Surah Sad - Tamil Translation by Abdulhameed Baqavi
صٓۚ وَٱلۡقُرۡءَانِ ذِي ٱلذِّكۡرِ
sāt; nallupatēcaṅkaḷ niṟainta inta kur'āṉ mītu cattiyamāka
Surah Sad, Verse 1
بَلِ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ فِي عِزَّةٖ وَشِقَاقٖ
(itu nam'māltāṉ aruḷappaṭṭatu. Itai) nirākarippavarkaḷ perum kurōtattilum virōtattilum (mūḻki) irukkiṉṟaṉar
Surah Sad, Verse 2
كَمۡ أَهۡلَكۡنَا مِن قَبۡلِهِم مِّن قَرۡنٖ فَنَادَواْ وَّلَاتَ حِينَ مَنَاصٖ
ivarkaḷukku muṉṉar, (ivvāṟu irunta) ettaṉaiyō vakuppārai nām aḻittirukkiṟōm. (Vētaṉai vanta camayattil) avarkaḷ ellōrum utavi tēṭik kūccaliṭṭārkaḷ. Atu (vētaṉaiyiliruntu) tappittuk koḷḷakkūṭiya nēramāy irukkavillai
Surah Sad, Verse 3
وَعَجِبُوٓاْ أَن جَآءَهُم مُّنذِرٞ مِّنۡهُمۡۖ وَقَالَ ٱلۡكَٰفِرُونَ هَٰذَا سَٰحِرٞ كَذَّابٌ
(avarkaḷukku) accamūṭṭi eccarikkakkūṭiya oru tūtar (ākiya nīr) avarkaḷi(ṉ iṉatti)liruntē avarkaḷiṭam vantataip paṟṟi avarkaḷ āccariyappaṭṭu, ‘‘ivar mikap poy collum cūṉiyakkārartāṉ'' eṉṟu (uṅkaḷaip paṟṟi) anta nirākarippāḷarkaḷ kūṟukiṉṟaṉar
Surah Sad, Verse 4
أَجَعَلَ ٱلۡأٓلِهَةَ إِلَٰهٗا وَٰحِدًاۖ إِنَّ هَٰذَا لَشَيۡءٌ عُجَابٞ
‘‘eṉṉa! Ivar (nam) teyvaṅkaḷ aṉaittaiyum (poyyeṉak kūṟi, vaṇakkattiṟkuriyavaṉ) orē ōr iṟaivaṉtāṉ eṉṟu ākkiviṭṭārā? Meyyākavē, itu ōr āccariyamāṉa viṣayamtāṉ'' (eṉṟu kūṟi)
Surah Sad, Verse 5
وَٱنطَلَقَ ٱلۡمَلَأُ مِنۡهُمۡ أَنِ ٱمۡشُواْ وَٱصۡبِرُواْ عَلَىٰٓ ءَالِهَتِكُمۡۖ إِنَّ هَٰذَا لَشَيۡءٞ يُرَادُ
avarkaḷiluḷḷa talaivarkaḷ (maṟṟavarkaḷai nōkki, ‘‘ivarai viṭṭu) nīṅkaḷ ceṉṟuviṭuṅkaḷ. Uṅkaḷ teyvaṅkaḷai ārātaṉai ceyvatil nīṅkaḷ uṟutiyāyiruṅkaḷ. (Uṅkaḷ teyvaṅkaḷaik kaiviṭumpaṭi kūṟum)ivviṣayattil ētō (oru cuyanalamtāṉ) karutappaṭukiṟatu'' eṉṟu kūṟik koṇṭē ceṉṟu viṭṭaṉar
Surah Sad, Verse 6
مَا سَمِعۡنَا بِهَٰذَا فِي ٱلۡمِلَّةِ ٱلۡأٓخِرَةِ إِنۡ هَٰذَآ إِلَّا ٱخۡتِلَٰقٌ
‘‘Muṉṉuḷḷa vakuppārkaḷilum, itai nām kēḷvippaṭṭatillai. Itu (ivarāl) puṉaiyappaṭṭatē tavira vēṟillai'' eṉṟum
Surah Sad, Verse 7
أَءُنزِلَ عَلَيۡهِ ٱلذِّكۡرُ مِنۢ بَيۡنِنَاۚ بَلۡ هُمۡ فِي شَكّٖ مِّن ذِكۡرِيۚ بَل لَّمَّا يَذُوقُواْ عَذَابِ
‘‘nam'maiviṭṭu ivar pēril maṭṭumtāṉā (vēta) upatēcam iṟakkappaṭṭu viṭṭatu'' (eṉṟum kūṟiṉārkaḷ). Avvāṟaṉṟu. Uṇmaiyil ivarkaḷ nam eccarikkaiyaip paṟṟiyē perum cantēkattil irukkiṉṟaṉar. Mēlum, ituvarai avarkaḷ nam vētaṉaiyaic cuvaittup pārkkavē illai
Surah Sad, Verse 8
أَمۡ عِندَهُمۡ خَزَآئِنُ رَحۡمَةِ رَبِّكَ ٱلۡعَزِيزِ ٱلۡوَهَّابِ
(vēta upatēcam taṅkaḷ mītu iṟaṅka vēṇṭumeṉṟu ivarkaḷ kūṟuvataṟku) aṉaivaraiyum mikaitta perum koṭaiyāḷiyākiya, umatu iṟaivaṉiṉ aruḷ pokkiṣam avarkaḷiṭamtāṉ irukkiṟatā
Surah Sad, Verse 9
أَمۡ لَهُم مُّلۡكُ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِ وَمَا بَيۡنَهُمَاۖ فَلۡيَرۡتَقُواْ فِي ٱلۡأَسۡبَٰبِ
allatu vāṉaṅkaḷ, pūmi, iṉṉum ivaṟṟiṉ mattiyil uḷḷavaṟṟiṉ āṭci avarkaḷukku uriyatutāṉā? Avvāṟāyiṉ, avarkaḷ (iṟaivaṉuṭaṉ pōr purivataṟkāka) ēṇi vaittu mēlē ēṟavum
Surah Sad, Verse 10
جُندٞ مَّا هُنَالِكَ مَهۡزُومٞ مِّنَ ٱلۡأَحۡزَابِ
(kēvalam!) Iṅkirukkum ivarkaḷuṭaiya kūṭṭattiṉar (em'māttiram?) Maṟṟa kūṭṭattiṉarkaḷaip pōlavē ivarkaḷum muṟiyaṭikkappaṭuvārkaḷ
Surah Sad, Verse 11
كَذَّبَتۡ قَبۡلَهُمۡ قَوۡمُ نُوحٖ وَعَادٞ وَفِرۡعَوۡنُ ذُو ٱلۡأَوۡتَادِ
(ivvāṟē) ivarkaḷukku muṉṉar irunta nūhvuṭaiya makkaḷum, ‘āt' eṉṉum makkaḷum, perum paṭaiyuṭaiya ḥpir'avṉum, (nam tūtarkaḷaip) poyyākkiṉārkaḷ
Surah Sad, Verse 12
وَثَمُودُ وَقَوۡمُ لُوطٖ وَأَصۡحَٰبُ لۡـَٔيۡكَةِۚ أُوْلَـٰٓئِكَ ٱلۡأَحۡزَابُ
avvāṟē ‘samūt' eṉṉum makkaḷum, lūttuṭaiya makkaḷum, (matyaṉ) tōppuvācikaḷum (poyyākkiṉārkaḷ). Ivarkaḷtāṉ (muṟiyaṭikkappaṭṭa) antak kūṭṭattiṉarkaḷ
Surah Sad, Verse 13
إِن كُلٌّ إِلَّا كَذَّبَ ٱلرُّسُلَ فَحَقَّ عِقَابِ
ivarkaḷ ovvoru kūṭṭattiṉarum tūtarkaḷaip poyyākkāmal iruntatillai. (Ākavē, avarkaḷ mītu) eṉ vētaṉai uṟutiyāyiṟṟu
Surah Sad, Verse 14
وَمَا يَنظُرُ هَـٰٓؤُلَآءِ إِلَّا صَيۡحَةٗ وَٰحِدَةٗ مَّا لَهَا مِن فَوَاقٖ
ākavē, (arapikaḷākiya) ivarkaḷum (taṅkaḷai aḻikkakkūṭiya) orē oru captattait tavira (vēṟetaṉai) etirpārkkiṉṟaṉar. (Atu varum camayam) atait tāmatappaṭuttavum vaḻi irukkātu
Surah Sad, Verse 15
وَقَالُواْ رَبَّنَا عَجِّل لَّنَا قِطَّنَا قَبۡلَ يَوۡمِ ٱلۡحِسَابِ
Ivarkaḷ, kēḷvi kaṇakkuk kēṭkum nāḷ varuvataṟku muṉṉatākavē, ‘‘eṅkaḷ iṟaivaṉē! Eṅkaḷ (vētaṉaiyiṉ) pākattai eṅkaḷukkuk koṭuttut tīrttuviṭu!'' Eṉṟu (parikācamākak) kēṭkiṟārkaḷ
Surah Sad, Verse 16
ٱصۡبِرۡ عَلَىٰ مَا يَقُولُونَ وَٱذۡكُرۡ عَبۡدَنَا دَاوُۥدَ ذَا ٱلۡأَيۡدِۖ إِنَّهُۥٓ أَوَّابٌ
(napiyē!) Ivarkaḷ kūṟuvataip paṟṟip poṟumaiyāka cakittukkoṇṭu iruppīrāka. Mēlum, mika palacāliyākiya nam aṭiyār tāvūtai niṉaittup pārppīrāka. Niccayamāka avar (ettakaiya ciramattilum) nam'maiyē nōkki niṉṟār
Surah Sad, Verse 17
إِنَّا سَخَّرۡنَا ٱلۡجِبَالَ مَعَهُۥ يُسَبِّحۡنَ بِٱلۡعَشِيِّ وَٱلۡإِشۡرَاقِ
niccayamāka nām malaikaḷai avarukku vacappaṭuttit tantōm. Kālaiyilum, mālaiyilum avai avaruṭaṉ cērntu tuti ceytu koṇṭiruntaṉa
Surah Sad, Verse 18
وَٱلطَّيۡرَ مَحۡشُورَةٗۖ كُلّٞ لَّهُۥٓ أَوَّابٞ
paṟavaikaḷiṉ kūṭṭattaiyum, (nām avarukku vacappaṭuttit tantōm.) Avai, avaruṭaiya captattaip piṉpaṟṟi avarai cūḻntu (avvāṟē) captamiṭṭaṉa
Surah Sad, Verse 19
وَشَدَدۡنَا مُلۡكَهُۥ وَءَاتَيۡنَٰهُ ٱلۡحِكۡمَةَ وَفَصۡلَ ٱلۡخِطَابِ
avaruṭaiya āṭciyai nām palappaṭutti, avarukku ñāṉattaiyum piraccaṉaikaḷait tīrkkum caktiyaiyum koṭuttōm
Surah Sad, Verse 20
۞وَهَلۡ أَتَىٰكَ نَبَؤُاْ ٱلۡخَصۡمِ إِذۡ تَسَوَّرُواْ ٱلۡمِحۡرَابَ
(napiyē!) Anta vaḻakkāḷikaḷiṉ ceyti umakkuk kiṭaittirukkiṟatā? Avarkaḷ (tāvūtu vaṇaṅkik koṇṭirunta) maṭattu aṟaiyiṉ cuvaṟṟaittāṇṭi (vantu)
Surah Sad, Verse 21
إِذۡ دَخَلُواْ عَلَىٰ دَاوُۥدَ فَفَزِعَ مِنۡهُمۡۖ قَالُواْ لَا تَخَفۡۖ خَصۡمَانِ بَغَىٰ بَعۡضُنَا عَلَىٰ بَعۡضٖ فَٱحۡكُم بَيۡنَنَا بِٱلۡحَقِّ وَلَا تُشۡطِطۡ وَٱهۡدِنَآ إِلَىٰ سَوَآءِ ٱلصِّرَٰطِ
tāvūtiṭam nuḻaintapōtu, avar avarkaḷaip paṟṟi(p payantu) tiṭukkamuṟṟār. Ataṟkavarkaḷ ‘‘(tāvūtē!) Payappaṭātīr. (Nāṅkaḷ iruvarum) iru kaṭcikkārarkaḷ. Eṅkaḷil oruvar maṟṟoruvar mītu aniyāyam ceytirukkiṟār. Eṅkaḷukkiṭaiyil nīr nītamākat tīrppaḷippīrāka. Atil tavaṟiḻaittu viṭātīr. Eṅkaḷai nērāṉa vaḻiyil celuttuvīrāka
Surah Sad, Verse 22
إِنَّ هَٰذَآ أَخِي لَهُۥ تِسۡعٞ وَتِسۡعُونَ نَعۡجَةٗ وَلِيَ نَعۡجَةٞ وَٰحِدَةٞ فَقَالَ أَكۡفِلۡنِيهَا وَعَزَّنِي فِي ٱلۡخِطَابِ
ivar eṉ cakōtarar. Avarukku toṇṇūṟṟi oṉpatu āṭukaḷ irukkiṉṟaṉa. Eṉṉiṭam orē oru āṭutāṉ irukkiṟatu. (Avvāṟiruntum) avar ataiyum (taṉakkuk) koṭuttuviṭa vēṇṭum eṉṟu kūṟi vātattil avar eṉṉai jeyittu viṭṭār'' eṉṟu kūṟiṉār
Surah Sad, Verse 23
قَالَ لَقَدۡ ظَلَمَكَ بِسُؤَالِ نَعۡجَتِكَ إِلَىٰ نِعَاجِهِۦۖ وَإِنَّ كَثِيرٗا مِّنَ ٱلۡخُلَطَآءِ لَيَبۡغِي بَعۡضُهُمۡ عَلَىٰ بَعۡضٍ إِلَّا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ وَقَلِيلٞ مَّا هُمۡۗ وَظَنَّ دَاوُۥدُ أَنَّمَا فَتَنَّـٰهُ فَٱسۡتَغۡفَرَ رَبَّهُۥ وَخَرَّۤ رَاكِعٗاۤ وَأَنَابَ۩
Ataṟku tāvūt, ‘‘uṉ āṭṭai, avar taṉ āṭukaḷuṭaṉ cērttu viṭumpaṭi kēṭpatu niccayamāka avar um mītu ceyyum aniyāyamākum. Kūṭṭāḷikaḷil perumpālāṉavarkaḷ, oruvar oruvarai mōcam ceytu viṭukiṉṟaṉar; nampikkai koṇṭu naṟceyal ceykiṟavarkaḷait tavira, (nampikkaiyāḷarkaḷ avvāṟu ceyvatillai. Mōcam ceyyāta) ittakaiyavarkaḷ veku cilarē!'' Eṉṟu kūṟiṉār. Itaṟkuḷ niccayamāka nām tāvūtai cōtaṉaikkuḷḷākki viṭṭōm eṉṟu tāvūt eṇṇi, taṉ iṟaivaṉiṭam taṉ kuṟṟattai maṉṉikkumpaṭi kōri, ciram paṇintu vaṇaṅki taṉ iṟaivaṉai nōkki pirārttaṉai ceytār
Surah Sad, Verse 24
فَغَفَرۡنَا لَهُۥ ذَٰلِكَۖ وَإِنَّ لَهُۥ عِندَنَا لَزُلۡفَىٰ وَحُسۡنَ مَـَٔابٖ
ātalāl, nām avaruṭaiya kuṟṟattai maṉṉittu viṭṭōm. Niccayamāka avarukku nam'miṭattil mika neruṅkiya perum pataviyum aḻakāṉa iruppiṭamum uṇṭu
Surah Sad, Verse 25
يَٰدَاوُۥدُ إِنَّا جَعَلۡنَٰكَ خَلِيفَةٗ فِي ٱلۡأَرۡضِ فَٱحۡكُم بَيۡنَ ٱلنَّاسِ بِٱلۡحَقِّ وَلَا تَتَّبِعِ ٱلۡهَوَىٰ فَيُضِلَّكَ عَن سَبِيلِ ٱللَّهِۚ إِنَّ ٱلَّذِينَ يَضِلُّونَ عَن سَبِيلِ ٱللَّهِ لَهُمۡ عَذَابٞ شَدِيدُۢ بِمَا نَسُواْ يَوۡمَ ٱلۡحِسَابِ
ātalāl, (nām avarai nōkki) ‘‘tāvūtē! Niccayamāka nām um'maip pūmiyil (nam) piratinitiyāka ākkiṉōm. Ātalāl, nīr maṉitarkaḷukkiṭaiyil, niyāyamākat tīrppu kūṟuvīrāka. Carīra iccaiyaip piṉpaṟṟātīr. Atu um'mai allāhvuṭaiya pātaiyiliruntum tavaṟi viṭumpaṭi ceyyum. Evarkaḷ allāhviṉ pātaiyiliruntu tavaṟukiṟārkaḷō avarkaḷ kēḷvi kaṇakkuk kēṭkum nāḷai maṟantu viṭuvārkaḷ. Ataṉ kāraṇamāka, avarkaḷukku niccayamāka kaṭiṉamāṉa vētaṉaiyuṇṭu'' (eṉṟu kūṟiṉōm)
Surah Sad, Verse 26
وَمَا خَلَقۡنَا ٱلسَّمَآءَ وَٱلۡأَرۡضَ وَمَا بَيۡنَهُمَا بَٰطِلٗاۚ ذَٰلِكَ ظَنُّ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْۚ فَوَيۡلٞ لِّلَّذِينَ كَفَرُواْ مِنَ ٱلنَّارِ
vāṉaṅkaḷaiyum pūmiyaiyum ivaṟṟukku mattiyil uḷḷavaṟṟaiyum vīṇukkāka nām paṭaikkavillai. Itu (vīṇeṉpatu) nirākarippavarkaḷiṉ eṇṇamē ākum. Nirākarikkum ivarkaḷukkuk kēṭutāṉ; ivarkaḷukku narakamē kiṭaikkum
Surah Sad, Verse 27
أَمۡ نَجۡعَلُ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ كَٱلۡمُفۡسِدِينَ فِي ٱلۡأَرۡضِ أَمۡ نَجۡعَلُ ٱلۡمُتَّقِينَ كَٱلۡفُجَّارِ
nampikkai koṇṭu naṟceyalkaḷ ceytavarkaḷai pūmiyil viṣamam ceytavarkaḷaip pōl nām ākkiviṭuvōmā? Allatu iṟaiyaccamuṭaiyavarkaḷai (kuṟṟampuriyum) pāvikaḷaippōl nām ākki viṭuvōmā
Surah Sad, Verse 28
كِتَٰبٌ أَنزَلۡنَٰهُ إِلَيۡكَ مُبَٰرَكٞ لِّيَدَّبَّرُوٓاْ ءَايَٰتِهِۦ وَلِيَتَذَكَّرَ أُوْلُواْ ٱلۡأَلۡبَٰبِ
(Napiyē!) Ivvētattai nāmē um mītu iṟakkivaittōm. Itu mika pākkiyamuḷḷatu. Aṟivuṭaiyavarkaḷ itaṉ vacaṉaṅkaḷai kavaṉittu ārāyntu nalluṇarcci peṟuvārkaḷāka
Surah Sad, Verse 29
وَوَهَبۡنَا لِدَاوُۥدَ سُلَيۡمَٰنَۚ نِعۡمَ ٱلۡعَبۡدُ إِنَّهُۥٓ أَوَّابٌ
tāvūtukku, sulaimāṉai nām makaṉākat tantaruḷ purintōm. Avar mika nallaṭiyār. Meyyākavē avar (ovvoru viṣayattilum) nam'maiyē nōkki niṉṟār
Surah Sad, Verse 30
إِذۡ عُرِضَ عَلَيۡهِ بِٱلۡعَشِيِّ ٱلصَّـٰفِنَٰتُ ٱلۡجِيَادُ
(yuttattiṟkāka ēṟpāṭu ceyyappaṭṭirunta) uyarnta kutiraikaḷ (oru nāḷaṉṟu) mālai nērattil, avar muṉ koṇṭu varappaṭṭapoḻutu (ataip pārttuk koṇṭiruntataṉāl, cūriyaṉ astamittu avaruṭaiya asar toḻukai tavaṟi viṭṭatu. Ataṟkavar)
Surah Sad, Verse 31
فَقَالَ إِنِّيٓ أَحۡبَبۡتُ حُبَّ ٱلۡخَيۡرِ عَن ذِكۡرِ رَبِّي حَتَّىٰ تَوَارَتۡ بِٱلۡحِجَابِ
‘‘niccayamāka nāṉ (cūriyaṉ) tiraikkuḷ maṟaintuviṭum varai, allāhviṉ tiruppeyarai niṉaivukūrvatai viṭṭup poruḷai atikamāka aṉpu koṇṭu viṭṭēṉē (eṉṟu maṉam varunti)
Surah Sad, Verse 32
رُدُّوهَا عَلَيَّۖ فَطَفِقَ مَسۡحَۢا بِٱلسُّوقِ وَٱلۡأَعۡنَاقِ
avaṟṟai eṉṉiṭam koṇṭu vāruṅkaḷ'' eṉak kūṟi, avaṟṟiṉ piṉṉaṅkālkaḷaiyum, kaḻuttukkaḷaiyum (kaiyiṉāl nīvi) taṭavik koṭuttār
Surah Sad, Verse 33
وَلَقَدۡ فَتَنَّا سُلَيۡمَٰنَ وَأَلۡقَيۡنَا عَلَىٰ كُرۡسِيِّهِۦ جَسَدٗا ثُمَّ أَنَابَ
niccayamāka nām sulaimāṉai (maṟṟoru vitattilum) cōtaṉai ceytu, avaruṭaiya cim'mācaṉattil oru muṇṭattai eṟintōm. Piṟaku, avar nam'maḷavil tirumpiviṭṭār
Surah Sad, Verse 34
قَالَ رَبِّ ٱغۡفِرۡ لِي وَهَبۡ لِي مُلۡكٗا لَّا يَنۢبَغِي لِأَحَدٖ مِّنۢ بَعۡدِيٓۖ إِنَّكَ أَنتَ ٱلۡوَهَّابُ
ākavē, avar ‘‘eṉ iṟaivaṉē! Eṉ kuṟṟaṅkaḷai maṉṉittu viṭu! Eṉakkup piṉṉar evarumē aṭaiya muṭiyāta ōr āṭciyai eṉakku nī tantaruḷ purivāyāka! Niccayamāka nītāṉ perum koṭaiyāḷi'' eṉṟu pirārttaṉai ceytār
Surah Sad, Verse 35
فَسَخَّرۡنَا لَهُ ٱلرِّيحَ تَجۡرِي بِأَمۡرِهِۦ رُخَآءً حَيۡثُ أَصَابَ
ātalāl, (avar virumpiya āṭciyaik koṭuttuk) kāṟṟaiyum avarukku vacappaṭuttik koṭuttōm. Atu avaruṭaiya kaṭṭaḷaiyiṉ paṭi, avar cellakkūṭiya iṭaṅkaḷukkellām mikka caukariyamākavē (avaraic cumantu) ceṉṟu koṇṭiruntatu
Surah Sad, Verse 36
وَٱلشَّيَٰطِينَ كُلَّ بَنَّآءٖ وَغَوَّاصٖ
mēlum, ṣaittāṉkaḷil uḷḷa ciṟpikaḷ, muttuk kuḷippavarkaḷ ākiya aṉaivaraiyum avarukku vacappaṭuttik koṭuttōm
Surah Sad, Verse 37
وَءَاخَرِينَ مُقَرَّنِينَ فِي ٱلۡأَصۡفَادِ
Mēlum, caṅkiliyāl piṇaikkappaṭṭirunta vēṟu (mūrkkarkaḷ) palaraiyum avarukku vacappaṭuttit tantōm
Surah Sad, Verse 38
هَٰذَا عَطَآؤُنَا فَٱمۡنُنۡ أَوۡ أَمۡسِكۡ بِغَيۡرِ حِسَابٖ
piṉṉar, (avarai nōkki) ‘‘ivaiyellām nām umakku vaḻaṅkiya koṭaikaḷākum. Ākavē, (ivaṟṟai) nīr kaṇakkiṉṟi (ellōrukkum koṭuttu) naṉṟi ceyyavum. Allatu (avaṟṟai um'miṭamē) niṟuttik koḷḷum. (Atu umatu viruppattaip poṟutta viṣayam'' eṉṟōm)
Surah Sad, Verse 39
وَإِنَّ لَهُۥ عِندَنَا لَزُلۡفَىٰ وَحُسۡنَ مَـَٔابٖ
niccayamāka avarukku nam'miṭattil mikka neruṅkiya mēlāṉa pataviyum aḻakāṉa iruppiṭamum uṇṭu
Surah Sad, Verse 40
وَٱذۡكُرۡ عَبۡدَنَآ أَيُّوبَ إِذۡ نَادَىٰ رَبَّهُۥٓ أَنِّي مَسَّنِيَ ٱلشَّيۡطَٰنُ بِنُصۡبٖ وَعَذَابٍ
(napiyē!) Nam aṭiyār aiyūpai niṉaittup pārppīrāka. Avar taṉ iṟaivaṉiṭam pirārttaṉai ceytapoḻutu ‘‘niccayamāka eṉakku ṣaittāṉ tuṉpattaiyum vētaṉaiyaiyum koṭuttu viṭṭāṉ'' (eṉṟu kūṟiṉār)
Surah Sad, Verse 41
ٱرۡكُضۡ بِرِجۡلِكَۖ هَٰذَا مُغۡتَسَلُۢ بَارِدٞ وَشَرَابٞ
(ataṟku nām) ‘‘umatu kālai(p pūmiyil) taṭṭuvīrāka'' (eṉṟu kūṟiṉōm. Avar taṭṭavē ōr ūṟṟu utit tōṭiyatu. Avarai nōkki) ‘‘itō kuḷippataṟkāṉa kuḷirnta nīr. (Ituvē umatu) pāṉamumākum'' (eṉṟu kūṟiṉōm. Ataṉāl avaruṭaiya nōykaḷ kuṇamāki viṭṭaṉa)
Surah Sad, Verse 42
وَوَهَبۡنَا لَهُۥٓ أَهۡلَهُۥ وَمِثۡلَهُم مَّعَهُمۡ رَحۡمَةٗ مِّنَّا وَذِكۡرَىٰ لِأُوْلِي ٱلۡأَلۡبَٰبِ
piṉṉar, nam aruḷākavum aṟivuṭaiyavarkaḷ nalluṇarcci peṟuvataṟkākavum nām avarukku(p pirintirunta) avaruṭaiya kuṭumpattāraiyum avarkaḷ pōṉṟavarkaḷaiyum avarkaḷuṭaṉ koṭuttu aruḷ purintōm
Surah Sad, Verse 43
وَخُذۡ بِيَدِكَ ضِغۡثٗا فَٱضۡرِب بِّهِۦ وَلَا تَحۡنَثۡۗ إِنَّا وَجَدۡنَٰهُ صَابِرٗاۚ نِّعۡمَ ٱلۡعَبۡدُ إِنَّهُۥٓ أَوَّابٞ
‘‘oru piṭi (pul) kattaiyai eṭuttu, ataikkoṇṭu (umatu maṉaiviyai) aṭippīrāka. Nīr umatu cattiyattai muṟikka vēṇṭiyatillai'' (eṉṟu kūṟiṉōm.) Niccayamāka nām, avarai mikka poṟumai uṭaiyavarākavē kaṇṭōm. Avar mikka nallaṭiyār. Niccayamāka avar (ovvoru viṣayattilum nam'mai) nōkkiṉavarākavē iruntār
Surah Sad, Verse 44
وَٱذۡكُرۡ عِبَٰدَنَآ إِبۡرَٰهِيمَ وَإِسۡحَٰقَ وَيَعۡقُوبَ أُوْلِي ٱلۡأَيۡدِي وَٱلۡأَبۡصَٰرِ
(napiyē!) Nam aṭiyārkaḷ iprāhīm, is'hāk, ya'akūpaiyum niṉaittup pārppīrāka. Ivarkaḷ koṭaiyāḷikaḷākavum, akappārvai uṭaiyavarkaḷākavum iruntārkaḷ
Surah Sad, Verse 45
إِنَّآ أَخۡلَصۡنَٰهُم بِخَالِصَةٖ ذِكۡرَى ٱلدَّارِ
Maṟumaiyai (makkaḷukku) ennēramum ñāpakamūṭṭuvataṟkāka avarkaḷai nām piratyēkappaṭuttiṉōm
Surah Sad, Verse 46
وَإِنَّهُمۡ عِندَنَا لَمِنَ ٱلۡمُصۡطَفَيۡنَ ٱلۡأَخۡيَارِ
avarkaḷ, nam'miṭattil tērnteṭukkappaṭṭa nallaṭiyārkaḷil uḷḷavarkaḷākavē iruntaṉar
Surah Sad, Verse 47
وَٱذۡكُرۡ إِسۡمَٰعِيلَ وَٱلۡيَسَعَ وَذَا ٱلۡكِفۡلِۖ وَكُلّٞ مِّنَ ٱلۡأَخۡيَارِ
(napiyē!) Ismāyīl, alyasa'u, tulkiḥplu ākiya ivarkaḷaiyum niṉaivu kūrvīrāka. Ivarkaḷ aṉaivarum nallaṭiyārkaḷil uḷḷavarkaḷ tāṉ
Surah Sad, Verse 48
هَٰذَا ذِكۡرٞۚ وَإِنَّ لِلۡمُتَّقِينَ لَحُسۡنَ مَـَٔابٖ
(mēṟkūṟiya) ivaiyellām (nampikkaiyāḷarkaḷukku) nalla aṟivuraiyākum. Niccayamāka (ittakaiya) iṟaiyaccamuṭaiyavarkaḷukku (nalla) iruppiṭamuṇṭu
Surah Sad, Verse 49
جَنَّـٰتِ عَدۡنٖ مُّفَتَّحَةٗ لَّهُمُ ٱلۡأَبۡوَٰبُ
atu nilaiyāṉa corkkattil irukkiṟatu. Ataṉ vācalkaḷ avarkaḷukku (ennēramum) tiṟakkappaṭṭirukkum
Surah Sad, Verse 50
مُتَّكِـِٔينَ فِيهَا يَدۡعُونَ فِيهَا بِفَٰكِهَةٖ كَثِيرَةٖ وَشَرَابٖ
atil (uḷḷa talaiyaṇaikaḷiṉ mītu) cāynta vaṇṇamāka, ērāḷamāṉa kaṉi varkkaṅkaḷaiyum (iṉpamāṉa) pāṉaṅkaḷaiyum, kēṭṭu (vāṅkip pucittu) aruntikkoṇṭu iruppārkaḷ
Surah Sad, Verse 51
۞وَعِندَهُمۡ قَٰصِرَٰتُ ٱلطَّرۡفِ أَتۡرَابٌ
avarkaḷiṭattil kīḻnōkkiya pārvaiyaiyuṭaiya otta vayatuṭaiya kaṉṉikaikaḷ palarum iruppārkaḷ
Surah Sad, Verse 52
هَٰذَا مَا تُوعَدُونَ لِيَوۡمِ ٱلۡحِسَابِ
(avarkaḷai nōkki) kēḷvi kaṇakkuk kēṭkum nāḷil uṅkaḷukku(t taruvatāka) vākkaḷikkappaṭṭavai ivaitāṉ
Surah Sad, Verse 53
إِنَّ هَٰذَا لَرِزۡقُنَا مَا لَهُۥ مِن نَّفَادٍ
niccayamāka ivai nam koṭaiyākum. Itaṟku aḻivē illai (eṉṟu kūṟappaṭum)
Surah Sad, Verse 54
هَٰذَاۚ وَإِنَّ لِلطَّـٰغِينَ لَشَرَّ مَـَٔابٖ
(nallavarkaḷiṉ muṭivu) ituvākum. Vaḻikeṭṭavarkaḷiṉ taṅkum iṭam niccayamāka makā tīyatu
Surah Sad, Verse 55
جَهَنَّمَ يَصۡلَوۡنَهَا فَبِئۡسَ ٱلۡمِهَادُ
atu narakamtāṉ. Atiltāṉ avarkaḷ pukuvārkaḷ. Atu taṅkumiṭaṅkaḷil makā keṭṭatu
Surah Sad, Verse 56
هَٰذَا فَلۡيَذُوقُوهُ حَمِيمٞ وَغَسَّاقٞ
(avarkaḷai nōkki,) ‘‘itō! Kotitta nīrum, cīḻ calamum! Atai nīṅkaḷ cuvaittup pāruṅkaḷ'' (eṉṟu kūṟappaṭum)
Surah Sad, Verse 57
وَءَاخَرُ مِن شَكۡلِهِۦٓ أَزۡوَٰجٌ
itaip pōṉṟa (tuṉpam niṟainta) vitavitamāṉa vēṟu (vētaṉaikaḷu)m uṇṭu
Surah Sad, Verse 58
هَٰذَا فَوۡجٞ مُّقۡتَحِمٞ مَّعَكُمۡ لَا مَرۡحَبَۢا بِهِمۡۚ إِنَّهُمۡ صَالُواْ ٱلنَّارِ
(ivarkaḷuṭaiya talaivarkaḷai nōkki,) ‘‘intak kūṭṭattārum uṅkaḷuṭaṉ (narakattil) taḷḷappaṭuvārkaḷ'' (eṉṟu kūṟappaṭum. Ataṟku avarkaḷ) ‘‘itu avarkaḷukku nalvaravākātu. Niccayamāka ivarkaḷ narakam celpavarkaḷē'' (eṉṟu kūṟuvārkaḷ)
Surah Sad, Verse 59
قَالُواْ بَلۡ أَنتُمۡ لَا مَرۡحَبَۢا بِكُمۡۖ أَنتُمۡ قَدَّمۡتُمُوهُ لَنَاۖ فَبِئۡسَ ٱلۡقَرَارُ
Ataṟku a(ttalai)varkaḷ (piṉ toṭarnta) avarkaḷai nōkki, ‘‘(eṅkaḷukku) illai. Māṟāka, uṅkaḷukkuttāṉ nalvaravillai. Nīṅkaḷ tāṉ eṅkaḷukku itait tēṭittantīrkaḷ. (Ātalāl, nam'miruvariṉ) taṅkumiṭam makā keṭṭatutāṉ'' eṉṟu kūṟuvārkaḷ
Surah Sad, Verse 60
قَالُواْ رَبَّنَا مَن قَدَّمَ لَنَا هَٰذَا فَزِدۡهُ عَذَابٗا ضِعۡفٗا فِي ٱلنَّارِ
tavira, ‘‘eṅkaḷ iṟaivaṉē! Evaṉ itai eṅkaḷukkut tēṭi vaittāṉō, avaṉukku narakattil (vētaṉaiyai) iru maṭaṅku atikappaṭuttu'' eṉṟu pirārttippārkaḷ
Surah Sad, Verse 61
وَقَالُواْ مَا لَنَا لَا نَرَىٰ رِجَالٗا كُنَّا نَعُدُّهُم مِّنَ ٱلۡأَشۡرَارِ
tavira, ‘‘mikak keṭṭa maṉitarkaḷ eṉṟu (ulakattil) eṇṇik koṇṭiruntōmē avarkaḷai (narakattil) kāṇavillaiyē?'' Eṉṟu oruvar oruvaraik kēṭpārkaḷ
Surah Sad, Verse 62
أَتَّخَذۡنَٰهُمۡ سِخۡرِيًّا أَمۡ زَاغَتۡ عَنۡهُمُ ٱلۡأَبۡصَٰرُ
‘‘evarkaḷaip parikācam paṇṇik koṇṭiruntōmō (avarkaḷ iṅkiruntum) avarkaḷaip pārkkātavāṟu nam kaṇkaḷtāṉ maṅki viṭṭaṉavō!'' (Eṉṟum kūṟuvārkaḷ)
Surah Sad, Verse 63
إِنَّ ذَٰلِكَ لَحَقّٞ تَخَاصُمُ أَهۡلِ ٱلنَّارِ
ivvāṟu narakavācikaḷ tarkkittuk koḷvatu niccayamāka uṇmai tāṉ
Surah Sad, Verse 64
قُلۡ إِنَّمَآ أَنَا۠ مُنذِرٞۖ وَمَا مِنۡ إِلَٰهٍ إِلَّا ٱللَّهُ ٱلۡوَٰحِدُ ٱلۡقَهَّارُ
‘‘niccayamāka nāṉ uṅkaḷukku (itaip paṟṟi) accamūṭṭi eccarikkai ceykiṟēṉ. (Aṉaivaraiyum) aṭakki āḷukiṉṟa orē allāhvait tavira (vaṇakkattiṟkuriya) vēṟu iṟaivaṉ illavē illai
Surah Sad, Verse 65
رَبُّ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِ وَمَا بَيۡنَهُمَا ٱلۡعَزِيزُ ٱلۡغَفَّـٰرُ
avaṉtāṉ vāṉaṅkaḷ, pūmi iṉṉum ivaṟṟukku mattiyil uḷḷavai aṉaittiṟkum urimaiyāḷaṉ. Avaṉ aṉaivaraiyum mikaittavaṉ, mikka maṉṉippuṭaiyavaṉ'' eṉṟu (napiyē!) Nīr kūṟuvīrāka
Surah Sad, Verse 66
قُلۡ هُوَ نَبَؤٌاْ عَظِيمٌ
(napiyē!) Kūṟuvīrāka: ‘‘(Uṅkaḷukku nāṉ eṭutturaikkum) itu mika makattāṉatoru viṣayam
Surah Sad, Verse 67
أَنتُمۡ عَنۡهُ مُعۡرِضُونَ
atai nīṅkaḷ puṟakkaṇikkiṟīrkaḷ
Surah Sad, Verse 68
مَا كَانَ لِيَ مِنۡ عِلۡمِۭ بِٱلۡمَلَإِ ٱلۡأَعۡلَىٰٓ إِذۡ يَخۡتَصِمُونَ
(ātamai iṟaivaṉ paṭaittapōtu,) mēlulakattār (ākiya vāṉavarkaḷ) taṅkaḷukkuḷ tarkkittuk koṇṭatu eṉakkoṉṟum teriyātu. (Ataip paṟṟi) ‘‘eṉakku vahyi mūlam aṟivikkappaṭṭatait tavira, (nāṉ aṟiyēṉ)
Surah Sad, Verse 69
إِن يُوحَىٰٓ إِلَيَّ إِلَّآ أَنَّمَآ أَنَا۠ نَذِيرٞ مُّبِينٌ
Niccayamāka nāṉ pakiraṅkamāka, accamūṭṭi eccarikkai ceypavaṉē tavira vēṟillai eṉṟutāṉ eṉakku vahyi aṟivikkappaṭṭuḷḷatu.''(Eṉṟu kūṟuvīrāka)
Surah Sad, Verse 70
إِذۡ قَالَ رَبُّكَ لِلۡمَلَـٰٓئِكَةِ إِنِّي خَٰلِقُۢ بَشَرٗا مِّن طِينٖ
umatu iṟaivaṉ vāṉavarkaḷai nōkki, ‘‘nāṉ maṉitaṉaik kaḷimaṇṇāl paṭaikkap pōkiṟēṉ'' eṉṟu kūṟiya camayattil
Surah Sad, Verse 71
فَإِذَا سَوَّيۡتُهُۥ وَنَفَخۡتُ فِيهِ مِن رُّوحِي فَقَعُواْ لَهُۥ سَٰجِدِينَ
nāṉ avaraic ceppaṉiṭṭu, avarukkuḷ (nāṉ paṭaitta) eṉ uyiriliruntu ūtiṉāl avarukkumuṉ nīṅkaḷ ciram paṇintavarkaḷāka viḻuntuviṭuṅkaḷ eṉṟum kūṟiṉāṉ
Surah Sad, Verse 72
فَسَجَدَ ٱلۡمَلَـٰٓئِكَةُ كُلُّهُمۡ أَجۡمَعُونَ
(accamayam) vāṉavarkaḷ ellōrum aṉaivarumē ciram paṇintārkaḷ
Surah Sad, Verse 73
إِلَّآ إِبۡلِيسَ ٱسۡتَكۡبَرَ وَكَانَ مِنَ ٱلۡكَٰفِرِينَ
iplīsait tavira, avaṉ karvamkoṇṭu (nam kaṭṭaḷaiyai) nirākarippavaṉāki viṭṭāṉ
Surah Sad, Verse 74
قَالَ يَـٰٓإِبۡلِيسُ مَا مَنَعَكَ أَن تَسۡجُدَ لِمَا خَلَقۡتُ بِيَدَيَّۖ أَسۡتَكۡبَرۡتَ أَمۡ كُنتَ مِنَ ٱلۡعَالِينَ
ataṟku iṟaivaṉ, ‘‘iplīsē! Nāṉē eṉ iru karaṅkaḷāl paṭaittavarukku muṉ nī ciram paṇiya uṉṉait taṭuttatu etu? Nī uṉṉai mikap periyavaṉāka matittuk koṇṭāyā? Allatu nī, (eṉ kaṭṭaḷaikkuk kīḻppaṭiyak kūṭāta) uyarnta pataviyuṭaiyavaṉāki viṭṭāyā?'' Eṉṟāṉ
Surah Sad, Verse 75
قَالَ أَنَا۠ خَيۡرٞ مِّنۡهُ خَلَقۡتَنِي مِن نَّارٖ وَخَلَقۡتَهُۥ مِن طِينٖ
ataṟkavaṉ, ‘‘avaraiviṭa nāṉē mēlāṉavaṉ. Eṉṉai nīyē neruppāl paṭaittāy; avarai kaḷimaṇṇāl paṭaittāy'' eṉṟāṉ
Surah Sad, Verse 76
قَالَ فَٱخۡرُجۡ مِنۡهَا فَإِنَّكَ رَجِيمٞ
ataṟku iṟaivaṉ, ‘‘avvāṟāyiṉ, nī itiliruntu veḷiyēṟiviṭu. Niccayamāka nī viraṭṭappaṭṭu viṭṭāy
Surah Sad, Verse 77
وَإِنَّ عَلَيۡكَ لَعۡنَتِيٓ إِلَىٰ يَوۡمِ ٱلدِّينِ
tīrppu nāḷ varai eṉ cāpam uṉmītu niccayamāka nilaittirukkum'' eṉṟāṉ
Surah Sad, Verse 78
قَالَ رَبِّ فَأَنظِرۡنِيٓ إِلَىٰ يَوۡمِ يُبۡعَثُونَ
ataṟkavaṉ, ‘‘eṉ iṟaivaṉē! (Maraṇittavarkaḷ) eḻuppappaṭum nāḷ varai eṉakku avakācam koṭu'' eṉṟāṉ
Surah Sad, Verse 79
قَالَ فَإِنَّكَ مِنَ ٱلۡمُنظَرِينَ
ataṟku iṟaivaṉ kūṟiṉāṉ: ‘‘Niccayamāka uṉakku avakācam aḷikkappaṭṭu viṭṭatu
Surah Sad, Verse 80
إِلَىٰ يَوۡمِ ٱلۡوَقۡتِ ٱلۡمَعۡلُومِ
kuṟippiṭṭa annāḷ varai (uṉ tavaṇai)
Surah Sad, Verse 81
قَالَ فَبِعِزَّتِكَ لَأُغۡوِيَنَّهُمۡ أَجۡمَعِينَ
ataṟkavaṉ, ‘‘uṉ makattuvattiṉ mītu cattiyamāka nāṉ (maṉitarkaḷ) aṉaivaraiyum vaḻi keṭuttu viṭuvēṉ
Surah Sad, Verse 82
إِلَّا عِبَادَكَ مِنۡهُمُ ٱلۡمُخۡلَصِينَ
‘‘(eṉiṉum,) avarkaḷil paricutta maṉatuṭaiya uṉ aṭiyārkaḷait tavira'' eṉṟāṉ
Surah Sad, Verse 83
قَالَ فَٱلۡحَقُّ وَٱلۡحَقَّ أَقُولُ
ataṟku iṟaivaṉ, ‘‘nāṉ uṇmaiyē kūṟupavaṉ. Uṇmai eṉṉaveṉṟāl
Surah Sad, Verse 84
لَأَمۡلَأَنَّ جَهَنَّمَ مِنكَ وَمِمَّن تَبِعَكَ مِنۡهُمۡ أَجۡمَعِينَ
Uṉṉaiyum uṉṉaip piṉpaṟṟiya aṉaivaraiyum koṇṭu narakattai nirappuvēṉ'' eṉṟāṉ
Surah Sad, Verse 85
قُلۡ مَآ أَسۡـَٔلُكُمۡ عَلَيۡهِ مِنۡ أَجۡرٖ وَمَآ أَنَا۠ مِنَ ٱلۡمُتَكَلِّفِينَ
ākavē, (napiyē!) Kūṟuvīrāka: (Maṉitarkaḷē! Itai ōtik kāṇpippataṟkāka) nāṉ uṅkaḷiṭattil oru kūliyaiyum kēṭkavillai. Mēlum, (nīṅkaḷ cumakka muṭiyāta oru cumaiyai) nāṉ uṅkaḷ mītu cumattavum illai. Ivvētattai nāṉ kaṟpaṉaiyāka kaṭṭik koḷḷavum illai
Surah Sad, Verse 86
إِنۡ هُوَ إِلَّا ذِكۡرٞ لِّلۡعَٰلَمِينَ
ulakattār aṉaivarukkumē itu oru nallupatēcamē tavira vēṟillai
Surah Sad, Verse 87
وَلَتَعۡلَمُنَّ نَبَأَهُۥ بَعۡدَ حِينِۭ
niccayamāka ciṟitu kālattiṟkup piṉṉar, nīṅkaḷ itaṉ uṇmaiyait tiṭṭamāka aṟintu koḷvīrkaḷ
Surah Sad, Verse 88