭaippatil) avai avaṉukku utavi ceyyavumillai
Surah Saba, Verse 22
وَلَا تَنفَعُ ٱلشَّفَٰعَةُ عِندَهُۥٓ إِلَّا لِمَنۡ أَذِنَ لَهُۥۚ حَتَّىٰٓ إِذَا فُزِّعَ عَن قُلُوبِهِمۡ قَالُواْ مَاذَا قَالَ رَبُّكُمۡۖ قَالُواْ ٱلۡحَقَّۖ وَهُوَ ٱلۡعَلِيُّ ٱلۡكَبِيرُ
Avaṉuṭaiya aṉumati peṟṟa (vāṉa)varkaḷait tavira maṟṟavarkaḷ avaṉiṭattil parintu pēcuvatum payaṉaḷikkātu. (Allāhvuṭaiya oru kaṭṭaḷai piṟakkum camayattil avarkaḷ payantu naṭuṅkukiṉṟaṉar.) Avarkaḷuṭaiya uḷḷattil iruntu naṭukkam nīṅkiyatum (avarkaḷil oruvar maṟṟavarkaḷai nōkki) ‘‘uṅkaḷ iṟaivaṉ eṉṉa kaṭṭaḷaiyiṭṭāṉ?'' Eṉṟu kēṭpārkaḷ. Ataṟku maṟṟavarkaḷ ‘‘ (iṭavēṇṭiya) niyāyamāṉa kaṭṭaḷaiyaiyē iṭṭāṉ; avaṉō mikka mēlāṉavaṉ, mikap periyavaṉ āvāṉ'' eṉṟu kūṟuvārkaḷ
Surah Saba, Verse 23
۞قُلۡ مَن يَرۡزُقُكُم مِّنَ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِۖ قُلِ ٱللَّهُۖ وَإِنَّآ أَوۡ إِيَّاكُمۡ لَعَلَىٰ هُدًى أَوۡ فِي ضَلَٰلٖ مُّبِينٖ
(napiyē! Nirākarikkum ivarkaḷai nōkki) ‘‘vāṉattil iruntum pūmiyil iruntum uṅkaḷukku uṇavaḷippavaṉ yār?'' Eṉṟu kēṭpīrāka. (Ataṟku avarkaḷ patil kūṟuvateṉṉa?) ‘‘Allāhtāṉ'' eṉṟu (nīrē) kūṟi ‘‘meyyākavē nērāṉa vaḻiyil iruppavar allatu pakiraṅkamāṉa tavaṟāṉa vaḻiyil iruppavar nīṅkaḷā allatu nāmā?'' Eṉṟum kēṭpīrāka
Surah Saba, Verse 24
قُل لَّا تُسۡـَٔلُونَ عَمَّآ أَجۡرَمۡنَا وَلَا نُسۡـَٔلُ عَمَّا تَعۡمَلُونَ
(napiyē!) Kūṟuvīrāka: ‘‘Nāṅkaḷ ceyyum kuṟṟaṅkaḷaip paṟṟi nīṅkaḷ kēṭkappaṭa māṭṭīrkaḷ; (avvāṟē) nīṅkaḷ ceypavaṟṟaip paṟṟi nāṅkaḷ kēṭkappaṭa māṭṭōm
Surah Saba, Verse 25
قُلۡ يَجۡمَعُ بَيۡنَنَا رَبُّنَا ثُمَّ يَفۡتَحُ بَيۡنَنَا بِٱلۡحَقِّ وَهُوَ ٱلۡفَتَّاحُ ٱلۡعَلِيمُ
(napiyē!) Kūṟuvīrāka: ‘‘Muṭivil (maṟumai nāḷil) namatu iṟaivaṉ nam aṉaivaraiyum oṉṟu cērttu, piṟaku namakkiṭaiyil nītamākavē tīrppaḷippāṉ. Avaṉ tīrppaḷippatil mikka mēlāṉavaṉum (aṉaittaiyum) naṉkaṟintavaṉum āvāṉ
Surah Saba, Verse 26
قُلۡ أَرُونِيَ ٱلَّذِينَ أَلۡحَقۡتُم بِهِۦ شُرَكَآءَۖ كَلَّاۚ بَلۡ هُوَ ٱللَّهُ ٱلۡعَزِيزُ ٱلۡحَكِيمُ
‘‘ (cilai vaṇaṅkikaḷē) avaṉukku iṇaiteyvaṅkaḷai nīṅkaḷ ēṟpaṭuttiṉīrkaḷē avaṟṟaippaṟṟi eṉakku kūṟuṅkaḷ'' avvāṟu (etuvum avaṉukku iṇai) illai. Māṟāka, avaṉō aṉaivaraiyum mikaittavaṉum ñāṉamuṭaiyavaṉum ākiya (orē iṟaivaṉāṉa) allāh āvāṉ. (Ākavē avaṉukku aṟavē iṇai tuṇai illai)'' eṉṟu (napiyē!) Kūṟuvīrāka
Surah Saba, Verse 27
وَمَآ أَرۡسَلۡنَٰكَ إِلَّا كَآفَّةٗ لِّلنَّاسِ بَشِيرٗا وَنَذِيرٗا وَلَٰكِنَّ أَكۡثَرَ ٱلنَّاسِ لَا يَعۡلَمُونَ
(Napiyē!) Nām um'mai (ivvulakil uḷḷa) ellā maṉitarkaḷukkumē naṟceyti kūṟupavarākavum, accamūṭṭi eccarippavarākavumtāṉ aṉuppivaittirukkiṟōm. Eṉiṉum, maṉitarkaḷil perumpālāṉavarkaḷ (itai) aṟintu koḷḷavillai
Surah Saba, Verse 28
وَيَقُولُونَ مَتَىٰ هَٰذَا ٱلۡوَعۡدُ إِن كُنتُمۡ صَٰدِقِينَ
‘‘nīṅkaḷ uṇmai colpavarkaḷāka iruntāl (vicāraṇaik kālam eṉṟu) nīṅkaḷ kūṟum vākkuṟuti eppoḻutu varum?'' Eṉṟu avarkaḷ kēṭkiṉṟaṉar
Surah Saba, Verse 29
قُل لَّكُم مِّيعَادُ يَوۡمٖ لَّا تَسۡتَـٔۡخِرُونَ عَنۡهُ سَاعَةٗ وَلَا تَسۡتَقۡدِمُونَ
ataṟku nīr kūṟuvīrāka: ‘‘Uṅkaḷukkāka oru nāḷ kuṟippiṭappaṭṭirukkiṟatu. Atiliruntu nīṅkaḷ oru nāḻikai pintavumāṭṭīrkaḷ; muntavumāṭṭīrkaḷ
Surah Saba, Verse 30
وَقَالَ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ لَن نُّؤۡمِنَ بِهَٰذَا ٱلۡقُرۡءَانِ وَلَا بِٱلَّذِي بَيۡنَ يَدَيۡهِۗ وَلَوۡ تَرَىٰٓ إِذِ ٱلظَّـٰلِمُونَ مَوۡقُوفُونَ عِندَ رَبِّهِمۡ يَرۡجِعُ بَعۡضُهُمۡ إِلَىٰ بَعۡضٍ ٱلۡقَوۡلَ يَقُولُ ٱلَّذِينَ ٱسۡتُضۡعِفُواْ لِلَّذِينَ ٱسۡتَكۡبَرُواْ لَوۡلَآ أَنتُمۡ لَكُنَّا مُؤۡمِنِينَ
‘‘niccayamāka nāṅkaḷ inta kur'āṉaiyum nampamāṭṭōm; itaṟku muṉṉuḷḷa vētaṅkaḷaiyum nampavēmāṭṭōm'' eṉṟu (inta) nirākarippavarkaḷ kūṟukiṉṟaṉar. Ākavē, ivvakkiramakkārarkaḷ taṅkaḷ iṟaivaṉmuṉ niṟuttappaṭṭu avarkaḷil cilar cilarai nintippataiyum; palavīṉamāṉavarkaḷ karvam koṇṭavarkaḷai nōkki ‘‘nīṅkaḷ illaiyeṉil niccayamāka nāṅkaḷ nampikkai koṇṭēyiruppōm'' eṉṟu kūṟuvataiyum nīr pārppīrāyiṉ (avarkaḷiṉ iḻi nilaimaiyaik kaṇṭu koḷvīr)
Surah Saba, Verse 31
قَالَ ٱلَّذِينَ ٱسۡتَكۡبَرُواْ لِلَّذِينَ ٱسۡتُضۡعِفُوٓاْ أَنَحۡنُ صَدَدۡنَٰكُمۡ عَنِ ٱلۡهُدَىٰ بَعۡدَ إِذۡ جَآءَكُمۖ بَلۡ كُنتُم مُّجۡرِمِينَ
ataṟku (avarkaḷil) karvam koṇṭiruntavarkaḷ palavīṉamāka iruntavarkaḷai nōkki ‘‘uṅkaḷiṭam nērāṉa vaḻi vantataṉ piṉṉar (nīṅkaḷ atil cellātu) nāṅkaḷā uṅkaḷait taṭuttōm? (Avvāṟu) illai; nīṅkaḷtāṉ (atil cellātu) kuṟṟavāḷikaḷāka āṉīrkaḷ'' eṉṟu kūṟuvārkaḷ
Surah Saba, Verse 32
وَقَالَ ٱلَّذِينَ ٱسۡتُضۡعِفُواْ لِلَّذِينَ ٱسۡتَكۡبَرُواْ بَلۡ مَكۡرُ ٱلَّيۡلِ وَٱلنَّهَارِ إِذۡ تَأۡمُرُونَنَآ أَن نَّكۡفُرَ بِٱللَّهِ وَنَجۡعَلَ لَهُۥٓ أَندَادٗاۚ وَأَسَرُّواْ ٱلنَّدَامَةَ لَمَّا رَأَوُاْ ٱلۡعَذَابَۚ وَجَعَلۡنَا ٱلۡأَغۡلَٰلَ فِيٓ أَعۡنَاقِ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْۖ هَلۡ يُجۡزَوۡنَ إِلَّا مَا كَانُواْ يَعۡمَلُونَ
Ataṟku, palavīṉamāyiruntavarkaḷ karvam koṇṭiruntavarkaḷai nōkki, ‘‘seṉṉē! Nāṅkaḷ allāhvai nirākarittu viṭṭu, avaṉukku iṇai vaikkumāṟu nīṅkaḷ eṅkaḷai ēvi, iravu pakalāka cūḻcci ceyyavillaiyā?'' Eṉṟu kūṟuvārkaḷ. Ākavē, ivarkaḷ aṉaivarumē vētaṉaiyaik (kaṇṇāl) kāṇum camayattil taṅkaḷ tukkattai maṟaittukkoṇṭu (ivvāṟu) kūṟuvārkaḷ. (Āṉāl,) nirākarittavarkaḷuṭaiya kaḻuttukaḷil nām vilaṅkiṭṭu viṭuvōm. Ivarkaḷ, tāṅkaḷ ceytukoṇṭirunta (tīya) ceyalukkut takka kūliyē tavira maṟṟetuvum koṭukkappaṭuvārkaḷā
Surah Saba, Verse 33
وَمَآ أَرۡسَلۡنَا فِي قَرۡيَةٖ مِّن نَّذِيرٍ إِلَّا قَالَ مُتۡرَفُوهَآ إِنَّا بِمَآ أُرۡسِلۡتُم بِهِۦ كَٰفِرُونَ
accamūṭṭi eccarikkai ceyyum (namatu) tūtarai nām eṅkeṅku aṉuppiṉōmō aṅkellām irunta celvantarkaḷ (avarai nōkki) ‘‘niccayamāka nām nīṅkaḷ koṇṭu vanta tūtai nirākarikkiṟōm'' eṉṟu kūṟāmal irukkavillai
Surah Saba, Verse 34
وَقَالُواْ نَحۡنُ أَكۡثَرُ أَمۡوَٰلٗا وَأَوۡلَٰدٗا وَمَا نَحۡنُ بِمُعَذَّبِينَ
mēlum, ‘‘nāṅkaḷ atikamāṉa celvaṅkaḷaiyum cantatikaḷaiyum uṭaiyavarkaḷ. Ākavē, (maṟumaiyil) nāṅkaḷ vētaṉai ceyyappaṭa māṭṭōm'' eṉṟu kūṟiṉar
Surah Saba, Verse 35
قُلۡ إِنَّ رَبِّي يَبۡسُطُ ٱلرِّزۡقَ لِمَن يَشَآءُ وَيَقۡدِرُ وَلَٰكِنَّ أَكۡثَرَ ٱلنَّاسِ لَا يَعۡلَمُونَ
(ataṟku napiyē!) Kūṟuvīrāka: ‘‘Niccayamāka eṉ iṟaivaṉ, tāṉ virumpiyavarkaḷukku vāḻvātārattai atikamākavum koṭukkiṟāṉ; (tāṉ virumpiyavarkaḷukkuk) kuṟaittum viṭukiṟāṉ. Eṉiṉum, maṉitaril perumpālāṉavarkaḷ (itai) aṟintu koḷvatillai
Surah Saba, Verse 36
وَمَآ أَمۡوَٰلُكُمۡ وَلَآ أَوۡلَٰدُكُم بِٱلَّتِي تُقَرِّبُكُمۡ عِندَنَا زُلۡفَىٰٓ إِلَّا مَنۡ ءَامَنَ وَعَمِلَ صَٰلِحٗا فَأُوْلَـٰٓئِكَ لَهُمۡ جَزَآءُ ٱلضِّعۡفِ بِمَا عَمِلُواْ وَهُمۡ فِي ٱلۡغُرُفَٰتِ ءَامِنُونَ
(nīṅkaḷ eṇṇukiṟavāṟu) uṅkaḷ celvaṅkaḷum uṅkaḷ cantatikaḷum uṅkaḷai nam'miṭam cērkkak kūṭiyavai alla. Āyiṉum, evarkaḷ nampikkai koṇṭu naṟceyalkaḷaic ceykiṟārkaḷō (avaiyē avarkaḷai nam'miṭam cērkkum.) Avarkaḷukku avarkaḷ ceyta (naṟ)ceyaliṉ kāraṇamāka iraṭṭippāṉa kūliyuṇṭu. Mēlum, avarkaḷ (corkkattiluḷḷa) mēl māṭikaḷil kavalaiyaṟṟum vacippārkaḷ
Surah Saba, Verse 37
وَٱلَّذِينَ يَسۡعَوۡنَ فِيٓ ءَايَٰتِنَا مُعَٰجِزِينَ أُوْلَـٰٓئِكَ فِي ٱلۡعَذَابِ مُحۡضَرُونَ
Nam vacaṉaṅkaḷukku etirāka (nam'mai) tōṟkaṭikka muyaṟcippavarkaḷ maṟumai nāḷaṉṟu vētaṉaiyil taḷḷappaṭuvārkaḷ
Surah Saba, Verse 38
قُلۡ إِنَّ رَبِّي يَبۡسُطُ ٱلرِّزۡقَ لِمَن يَشَآءُ مِنۡ عِبَادِهِۦ وَيَقۡدِرُ لَهُۥۚ وَمَآ أَنفَقۡتُم مِّن شَيۡءٖ فَهُوَ يُخۡلِفُهُۥۖ وَهُوَ خَيۡرُ ٱلرَّـٰزِقِينَ
(napiyē!) Kūṟuvīrāka: “Niccayamāka eṉ iṟaivaṉ taṉ aṭiyārkaḷil tāṉ virumpiyavarkaḷukku atikamāṉa vāḻvātārattaik koṭukkiṟāṉ; tāṉ virumpiyavarkaḷukku kuṟaittu viṭukiṟāṉ. Ākavē, nīṅkaḷ etai tāṉam ceytapōtilum avaṉ ataṟkup pirati koṭuttē tīruvāṉ. Avaṉ koṭaiyaḷippavarkaḷil mikka mēlāṉavaṉ
Surah Saba, Verse 39
وَيَوۡمَ يَحۡشُرُهُمۡ جَمِيعٗا ثُمَّ يَقُولُ لِلۡمَلَـٰٓئِكَةِ أَهَـٰٓؤُلَآءِ إِيَّاكُمۡ كَانُواْ يَعۡبُدُونَ
(vāṉavarkaḷai vaṇaṅkik koṇṭirunta) avarkaḷ aṉaivarum oṉṟu cērkkappaṭum nāḷil, vāṉavarkaḷai nōkki ‘‘ivarkaḷ uṅkaḷaiyā vaṇaṅki vantārkaḷ?'' Eṉṟu kēṭkappaṭum
Surah Saba, Verse 40
قَالُواْ سُبۡحَٰنَكَ أَنتَ وَلِيُّنَا مِن دُونِهِمۖ بَلۡ كَانُواْ يَعۡبُدُونَ ٱلۡجِنَّۖ أَكۡثَرُهُم بِهِم مُّؤۡمِنُونَ
ataṟkavarkaḷ, ‘‘(eṅkaḷ iṟaivaṉē!) Nī mikap paricuttamāṉavaṉ. Nītāṉ eṅkaḷ pātukāvalaṉ; avarkaḷaṉṟu. Māṟāka, avarkaḷ jiṉkaḷaiyē vaṇaṅkik koṇṭiruntaṉar. Avarkaḷil perumpālāṉavarkaḷ anta jiṉkaḷaiyē nampikkai koṇṭum iruntārkaḷ'' eṉṟu (vāṉavarkaḷ) kūṟuvārkaḷ
Surah Saba, Verse 41
فَٱلۡيَوۡمَ لَا يَمۡلِكُ بَعۡضُكُمۡ لِبَعۡضٖ نَّفۡعٗا وَلَا ضَرّٗا وَنَقُولُ لِلَّذِينَ ظَلَمُواْ ذُوقُواْ عَذَابَ ٱلنَّارِ ٱلَّتِي كُنتُم بِهَا تُكَذِّبُونَ
annāḷil uṅkaḷil oruvar maṟṟavarukku naṉmaiyō tīmaiyō ceyya caktiyaṟṟavarāka iruppār. Mēlum, (accamayam) avvakkiramakkārarkaḷai nōkki ‘‘nīṅkaḷ (nam vētaṉaiyaip) poyyākkik koṇṭirunta(taṉ kāraṇamāka) innaraka vētaṉaiyaic cuvaittup pāruṅkaḷ'' eṉak kūṟuvōm
Surah Saba, Verse 42
وَإِذَا تُتۡلَىٰ عَلَيۡهِمۡ ءَايَٰتُنَا بَيِّنَٰتٖ قَالُواْ مَا هَٰذَآ إِلَّا رَجُلٞ يُرِيدُ أَن يَصُدَّكُمۡ عَمَّا كَانَ يَعۡبُدُ ءَابَآؤُكُمۡ وَقَالُواْ مَا هَٰذَآ إِلَّآ إِفۡكٞ مُّفۡتَرٗىۚ وَقَالَ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ لِلۡحَقِّ لَمَّا جَآءَهُمۡ إِنۡ هَٰذَآ إِلَّا سِحۡرٞ مُّبِينٞ
Avarkaḷukku nam teḷivāṉa vacaṉaṅkaḷ ōtik kāṇpikkappaṭṭāl ataṟkavarkaḷ (nam tūtaraip paṟṟi) ‘‘ivar oru cātāraṇa maṉitarē tavira vēṟillai. Uṅkaḷ mūtātaikaḷ vaṇaṅkik koṇṭiruntavaṟṟiliruntu uṅkaḷait taṭuttuviṭavē ivar virumpukiṟār'' eṉṟum (nam tūtar kūṟukiṉṟa) ‘‘itu veṟum kaṭṭuk kataiyē tavira vēṟillai'' eṉṟum kūṟukiṉṟaṉar. Mēlum,”(tiru kur'āṉākiya) inta uṇmai avarkaḷiṭam vanta camayattil, itu pakiraṅkamāṉa cūṉiyamē tavira vēṟillai'' eṉṟum inta nirākarippavarkaḷ kūṟukiṉṟaṉar
Surah Saba, Verse 43
وَمَآ ءَاتَيۡنَٰهُم مِّن كُتُبٖ يَدۡرُسُونَهَاۖ وَمَآ أَرۡسَلۡنَآ إِلَيۡهِمۡ قَبۡلَكَ مِن نَّذِيرٖ
(napiyē! Itaṟku muṉṉar) nām (um'mai nirākarikkum arapikaḷākiya) ivarkaḷukku, ivarkaḷ ōtakkūṭiya vētam etaiyum koṭukkavillai; accamūṭṭi eccarikkakkūṭiya tūtar evaraiyum umakku muṉṉar nām avarkaḷiṭam aṉuppavillai. (Ivvāṟiruntum avarkaḷ um'mai nirākarikkiṉṟaṉar)
Surah Saba, Verse 44
وَكَذَّبَ ٱلَّذِينَ مِن قَبۡلِهِمۡ وَمَا بَلَغُواْ مِعۡشَارَ مَآ ءَاتَيۡنَٰهُمۡ فَكَذَّبُواْ رُسُلِيۖ فَكَيۡفَ كَانَ نَكِيرِ
ivarkaḷukku muṉṉirunta (arapikaḷallāta)varkaḷum maṟṟa (tūtarkaḷai ivvāṟē) poyyākkiṉārkaḷ. Avarkaḷukku nām koṭuttiruntatil pattil oru pākattaiyum ivarkaḷ aṭaintu viṭavillai. (Ataṟkuḷḷākavē) ivarkaḷ eṉatu tūtarkaḷaip poyyākka muṟpaṭṭu irukkiṉṟaṉar. (Ivarkaḷukku muṉṉar nam tūtarkaḷai nirākarittu poyyākkiyavarkaḷai) nāṉ taṇṭittatu evvāṟāyiṟṟu? (Eṉpatai ivarkaḷ kavaṉippārkaḷāka)
Surah Saba, Verse 45
۞قُلۡ إِنَّمَآ أَعِظُكُم بِوَٰحِدَةٍۖ أَن تَقُومُواْ لِلَّهِ مَثۡنَىٰ وَفُرَٰدَىٰ ثُمَّ تَتَفَكَّرُواْۚ مَا بِصَاحِبِكُم مِّن جِنَّةٍۚ إِنۡ هُوَ إِلَّا نَذِيرٞ لَّكُم بَيۡنَ يَدَيۡ عَذَابٖ شَدِيدٖ
(napiyē!) Kūṟuvīrāka: ‘‘Nāṉ uṅkaḷukku upatēcippatellām orē oru viṣayamtāṉ. Nīṅkaḷ ovvoruvarākavō, iraṇṭiraṇṭu pērkaḷākavō allāhvukkākac ciṟitu poṟuttiruntu, piṉṉar (uṅkaḷukkuḷ) ālōcittup pāruṅkaḷ. Uṅkaḷ cinēkitarākiya eṉakku ettakaiya paittiyamum illai. (Nāṉ uṅkaḷukkuk) kaṭiṉamāṉa vētaṉai varuvataṟku muṉṉar (ataip paṟṟi) accamūṭṭi eccarikkai ceypavaṉē tavira vēṟillai
Surah Saba, Verse 46
قُلۡ مَا سَأَلۡتُكُم مِّنۡ أَجۡرٖ فَهُوَ لَكُمۡۖ إِنۡ أَجۡرِيَ إِلَّا عَلَى ٱللَّهِۖ وَهُوَ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ شَهِيدٞ
(Napiyē! Mēlum) kūṟuvīrāka: ‘‘Nāṉ uṅkaḷiṭattil ētum kūliyaik kēṭṭiruntāl atu uṅkaḷukkē contam ākaṭṭum. Eṉ kūli allāhviṭamē tavira (uṅkaḷiṭam) illai. Avaṉ aṉaittiṟkum (avaṟṟai naṉkaṟinta) cāṭci āvāṉ
Surah Saba, Verse 47
قُلۡ إِنَّ رَبِّي يَقۡذِفُ بِٱلۡحَقِّ عَلَّـٰمُ ٱلۡغُيُوبِ
(mēlum) kūṟuvīrāka: ‘‘Niccayamāka eṉatu iṟaivaṉ (poyyai aḻippataṟkāka) meyyait teḷivākkukiṟāṉ. Maṟaivāṉavai aṉaittaiyum avaṉ naṉkaṟintavaṉ
Surah Saba, Verse 48
قُلۡ جَآءَ ٱلۡحَقُّ وَمَا يُبۡدِئُ ٱلۡبَٰطِلُ وَمَا يُعِيدُ
(mēlum) kūṟuvīrāka: ‘‘Uṇmai vantuviṭṭatu. Poy putitāka etaiyum (ituvarai) ceytu viṭavillai. Iṉiyum ceyyap pōvatillai
Surah Saba, Verse 49
قُلۡ إِن ضَلَلۡتُ فَإِنَّمَآ أَضِلُّ عَلَىٰ نَفۡسِيۖ وَإِنِ ٱهۡتَدَيۡتُ فَبِمَا يُوحِيٓ إِلَيَّ رَبِّيٓۚ إِنَّهُۥ سَمِيعٞ قَرِيبٞ
(mēlum) kūṟuvīrāka: ‘‘Nāṉ vaḻitavaṟi iruntāl atu eṉakkē naṣṭamākum. Nāṉ nērāṉa vaḻiyai aṭaintu iruntāl atu eṉ iṟaivaṉ eṉakku vahyi mūlamāka aṟivittataṉ kāraṇamākavē ākum. Niccayamāka avaṉ (aṉaittaiyum) ceviyuṟupavaṉum (aṉaittiṟkum) camīpamāṉavaṉum āvāṉ
Surah Saba, Verse 50
وَلَوۡ تَرَىٰٓ إِذۡ فَزِعُواْ فَلَا فَوۡتَ وَأُخِذُواْ مِن مَّكَانٖ قَرِيبٖ
‘‘(maṟumaiyil) ivarkaḷ tiṭukkiṭṭu(t tappi) ōṭa muyaṟcitta pōtilum oruvarumē tappiviṭa māṭṭārkaḷ. Mikka camīpattilēyē piṭipaṭṭu viṭuvārkaḷ'' eṉpatai nīr kāṇpīrāyiṉ (atu evvāṟirukkum)
Surah Saba, Verse 51
وَقَالُوٓاْ ءَامَنَّا بِهِۦ وَأَنَّىٰ لَهُمُ ٱلتَّنَاوُشُ مِن مَّكَانِۭ بَعِيدٖ
(accamayam) ivarkaḷ (tiṭukkiṭṭu) atai (nampikkai koṇṭōm) nampikkai koṇṭōm eṉṟu kataṟuvārkaḷ. (Cattiyattiliruntu) ivvaḷavu tūram ceṉṟuviṭṭa ivarkaḷ (uṇmaiyāṉa nampikkaiyai) evvāṟu aṭaintu viṭuvārkaḷ
Surah Saba, Verse 52
وَقَدۡ كَفَرُواْ بِهِۦ مِن قَبۡلُۖ وَيَقۡذِفُونَ بِٱلۡغَيۡبِ مِن مَّكَانِۭ بَعِيدٖ
itaṟku muṉṉarō, ivarkaḷ atai nirākarittuk koṇṭum, ivvaḷavu tūrattil avarkaḷukku maṟaittiruntataip (poy eṉṟu) pitaṟṟikkoṇṭum iruntaṉar
Surah Saba, Verse 53
وَحِيلَ بَيۡنَهُمۡ وَبَيۡنَ مَا يَشۡتَهُونَ كَمَا فُعِلَ بِأَشۡيَاعِهِم مِّن قَبۡلُۚ إِنَّهُمۡ كَانُواْ فِي شَكّٖ مُّرِيبِۭ
avarkaḷukkum avarkaḷ virumpiyavaṟṟukkum iṭaiyil taṭai ēṟpaṭuttappaṭṭuviṭum. Avvāṟē ivarkaḷukku muṉṉirunta ivarkaḷuṭaiya iṉattārukkuc ceyyappaṭṭatu. (Ēṉeṉṟāl,) niccayamāka avarkaḷum perum cantēkattil āḻntē kiṭantaṉar
Surah Saba, Verse 54