Surah Saba - Malayalam Translation by Abdul Hameed Madani And Kunhi Mohammed
ٱلۡحَمۡدُ لِلَّهِ ٱلَّذِي لَهُۥ مَا فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَمَا فِي ٱلۡأَرۡضِ وَلَهُ ٱلۡحَمۡدُ فِي ٱلۡأٓخِرَةِۚ وَهُوَ ٱلۡحَكِيمُ ٱلۡخَبِيرُ
ākāśaṅṅaḷiluḷḷatuṁ bhūmiyiluḷḷatuṁ āruṭētāṇēā ā allāhuvin stuti. avan yuktimānuṁ sūkṣmajñanumatre
Surah Saba, Verse 1
يَعۡلَمُ مَا يَلِجُ فِي ٱلۡأَرۡضِ وَمَا يَخۡرُجُ مِنۡهَا وَمَا يَنزِلُ مِنَ ٱلسَّمَآءِ وَمَا يَعۡرُجُ فِيهَاۚ وَهُوَ ٱلرَّحِيمُ ٱلۡغَفُورُ
bhūmiyil pravēśikkunnatuṁ, atil ninn puṟatt varunnatuṁ, ākāśatt ninn iṟaṅṅunnatuṁ atil kayaṟunnatumāya vastukkaḷe paṟṟi avan aṟiyunnu. avan karuṇānidhiyuṁ ēṟe peāṟukkunnavanumatre
Surah Saba, Verse 2
وَقَالَ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ لَا تَأۡتِينَا ٱلسَّاعَةُۖ قُلۡ بَلَىٰ وَرَبِّي لَتَأۡتِيَنَّكُمۡ عَٰلِمِ ٱلۡغَيۡبِۖ لَا يَعۡزُبُ عَنۡهُ مِثۡقَالُ ذَرَّةٖ فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَلَا فِي ٱلۡأَرۡضِ وَلَآ أَصۡغَرُ مِن ذَٰلِكَ وَلَآ أَكۡبَرُ إِلَّا فِي كِتَٰبٖ مُّبِينٖ
ā antyasamayaṁ ñaṅṅaḷkk vannettukayillenn satyaniṣēdhikaḷ paṟaññuṇī paṟayuka: alla, enṟe rakṣitāvine tanneyāṇa, at niṅṅaḷkk vannettuka tanne ceyyuṁ. adr̥śyakāryaṅṅaḷ aṟiyunnavanāya (rakṣitāv). ākāśaṅṅaḷilākaṭṭe bhūmiyilākaṭṭe oru aṇuvinṟe tūkkamuḷḷatēā atinekkāḷ ceṟutēā valutēā āya yāteānnuṁ avanil ninn maṟaññ pēākukayilla. spaṣṭamāya oru rēkhayil uḷpeṭāttatāyi yāteānnumilla
Surah Saba, Verse 3
لِّيَجۡزِيَ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِۚ أُوْلَـٰٓئِكَ لَهُم مَّغۡفِرَةٞ وَرِزۡقٞ كَرِيمٞ
viśvasikkukayuṁ salkarm'maṅṅaḷ pravarttikkukayuṁ ceytavarkk avan pratiphalaṁ nalkunnatin vēṇṭiyatre at. aṅṅaneyuḷḷavarkkākunnu pāpamēācanavuṁ mān'yamāya upajīvanavuṁ uḷḷat
Surah Saba, Verse 4
وَٱلَّذِينَ سَعَوۡ فِيٓ ءَايَٰتِنَا مُعَٰجِزِينَ أُوْلَـٰٓئِكَ لَهُمۡ عَذَابٞ مِّن رِّجۡزٍ أَلِيمٞ
(nam'me) tēālpicc kaḷayuvānāyi nam'muṭe dr̥ṣṭāntaṅṅaḷe etirkkunnatin śramiccavarārēā avarkkatre vēdanājanakamāya kaṭhinaśikṣayuḷḷat
Surah Saba, Verse 5
وَيَرَى ٱلَّذِينَ أُوتُواْ ٱلۡعِلۡمَ ٱلَّذِيٓ أُنزِلَ إِلَيۡكَ مِن رَّبِّكَ هُوَ ٱلۡحَقَّ وَيَهۡدِيٓ إِلَىٰ صِرَٰطِ ٱلۡعَزِيزِ ٱلۡحَمِيدِ
ninakk ninṟe rakṣitāviṅkal ninn avatarippikkappeṭṭatu tanneyāṇ satyamennuṁ, pratāpiyuṁ stutyarhanumāya allāhuvinṟe mārgattilēkkāṇ at nayikkunnatennuṁ jñānaṁ nalkappeṭṭavar kāṇunnuṇṭ
Surah Saba, Verse 6
وَقَالَ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ هَلۡ نَدُلُّكُمۡ عَلَىٰ رَجُلٖ يُنَبِّئُكُمۡ إِذَا مُزِّقۡتُمۡ كُلَّ مُمَزَّقٍ إِنَّكُمۡ لَفِي خَلۡقٖ جَدِيدٍ
satyaniṣēdhikaḷ (parihāsasvarattil) paṟaññu: niṅṅaḷ sarvvatra chinnabhinnamākkappeṭṭu kaḻiññāluṁ niṅṅaḷ pututāyi sr̥ṣṭikkappeṭuka tanne ceyyumenn niṅṅaḷkk vivaraṁ tarunna orāḷeppaṟṟi ñaṅṅaḷ niṅṅaḷkku aṟiyiccu taraṭṭeyēā
Surah Saba, Verse 7
أَفۡتَرَىٰ عَلَى ٱللَّهِ كَذِبًا أَم بِهِۦ جِنَّةُۢۗ بَلِ ٱلَّذِينَ لَا يُؤۡمِنُونَ بِٱلۡأٓخِرَةِ فِي ٱلۡعَذَابِ وَٱلضَّلَٰلِ ٱلۡبَعِيدِ
allāhuvinṟe pēril ayāḷ kaḷḷaṁ keṭṭiccamaccatāṇēā atalla ayāḷkku bhrāntuṇṭēā? alla, paralēākattil viśvasikkāttavar śikṣayiluṁ vidūramāya vaḻikēṭilumākunnu
Surah Saba, Verse 8
أَفَلَمۡ يَرَوۡاْ إِلَىٰ مَا بَيۡنَ أَيۡدِيهِمۡ وَمَا خَلۡفَهُم مِّنَ ٱلسَّمَآءِ وَٱلۡأَرۡضِۚ إِن نَّشَأۡ نَخۡسِفۡ بِهِمُ ٱلۡأَرۡضَ أَوۡ نُسۡقِطۡ عَلَيۡهِمۡ كِسَفٗا مِّنَ ٱلسَّمَآءِۚ إِنَّ فِي ذَٰلِكَ لَأٓيَةٗ لِّكُلِّ عَبۡدٖ مُّنِيبٖ
avaruṭe mumpiluṁ avaruṭe pinnilumuḷḷa ākāśattēkkuṁ bhūmiyilēkkuṁ avar nēākkiyiṭṭillē? nāṁ uddēśikkukayāṇeṅkil avare nāṁ bhūmiyil āḻttikkaḷayukayēā avaruṭe mēl ākāśatt ninn kaṣṇaṅṅaḷ vīḻttukayēā ceyyunnatāṇ. allāhuvilēkk (vinayānvitanāyi) maṭaṅṅunna ēteāru dāsanuṁ tīrccayāyuṁ atil dr̥ṣṭāntamuṇṭ
Surah Saba, Verse 9
۞وَلَقَدۡ ءَاتَيۡنَا دَاوُۥدَ مِنَّا فَضۡلٗاۖ يَٰجِبَالُ أَوِّبِي مَعَهُۥ وَٱلطَّيۡرَۖ وَأَلَنَّا لَهُ ٱلۡحَدِيدَ
tīrccayāyuṁ dāvūdin nāṁ nam'muṭe pakkal ninn anugrahaṁ nalkukayuṇṭāyi.(nāṁ nirdēśiccu:) parvvataṅṅaḷē, niṅṅaḷ addēhattēāṭeāppaṁ (kīrttanaṅṅaḷ) ēṟṟuceālluka. pakṣikaḷē, niṅṅaḷuṁ nāṁ addēhattin irump mayappeṭuttikeāṭukkukayuṁ ceytu
Surah Saba, Verse 10
أَنِ ٱعۡمَلۡ سَٰبِغَٰتٖ وَقَدِّرۡ فِي ٱلسَّرۡدِۖ وَٱعۡمَلُواْ صَٰلِحًاۖ إِنِّي بِمَا تَعۡمَلُونَ بَصِيرٞ
pūrṇṇavaluppamuḷḷa kavacaṅṅaḷ nirmikkukayuṁ, atinṟe kaṇṇikaḷ śariyāya aḷavilākkukayuṁ, niṅṅaḷellāvaruṁ salkarm'maṁ pravarttikkukayuṁ ceyyuka enn (nāṁ addēhattin nirdēśaṁ nalki.) tīrccayāyuṁ ñān niṅṅaḷ pravarttikkunnatellāṁ kāṇunnavanākunnu
Surah Saba, Verse 11
وَلِسُلَيۡمَٰنَ ٱلرِّيحَ غُدُوُّهَا شَهۡرٞ وَرَوَاحُهَا شَهۡرٞۖ وَأَسَلۡنَا لَهُۥ عَيۡنَ ٱلۡقِطۡرِۖ وَمِنَ ٱلۡجِنِّ مَن يَعۡمَلُ بَيۡنَ يَدَيۡهِ بِإِذۡنِ رَبِّهِۦۖ وَمَن يَزِغۡ مِنۡهُمۡ عَنۡ أَمۡرِنَا نُذِقۡهُ مِنۡ عَذَابِ ٱلسَّعِيرِ
sulaimānn kāṟṟineyuṁ (nāṁ adhīnappeṭuttikeāṭuttu.) atinṟe prabhāta sañcāraṁ oru māsatte dūravuṁ atinṟe sāyāhna sañcāraṁ oru māsatte dūravumākunnu. addēhattin nāṁ cempinṟe oru uṟav oḻukkikeāṭukkukayuṁ ceytu. addēhattinṟe rakṣitāvinṟe kalpanaprakāraṁ addēhattinṟe mumpāke jinnukaḷil cilar jēāli ceyyunnumuṇṭāyirunnu. avaril āreṅkiluṁ nam'muṭe kalpanakk etirupravarttikkunna pakṣaṁ nāṁ avann jvalikkunna narakaśikṣa āsvadippikkunnatāṇ
Surah Saba, Verse 12
يَعۡمَلُونَ لَهُۥ مَا يَشَآءُ مِن مَّحَٰرِيبَ وَتَمَٰثِيلَ وَجِفَانٖ كَٱلۡجَوَابِ وَقُدُورٖ رَّاسِيَٰتٍۚ ٱعۡمَلُوٓاْ ءَالَ دَاوُۥدَ شُكۡرٗاۚ وَقَلِيلٞ مِّنۡ عِبَادِيَ ٱلشَّكُورُ
addēhattin vēṇṭi unnata sedhaṅṅaḷ, śilpaṅṅaḷ, valiya jalasambharaṇipēāleyuḷḷa taḷikakaḷ, nilatt uṟappicc nirttiyiṭṭuḷḷa pācaka pātraṅṅaḷ enniṅṅane addēhaṁ uddēśikkunnatentuṁ avar (jinnukaḷ) nirmiccirunnu. dāvūd kuṭumbamē, niṅṅaḷ nandipūrvvaṁ pravarttikkuka. tikañña nandiyuḷḷavar enṟe dāsanmāril apūrvvamatre
Surah Saba, Verse 13
فَلَمَّا قَضَيۡنَا عَلَيۡهِ ٱلۡمَوۡتَ مَا دَلَّهُمۡ عَلَىٰ مَوۡتِهِۦٓ إِلَّا دَآبَّةُ ٱلۡأَرۡضِ تَأۡكُلُ مِنسَأَتَهُۥۖ فَلَمَّا خَرَّ تَبَيَّنَتِ ٱلۡجِنُّ أَن لَّوۡ كَانُواْ يَعۡلَمُونَ ٱلۡغَيۡبَ مَا لَبِثُواْ فِي ٱلۡعَذَابِ ٱلۡمُهِينِ
nāṁ addēhattinṟe mēl maraṇaṁ vidhiccappēāḷ addēhattinṟe ūnnuvaṭi tinnukeāṇṭirunna cital mātramāṇ addēhattinṟe maraṇatteppaṟṟi avarkk (jinnukaḷkk) aṟiv nalkiyat. aṅṅane addēhaṁ vīṇappēāḷ, taṅṅaḷkk adr̥śyakāryaṁ aṟiyāmāyirunneṅkil apamānakaramāya śikṣayil taṅṅaḷ kaḻiccukūṭṭēṇṭivarillāyirunnu enn jinnukaḷkk bēādhyamāyi
Surah Saba, Verse 14
لَقَدۡ كَانَ لِسَبَإٖ فِي مَسۡكَنِهِمۡ ءَايَةٞۖ جَنَّتَانِ عَن يَمِينٖ وَشِمَالٖۖ كُلُواْ مِن رِّزۡقِ رَبِّكُمۡ وَٱشۡكُرُواْ لَهُۥۚ بَلۡدَةٞ طَيِّبَةٞ وَرَبٌّ غَفُورٞ
tīrccayāyuṁ saba'a dēśakkārkk taṅṅaḷuṭe adhivāsa kēndrattil tanne dr̥ṣṭāntamuṇṭāyirunnu. atayāt, valatubhāgattuṁ iṭatubhāgattumāyi raṇṭu tēāṭṭaṅṅaḷ. (avarēāṭ paṟayappeṭṭu:) niṅṅaḷuṭe rakṣitāv tanna upajīvanattil ninn niṅṅaḷ bhakṣikkukayuṁ, avanēāṭ niṅṅaḷ nandikāṇikkukayuṁ ceyyuka. nalleāru rājyavuṁ ēṟe peāṟukkunna rakṣitāvuṁ
Surah Saba, Verse 15
فَأَعۡرَضُواْ فَأَرۡسَلۡنَا عَلَيۡهِمۡ سَيۡلَ ٱلۡعَرِمِ وَبَدَّلۡنَٰهُم بِجَنَّتَيۡهِمۡ جَنَّتَيۡنِ ذَوَاتَيۡ أُكُلٍ خَمۡطٖ وَأَثۡلٖ وَشَيۡءٖ مِّن سِدۡرٖ قَلِيلٖ
ennāl avar pintiriññ kaḷaññu. appēāḷ aṇakkeṭṭil ninnuḷḷa jalapravāhatte avaruṭe nēre nāṁ ayaccu. avaruṭe ā raṇṭ tēāṭṭaṅṅaḷkk pakaraṁ kaypuḷḷa kāykanikaḷuṁ kāṟṟāṭi maravuṁ, alpaṁ cila vākamaraṅṅaḷuṁ uḷḷa raṇṭ tēāṭṭaṅṅaḷ nāṁ avarkk nalkukayuṁ ceytu
Surah Saba, Verse 16
ذَٰلِكَ جَزَيۡنَٰهُم بِمَا كَفَرُواْۖ وَهَلۡ نُجَٰزِيٓ إِلَّا ٱلۡكَفُورَ
avar nandikēṭ kāṇiccatin nāṁ avarkk pratiphalamāyi nalkiyatāṇat. kaṭutta nandikēṭ kāṇikkunnavanṟe nēreyallāte nāṁ śikṣānaṭapaṭi eṭukkumēā
Surah Saba, Verse 17
وَجَعَلۡنَا بَيۡنَهُمۡ وَبَيۡنَ ٱلۡقُرَى ٱلَّتِي بَٰرَكۡنَا فِيهَا قُرٗى ظَٰهِرَةٗ وَقَدَّرۡنَا فِيهَا ٱلسَّيۡرَۖ سِيرُواْ فِيهَا لَيَالِيَ وَأَيَّامًا ءَامِنِينَ
avarkkuṁ (saba'a dēśakkārkkuṁ) nāṁ anugrahaṁ nalkiya (siṟiyan) grāmaṅṅaḷkkumiṭayil teḷiññ kāṇāvunna pala grāmaṅṅaḷuṁ nāṁ uṇṭākki. aviṭe nāṁ yātraykk tāvaḷaṅṅaḷ nirṇayikkukayuṁ ceytu. rāpakalukaḷil nirbhayarāyikkeāṇṭ niṅṅaḷ atilūṭe sañcaricc keāḷḷuka. (enn nāṁ nirdēśikkukayuṁ ceytu)
Surah Saba, Verse 18
فَقَالُواْ رَبَّنَا بَٰعِدۡ بَيۡنَ أَسۡفَارِنَا وَظَلَمُوٓاْ أَنفُسَهُمۡ فَجَعَلۡنَٰهُمۡ أَحَادِيثَ وَمَزَّقۡنَٰهُمۡ كُلَّ مُمَزَّقٍۚ إِنَّ فِي ذَٰلِكَ لَأٓيَٰتٖ لِّكُلِّ صَبَّارٖ شَكُورٖ
appēāḷ avar paṟaññu: ñaṅṅaḷuṭe rakṣitāvē, ñaṅṅaḷuṭe yātrātāvaḷaṅṅaḷkkiṭayil nī akalamuṇṭākkaṇamē. aṅṅane taṅṅaḷkku tanne avar drēāhaṁ varutti veccu. appēāḷ nāṁ avare kathāvaśēṣarākki kaḷaññu. avare nāṁ sarvvatra chinnabhinnamākki kṣamāśīlanuṁ nandiyuḷḷavanumāya ēteārāḷkkuṁ tīrccayāyuṁ atil dr̥ṣṭāntaṅṅaḷuṇṭ
Surah Saba, Verse 19
وَلَقَدۡ صَدَّقَ عَلَيۡهِمۡ إِبۡلِيسُ ظَنَّهُۥ فَٱتَّبَعُوهُ إِلَّا فَرِيقٗا مِّنَ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ
tīrccayāyuṁ tanṟe dhāraṇa śariyāṇenn iblīs avaril teḷiyiccu. aṅṅane avar avane pintuṭarnnu. oru saṅghaṁ satyaviśvāsikaḷeāḻike
Surah Saba, Verse 20
وَمَا كَانَ لَهُۥ عَلَيۡهِم مِّن سُلۡطَٰنٍ إِلَّا لِنَعۡلَمَ مَن يُؤۡمِنُ بِٱلۡأٓخِرَةِ مِمَّنۡ هُوَ مِنۡهَا فِي شَكّٖۗ وَرَبُّكَ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٍ حَفِيظٞ
avann (iblīsin) avaruṭe mēl yāteāradhikāravuṁ uṇṭāyirunnilla. paralēākattil viśvasikkunnavare atine paṟṟi sanśayattil kaḻiyunnavaruṭe kūṭṭattil ninn nāṁ tiriccaṟiyuvān vēṇṭi mātramāṇit. ninṟe rakṣitāv ētu kāryavuṁ nirīkṣicc keāṇṭirikkunnavanākunnu
Surah Saba, Verse 21
قُلِ ٱدۡعُواْ ٱلَّذِينَ زَعَمۡتُم مِّن دُونِ ٱللَّهِ لَا يَمۡلِكُونَ مِثۡقَالَ ذَرَّةٖ فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَلَا فِي ٱلۡأَرۡضِ وَمَا لَهُمۡ فِيهِمَا مِن شِرۡكٖ وَمَا لَهُۥ مِنۡهُم مِّن ظَهِيرٖ
paṟayuka: allāhuvin puṟame niṅṅaḷ jalpiccukeāṇṭirikkunnavarēāṭellāṁ niṅṅaḷ prārt'thicc nēākkuka. ākāśattilākaṭṭe bhūmiyilākaṭṭe oru aṇuvinṟe tūkkaṁ pēāluṁ avar uṭamappeṭuttunnilla. ava raṇṭiluṁ avarkk yāteāru paṅkumilla. avaruṭe kūṭṭattil avann sahāyiyāyi ārumilla
Surah Saba, Verse 22
وَلَا تَنفَعُ ٱلشَّفَٰعَةُ عِندَهُۥٓ إِلَّا لِمَنۡ أَذِنَ لَهُۥۚ حَتَّىٰٓ إِذَا فُزِّعَ عَن قُلُوبِهِمۡ قَالُواْ مَاذَا قَالَ رَبُّكُمۡۖ قَالُواْ ٱلۡحَقَّۖ وَهُوَ ٱلۡعَلِيُّ ٱلۡكَبِيرُ
ārkku vēṇṭi avan anumati nalkiyēā avarkkallāte avanṟe aṭukkal śupārśa prayēājanappeṭukayumilla. aṅṅane avaruṭe hr̥dayaṅṅaḷil ninn paribhramaṁ nīṅṅikaḻiyumpēāḷ avar cēādikkuṁ; niṅṅaḷuṭe rakṣitāv entāṇu paṟaññatenn avar maṟupaṭi paṟayuṁ: satyamāṇ (avan paṟaññat) avan unnatanuṁ mahānumākunnu
Surah Saba, Verse 23
۞قُلۡ مَن يَرۡزُقُكُم مِّنَ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِۖ قُلِ ٱللَّهُۖ وَإِنَّآ أَوۡ إِيَّاكُمۡ لَعَلَىٰ هُدًى أَوۡ فِي ضَلَٰلٖ مُّبِينٖ
cēādikkuka: ākāśaṅṅaḷil ninnuṁ bhūmiyil ninnuṁ niṅṅaḷkk upajīvanaṁ nalkunnavan ārākunnu? nī paṟayuka: allāhuvākunnu. tīrccayāyuṁ onnukil ñaṅṅaḷ alleṅkil niṅṅaḷ sanmārgattilākunnu. alleṅkil vyaktamāya durmārgattil
Surah Saba, Verse 24
قُل لَّا تُسۡـَٔلُونَ عَمَّآ أَجۡرَمۡنَا وَلَا نُسۡـَٔلُ عَمَّا تَعۡمَلُونَ
paṟayuka: ñaṅṅaḷ kuṟṟaṁ ceytatineppaṟṟi niṅṅaḷ cēādikkappeṭukayilla. niṅṅaḷ pravarttikkunnatine paṟṟi ñaṅṅaḷuṁ cēādikkappeṭukayilla
Surah Saba, Verse 25
قُلۡ يَجۡمَعُ بَيۡنَنَا رَبُّنَا ثُمَّ يَفۡتَحُ بَيۡنَنَا بِٱلۡحَقِّ وَهُوَ ٱلۡفَتَّاحُ ٱلۡعَلِيمُ
paṟayuka: nam'muṭe rakṣitāv nam'me tam'mil orumiccukūṭṭukayuṁ, anantaraṁ namukkiṭayil avan satyaprakāraṁ tīrppukalpikkukayuṁ ceyyunnatāṇ. avan sarvvajñanāya tīrppukāranatre
Surah Saba, Verse 26
قُلۡ أَرُونِيَ ٱلَّذِينَ أَلۡحَقۡتُم بِهِۦ شُرَكَآءَۖ كَلَّاۚ بَلۡ هُوَ ٱللَّهُ ٱلۡعَزِيزُ ٱلۡحَكِيمُ
paṟayuka: paṅkukārenna nilayil avanēāṭ (allāhuvēāṭ) niṅṅaḷ kūṭṭicērttiṭṭuḷḷavare enikk niṅṅaḷeānn kāṇiccutarū. illa, (aṅṅane oru paṅkāḷiyumilla.) ennāl avan pratāpiyuṁ yuktimānumāya allāhuvatre
Surah Saba, Verse 27
وَمَآ أَرۡسَلۡنَٰكَ إِلَّا كَآفَّةٗ لِّلنَّاسِ بَشِيرٗا وَنَذِيرٗا وَلَٰكِنَّ أَكۡثَرَ ٱلنَّاسِ لَا يَعۡلَمُونَ
ninne nāṁ manuṣyarkkākamānaṁ santēāṣavārtta aṟiyikkuvānuṁ tākkīt nalkuvānuṁ āyikeāṇṭ tanneyāṇ ayacciṭṭuḷḷat. pakṣe, manuṣyaril adhikapēruṁ aṟiyunnilla
Surah Saba, Verse 28
وَيَقُولُونَ مَتَىٰ هَٰذَا ٱلۡوَعۡدُ إِن كُنتُمۡ صَٰدِقِينَ
avar cēādikkunnu; niṅṅaḷ satyavādikaḷāṇeṅkil, ī tākkīt eppēāḻāṇ (pularuka) enn
Surah Saba, Verse 29
قُل لَّكُم مِّيعَادُ يَوۡمٖ لَّا تَسۡتَـٔۡخِرُونَ عَنۡهُ سَاعَةٗ وَلَا تَسۡتَقۡدِمُونَ
paṟayuka: niṅṅaḷkkeāru niścita divasamuṇṭ. at viṭṭ oru nimiṣaṁ pēāluṁ niṅṅaḷ pinnēāṭṭ pēākukayēā, munnēāṭṭ pēākukayēā illa
Surah Saba, Verse 30
وَقَالَ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ لَن نُّؤۡمِنَ بِهَٰذَا ٱلۡقُرۡءَانِ وَلَا بِٱلَّذِي بَيۡنَ يَدَيۡهِۗ وَلَوۡ تَرَىٰٓ إِذِ ٱلظَّـٰلِمُونَ مَوۡقُوفُونَ عِندَ رَبِّهِمۡ يَرۡجِعُ بَعۡضُهُمۡ إِلَىٰ بَعۡضٍ ٱلۡقَوۡلَ يَقُولُ ٱلَّذِينَ ٱسۡتُضۡعِفُواْ لِلَّذِينَ ٱسۡتَكۡبَرُواْ لَوۡلَآ أَنتُمۡ لَكُنَّا مُؤۡمِنِينَ
ī khur'ānilākaṭṭe, itin mumpuḷḷa vēdattilākaṭṭe ñaṅṅaḷ viśvasikkunnatē alla enn satyaniṣēdhikaḷ paṟaññu. (nabiyē,) ī akramikaḷ taṅṅaḷuṭe rakṣitāvinṟe aṭukkal nirttappeṭunna sandarbhaṁ nī kaṇṭirunneṅkil! avaril ōrēā vibhāgavuṁ maṟuvibhāgattinṟe mēl kuṟṟaṁ ārēāpicc keāṇṭirikkuṁ. balahīnarāyi gaṇikkappeṭṭavar valuppaṁ naṭiccirunnavarēāṭ paṟayuṁ: niṅṅaḷillāyirunneṅkil ñaṅṅaḷ viśvāsikaḷāyirunnēne
Surah Saba, Verse 31
قَالَ ٱلَّذِينَ ٱسۡتَكۡبَرُواْ لِلَّذِينَ ٱسۡتُضۡعِفُوٓاْ أَنَحۡنُ صَدَدۡنَٰكُمۡ عَنِ ٱلۡهُدَىٰ بَعۡدَ إِذۡ جَآءَكُمۖ بَلۡ كُنتُم مُّجۡرِمِينَ
valuppaṁ naṭiccavar balahīnarāyi gaṇikkappeṭṭavarēāṭ paṟayuṁ: mārgadarśanaṁ niṅṅaḷkk vannettiyatin śēṣaṁ atil ninn niṅṅaḷe taṭaññat ñaṅṅaḷāṇēā? alla, niṅṅaḷ kuṟṟavāḷikaḷ tanneyāyirunnu
Surah Saba, Verse 32
وَقَالَ ٱلَّذِينَ ٱسۡتُضۡعِفُواْ لِلَّذِينَ ٱسۡتَكۡبَرُواْ بَلۡ مَكۡرُ ٱلَّيۡلِ وَٱلنَّهَارِ إِذۡ تَأۡمُرُونَنَآ أَن نَّكۡفُرَ بِٱللَّهِ وَنَجۡعَلَ لَهُۥٓ أَندَادٗاۚ وَأَسَرُّواْ ٱلنَّدَامَةَ لَمَّا رَأَوُاْ ٱلۡعَذَابَۚ وَجَعَلۡنَا ٱلۡأَغۡلَٰلَ فِيٓ أَعۡنَاقِ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْۖ هَلۡ يُجۡزَوۡنَ إِلَّا مَا كَانُواْ يَعۡمَلُونَ
balahīnarāyi gaṇikkappeṭṭavar valuppaṁ naṭiccavarēāṭ paṟayuṁ: alla, ñaṅṅaḷ allāhuvil aviśvasikkānuṁ, avann samanmāre sthāpikkuvānuṁ niṅṅaḷ ñaṅṅaḷēāṭ kalpiccu keāṇṭirunna sandarbhattil (niṅṅaḷ) rāvuṁ pakaluṁ naṭattiya kutantrattinṟe phalamāṇat. śikṣa kāṇumpēāḷ avar khēdaṁ manas'sil oḷippikkuṁ. satyaniṣēdhikaḷuṭe kaḻuttukaḷil nāṁ caṅṅalakaḷ vekkukayuṁ ceyyuṁ. taṅṅaḷ pravartticcirunnatinṟe phalamallāte avarkk nalkappeṭumēā
Surah Saba, Verse 33
وَمَآ أَرۡسَلۡنَا فِي قَرۡيَةٖ مِّن نَّذِيرٍ إِلَّا قَالَ مُتۡرَفُوهَآ إِنَّا بِمَآ أُرۡسِلۡتُم بِهِۦ كَٰفِرُونَ
ēteāru nāṭṭil nāṁ tākkītukārane ayaccappēāḻuṁ, niṅṅaḷ enteānnumāyi niyēāgikkappeṭṭirikkunnuvēā atil ñaṅṅaḷ aviśvasikkunnavarākunnu enn aviṭatte sukhalēālupar paṟayātirunniṭṭilla
Surah Saba, Verse 34
وَقَالُواْ نَحۡنُ أَكۡثَرُ أَمۡوَٰلٗا وَأَوۡلَٰدٗا وَمَا نَحۡنُ بِمُعَذَّبِينَ
avar paṟaññu: ñaṅṅaḷ kūṭutal svattukkaḷuṁ santānaṅṅaḷumuḷḷavarākunnu. ñaṅṅaḷ śikṣikkappeṭunnavaralla
Surah Saba, Verse 35
قُلۡ إِنَّ رَبِّي يَبۡسُطُ ٱلرِّزۡقَ لِمَن يَشَآءُ وَيَقۡدِرُ وَلَٰكِنَّ أَكۡثَرَ ٱلنَّاسِ لَا يَعۡلَمُونَ
nī paṟayuka: tīrccayāyuṁ enṟe rakṣitāv tān uddēśikkunnavarkk upajīvanaṁ viśālamākkukayuṁ (tān uddēśikkunnavarkk) at iṭuṅṅiyatākkukayuṁ ceyyunnu. pakṣe janaṅṅaḷil adhikapēruṁ aṟiyunnilla
Surah Saba, Verse 36
وَمَآ أَمۡوَٰلُكُمۡ وَلَآ أَوۡلَٰدُكُم بِٱلَّتِي تُقَرِّبُكُمۡ عِندَنَا زُلۡفَىٰٓ إِلَّا مَنۡ ءَامَنَ وَعَمِلَ صَٰلِحٗا فَأُوْلَـٰٓئِكَ لَهُمۡ جَزَآءُ ٱلضِّعۡفِ بِمَا عَمِلُواْ وَهُمۡ فِي ٱلۡغُرُفَٰتِ ءَامِنُونَ
niṅṅaḷuṭe sampattukkaḷuṁ niṅṅaḷuṭe santānaṅṅaḷumeānnuṁ nam'muṭe aṭukkal niṅṅaḷkk sāmīpyamuṇṭākkittarunnavayalla. viśvasikkukayuṁ nallat pravarttikkukayuṁ ceytavarkkeāḻike. attarakkārkk taṅṅaḷ pravartticcatinṟe phalamāyi iraṭṭi pratiphalamuṇṭ. avar unnata sedhaṅṅaḷil nirbhayarāyi kaḻiyunnatumāṇ
Surah Saba, Verse 37
وَٱلَّذِينَ يَسۡعَوۡنَ فِيٓ ءَايَٰتِنَا مُعَٰجِزِينَ أُوْلَـٰٓئِكَ فِي ٱلۡعَذَابِ مُحۡضَرُونَ
(nam'me) tēālpikkuvānāyi nam'muṭe dr̥ṣṭāntaṅṅaḷe etirkkuvān śramikkunnavarārēā avar śikṣayil hājarākkappeṭunnavarākunnu
Surah Saba, Verse 38
قُلۡ إِنَّ رَبِّي يَبۡسُطُ ٱلرِّزۡقَ لِمَن يَشَآءُ مِنۡ عِبَادِهِۦ وَيَقۡدِرُ لَهُۥۚ وَمَآ أَنفَقۡتُم مِّن شَيۡءٖ فَهُوَ يُخۡلِفُهُۥۖ وَهُوَ خَيۡرُ ٱلرَّـٰزِقِينَ
nī paṟayuka: tīrccayāyuṁ enṟe rakṣitāv tanṟe dāsanmāril ninn tān uddēśikkunnavarkk upajīvanaṁ viśālamākkukayuṁ, tān uddēśikkunnavarkk iṭuṅṅiyatākkukayuṁ ceyyunnatāṇ. niṅṅaḷ enteānn celavaḻiccāluṁ avan atin pakaraṁ nalkunnatāṇ. avan upajīvanaṁ nalkunnavaril ēṟṟavuṁ uttamanatre
Surah Saba, Verse 39
وَيَوۡمَ يَحۡشُرُهُمۡ جَمِيعٗا ثُمَّ يَقُولُ لِلۡمَلَـٰٓئِكَةِ أَهَـٰٓؤُلَآءِ إِيَّاكُمۡ كَانُواْ يَعۡبُدُونَ
avare muḻuvan avan orumiccukūṭṭunna divasaṁ (śrad'dhēyamākunnu.) enniṭṭ avan malakkukaḷēāṭ cēādikkuṁ: niṅṅaḷeyāṇēā ikkūṭṭar ārādhiccirunnat
Surah Saba, Verse 40
قَالُواْ سُبۡحَٰنَكَ أَنتَ وَلِيُّنَا مِن دُونِهِمۖ بَلۡ كَانُواْ يَعۡبُدُونَ ٱلۡجِنَّۖ أَكۡثَرُهُم بِهِم مُّؤۡمِنُونَ
avar paṟayuṁ: nī etra pariśud'dhan! nīyāṇ ñaṅṅaḷuṭe rakṣādhikāri. avaralla. ennāl avar jinnukaḷeyāyirunnu ārādhiccirunnat. avaril adhikapēruṁ avaril (jinnukaḷil) viśvasikkunnavaratre
Surah Saba, Verse 41
فَٱلۡيَوۡمَ لَا يَمۡلِكُ بَعۡضُكُمۡ لِبَعۡضٖ نَّفۡعٗا وَلَا ضَرّٗا وَنَقُولُ لِلَّذِينَ ظَلَمُواْ ذُوقُواْ عَذَابَ ٱلنَّارِ ٱلَّتِي كُنتُم بِهَا تُكَذِّبُونَ
ākayāl ann niṅṅaḷkk an'yēān'yaṁ upakāramēā upadravamēā ceyyān kaḻivuṇṭāyirikkunnatalla. akramaṁ ceytavarēāṭ niṅṅaḷ niṣēdhicc taḷḷikkeāṇṭirunna ā naraka śikṣa niṅṅaḷ āsvadicc keāḷḷuka. enn nāṁ paṟayukayuṁ ceyyuṁ
Surah Saba, Verse 42
وَإِذَا تُتۡلَىٰ عَلَيۡهِمۡ ءَايَٰتُنَا بَيِّنَٰتٖ قَالُواْ مَا هَٰذَآ إِلَّا رَجُلٞ يُرِيدُ أَن يَصُدَّكُمۡ عَمَّا كَانَ يَعۡبُدُ ءَابَآؤُكُمۡ وَقَالُواْ مَا هَٰذَآ إِلَّآ إِفۡكٞ مُّفۡتَرٗىۚ وَقَالَ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ لِلۡحَقِّ لَمَّا جَآءَهُمۡ إِنۡ هَٰذَآ إِلَّا سِحۡرٞ مُّبِينٞ
nam'muṭe dr̥ṣṭāntaṅṅaḷ spaṣṭamāya nilayil avarkk vāyiccukēḷpikkappeṭṭāl avar (janaṅṅaḷēāṭ) paṟayuṁ: niṅṅaḷuṭe pitākkanmār ārādhicc vannirunnatil ninn niṅṅaḷe taṭayuvān āgrahikkunna orāḷ mātramāṇit. it keṭṭiccamaccuṇṭākkiya kaḷḷaṁ mātramāṇ ennuṁ avar paṟayuṁ. taṅṅaḷkk satyaṁ vannukiṭṭiyappēāḷ atine paṟṟi aviśvāsikaḷ paṟaññu: it spaṣṭamāya jālavidya mātramākunnu
Surah Saba, Verse 43
وَمَآ ءَاتَيۡنَٰهُم مِّن كُتُبٖ يَدۡرُسُونَهَاۖ وَمَآ أَرۡسَلۡنَآ إِلَيۡهِمۡ قَبۡلَكَ مِن نَّذِيرٖ
avarkk paṭhikkānuḷḷa vēdagranthaṅṅaḷeānnuṁ nāṁ avarkk nalkiyirunnilla. ninakk mump avarilēkk oru tākkītukāraneyuṁ nāṁ niyēāgiccirunnumilla
Surah Saba, Verse 44
وَكَذَّبَ ٱلَّذِينَ مِن قَبۡلِهِمۡ وَمَا بَلَغُواْ مِعۡشَارَ مَآ ءَاتَيۡنَٰهُمۡ فَكَذَّبُواْ رُسُلِيۖ فَكَيۡفَ كَانَ نَكِيرِ
ivarkk mumpuḷḷavaruṁ niṣēdhicc taḷḷiyiṭṭuṇṭ. avarkk nāṁ keāṭuttirunnatinṟe pattileānnupēāluṁ ivar nēṭiyiṭṭilla. aṅṅane nam'muṭe dūtanmāre avar niṣēdhiccu taḷḷi. appēāḷ enṟe rēāṣaṁ eṅṅaneyuḷḷatāyirunnu
Surah Saba, Verse 45
۞قُلۡ إِنَّمَآ أَعِظُكُم بِوَٰحِدَةٍۖ أَن تَقُومُواْ لِلَّهِ مَثۡنَىٰ وَفُرَٰدَىٰ ثُمَّ تَتَفَكَّرُواْۚ مَا بِصَاحِبِكُم مِّن جِنَّةٍۚ إِنۡ هُوَ إِلَّا نَذِيرٞ لَّكُم بَيۡنَ يَدَيۡ عَذَابٖ شَدِيدٖ
nī paṟayuka: ñān niṅṅaḷēāṭ oru kāryaṁ mātramē upadēśikkunnuḷḷū. allāhuvin vēṇṭi niṅṅaḷ īraṇṭu pērāyēā oṟṟayāyēā nilkkukayuṁ enniṭṭ niṅṅaḷ cintikkukayuṁ ceyyaṇamenn. niṅṅaḷuṭe kūṭṭukārann (muham'mad nabi (sa)kk) yāteāru bhrāntumilla. bhayaṅkaramāya śikṣayuṭe mumpil niṅṅaḷkku tākkīt nalkunna āḷ mātramākunnu addēhaṁ
Surah Saba, Verse 46
قُلۡ مَا سَأَلۡتُكُم مِّنۡ أَجۡرٖ فَهُوَ لَكُمۡۖ إِنۡ أَجۡرِيَ إِلَّا عَلَى ٱللَّهِۖ وَهُوَ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ شَهِيدٞ
nī paṟayuka: niṅṅaḷēāṭ ñān valla pratiphalavuṁ āvaśyappeṭṭiṭṭuṇṭeṅkil at niṅṅaḷkk vēṇṭitanneyākunnu. enikkuḷḷa pratiphalaṁ allāhuviṅkal ninn mātramākunnu. avan ellākāryattinuṁ sākṣiyākunnu
Surah Saba, Verse 47
قُلۡ إِنَّ رَبِّي يَقۡذِفُ بِٱلۡحَقِّ عَلَّـٰمُ ٱلۡغُيُوبِ
tīrccayāyuṁ enṟe rakṣitāv satyatte iṭṭutarunnu. (avan) adr̥śyakāryaṅṅaḷ nallavaṇṇaṁ aṟiyunnavanākunnu
Surah Saba, Verse 48
قُلۡ جَآءَ ٱلۡحَقُّ وَمَا يُبۡدِئُ ٱلۡبَٰطِلُ وَمَا يُعِيدُ
nī paṟayuka: satyaṁ vannu kaḻiññu. asatyaṁ (yāteānninuṁ) tuṭakkaṁ kuṟikkukayilla. (yāteānnuṁ) punasthāpikkukayumilla
Surah Saba, Verse 49
قُلۡ إِن ضَلَلۡتُ فَإِنَّمَآ أَضِلُّ عَلَىٰ نَفۡسِيۖ وَإِنِ ٱهۡتَدَيۡتُ فَبِمَا يُوحِيٓ إِلَيَّ رَبِّيٓۚ إِنَّهُۥ سَمِيعٞ قَرِيبٞ
nī paṟayuka: ñān piḻacc pēāyiṭṭuṇṭeṅkil ñān piḻakkunnatinṟe dēāṣaṁ enikku tanneyāṇ. ñān nērmārgaṁ prāpiccuveṅkilēā at enikk enṟe rakṣitāv bēādhanaṁ nalkunnatinṟe phalamāyiṭṭāṇ. tīrccayāyuṁ avan kēḷkkunnavanuṁ samīpasthanumākunnu
Surah Saba, Verse 50
وَلَوۡ تَرَىٰٓ إِذۡ فَزِعُواْ فَلَا فَوۡتَ وَأُخِذُواْ مِن مَّكَانٖ قَرِيبٖ
avar (satyaniṣēdhikaḷ) paribhrāntarāyipēāya sandarbhaṁ nī kaṇṭirunneṅkil ennāl avar (piṭiyil ninn) oḻivākukayilla. aṭutta sthalatt ninn tanne avar piṭikkappeṭuṁ
Surah Saba, Verse 51
وَقَالُوٓاْ ءَامَنَّا بِهِۦ وَأَنَّىٰ لَهُمُ ٱلتَّنَاوُشُ مِن مَّكَانِۭ بَعِيدٖ
itil ñaṅṅaḷ viśvasiccirikkunnu ennavar paṟayukayuṁ ceyyuṁ. vidūramāya oru sthalatt ninn avarkk eṅṅaneyāṇ (ā viśvāsaṁ) nēṭiyeṭukkān kaḻiyuka
Surah Saba, Verse 52
وَقَدۡ كَفَرُواْ بِهِۦ مِن قَبۡلُۖ وَيَقۡذِفُونَ بِٱلۡغَيۡبِ مِن مَّكَانِۭ بَعِيدٖ
mump avar atil aviśvasiccatāyirunnu. vidūrasthalatt ninn nēriṭṭaṟiyāte avar ārēāpaṇaṁ unnayikkukayuṁ ceytirunnu
Surah Saba, Verse 53
وَحِيلَ بَيۡنَهُمۡ وَبَيۡنَ مَا يَشۡتَهُونَ كَمَا فُعِلَ بِأَشۡيَاعِهِم مِّن قَبۡلُۚ إِنَّهُمۡ كَانُواْ فِي شَكّٖ مُّرِيبِۭ
aṅṅane mump avaruṭe pakṣakkārekkeāṇṭ ceytat pēālettanne avarkkuṁ avar āgrahikkunna kāryattinumiṭayil taṭas'saṁ sr̥ṣṭikkappeṭṭu. tīrccayāyuṁ avar aviśvāsajanakamāya sanśayattilāyirunnu
Surah Saba, Verse 54