Surah Luqman - Tamil Translation by Jan Turst Foundation
الٓمٓ
aliḥp, lām, mīm
Surah Luqman, Verse 1
تِلۡكَ ءَايَٰتُ ٱلۡكِتَٰبِ ٱلۡحَكِيمِ
ivai ñāṉam niṟainta vētattiṉ vacaṉaṅkaḷākum
Surah Luqman, Verse 2
هُدٗى وَرَحۡمَةٗ لِّلۡمُحۡسِنِينَ
(itu) naṉmai ceyvōrukku nēr vaḻi kāṭṭiyākavum rahmattākavum irukkiṟatu
Surah Luqman, Verse 3
ٱلَّذِينَ يُقِيمُونَ ٱلصَّلَوٰةَ وَيُؤۡتُونَ ٱلزَّكَوٰةَ وَهُم بِٱلۡأٓخِرَةِ هُمۡ يُوقِنُونَ
avarkaḷ (ettakaiyōreṉṟāl) toḻukaiyai nilai nāṭṭuvārkaḷ; jakāttum koṭuttu varuvārkaḷ; iṉṉum avarkaḷ ākirattai (maṟumaiyai) uṟutiyāka nampuvārkaḷ
Surah Luqman, Verse 4
أُوْلَـٰٓئِكَ عَلَىٰ هُدٗى مِّن رَّبِّهِمۡۖ وَأُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلۡمُفۡلِحُونَ
Ivarkaḷ tām tam iṟaivaṉiṉ nēr vaḻiyil iruppavarkaḷ; mēlum ivarkaḷē veṟṟiyāḷarkaḷ
Surah Luqman, Verse 5
وَمِنَ ٱلنَّاسِ مَن يَشۡتَرِي لَهۡوَ ٱلۡحَدِيثِ لِيُضِلَّ عَن سَبِيلِ ٱللَّهِ بِغَيۡرِ عِلۡمٖ وَيَتَّخِذَهَا هُزُوًاۚ أُوْلَـٰٓئِكَ لَهُمۡ عَذَابٞ مُّهِينٞ
(ivarkaḷ tavira) maṉitarkaḷil cilar irukkiṉṟārkaḷ - avarkaḷ aṟivillāmal vīṇāṉa pēccakkaḷai vilaikku vāṅki, (avaṟṟāl makkaḷai) allāhviṉ pātaiyiliruntu vaḻi keṭukkavum, allāhviṉ pātaiyaip parikācamākkik koḷḷavum (muyalkiṟārkaḷ) ittakaiyōrukku iḻivutarum vētaṉaiyuṇṭu
Surah Luqman, Verse 6
وَإِذَا تُتۡلَىٰ عَلَيۡهِ ءَايَٰتُنَا وَلَّىٰ مُسۡتَكۡبِرٗا كَأَن لَّمۡ يَسۡمَعۡهَا كَأَنَّ فِيٓ أُذُنَيۡهِ وَقۡرٗاۖ فَبَشِّرۡهُ بِعَذَابٍ أَلِيمٍ
a(ttakaiya)vaṉukku nam'muṭaiya vacaṉaṅkaḷ ōtikka kāṇpikkappaṭṭāl, avaṉ avaṟṟaik kēṭkātavaṉē pōl - avaṉ iru kātukaḷilum ceviṭṭut taṉam iruppatu pōl, perumai koṇṭavaṉākat tirumpi viṭukiṟāṉ; ākavē avaṉukku nōviṉai ceyyum vētaṉaiyuṇṭeṉṟu (napiyē!) Nīr naṟ ceyti kūṟuvīrāka
Surah Luqman, Verse 7
إِنَّ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ لَهُمۡ جَنَّـٰتُ ٱلنَّعِيمِ
niccayamāka, īmāṉ koṇṭu sālihāṉa (nalla) amalkaḷ ceypavarkaḷukkup pākkiyamuḷḷa cuvaṉapatikaḷ uṇṭu
Surah Luqman, Verse 8
خَٰلِدِينَ فِيهَاۖ وَعۡدَ ٱللَّهِ حَقّٗاۚ وَهُوَ ٱلۡعَزِيزُ ٱلۡحَكِيمُ
avarkaḷ aṅku eṉṟeṉṟum taṅkuvārkaḷ - allāhviṉ vākkuṟuti uṇmaiyāṉatu avaṉ (yāvaṟṟaiyum) mikaittavaṉ; ñāṉam mikkōṉ
Surah Luqman, Verse 9
خَلَقَ ٱلسَّمَٰوَٰتِ بِغَيۡرِ عَمَدٖ تَرَوۡنَهَاۖ وَأَلۡقَىٰ فِي ٱلۡأَرۡضِ رَوَٰسِيَ أَن تَمِيدَ بِكُمۡ وَبَثَّ فِيهَا مِن كُلِّ دَآبَّةٖۚ وَأَنزَلۡنَا مِنَ ٱلسَّمَآءِ مَآءٗ فَأَنۢبَتۡنَا فِيهَا مِن كُلِّ زَوۡجٖ كَرِيمٍ
avaṉ vāṉaṅkaḷait tūṇkaḷiṉṟiyē paṭaittuḷḷāṉ. Ataṉai nīṅkaḷum pārkkiṟīrkaḷ. Uṅkaḷuṭaṉ pūmi acaiyātiruppataṟkāka avaṉ ataṉ mēl malaikaḷai uṟutiyāka niṟuttiṉāṉ; mēlum ataṉ mītu ellā vitamāṉa pirāṇikaḷaiyum avaṉ paravaviṭṭirukkiṉṟāṉ; iṉṉum nāmē vāṉattiliruntu maḻaiyai poḻiyac ceytu atil caṅkaiyāṉa, vakai vakaiyāṉa (maram, ceṭi, koṭi ākiyavaṟṟai) jōṭi jōṭiyāka muḷaippittirukkiṉṟōm
Surah Luqman, Verse 10
هَٰذَا خَلۡقُ ٱللَّهِ فَأَرُونِي مَاذَا خَلَقَ ٱلَّذِينَ مِن دُونِهِۦۚ بَلِ ٱلظَّـٰلِمُونَ فِي ضَلَٰلٖ مُّبِينٖ
ivai(yāvum) allāhviṉ paṭaippākum - avaṉaṉṟi uḷḷavarkaḷ etaip paṭaittirukkiṉṟaṉar eṉpatai eṉakkuk kāṇpiyuṅkaḷ" (eṉṟu avarkaḷiṭam napiyē! Nīr kūṟum.) Avvāṟalla aniyāyakkārarkaḷ pakiraṅkamāṉa vaḻikēṭṭiltāṉ irukkiṉṟaṉar
Surah Luqman, Verse 11
وَلَقَدۡ ءَاتَيۡنَا لُقۡمَٰنَ ٱلۡحِكۡمَةَ أَنِ ٱشۡكُرۡ لِلَّهِۚ وَمَن يَشۡكُرۡ فَإِنَّمَا يَشۡكُرُ لِنَفۡسِهِۦۖ وَمَن كَفَرَ فَإِنَّ ٱللَّهَ غَنِيٌّ حَمِيدٞ
Iṉṉum, nām luḥkmāṉukku niccayamāka ñāṉattaik koṭuttōm. "Allāhvukku nīr naṉṟi celuttum; ēṉeṉṟāl evaṉ naṉṟi celuttukiṟāṉō avaṉ taṉa(tu naṉmai)kkāvē naṉṟi celuttukiṟāṉ; iṉṉum evaṉ nirākarikkiṟāṉō (avaṉ taṉṉaiyē naṭṭappaṭuttik koḷkiṟāṉ) - niccayamāka allāh (evariṭattaruntum) tēvaiyillātavaṉ; pukaḻappaṭupavaṉ
Surah Luqman, Verse 12
وَإِذۡ قَالَ لُقۡمَٰنُ لِٱبۡنِهِۦ وَهُوَ يَعِظُهُۥ يَٰبُنَيَّ لَا تُشۡرِكۡ بِٱللَّهِۖ إِنَّ ٱلشِّرۡكَ لَظُلۡمٌ عَظِيمٞ
iṉṉum luḥkmāṉ tam putalvarukku; "eṉ arumai makaṉē! Nī allāhvukku iṇai vaikkātē niccayamāka iṇai vaittal mikap perum aniyāyamākum," eṉṟu nallupatēcam ceytu kūṟiyatai (niṉaivupaṭuttuvīrāka)
Surah Luqman, Verse 13
وَوَصَّيۡنَا ٱلۡإِنسَٰنَ بِوَٰلِدَيۡهِ حَمَلَتۡهُ أُمُّهُۥ وَهۡنًا عَلَىٰ وَهۡنٖ وَفِصَٰلُهُۥ فِي عَامَيۡنِ أَنِ ٱشۡكُرۡ لِي وَلِوَٰلِدَيۡكَ إِلَيَّ ٱلۡمَصِيرُ
nām maṉitaṉukku taṉ peṟṟōr (iruvarukkum nalam ceyya vēṇṭiyatu) paṟṟi vasiyyattuc cey(tu pōtit)tōm; avaṉuṭaiya tāy palahīṉattiṉ mēl palahīṉam koṇṭavaḷāka (karppattil) avaṉai cumantāḷ; iṉṉum avaṉukkup pāl kuṭi maṟatta(li)l iraṇṭu varuṭaṅkaḷ ākiṉṟaṉ ākavē"nī eṉakkum uṉ peṟṟōrkkum naṉṟi celuttuvāyāka eṉṉiṭamē uṉṉuṭaiya mīḷutal irukkiṟatu
Surah Luqman, Verse 14
وَإِن جَٰهَدَاكَ عَلَىٰٓ أَن تُشۡرِكَ بِي مَا لَيۡسَ لَكَ بِهِۦ عِلۡمٞ فَلَا تُطِعۡهُمَاۖ وَصَاحِبۡهُمَا فِي ٱلدُّنۡيَا مَعۡرُوفٗاۖ وَٱتَّبِعۡ سَبِيلَ مَنۡ أَنَابَ إِلَيَّۚ ثُمَّ إِلَيَّ مَرۡجِعُكُمۡ فَأُنَبِّئُكُم بِمَا كُنتُمۡ تَعۡمَلُونَ
āṉāl, nī etu paṟṟi aṟivu (ātāram) peṟṟavaṉāka illaiyō ataṉai eṉakku iṇai vaikkumāṟu uṉṉai avviruvarum vaṟpuṟuttiṉāl appōtu nī avviruvarukkum vaḻipaṭa vēṇaṭām; āṉāl ivvulaka vāḻkkaiyil avviruvaruṭaṉum aḻakiya muṟaiyil uṟavu vaittuk koḷ; (yāvaṟṟilum) eṉṉaiyē nōkki niṟpōriṉ vaḻiyaiyē nī piṉpaṟṟuvāyāka - piṉṉar uṅkaḷ (aṉaivaruṭaiya) mīḷutalum eṉṉiṭamēyākum; nīṅkaḷ eṉṉa ceytu koṇṭiruntīrkaḷ eṉpatai (appōtu) nāṉ uṅkaḷukku aṟivippēṉ
Surah Luqman, Verse 15
يَٰبُنَيَّ إِنَّهَآ إِن تَكُ مِثۡقَالَ حَبَّةٖ مِّنۡ خَرۡدَلٖ فَتَكُن فِي صَخۡرَةٍ أَوۡ فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ أَوۡ فِي ٱلۡأَرۡضِ يَأۡتِ بِهَا ٱللَّهُۚ إِنَّ ٱللَّهَ لَطِيفٌ خَبِيرٞ
(Luḥkmāṉ tam putalvariṭam) eṉ arumai makaṉē! (Naṉmaiyō, tīmaiyō) atu oru kaṭukiṉ vittu aḷavē eṭaiyuḷḷatu āyiṉum; atu kaṟpāṟaikkuḷ iruntālum allatu vāṉaṅkaḷil iruntālum, allatu pūmikkuḷḷē iruntālum allāh ataiyum (veḷiyē) koṇṭu varuvāṉ; niccayamāka allāh nuṇṇaṟivu mikkavaṉ; (ovvoṉṟiṉ antaraṅkattaiyum) naṉkaṟipavaṉ
Surah Luqman, Verse 16
يَٰبُنَيَّ أَقِمِ ٱلصَّلَوٰةَ وَأۡمُرۡ بِٱلۡمَعۡرُوفِ وَٱنۡهَ عَنِ ٱلۡمُنكَرِ وَٱصۡبِرۡ عَلَىٰ مَآ أَصَابَكَۖ إِنَّ ذَٰلِكَ مِنۡ عَزۡمِ ٱلۡأُمُورِ
eṉ arumai makaṉē! Nī toḻukaiyai nilai nāṭṭuvāyāka naṉmaiyai ēvi, tīmaiyai viṭṭum (maṉitarkaḷai) vilakkuvāyāka uṉakku ēṟpaṭum kaṣṭaṅkaḷaip poṟuttuk koḷvāyāk niccayamāka ituvē vīramuḷḷa ceyalkaḷil uḷḷatākum
Surah Luqman, Verse 17
وَلَا تُصَعِّرۡ خَدَّكَ لِلنَّاسِ وَلَا تَمۡشِ فِي ٱلۡأَرۡضِ مَرَحًاۖ إِنَّ ٱللَّهَ لَا يُحِبُّ كُلَّ مُخۡتَالٖ فَخُورٖ
(perumaiyōṭu) uṉ mukattai maṉitarkaḷai viṭṭum tiruppik koḷḷātē! Pūmiyil perumaiyākavum naṭakkātē! Akapperumaikkārar, āṇavaṅ koṇṭōr evaraiyum niccayamāka allāh nēcikka māṭṭāṉ
Surah Luqman, Verse 18
وَٱقۡصِدۡ فِي مَشۡيِكَ وَٱغۡضُضۡ مِن صَوۡتِكَۚ إِنَّ أَنكَرَ ٱلۡأَصۡوَٰتِ لَصَوۡتُ ٱلۡحَمِيرِ
uṉ naṭaiyil (mika vēkamō, atika cāvatāṉamō illāmal) naṭuttarattai mēṟkoḷ; uṉ kuralaiyum tāḻttik koḷ; kuralkaḷilellām veṟukkattakkatu niccayamāka kaḻutaiyiṉ kuralēyākum
Surah Luqman, Verse 19
أَلَمۡ تَرَوۡاْ أَنَّ ٱللَّهَ سَخَّرَ لَكُم مَّا فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَمَا فِي ٱلۡأَرۡضِ وَأَسۡبَغَ عَلَيۡكُمۡ نِعَمَهُۥ ظَٰهِرَةٗ وَبَاطِنَةٗۗ وَمِنَ ٱلنَّاسِ مَن يُجَٰدِلُ فِي ٱللَّهِ بِغَيۡرِ عِلۡمٖ وَلَا هُدٗى وَلَا كِتَٰبٖ مُّنِيرٖ
niccayamāka allāh vāṉaṅkaḷil uḷḷavaṟṟaiyum, pūmiyil uḷḷavaṟṟaiyum, uṅkaḷukku vacappaṭutti irukkiṟāṉ eṉpataiyum; iṉṉum taṉ aruṭ koṭaikaḷai uṅkaḷ mītu puṟattilum, akattilum nirampac ceytirukkiṟāṉ eṉpataiyum nīṅkaḷ aṟiyavillaiyā? Āyiṉum, makkaḷil cilar irukkiṟārkaḷ; avarkaḷ pōtiya kalviyaṟivillāmalum; nērvaḻi illāmalum, oḷimikka vētamillāmalum allāhvaik kuṟittut tarkkam ceykiṉṟaṉar
Surah Luqman, Verse 20
وَإِذَا قِيلَ لَهُمُ ٱتَّبِعُواْ مَآ أَنزَلَ ٱللَّهُ قَالُواْ بَلۡ نَتَّبِعُ مَا وَجَدۡنَا عَلَيۡهِ ءَابَآءَنَآۚ أَوَلَوۡ كَانَ ٱلشَّيۡطَٰنُ يَدۡعُوهُمۡ إِلَىٰ عَذَابِ ٱلسَّعِيرِ
Allāh iṟakki vaitta (vētat)tai nīṅkaḷ piṉpaṟṟuṅkaḷ" eṉa avarkaḷukkuc collappaṭṭāl, avarkaḷ"(appaṭiyalla)! Nāṅkaḷ eṅkaḷuṭaiya mūtātaiyavarkaḷai etil kaṇṭōmō, atait tāṉ nāṅkaḷ piṉpaṟṟuvōm" eṉṟu kūṟukiṟārkaḷ. Avarkaḷai ṣaittāṉ koḻuntu viṭṭeriyum (naraka) neruppiṉ vētaṉaiyiṉ pakkam aḻaittālumā (piṉpaṟṟuvar)
Surah Luqman, Verse 21
۞وَمَن يُسۡلِمۡ وَجۡهَهُۥٓ إِلَى ٱللَّهِ وَهُوَ مُحۡسِنٞ فَقَدِ ٱسۡتَمۡسَكَ بِٱلۡعُرۡوَةِ ٱلۡوُثۡقَىٰۗ وَإِلَى ٱللَّهِ عَٰقِبَةُ ٱلۡأُمُورِ
evaṉ taṉ mukattai muṟṟilum allāhviṉ pakkamē tiruppi, naṉmai ceytu koṇṭirukkiṟāṉō, avaṉ niccayamāka uṟutiyāṉa kayiṟṟai palamāka paṟṟip piṭittuk koṇṭāṉ. Iṉṉum kāhyaṅkaḷiṉ muṭivellām allāhviṭamēyuḷḷatu
Surah Luqman, Verse 22
وَمَن كَفَرَ فَلَا يَحۡزُنكَ كُفۡرُهُۥٓۚ إِلَيۡنَا مَرۡجِعُهُمۡ فَنُنَبِّئُهُم بِمَا عَمِلُوٓاْۚ إِنَّ ٱللَّهَ عَلِيمُۢ بِذَاتِ ٱلصُّدُورِ
(napiyē!) Evaṉ nirākarippāṉō avaṉuṭaiya kuḥpru - nirākarippu um'mai vicaṉappaṭutta vēṇṭām. Avarkaḷiṉ mīḷutal nam'miṭattiltāṉ irukkiṟatu avarkaḷ eṉṉa ceytu koṇṭiruntārkaḷ eṉpatai appoḻutu nām avarkaḷukku aṟivippōm - niccayamāka allāh irutayaṅkaḷil uḷḷavaṟṟai naṉkaṟipavaṉ
Surah Luqman, Verse 23
نُمَتِّعُهُمۡ قَلِيلٗا ثُمَّ نَضۡطَرُّهُمۡ إِلَىٰ عَذَابٍ غَلِيظٖ
avarkaḷai nām ciṟitu cukikkac ceyvōm; piṉṉar nām avarkaḷai mikavum kaṭumaiyāṉa vētaṉaiyil (pukumāṟu) nirppantippōm
Surah Luqman, Verse 24
وَلَئِن سَأَلۡتَهُم مَّنۡ خَلَقَ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضَ لَيَقُولُنَّ ٱللَّهُۚ قُلِ ٱلۡحَمۡدُ لِلَّهِۚ بَلۡ أَكۡثَرُهُمۡ لَا يَعۡلَمُونَ
vāṉaṅkaḷaiyum, pūmiyaiyum paṭaittavaṉ yār? Eṉṟu avarkaḷiṭam nīr kēṭpīrāyiṉ avarkaḷ, "allāh" eṉṟē niccayamāka colluvārkaḷ; al'hamtu lillāh - ellāppukaḻum allāhvukkē" eṉṟu nīr kūṟuvīrāk eṉiṉum, avarkaḷil perumpālōr aṟiyamāṭṭārkaḷ
Surah Luqman, Verse 25
لِلَّهِ مَا فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِۚ إِنَّ ٱللَّهَ هُوَ ٱلۡغَنِيُّ ٱلۡحَمِيدُ
vāṉaṅkaḷiluḷḷavaiyum, pūmiyiluḷḷavaiyum (yāvum) allāhvukkē uriyaṉa. Niccayamāka, allāh (evariṭamum) tēvaiyaṟṟavaṉ; pukaḻappaṭupavaṉ
Surah Luqman, Verse 26
وَلَوۡ أَنَّمَا فِي ٱلۡأَرۡضِ مِن شَجَرَةٍ أَقۡلَٰمٞ وَٱلۡبَحۡرُ يَمُدُّهُۥ مِنۢ بَعۡدِهِۦ سَبۡعَةُ أَبۡحُرٖ مَّا نَفِدَتۡ كَلِمَٰتُ ٱللَّهِۚ إِنَّ ٱللَّهَ عَزِيزٌ حَكِيمٞ
Mēlum, niccayamāka ippūmiyiluḷḷa maraṅkaḷ yāvum eḻutu kōlkaḷākavum, kaṭal (nīr muḻutum) ataṉuṭaṉ kūṭa maṟṟum ēḻu kaṭalkaḷ atikamākkappaṭṭu (maiyāka) irunta pōtilum, allāhviṉ (pukaḻ) vārttaikaḷ muṭivuṟā niccayamāka allāh mikaittavaṉ; ñāṉam mikkōṉ
Surah Luqman, Verse 27
مَّا خَلۡقُكُمۡ وَلَا بَعۡثُكُمۡ إِلَّا كَنَفۡسٖ وَٰحِدَةٍۚ إِنَّ ٱللَّهَ سَمِيعُۢ بَصِيرٌ
(maṉitarkaḷē!) Uṅkaḷai paṭaippatum, (nīṅkaḷ maritta piṉ) uṅkaḷai (uyirppittu) eḻuppuvatum oruvaraip (paṭaittu, avar marittapiṉ uyir koṭuttu eḻuppuvatu) pōlaṉṟi vēṟillai niccayamāka allāh (yāvaṟṟaiyum) ceviyēṟpavaṉ; uṟṟu nōkkupavaṉ
Surah Luqman, Verse 28
أَلَمۡ تَرَ أَنَّ ٱللَّهَ يُولِجُ ٱلَّيۡلَ فِي ٱلنَّهَارِ وَيُولِجُ ٱلنَّهَارَ فِي ٱلَّيۡلِ وَسَخَّرَ ٱلشَّمۡسَ وَٱلۡقَمَرَۖ كُلّٞ يَجۡرِيٓ إِلَىٰٓ أَجَلٖ مُّسَمّٗى وَأَنَّ ٱللَّهَ بِمَا تَعۡمَلُونَ خَبِيرٞ
niccayamāka allāhtāṉ iravaip pakalil pukuttukiṟāṉ; pakalai iravil pukuttukiṟāṉ; iṉṉum cūriyaṉaiyum, cantiraṉaiyum vacappaṭuttiṉāṉ" eṉpatai nīr pārkkavillaiyā? Ovvoṉṟum oru kuṟippiṭṭa tavaṇaivarai celkiṉṟaṉa aṉṟiyum niccayamāka allāh nīṅkaḷa ceypavaṟṟai naṉkaṟipavaṉ
Surah Luqman, Verse 29
ذَٰلِكَ بِأَنَّ ٱللَّهَ هُوَ ٱلۡحَقُّ وَأَنَّ مَا يَدۡعُونَ مِن دُونِهِ ٱلۡبَٰطِلُ وَأَنَّ ٱللَّهَ هُوَ ٱلۡعَلِيُّ ٱلۡكَبِيرُ
etaṉāleṉṟāl niccayamāka allāhvē meyyāṉa (iṟai)vaṉāvāṉ; avaṉai aṉṟi avarkaḷ pirārttippavaiyāvum acattiyamāṉavai mēlum niccayamāka allāhvē uṉṉata mikkavaṉ; makāp periyavaṉ
Surah Luqman, Verse 30
أَلَمۡ تَرَ أَنَّ ٱلۡفُلۡكَ تَجۡرِي فِي ٱلۡبَحۡرِ بِنِعۡمَتِ ٱللَّهِ لِيُرِيَكُم مِّنۡ ءَايَٰتِهِۦٓۚ إِنَّ فِي ذَٰلِكَ لَأٓيَٰتٖ لِّكُلِّ صَبَّارٖ شَكُورٖ
taṉṉuṭaiya attāṭcikaḷai uṅkaḷukkuk kāṇpippataṟkāka vēṇṭi, allāhvuṭaiya aruḷ koṭaiyaik koṇṭu niccamayākak kappal kaṭalil (mitantu) celvatai nīr kāṇavillaiyā? Niccayamāka itil poṟumai mikka - naṉṟiyaṟitaluṭaiya ovvoruvarukkum attāṭcikaḷ irukkiṉṟaṉa
Surah Luqman, Verse 31
وَإِذَا غَشِيَهُم مَّوۡجٞ كَٱلظُّلَلِ دَعَوُاْ ٱللَّهَ مُخۡلِصِينَ لَهُ ٱلدِّينَ فَلَمَّا نَجَّىٰهُمۡ إِلَى ٱلۡبَرِّ فَمِنۡهُم مُّقۡتَصِدٞۚ وَمَا يَجۡحَدُ بِـَٔايَٰتِنَآ إِلَّا كُلُّ خَتَّارٖ كَفُورٖ
(Kappalil cellum) avarkaḷai, malaimukaṭukaḷaip pōṉṟa alai cūḻntu koḷḷumāṉāl, allāhvukkē vaḻipaṭṭu antaraṅka cuttiyuṭaṉ avaṉiṭam pirārttikkiṉṟaṉar; āṉāl avaṉ avarkaḷaik kāppāṟṟikkaraicērttu viṭṭāl, avarkaḷil cilar naṭunilaiyāka naṭantu koḷkiṟārkaḷ - eṉiṉum mikavum naṉṟi keṭṭa, perunturōkikaḷait tavira vēṟu evarum nam attāṭcikaḷai nirākarippatillai
Surah Luqman, Verse 32
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلنَّاسُ ٱتَّقُواْ رَبَّكُمۡ وَٱخۡشَوۡاْ يَوۡمٗا لَّا يَجۡزِي وَالِدٌ عَن وَلَدِهِۦ وَلَا مَوۡلُودٌ هُوَ جَازٍ عَن وَالِدِهِۦ شَيۡـًٔاۚ إِنَّ وَعۡدَ ٱللَّهِ حَقّٞۖ فَلَا تَغُرَّنَّكُمُ ٱلۡحَيَوٰةُ ٱلدُّنۡيَا وَلَا يَغُرَّنَّكُم بِٱللَّهِ ٱلۡغَرُورُ
maṉitarkaḷē! Uṅkaḷ iṟaivaṉaiyañca (naṭantu) koḷḷuṅkaḷ; iṉṉum anta (kiyāmat) nāḷaikkuṟittup payantu koḷḷuṅkaḷ; (annāḷil) tantai taṉ makaṉukku palaṉaḷikka māṭṭār; (atē pōṉṟu) piḷḷaiyum taṉ tantaikku etaiyum niṟaivēṟṟi vaikka iyalātu niccayamāka allāviṉ vākkuṟuti uṇmaiyāṉatākum; ākavē ivvulaka vāḻkkai uṅkaḷai maruṭṭi ēmāṟṟiviṭa vēṇṭām; maruṭṭi ēmāṟṟupava(ṉākiya ṣaittā)ṉum allāhvaik kuṟittu uṅkaḷai maruṭṭi ēmāṟṟātirukkaṭṭum
Surah Luqman, Verse 33
إِنَّ ٱللَّهَ عِندَهُۥ عِلۡمُ ٱلسَّاعَةِ وَيُنَزِّلُ ٱلۡغَيۡثَ وَيَعۡلَمُ مَا فِي ٱلۡأَرۡحَامِۖ وَمَا تَدۡرِي نَفۡسٞ مَّاذَا تَكۡسِبُ غَدٗاۖ وَمَا تَدۡرِي نَفۡسُۢ بِأَيِّ أَرۡضٖ تَمُوتُۚ إِنَّ ٱللَّهَ عَلِيمٌ خَبِيرُۢ
niccayamāka anta (kiyāma) nēram paṟṟiya ñāṉam allāhviṭamē irukkiṟatu avaṉē maḻaiyaiyum iṟakkukiṟāṉ; iṉṉum avaṉ karppaṅkaḷil uḷḷavaṟṟaiyum aṟikiṟāṉ. Nāḷai tiṉam tām (ceyvatu) campātippatu etu eṉpatai evarum aṟivatillai tāṉ enta pūmiyil iṟappōm eṉpataiyum evarum aṟivatillai. Niccayamāka allāhtāṉ naṉkaṟipavaṉ; nuṭpam mikkavaṉ
Surah Luqman, Verse 34