Surah Ghafir - Tamil Translation by Abdulhameed Baqavi
حمٓ
hā mīm
Surah Ghafir, Verse 1
تَنزِيلُ ٱلۡكِتَٰبِ مِنَ ٱللَّهِ ٱلۡعَزِيزِ ٱلۡعَلِيمِ
(itu aṉaivaraiyum) mikaittavaṉum, (aṉaittaiyum) naṉkaṟintavaṉumākiya allāhviṉāl aruḷappaṭṭa vētam
Surah Ghafir, Verse 2
غَافِرِ ٱلذَّنۢبِ وَقَابِلِ ٱلتَّوۡبِ شَدِيدِ ٱلۡعِقَابِ ذِي ٱلطَّوۡلِۖ لَآ إِلَٰهَ إِلَّا هُوَۖ إِلَيۡهِ ٱلۡمَصِيرُ
avaṉ (kuṟṟavāḷikaḷuṭaiya) maṉṉippuk kōralai aṅkīkarittu pāvaṅkaḷai maṉṉippavaṉ. (Maṉamuraṇṭāka kuṟṟam puriyum pāvikaḷai) vētaṉai ceyvatilum kaṭiṉamāṉavaṉ. (Nallavarkaḷ mītu) aruḷ puripavaṉ. Avaṉait tavira (vaṇakkattiṟkuriyavaṉ) vēṟu ōr iṟaivaṉ aṟavē illai. Avaṉiṭamē (aṉaivarum vicāraṇaikkākac) cella vēṇṭiyatirukkiṟatu
Surah Ghafir, Verse 3
مَا يُجَٰدِلُ فِيٓ ءَايَٰتِ ٱللَّهِ إِلَّا ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ فَلَا يَغۡرُرۡكَ تَقَلُّبُهُمۡ فِي ٱلۡبِلَٰدِ
(napiyē!) Nirākarippavarkaḷait tavira (maṟṟevarum) allāhvuṭaiya vacaṉaṅkaḷaip paṟṟi (vīṇākat) tarkkikka māṭṭārkaḷ. Ākavē, (napiyē! Vīṇākat tarkkikkum) avarkaḷ pala nakaraṅkaḷilum (āṭamparattuṭaṉ cukapōkamākac) cuṟṟit tirivatu um'mai mayakkiviṭa vēṇṭām
Surah Ghafir, Verse 4
كَذَّبَتۡ قَبۡلَهُمۡ قَوۡمُ نُوحٖ وَٱلۡأَحۡزَابُ مِنۢ بَعۡدِهِمۡۖ وَهَمَّتۡ كُلُّ أُمَّةِۭ بِرَسُولِهِمۡ لِيَأۡخُذُوهُۖ وَجَٰدَلُواْ بِٱلۡبَٰطِلِ لِيُدۡحِضُواْ بِهِ ٱلۡحَقَّ فَأَخَذۡتُهُمۡۖ فَكَيۡفَ كَانَ عِقَابِ
(ivvāṟē) ivarkaḷukku muṉṉar nūhvuṭaiya makkaḷum, avarkaḷukkup piṉ vanta ovvoru kūṭṭattiṉarum (nam vacaṉaṅkaḷaip poyyākkit) taṅkaḷiṭam vanta tūtarkaḷiṭam kuṟṟam kaṇṭu piṭikkavē karutiṉārkaḷ. Cattiyattai aḻittu viṭuvataṟkākap poyyāṉa viṣayaṅkaḷaik koṇṭu (avarkaḷuṭaṉ) tarkkittārkaḷ. Ātalāl, avarkaḷai nām (vētaṉaiyaik koṇṭu) piṭittuk koṇṭōm. Ākavē, (avarkaḷukku) eṉatu taṇṭaṉai eppaṭi iruntatu? (Eṉpataik kavaṉippīrāka)
Surah Ghafir, Verse 5
وَكَذَٰلِكَ حَقَّتۡ كَلِمَتُ رَبِّكَ عَلَى ٱلَّذِينَ كَفَرُوٓاْ أَنَّهُمۡ أَصۡحَٰبُ ٱلنَّارِ
ivvāṟē innirākarippavarkaḷ mītum, niccayamāka ivarkaḷ narakavācikaḷtāṉ eṉṟa umatu iṟaivaṉiṉ vākku niṟaivēṟiyatu
Surah Ghafir, Verse 6
ٱلَّذِينَ يَحۡمِلُونَ ٱلۡعَرۡشَ وَمَنۡ حَوۡلَهُۥ يُسَبِّحُونَ بِحَمۡدِ رَبِّهِمۡ وَيُؤۡمِنُونَ بِهِۦ وَيَسۡتَغۡفِرُونَ لِلَّذِينَ ءَامَنُواْۖ رَبَّنَا وَسِعۡتَ كُلَّ شَيۡءٖ رَّحۡمَةٗ وَعِلۡمٗا فَٱغۡفِرۡ لِلَّذِينَ تَابُواْ وَٱتَّبَعُواْ سَبِيلَكَ وَقِهِمۡ عَذَابَ ٱلۡجَحِيمِ
Evarkaḷ, ‘arṣai' cumantu koṇṭum, ataic cūḻavum irukkiṟārkaḷō avarkaḷ, taṅkaḷ iṟaivaṉiṉ pukaḻaik koṇṭu avaṉait tuti ceytum, avaṉai nampikkaikoṇṭum, nampikkai koṇṭavarkaḷiṉ kuṟṟaṅkaḷai maṉṉikkumpaṭi kōriyum, ‘‘eṅkaḷ iṟaivaṉē! Nī ñāṉattālum karuṇaiyālum aṉaivaraiyumviṭa mikka vicālamāṉavaṉ. Ākavē, (pāvaṅkaḷai viṭṭu) vilaki uṉ vaḻiyaip piṉpaṟṟupavarkaḷukku nī maṉṉippaḷittu, avarkaḷai naraka vētaṉaiyil iruntu nī pātukāttuk koḷvāyāka!'' Eṉṟu pirārttittuk koṇṭum
Surah Ghafir, Verse 7
رَبَّنَا وَأَدۡخِلۡهُمۡ جَنَّـٰتِ عَدۡنٍ ٱلَّتِي وَعَدتَّهُمۡ وَمَن صَلَحَ مِنۡ ءَابَآئِهِمۡ وَأَزۡوَٰجِهِمۡ وَذُرِّيَّـٰتِهِمۡۚ إِنَّكَ أَنتَ ٱلۡعَزِيزُ ٱلۡحَكِيمُ
‘‘eṅkaḷ iṟaivaṉē! Nī ivarkaḷukku vākkaḷittirukkum nilaiyāṉa corkkaṅkaḷil ivarkaḷaiyum ivarkaḷuṭaiya mūtātaikaḷ, ivarkaḷuṭaiya maṉaivikaḷ, ivarkaḷuṭaiya cantatikaḷ ākiya ivarkaḷil uḷḷa nallavarkaḷaiyum pukuttuvāyāka! Niccayamāka nītāṉ (aṉaivaraiyum) mikaittavaṉ, (aṉaittaiyum aṟinta) ñāṉamuṭaiyavaṉ'' eṉṟum
Surah Ghafir, Verse 8
وَقِهِمُ ٱلسَّيِّـَٔاتِۚ وَمَن تَقِ ٱلسَّيِّـَٔاتِ يَوۡمَئِذٖ فَقَدۡ رَحِمۡتَهُۥۚ وَذَٰلِكَ هُوَ ٱلۡفَوۡزُ ٱلۡعَظِيمُ
‘‘avarkaḷai ellā tīṅkukaḷiliruntum pātukāttukkoḷ. Aṉṟaiya tiṉam evarkaḷai nī ellā tīṅkukaḷiliruntum pātukāttuk koṇṭāyō, avarkaḷ mītu niccayamāka nī pēraruḷ purintuviṭṭāy'' eṉṟum pirārttippārkaḷ. Itutāṉ mika makattāṉa perum pākkiyamākum
Surah Ghafir, Verse 9
إِنَّ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ يُنَادَوۡنَ لَمَقۡتُ ٱللَّهِ أَكۡبَرُ مِن مَّقۡتِكُمۡ أَنفُسَكُمۡ إِذۡ تُدۡعَوۡنَ إِلَى ٱلۡإِيمَٰنِ فَتَكۡفُرُونَ
niccayamāka evarkaḷ nirākarittu viṭṭārkaḷō, avarkaḷai nōkki, ‘‘iṉṟaiya tiṉam nīṅkaḷ uṅkaḷ ātmāvai (nintittuk) kōpippatai viṭa, (uṅkaḷ mītu) allāhvuṭaiya (nintaṉaiyum) kōpamum mikap periyatākum. Ēṉeṉṟāl, nīṅkaḷ nampikkaiyiṉ pakkam aḻaikkappaṭṭa camayattil, atai nirākarittu viṭṭīrkaḷ'' eṉṟu avarkaḷai nōkki captamiṭṭuk kūṟappaṭum
Surah Ghafir, Verse 10
قَالُواْ رَبَّنَآ أَمَتَّنَا ٱثۡنَتَيۡنِ وَأَحۡيَيۡتَنَا ٱثۡنَتَيۡنِ فَٱعۡتَرَفۡنَا بِذُنُوبِنَا فَهَلۡ إِلَىٰ خُرُوجٖ مِّن سَبِيلٖ
Ataṟkavarkaḷ, ‘‘eṅkaḷ iṟaivaṉē! Irumuṟai nī eṅkaḷai maraṇikkac ceytāy; irumuṟai nī eṅkaḷukku uyir koṭuttāy. Nāṅkaḷ eṅkaḷ kuṟṟaṅkaḷai oppukkoṇṭu viṇṇappam ceykiṟōm. Ākavē, (itil iruntu nāṅkaḷ) veḷippaṭa ētum vaḻi uṇṭā?'' Eṉṟu kēṭpārkaḷ
Surah Ghafir, Verse 11
ذَٰلِكُم بِأَنَّهُۥٓ إِذَا دُعِيَ ٱللَّهُ وَحۡدَهُۥ كَفَرۡتُمۡ وَإِن يُشۡرَكۡ بِهِۦ تُؤۡمِنُواْۚ فَٱلۡحُكۡمُ لِلَّهِ ٱلۡعَلِيِّ ٱلۡكَبِيرِ
(ataṟku iṟaivaṉ,) ‘‘uṅkaḷukku i(ttaṇṭaṉai vanta)taṉ kāraṇamāvatu: Allāh oruvaṉtāṉ eṉṟu kūṟiṉāl, atai nīṅkaḷ maṟuttīrkaḷ. Avaṉukku evarum iṇai uṇṭu eṉṟu kūṟappaṭṭāl, atai nīṅkaḷ nampiṉīrkaḷ! Ātalāl, (iṉṟaiya tiṉam uṅkaḷukkuk kiṭaittirukkum ivvētaṉai) mikap periyavaṉum, mēlāṉavaṉumākiya allāhvuṭaiya tīrppē!'' (Eṉṟu kūṟuvāṉ)
Surah Ghafir, Verse 12
هُوَ ٱلَّذِي يُرِيكُمۡ ءَايَٰتِهِۦ وَيُنَزِّلُ لَكُم مِّنَ ٱلسَّمَآءِ رِزۡقٗاۚ وَمَا يَتَذَكَّرُ إِلَّا مَن يُنِيبُ
avaṉ taṉatu attāṭcikaḷai uṅkaḷukku aṟivittu, vāṉattil iruntu uṅkaḷukku uṇavukaḷaiyum iṟakkivaikkiṟāṉ. (Ovvoru viṣayattilum) avaṉaiyē muṉnōkkupavarkaḷait tavira, maṟṟevarum (itaik koṇṭu) nalluṇarcci peṟa māṭṭārkaḷ
Surah Ghafir, Verse 13
فَٱدۡعُواْ ٱللَّهَ مُخۡلِصِينَ لَهُ ٱلدِّينَ وَلَوۡ كَرِهَ ٱلۡكَٰفِرُونَ
ākavē, (nampikkaiyāḷarkaḷē!) Nirākarippavarkaḷ veṟuttapōtilum nīṅkaḷ muṟṟilum avaṉukkē vaḻippaṭṭu, kalappaṟṟa maṉatuṭaiyavarkaḷāka allāh oruvaṉaiyē (pirārttaṉai ceytu) aḻaittuk koṇṭiruṅkaḷ
Surah Ghafir, Verse 14
رَفِيعُ ٱلدَّرَجَٰتِ ذُو ٱلۡعَرۡشِ يُلۡقِي ٱلرُّوحَ مِنۡ أَمۡرِهِۦ عَلَىٰ مَن يَشَآءُ مِنۡ عِبَادِهِۦ لِيُنذِرَ يَوۡمَ ٱلتَّلَاقِ
avaṉ mikka uyarnta patavikaḷ uṭaiyavaṉ, arṣukku contakkāraṉ. (Taṉṉaic) cantikkum nāḷaip paṟṟi accamūṭṭi eccarikkai ceyvataṟkāka, taṉ aṭiyārkaḷil tāṉ virumpiyavarkaḷiṉ mītu taṉ kaṭṭaḷaiyai vahyi mūlam avaṉ iṟakkivaikkiṟāṉ
Surah Ghafir, Verse 15
يَوۡمَ هُم بَٰرِزُونَۖ لَا يَخۡفَىٰ عَلَى ٱللَّهِ مِنۡهُمۡ شَيۡءٞۚ لِّمَنِ ٱلۡمُلۡكُ ٱلۡيَوۡمَۖ لِلَّهِ ٱلۡوَٰحِدِ ٱلۡقَهَّارِ
(Maraṇitta) avarkaḷ annāḷil (camātikaḷiliruntu) veḷippaṭṭu(t taṅkaḷ iṟaivaṉiṉ) muṉ vantu niṟpārkaḷ. Avarkaḷ ceyta oru viṣayamum allāhvukku maṟaintu viṭātu. (Avarkaḷai nōkki,) iṉṟaiya tiṉam, ‘‘evaruṭaiya āṭci? (Eṉṟu kēṭṭu, aṉaivaraiyum) aṭakki āḷum oruvaṉākiya anta allāhvukkuriyatē!'' (Eṉṟu patil kūṟappaṭum)
Surah Ghafir, Verse 16
ٱلۡيَوۡمَ تُجۡزَىٰ كُلُّ نَفۡسِۭ بِمَا كَسَبَتۡۚ لَا ظُلۡمَ ٱلۡيَوۡمَۚ إِنَّ ٱللَّهَ سَرِيعُ ٱلۡحِسَابِ
iṉṟaiya tiṉam ovvoru ātmāvukkum, avai ceyta ceyalkaḷukkut takka kūli koṭukkappaṭum. Iṉṟaiya tiṉam oru aniyāyamum naṭaipeṟātu. Allāh kēḷvi kaṇakkuk kēṭ(ṭut tīrppaḷip)patil mikat tīviramāṉavaṉ
Surah Ghafir, Verse 17
وَأَنذِرۡهُمۡ يَوۡمَ ٱلۡأٓزِفَةِ إِذِ ٱلۡقُلُوبُ لَدَى ٱلۡحَنَاجِرِ كَٰظِمِينَۚ مَا لِلظَّـٰلِمِينَ مِنۡ حَمِيمٖ وَلَا شَفِيعٖ يُطَاعُ
(napiyē!) Camīpattilirukkum (maṟumai) nāḷaip paṟṟi nīr avarkaḷukku accamūṭṭi eccarikkai ceyvīrāka! (Annāḷil avarkaḷuṭaiya) uḷḷaṅkaḷ kōpattāl avarkaḷiṉ toṇṭaikaḷai aṭaittuk koḷḷum. Aniyāyam ceypavarkaḷukku utavi ceypavarkaḷ (annāḷil) oruvarum irukkamāṭṭār. Aṉumati peṟṟa cipāricu ceypavarkaḷum irukkamāṭṭār
Surah Ghafir, Verse 18
يَعۡلَمُ خَآئِنَةَ ٱلۡأَعۡيُنِ وَمَا تُخۡفِي ٱلصُّدُورُ
(maṉitarkaḷiṉ) kaṇkaḷ ceyyum cūtukaḷaiyum, uḷḷaṅkaḷ maṟaippavaṟṟaiyum allāh naṉkaṟivāṉ
Surah Ghafir, Verse 19
وَٱللَّهُ يَقۡضِي بِٱلۡحَقِّۖ وَٱلَّذِينَ يَدۡعُونَ مِن دُونِهِۦ لَا يَقۡضُونَ بِشَيۡءٍۗ إِنَّ ٱللَّهَ هُوَ ٱلسَّمِيعُ ٱلۡبَصِيرُ
ātalāl, muṟṟilum nītamākavē allāh tīrppaḷippāṉ. Ivarkaḷ (iṟaivaṉeṉa) aḻaikkum allāh allātavaiyō (ataṟku māṟāka) ettakaiya tīrppum kūṟamuṭiyātu. Niccayamāka allāhtāṉ (aṉaittaiyum) ceviyuṟupavaṉ, uṟṟu nōkkupavaṉ āvāṉ
Surah Ghafir, Verse 20
۞أَوَلَمۡ يَسِيرُواْ فِي ٱلۡأَرۡضِ فَيَنظُرُواْ كَيۡفَ كَانَ عَٰقِبَةُ ٱلَّذِينَ كَانُواْ مِن قَبۡلِهِمۡۚ كَانُواْ هُمۡ أَشَدَّ مِنۡهُمۡ قُوَّةٗ وَءَاثَارٗا فِي ٱلۡأَرۡضِ فَأَخَذَهُمُ ٱللَّهُ بِذُنُوبِهِمۡ وَمَا كَانَ لَهُم مِّنَ ٱللَّهِ مِن وَاقٖ
(Napiyē!) Ivarkaḷ pūmiyil cuṟṟit tiriyavillaiyā? (Tirintiruntāl) ivarkaḷukku muṉṉiruntavarkaḷiṉ muṭivu evvāṟu āyiṟṟu eṉpataik kaṇṭukoḷvārkaḷ. (Muṉṉirunta) avarkaḷō, palattālum, pūmiyil viṭṭuc ceṉṟa (pūrva) ciṉṉaṅkaḷālum ivarkaḷaiviṭa mikaittavarkaḷākavē iruntaṉar. (Eṉiṉum,) avarkaḷiṉ pāvaṅkaḷiṉ kāraṇamāka avarkaḷai allāh piṭittuk koṇṭāṉ. Allāhviṉ piṭiyiliruntu avarkaḷai pātukāttuk koḷḷa oruvarum irukkavillai
Surah Ghafir, Verse 21
ذَٰلِكَ بِأَنَّهُمۡ كَانَت تَّأۡتِيهِمۡ رُسُلُهُم بِٱلۡبَيِّنَٰتِ فَكَفَرُواْ فَأَخَذَهُمُ ٱللَّهُۚ إِنَّهُۥ قَوِيّٞ شَدِيدُ ٱلۡعِقَابِ
itaṉ kāraṇamāvatu: Niccayamāka ivarkaḷiṭam, teḷivāṉa attāṭcikaḷuṭaṉ nam tūtarkaḷ vantu koṇṭiruntaṉar. (Avarkaḷai) ivarkaḷ nirākarittu viṭṭaṉar. Ākavē, allāh avarkaḷaip piṭittuk koṇṭāṉ. Niccayamāka avaṉ mika palamuṭaiyavaṉ, (pāvikaḷai) vētaṉai ceyvatil mika kaṭiṉamāṉavaṉ
Surah Ghafir, Verse 22
وَلَقَدۡ أَرۡسَلۡنَا مُوسَىٰ بِـَٔايَٰتِنَا وَسُلۡطَٰنٖ مُّبِينٍ
meyyākavē nām mūsāvukku nam vacaṉaṅkaḷaiyum teḷivāṉa attāṭcikaḷaiyum koṭuttu aṉuppivaittōm
Surah Ghafir, Verse 23
إِلَىٰ فِرۡعَوۡنَ وَهَٰمَٰنَ وَقَٰرُونَ فَقَالُواْ سَٰحِرٞ كَذَّابٞ
ḥpir'avṉ, hāmāṉ, kārūṉ ākiyavarkaḷiṭam (avarai aṉuppi vaittōm). Ataṟkavarkaḷ (mūsāvai avar) ‘‘perum poy collum cūṉiyakkārar'' eṉṟu kūṟiṉārkaḷ
Surah Ghafir, Verse 24
فَلَمَّا جَآءَهُم بِٱلۡحَقِّ مِنۡ عِندِنَا قَالُواْ ٱقۡتُلُوٓاْ أَبۡنَآءَ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ مَعَهُۥ وَٱسۡتَحۡيُواْ نِسَآءَهُمۡۚ وَمَا كَيۡدُ ٱلۡكَٰفِرِينَ إِلَّا فِي ضَلَٰلٖ
avar, uṇmaiyāṉa attāṭcikaḷai avarkaḷiṭam koṇṭuceṉṟa pōtellām ataṟkavarkaḷ, ‘‘(mūsāvai) nampikkai koṇṭiruppavarkaḷuṭaiya āṇ makkaḷai kolai ceytu, peṇ makkaḷai uyiruṭaṉ vāḻa viṭuṅkaḷ'' eṉṟu (taṉ makkaḷukkuk) kūṟiṉārkaḷ. Ākavē, innirākarippavarkaḷiṉ cūḻcci vaḻikēṭṭilēyē tavira (vēṟu etilum) cellavillai
Surah Ghafir, Verse 25
وَقَالَ فِرۡعَوۡنُ ذَرُونِيٓ أَقۡتُلۡ مُوسَىٰ وَلۡيَدۡعُ رَبَّهُۥٓۖ إِنِّيٓ أَخَافُ أَن يُبَدِّلَ دِينَكُمۡ أَوۡ أَن يُظۡهِرَ فِي ٱلۡأَرۡضِ ٱلۡفَسَادَ
Mēlum, ḥpir'avṉ (taṉ makkaḷai nōkki,) ‘‘eṉṉai(t taṭai ceyyātu) viṭṭuviṭuṅkaḷ. Nāṉ mūsāvaik kolai ceytu viṭukiṟēṉ. Avar (taṉṉai kāttukkoḷḷa) taṉatu iṟaivaṉai aḻaikkaṭṭum. Niccayamāka avar uṅkaḷ mārkkattaiyē māṟṟiviṭakkūṭum; allatu pūmiyil viṣamattaip parappi viṭakkūṭum eṉṟu nāṉ payappaṭukiṟēṉ'' eṉṟum kūṟiṉāṉ
Surah Ghafir, Verse 26
وَقَالَ مُوسَىٰٓ إِنِّي عُذۡتُ بِرَبِّي وَرَبِّكُم مِّن كُلِّ مُتَكَبِّرٖ لَّا يُؤۡمِنُ بِيَوۡمِ ٱلۡحِسَابِ
ataṟku mūsā, (avaṉai nōkki) ‘‘kēḷvi kaṇakku(k kēṭkappaṭum) nāḷai nampātu, karvamkoṇṭa (uṅkaḷ) aṉaivaruṭaiya tīṅkai viṭṭum, eṉ iṟaivaṉum, uṅkaḷ iṟaivaṉumākiya avaṉ eṉṉai pātukāttuk koḷḷumāṟu kōrukiṟēṉ'' eṉṟu kūṟiṉār
Surah Ghafir, Verse 27
وَقَالَ رَجُلٞ مُّؤۡمِنٞ مِّنۡ ءَالِ فِرۡعَوۡنَ يَكۡتُمُ إِيمَٰنَهُۥٓ أَتَقۡتُلُونَ رَجُلًا أَن يَقُولَ رَبِّيَ ٱللَّهُ وَقَدۡ جَآءَكُم بِٱلۡبَيِّنَٰتِ مِن رَّبِّكُمۡۖ وَإِن يَكُ كَٰذِبٗا فَعَلَيۡهِ كَذِبُهُۥۖ وَإِن يَكُ صَادِقٗا يُصِبۡكُم بَعۡضُ ٱلَّذِي يَعِدُكُمۡۖ إِنَّ ٱللَّهَ لَا يَهۡدِي مَنۡ هُوَ مُسۡرِفٞ كَذَّابٞ
ḥpir'avṉuṭaiya kūṭṭattiluḷḷa oru maṉitar nampikkaikoṇṭu iruntār. Avar taṉ nampikkaiyai maṟaittukkoṇṭumiruntār. Avar (accamayam avarkaḷai nōkki,) ‘‘allāhtāṉ eṉ iṟaivaṉ eṉṟu oru maṉitar kūṟiyataṟkāka avarai nīṅkaḷ kolai ceytuviṭalāmā? Avarō, uṅkaḷ iṟaivaṉiṭamiruntu pala teḷivāṉa attāṭcikaḷai meyyākavē uṅkaḷiṭam koṇṭu vantirukkiṟār. Avar poy colpavarāyiruntāl, avar collum poyyiṉ kēṭu avar mītē cārum. (Ataṉāl uṅkaḷukku oṉṟum naṣṭamillai.) Avar colvatu uṇmaiyāka iruntuviṭṭālō, avar payamuṟuttukiṟa vētaṉaikaḷil pala uṅkaḷai vantaṭaintu viṭumē! Niccayamāka allāh varampu mīṟi poy colpavarkaḷai nērāṉa vaḻiyil celuttamāṭṭāṉ'' eṉṟār
Surah Ghafir, Verse 28
يَٰقَوۡمِ لَكُمُ ٱلۡمُلۡكُ ٱلۡيَوۡمَ ظَٰهِرِينَ فِي ٱلۡأَرۡضِ فَمَن يَنصُرُنَا مِنۢ بَأۡسِ ٱللَّهِ إِن جَآءَنَاۚ قَالَ فِرۡعَوۡنُ مَآ أُرِيكُمۡ إِلَّا مَآ أَرَىٰ وَمَآ أَهۡدِيكُمۡ إِلَّا سَبِيلَ ٱلرَّشَادِ
‘‘Eṉ makkaḷē! Iṉṟaiya tiṉam atikāram uṅkaḷ kaiyiltāṉ irukkiṟatu. Ittēcattil (nīṅkaḷē) ātikkam vakikkiṟīrkaḷ. Āyiṉum, allāhvuṭaiya vētaṉai namakku vantu viṭṭāl, (atait taṭuttu) namakku utavi ceypavaṉ yār?'' (Eṉṟum kūṟiṉār). Ataṟku, ḥpir'avṉ (taṉ makkaḷai nōkki,) ‘‘nāṉ (cari eṉṟu) kaṇṭavaṟṟai tavira (vēṟoṉṟaiyum) nāṉ uṅkaḷukku aṟivikkavillai. Nērāṉa vaḻiyait tavira maṟṟetaṉaiyum nāṉ uṅkaḷukku kāṇpikkavillai'' eṉṟu kūṟiṉāṉ
Surah Ghafir, Verse 29
وَقَالَ ٱلَّذِيٓ ءَامَنَ يَٰقَوۡمِ إِنِّيٓ أَخَافُ عَلَيۡكُم مِّثۡلَ يَوۡمِ ٱلۡأَحۡزَابِ
ataṟku, nampikkaikoṇ(ṭu taṉ nampikkaiyai maṟaittuk koṇ)ṭirunta avar (avarkaḷai nōkki,) ‘‘eṉ makkaḷē! (Aḻintupōṉa) maṟṟa kūṭṭattiṉarkaḷiṉ (keṭṭa) nāḷkaḷaip pōṉṟavai, uṅkaḷ mītu vantuviṭumeṉṟu niccayamāka nāṉ payappaṭukiṟēṉ
Surah Ghafir, Verse 30
مِثۡلَ دَأۡبِ قَوۡمِ نُوحٖ وَعَادٖ وَثَمُودَ وَٱلَّذِينَ مِنۢ بَعۡدِهِمۡۚ وَمَا ٱللَّهُ يُرِيدُ ظُلۡمٗا لِّلۡعِبَادِ
(itaṟku muṉṉirunta) nūhvuṭaiya makkaḷukkum, ātuṭaiya makkaḷukkum, samūtuṭaiya makkaḷukkum, ataṟkup piṉ vanta makkaḷukkum nikaḻntatu pōṉṟa (āpat)tu (uṅkaḷukkum) nikaḻntu viṭumeṉṟu nāṉ payappaṭukiṟēṉ. Allāh taṉ aṭiyārkaḷukku aniyāyam ceyya virumpamāṭṭāṉ'' eṉṟum
Surah Ghafir, Verse 31
وَيَٰقَوۡمِ إِنِّيٓ أَخَافُ عَلَيۡكُمۡ يَوۡمَ ٱلتَّنَادِ
‘‘eṉ makkaḷē! Uṅkaḷ mītu (nīṅkaḷ) aḻaikkappaṭum (maṟumai) nāḷaip paṟṟiyum nāṉ payappaṭukiṟēṉ
Surah Ghafir, Verse 32
يَوۡمَ تُوَلُّونَ مُدۡبِرِينَ مَا لَكُم مِّنَ ٱللَّهِ مِنۡ عَاصِمٖۗ وَمَن يُضۡلِلِ ٱللَّهُ فَمَا لَهُۥ مِنۡ هَادٖ
nīṅkaḷ (vētaṉaikkup payantu) puṟaṅkāṭṭi ōṭum annāḷil, allāhvai viṭṭum uṅkaḷaik kāppāṟṟak kūṭiyavar oruvarum irukka māṭṭār. Allāh evaṉai vaḻi keṭuttu viṭukiṟāṉō, avaṉai nērāṉa vaḻiyil celuttakkūṭiyavaṉ oruvaṉumillai
Surah Ghafir, Verse 33
وَلَقَدۡ جَآءَكُمۡ يُوسُفُ مِن قَبۡلُ بِٱلۡبَيِّنَٰتِ فَمَا زِلۡتُمۡ فِي شَكّٖ مِّمَّا جَآءَكُم بِهِۦۖ حَتَّىٰٓ إِذَا هَلَكَ قُلۡتُمۡ لَن يَبۡعَثَ ٱللَّهُ مِنۢ بَعۡدِهِۦ رَسُولٗاۚ كَذَٰلِكَ يُضِلُّ ٱللَّهُ مَنۡ هُوَ مُسۡرِفٞ مُّرۡتَابٌ
Itaṟku muṉṉarum, yūsuḥp (napi) meyyākavē teḷivāṉa attāṭcikaḷai uṅkaḷiṭam koṇṭu vantār. Avar iṟantuviṭum varai, avar uṅkaḷiṭam koṇṭu vantataip paṟṟi nīṅkaḷ cantēkittuk koṇṭē iruntīrkaḷ. Avar iṟanta piṉṉarō, (avaraip pōṟṟip pukaḻntu, ittakaiya) oru tūtarai avarukkup piṉṉar allāh aṉuppavē māṭṭāṉ (eṉṟu kūṟa muṟpaṭṭīrkaḷ). Varampu mīṟi (uṅkaḷaip pōla) cantēkippavarkaḷai ivvāṟē allāh vaḻikeṭuttu viṭukiṟāṉ.'' Eṉṟum kūṟiṉār
Surah Ghafir, Verse 34
ٱلَّذِينَ يُجَٰدِلُونَ فِيٓ ءَايَٰتِ ٱللَّهِ بِغَيۡرِ سُلۡطَٰنٍ أَتَىٰهُمۡۖ كَبُرَ مَقۡتًا عِندَ ٱللَّهِ وَعِندَ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْۚ كَذَٰلِكَ يَطۡبَعُ ٱللَّهُ عَلَىٰ كُلِّ قَلۡبِ مُتَكَبِّرٖ جَبَّارٖ
evarkaḷ (iṟaivaṉiṭamiruntu) taṅkaḷukku vantuḷḷatākak kūṟakkūṭiya ōr ātāramumiṉṟiyē, allāhvuṭaiya vacaṉaṅkaḷaip paṟṟi (vīṇākat) tarkkikkiṟārkaḷō... (Avarkaḷ naṣṭamaṭaintu viṭuvārkaḷ). Ēṉeṉṟāl, itu allāhviṭattilum, nampikkai koṇṭavarkaḷiṭattilum perum aruvaruppāṉatākum. Ivvāṟē, perumai koḷḷum vamparkaḷiṉ uḷḷaṅkaḷilellām muttiraiyiṭṭu viṭukiṟāṉ'' (eṉṟum avar kūṟiṉār)
Surah Ghafir, Verse 35
وَقَالَ فِرۡعَوۡنُ يَٰهَٰمَٰنُ ٱبۡنِ لِي صَرۡحٗا لَّعَلِّيٓ أَبۡلُغُ ٱلۡأَسۡبَٰبَ
(ataṟkup ḥpir'avṉ taṉ mantiri hāmāṉai nōkki,) ‘‘hāmāṉē! Vāṉaṅkaḷiṉ vācalkaḷai nāṉ aṭaiyakkūṭiya uyarntatoru kōpurattai nī eḻuppu
Surah Ghafir, Verse 36
أَسۡبَٰبَ ٱلسَّمَٰوَٰتِ فَأَطَّلِعَ إِلَىٰٓ إِلَٰهِ مُوسَىٰ وَإِنِّي لَأَظُنُّهُۥ كَٰذِبٗاۚ وَكَذَٰلِكَ زُيِّنَ لِفِرۡعَوۡنَ سُوٓءُ عَمَلِهِۦ وَصُدَّ عَنِ ٱلسَّبِيلِۚ وَمَا كَيۡدُ فِرۡعَوۡنَ إِلَّا فِي تَبَابٖ
mūsāvuṭaiya āṇṭavaṉai nāṉ pārkka vēṇṭum. Avar poy colkiṟār eṉṟē niccayamāka nāṉ eṇṇukiṟēṉ'' eṉṟu kūṟiṉāṉ. Ivvāṟē ḥpir'avṉukku, avaṉuṭaiya tīya kāriyaṅkaḷ aḻakākak kāṇpikkappaṭṭu, nērāṉa vaḻiyiliruntum avaṉ taṭukkappaṭṭu viṭṭāṉ. Ḥpir'avṉuṭaiya cūḻcci ellām (vīṇ) aḻivilē tavira (vēṟoṉṟilum) irukkavillai
Surah Ghafir, Verse 37
وَقَالَ ٱلَّذِيٓ ءَامَنَ يَٰقَوۡمِ ٱتَّبِعُونِ أَهۡدِكُمۡ سَبِيلَ ٱلرَّشَادِ
ataṟku, avarkaḷil nampikkai (koṇṭu taṉ nampikkaiyai maṟaittuk) koṇṭiruntavar kūṟiṉār: ‘‘Eṉ makkaḷē! Eṉṉaip piṉpaṟṟuṅkaḷ. Nāṉ uṅkaḷukku nērāṉa vaḻiyaik kāṇpippēṉ
Surah Ghafir, Verse 38
يَٰقَوۡمِ إِنَّمَا هَٰذِهِ ٱلۡحَيَوٰةُ ٱلدُّنۡيَا مَتَٰعٞ وَإِنَّ ٱلۡأٓخِرَةَ هِيَ دَارُ ٱلۡقَرَارِ
Eṉ makkaḷē! Niccayamāka ivvulaka vāḻkkaiyellām coṟpa iṉpamtāṉ. Niccayamāka maṟumai tāṉ nilaiyāṉa (iṉpam tarum) vīṭu
Surah Ghafir, Verse 39
مَنۡ عَمِلَ سَيِّئَةٗ فَلَا يُجۡزَىٰٓ إِلَّا مِثۡلَهَاۖ وَمَنۡ عَمِلَ صَٰلِحٗا مِّن ذَكَرٍ أَوۡ أُنثَىٰ وَهُوَ مُؤۡمِنٞ فَأُوْلَـٰٓئِكَ يَدۡخُلُونَ ٱلۡجَنَّةَ يُرۡزَقُونَ فِيهَا بِغَيۡرِ حِسَابٖ
evaṉēṉum tīṅku ceytāl, ataip pōṉṟa tīṅkē tavira (ataṟkatikamāy) avaṉukkuk kūliyākak koṭukkappaṭa māṭṭātu. Āṇō peṇṇō evarkaḷ nampikkai koṇṭu naṟceyalkaḷaic ceykiṟārkaḷō, avarkaḷ corkkattil nuḻaintuviṭuvārkaḷ. Atil kaṇakkiṉṟi (atikamākavum) koṭukkappaṭuvārkaḷ
Surah Ghafir, Verse 40
۞وَيَٰقَوۡمِ مَا لِيٓ أَدۡعُوكُمۡ إِلَى ٱلنَّجَوٰةِ وَتَدۡعُونَنِيٓ إِلَى ٱلنَّارِ
eṉ makkaḷē! Eṉakkeṉṉa, (āccariyamāka irukkiṟatu!) Nāṉō uṅkaḷai īṭēṟṟattiṟku aḻaikkiṟēṉ. Nīṅkaḷ eṉṉai narakattiṟku aḻaikkiṟīrkaḷ
Surah Ghafir, Verse 41
تَدۡعُونَنِي لِأَكۡفُرَ بِٱللَّهِ وَأُشۡرِكَ بِهِۦ مَا لَيۡسَ لِي بِهِۦ عِلۡمٞ وَأَنَا۠ أَدۡعُوكُمۡ إِلَى ٱلۡعَزِيزِ ٱلۡغَفَّـٰرِ
tavira, nāṉ allāhvai nirākarittuviṭṭu (iṟaivaṉeṉa) nāṉ nampātatai avaṉukku iṇaivaikkumpaṭi eṉṉai nīṅkaḷ aḻaikkiṟīrkaḷ. Nāṉō, uṅkaḷai (aṉaivaraiyum) mikaittavaṉ, mika maṉṉippuṭaiyavaṉiṉ pakkam aḻaikkiṟēṉ
Surah Ghafir, Verse 42
لَا جَرَمَ أَنَّمَا تَدۡعُونَنِيٓ إِلَيۡهِ لَيۡسَ لَهُۥ دَعۡوَةٞ فِي ٱلدُّنۡيَا وَلَا فِي ٱلۡأٓخِرَةِ وَأَنَّ مَرَدَّنَآ إِلَى ٱللَّهِ وَأَنَّ ٱلۡمُسۡرِفِينَ هُمۡ أَصۡحَٰبُ ٱلنَّارِ
eṉṉai nīṅkaḷ etaṉ pakkam aḻaikkiṟīrkaḷō, atu im'maiyilum cari, maṟumaiyilum cari (iṟaivaṉeṉṟu) aḻaikkappaṭuvataṟku oru ciṟitum niccayamāka ataṟkut takuti illai eṉpatil cantēkamillai. Allāhviṭamē nām aṉaivarum tirumpac celvōm (eṉpatilum aṟavē cantēkamillai). Varampu mīṟupavarkaḷ niccayamāka narakavācikaḷtāṉ (eṉpatilum aṟavē cantēkamillai)
Surah Ghafir, Verse 43
فَسَتَذۡكُرُونَ مَآ أَقُولُ لَكُمۡۚ وَأُفَوِّضُ أَمۡرِيٓ إِلَى ٱللَّهِۚ إِنَّ ٱللَّهَ بَصِيرُۢ بِٱلۡعِبَادِ
nāṉ uṅkaḷukkuk kūṟuvataṉ uṇmaiyai niccayamāka aticīkkirattil nīṅkaḷ (aṟintu) niṉaittup pārppīrkaḷ. Eṉatu ellā kāriyaṅkaḷaiyum allāhviṭamē oppaṭaikkiṟēṉ. Niccayamāka allāh aṭiyārkaḷai uṟṟu nōkkupavaṉ'' (eṉṟu kūṟiṉār)
Surah Ghafir, Verse 44
فَوَقَىٰهُ ٱللَّهُ سَيِّـَٔاتِ مَا مَكَرُواْۖ وَحَاقَ بِـَٔالِ فِرۡعَوۡنَ سُوٓءُ ٱلۡعَذَابِ
ākavē, avarkaḷ ceyta cūḻccikaḷiṉ tīṅkukaḷiliruntu avarai allāh kāppāṟṟiṉāṉ. Ḥpir'avṉuṭaiya makkaḷaik kaṭiṉamāṉa vētaṉai cūḻntukoṇṭatu
Surah Ghafir, Verse 45
ٱلنَّارُ يُعۡرَضُونَ عَلَيۡهَا غُدُوّٗا وَعَشِيّٗاۚ وَيَوۡمَ تَقُومُ ٱلسَّاعَةُ أَدۡخِلُوٓاْ ءَالَ فِرۡعَوۡنَ أَشَدَّ ٱلۡعَذَابِ
Kālaiyilum mālaiyilum avarkaḷ naraka neruppiṉ muṉ koṇṭu pōkappaṭukiṉṟaṉar. Maṟumai nāḷilō, ḥpir'avṉuṭaiya makkaḷai mikak kaṭiṉamāṉa vētaṉaiyil pukuttuṅkaḷ eṉak kūṟappaṭum
Surah Ghafir, Verse 46
وَإِذۡ يَتَحَآجُّونَ فِي ٱلنَّارِ فَيَقُولُ ٱلضُّعَفَـٰٓؤُاْ لِلَّذِينَ ٱسۡتَكۡبَرُوٓاْ إِنَّا كُنَّا لَكُمۡ تَبَعٗا فَهَلۡ أَنتُم مُّغۡنُونَ عَنَّا نَصِيبٗا مِّنَ ٱلنَّارِ
narakattil avarkaḷ taṅkaḷukkuḷ tarkkittuk koṇṭu, (avarkaḷil uḷḷa) palavīṉamāṉavarkaḷ perumaiyaṭittuk koṇṭirunta (talai)varkaḷai nōkki ‘‘meyyākavē nāṅkaḷ uṅkaḷaiyē piṉpaṟṟiyiruntōm. Iṉṟaiya tiṉam narakatti(ṉ vētaṉaiyi)liruntu oru ciṟitēṉum eṅkaḷai viṭṭu nīṅkaḷ taṭuttuviṭa muṭiyumā?'' Eṉṟu kēṭpārkaḷ
Surah Ghafir, Verse 47
قَالَ ٱلَّذِينَ ٱسۡتَكۡبَرُوٓاْ إِنَّا كُلّٞ فِيهَآ إِنَّ ٱللَّهَ قَدۡ حَكَمَ بَيۡنَ ٱلۡعِبَادِ
ataṟku, perumaiyaṭittuk koṇṭirunta a(varkaḷuṭaiya talai)varkaḷ, ‘‘meyyākavē (nāṅkaḷum, nīṅkaḷum āka) nām aṉaivarum narakattiltāṉ irukkiṟōm. Niccayamāka allāh taṉ aṭiyārkaḷukku(c ceyya vēṇṭiya) tīrppaic ceytu viṭṭāṉ. (Ākavē, uṅkaḷukkāka nāṅkaḷ oṉṟum utavi ceyvataṟkillai)'' eṉṟu kūṟuvārkaḷ
Surah Ghafir, Verse 48
وَقَالَ ٱلَّذِينَ فِي ٱلنَّارِ لِخَزَنَةِ جَهَنَّمَ ٱدۡعُواْ رَبَّكُمۡ يُخَفِّفۡ عَنَّا يَوۡمٗا مِّنَ ٱلۡعَذَابِ
piṉṉar, narakattiluḷḷavarkaḷ narakattiṉ kāvalāḷarkaḷai nōkki ‘‘vētaṉaiyai oru nāḷēṉum eṅkaḷukku ilēcākkumāṟu uṅkaḷ iṟaivaṉiṭam nīṅkaḷ kēḷuṅkaḷ'' eṉak kūṟuvārkaḷ
Surah Ghafir, Verse 49
قَالُوٓاْ أَوَلَمۡ تَكُ تَأۡتِيكُمۡ رُسُلُكُم بِٱلۡبَيِّنَٰتِۖ قَالُواْ بَلَىٰۚ قَالُواْ فَٱدۡعُواْۗ وَمَا دُعَـٰٓؤُاْ ٱلۡكَٰفِرِينَ إِلَّا فِي ضَلَٰلٍ
ataṟkavarkaḷ (ivarkaḷai nōkki) ‘‘uṅkaḷiṭam vanta (iṟaivaṉuṭaiya) tūtarkaḷ teḷivāṉa attāṭcikaḷuṭaṉ uṅkaḷiṭam varavillaiyā?'' Eṉṟu kēṭpārkaḷ. Ataṟku ivarkaḷ ‘‘ām! Meytāṉ (vantārkaḷ)'' eṉṟu kūṟuvārkaḷ. Ataṟkavarkaḷ, ‘‘avvāṟāyiṉ, (nāṅkaḷ iṟaivaṉiṭam kēṭpataṟkillai.) Nīṅkaḷē kēṭṭukkoḷḷuṅkaḷ'' eṉṟu kūṟiviṭuvārkaḷ. Innirākarippavarkaḷiṉ pirārttaṉai oru payaṉum aḷikkātu
Surah Ghafir, Verse 50
إِنَّا لَنَنصُرُ رُسُلَنَا وَٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ فِي ٱلۡحَيَوٰةِ ٱلدُّنۡيَا وَيَوۡمَ يَقُومُ ٱلۡأَشۡهَٰدُ
niccayamāka nām nam tūtarkaḷukkum, nampikkai koṇṭavarkaḷukkum ivvulaka vāḻkkaiyilum (utavi ceyvōm. Ivarkaḷukkāka) cāṭcikaḷ vantu kūṟum (maṟumai) nāḷilum utavi ceyvōm
Surah Ghafir, Verse 51
يَوۡمَ لَا يَنفَعُ ٱلظَّـٰلِمِينَ مَعۡذِرَتُهُمۡۖ وَلَهُمُ ٱللَّعۡنَةُ وَلَهُمۡ سُوٓءُ ٱلدَّارِ
Annāḷil aniyāyakkārarkaḷukku avarkaḷ kūṟum pukalkaḷ oṉṟumē payaṉaḷikkātu. Avarkaḷukku (iṟaivaṉiṉ) cāpamum uṇṭu; avarkaḷukkut tīya iruppiṭamum uṇṭu
Surah Ghafir, Verse 52
وَلَقَدۡ ءَاتَيۡنَا مُوسَى ٱلۡهُدَىٰ وَأَوۡرَثۡنَا بَنِيٓ إِسۡرَـٰٓءِيلَ ٱلۡكِتَٰبَ
niccayamāka nām mūsāvukku (tavṟāt vētattil) nērāṉa vaḻiyaik koṭuttu, isrāyīliṉ cantatikaḷai avvētattiṟku vāricukaḷāka ākki vaittōm
Surah Ghafir, Verse 53
هُدٗى وَذِكۡرَىٰ لِأُوْلِي ٱلۡأَلۡبَٰبِ
atu nērāṉa vaḻiyākavum aṟivuṭaiyavarkaḷukku nallupatēcamākavum iruntatu. (Eṉiṉum, atai avarkaḷ piṉpaṟṟavillai)
Surah Ghafir, Verse 54
فَٱصۡبِرۡ إِنَّ وَعۡدَ ٱللَّهِ حَقّٞ وَٱسۡتَغۡفِرۡ لِذَنۢبِكَ وَسَبِّحۡ بِحَمۡدِ رَبِّكَ بِٱلۡعَشِيِّ وَٱلۡإِبۡكَٰرِ
(napiyē!) Nīr (kaṣṭaṅkaḷaic) cakittuk koṇṭu poṟumaiyāka iruppīrāka. Niccayamāka allāhvuṭaiya vākkuṟuti uṇmaiyāṉatu. Nīr umatu tavaṟukaḷukku maṉṉippaik kōrikkoṇṭum, kālaiyilum, mālaiyilum umatu iṟaivaṉaip pukaḻntu tuti ceytu koṇṭum iruppīrāka
Surah Ghafir, Verse 55
إِنَّ ٱلَّذِينَ يُجَٰدِلُونَ فِيٓ ءَايَٰتِ ٱللَّهِ بِغَيۡرِ سُلۡطَٰنٍ أَتَىٰهُمۡ إِن فِي صُدُورِهِمۡ إِلَّا كِبۡرٞ مَّا هُم بِبَٰلِغِيهِۚ فَٱسۡتَعِذۡ بِٱللَّهِۖ إِنَّهُۥ هُوَ ٱلسَّمِيعُ ٱلۡبَصِيرُ
niccayamāka evarkaḷ taṅkaḷiṭam ātāram ētum illātirukka allāhvuṭaiya vacaṉaṅkaḷaip paṟṟit tarkkikkiṟārkaḷō, avarkaḷuṭaiya uḷḷaṅkaḷil (veṟum) perumaiyait tavira vēṟoṉṟumillai. (Apperumaiyai) avarkaḷ aṭaiyavum māṭṭārkaḷ. Ākavē, (um'mai) pātukāttuk koḷḷumāṟu allāhviṭam nīr kōruvīrāka. Niccayamāka avaṉtāṉ (aṉaittaiyum) ceviyuṟupavaṉ, uṟṟu nōkkupavaṉ āvāṉ
Surah Ghafir, Verse 56
لَخَلۡقُ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِ أَكۡبَرُ مِنۡ خَلۡقِ ٱلنَّاسِ وَلَٰكِنَّ أَكۡثَرَ ٱلنَّاسِ لَا يَعۡلَمُونَ
vāṉaṅkaḷaiyum pūmiyaiyum paṭaittiruppatu, (iṟanta) maṉitarkaḷai (maṟu muṟai) paṭaippataiviṭa niccayamāka mikap periya kāriyamākum. Āyiṉum, maṉitarkaḷil perumpālāṉavarkaḷ itaikkūṭa aṟintu koḷvatillai
Surah Ghafir, Verse 57
وَمَا يَسۡتَوِي ٱلۡأَعۡمَىٰ وَٱلۡبَصِيرُ وَٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ وَلَا ٱلۡمُسِيٓءُۚ قَلِيلٗا مَّا تَتَذَكَّرُونَ
kuruṭaṉum pārvaiyuṭaiyavaṉum camamāka māṭṭārkaḷ. (Avvāṟē) nampikkai koṇṭu naṟceyalkaḷ ceypavarkaḷum (nampikkai koḷḷāta) pāvikaḷum camamāka māṭṭārkaḷ. Veku coṟpamākavē itaikkoṇṭu nīṅkaḷ nalluṇarcci peṟukiṟīrkaḷ
Surah Ghafir, Verse 58
إِنَّ ٱلسَّاعَةَ لَأٓتِيَةٞ لَّا رَيۡبَ فِيهَا وَلَٰكِنَّ أَكۡثَرَ ٱلنَّاسِ لَا يُؤۡمِنُونَ
vicāraṇaik kālam niccayamāka vantē tīrum. Atil cantēkamē illai. Eṉiṉum, maṉitarkaḷil perumpālāṉavarkaḷ (itai) nampuvatillai
Surah Ghafir, Verse 59
وَقَالَ رَبُّكُمُ ٱدۡعُونِيٓ أَسۡتَجِبۡ لَكُمۡۚ إِنَّ ٱلَّذِينَ يَسۡتَكۡبِرُونَ عَنۡ عِبَادَتِي سَيَدۡخُلُونَ جَهَنَّمَ دَاخِرِينَ
Uṅkaḷ iṟaivaṉ kūṟukiṟāṉ: ‘‘Nīṅkaḷ (uṅkaḷukku vēṇṭiyavai aṉaittaiyum) eṉṉiṭamē kēḷuṅkaḷ. Nāṉ uṅkaḷ pirārttaṉaiyai aṅkīkarittuk koḷvēṉ. Evarkaḷ eṉṉai vaṇaṅkātu perumaiyaṭikkiṉṟaṉarō, avarkaḷ niccayamāka ciṟumaippaṭṭavarkaḷāka narakam pukuvārkaḷ
Surah Ghafir, Verse 60
ٱللَّهُ ٱلَّذِي جَعَلَ لَكُمُ ٱلَّيۡلَ لِتَسۡكُنُواْ فِيهِ وَٱلنَّهَارَ مُبۡصِرًاۚ إِنَّ ٱللَّهَ لَذُو فَضۡلٍ عَلَى ٱلنَّاسِ وَلَٰكِنَّ أَكۡثَرَ ٱلنَّاسِ لَا يَشۡكُرُونَ
allāhtāṉ, nīṅkaḷ (iḷaippāṟi) cukamaṭaivataṟkāka iravaiyum, (veḷiccattāl palavaṟṟaiyum) nīṅkaḷ pārkkumpaṭi pakalaiyum paṭaittāṉ. Niccayamāka allāh maṉitarkaḷiṉ mītu pēraruḷ purikiṟāṉ. Āyiṉum, maṉitarkaḷil perumpālāṉavarkaḷ naṉṟi celuttuvatillai
Surah Ghafir, Verse 61
ذَٰلِكُمُ ٱللَّهُ رَبُّكُمۡ خَٰلِقُ كُلِّ شَيۡءٖ لَّآ إِلَٰهَ إِلَّا هُوَۖ فَأَنَّىٰ تُؤۡفَكُونَ
uṅkaḷ iṟaivaṉāṉa anta allāhtāṉ (maṟṟa) poruḷkaḷ aṉaittaiyum paṭaippavaṉ. Avaṉaittavira vaṇakkattiṟkuriya vēṟu ōr iṟaivaṉ aṟavē illai. Ākavē, (avaṉai viṭṭu) nīṅkaḷ eṅku tiruppappaṭukiṟīrkaḷ
Surah Ghafir, Verse 62
كَذَٰلِكَ يُؤۡفَكُ ٱلَّذِينَ كَانُواْ بِـَٔايَٰتِ ٱللَّهِ يَجۡحَدُونَ
allāhvuṭaiya vacaṉaṅkaḷai nirākarittukkoṇṭu (muṉṉar) iruntavarkaḷum, ivvāṟutāṉ veruṇṭōṭic ceṉṟaṉar
Surah Ghafir, Verse 63
ٱللَّهُ ٱلَّذِي جَعَلَ لَكُمُ ٱلۡأَرۡضَ قَرَارٗا وَٱلسَّمَآءَ بِنَآءٗ وَصَوَّرَكُمۡ فَأَحۡسَنَ صُوَرَكُمۡ وَرَزَقَكُم مِّنَ ٱلطَّيِّبَٰتِۚ ذَٰلِكُمُ ٱللَّهُ رَبُّكُمۡۖ فَتَبَارَكَ ٱللَّهُ رَبُّ ٱلۡعَٰلَمِينَ
allāhtāṉ uṅkaḷukku pūmiyai (nīṅkaḷ) vacittirukkum iṭamākavum, vāṉattai oru mukaṭākavum amaittu, uṅkaḷaic cittarittu, aḻakāṉa kōlattilum uṅkaḷai amaittāṉ. Avaṉē uṅkaḷukku mēlāṉa uṇavukaḷaiyum vaḻaṅkukiṟāṉ. Anta allāhtāṉ uṅkaḷ iṟaivaṉ. Akilattārkaḷiṉ iṟaivaṉākiya allāh mika pākkiyam uṭaiyavaṉ
Surah Ghafir, Verse 64
هُوَ ٱلۡحَيُّ لَآ إِلَٰهَ إِلَّا هُوَ فَٱدۡعُوهُ مُخۡلِصِينَ لَهُ ٱلدِّينَۗ ٱلۡحَمۡدُ لِلَّهِ رَبِّ ٱلۡعَٰلَمِينَ
avaṉ nirantaramāṉavaṉ; avaṉait tavira vaṇakkattiṟkuriya vēṟu ōr iṟaivaṉ aṟavē illai. Ākavē, avaṉukku nīṅkaḷ muṟṟilum vaḻippaṭṭuk kalappaṟṟa maṉatuṭaṉ avaṉai aḻaippīrkaḷāka! Ulakattār aṉaivaraiyum paṭaittu vaḷarttup paripakkuvappaṭuttum allāhvukkē ellāp pukaḻum urittāṉatu
Surah Ghafir, Verse 65
۞قُلۡ إِنِّي نُهِيتُ أَنۡ أَعۡبُدَ ٱلَّذِينَ تَدۡعُونَ مِن دُونِ ٱللَّهِ لَمَّا جَآءَنِيَ ٱلۡبَيِّنَٰتُ مِن رَّبِّي وَأُمِرۡتُ أَنۡ أُسۡلِمَ لِرَبِّ ٱلۡعَٰلَمِينَ
(Napiyē!) Kūṟuvīrāka: ‘‘Eṉ iṟaivaṉiṭamiruntu teḷivāṉa attāṭcikaḷ eṉṉiṭam vantataṉ piṉṉar, allāhvaiyaṉṟi nīṅkaḷ (iṟaivaṉeṉa)aḻaippavaṟṟai nāṉ vaṇaṅkakkūṭāteṉṟu taṭukkappaṭṭuḷḷēṉ. Niccayamāka ulakattāriṉ iṟaivaṉukkē nāṉ muṟṟilum paṇintu vaḻipaṭṭu naṭakkumpaṭiyum ēvappaṭṭuḷḷēṉ
Surah Ghafir, Verse 66
هُوَ ٱلَّذِي خَلَقَكُم مِّن تُرَابٖ ثُمَّ مِن نُّطۡفَةٖ ثُمَّ مِنۡ عَلَقَةٖ ثُمَّ يُخۡرِجُكُمۡ طِفۡلٗا ثُمَّ لِتَبۡلُغُوٓاْ أَشُدَّكُمۡ ثُمَّ لِتَكُونُواْ شُيُوخٗاۚ وَمِنكُم مَّن يُتَوَفَّىٰ مِن قَبۡلُۖ وَلِتَبۡلُغُوٓاْ أَجَلٗا مُّسَمّٗى وَلَعَلَّكُمۡ تَعۡقِلُونَ
avaṉtāṉ uṅkaḷai (ārampattil) maṇṇiliruntum piṉṉar, intiriyattuḷiyiliruntum, piṉṉar, karuviliruntum paṭaittāṉ. Piṟaku, avaṉē uṅkaḷai oru cicuvākavum veḷippaṭuttukiṟāṉ. Piṉṉar, (paṭippaṭiyāka) nīṅkaḷ uṅkaḷ vālipattai aṭaintu, piṉṉar nīṅkaḷ mutiyavarkaḷāka ākiṟīrkaḷ. Itaṟku muṉṉarum uṅkaḷil palar iṟantu viṭukiṉṟaṉar. Āyiṉum, (uṅkaḷil ovvoruvarum) kuṟippiṭṭa tavaṇaiyai aṭaintē tīrukiṟīrkaḷ. Itai nīṅkaḷ aṟintu koḷvīrkaḷāka
Surah Ghafir, Verse 67
هُوَ ٱلَّذِي يُحۡيِۦ وَيُمِيتُۖ فَإِذَا قَضَىٰٓ أَمۡرٗا فَإِنَّمَا يَقُولُ لَهُۥ كُن فَيَكُونُ
avaṉē uyir koṭukkiṟāṉ; uyir vāṅkukiṉṟāṉ. Etaiyum (paṭaikka) avaṉ tīrmāṉittāl atai ‘ākuka' eṉṟu avaṉ kūṟiyavuṭaṉ atu ākiviṭukiṟatu
Surah Ghafir, Verse 68
أَلَمۡ تَرَ إِلَى ٱلَّذِينَ يُجَٰدِلُونَ فِيٓ ءَايَٰتِ ٱللَّهِ أَنَّىٰ يُصۡرَفُونَ
(napiyē!) Allāhvuṭaiya vacaṉaṅkaḷaip paṟṟi (vīṇāka)t tarkkippavarkaḷ evvāṟu (uṇmaiyai viṭṭum) tiruppappaṭukiṉṟaṉar eṉpatai nīr pārkkavillaiyā
Surah Ghafir, Verse 69
ٱلَّذِينَ كَذَّبُواْ بِٱلۡكِتَٰبِ وَبِمَآ أَرۡسَلۡنَا بِهِۦ رُسُلَنَاۖ فَسَوۡفَ يَعۡلَمُونَ
evarkaḷ inta vētattaiyum, namatu (maṟṟa) tūtarkaḷ koṇṭu vanta (vētat)taiyum poyyākkukiṉṟaṉarō, avarkaḷ (piṉṉar atai uṇmaitāṉ eṉṟu) niccayamāka aṟintu koḷvārkaḷ
Surah Ghafir, Verse 70
إِذِ ٱلۡأَغۡلَٰلُ فِيٓ أَعۡنَٰقِهِمۡ وَٱلسَّلَٰسِلُ يُسۡحَبُونَ
avarkaḷuṭaiya kaḻuttukaḷil vilaṅkiṭṭu, caṅkilikaḷāl kaṭṭappaṭṭu (vētaṉai ceyya) iḻuttuk koṇṭu pōkappaṭuvārkaḷ
Surah Ghafir, Verse 71
فِي ٱلۡحَمِيمِ ثُمَّ فِي ٱلنَّارِ يُسۡجَرُونَ
(avarkaḷ) mutalil kotikkum nīriṉ pakkamum, piṉṉar narakattiṟkum (koṇṭu pōkappaṭṭu, atil) erikkappaṭuvārkaḷ
Surah Ghafir, Verse 72
ثُمَّ قِيلَ لَهُمۡ أَيۡنَ مَا كُنتُمۡ تُشۡرِكُونَ
piṉṉar, avarkaḷai nōkki ‘‘(allāhvukku) iṇaiyeṉṟu nīṅkaḷ kūṟikkoṇṭirunta allāh allātavai eṅkē?'' Eṉṟu kēṭkappaṭum
Surah Ghafir, Verse 73
مِن دُونِ ٱللَّهِۖ قَالُواْ ضَلُّواْ عَنَّا بَل لَّمۡ نَكُن نَّدۡعُواْ مِن قَبۡلُ شَيۡـٔٗاۚ كَذَٰلِكَ يُضِلُّ ٱللَّهُ ٱلۡكَٰفِرِينَ
Ataṟkavarkaḷ, ‘‘avaiyellām eṅkaḷai viṭṭum maṟaintu viṭṭaṉa. Itaṟku muṉṉar nām (allāh allāta) etaiyumē aḻaittuk koṇṭirukkavillaiyē!'' Eṉṟu (poy) kūṟuvārkaḷ. Ivvāṟu nirākarippavarkaḷ (uṭaiya putti) taṭumāṟumpaṭi allāh ceytuviṭuvāṉ
Surah Ghafir, Verse 74
ذَٰلِكُم بِمَا كُنتُمۡ تَفۡرَحُونَ فِي ٱلۡأَرۡضِ بِغَيۡرِ ٱلۡحَقِّ وَبِمَا كُنتُمۡ تَمۡرَحُونَ
(piṉṉar, avarkaḷai nōkki) ‘‘pūmiyil nīṅkaḷ ceyta uṇmaiyaṟṟataik koṇṭu aḷavukaṭantu cantōṣappaṭṭuk koṇṭu iruntatālum, iṟumāppōṭu iruntatālum ituvē uṅkaḷukku (takumāṉa kūliyākum)
Surah Ghafir, Verse 75
ٱدۡخُلُوٓاْ أَبۡوَٰبَ جَهَنَّمَ خَٰلِدِينَ فِيهَاۖ فَبِئۡسَ مَثۡوَى ٱلۡمُتَكَبِّرِينَ
nīṅkaḷ narakattiṉ vāyilkaḷil nuḻaiyuṅkaḷ. Atil eṉṟeṉṟum taṅki viṭuṅkaḷ'' (eṉṟu kūṟappaṭum). Karvamkoṇṭa ivarkaḷ taṅkumiṭam mikak keṭṭatu
Surah Ghafir, Verse 76
فَٱصۡبِرۡ إِنَّ وَعۡدَ ٱللَّهِ حَقّٞۚ فَإِمَّا نُرِيَنَّكَ بَعۡضَ ٱلَّذِي نَعِدُهُمۡ أَوۡ نَتَوَفَّيَنَّكَ فَإِلَيۡنَا يُرۡجَعُونَ
(napiyē!) Poṟumaiyuṭaṉ (uṟutiyāka) iruppīrāka. Niccayamāka allāhvuṭaiya vākkuṟuti uṇmaiyāṉatu. Avarkaḷai nām payamuṟuttukiṉṟa vētaṉaikaḷil cilavaṟṟai (umatu vāḻnāḷil) nām umakkuk kāṇpittālum cari, allatu, (avai varuvataṟku muṉṉatākavē) nām um'maik kaippaṟṟi (nīr iṟantu) viṭṭālum cari, niccayamāka avarkaḷ nam'miṭamē koṇṭu varappaṭuvārkaḷ
Surah Ghafir, Verse 77
وَلَقَدۡ أَرۡسَلۡنَا رُسُلٗا مِّن قَبۡلِكَ مِنۡهُم مَّن قَصَصۡنَا عَلَيۡكَ وَمِنۡهُم مَّن لَّمۡ نَقۡصُصۡ عَلَيۡكَۗ وَمَا كَانَ لِرَسُولٍ أَن يَأۡتِيَ بِـَٔايَةٍ إِلَّا بِإِذۡنِ ٱللَّهِۚ فَإِذَا جَآءَ أَمۡرُ ٱللَّهِ قُضِيَ بِٱلۡحَقِّ وَخَسِرَ هُنَالِكَ ٱلۡمُبۡطِلُونَ
(napiyē!) Niccayamāka nām umakku muṉṉar tūtarkaḷ palarai aṉuppiyirukkiṟōm. Avarkaḷil cilaruṭaiya carittirattaiyē nām umakkuk kūṟiyirukkiṟōm. Avarkaḷil palaruṭaiya carittirattai nām umakkuk kūṟavillai. (Ivviru vakuppāril) entat tūtarāyiṉum cari, allāhvuṭaiya aṉumatiyiṉṟi ōr attāṭciyaik koṇṭu varuvatu avarukkuc cāttiyamāṉatalla. Allāhvuṭaiya kaṭṭaḷai varum camayattil (avarkaḷukku) niyāyamākavē tīrppaḷikkappaṭum. Ataip poyyākkiyavarkaḷ annērattil naṣṭattiṟkuḷḷāvārkaḷ
Surah Ghafir, Verse 78
ٱللَّهُ ٱلَّذِي جَعَلَ لَكُمُ ٱلۡأَنۡعَٰمَ لِتَرۡكَبُواْ مِنۡهَا وَمِنۡهَا تَأۡكُلُونَ
Allāhtāṉ uṅkaḷukkāka āṭu, māṭu, oṭṭakaṅkaḷaip paṭaittirukkiṟāṉ. (Avaṟṟil) cilavaṟṟiṉ mītu nīṅkaḷ cavāri ceykiṟīrkaḷ; cilavaṟṟai nīṅkaḷ pucikkiṟīrkaḷ
Surah Ghafir, Verse 79
وَلَكُمۡ فِيهَا مَنَٰفِعُ وَلِتَبۡلُغُواْ عَلَيۡهَا حَاجَةٗ فِي صُدُورِكُمۡ وَعَلَيۡهَا وَعَلَى ٱلۡفُلۡكِ تُحۡمَلُونَ
avaṟṟil uṅkaḷukku vēṟu pala payaṉkaḷum irukkiṉṟaṉa. Uṅkaḷ maṉatiluḷḷa kōrikkaikaḷai nīṅkaḷ aṭaivataṟkāka avaṟṟilum kappalkaḷilum (pala iṭaṅkaḷukku) nīṅkaḷ cumakkappaṭukiṟīrkaḷ
Surah Ghafir, Verse 80
وَيُرِيكُمۡ ءَايَٰتِهِۦ فَأَيَّ ءَايَٰتِ ٱللَّهِ تُنكِرُونَ
iṉṉum, avaṉ uṅkaḷukkut taṉatu (kaṇakkaṟṟa) attāṭcikaḷaik kāṇpippāṉ. Allāhvuṭaiya anta attāṭcikaḷil etaittāṉ nīṅkaḷ nirākarippīrkaḷ
Surah Ghafir, Verse 81
أَفَلَمۡ يَسِيرُواْ فِي ٱلۡأَرۡضِ فَيَنظُرُواْ كَيۡفَ كَانَ عَٰقِبَةُ ٱلَّذِينَ مِن قَبۡلِهِمۡۚ كَانُوٓاْ أَكۡثَرَ مِنۡهُمۡ وَأَشَدَّ قُوَّةٗ وَءَاثَارٗا فِي ٱلۡأَرۡضِ فَمَآ أَغۡنَىٰ عَنۡهُم مَّا كَانُواْ يَكۡسِبُونَ
(nirākarikkum) ivarkaḷ pūmiyil cuṟṟit tirintu pārkkavillaiyā? Appōtu, avarkaḷukku muṉṉiruntavarkaḷiṉ muṭivu evvāṟāyiṟṟu eṉpataik kaṇṭukoḷvārkaḷ. Avarkaḷ, ivarkaḷai viṭa makkaḷ tokaiyil atikamāṉavarkaḷākavum palattālum, pūmiyil viṭṭuc ceṉṟa (pūrva) ciṉṉaṅkaḷālum mikaittavarkaḷākavum iruntārkaḷ. Eṉiṉum, avarkaḷ tēṭi cēkarittu vaittiruntavaṟṟil oṉṟumē avarkaḷukkup payaṉaḷikkavillai
Surah Ghafir, Verse 82
فَلَمَّا جَآءَتۡهُمۡ رُسُلُهُم بِٱلۡبَيِّنَٰتِ فَرِحُواْ بِمَا عِندَهُم مِّنَ ٱلۡعِلۡمِ وَحَاقَ بِهِم مَّا كَانُواْ بِهِۦ يَسۡتَهۡزِءُونَ
avarkaḷu(kkāka aṉuppappaṭṭa nam'mu)ṭaiya tūtarkaḷ teḷivāṉa attāṭcikaḷai avarkaḷiṭam koṇṭuvanta camayattil (atai avarkaḷ parikācam ceytu nirākarittuviṭṭu, ivvulaka vāḻkkaic campantamākat) taṅkaḷiṭamuḷḷa kalvi (tiṟamaikaḷaip) paṟṟip perum makiḻcci aṭaintiruntārkaḷ. Eṉiṉum, (iṟutiyil) avarkaḷ parikācam ceytu koṇṭiruntatu avarkaḷaic cūḻntu koṇṭatu
Surah Ghafir, Verse 83
فَلَمَّا رَأَوۡاْ بَأۡسَنَا قَالُوٓاْ ءَامَنَّا بِٱللَّهِ وَحۡدَهُۥ وَكَفَرۡنَا بِمَا كُنَّا بِهِۦ مُشۡرِكِينَ
namatu vētaṉaiyai avarkaḷ kaṇṇāl kaṇṭa camayattil avarkaḷ, ‘‘allāh oruvaṉaiyē nāṅkaḷ nampikkai koṇṭu, nāṅkaḷ iṇaivaittu vaṇaṅki vanta teyvaṅkaḷai nirākarikkiṟōm'' eṉṟu kūṟiṉārkaḷ
Surah Ghafir, Verse 84
فَلَمۡ يَكُ يَنفَعُهُمۡ إِيمَٰنُهُمۡ لَمَّا رَأَوۡاْ بَأۡسَنَاۖ سُنَّتَ ٱللَّهِ ٱلَّتِي قَدۡ خَلَتۡ فِي عِبَادِهِۦۖ وَخَسِرَ هُنَالِكَ ٱلۡكَٰفِرُونَ
Āyiṉum, nam vētaṉaiyaik kaṇṇāl kaṇṭa piṉṉar, avarkaḷ koṇṭa nampikkai avarkaḷukkup payaṉaḷikkavillai. Ituvē, allāhvuṭaiya vaḻi. (Itaṟku muṉṉarum) avaṉuṭaiya aṭiyārkaḷil (ivvāṟē) nikaḻntirukkiṟatu. Ātalāl, (vētaṉai iṟaṅkiya) anta nērattil nirākarippavarkaḷ naṣṭattaiyē aṭaintārkaḷ
Surah Ghafir, Verse 85