Surah Az-Zumar - Tamil Translation by Abdulhameed Baqavi
تَنزِيلُ ٱلۡكِتَٰبِ مِنَ ٱللَّهِ ٱلۡعَزِيزِ ٱلۡحَكِيمِ
allāhviṉāltāṉ ivvētam iṟakkappaṭṭuḷḷatu. Avaṉ (aṉaivaraiyum) mikaittavaṉ (aṉaivaraiyum aṟinta) ñāṉamuṭaiyavaṉ
Surah Az-Zumar, Verse 1
إِنَّآ أَنزَلۡنَآ إِلَيۡكَ ٱلۡكِتَٰبَ بِٱلۡحَقِّ فَٱعۡبُدِ ٱللَّهَ مُخۡلِصٗا لَّهُ ٱلدِّينَ
(napiyē!) Niccayamāka nām, umakku ivvētattai muṟṟilum uṇmaiyaik koṇṭu iṟakki vaittirukkiṟōm. Ākavē, muṟṟilum allāhvukku vaḻippaṭṭu, paricutta maṉatuṭaṉ avaṉai vaṇaṅki varuvīrāka
Surah Az-Zumar, Verse 2
أَلَا لِلَّهِ ٱلدِّينُ ٱلۡخَالِصُۚ وَٱلَّذِينَ ٱتَّخَذُواْ مِن دُونِهِۦٓ أَوۡلِيَآءَ مَا نَعۡبُدُهُمۡ إِلَّا لِيُقَرِّبُونَآ إِلَى ٱللَّهِ زُلۡفَىٰٓ إِنَّ ٱللَّهَ يَحۡكُمُ بَيۡنَهُمۡ فِي مَا هُمۡ فِيهِ يَخۡتَلِفُونَۗ إِنَّ ٱللَّهَ لَا يَهۡدِي مَنۡ هُوَ كَٰذِبٞ كَفَّارٞ
paricuttamāṉa vaḻipāṭu allāh oruvaṉukkē contamāṉatu eṉpatai aṟintu koḷḷuṅkaḷ. Evarkaḷ allāh allātavaṟṟai, taṅkaḷukkup pātukāvalarkaḷāka eṭuttuk koṇṭirukkiṟārkaḷō avarkaḷ, ‘‘atteyvaṅkaḷ eṅkaḷai allāhvukku mikka camīpamākki vaikkum eṉpataṟkākavē tavira nām ivaṟṟai vaṇaṅkavillai'' (eṉṟu kūṟukiṉṟaṉar). Avarkaḷ tarkkittuk koṇṭirukkum ivviṣayattaip paṟṟi, allāh (maṟumaiyil) avarkaḷukkiṭaiyil tīrppaḷippāṉ. Niccayamāka allāh (ittakaiya) poyyarkaḷaiyum, (maṉamuraṇṭāka) nirākarippavarkaḷaiyum nērāṉa vaḻiyil celuttuvatillai
Surah Az-Zumar, Verse 3
لَّوۡ أَرَادَ ٱللَّهُ أَن يَتَّخِذَ وَلَدٗا لَّٱصۡطَفَىٰ مِمَّا يَخۡلُقُ مَا يَشَآءُۚ سُبۡحَٰنَهُۥۖ هُوَ ٱللَّهُ ٱلۡوَٰحِدُ ٱلۡقَهَّارُ
Allāh cantati eṭuttukkoḷḷa vēṇṭumeṉṟu virumpi iruntāl, avaṉ paṭaittavaṟṟil avaṉ virumpiya (mēlāṉa)vaṟṟait tērnteṭuttuk koṇṭiruppāṉ. (Eṉiṉum, ittakaiya viṣayaṅkaḷiliruntu) avaṉ mika paricuttamāṉavaṉ. Allāh orē oruvaṉtāṉ. (Avaṉukkuc cantati illai. Aṉaivaraiyum) avaṉ aṭakki āḷukiṟāṉ
Surah Az-Zumar, Verse 4
خَلَقَ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضَ بِٱلۡحَقِّۖ يُكَوِّرُ ٱلَّيۡلَ عَلَى ٱلنَّهَارِ وَيُكَوِّرُ ٱلنَّهَارَ عَلَى ٱلَّيۡلِۖ وَسَخَّرَ ٱلشَّمۡسَ وَٱلۡقَمَرَۖ كُلّٞ يَجۡرِي لِأَجَلٖ مُّسَمًّىۗ أَلَا هُوَ ٱلۡعَزِيزُ ٱلۡغَفَّـٰرُ
avaṉ, vāṉaṅkaḷaiyum pūmiyaiyum uṇmaiyāṉa kāraṇattiṟkē paṭaittirukkiṟāṉ. (Vīṇukkāka alla.) Avaṉē iravaic curuṭṭip pakalai virikkiṟāṉ. Avaṉē pakalaic curuṭṭi iravai virikkiṟāṉ. Cūriyaṉaiyum, cantiraṉaiyum aṭakki vaittirukkiṟāṉ. Ivai ovvoṉṟum, avaṟṟukkuk (kuṟippiṭṭa ellaikkuḷ) kuṟippiṭṭa kālappaṭi naṭakkiṉṟaṉa. (Napiyē!) Aṟintukoḷvīrāka: Niccayamāka avaṉ tāṉ aṉaivaraiyum mikaittavaṉ mika maṉṉippavaṉ
Surah Az-Zumar, Verse 5
خَلَقَكُم مِّن نَّفۡسٖ وَٰحِدَةٖ ثُمَّ جَعَلَ مِنۡهَا زَوۡجَهَا وَأَنزَلَ لَكُم مِّنَ ٱلۡأَنۡعَٰمِ ثَمَٰنِيَةَ أَزۡوَٰجٖۚ يَخۡلُقُكُمۡ فِي بُطُونِ أُمَّهَٰتِكُمۡ خَلۡقٗا مِّنۢ بَعۡدِ خَلۡقٖ فِي ظُلُمَٰتٖ ثَلَٰثٖۚ ذَٰلِكُمُ ٱللَّهُ رَبُّكُمۡ لَهُ ٱلۡمُلۡكُۖ لَآ إِلَٰهَ إِلَّا هُوَۖ فَأَنَّىٰ تُصۡرَفُونَ
avaṉ uṅkaḷ aṉaivaraiyum, ārampattil orē oru maṉitariliruntu tāṉ paṭaittāṉ. Piṉṉar, avariliruntu avaruṭaiya maṉaiviyai amaittāṉ. (Anta iruvariliruntu, uṅkaḷai āṇum peṇṇumākap paṭaittirukkiṟāṉ.) Mēlum, (uṅkaḷ naṉmaikkākavē) eṭṭu vakai kālnaṭaikaḷai (jōṭi jōṭiyākap) paṭaittirukkiṟāṉ. Uṅkaḷ tāymārkaḷiṉ vayiṟṟil, oṉṟaṉpiṉ oṉṟāka mūṉṟu iruḷkaḷukkuḷ vaittu uṅkaḷaip paṭaikkiṟāṉ. Inta allāhtāṉ uṅkaḷ iṟaivaṉ. Ellā āṭcikaḷum avaṉukkē uriyaṉa. Avaṉait tavira vaṇakkattiṟkuriya vēṟu iṟaivaṉ illai. Ākavē, (avaṉai viṭṭu) nīṅkaḷ eṅku tiruppappaṭukiṟīrkaḷ
Surah Az-Zumar, Verse 6
إِن تَكۡفُرُواْ فَإِنَّ ٱللَّهَ غَنِيٌّ عَنكُمۡۖ وَلَا يَرۡضَىٰ لِعِبَادِهِ ٱلۡكُفۡرَۖ وَإِن تَشۡكُرُواْ يَرۡضَهُ لَكُمۡۗ وَلَا تَزِرُ وَازِرَةٞ وِزۡرَ أُخۡرَىٰۚ ثُمَّ إِلَىٰ رَبِّكُم مَّرۡجِعُكُمۡ فَيُنَبِّئُكُم بِمَا كُنتُمۡ تَعۡمَلُونَۚ إِنَّهُۥ عَلِيمُۢ بِذَاتِ ٱلصُّدُورِ
Avaṉai nīṅkaḷ nirākarittuviṭṭa pōtilum (avaṉukku naṣṭamillai. Ēṉeṉṟāl,) niccayamāka allāh uṅkaḷ tēvaiyaṟṟavaṉāka irukkiṟāṉ. Eṉiṉum, taṉ aṭiyārkaḷ (taṉṉai) nirākarippatai avaṉ virumpuvatē illai. Nīṅkaḷ (avaṉukku) naṉṟi celuttuvīrkaḷāyiṉ, ataṉāl uṅkaḷaip paṟṟi avaṉ tiruptiyaṭaivāṉ. Oruvaṉiṉ (pāvac) cumaiyai maṟṟoruvaṉ cumappatillai. Iṉi nīṅkaḷ cella vēṇṭiyatu uṅkaḷ iṟaivaṉiṭamtāṉ. Accamayam nīṅkaḷ ceytu koṇṭiruntavaṟṟai avaṉ uṅkaḷukku aṟivippāṉ. Uḷḷaṅkaḷil uḷḷavaṟṟaiyum niccayamāka avaṉ naṉkaṟikiṟāṉ
Surah Az-Zumar, Verse 7
۞وَإِذَا مَسَّ ٱلۡإِنسَٰنَ ضُرّٞ دَعَا رَبَّهُۥ مُنِيبًا إِلَيۡهِ ثُمَّ إِذَا خَوَّلَهُۥ نِعۡمَةٗ مِّنۡهُ نَسِيَ مَا كَانَ يَدۡعُوٓاْ إِلَيۡهِ مِن قَبۡلُ وَجَعَلَ لِلَّهِ أَندَادٗا لِّيُضِلَّ عَن سَبِيلِهِۦۚ قُلۡ تَمَتَّعۡ بِكُفۡرِكَ قَلِيلًا إِنَّكَ مِنۡ أَصۡحَٰبِ ٱلنَّارِ
maṉitaṉukku oru tīṅku ēṟpaṭum camayattil, muṟṟilum taṉ iṟaivaṉaiyē nōkkip pirārttaṉai ceyta vaṇṇamāyirukkiṟāṉ. Iṟaivaṉ taṉṉiṭamiruntu ōr aruḷai avaṉukkup puriyum camayattil, itaṟku muṉṉar, tāṉ pirārttaṉai ceytu koṇṭirunta avaṉaiyē maṟantu viṭukiṟāṉ. Allāhvukku (poyyāṉa teyvaṅkaḷai) iṇaikaḷākki maṟṟavarkaḷaiyum avaṉuṭaiya pātaiyiliruntu vaḻi keṭukkiṟāṉ. (Napiyē! Avaṉai nōkki,) nīr kūṟuvīrāka: ‘‘Nī (ivvāṟu iṟaivaṉai) nirākaritta vaṇṇamē ciṟitu kālam cukamaṉupavi. (Muṭivil) niccayamāka nī narakavācitāṉ
Surah Az-Zumar, Verse 8
أَمَّنۡ هُوَ قَٰنِتٌ ءَانَآءَ ٱلَّيۡلِ سَاجِدٗا وَقَآئِمٗا يَحۡذَرُ ٱلۡأٓخِرَةَ وَيَرۡجُواْ رَحۡمَةَ رَبِّهِۦۗ قُلۡ هَلۡ يَسۡتَوِي ٱلَّذِينَ يَعۡلَمُونَ وَٱلَّذِينَ لَا يَعۡلَمُونَۗ إِنَّمَا يَتَذَكَّرُ أُوْلُواْ ٱلۡأَلۡبَٰبِ
evaṉ maṟumaiyai payantu, taṉ iṟaivaṉiṉ aruḷai etirpārttu, iravu kālaṅkaḷil niṉṟavaṉākavum, ciram paṇintavaṉākavum allāhvai vaṇaṅkik koṇṭiruppavaṉā (nampikkai koḷḷātu nirākarippavaṉaip pōlāvāṉ)? (Napiyē!) Nīr kēṭpīrāka: Kalvi aṟivuṭaiyavarum, kalvi aṟivillātavarum camamāvārkaḷā? (Inta kur'āṉaik koṇṭu) nallupatēcam peṟupavarkaḷ ellām (kalvi) aṟivuṭaiyavartāṉ
Surah Az-Zumar, Verse 9
قُلۡ يَٰعِبَادِ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ ٱتَّقُواْ رَبَّكُمۡۚ لِلَّذِينَ أَحۡسَنُواْ فِي هَٰذِهِ ٱلدُّنۡيَا حَسَنَةٞۗ وَأَرۡضُ ٱللَّهِ وَٰسِعَةٌۗ إِنَّمَا يُوَفَّى ٱلصَّـٰبِرُونَ أَجۡرَهُم بِغَيۡرِ حِسَابٖ
(Napiyē!) Kūṟuvīrāka: ‘‘Nampikkaikoṇṭa (eṉ) aṭiyārkaḷē! Uṅkaḷ iṟaivaṉukku nīṅkaḷ payantu koḷḷuṅkaḷ. Im'maiyil naṉmai ceytavarkaḷukku (maṟumaiyil) naṉmaitāṉ kiṭaikkum. Allāhvuṭaiya pūmi mika vicālamāṉatu. Niccayamāka poṟumaiyāḷarkaḷukku avarkaḷuṭaiya kūli kaṇakkiṉṟiyē koṭukkappaṭum
Surah Az-Zumar, Verse 10
قُلۡ إِنِّيٓ أُمِرۡتُ أَنۡ أَعۡبُدَ ٱللَّهَ مُخۡلِصٗا لَّهُ ٱلدِّينَ
(napiyē!) Kūṟuvīrāka: ‘‘Muṟṟilum nāṉ allāhvukkē vaḻippaṭṭu, vaṇakkattai avaṉukkē kalappaṟṟatāka ākki avaṉ oruvaṉaiyē vaṇaṅkumāṟu ēvappaṭṭuḷḷēṉ
Surah Az-Zumar, Verse 11
وَأُمِرۡتُ لِأَنۡ أَكُونَ أَوَّلَ ٱلۡمُسۡلِمِينَ
mēlum, avaṉukku muṟṟilum paṇintu vaḻippaṭṭavarkaḷil mutaṉmaiyāṉavaṉāka irukkumāṟum ēvappaṭṭuḷḷēṉ
Surah Az-Zumar, Verse 12
قُلۡ إِنِّيٓ أَخَافُ إِنۡ عَصَيۡتُ رَبِّي عَذَابَ يَوۡمٍ عَظِيمٖ
(mēlum,) kūṟuvīrāka: ‘‘Eṉ iṟaivaṉukku nāṉ māṟu ceytāl, makattāṉa orunāḷiṉ vētaṉaikku niccayamāka nāṉ payappaṭukiṟēṉ
Surah Az-Zumar, Verse 13
قُلِ ٱللَّهَ أَعۡبُدُ مُخۡلِصٗا لَّهُۥ دِينِي
(mēlum,) kūṟuvīrāka: ‘‘Allāh oruvaṉaiyē kalappaṟṟa maṉatuṭaṉ nāṉ vaṇaṅkuvēṉ, avaṉukkē eṉ vaṇakkam aṉaittum urittāṉatu
Surah Az-Zumar, Verse 14
فَٱعۡبُدُواْ مَا شِئۡتُم مِّن دُونِهِۦۗ قُلۡ إِنَّ ٱلۡخَٰسِرِينَ ٱلَّذِينَ خَسِرُوٓاْ أَنفُسَهُمۡ وَأَهۡلِيهِمۡ يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِۗ أَلَا ذَٰلِكَ هُوَ ٱلۡخُسۡرَانُ ٱلۡمُبِينُ
‘‘allāhvaiyaṉṟi nīṅkaḷ virumpiyavarkaḷai vaṇaṅkik koṇṭiruṅkaḷ. (Ākavē, ataṟkuriya taṇṭaṉaiyai aṭaivīrkaḷ.)'' “Meyyākavē naṣṭamaṭaintavarkaḷ yāreṉṟāl, (iṟaivaṉukku māṟuceytu) taṅkaḷukkum taṅkaḷ kuṭumpattiṟkum maṟumaiyil naṣṭattai uṇṭu paṇṇik koṇṭavarkaḷtāṉ. Aṟintu koḷḷuṅkaḷ itutāṉ teḷivāṉa naṣṭam eṉṟu (napiyē) kūṟuvīrāka
Surah Az-Zumar, Verse 15
لَهُم مِّن فَوۡقِهِمۡ ظُلَلٞ مِّنَ ٱلنَّارِ وَمِن تَحۡتِهِمۡ ظُلَلٞۚ ذَٰلِكَ يُخَوِّفُ ٱللَّهُ بِهِۦ عِبَادَهُۥۚ يَٰعِبَادِ فَٱتَّقُونِ
(maṟumai nāḷil) ‘‘ivarkaḷiṉ (talaikku) mēl iruntum neruppu cūḻntu koḷḷum. Ivarkaḷiṉ (pātaṅkaḷiṉ) kīḻ iruntum (neruppu) cūḻntu koḷḷum'' itaik koṇṭu allāh taṉ aṭiyārkaḷai payamuṟuttukiṟāṉ. ‘‘Eṉ aṭiyārkaḷē! Eṉakku nīṅkaḷ payantu koḷḷuṅkaḷ
Surah Az-Zumar, Verse 16
وَٱلَّذِينَ ٱجۡتَنَبُواْ ٱلطَّـٰغُوتَ أَن يَعۡبُدُوهَا وَأَنَابُوٓاْ إِلَى ٱللَّهِ لَهُمُ ٱلۡبُشۡرَىٰۚ فَبَشِّرۡ عِبَادِ
(Ākavē,) ‘‘evarkaḷ ṣaittāṉkaḷai vaṇaṅkātu, avaṟṟiliruntu vilaki muṟṟilum allāhvaiyē muṉṉōkkukiṟārkaḷō, avarkaḷukkuttāṉ naṟceyti. (Ākavē,) (napiyē!) Nīr eṉatu (nalla) aṭiyārkaḷukku naṟceyti kūṟuvīrāka
Surah Az-Zumar, Verse 17
ٱلَّذِينَ يَسۡتَمِعُونَ ٱلۡقَوۡلَ فَيَتَّبِعُونَ أَحۡسَنَهُۥٓۚ أُوْلَـٰٓئِكَ ٱلَّذِينَ هَدَىٰهُمُ ٱللَّهُۖ وَأُوْلَـٰٓئِكَ هُمۡ أُوْلُواْ ٱلۡأَلۡبَٰبِ
avarkaḷ ettakaiyavarkaḷ eṉṟāl, (kur'āṉākiya ip)pēccai ceviyuṟṟu, atil mika aḻakiyatai piṉpaṟṟi naṭakkiṉṟaṉar. Ivarkaḷaiyē, allāh nērāṉa pātaiyil celuttukiṟāṉ. Ivarkaḷtāṉ (uṇmaiyil) aṟivuṭaiyavarkaḷ āvārkaḷ
Surah Az-Zumar, Verse 18
أَفَمَنۡ حَقَّ عَلَيۡهِ كَلِمَةُ ٱلۡعَذَابِ أَفَأَنتَ تُنقِذُ مَن فِي ٱلنَّارِ
(napiyē!) ‘‘Evaṉ (pāvam ceytu avaṉ) mītu vētaṉaiyiṉ vākku uṟutiyāki viṭṭatō avaṉā (nērvaḻi peṟṟavarkaḷukku camamāvāṉ)? (Avaṉ narakam ceṉṟē tīruvāṉ.) Narakattilirukkum avaṉai nīr kāppāṟṟi viṭuvīrā
Surah Az-Zumar, Verse 19
لَٰكِنِ ٱلَّذِينَ ٱتَّقَوۡاْ رَبَّهُمۡ لَهُمۡ غُرَفٞ مِّن فَوۡقِهَا غُرَفٞ مَّبۡنِيَّةٞ تَجۡرِي مِن تَحۡتِهَا ٱلۡأَنۡهَٰرُۖ وَعۡدَ ٱللَّهِ لَا يُخۡلِفُ ٱللَّهُ ٱلۡمِيعَادَ
evarkaḷ taṅkaḷ iṟaivaṉukkup payantu naṭakkiṟārkaḷō avarkaḷukku, (corkkattil) mēlmāṭikaḷ uṇṭu. Ataṟku mēlum kaṭṭaṭaṅkaḷ eḻuppappaṭṭirukkum. Atil nīraruvikaḷ toṭarntu ōṭik koṇṭirukkum. (Ivvāṟē avarkaḷukku) allāh vākkaḷittirukkiṟāṉ. Allāh taṉ vākkuṟutiyil māṟamāṭṭāṉ
Surah Az-Zumar, Verse 20
أَلَمۡ تَرَ أَنَّ ٱللَّهَ أَنزَلَ مِنَ ٱلسَّمَآءِ مَآءٗ فَسَلَكَهُۥ يَنَٰبِيعَ فِي ٱلۡأَرۡضِ ثُمَّ يُخۡرِجُ بِهِۦ زَرۡعٗا مُّخۡتَلِفًا أَلۡوَٰنُهُۥ ثُمَّ يَهِيجُ فَتَرَىٰهُ مُصۡفَرّٗا ثُمَّ يَجۡعَلُهُۥ حُطَٰمًاۚ إِنَّ فِي ذَٰلِكَ لَذِكۡرَىٰ لِأُوْلِي ٱلۡأَلۡبَٰبِ
(napiyē!) ‘‘Nīr pārkkavillaiyā? Niccayamāka allāhtāṉ, mēkattiliruntu maḻaiyai poḻiyac ceytu, ataip pūmiyil ūṟṟukkaḷāka ōṭac ceykiṟāṉ. Piṉṉar, ataik koṇṭu pala niṟaṅkaḷaiyuṭaiya (palavakaip) payirkaḷai veḷippaṭuttukiṟāṉ. Piṉṉar, avai (karukkoṇṭu) mañcaḷ niṟamāka irukkak kāṇkiṟīrkaḷ. Piṉṉar, ataik kāynta carukukaḷāka ākkiviṭukiṟāṉ. Niccayamāka itil aṟivuṭaiyavarkaḷukku nalla paṭippiṉai irukkiṟatu
Surah Az-Zumar, Verse 21
أَفَمَن شَرَحَ ٱللَّهُ صَدۡرَهُۥ لِلۡإِسۡلَٰمِ فَهُوَ عَلَىٰ نُورٖ مِّن رَّبِّهِۦۚ فَوَيۡلٞ لِّلۡقَٰسِيَةِ قُلُوبُهُم مِّن ذِكۡرِ ٱللَّهِۚ أُوْلَـٰٓئِكَ فِي ضَلَٰلٖ مُّبِينٍ
Evaruṭaiya uḷḷattai islāmai ēṟka allāh vicālappaṭuttiṉāṉō avar, taṉ iṟaivaṉiṉ pirakācattil irukkiṟār. Allāhvai ñāpakam ceyvatiliruntu vilaki, evarkaḷuṭaiya uḷḷaṅkaḷ (iṟuki) kaṭiṉamāki viṭṭaṉavō avarkaḷukkuk kēṭutāṉ. Ivarkaḷ pakiraṅkamāṉa vaḻikēṭṭiltāṉ irukkiṉṟaṉar
Surah Az-Zumar, Verse 22
ٱللَّهُ نَزَّلَ أَحۡسَنَ ٱلۡحَدِيثِ كِتَٰبٗا مُّتَشَٰبِهٗا مَّثَانِيَ تَقۡشَعِرُّ مِنۡهُ جُلُودُ ٱلَّذِينَ يَخۡشَوۡنَ رَبَّهُمۡ ثُمَّ تَلِينُ جُلُودُهُمۡ وَقُلُوبُهُمۡ إِلَىٰ ذِكۡرِ ٱللَّهِۚ ذَٰلِكَ هُدَى ٱللَّهِ يَهۡدِي بِهِۦ مَن يَشَآءُۚ وَمَن يُضۡلِلِ ٱللَّهُ فَمَا لَهُۥ مِنۡ هَادٍ
allāh mika aḻakāṉa viṣayaṅkaḷaiyē (inta vētattil) iṟakki irukkiṟāṉ. (Itiluḷḷa vacaṉaṅkaḷukkiṭaiyil muraṇpāṭillāmal)oṉṟai maṟṟoṉṟu ottatākavum (maṉatil pativataṟkāka orē viṣayattai) tirumpat tirumpavum kūṟappaṭṭuḷḷatu. Evarkaḷ taṅkaḷ iṟaivaṉukkup payappaṭukiṟārkaḷō, (avarkaḷ ataik kēṭṭa uṭaṉ) avarkaḷuṭaiya tōlkaḷ cilirttu viṭukiṉṟaṉa. Piṉṉar, avarkaḷuṭaiya tōlkaḷum uḷḷaṅkaḷum allāhvuṭaiya vētattiṉ pakkam iḷaki ataṉpaṭi ceyalpaṭukiṉṟaṉa. Ituvē allāhvuṭaiya nērāṉa vaḻiyākum. Tāṉ virumpiyavarkaḷai itaṉ mūlam allāh nērāṉa vaḻiyil celuttukiṟāṉ. Evaṉai allāh tavaṟāṉa vaḻiyil viṭṭu viṭṭāṉō avaṉai nērvaḻi celuttakkūṭiyavaṉ oruvaṉumillai
Surah Az-Zumar, Verse 23
أَفَمَن يَتَّقِي بِوَجۡهِهِۦ سُوٓءَ ٱلۡعَذَابِ يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِۚ وَقِيلَ لِلظَّـٰلِمِينَ ذُوقُواْ مَا كُنتُمۡ تَكۡسِبُونَ
evaṉ, maṟumaiyiṉ koṭiya vētaṉaiyait taṉ mukattaik koṇṭēṉum taṭuttuk koḷḷap pirayācaippaṭupavaṉā (corkkavācikku camamāvāṉ)? Aniyāyakkārarkaḷai nōkki nīṅkaḷ tēṭik koṇṭa (tīya) ceyalaic cuvaittup pāruṅkaḷ eṉṟutāṉ kūṟappaṭum
Surah Az-Zumar, Verse 24
كَذَّبَ ٱلَّذِينَ مِن قَبۡلِهِمۡ فَأَتَىٰهُمُ ٱلۡعَذَابُ مِنۡ حَيۡثُ لَا يَشۡعُرُونَ
(ivvāṟē) ivarkaḷukku muṉṉiruntavarkaḷum, (nam vacaṉaṅkaḷaip) poyyākkiṉārkaḷ. Ātalāl, (vētaṉai varumeṉpatai) avarkaḷ (oru ciṟitum) uṇarntu koḷḷāta vitattil, vētaṉai avarkaḷai vantaṭaintatu
Surah Az-Zumar, Verse 25
فَأَذَاقَهُمُ ٱللَّهُ ٱلۡخِزۡيَ فِي ٱلۡحَيَوٰةِ ٱلدُّنۡيَاۖ وَلَعَذَابُ ٱلۡأٓخِرَةِ أَكۡبَرُۚ لَوۡ كَانُواْ يَعۡلَمُونَ
ivvulaka vāḻkkaiyilum iḻivaiyē avarkaḷ cuvaikkumpaṭi allāh ceytāṉ. Maṟumaiyiluḷḷa vētaṉaiyō mikap peritu. (Itai) avarkaḷ aṟintu koḷḷavēṇṭumē
Surah Az-Zumar, Verse 26
وَلَقَدۡ ضَرَبۡنَا لِلنَّاسِ فِي هَٰذَا ٱلۡقُرۡءَانِ مِن كُلِّ مَثَلٖ لَّعَلَّهُمۡ يَتَذَكَّرُونَ
Maṉitarkaḷ nalluṇarcci peṟuvataṟkāka, inta kur'āṉil ellā utāraṇaṅkaḷaiyum nām teḷivāka kūṟiyirukkiṟōm
Surah Az-Zumar, Verse 27
قُرۡءَانًا عَرَبِيًّا غَيۡرَ ذِي عِوَجٖ لَّعَلَّهُمۡ يَتَّقُونَ
(allāhvukku) avarkaḷ payantu koḷvataṟkāka kōṇalaṟṟa ikkur'āṉai(t teḷivāṉa) arapi moḻiyil iṟakkivaittōm
Surah Az-Zumar, Verse 28
ضَرَبَ ٱللَّهُ مَثَلٗا رَّجُلٗا فِيهِ شُرَكَآءُ مُتَشَٰكِسُونَ وَرَجُلٗا سَلَمٗا لِّرَجُلٍ هَلۡ يَسۡتَوِيَانِ مَثَلًاۚ ٱلۡحَمۡدُ لِلَّهِۚ بَلۡ أَكۡثَرُهُمۡ لَا يَعۡلَمُونَ
allāh ōr utāraṇattaik kūṟukiṟāṉ: Oru maṉitaṉ pala ejamāṉkaḷukku (aṭimaiyāka) iruntu (avarkaḷ ovvoruvarum, taṉakkē avaṉ vēlai ceyyavēṇṭumeṉṟu) iḻupaṟi ceytu koḷkiṉṟaṉar. Maṟṟoru maṉitaṉ (aṭimaitāṉ; āṉāl, avaṉ) oruvaṉukku maṭṭum contamāṉavaṉ. Ivviruvarum taṉmaiyāl camamāvārkaḷā? (Ākamāṭṭārkaḷ eṉpatai aṟivīrkaḷ. Ākavē, itaṟkāka) pukaḻaṉaittum allāhvukkē (eṉṟu tuti ceyvōmāka! Ivvāṟē pala teyvaṅkaḷai vaṇaṅkum oruvaṉ, orē allāhvai vaṇaṅkupavaṉukku camamāka māṭṭāṉ. Eṉiṉum,) avarkaḷil perumpālāṉavarkaḷ (itai kūṭa) aṟintu koḷḷavillai
Surah Az-Zumar, Verse 29
إِنَّكَ مَيِّتٞ وَإِنَّهُم مَّيِّتُونَ
(napiyē!) Niccayamāka nīrum iṟantuviṭakkūṭiyavarē. Niccayamāka avarkaḷum iṟantuviṭak kūṭiyavarkaḷtāṉ
Surah Az-Zumar, Verse 30
ثُمَّ إِنَّكُمۡ يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِ عِندَ رَبِّكُمۡ تَخۡتَصِمُونَ
piṉṉar, maṟumaiyil niccayamāka nīṅkaḷ aṉaivarum uṅkaḷ iṟaivaṉiṭattil (koṇṭuvarappaṭṭu) nīṅkaḷ (nītattaik kōri uṅkaḷukkuḷ) tarkkittuk koḷvīrkaḷ
Surah Az-Zumar, Verse 31
۞فَمَنۡ أَظۡلَمُ مِمَّن كَذَبَ عَلَى ٱللَّهِ وَكَذَّبَ بِٱلصِّدۡقِ إِذۡ جَآءَهُۥٓۚ أَلَيۡسَ فِي جَهَنَّمَ مَثۡوٗى لِّلۡكَٰفِرِينَ
allāhviṉ mītu poy kūṟi taṉṉiṭam vanta (vētamākiya) uṇmaiyaip poyyākkupavaṉaiviṭa makā aniyāyakkāraṉ yār? Attakaiya nirākarippavarkaḷ taṅkumiṭam narakattil illaiyā
Surah Az-Zumar, Verse 32
وَٱلَّذِي جَآءَ بِٱلصِّدۡقِ وَصَدَّقَ بِهِۦٓ أُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلۡمُتَّقُونَ
uṇmaiyaik koṇṭuvantava(rākiya nam tūta)rum, atai uṇmai eṉṟē nampiyavarum ākiya ivarkaḷtāṉ iṟaiyaccamuṭaiyavarkaḷ
Surah Az-Zumar, Verse 33
لَهُم مَّا يَشَآءُونَ عِندَ رَبِّهِمۡۚ ذَٰلِكَ جَزَآءُ ٱلۡمُحۡسِنِينَ
avarkaḷ virumpiyatellām avarkaḷiṉ iṟaivaṉiṭattil avarkaḷukkuk kiṭaikkum. (Ēṉeṉṟāl, ittakaiya) naṉmai ceytavarkaḷukku ituvē (takutiyāṉa) kūliyākum
Surah Az-Zumar, Verse 34
لِيُكَفِّرَ ٱللَّهُ عَنۡهُمۡ أَسۡوَأَ ٱلَّذِي عَمِلُواْ وَيَجۡزِيَهُمۡ أَجۡرَهُم بِأَحۡسَنِ ٱلَّذِي كَانُواْ يَعۡمَلُونَ
Avarkaḷ ceyta kuṟṟaṅkaḷaiyum allāh maṉṉittu, avarkaḷuṭaiya kūliyai avarkaḷ ceytataiviṭa mika aḻakāṉa vitattil koṭuppāṉ
Surah Az-Zumar, Verse 35
أَلَيۡسَ ٱللَّهُ بِكَافٍ عَبۡدَهُۥۖ وَيُخَوِّفُونَكَ بِٱلَّذِينَ مِن دُونِهِۦۚ وَمَن يُضۡلِلِ ٱللَّهُ فَمَا لَهُۥ مِنۡ هَادٖ
taṉ aṭiyārukku (vēṇṭiya utavi ceyya) allāh (oruvaṉē) pōtumāṉavaṉāka illaiyā? (Napiyē!) Avarkaḷ (taṅkaḷ teyvaṅkaḷākiya) allāh allātavaṟṟaip paṟṟi uṅkaḷai payamuṟuttukiṉṟaṉar. (Atai nīr poruṭpaṭutta vēṇṭām.) Evaṉai allāh tavaṟāṉa vaḻiyil viṭṭu viṭukiṟāṉō, avaṉai nērāṉa vaḻiyil celuttakkūṭiyavaṉ oruvaṉumillai
Surah Az-Zumar, Verse 36
وَمَن يَهۡدِ ٱللَّهُ فَمَا لَهُۥ مِن مُّضِلٍّۗ أَلَيۡسَ ٱللَّهُ بِعَزِيزٖ ذِي ٱنتِقَامٖ
evaṉai allāh nērāṉa vaḻiyil celuttukiṟāṉō avaṉai, vaḻikeṭuppavaṉ oruvaṉumillai. Allāh (aṉaivaraiyum) mikaittavaṉāka paḻivāṅka āṟṟal uṭaiyavaṉāka illaiyā
Surah Az-Zumar, Verse 37
وَلَئِن سَأَلۡتَهُم مَّنۡ خَلَقَ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضَ لَيَقُولُنَّ ٱللَّهُۚ قُلۡ أَفَرَءَيۡتُم مَّا تَدۡعُونَ مِن دُونِ ٱللَّهِ إِنۡ أَرَادَنِيَ ٱللَّهُ بِضُرٍّ هَلۡ هُنَّ كَٰشِفَٰتُ ضُرِّهِۦٓ أَوۡ أَرَادَنِي بِرَحۡمَةٍ هَلۡ هُنَّ مُمۡسِكَٰتُ رَحۡمَتِهِۦۚ قُلۡ حَسۡبِيَ ٱللَّهُۖ عَلَيۡهِ يَتَوَكَّلُ ٱلۡمُتَوَكِّلُونَ
(napiyē!) Vāṉaṅkaḷaiyum pūmiyaiyum, paṭaittavaṉ yār? Eṉṟu nīr avarkaḷaik kēṭpīrāyiṉ, ‘‘allāhtāṉ'' eṉṟu niccayamāka avarkaḷ kūṟuvārkaḷ. Mēlum, (napiyē! Avarkaḷai nōkki) kūṟuvīrāka: Allāh eṉakku oru tīṅkiḻaikka nāṭiṉāl, (nīṅkaḷ teyvaṅkaḷeṉa aḻaikkum allāh allāta) avai attīṅkai nīkkiviṭa muṭiyumā eṉpatai nīṅkaḷ kavaṉittīrkaḷā? Allatu avaṉ eṉakku ētum aruḷpuriya nāṭiṉāl, avaṉuṭaiya aruḷai ivai taṭuttuviṭumā (eṉpataiyum nīṅkaḷ kavaṉittīrkaḷā)? (Napiyē!) Kūṟuvīrāka: ‘‘Allāh (oruvaṉē) eṉakkup pōtumāṉavaṉ. Nampakkūṭiyavarkaḷ aṉaivarum avaṉaiyē nampavum
Surah Az-Zumar, Verse 38
قُلۡ يَٰقَوۡمِ ٱعۡمَلُواْ عَلَىٰ مَكَانَتِكُمۡ إِنِّي عَٰمِلٞۖ فَسَوۡفَ تَعۡلَمُونَ
(mēlum, napiyē!) Kūṟuvīrāka: ‘‘Eṉ makkaḷē! Nīṅkaḷ uṅkaḷ nilaimaiyil iruntu koṇṭu nīṅkaḷ (ceyyakkūṭiyataic) ceytu koṇṭiruṅkaḷ. Nāṉum (eṉ nilaiyiliruntu koṇṭu, nāṉ ceyyak kūṭiyatai) ceytu varuvēṉ. (Evaruṭaiya ceyal tavaṟu eṉpataip) piṉṉar, nīṅkaḷ aṟintukoḷvīrkaḷ
Surah Az-Zumar, Verse 39
مَن يَأۡتِيهِ عَذَابٞ يُخۡزِيهِ وَيَحِلُّ عَلَيۡهِ عَذَابٞ مُّقِيمٌ
iḻivupaṭuttum vētaṉai yārai vantaṭaikiṟatu? Nilaiyāṉa vētaṉai evar mītu iṟaṅkukiṟatu? (Eṉpataiyum nīṅkaḷ aṟintu koḷvīrkaḷ)
Surah Az-Zumar, Verse 40
إِنَّآ أَنزَلۡنَا عَلَيۡكَ ٱلۡكِتَٰبَ لِلنَّاسِ بِٱلۡحَقِّۖ فَمَنِ ٱهۡتَدَىٰ فَلِنَفۡسِهِۦۖ وَمَن ضَلَّ فَإِنَّمَا يَضِلُّ عَلَيۡهَاۖ وَمَآ أَنتَ عَلَيۡهِم بِوَكِيلٍ
(Napiyē!) Niccayamāka nām maṉitarkaḷiṉ naṉmaikkākavē muṟṟilum uṇmaiyaik koṇṭuḷḷa ivvētattai um mītu iṟakki vaittōm. Ākavē, evaṉ itaip piṉpaṟṟi naṭakkiṟāṉō, atu avaṉukkē naṉṟu; evaṉ (itiliruntu) vaḻitavaṟi viṭukiṟāṉō avaṉ, vaḻi tavaṟiyatu avaṉukkē tīṅkāka muṭiyum. (Napiyē!) Nīr avarkaḷ mītu poṟuppāḷar alla
Surah Az-Zumar, Verse 41
ٱللَّهُ يَتَوَفَّى ٱلۡأَنفُسَ حِينَ مَوۡتِهَا وَٱلَّتِي لَمۡ تَمُتۡ فِي مَنَامِهَاۖ فَيُمۡسِكُ ٱلَّتِي قَضَىٰ عَلَيۡهَا ٱلۡمَوۡتَ وَيُرۡسِلُ ٱلۡأُخۡرَىٰٓ إِلَىٰٓ أَجَلٖ مُّسَمًّىۚ إِنَّ فِي ذَٰلِكَ لَأٓيَٰتٖ لِّقَوۡمٖ يَتَفَكَّرُونَ
maṉitarkaḷ iṟakkumpoḻutum, iṟakkāmal nittiraiyil irukkum poḻutum allāhvē avarkaḷuṭaiya uyiraik kaippaṟṟukiṟāṉ. Piṉṉar, evarkaḷ mītu maraṇam vitikkappaṭṭatō avarkaḷuṭaiya uyirai(t taṉṉiṭamē) niṟuttik koḷkiṟāṉ. Maṟṟavarka(ḷiṉ uyirka)ḷai, kuṟippiṭappaṭṭa kālamvarai vāḻa avaṉ avarkaḷiṭamē aṉuppiviṭukiṟāṉ. Cintikkakkūṭiya makkaḷukku, niccayamāka itil pala paṭippiṉaikaḷ irukkiṉṟaṉa
Surah Az-Zumar, Verse 42
أَمِ ٱتَّخَذُواْ مِن دُونِ ٱللَّهِ شُفَعَآءَۚ قُلۡ أَوَلَوۡ كَانُواْ لَا يَمۡلِكُونَ شَيۡـٔٗا وَلَا يَعۡقِلُونَ
ivarkaḷ allāh allātavaṟṟai(t taṅkaḷukkuc) cipāricu ceypavarkaḷ eṉṟu (eṇṇi) eṭuttuk koṇṭirukkiṉṟaṉarā? ‘‘Avai etaṟkum cakti aṟṟatāka, etaiyum aṟiyakkūṭiya uṇarcci aṟṟatāka iruntālumā (avaṟṟai nīṅkaḷ uṅkaḷukkuc cipāricu ceypavai eṉṟu eṭuttuk koḷvīrkaḷ)?'' Eṉṟu (napiyē!) Avarkaḷaik kēṭpīrāka
Surah Az-Zumar, Verse 43
قُل لِّلَّهِ ٱلشَّفَٰعَةُ جَمِيعٗاۖ لَّهُۥ مُلۡكُ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِۖ ثُمَّ إِلَيۡهِ تُرۡجَعُونَ
(mēlum napiyē!) Kūṟuvīrāka: Cipāricukaḷ aṉaittumē allāhvukkuc contamāṉavai. (Ākavē avaṉuṭaiya aṉumatiyiṉṟi, avaṉiṭattil oruvarum cipāricu ceyya muṭiyātu.) Vāṉaṅkaḷ pūmiyiṉ āṭci muḻuvatum allāhvukkuriyatē. Piṉṉar, (maṟumaiyil) avaṉiṭamē nīṅkaḷ koṇṭu varappaṭuvīrkaḷ
Surah Az-Zumar, Verse 44
وَإِذَا ذُكِرَ ٱللَّهُ وَحۡدَهُ ٱشۡمَأَزَّتۡ قُلُوبُ ٱلَّذِينَ لَا يُؤۡمِنُونَ بِٱلۡأٓخِرَةِۖ وَإِذَا ذُكِرَ ٱلَّذِينَ مِن دُونِهِۦٓ إِذَا هُمۡ يَسۡتَبۡشِرُونَ
allāhviṉ peyarai maṭṭum taṉiyākak kūṟappaṭṭāl, maṟumaiyai nampāta avarkaḷiṉ uḷḷaṅkaḷ (kōpattāl) curuṅki viṭukiṉṟaṉa. Avaṉ allātavai(kaḷiṉ peyarkaḷ) kūṟappaṭṭālō, avarkaḷ cantōṣappaṭukiṉṟaṉar
Surah Az-Zumar, Verse 45
قُلِ ٱللَّهُمَّ فَاطِرَ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِ عَٰلِمَ ٱلۡغَيۡبِ وَٱلشَّهَٰدَةِ أَنتَ تَحۡكُمُ بَيۡنَ عِبَادِكَ فِي مَا كَانُواْ فِيهِ يَخۡتَلِفُونَ
(Napiyē! Pirārttaṉai ceytu) kūṟuvīrāka: ‘‘Eṅkaḷ iṟaivaṉē! Vāṉaṅkaḷaiyum pūmiyaiyum paṭaittavaṉē! Maṟaivāṉataiyum, veḷippaṭaiyāṉataiyum aṟintavaṉē! Uṉ aṭiyārkaḷ tarkkittuk koṇṭirukkum viṣayattil avarkaḷukkiṭaiyil nī tīrppaḷippāyāka
Surah Az-Zumar, Verse 46
وَلَوۡ أَنَّ لِلَّذِينَ ظَلَمُواْ مَا فِي ٱلۡأَرۡضِ جَمِيعٗا وَمِثۡلَهُۥ مَعَهُۥ لَٱفۡتَدَوۡاْ بِهِۦ مِن سُوٓءِ ٱلۡعَذَابِ يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِۚ وَبَدَا لَهُم مِّنَ ٱللَّهِ مَا لَمۡ يَكُونُواْ يَحۡتَسِبُونَ
(napiyē!) Aniyāyam ceytavarkaḷukkup pūmiyiluḷḷa aṉaittumē contamāka iruntu, attuṭaṉ ataip pōṉṟatoru pākamum irunta pōtilum maṟumaiyiṉ koṭiya vētaṉaiyil iruntu avarkaḷ tappittukkoḷḷa avai aṉaittaiyumē parikāramākak koṭuttu viṭavē niccayamāka virumpuvārkaḷ. (Eṉiṉum, atu ākakkūṭiyatalla) mēlum, avarkaḷ etirpārkkātatellām allāhviṭamiruntu avarkaḷukku veḷiyākum
Surah Az-Zumar, Verse 47
وَبَدَا لَهُمۡ سَيِّـَٔاتُ مَا كَسَبُواْ وَحَاقَ بِهِم مَّا كَانُواْ بِهِۦ يَسۡتَهۡزِءُونَ
mēlum, avarkaḷ ceytukoṇṭirunta (keṭṭa) ceyalkaḷiṉ tīmaikaḷ avarkaḷukku veḷippaṭṭuviṭum. Avarkaḷ parikācam ceytu koṇṭirunta vētaṉaiyum avarkaḷaic cūḻntukoḷḷum
Surah Az-Zumar, Verse 48
فَإِذَا مَسَّ ٱلۡإِنسَٰنَ ضُرّٞ دَعَانَا ثُمَّ إِذَا خَوَّلۡنَٰهُ نِعۡمَةٗ مِّنَّا قَالَ إِنَّمَآ أُوتِيتُهُۥ عَلَىٰ عِلۡمِۭۚ بَلۡ هِيَ فِتۡنَةٞ وَلَٰكِنَّ أَكۡثَرَهُمۡ لَا يَعۡلَمُونَ
maṉitaṉai ētum tīṅku aṇukum camayattil, (atai nīkkumpaṭi) nam'miṭamē avaṉ pirārttaṉai ceykiṟāṉ. (Atai nīkki) avaṉukku nām oru aruḷ purintālō, ‘‘tāṉ atai aṭaintatellām taṉ aṟiviṉ cāmarttiyattāltāṉ'' eṉṟu kūṟukiṟāṉ. (Atu cari) alla; atuvum (avarkaḷukku) oru cōtaṉaiyākum. Āyiṉum, avarkaḷil atikamāṉōr itai aṟintu koḷvatillai
Surah Az-Zumar, Verse 49
قَدۡ قَالَهَا ٱلَّذِينَ مِن قَبۡلِهِمۡ فَمَآ أَغۡنَىٰ عَنۡهُم مَّا كَانُواْ يَكۡسِبُونَ
ivarkaḷukku muṉṉiruntavarkaḷum, ivvāṟutāṉ kūṟikkoṇṭu iruntārkaḷ. Eṉiṉum, avarkaḷ campātittu vantatil oṉṟumē avarkaḷukkup payaṉaḷikkāmal pōyviṭṭatu
Surah Az-Zumar, Verse 50
فَأَصَابَهُمۡ سَيِّـَٔاتُ مَا كَسَبُواْۚ وَٱلَّذِينَ ظَلَمُواْ مِنۡ هَـٰٓؤُلَآءِ سَيُصِيبُهُمۡ سَيِّـَٔاتُ مَا كَسَبُواْ وَمَا هُم بِمُعۡجِزِينَ
Avarkaḷ ceytukoṇṭirunta (keṭṭa) ceyaliṉ tīmaikaḷtāṉ avarkaḷai vantaṭaintaṉa. (Yūtarkaḷākiya) ivarkaḷilum evarkaḷ aniyāyam ceykiṟārkaḷō avarkaḷai, avarkaḷ ceyyum (keṭṭa) ceyaliṉ tīmaikaḷ aticīkkirattil vantaṭaiyum. Avarkaḷ (ivviṣayattil allāhvait) tōṟkaṭittuviṭa muṭiyātu
Surah Az-Zumar, Verse 51
أَوَلَمۡ يَعۡلَمُوٓاْ أَنَّ ٱللَّهَ يَبۡسُطُ ٱلرِّزۡقَ لِمَن يَشَآءُ وَيَقۡدِرُۚ إِنَّ فِي ذَٰلِكَ لَأٓيَٰتٖ لِّقَوۡمٖ يُؤۡمِنُونَ
avarkaḷ aṟintu koḷḷavillaiyā? Allāhtāṉ, tāṉ nāṭiyavarkaḷukku uṇavai virivākkukiṟāṉ. (Tāṉ nāṭiyavarkaḷukkuc) curukki viṭukiṟāṉ. Nampikkai koṇṭa makkaḷukku niccayamāka itil pala attāṭcikaḷ irukkiṉṟaṉa
Surah Az-Zumar, Verse 52
۞قُلۡ يَٰعِبَادِيَ ٱلَّذِينَ أَسۡرَفُواْ عَلَىٰٓ أَنفُسِهِمۡ لَا تَقۡنَطُواْ مِن رَّحۡمَةِ ٱللَّهِۚ إِنَّ ٱللَّهَ يَغۡفِرُ ٱلذُّنُوبَ جَمِيعًاۚ إِنَّهُۥ هُوَ ٱلۡغَفُورُ ٱلرَّحِيمُ
(napiyē!) Kūṟuvīrāka: ‘‘Eṉatu aṭiyārkaḷē! (Uṅkaḷil) evarum varampu mīṟi tamakkuttāmē tīṅkiḻaittuk koṇṭapōtilum, allāhviṉ aruḷaip paṟṟi nīṅkaḷ nampikkai iḻantuviṭa vēṇṭām. (Nīṅkaḷ pāvattiliruntu vilaki, maṉam varunti maṉṉippuk kōriṉāl) niccayamāka allāh (uṅkaḷ) pāvaṅkaḷ aṉaittaiyum maṉṉittu viṭuvāṉ. Ēṉeṉṟāl, niccayamāka avaṉtāṉ mikka maṉṉippavaṉ, makā karuṇai uṭaiyavaṉ āvāṉ
Surah Az-Zumar, Verse 53
وَأَنِيبُوٓاْ إِلَىٰ رَبِّكُمۡ وَأَسۡلِمُواْ لَهُۥ مِن قَبۡلِ أَن يَأۡتِيَكُمُ ٱلۡعَذَابُ ثُمَّ لَا تُنصَرُونَ
ākavē, (maṉitarkaḷē!) Uṅkaḷai vētaṉai vantaṭaivataṟku muṉṉatākavē, nīṅkaḷ uṅkaḷ iṟaivaṉ pakkam tirumpi, avaṉukku muṟṟilum paṇintu vaḻipaṭṭu naṭaṅkaḷ. (Vētaṉai vantu viṭṭālō,) piṉṉar (oruvarālum) nīṅkaḷ utavi ceyyappaṭa māṭṭīrkaḷ
Surah Az-Zumar, Verse 54
وَٱتَّبِعُوٓاْ أَحۡسَنَ مَآ أُنزِلَ إِلَيۡكُم مِّن رَّبِّكُم مِّن قَبۡلِ أَن يَأۡتِيَكُمُ ٱلۡعَذَابُ بَغۡتَةٗ وَأَنتُمۡ لَا تَشۡعُرُونَ
(maṉitarkaḷē!) Nīṅkaḷ aṟiyāta vitattil tiṭīreṉa uṅkaḷiṭam vētaṉai varuvataṟku muṉṉatākavē uṅkaḷ iṟaivaṉāl uṅkaḷukku iṟakkivaikkappaṭṭa, (vētaṅkaḷil) mika aḻakāṉa (i)taip piṉpaṟṟuṅkaḷ
Surah Az-Zumar, Verse 55
أَن تَقُولَ نَفۡسٞ يَٰحَسۡرَتَىٰ عَلَىٰ مَا فَرَّطتُ فِي جَنۢبِ ٱللَّهِ وَإِن كُنتُ لَمِنَ ٱلسَّـٰخِرِينَ
(uṅkaḷil) evarum, ‘‘allāhvaip paṟṟi nāṉ (kavaṉikka vēṇṭiyavaṟṟaik kavaṉikkātu) tavaṟiviṭṭēṉ. Eṉ kēṭē! Nāṉ (ivaṟṟaip) parikācam ceytu koṇṭiruntēṉē!'' Eṉṟu kūṟāmal iruppataṟkākavum
Surah Az-Zumar, Verse 56
أَوۡ تَقُولَ لَوۡ أَنَّ ٱللَّهَ هَدَىٰنِي لَكُنتُ مِنَ ٱلۡمُتَّقِينَ
Allatu (uṅkaḷil evarum) ‘‘allāh eṉakku nērāṉa vaḻiyai aṟivittiruntāl, nāṉum iṟaiyaccamuṭaiyavarkaḷil oruvaṉāki iruppēṉ!'' Eṉṟu kūṟāmal iruppataṟkākavum
Surah Az-Zumar, Verse 57
أَوۡ تَقُولَ حِينَ تَرَى ٱلۡعَذَابَ لَوۡ أَنَّ لِي كَرَّةٗ فَأَكُونَ مِنَ ٱلۡمُحۡسِنِينَ
allatu, (uṅkaḷil evarum) vētaṉaiyaik (kaṇṇāl) kaṇṭa camayattil ‘‘(ivvulakattiṟku) nāṉ tirumpic cella vaḻi uṇṭā? Avvāṟāyiṉ nāṉ nallavarkaḷil ākiviṭuvēṉ'' eṉṟu kūṟāmal iruppataṟkākavum (uṅkaḷ iṟaivaṉ pakkam tirumpi, avaṉ iṟakkiya vētattai piṉpaṟṟuṅkaḷ)
Surah Az-Zumar, Verse 58
بَلَىٰ قَدۡ جَآءَتۡكَ ءَايَٰتِي فَكَذَّبۡتَ بِهَا وَٱسۡتَكۡبَرۡتَ وَكُنتَ مِنَ ٱلۡكَٰفِرِينَ
(avvāṟu evaṉēṉum kūṟiṉāl, iṟaivaṉ avaṉai nōkki,) ‘‘ām! Meyyākavē eṉ vacaṉaṅkaḷ uṉṉiṭam vantaṉa, nī avaṟṟaip poyyākkiṉāy, karvam koṇṭāy, atai nirākarippavarkaḷil iruntāy.'' (Eṉṟu kūṟuvāṉ)
Surah Az-Zumar, Verse 59
وَيَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِ تَرَى ٱلَّذِينَ كَذَبُواْ عَلَى ٱللَّهِ وُجُوهُهُم مُّسۡوَدَّةٌۚ أَلَيۡسَ فِي جَهَنَّمَ مَثۡوٗى لِّلۡمُتَكَبِّرِينَ
(napiyē!) Maṟumai nāḷaṉṟu allāhviṉ mītu poy kūṟum ivarkaḷiṉ mukaṅkaḷ karuttup pōyiruppatai nīr kāṇpīr. Karvam koṇṭa ivarkaḷ cellumiṭam narakattil illaiyā
Surah Az-Zumar, Verse 60
وَيُنَجِّي ٱللَّهُ ٱلَّذِينَ ٱتَّقَوۡاْ بِمَفَازَتِهِمۡ لَا يَمَسُّهُمُ ٱلسُّوٓءُ وَلَا هُمۡ يَحۡزَنُونَ
evarkaḷ (pāvaṅkaḷiliruntu) muṟṟilum (muḻumaiyāka) vilakik koṇṭārkaḷō avarkaḷai oru tīṅkum aṇukātu allāh pātukāttuk koḷvāṉ; avarkaḷ tukkappaṭavum māṭṭārkaḷ
Surah Az-Zumar, Verse 61
ٱللَّهُ خَٰلِقُ كُلِّ شَيۡءٖۖ وَهُوَ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ وَكِيلٞ
allāhvē ellā poruḷkaḷaiyum paṭaittavaṉ; avaṉē ellā poruḷkaḷiṉ poṟuppāḷaṉ
Surah Az-Zumar, Verse 62
لَّهُۥ مَقَالِيدُ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِۗ وَٱلَّذِينَ كَفَرُواْ بِـَٔايَٰتِ ٱللَّهِ أُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلۡخَٰسِرُونَ
vāṉaṅkaḷ, pūmiyiluḷḷa (pokkiṣam mutaliya)vaṟṟiṉ cāvikaḷ avaṉiṭamē irukkiṟatu. Ākavē, allāhviṉ vacaṉaṅkaḷai evarkaḷ nirākarikkiṟārkaḷō, avarkaḷtāṉ muṟṟilum naṣṭam aṭaintavarkaḷ
Surah Az-Zumar, Verse 63
قُلۡ أَفَغَيۡرَ ٱللَّهِ تَأۡمُرُوٓنِّيٓ أَعۡبُدُ أَيُّهَا ٱلۡجَٰهِلُونَ
(napiyē!) Kūṟuvīrāka: ‘‘Mūṭarkaḷē! Allāh allātavaṟṟaiyā nāṉ vaṇaṅkumpaṭi eṉṉai nīṅkaḷ ēvukiṟīrkaḷ
Surah Az-Zumar, Verse 64
وَلَقَدۡ أُوحِيَ إِلَيۡكَ وَإِلَى ٱلَّذِينَ مِن قَبۡلِكَ لَئِنۡ أَشۡرَكۡتَ لَيَحۡبَطَنَّ عَمَلُكَ وَلَتَكُونَنَّ مِنَ ٱلۡخَٰسِرِينَ
(Napiyē!) Umakkum, (napimārkaḷiṉ) umakku muṉṉiruntavarkaḷukkum meyyākavē vahyi mūlam aṟivikkappaṭṭatu: (Atu eṉṉa veṉṟāl, allāhvukku) nīr iṇaivaittāl, umatu naṉmaikaḷ aṉaittum aḻintu, niccayamāka nīr naṣṭamaṭaintavarkaḷil ākiviṭuvīr
Surah Az-Zumar, Verse 65
بَلِ ٱللَّهَ فَٱعۡبُدۡ وَكُن مِّنَ ٱلشَّـٰكِرِينَ
māṟāka, nīr allāh oruvaṉaiyē vaṇaṅkuvīrāka; avaṉukku naṉṟi celuttupavarkaḷil ākiviṭuvīrāka
Surah Az-Zumar, Verse 66
وَمَا قَدَرُواْ ٱللَّهَ حَقَّ قَدۡرِهِۦ وَٱلۡأَرۡضُ جَمِيعٗا قَبۡضَتُهُۥ يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِ وَٱلسَّمَٰوَٰتُ مَطۡوِيَّـٰتُۢ بِيَمِينِهِۦۚ سُبۡحَٰنَهُۥ وَتَعَٰلَىٰ عَمَّا يُشۡرِكُونَ
(napiyē!) Allāhviṉ (mēlāṉa) takutikkut takkavāṟu avaṉai avarkaḷ kaṇṇiyappaṭuttuvatillai. Pūmi (ivvaḷavu peritāka irunta pōtilum atu) muḻuvatum maṟumaiyil avaṉuṭaiya oru kaippiṭiyil irukkum. Mēlum, vāṉaṅkaḷ aṉaittum curuṭṭappaṭṭu avaṉuṭaiya valatu kaiyil irukkum. Ivarkaḷ iṇaivaippatai viṭṭu avaṉ mika mēlāṉavaṉ; avaṉ mika paricuttamāṉavaṉ
Surah Az-Zumar, Verse 67
وَنُفِخَ فِي ٱلصُّورِ فَصَعِقَ مَن فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَمَن فِي ٱلۡأَرۡضِ إِلَّا مَن شَآءَ ٱللَّهُۖ ثُمَّ نُفِخَ فِيهِ أُخۡرَىٰ فَإِذَا هُمۡ قِيَامٞ يَنظُرُونَ
sūr (ekkāḷam) ūtappaṭṭāl, vāṉaṅkaḷil iruppavarkaḷum, pūmiyil iruppavarkaḷum allāh nāṭiyavarkaḷait tavira, mūrccittu mati iḻantu (viḻuntu aḻintu) viṭuvārkaḷ. Maṟumuṟai sūr ūtappaṭṭāl uṭaṉē avarkaḷ aṉaivarum (uyir peṟṟu) eḻuntu niṉṟu (iṟaivaṉai) etir nōkki niṟpārkaḷ
Surah Az-Zumar, Verse 68
وَأَشۡرَقَتِ ٱلۡأَرۡضُ بِنُورِ رَبِّهَا وَوُضِعَ ٱلۡكِتَٰبُ وَجِاْيٓءَ بِٱلنَّبِيِّـۧنَ وَٱلشُّهَدَآءِ وَقُضِيَ بَيۡنَهُم بِٱلۡحَقِّ وَهُمۡ لَا يُظۡلَمُونَ
iṟaivaṉiṉ oḷiyaik koṇṭu pūmi pirakācikkum. (Avaravarkaḷiṉ) tiṉacarik kuṟippu (avaravarkaḷ muṉ) vaikkappaṭṭuviṭum. Napimārkaḷaiyum, ivarkaḷuṭaiya (maṟṟa) cāṭciyaṅkaḷaiyum koṇṭuvarappaṭṭu, avarkaḷukkiṭaiyil nītamākat tīrppaḷikkappaṭum. (Avarkaḷuṭaiya naṉmaiyil oru aṇuvaḷavēṉum kuṟaittō, pāvattil oru aṇuvaḷavēṉum atikappaṭuttiyō) avarkaḷ aniyāyam ceyyappaṭa māṭṭārkaḷ
Surah Az-Zumar, Verse 69
وَوُفِّيَتۡ كُلُّ نَفۡسٖ مَّا عَمِلَتۡ وَهُوَ أَعۡلَمُ بِمَا يَفۡعَلُونَ
ovvoru maṉitaṉum, avaṉ ceytataṟkuriya kūliyai muḻumaiyākavē aṭaivāṉ. Allāhvō, avarkaḷ ceytavai aṉaittaiyum naṉkaṟivāṉ
Surah Az-Zumar, Verse 70
وَسِيقَ ٱلَّذِينَ كَفَرُوٓاْ إِلَىٰ جَهَنَّمَ زُمَرًاۖ حَتَّىٰٓ إِذَا جَآءُوهَا فُتِحَتۡ أَبۡوَٰبُهَا وَقَالَ لَهُمۡ خَزَنَتُهَآ أَلَمۡ يَأۡتِكُمۡ رُسُلٞ مِّنكُمۡ يَتۡلُونَ عَلَيۡكُمۡ ءَايَٰتِ رَبِّكُمۡ وَيُنذِرُونَكُمۡ لِقَآءَ يَوۡمِكُمۡ هَٰذَاۚ قَالُواْ بَلَىٰ وَلَٰكِنۡ حَقَّتۡ كَلِمَةُ ٱلۡعَذَابِ عَلَى ٱلۡكَٰفِرِينَ
(Annāḷil) nirākarittavarkaḷ aṉaivarum, kūṭṭam kūṭṭamāka narakattiṉ pakkam ōṭṭi varappaṭuvārkaḷ. (Ataṉ camīpamāka) avarkaḷ vantavuṭaṉ, ataṉ vāyilkaḷ tiṟakkappaṭṭuviṭum. Ataṉ kāvalāḷarkaḷ avarkaḷai nōkki, ‘‘uṅkaḷil iruntu allāhvuṭaiya tūtarkaḷ uṅkaḷiṭam varavillaiyā? Uṅkaḷ iṟaivaṉuṭaiya vacaṉaṅkaḷai avarkaḷ uṅkaḷukku ōtik kāṇpikkavillaiyā? Innāḷai nīṅkaḷ cantikka vēṇṭiyataip paṟṟi, avarkaḷ uṅkaḷukku accamūṭṭi eccarikkai ceyyavillaiyā?'' Eṉṟu kēṭpārkaḷ. Ataṟkavarkaḷ ‘‘ām! (Vantārkaḷ)'' eṉṟē colvārkaḷ. (Āyiṉum, atu payaṉ aḷikkātu. Ēṉeṉṟāl,) nirākarippavarkaḷukku vētaṉaiyaip paṟṟiya tīrppu uṟutiyāki viṭṭatu
Surah Az-Zumar, Verse 71
قِيلَ ٱدۡخُلُوٓاْ أَبۡوَٰبَ جَهَنَّمَ خَٰلِدِينَ فِيهَاۖ فَبِئۡسَ مَثۡوَى ٱلۡمُتَكَبِّرِينَ
ākavē, ‘‘narakattiṉ vāyilkaḷil nīṅkaḷ nuḻaintu viṭuṅkaḷ. Eṉṟeṉṟumē nīṅkaḷ atil taṅkiviṭuṅkaḷ'' eṉṟu kūṟappaṭum. Ākavē, karvamkoṇṭa (i)varkaḷ taṅkumiṭam makā keṭṭatu
Surah Az-Zumar, Verse 72
وَسِيقَ ٱلَّذِينَ ٱتَّقَوۡاْ رَبَّهُمۡ إِلَى ٱلۡجَنَّةِ زُمَرًاۖ حَتَّىٰٓ إِذَا جَآءُوهَا وَفُتِحَتۡ أَبۡوَٰبُهَا وَقَالَ لَهُمۡ خَزَنَتُهَا سَلَٰمٌ عَلَيۡكُمۡ طِبۡتُمۡ فَٱدۡخُلُوهَا خَٰلِدِينَ
evarkaḷ taṅkaḷ iṟaivaṉukkup payantu naṭantu koṇṭiruntārkaḷō avarkaḷ (annāḷil) kūṭṭam kūṭṭamākac corkkattiṉ pakkam aḻaittu varappaṭuvārkaḷ. Ataṉ camīpamāka avarkaḷ varum camayattil, ataṉ vāyilkaḷ tiṟakkappaṭṭu, ataṉ kāvalāḷarkaḷ avarkaḷai nōkki, ‘‘uṅkaḷ mītu salām uṇṭāvatākuka! Nīṅkaḷ pākkiyavāṉkaḷāki viṭṭīrkaḷ. Nīṅkaḷ itil nuḻaintu, eṉṟeṉṟum itil taṅkiviṭuṅkaḷ'' eṉṟu kūṟuvārkaḷ
Surah Az-Zumar, Verse 73
وَقَالُواْ ٱلۡحَمۡدُ لِلَّهِ ٱلَّذِي صَدَقَنَا وَعۡدَهُۥ وَأَوۡرَثَنَا ٱلۡأَرۡضَ نَتَبَوَّأُ مِنَ ٱلۡجَنَّةِ حَيۡثُ نَشَآءُۖ فَنِعۡمَ أَجۡرُ ٱلۡعَٰمِلِينَ
ataṟkavarkaḷ, ‘‘pukaḻ aṉaittum allāhvukkuriyaṉavē! Avaṉ taṉ vākkuṟutiyai eṅkaḷukku uṇmaiyākki vaittāṉ. Corkkattil nāṅkaḷ virumpiya iṭamellām ceṉṟirukka ataṉ pūmiyai eṅkaḷukkuc contamākki vaittāṉ'' eṉṟu kūṟuvārkaḷ. Naṉmai ceytavarkaḷiṉ kūli ivvāṟu naṉmaiyākavē muṭiyum
Surah Az-Zumar, Verse 74
وَتَرَى ٱلۡمَلَـٰٓئِكَةَ حَآفِّينَ مِنۡ حَوۡلِ ٱلۡعَرۡشِ يُسَبِّحُونَ بِحَمۡدِ رَبِّهِمۡۚ وَقُضِيَ بَيۡنَهُم بِٱلۡحَقِّۚ وَقِيلَ ٱلۡحَمۡدُ لِلَّهِ رَبِّ ٱلۡعَٰلَمِينَ
(Napiyē! Annāḷil) vāṉavarkaḷ taṅkaḷ iṟaivaṉaip pukaḻntu, tuti ceytavaṇṇam ‘arṣai' cūḻntu niṟpatai nīr kāṇpīr. Accamayam avarkaḷukkiṭaiyil niyāyamākavē tīrppaḷikkappaṭṭu, ‘‘akilattār aṉaivariṉ iṟaivaṉāṉa allāhvukkē ellāp pukaḻum contamāṉatu'' eṉṟu (aṉaivarālum tuti ceytu pukaḻntu) kūṟappaṭum
Surah Az-Zumar, Verse 75