Surah Fussilat - Tamil Translation by Abdulhameed Baqavi
حمٓ
hā mīm
Surah Fussilat, Verse 1
تَنزِيلٞ مِّنَ ٱلرَّحۡمَٰنِ ٱلرَّحِيمِ
aḷavaṟṟa aruḷāḷaṉ, nikaraṟṟa aṉpuṭaiyavaṉ (ākiya allāh) iṭamiruntu itu iṟakkappaṭṭuḷḷatu
Surah Fussilat, Verse 2
كِتَٰبٞ فُصِّلَتۡ ءَايَٰتُهُۥ قُرۡءَانًا عَرَبِيّٗا لِّقَوۡمٖ يَعۡلَمُونَ
itu kur'āṉ eṉṉum vētamākum. Aṟivuḷḷa makkaḷukkāka itaṉ vacaṉaṅkaḷ arapi moḻiyil vivarikkappaṭṭuḷḷaṉa
Surah Fussilat, Verse 3
بَشِيرٗا وَنَذِيرٗا فَأَعۡرَضَ أَكۡثَرُهُمۡ فَهُمۡ لَا يَسۡمَعُونَ
(nallōrukku itu) naṟceyti kūṟukiṟatākavum (pāvikaḷukku) accamūṭṭi eccarikkai ceykiṟatākavum irukkiṟatu. Eṉiṉum, avarkaḷil perumpālāṉavarkaḷ (itaip) puṟakkaṇittu viṭṭaṉar. Ātalāl, avarkaḷ itaṟku cevi cāyppatillai
Surah Fussilat, Verse 4
وَقَالُواْ قُلُوبُنَا فِيٓ أَكِنَّةٖ مِّمَّا تَدۡعُونَآ إِلَيۡهِ وَفِيٓ ءَاذَانِنَا وَقۡرٞ وَمِنۢ بَيۡنِنَا وَبَيۡنِكَ حِجَابٞ فَٱعۡمَلۡ إِنَّنَا عَٰمِلُونَ
mēlum, ‘‘nīr etaṉ pakkam eṅkaḷai aḻaikkiṟīrkaḷō (ataik kavaṉikka muṭiyātapaṭi) eṅkaḷ uḷḷaṅkaḷ tiraiyiṭappaṭṭu viṭṭaṉa. (Nīr kūṟuvataic ceviyuṟa muṭiyātavāṟu) eṅkaḷ cevikaḷ ceviṭāki viṭṭaṉa. Eṅkaḷukkum uṅkaḷukkum iṭaiyil tiraiyiṭa(ppaṭṭut taṭukka)ppaṭṭu viṭṭatu. Ākavē, nīr (virumpiyataic) ceytu koṇṭiruppīrāka. Nāṅkaḷum (nāṅkaḷ virumpiyataiyē) ceytu koṇṭiruppōm'' eṉṟum, (ivvētattai nirākarippavarkaḷ) kūṟukiṉṟaṉar
Surah Fussilat, Verse 5
قُلۡ إِنَّمَآ أَنَا۠ بَشَرٞ مِّثۡلُكُمۡ يُوحَىٰٓ إِلَيَّ أَنَّمَآ إِلَٰهُكُمۡ إِلَٰهٞ وَٰحِدٞ فَٱسۡتَقِيمُوٓاْ إِلَيۡهِ وَٱسۡتَغۡفِرُوهُۗ وَوَيۡلٞ لِّلۡمُشۡرِكِينَ
ākavē, (napiyē!) Nīr kūṟuvīrāka: Meyyākavē nāṉ uṅkaḷaip pōṉṟa oru maṉitaṉtāṉ. Āyiṉum, uṅkaḷ vaṇakkattiṟkuriya iṟaivaṉ orē ōr iṟaivaṉtāṉ eṉṟu eṉakku vahyi mūlam aṟivikkappaṭṭuḷḷatu. Ātalāl, avaṉaiyē nōkki nīṅkaḷ uṟutiyāka nilluṅkaḷ. Avaṉiṭam nīṅkaḷ pāva maṉṉippum kēḷuṅkaḷ. Avaṉukku iṇaivaippavarkaḷukkuk kēṭutāṉ
Surah Fussilat, Verse 6
ٱلَّذِينَ لَا يُؤۡتُونَ ٱلزَّكَوٰةَ وَهُم بِٱلۡأٓخِرَةِ هُمۡ كَٰفِرُونَ
avarkaḷ jakāttu koṭuppatillai. Avarkaḷtāṉ maṟumaiyai nirākarippavarkaḷ
Surah Fussilat, Verse 7
إِنَّ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ لَهُمۡ أَجۡرٌ غَيۡرُ مَمۡنُونٖ
(Āyiṉum,) evarkaḷ nampikkai koṇṭu, naṟceyalkaḷ ceykiṟārkaḷō (avarkaḷtāṉ maṟumaiyai nampakkūṭiyavarkaḷ.) Avarkaḷukku niccayamāka (oru kālattilum) muṭivuṟāta (nilaiyāṉa) kūliyuṇṭu
Surah Fussilat, Verse 8
۞قُلۡ أَئِنَّكُمۡ لَتَكۡفُرُونَ بِٱلَّذِي خَلَقَ ٱلۡأَرۡضَ فِي يَوۡمَيۡنِ وَتَجۡعَلُونَ لَهُۥٓ أَندَادٗاۚ ذَٰلِكَ رَبُّ ٱلۡعَٰلَمِينَ
(napiyē!) Kūṟuvīrāka: “(Ivvaḷavu periya) pūmiyai iraṇṭē nāḷkaḷil paṭaittavaṉai nīṅkaḷ nirākarittuviṭṭu (maṟṟavaṟṟai) avaṉukku iṇaiyākkukiṟīrkaḷā? Avaṉtāṉ ulakattār aṉaivaraiyum paṭaitta iṟaivaṉ
Surah Fussilat, Verse 9
وَجَعَلَ فِيهَا رَوَٰسِيَ مِن فَوۡقِهَا وَبَٰرَكَ فِيهَا وَقَدَّرَ فِيهَآ أَقۡوَٰتَهَا فِيٓ أَرۡبَعَةِ أَيَّامٖ سَوَآءٗ لِّلسَّآئِلِينَ
avaṉē pūmiyiṉ mītu perum malaikaḷai amaittu, atil ellā vitamāṉa pākkiyaṅkaḷaiyum purintāṉ. Mēlum, atil (vacippavarkaḷukku) vēṇṭiya uṇavukaḷaiyum nāṉku nāḷkaḷil nirṇayam ceytāṉ. (Atuvum nallavarkaḷ tīyavarkaḷ eṉṟa vittiyācamiṉṟi) kēṭpavarkaḷ aṉaivarukkum camamākak kiṭaikkumāṟum ceytāṉ
Surah Fussilat, Verse 10
ثُمَّ ٱسۡتَوَىٰٓ إِلَى ٱلسَّمَآءِ وَهِيَ دُخَانٞ فَقَالَ لَهَا وَلِلۡأَرۡضِ ٱئۡتِيَا طَوۡعًا أَوۡ كَرۡهٗا قَالَتَآ أَتَيۡنَا طَآئِعِينَ
piṉṉar, vāṉattiṟku mēl uyarntāṉ. Atu oru vakai pukaiyāka iruntatu. Ataiyum pūmiyaiyum nōkki ‘‘nīṅkaḷ virumpiṉālum cari, virumpāviṭṭālum cari (kīḻppaṭintu) eṉṉiṭam vāruṅkaḷ'' eṉṟu kūṟiṉāṉ. Ataṟku avai, ‘‘itō nāṅkaḷ viruppattuṭaṉēyē vantōm'' eṉṟu kūṟiṉa
Surah Fussilat, Verse 11
فَقَضَىٰهُنَّ سَبۡعَ سَمَٰوَاتٖ فِي يَوۡمَيۡنِ وَأَوۡحَىٰ فِي كُلِّ سَمَآءٍ أَمۡرَهَاۚ وَزَيَّنَّا ٱلسَّمَآءَ ٱلدُّنۡيَا بِمَصَٰبِيحَ وَحِفۡظٗاۚ ذَٰلِكَ تَقۡدِيرُ ٱلۡعَزِيزِ ٱلۡعَلِيمِ
piṉṉar, (anta pukaiyai) iraṇṭu nāḷkaḷil ēḻu vāṉaṅkaḷāka muṭivu ceyya tiṭṭamiṭṭu, ovvoru vāṉattilum naṭaipeṟavēṇṭiya viṣayaṅkaḷai (avaṟṟukku) aṟivittāṉ. Piṉṉar, (ivvaḷavum ceyta) nāmē (pūmikkuc) camīpamāṉa vāṉattai (naṭcattira) viḷakkukaḷaik koṇṭu alaṅkāramākki vaittu, (atai avaṟṟukkup) pātukāppākavum ākkiṉōm. Ivaiyellām, (aṉaivaraiyum) mikaittavaṉum (aṉaittaiyum) naṉkaṟintavaṉuṭaiya ēṟpāṭutāṉ
Surah Fussilat, Verse 12
فَإِنۡ أَعۡرَضُواْ فَقُلۡ أَنذَرۡتُكُمۡ صَٰعِقَةٗ مِّثۡلَ صَٰعِقَةِ عَادٖ وَثَمُودَ
Ākavē, (napiyē! Ivvaḷavu tūram aṟivitta piṉṉum) avarkaḷ (nampikkai koḷḷātu) puṟakkaṇittāl, nīr kūṟuvīrāka: ‘‘Ātu, samūtu eṉṉum makkaḷukku ēṟpaṭṭa iṭi muḻakkam pōṉṟatoru iṭi muḻakkattaiyē nāṉ uṅkaḷukku accamūṭṭi eccarikkai ceykiṟēṉ
Surah Fussilat, Verse 13
إِذۡ جَآءَتۡهُمُ ٱلرُّسُلُ مِنۢ بَيۡنِ أَيۡدِيهِمۡ وَمِنۡ خَلۡفِهِمۡ أَلَّا تَعۡبُدُوٓاْ إِلَّا ٱللَّهَۖ قَالُواْ لَوۡ شَآءَ رَبُّنَا لَأَنزَلَ مَلَـٰٓئِكَةٗ فَإِنَّا بِمَآ أُرۡسِلۡتُم بِهِۦ كَٰفِرُونَ
avarkaḷiṭattil (namatu pala) tūtarkaḷ avarkaḷukku muṉṉum piṉṉumāka vantu, (avarkaḷai nōkki) ‘‘allāhvait tavira maṟṟa etaiyum vaṇaṅkātīrkaḷ'' eṉṟu kūṟiṉar. Ataṟku avarkaḷ, ‘‘eṅkaḷ iṟaivaṉ (meyyākavē eṅkaḷukku oru tūtarai aṉuppa) virumpiyiruntāl, vāṉavarkaḷaiyē (tūtarkaḷāka) iṟakki vaittiruppāṉ. Ākavē, niccayamāka nāṅkaḷ, nīṅkaḷ koṇṭu vanta (ittū)tai nirākarikkiṟōm'' eṉṟu kūṟiṉārkaḷ
Surah Fussilat, Verse 14
فَأَمَّا عَادٞ فَٱسۡتَكۡبَرُواْ فِي ٱلۡأَرۡضِ بِغَيۡرِ ٱلۡحَقِّ وَقَالُواْ مَنۡ أَشَدُّ مِنَّا قُوَّةًۖ أَوَلَمۡ يَرَوۡاْ أَنَّ ٱللَّهَ ٱلَّذِي خَلَقَهُمۡ هُوَ أَشَدُّ مِنۡهُمۡ قُوَّةٗۖ وَكَانُواْ بِـَٔايَٰتِنَا يَجۡحَدُونَ
ātu eṉṉum makkaḷō, pūmiyil niyāyamiṉṟip perumaikoṇṭu, eṅkaḷaiviṭa palacāliyāreṉṟu kūṟiṉārkaḷ. Avarkaḷaip paṭaitta allāh niccayamāka avarkaḷaiviṭa palacāli eṉpatai avarkaḷ kavaṉittirukka vēṇṭāmā? (Eṉiṉum,) avarkaḷ namatu (ittakaiya) attāṭcikaḷaiyum (tarkkittu) nirākarittuk koṇṭē iruntārkaḷ
Surah Fussilat, Verse 15
فَأَرۡسَلۡنَا عَلَيۡهِمۡ رِيحٗا صَرۡصَرٗا فِيٓ أَيَّامٖ نَّحِسَاتٖ لِّنُذِيقَهُمۡ عَذَابَ ٱلۡخِزۡيِ فِي ٱلۡحَيَوٰةِ ٱلدُّنۡيَاۖ وَلَعَذَابُ ٱلۡأٓخِرَةِ أَخۡزَىٰۖ وَهُمۡ لَا يُنصَرُونَ
ākavē, nām avarkaḷ mītu (vanta vētaṉaiyiṉ) keṭṭa nāḷkaḷil koṭiya puyal kāṟṟai aṉuppi, iḻivu tarum vētaṉaiyai inta ulakattilēyē avarkaḷ cuvaikkumpaṭi ceytōm. (Avarkaḷukku) maṟumaiyiluḷḷa vētaṉaiyō, (itaiviṭa) iḻivu tarakkūṭiyatākum. (Aṅku evarālum) avarkaḷ utavi ceyyappaṭa māṭṭārkaḷ
Surah Fussilat, Verse 16
وَأَمَّا ثَمُودُ فَهَدَيۡنَٰهُمۡ فَٱسۡتَحَبُّواْ ٱلۡعَمَىٰ عَلَى ٱلۡهُدَىٰ فَأَخَذَتۡهُمۡ صَٰعِقَةُ ٱلۡعَذَابِ ٱلۡهُونِ بِمَا كَانُواْ يَكۡسِبُونَ
samūtu eṉṉum makkaḷō, avarkaḷukkum nām (nam tūtarai aṉuppi) nērāṉa vaḻiyai aṟivittōm. Eṉiṉum, avarkaḷum nērāṉa vaḻiyil cellātu kuruṭarāy iruppataiyē virumpiṉārkaḷ. Ākavē, avarkaḷ ceytu koṇṭirunta (tīya) ceyaliṉ kāraṇamāka iḻivāṉa vētaṉaiyaik koṇṭuḷḷa iṭi muḻakkam avarkaḷaip piṭittuk koṇṭatu
Surah Fussilat, Verse 17
وَنَجَّيۡنَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَكَانُواْ يَتَّقُونَ
Avarkaḷil nampikkai koṇṭu (pāvattiliruntu) vilakik koṇṭavarkaḷai nām pātukāttuk koṇṭōm
Surah Fussilat, Verse 18
وَيَوۡمَ يُحۡشَرُ أَعۡدَآءُ ٱللَّهِ إِلَى ٱلنَّارِ فَهُمۡ يُوزَعُونَ
allāhvuṭaiya etirikaḷai narakattiṉ pakkam oṉṟu cērkkappaṭum nāḷil (ataṉ camīpamāka vantatum) avarkaḷ (vicāraṇaikkāka kuḻukkaḷ kuḻukkaḷāka) pirittu niṟuttappaṭuvārkaḷ
Surah Fussilat, Verse 19
حَتَّىٰٓ إِذَا مَا جَآءُوهَا شَهِدَ عَلَيۡهِمۡ سَمۡعُهُمۡ وَأَبۡصَٰرُهُمۡ وَجُلُودُهُم بِمَا كَانُواْ يَعۡمَلُونَ
accamayam (pāvam ceyta) avarkaḷukku virōtamāka avarkaḷuṭaiya cevikaḷum, avarkaḷuṭaiya kaṇkaḷum, avarkaḷuṭaiya (uṭal) tōlkaḷum avarkaḷ (avaṟṟiṉ mūlam) ceytavaṟṟaip paṟṟi cāṭci kūṟum
Surah Fussilat, Verse 20
وَقَالُواْ لِجُلُودِهِمۡ لِمَ شَهِدتُّمۡ عَلَيۡنَاۖ قَالُوٓاْ أَنطَقَنَا ٱللَّهُ ٱلَّذِيٓ أَنطَقَ كُلَّ شَيۡءٖۚ وَهُوَ خَلَقَكُمۡ أَوَّلَ مَرَّةٖ وَإِلَيۡهِ تُرۡجَعُونَ
ataṟkavarkaḷ, taṅkaḷ tōlkaḷai nōkki, ‘‘eṅkaḷukku virōtamāka nīṅkaḷ ēṉ cāṭciyam kūṟiṉīrkaḷ?'' Eṉṟu kēṭpārkaḷ. Ataṟku avai, ‘‘ellā poruḷkaḷaiyum pēcumpaṭi ceykiṉṟa allāhvē eṅkaḷaiyum pēcumpaṭi ceytāṉ. Avaṉtāṉ uṅkaḷai mutal muṟaiyākavum paṭaittāṉ. (Iṟanta) piṉṉarum nīṅkaḷ avaṉiṭamē koṇṭu varappaṭṭirukkiṟīrkaḷ'' eṉṟum avai kūṟum
Surah Fussilat, Verse 21
وَمَا كُنتُمۡ تَسۡتَتِرُونَ أَن يَشۡهَدَ عَلَيۡكُمۡ سَمۡعُكُمۡ وَلَآ أَبۡصَٰرُكُمۡ وَلَا جُلُودُكُمۡ وَلَٰكِن ظَنَنتُمۡ أَنَّ ٱللَّهَ لَا يَعۡلَمُ كَثِيرٗا مِّمَّا تَعۡمَلُونَ
uṅkaḷ cevikaḷum, uṅkaḷ kaṇkaḷum, uṅkaḷ tōlkaḷum uṅkaḷukku etirāka cāṭciyam kūṟāmal irukka, nīṅkaḷ (uṅkaḷ pāvaṅkaḷai avaṟṟai viṭṭum) maṟaikka muṭiyavillai. Eṉiṉum, nīṅkaḷ ceypavaṟṟil atikamāṉavaṟṟai allāh aṟiyavē māṭṭāṉ eṉṟu nīṅkaḷ eṇṇik koṇṭiruntīrkaḷ
Surah Fussilat, Verse 22
وَذَٰلِكُمۡ ظَنُّكُمُ ٱلَّذِي ظَنَنتُم بِرَبِّكُمۡ أَرۡدَىٰكُمۡ فَأَصۡبَحۡتُم مِّنَ ٱلۡخَٰسِرِينَ
nīṅkaḷ uṅkaḷ iṟaivaṉaip paṟṟi eṇṇiya uṅkaḷ (ittavaṟāṉa) eṇṇamtāṉ uṅkaḷai aḻittuviṭṭatu. Ātalāl, nīṅkaḷ naṣṭamaṭaintavarkaḷākiviṭṭīrkaḷ
Surah Fussilat, Verse 23
فَإِن يَصۡبِرُواْ فَٱلنَّارُ مَثۡوٗى لَّهُمۡۖ وَإِن يَسۡتَعۡتِبُواْ فَمَا هُم مِّنَ ٱلۡمُعۡتَبِينَ
ākavē, avarkaḷ (ētum pēcātu ciramaṅkaḷaic) cakittuk koṇṭirunta pōtilum, avarkaḷukku taṅkumiṭam narakamtāṉ. Avarkaḷ maṉṉippuk kōriyapōtilum, avarkaḷ maṉṉikkappaṭa māṭṭārkaḷ
Surah Fussilat, Verse 24
۞وَقَيَّضۡنَا لَهُمۡ قُرَنَآءَ فَزَيَّنُواْ لَهُم مَّا بَيۡنَ أَيۡدِيهِمۡ وَمَا خَلۡفَهُمۡ وَحَقَّ عَلَيۡهِمُ ٱلۡقَوۡلُ فِيٓ أُمَمٖ قَدۡ خَلَتۡ مِن قَبۡلِهِم مِّنَ ٱلۡجِنِّ وَٱلۡإِنسِۖ إِنَّهُمۡ كَانُواْ خَٰسِرِينَ
Nām avarkaḷukku, iṇaipiriyāta (cila keṭṭa) tōḻarkaḷai iṇaittu viṭṭōm. Avarkaḷ, avarkaḷukku muṉṉum piṉṉumuḷḷa (tīya kāriyaṅkaḷ) aṉaittaiyum avarkaḷukku aḻakākak kāṇpittu viṭṭārkaḷ. Ākavē, ivarkaḷ mītum, ivarkaḷukku muṉceṉṟa (ivarkaḷaip pōṉṟa pala) maṉita, jiṉ kūṭṭattiṉar mītum (avarkaḷ taṇṭaṉaikkuḷḷāvārkaḷ eṉṟa) nam vākku uṟutiyākiviṭṭatu. Niccayamāka ivarkaḷ (aṉaivarum) naṣṭamaṭaintu viṭṭaṉar
Surah Fussilat, Verse 25
وَقَالَ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ لَا تَسۡمَعُواْ لِهَٰذَا ٱلۡقُرۡءَانِ وَٱلۡغَوۡاْ فِيهِ لَعَلَّكُمۡ تَغۡلِبُونَ
nirākarippavarkaḷ (maṟṟavarkaḷai nōkki) nīṅkaḷ ‘‘inta kur'āṉai cevimaṭukkātīrkaḷ. (Evar atai ōtiyapōtilum nīṅkaḷ accamayam captamiṭṭu) atil kuḻappam uṇṭu paṇṇuṅkaḷ. Ataṉāl, nīṅkaḷ (avarkaḷai) veṉṟu viṭuvīrkaḷ'' eṉṟum kūṟiṉārkaḷ
Surah Fussilat, Verse 26
فَلَنُذِيقَنَّ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ عَذَابٗا شَدِيدٗا وَلَنَجۡزِيَنَّهُمۡ أَسۡوَأَ ٱلَّذِي كَانُواْ يَعۡمَلُونَ
ākavē, niccayamāka innirākarippavarkaḷ kaṭiṉamāṉa vētaṉaiyaic cuvaikkumpaṭi ceyvōm. Niccayamāka nām ivarkaḷ ceytu koṇṭirunta (tīya) ceyalkaḷaiviṭa mika tīya (koṭiya) vētaṉaiyaik kūliyāka avarkaḷukkuk koṭuttē tīruvōm
Surah Fussilat, Verse 27
ذَٰلِكَ جَزَآءُ أَعۡدَآءِ ٱللَّهِ ٱلنَّارُۖ لَهُمۡ فِيهَا دَارُ ٱلۡخُلۡدِ جَزَآءَۢ بِمَا كَانُواْ بِـَٔايَٰتِنَا يَجۡحَدُونَ
allāhvuṭaiya (inta) etirikaḷukku, (ittakaiya) narakamtāṉ kūli ākum. Nam vacaṉaṅkaḷai ivvāṟu avarkaḷ nirākarittuk koṇṭiruntataṟkuk kūliyāka ivarkaḷukku nilaiyāṉa vīṭu narakattiltāṉ irukkiṟatu
Surah Fussilat, Verse 28
وَقَالَ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ رَبَّنَآ أَرِنَا ٱلَّذَيۡنِ أَضَلَّانَا مِنَ ٱلۡجِنِّ وَٱلۡإِنسِ نَجۡعَلۡهُمَا تَحۡتَ أَقۡدَامِنَا لِيَكُونَا مِنَ ٱلۡأَسۡفَلِينَ
nirākarittavarkaḷ annāḷil (iṟaivaṉai nōkki,) ‘‘eṅkaḷ iṟaivaṉē! Eṅkaḷai vaḻikeṭutta maṉitarkaḷaiyum, jiṉkaḷaiyum eṅkaḷukku nī kāṇpi. Avarkaḷ iḻivukkuḷḷākum poruṭṭu, nāṅkaḷ avarkaḷai eṅkaḷ kālkaḷukkuk kīḻākki mitippōm'' eṉṟu kūṟuvārkaḷ
Surah Fussilat, Verse 29
إِنَّ ٱلَّذِينَ قَالُواْ رَبُّنَا ٱللَّهُ ثُمَّ ٱسۡتَقَٰمُواْ تَتَنَزَّلُ عَلَيۡهِمُ ٱلۡمَلَـٰٓئِكَةُ أَلَّا تَخَافُواْ وَلَا تَحۡزَنُواْ وَأَبۡشِرُواْ بِٱلۡجَنَّةِ ٱلَّتِي كُنتُمۡ تُوعَدُونَ
Eṉiṉum, evarkaḷ eṅkaḷ iṟaivaṉ allāhtāṉ eṉṟu kūṟi, (ataṉ mītu) uṟutiyāka nilaittu iruntārkaḷō avarkaḷiṭam niccayamāka vāṉavarkaḷ vantu (avarkaḷai nōkki) ‘‘nīṅkaḷ (oṉṟukkum) payappaṭātīrkaḷ; kavalaippaṭātīrkaḷ. Uṅkaḷukku vākkaḷikkappaṭṭa corkkattaik koṇṭu cantōṣamaṭaiyuṅkaḷ'' eṉṟum
Surah Fussilat, Verse 30
نَحۡنُ أَوۡلِيَآؤُكُمۡ فِي ٱلۡحَيَوٰةِ ٱلدُّنۡيَا وَفِي ٱلۡأٓخِرَةِۖ وَلَكُمۡ فِيهَا مَا تَشۡتَهِيٓ أَنفُسُكُمۡ وَلَكُمۡ فِيهَا مَا تَدَّعُونَ
‘‘nāṅkaḷ avvulaka vāḻkkaiyilum uṅkaḷukku naṇparkaḷāka iruntōm; maṟumaiyilum (nāṅkaḷ uṅkaḷukku naṇparkaḷē). Corkkattil uṅkaḷ maṉam virumpiyatellām uṅkaḷukku uṇṭu. Atil nīṅkaḷ kēṭpatellām uṅkaḷukkuk kiṭaikkum
Surah Fussilat, Verse 31
نُزُلٗا مِّنۡ غَفُورٖ رَّحِيمٖ
‘‘pāvaṅkaḷai maṉṉittu makā karuṇai ceypavaṉiṉ viruntāḷiyāka (atil taṅki) iruṅkaḷ'' eṉṟum (vāṉavarkaḷ) kūṟuvārkaḷ
Surah Fussilat, Verse 32
وَمَنۡ أَحۡسَنُ قَوۡلٗا مِّمَّن دَعَآ إِلَى ٱللَّهِ وَعَمِلَ صَٰلِحٗا وَقَالَ إِنَّنِي مِنَ ٱلۡمُسۡلِمِينَ
evar allāhviṉ pakkam (makkaḷai) aḻaittu(t tāṉum) naṟceyalkaḷaic ceytu ‘‘niccayamāka nāṉ allāhvukku muṟṟilum paṇintu vaḻippaṭṭavarkaḷil oruvaṉ'' eṉṟum kūṟukiṟārō, avaraiviṭa aḻakāṉa vārttai kūṟupavar yār
Surah Fussilat, Verse 33
وَلَا تَسۡتَوِي ٱلۡحَسَنَةُ وَلَا ٱلسَّيِّئَةُۚ ٱدۡفَعۡ بِٱلَّتِي هِيَ أَحۡسَنُ فَإِذَا ٱلَّذِي بَيۡنَكَ وَبَيۡنَهُۥ عَدَٰوَةٞ كَأَنَّهُۥ وَلِيٌّ حَمِيمٞ
naṉmaiyum tīmaiyum camamākiviṭātu. (Ātalāl, napiyē! Tīmaiyai) nīr mika aḻakiyataik koṇṭu taṭuttuk koḷvīrāka. Avvāṟāyiṉ, umatu koṭiya etiriyai atē camayattil umatu uṇmaiyāṉa, mikka neruṅkiya naṇpaṉaip pōl kāṇpīr
Surah Fussilat, Verse 34
وَمَا يُلَقَّىٰهَآ إِلَّا ٱلَّذِينَ صَبَرُواْ وَمَا يُلَقَّىٰهَآ إِلَّا ذُو حَظٍّ عَظِيمٖ
poṟumaiyuṭaiyavarkaḷait tavira maṟṟevarum itai aṭaiya māṭṭārkaḷ. Mēlum, perum pākkiyamuṭaiyavarkaḷait tavira maṟṟevarum itai aṭaiya māṭṭārkaḷ
Surah Fussilat, Verse 35
وَإِمَّا يَنزَغَنَّكَ مِنَ ٱلشَّيۡطَٰنِ نَزۡغٞ فَٱسۡتَعِذۡ بِٱللَّهِۖ إِنَّهُۥ هُوَ ٱلسَّمِيعُ ٱلۡعَلِيمُ
(napiyē!) Ṣaittāṉuṭaiya ōr ūcalāṭṭam (tīya kāriyaṅkaḷaic ceyyumpaṭi) um'mait tūṇṭum camayattil (um'mai atiliruntu) pātukāttuk koḷḷumpaṭi allāhviṭattil nīr kōruvīrāka! Niccayamāka avaṉtāṉ (aṉaittaiyum) ceviyuṟupavaṉ, naṉkaṟipavaṉ. (Ātalāl, avaṉ um'mai pātukāttuk koḷvāṉ)
Surah Fussilat, Verse 36
وَمِنۡ ءَايَٰتِهِ ٱلَّيۡلُ وَٱلنَّهَارُ وَٱلشَّمۡسُ وَٱلۡقَمَرُۚ لَا تَسۡجُدُواْ لِلشَّمۡسِ وَلَا لِلۡقَمَرِ وَٱسۡجُدُواْۤ لِلَّهِۤ ٱلَّذِي خَلَقَهُنَّ إِن كُنتُمۡ إِيَّاهُ تَعۡبُدُونَ
‘‘Iravum, pakalum, cūriyaṉum, cantiraṉum avaṉuṭaiya (vallamaiyai aṟivippataṟkuriya) attāṭcikaḷil uḷḷavai. Ākavē, meyyākavē nīṅkaḷ allāh oruvaṉaiyē vaṇaṅkupavarkaḷāka iruntāl cūriyaṉukkum (ciram paṇiyātīrkaḷ;) cantiraṉukkum ciram paṇiyātīrkaḷ. Ivaṟṟai paṭaittavaṉ evaṉō avaṉukkē ciram paṇiyuṅkaḷ'' (eṉṟu napiyē! Kūṟuvīrāka)
Surah Fussilat, Verse 37
فَإِنِ ٱسۡتَكۡبَرُواْ فَٱلَّذِينَ عِندَ رَبِّكَ يُسَبِّحُونَ لَهُۥ بِٱلَّيۡلِ وَٱلنَّهَارِ وَهُمۡ لَا يَسۡـَٔمُونَ۩
ākavē (napiyē!) Ivarkaḷ karvam (koṇṭu iṟaivaṉai vaṇaṅkātu vilakik) koḷvārkaḷāyiṉ, (ataṉāl avaṉukku oru naṣṭamum illai.) Uṅkaḷ iṟaivaṉiṭattil uḷḷavar(kaḷākiya vāṉavar)kaḷ iravum pakalum avaṉait tuti ceytu pukaḻntukoṇṭē irukkiṉṟaṉar. (Itil) avarkaḷ cōrvaṭaivatē illai
Surah Fussilat, Verse 38
وَمِنۡ ءَايَٰتِهِۦٓ أَنَّكَ تَرَى ٱلۡأَرۡضَ خَٰشِعَةٗ فَإِذَآ أَنزَلۡنَا عَلَيۡهَا ٱلۡمَآءَ ٱهۡتَزَّتۡ وَرَبَتۡۚ إِنَّ ٱلَّذِيٓ أَحۡيَاهَا لَمُحۡيِ ٱلۡمَوۡتَىٰٓۚ إِنَّهُۥ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ قَدِيرٌ
(napiyē! Payirkaḷ karuki) pūmi veṭṭa veḷiyāka iruppatai nīrkāṇpatum meyyākavē avaṉuṭaiya attāṭcikaḷil oṉṟākum. Ataṉ mītu nām maḻaiyai iṟakkiṉāl, atu (ceṭi koṭikaḷāl) pacumaiyāki vaḷarkiṟatu. (Ivvāṟu iṟantu pōṉa) pūmiyai evaṉ uyirppikkiṟāṉō avaṉtāṉ maraṇittavarkaḷaiyum meyyākavē uyirppippāṉ. Niccayamāka avaṉ (aṉaittiṉ mītum) pērāṟṟaluṭaiyavaṉ
Surah Fussilat, Verse 39
إِنَّ ٱلَّذِينَ يُلۡحِدُونَ فِيٓ ءَايَٰتِنَا لَا يَخۡفَوۡنَ عَلَيۡنَآۗ أَفَمَن يُلۡقَىٰ فِي ٱلنَّارِ خَيۡرٌ أَم مَّن يَأۡتِيٓ ءَامِنٗا يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِۚ ٱعۡمَلُواْ مَا شِئۡتُمۡ إِنَّهُۥ بِمَا تَعۡمَلُونَ بَصِيرٌ
niccayamāka evarkaḷ nam vacaṉaṅkaḷil tapparttaṅkaḷai(t taṅkaḷ tīya ceyalkaḷukku ātāramāka)k kaṟpikkiṟārkaḷō, avarkaḷuṭaiya ceyalkaḷil (oṉṟumē) niccayamāka namakkumaṟaintu viṭātu. Maṟumaiyil narakattil eṟiyappaṭupavaṉ nallavaṉā? Allatu payamaṟṟavaṉāka(c corkkattiṟku) varupavaṉ mēlāṉavaṉā? (Maṉitarkaḷē!) Nīṅkaḷ virumpiyataic ceytu koṇṭiruṅkaḷ. Nīṅkaḷ ceypavaṟṟai niccayamāka avaṉ uṟṟu nōkkukiṟāṉ
Surah Fussilat, Verse 40
إِنَّ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ بِٱلذِّكۡرِ لَمَّا جَآءَهُمۡۖ وَإِنَّهُۥ لَكِتَٰبٌ عَزِيزٞ
niccayamāka evarkaḷ taṅkaḷiṭam vanta nallupatēcattai nirākarikkiṟārkaḷō (avarkaḷ maṟumaiyil taṅkaḷ nilaimaiyai uṇarntu koḷvārkaḷ. Ēṉeṉṟāl) niccayamāka itu mika kaṇṇiyamāṉa vētamākum
Surah Fussilat, Verse 41
لَّا يَأۡتِيهِ ٱلۡبَٰطِلُ مِنۢ بَيۡنِ يَدَيۡهِ وَلَا مِنۡ خَلۡفِهِۦۖ تَنزِيلٞ مِّنۡ حَكِيمٍ حَمِيدٖ
Itaṟku muṉṉum cari, itaṟkup piṉṉum cari uṇmaikku māṟāṉa oru viṣayamum (tiru kur'āṉākiya) itai (aṇukavē) aṇukātu. Mikka pukaḻum ñāṉamum uṭaiyavaṉāl (itu) iṟakkappaṭṭatu
Surah Fussilat, Verse 42
مَّا يُقَالُ لَكَ إِلَّا مَا قَدۡ قِيلَ لِلرُّسُلِ مِن قَبۡلِكَۚ إِنَّ رَبَّكَ لَذُو مَغۡفِرَةٖ وَذُو عِقَابٍ أَلِيمٖ
(napiyē!) Umakku muṉ vanta tūtarkaḷukkuk kūṟappaṭṭatu etuvō, atait tavira (vēṟoṉṟum putitāka) umakkuk kūṟappaṭavillai. (Ākavē, ivarkaḷ kūṟum nintaṉaikaḷaip paṟṟi nīr kavalaippaṭātīr.) Niccayamāka umatu iṟaivaṉ (nallavarkaḷukku) mika maṉṉippuṭaiyavaṉ, (tīyavarkaḷukku) tuṉpuṟuttum vētaṉaiyuṭaiyavaṉ
Surah Fussilat, Verse 43
وَلَوۡ جَعَلۡنَٰهُ قُرۡءَانًا أَعۡجَمِيّٗا لَّقَالُواْ لَوۡلَا فُصِّلَتۡ ءَايَٰتُهُۥٓۖ ءَا۬عۡجَمِيّٞ وَعَرَبِيّٞۗ قُلۡ هُوَ لِلَّذِينَ ءَامَنُواْ هُدٗى وَشِفَآءٞۚ وَٱلَّذِينَ لَا يُؤۡمِنُونَ فِيٓ ءَاذَانِهِمۡ وَقۡرٞ وَهُوَ عَلَيۡهِمۡ عَمًىۚ أُوْلَـٰٓئِكَ يُنَادَوۡنَ مِن مَّكَانِۭ بَعِيدٖ
itai arapi allāta (vēṟu) moḻiyil uḷḷa kur'āṉāka iṟakki vaittiruntāl, (inta makkāvācikaḷ) itaṉuṭaiya vacaṉaṅkaḷ (namatu arapi moḻiyil) vivarittuk kūṟappaṭṭirukka vēṇṭāmā? Eṉṟum, ituvō arapi allāta (vēṟu) moḻi (nāmō atai aṟiyāta arapikaḷ) eṉṟum kūṟuvārkaḷ. (Napiyē!) Kūṟuvīrāka: ‘‘Itu (avarkaḷuṭaiya arapi moḻiyil iruppatuṭaṉ) nampikkai koṇṭavarkaḷukku nērāṉa vaḻiyākavum, (cantēka nōyuḷḷa uḷḷaṅkaḷukku) nallatoru parikāramākavum irukkiṟatu. Evarkaḷ nampikkai koḷḷavillaiyō, avarkaḷuṭaiya kātukaḷukku ceviṭākavum, avarkaḷuṭaiya pārvaiyai pōkkak kūṭiyatākavum irukkiṟatu. Avarkaḷ (umatu camīpattilirunta pōtilum) veku tolai tūrattiliruntu aḻaikkappaṭukiṟārkaḷ (pōl irukkiṉṟatu)
Surah Fussilat, Verse 44
وَلَقَدۡ ءَاتَيۡنَا مُوسَى ٱلۡكِتَٰبَ فَٱخۡتُلِفَ فِيهِۚ وَلَوۡلَا كَلِمَةٞ سَبَقَتۡ مِن رَّبِّكَ لَقُضِيَ بَيۡنَهُمۡۚ وَإِنَّهُمۡ لَفِي شَكّٖ مِّنۡهُ مُرِيبٖ
niccayamāka nām mūsāvukku (tavṟāt) vētattaik koṭuttiruntōm. (Avaruṭaiya makkaḷāl) atil pala pirivukaḷ uṇṭu paṇṇappaṭṭatu. (‘‘Avarkaḷai vicārittut tīrppuk kūṟuvatu maṟumaiyiltāṉ' eṉṟu) umatu iṟaivaṉiṉ vākku muṉṉatākavē ēṟpaṭṭirukkāviṭil, avarkaḷuṭaiya kāriyam (ituvarai) muṭintē pōyirukkum. Niccayamāka ivarkaḷum atil perum cantēkattil āḻntu kiṭakkiṉṟaṉar
Surah Fussilat, Verse 45
مَّنۡ عَمِلَ صَٰلِحٗا فَلِنَفۡسِهِۦۖ وَمَنۡ أَسَآءَ فَعَلَيۡهَاۗ وَمَا رَبُّكَ بِظَلَّـٰمٖ لِّلۡعَبِيدِ
Evar naṉmaikaḷ ceykiṟārō, atu avarukkē naṉṟu. Evar pāvam ceykiṟārō, atu avarukkē kēṭākum. Umatu iṟaivaṉ (taṉ) aṭiyārkaḷ evarukkum aṟavē tīṅku ceyvatillai. (Avarkaḷtāṉ tamakkut tāmē tīṅkiḻaittuk koḷkiṉṟaṉar)
Surah Fussilat, Verse 46
۞إِلَيۡهِ يُرَدُّ عِلۡمُ ٱلسَّاعَةِۚ وَمَا تَخۡرُجُ مِن ثَمَرَٰتٖ مِّنۡ أَكۡمَامِهَا وَمَا تَحۡمِلُ مِنۡ أُنثَىٰ وَلَا تَضَعُ إِلَّا بِعِلۡمِهِۦۚ وَيَوۡمَ يُنَادِيهِمۡ أَيۡنَ شُرَكَآءِي قَالُوٓاْ ءَاذَنَّـٰكَ مَامِنَّا مِن شَهِيدٖ
(napiyē! ‘‘Vicāraṇaik kālamākiya maṟumai eppoḻutu varum?'' Eṉa avarkaḷ aṭikkaṭi um'miṭam kēṭkiṉṟaṉar. Ataṟku nīr kūṟuvīrāka:) Maṟumaiyaip paṟṟiya ñāṉam allāhviṭamē viṭappaṭṭuḷḷatu. (Ākavē, ataip paṟṟi nāṉ oṉṟum kūṟuvataṟkillai.) Avaṉ aṟiyāmal oru kaṉi ataṉ moṭṭiliruntu veḷippaṭuvatillai; oru peṇ karppamāvatumillai; piracavippatumillai. (Ākavē, avai aṉaittaiyum avaṉē naṉkaṟivāṉ. Vicāraṇaik kālamākiya) annāḷil (iṟaivaṉ avarkaḷai nōkki) ‘‘nīṅkaḷ eṉakku iṇaiyākkiyavai(yākiya poyyāṉa teyvaṅkaḷ) eṅkē?'' Eṉṟu kēṭpāṉ. Ataṟku avarkaḷ (eṅkaḷ iṟaivaṉē!) Avvāṟu cāṭci kūṟupavarkaḷ ‘‘eṅkaḷil oruvarumē (iṉṟaiya tiṉam) illaiyeṉṟu uṉakku aṟivittu viṭukiṟōm'' eṉṟu kūṟuvārkaḷ
Surah Fussilat, Verse 47
وَضَلَّ عَنۡهُم مَّا كَانُواْ يَدۡعُونَ مِن قَبۡلُۖ وَظَنُّواْ مَا لَهُم مِّن مَّحِيصٖ
itaṟku muṉṉar avarkaḷ (iṟaivaṉeṉa) aḻaittuk koṇṭiruntavaiyellām avarkaḷai viṭṭum maṟaintu pōyviṭum. Taṅkaḷukkut tappa vaḻiyillai eṉpataiyum avarkaḷ naṉku aṟintukoḷvārkaḷ
Surah Fussilat, Verse 48
لَّا يَسۡـَٔمُ ٱلۡإِنسَٰنُ مِن دُعَآءِ ٱلۡخَيۡرِ وَإِن مَّسَّهُ ٱلشَّرُّ فَيَـُٔوسٞ قَنُوطٞ
(pirārttaṉai ceytu) naṉmaiyaik kēṭpatil maṉitaṉ (orupoḻutum) caṭaivatillai. Eṉiṉum, avaṉai oru tīṅku aṇukiṉāl avaṉ maṉamuṭaintu nampikkaiyiḻantu viṭukiṟāṉ
Surah Fussilat, Verse 49
وَلَئِنۡ أَذَقۡنَٰهُ رَحۡمَةٗ مِّنَّا مِنۢ بَعۡدِ ضَرَّآءَ مَسَّتۡهُ لَيَقُولَنَّ هَٰذَا لِي وَمَآ أَظُنُّ ٱلسَّاعَةَ قَآئِمَةٗ وَلَئِن رُّجِعۡتُ إِلَىٰ رَبِّيٓ إِنَّ لِي عِندَهُۥ لَلۡحُسۡنَىٰۚ فَلَنُنَبِّئَنَّ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ بِمَا عَمِلُواْ وَلَنُذِيقَنَّهُم مِّنۡ عَذَابٍ غَلِيظٖ
Maṉitaṉaip piṭittirunta tuṉpattai nīkkiya piṉṉar, nam aruḷai avaṉ cuvaikkumpaṭi nām ceytālō itu eṉakku varavēṇṭiyatāka iruntatē vantuḷḷatu. Maṟumai ēṟpaṭum eṉṟu nāṉ nampavēyillai. Avvāṟē (maṟumai ēṟpaṭṭu) eṉatu iṟaivaṉiṭam nāṉ koṇṭu pōkappaṭṭālum, avaṉiṭattilum niccayamāka eṉakku naṉmaiyē kiṭaikkum eṉṟu kūṟukiṟāṉ. Āṉāl, evarkaḷ nirākarikkiṟārkaḷō, avarkaḷ ceyta (tīya) kāriyaṅkaḷai annāḷil nām niccayamāka avarkaḷukkut teḷivāka eṭuttuk kāṇpippōm. Kaṭiṉamāṉa vētaṉaiyai avarkaḷ cuvaikkumpaṭiyum niccayamāka nām ceyvōm
Surah Fussilat, Verse 50
وَإِذَآ أَنۡعَمۡنَا عَلَى ٱلۡإِنسَٰنِ أَعۡرَضَ وَنَـَٔا بِجَانِبِهِۦ وَإِذَا مَسَّهُ ٱلشَّرُّ فَذُو دُعَآءٍ عَرِيضٖ
maṉitaṉukku nām (oru) aruḷ purintāl, avaṉ (namakku naṉṟi celuttuvataṟkup patilāka nam'maiyum nam kaṭṭaḷaikaḷaiyum) puṟakkaṇittu (nam'mai viṭṭum) vilaki viṭukiṟāṉ. Avaṉai oru tīṅku toṭarntālō, veku akala-nīḷamāṉa pirārttaṉai cey(tu atai nīkkumāṟu nam'miṭam kōru)kiṟāṉ
Surah Fussilat, Verse 51
قُلۡ أَرَءَيۡتُمۡ إِن كَانَ مِنۡ عِندِ ٱللَّهِ ثُمَّ كَفَرۡتُم بِهِۦ مَنۡ أَضَلُّ مِمَّنۡ هُوَ فِي شِقَاقِۭ بَعِيدٖ
‘‘(uṇmaiyāṉa vētamākiya) itu allāhviṭamiruntu vantiruntum, atai nīṅkaḷ nirākarittu viṭṭāl (ataṉ mītu) kaṭiṉamāṉa virōtattilirukkum uṅkaḷaiviṭa vekutūramāṉa vaḻikēṭṭiliruppavarkaḷ yār? Eṉpatai nīṅkaḷ kavaṉittīrkaḷā?'' Eṉṟu (napiyē!) Nīr (avarkaḷaik) kēṭpīrāka
Surah Fussilat, Verse 52
سَنُرِيهِمۡ ءَايَٰتِنَا فِي ٱلۡأٓفَاقِ وَفِيٓ أَنفُسِهِمۡ حَتَّىٰ يَتَبَيَّنَ لَهُمۡ أَنَّهُ ٱلۡحَقُّۗ أَوَلَمۡ يَكۡفِ بِرَبِّكَ أَنَّهُۥ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ شَهِيدٌ
niccayamāka ivvētam uṇmaiyāṉatutāṉ eṉṟu avarkaḷukkut teḷivākum poruṭṭu, nam attāṭcikaḷai (ulakattiṉ) pala pākaṅkaḷilum kāṇpippatuṭaṉ, avarkaḷukkuḷḷākavum aticīkkirattil nām (namatu attāṭcikaḷaik) kāṇpippōm. (Napiyē!) Umatu iṟaivaṉ niccayamāka aṉaittaiyum pārttuk koṇṭirukkiṟāṉ eṉpatu (umakku) pōtātā
Surah Fussilat, Verse 53
أَلَآ إِنَّهُمۡ فِي مِرۡيَةٖ مِّن لِّقَآءِ رَبِّهِمۡۗ أَلَآ إِنَّهُۥ بِكُلِّ شَيۡءٖ مُّحِيطُۢ
Niccayamāka avarkaḷ taṅkaḷ iṟaivaṉaic cantippataip paṟṟiyum cantēkattil irukkiṟārkaḷ eṉpatai nīr aṟintukoḷvīrāka. Avaṉ ellāvaṟṟaiyum (taṉ ñāṉattāl) cūḻntu (aṟintu) koṇṭumirukkiṟāṉ eṉpataiyum niccayamāka (napiyē! Nīr) aṟintukoḷvīrāka
Surah Fussilat, Verse 54