Surah Ash-Shura - Tamil Translation by Abdulhameed Baqavi
حمٓ
hā mīm. Ayṉ sīṉ kāḥp
Surah Ash-Shura, Verse 1
عٓسٓقٓ
hā mīm. Ayṉ sīṉ kāḥp
Surah Ash-Shura, Verse 2
كَذَٰلِكَ يُوحِيٓ إِلَيۡكَ وَإِلَى ٱلَّذِينَ مِن قَبۡلِكَ ٱللَّهُ ٱلۡعَزِيزُ ٱلۡحَكِيمُ
(napiyē! Inta attiyāyam umakku aruḷappaṭukiṟatu.) Ivvāṟē umakkum, umakku muṉṉiruntavarkaḷukkum aṉaivaraiyum mikaittavaṉum, mikka ñāṉavāṉumākiya allāh (taṉ vacaṉaṅkaḷai) vahyi mūlam aṟivittu vantirukkiṟāṉ
Surah Ash-Shura, Verse 3
لَهُۥ مَا فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَمَا فِي ٱلۡأَرۡضِۖ وَهُوَ ٱلۡعَلِيُّ ٱلۡعَظِيمُ
vāṉaṅkaḷil iruppavaiyum, pūmiyil iruppavaiyum avaṉukkē contamāṉavai. (Aṉaivaraiyum viṭa) avaṉ mika mēlāṉavaṉ; mika makattāṉavaṉ
Surah Ash-Shura, Verse 4
تَكَادُ ٱلسَّمَٰوَٰتُ يَتَفَطَّرۡنَ مِن فَوۡقِهِنَّۚ وَٱلۡمَلَـٰٓئِكَةُ يُسَبِّحُونَ بِحَمۡدِ رَبِّهِمۡ وَيَسۡتَغۡفِرُونَ لِمَن فِي ٱلۡأَرۡضِۗ أَلَآ إِنَّ ٱللَّهَ هُوَ ٱلۡغَفُورُ ٱلرَّحِيمُ
(maṉitarkaḷ ceyyum pāvaṅkaḷiṉ kāraṇamāka) avarkaḷ mītu vāṉam veṭittu (viḻuntu) viṭavum kūṭum. (Annērattil) vāṉavarkaḷum (payantu) taṅkaḷ iṟaivaṉaip pukaḻntu tuticeytu, pūmiyil uḷḷavarka(ḷiṉ kuṟṟaṅka)ḷai maṉṉikkumāṟu kōruvārkaḷ. (Maṉitarkaḷ pāvattiliruntu vilaki maṉṉippaik kōriṉāl) niccayamāka allāh mika maṉṉippavaṉ, makā karuṇaiyuṭaiyavaṉ eṉpatai (napiyē! Nīr) aṟintu koḷvīrāka
Surah Ash-Shura, Verse 5
وَٱلَّذِينَ ٱتَّخَذُواْ مِن دُونِهِۦٓ أَوۡلِيَآءَ ٱللَّهُ حَفِيظٌ عَلَيۡهِمۡ وَمَآ أَنتَ عَلَيۡهِم بِوَكِيلٖ
evarkaḷ, avaṉaiyaṉṟi (maṟṟavarkaḷait) taṅkaḷukkup pātukāvalarkaḷāka eṭuttuk koṇṭārkaḷō, avarkaḷai allāh kaṇkāṇikkiṟāṉ. (Napiyē!) Avarkaḷukku nīr poṟuppāḷaralla
Surah Ash-Shura, Verse 6
وَكَذَٰلِكَ أَوۡحَيۡنَآ إِلَيۡكَ قُرۡءَانًا عَرَبِيّٗا لِّتُنذِرَ أُمَّ ٱلۡقُرَىٰ وَمَنۡ حَوۡلَهَا وَتُنذِرَ يَوۡمَ ٱلۡجَمۡعِ لَا رَيۡبَ فِيهِۚ فَرِيقٞ فِي ٱلۡجَنَّةِ وَفَرِيقٞ فِي ٱلسَّعِيرِ
(Napiyē!) Ivvāṟē inta kur'āṉai arapi moḻiyil nām vahyi mūlam umakku aṟivittōm. (Itaik koṇṭu, arapi moḻi pēcum makkāvācikaḷākiya) tāynāṭṭāraiyum, ataic cuṟṟiyuḷḷa kirāmaṅkaḷil vacippavarkaḷaiyum, nīr eccarittu, aṉaivaraiyum (vicāraṇaikkāka) oṉṟu cērkkakkūṭiya nāḷaip paṟṟi accamūṭṭuvīrāka! Annāḷ varuvatil cantēkamē illai. (Annāḷil) oru kūṭṭattār corkkattiṟkum, oru kūṭṭattār narakattiṟkum celvārkaḷ
Surah Ash-Shura, Verse 7
وَلَوۡ شَآءَ ٱللَّهُ لَجَعَلَهُمۡ أُمَّةٗ وَٰحِدَةٗ وَلَٰكِن يُدۡخِلُ مَن يَشَآءُ فِي رَحۡمَتِهِۦۚ وَٱلظَّـٰلِمُونَ مَا لَهُم مِّن وَلِيّٖ وَلَا نَصِيرٍ
allāh nāṭiyiruntāl avarkaḷ aṉaivaraiyumē (orē mārkkattaip piṉpaṟṟum) orē camūkattiṉarākki iruppāṉ. (Eṉiṉum, avarkaḷ aṉaivaruṭaiya naṭattaiyum orēvitamāka irukkavillai.) Ākavē, tāṉ virumpiyavarkaḷaiyē taṉ aruḷil pukuttukiṟāṉ. Aniyāyakkārar(kaḷait tappāṉa vaḻiyil viṭṭuviṭṭāṉ. Avar)kaḷai (annāḷil) pātukāppavarkaḷum illai; (avarkaḷukku) utavi ceypavarkaḷum illai
Surah Ash-Shura, Verse 8
أَمِ ٱتَّخَذُواْ مِن دُونِهِۦٓ أَوۡلِيَآءَۖ فَٱللَّهُ هُوَ ٱلۡوَلِيُّ وَهُوَ يُحۡيِ ٱلۡمَوۡتَىٰ وَهُوَ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ قَدِيرٞ
(napiyē!) Allāhvaiyaṉṟi (maṟṟavarkaḷait taṅkaḷ) pātukāvalarkaḷāka avarkaḷ eṭuttuk koṇṭaṉarā? (Avvāṟāyiṉ atu muṟṟilum tavaṟākum.) Allāh (oruvaṉ)tāṉ uṇmaiyāṉa pātukāvalaṉ. Avaṉē maraṇittavarkaḷai uyirppippāṉ. Avaṉtāṉ aṉaittiṉ mītum pērāṟṟaluṭaiyavaṉ
Surah Ash-Shura, Verse 9
وَمَا ٱخۡتَلَفۡتُمۡ فِيهِ مِن شَيۡءٖ فَحُكۡمُهُۥٓ إِلَى ٱللَّهِۚ ذَٰلِكُمُ ٱللَّهُ رَبِّي عَلَيۡهِ تَوَكَّلۡتُ وَإِلَيۡهِ أُنِيبُ
(napiyē! Avarkaḷai nōkki nīr kūṟuvīrāka:) ‘‘Itil nīṅkaḷ evviṣayattaip paṟṟit tarkkittuk koḷkiṟīrkaḷō, ataṉ tīrppu allāhviṭamē irukkiṟatu. Anta allāhtāṉ eṉatu iṟaivaṉ. Avaṉaiyē nāṉ muṟṟilum nampi avaṉaiyē nāṉ muṉṉōkki irukkiṟēṉ
Surah Ash-Shura, Verse 10
فَاطِرُ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِۚ جَعَلَ لَكُم مِّنۡ أَنفُسِكُمۡ أَزۡوَٰجٗا وَمِنَ ٱلۡأَنۡعَٰمِ أَزۡوَٰجٗا يَذۡرَؤُكُمۡ فِيهِۚ لَيۡسَ كَمِثۡلِهِۦ شَيۡءٞۖ وَهُوَ ٱلسَّمِيعُ ٱلۡبَصِيرُ
Avaṉē vāṉaṅkaḷaiyum pūmiyaiyum paṭaittavaṉ. Uṅkaḷiliruntē (uṅkaḷ) maṉaivikaḷaiyum avaṉ uṅkaḷukkāka paṭaikkiṟāṉ. (Āṭu, māṭu, oṭṭakam mutaliya) kālnaṭaikaḷaiyum jōṭi jōṭiyāka paṭaittu, uṅkaḷaip pūmiyiṉ pala pākaṅkaḷilum paravip perukac ceykiṟāṉ. Avaṉukku oppāṉatu oṉṟumillai. Avaṉ (aṉaittaiyum) ceviyuṟupavaṉ, uṟṟu nōkkupavaṉ āvāṉ
Surah Ash-Shura, Verse 11
لَهُۥ مَقَالِيدُ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِۖ يَبۡسُطُ ٱلرِّزۡقَ لِمَن يَشَآءُ وَيَقۡدِرُۚ إِنَّهُۥ بِكُلِّ شَيۡءٍ عَلِيمٞ
vāṉaṅkaḷ, pūmiyiṉ (pokkiṣaṅkaḷiṉ) cāvikaḷ avaṉiṭamē irukkiṉṟaṉa. Avaṉ virumpiyavarkaḷukku uṇavai virivākkukiṟāṉ. (Avaṉ virumpiyavarkaḷukkuc) curukki viṭukiṟāṉ. Niccayamāka avaṉ cakala vastukkaḷaiyum (makkaḷiṉ taṉmaikaḷaiyum) naṉkaṟintavaṉ. (Ākavē, avarkaḷiṉ takutikkut takkavāṟu koṭukkiṟāṉ)
Surah Ash-Shura, Verse 12
۞شَرَعَ لَكُم مِّنَ ٱلدِّينِ مَا وَصَّىٰ بِهِۦ نُوحٗا وَٱلَّذِيٓ أَوۡحَيۡنَآ إِلَيۡكَ وَمَا وَصَّيۡنَا بِهِۦٓ إِبۡرَٰهِيمَ وَمُوسَىٰ وَعِيسَىٰٓۖ أَنۡ أَقِيمُواْ ٱلدِّينَ وَلَا تَتَفَرَّقُواْ فِيهِۚ كَبُرَ عَلَى ٱلۡمُشۡرِكِينَ مَا تَدۡعُوهُمۡ إِلَيۡهِۚ ٱللَّهُ يَجۡتَبِيٓ إِلَيۡهِ مَن يَشَآءُ وَيَهۡدِيٓ إِلَيۡهِ مَن يُنِيبُ
(nampikkaiyāḷarkaḷē!) Nūhvukku etai avaṉ upatēcittāṉō ataiyē uṅkaḷukkum avaṉ mārkkamākki irukkiṟāṉ. Ākavē, (napiyē!) Nām uṅkaḷukku vahyi mūlam aṟivippatum, ipṟāhīm, mūsā, īsā mutaliyavarkaḷukku nām upatēcittatum (eṉṉaveṉṟāl, ‘‘nīṅkaḷ orumittu ōriṟai koḷkaiyuṭaiya uṇmaiyāṉa) mārkkattai nilainiṟuttuṅkaḷ. Atil (pala pirivukaḷākap) piriviṉai ceytu koḷḷātīrkaḷ eṉpatēyākum. Ākavē, avarkaḷai etaṉ pakkam nīṅkaḷ aḻaikkiṟīrkaḷō a(nta ōriṟai koḷkaiyāṉa)tu, iṇaivaittu vaṇaṅkum avarkaḷukkup perum paḷuvākat tōṉṟum. Allāh, tāṉ virumpiyavarkaḷaiyē taṉ pakkam tērnteṭuttuk koḷkiṟāṉ. Taṉṉai muṉṉōkkiyavarkaḷukkē taṉṉiṭam varum vaḻiyaiyum avaṉ aṟivikkiṟāṉ
Surah Ash-Shura, Verse 13
وَمَا تَفَرَّقُوٓاْ إِلَّا مِنۢ بَعۡدِ مَا جَآءَهُمُ ٱلۡعِلۡمُ بَغۡيَۢا بَيۡنَهُمۡۚ وَلَوۡلَا كَلِمَةٞ سَبَقَتۡ مِن رَّبِّكَ إِلَىٰٓ أَجَلٖ مُّسَمّٗى لَّقُضِيَ بَيۡنَهُمۡۚ وَإِنَّ ٱلَّذِينَ أُورِثُواْ ٱلۡكِتَٰبَ مِنۢ بَعۡدِهِمۡ لَفِي شَكّٖ مِّنۡهُ مُرِيبٖ
Avarkaḷ taṅkaḷiṭam (vēta) ñāṉam vantataṉ piṉṉarum, taṅkaḷukku iṭaiyiluḷḷa poṟāmaiyiṉ kāraṇamākavē tavira (uṇmaiyiliruntu) avarkaḷ pirintuviṭavillai. (Avarkaḷukkut tīrppaḷippatu) oru kuṟippiṭṭa tavaṇaiyiltāṉ eṉṟu umatu iṟaivaṉuṭaiya vākku muṉṉatākavē ēṟpaṭṭirukkāviṭil, avarkaḷuṭaiya kāriyam (ituvarai)muṭivupeṟṟē irukkum. Mēlum, avarkaḷukkup piṉṉar, evarkaḷ avvētattiṟku vāricukaḷāka ākkappaṭṭārkaḷō avarkaḷum, niccayamāka itil perum cantēkattiltāṉ āḻntu kiṭakkiṉṟaṉar
Surah Ash-Shura, Verse 14
فَلِذَٰلِكَ فَٱدۡعُۖ وَٱسۡتَقِمۡ كَمَآ أُمِرۡتَۖ وَلَا تَتَّبِعۡ أَهۡوَآءَهُمۡۖ وَقُلۡ ءَامَنتُ بِمَآ أَنزَلَ ٱللَّهُ مِن كِتَٰبٖۖ وَأُمِرۡتُ لِأَعۡدِلَ بَيۡنَكُمُۖ ٱللَّهُ رَبُّنَا وَرَبُّكُمۡۖ لَنَآ أَعۡمَٰلُنَا وَلَكُمۡ أَعۡمَٰلُكُمۡۖ لَا حُجَّةَ بَيۡنَنَا وَبَيۡنَكُمُۖ ٱللَّهُ يَجۡمَعُ بَيۡنَنَاۖ وَإِلَيۡهِ ٱلۡمَصِيرُ
ākavē, (napiyē!) A(n)ta (uṇmaiyāṉa mārkkatti)ṉaḷavil (avarkaḷai) nīr aḻaippīrāka, umakku ēvappaṭṭapaṭi nīr uṟutiyāka iruppīrāka, avarkaḷuṭaiya viruppaṅkaḷai nīr piṉpaṟṟātīr. Mēlum, (avarkaḷai nōkkik) kūṟuvīrāka: Allāh vētameṉṟu etai iṟakki vaittāṉō ataiyē nāṉ nampikkai koḷkiṟēṉ. Uṅkaḷukkiṭaiyil (uḷḷa vivakāraṅkaḷai) nītamākat tīrppaḷikkumpaṭiyum nāṉ ēvappaṭṭuḷḷēṉ. Allāhtāṉ eṅkaḷ iṟaivaṉum uṅkaḷ iṟaivaṉumāvāṉ. Eṅkaḷ ceyalkaḷukkuriya palaṉ eṅkaḷukkuk kiṭaikkum; uṅkaḷ ceyalkaḷukkuriya palaṉ uṅkaḷukkuk kiṭaikkum. Eṅkaḷukkum uṅkaḷukkumiṭaiyil oru tarkkamum vēṇṭām. Nam aṉaivaraiyum (maṟumaiyil) allāh oṉṟu cērppāṉ. Avaṉiṭamē (nām aṉaivarum) cella vēṇṭiyatirukkiṟatu
Surah Ash-Shura, Verse 15
وَٱلَّذِينَ يُحَآجُّونَ فِي ٱللَّهِ مِنۢ بَعۡدِ مَا ٱسۡتُجِيبَ لَهُۥ حُجَّتُهُمۡ دَاحِضَةٌ عِندَ رَبِّهِمۡ وَعَلَيۡهِمۡ غَضَبٞ وَلَهُمۡ عَذَابٞ شَدِيدٌ
evarkaḷ (nampikkai koṇṭu) allāhvukkup patil kūṟiya piṉṉar, avaṉaip paṟṟi (vīṇāka)t tarkkittu(k kuḻappattai uṇṭu paṇṇi)k koṇṭirukkiṟārkaḷō, avarkaḷuṭaiya tarkkam avarkaḷuṭaiya iṟaivaṉiṭattil payaṉaṟṟatākum. Ataṉāl, avarkaḷ mītu (avaṉuṭaiya) kōpamum ēṟpaṭṭu kaṭiṉamāṉa vētaṉaiyum avarkaḷukkuk kiṭaikkum
Surah Ash-Shura, Verse 16
ٱللَّهُ ٱلَّذِيٓ أَنزَلَ ٱلۡكِتَٰبَ بِٱلۡحَقِّ وَٱلۡمِيزَانَۗ وَمَا يُدۡرِيكَ لَعَلَّ ٱلسَّاعَةَ قَرِيبٞ
Allāhtāṉ muṟṟilum uṇmaiyuṭaṉ kūṭiya ivvētattai iṟakki vaittāṉ. Mēlum, avaṉē (nīṅkaḷ nītamāka naṭantukoḷḷa) tarācaiyum paṭaittāṉ. (Napiyē!) Maṟumai neruṅkiviṭṭateṉpatai nīr aṟivīrāka
Surah Ash-Shura, Verse 17
يَسۡتَعۡجِلُ بِهَا ٱلَّذِينَ لَا يُؤۡمِنُونَ بِهَاۖ وَٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ مُشۡفِقُونَ مِنۡهَا وَيَعۡلَمُونَ أَنَّهَا ٱلۡحَقُّۗ أَلَآ إِنَّ ٱلَّذِينَ يُمَارُونَ فِي ٱلسَّاعَةِ لَفِي ضَلَٰلِۭ بَعِيدٍ
maṟumaiyai nampātavarkaḷ ataip paṟṟi (eppoḻutu varum, eppoḻutu varum eṉṟu) avacarappaṭukiṉṟaṉar. Āyiṉum, evarkaḷ atai nampiyirukkiṟārkaḷō avarkaḷ ataip paṟṟip payantu koṇṭiruppatuṭaṉ, niccayamāka atu (varuvatu) uṇmaitāṉ eṉṟum tiṭṭamāka aṟivārkaḷ. Evarkaḷ maṟumaiyaip paṟṟic cantēkattil irukkiṟārkaḷō avarkaḷ niccayamāka veku tūramāṉatoru vaḻikēṭṭiltāṉ irukkiṟārkaḷ eṉpatai (napiyē!) Aṟintu koḷvīrāka
Surah Ash-Shura, Verse 18
ٱللَّهُ لَطِيفُۢ بِعِبَادِهِۦ يَرۡزُقُ مَن يَشَآءُۖ وَهُوَ ٱلۡقَوِيُّ ٱلۡعَزِيزُ
allāh taṉ aṭiyārkaḷai aṉpākak kavaṉittu varupavaṉ ākavē, avaṉ nāṭiyavarkaḷukku (vēṇṭiya) uṇavaḷittu varukiṟāṉ. Avaṉtāṉ mika palamuḷḷavaṉum (aṉaivaraiyum) mikaittavaṉum āvāṉ
Surah Ash-Shura, Verse 19
مَن كَانَ يُرِيدُ حَرۡثَ ٱلۡأٓخِرَةِ نَزِدۡ لَهُۥ فِي حَرۡثِهِۦۖ وَمَن كَانَ يُرِيدُ حَرۡثَ ٱلدُّنۡيَا نُؤۡتِهِۦ مِنۡهَا وَمَا لَهُۥ فِي ٱلۡأٓخِرَةِ مِن نَّصِيبٍ
evaṉ maṟumaikkākap payiriṭa virumpukiṟāṉō, avaṉuṭaiya payiriṉ viḷaiccalai nām atikappaṭuttukiṟōm. Evaṉ im'maikkāka (maṭṭum) payiriṭa virumpukiṟāṉō, nām avaṉukkum atiliruntu ōraḷavu koṭukkiṟōm. Eṉiṉum, avaṉukku maṟumaiyil oru pākkiyamumillai
Surah Ash-Shura, Verse 20
أَمۡ لَهُمۡ شُرَكَـٰٓؤُاْ شَرَعُواْ لَهُم مِّنَ ٱلدِّينِ مَا لَمۡ يَأۡذَنۢ بِهِ ٱللَّهُۚ وَلَوۡلَا كَلِمَةُ ٱلۡفَصۡلِ لَقُضِيَ بَيۡنَهُمۡۗ وَإِنَّ ٱلظَّـٰلِمِينَ لَهُمۡ عَذَابٌ أَلِيمٞ
allāh aṉumatikkāta etaiyum avarkaḷukku mārkkamākki vaikkakkūṭiya teyvaṅkaḷum avarkaḷukku irukkiṉṟaṉavā? (Ovvoru ceyalukkum takka) kūli koṭuppatu maṟumaiyiltāṉ eṉṟu iṟaivaṉuṭaiya tīrmāṉam ēṟpaṭṭirukkāviṭil, (ituvarai) avarkaḷuṭaiya kāriyam muṭivu peṟṟēyirukkum. Niccayamāka (ittakaiya) aniyāyakkārarkaḷukku mikka tuṉpuṟuttum vētaṉai uṇṭu
Surah Ash-Shura, Verse 21
تَرَى ٱلظَّـٰلِمِينَ مُشۡفِقِينَ مِمَّا كَسَبُواْ وَهُوَ وَاقِعُۢ بِهِمۡۗ وَٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ فِي رَوۡضَاتِ ٱلۡجَنَّاتِۖ لَهُم مَّا يَشَآءُونَ عِندَ رَبِّهِمۡۚ ذَٰلِكَ هُوَ ٱلۡفَضۡلُ ٱلۡكَبِيرُ
(Napiyē!) Varampu mīṟiya ivarkaḷ, taṅkaḷ ceyaliṉ kāraṇamāka(t taṅkaḷukku eṉṉa taṇṭaṉai kiṭaikkumō eṉṟu) payantu koṇṭiruppatai (annāḷil) nīr kāṇpīr. Atu avarkaḷukkuk kiṭaittē tīrum. Evarkaḷ nampikkai koṇṭu naṟceyalkaḷ ceykiṟārkaḷō avarkaḷ, corkkaṅkaḷil uḷḷa pūṅkāvaṉaṅkaḷil iruppārkaḷ. Avarkaḷ virumpiyatellām avarkaḷ iṟaivaṉiṭam avarkaḷukkuk kiṭaikkum. Itutāṉ mikap perum ciṟappākum
Surah Ash-Shura, Verse 22
ذَٰلِكَ ٱلَّذِي يُبَشِّرُ ٱللَّهُ عِبَادَهُ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِۗ قُل لَّآ أَسۡـَٔلُكُمۡ عَلَيۡهِ أَجۡرًا إِلَّا ٱلۡمَوَدَّةَ فِي ٱلۡقُرۡبَىٰۗ وَمَن يَقۡتَرِفۡ حَسَنَةٗ نَّزِدۡ لَهُۥ فِيهَا حُسۡنًاۚ إِنَّ ٱللَّهَ غَفُورٞ شَكُورٌ
nampikkai koṇṭu naṟceyalkaḷ ceyta taṉ (nal) aṭiyārkaḷukku allāh naṟceyti kūṟuvatum ituvē. (Napiyē!) Nīr kūṟuvīrāka: ‘‘Itaṟkāka nāṉ oru kūliyum kēṭkavillai, uṟaviṉarkaḷai nēcippatait tavira, evar naṟceyalkaḷait tēṭik koḷkiṟārō, avarukku nām atil naṉmaiyai atikarikkac ceykiṟōm. ''Niccayamāka allāh mika maṉṉippavaṉum, naṉṟiyai(yum) aṅkīkarippavaṉum āvāṉ
Surah Ash-Shura, Verse 23
أَمۡ يَقُولُونَ ٱفۡتَرَىٰ عَلَى ٱللَّهِ كَذِبٗاۖ فَإِن يَشَإِ ٱللَّهُ يَخۡتِمۡ عَلَىٰ قَلۡبِكَۗ وَيَمۡحُ ٱللَّهُ ٱلۡبَٰطِلَ وَيُحِقُّ ٱلۡحَقَّ بِكَلِمَٰتِهِۦٓۚ إِنَّهُۥ عَلِيمُۢ بِذَاتِ ٱلصُّدُورِ
(napiyē!) Allāhviṉ mītu nīr poyyaik kaṟpaṉai ceytu kūṟuvatāka avarkaḷ (um'maip paṟṟik) kūṟukiṉṟaṉarā? (Avvāṟāyiṉ, nam ivvētattai avarkaḷukku nīr ōtikkāṇpikka muṭiyātavāṟu) allāh nāṭiṉāl, umatu uḷḷattiṉ mītu muttiraiyiṭṭu iruppāṉ. (Ākavē, avarkaḷuṭaiya ikkūṟṟu muṟṟilum tavaṟāṉatākum.) Allāhvō, poyyai aḻittut taṉ vacaṉaṅkaḷaik koṇṭē uṇmaiyai uṟutippaṭuttuvāṉ. Niccayamāka avaṉ, uḷḷaṅkaḷil (rakaciyamāka) uḷḷavaṟṟaiyum naṉkaṟintavaṉ
Surah Ash-Shura, Verse 24
وَهُوَ ٱلَّذِي يَقۡبَلُ ٱلتَّوۡبَةَ عَنۡ عِبَادِهِۦ وَيَعۡفُواْ عَنِ ٱلسَّيِّـَٔاتِ وَيَعۡلَمُ مَا تَفۡعَلُونَ
avaṉtāṉ taṉ aṭiyārkaḷiṉ maṉṉippukkōralai aṅkīkarittuk kuṟṟaṅkaḷaiyum maṉṉittu viṭukiṟāṉ. Nīṅkaḷ ceypavaṟṟaiyum avaṉ naṉkaṟikiṟāṉ
Surah Ash-Shura, Verse 25
وَيَسۡتَجِيبُ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ وَيَزِيدُهُم مِّن فَضۡلِهِۦۚ وَٱلۡكَٰفِرُونَ لَهُمۡ عَذَابٞ شَدِيدٞ
nampikkai koṇṭu naṟceyalkaḷ ceytavarkaḷiṉ pirārttaṉaikaḷaiyum aṅkīkarittu, avarkaḷukkut taṉ aruḷai atikappaṭuttukiṟāṉ. Nirākarippavarkaḷukkuk kaṭiṉamāṉa vētaṉaitāṉ kiṭaikkum
Surah Ash-Shura, Verse 26
۞وَلَوۡ بَسَطَ ٱللَّهُ ٱلرِّزۡقَ لِعِبَادِهِۦ لَبَغَوۡاْ فِي ٱلۡأَرۡضِ وَلَٰكِن يُنَزِّلُ بِقَدَرٖ مَّا يَشَآءُۚ إِنَّهُۥ بِعِبَادِهِۦ خَبِيرُۢ بَصِيرٞ
Allāh taṉatu (ellā) aṭiyārkaḷukku(m kūṭutal kuṟaiviṉṟi) poruḷai virittu(k koṭuttu) viṭṭāl, avarkaḷ pūmiyil aniyāyam ceyyat talaippaṭṭu viṭuvārkaḷ. Ākavē, (avarkaḷiṉ takutikkut takkavāṟu)tāṉ virumpiya aḷavē (avarkaḷukkuk) koṭuttu varukiṟāṉ. Niccayamāka avaṉ taṉ aṭiyārkaḷiṉ taṉmaiyai naṉkaṟintavaṉum, (avarkaḷuṭaiya ceyalai) uṟṟu nōkkupavaṉum āvāṉ
Surah Ash-Shura, Verse 27
وَهُوَ ٱلَّذِي يُنَزِّلُ ٱلۡغَيۡثَ مِنۢ بَعۡدِ مَا قَنَطُواْ وَيَنشُرُ رَحۡمَتَهُۥۚ وَهُوَ ٱلۡوَلِيُّ ٱلۡحَمِيدُ
(maṉitarkaḷ) nampikkaiyiḻantataṉ piṉṉarum, avaṉtāṉ maḻaiyai iṟakki vaittut taṉ aruḷai (pūmiyil) parappukiṟāṉ. Avaṉē pātukāvalaṉ; eṉṟum pukaḻukkuriyavaṉ
Surah Ash-Shura, Verse 28
وَمِنۡ ءَايَٰتِهِۦ خَلۡقُ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِ وَمَا بَثَّ فِيهِمَا مِن دَآبَّةٖۚ وَهُوَ عَلَىٰ جَمۡعِهِمۡ إِذَا يَشَآءُ قَدِيرٞ
vāṉaṅkaḷaiyum pūmiyaiyum paṭaittiruppatum, avaṟṟil kālnaṭai (mutaliya pala uyiriṉaṅ)kaḷai (āṅkāṅku) parappi vaittiruppatum, avaṉuṭaiya attāṭcikaḷil uḷḷavaikaḷākum. Ākavē, avaṉ virumpiyapōtu (maraṇitta piṉṉarum) avaṟṟai oṉṟu cērkka āṟṟuluṭaiyavaṉ āvāṉ
Surah Ash-Shura, Verse 29
وَمَآ أَصَٰبَكُم مِّن مُّصِيبَةٖ فَبِمَا كَسَبَتۡ أَيۡدِيكُمۡ وَيَعۡفُواْ عَن كَثِيرٖ
oru tīṅku uṅkaḷai vantaṭaivatellām, uṅkaḷ karaṅkaḷ tēṭik koṇṭa (tīya) ceyaliṉ kāraṇamākavētāṉ. Āyiṉum, (avaṟṟil) aṉēkamāṉavaṟṟai avaṉ maṉṉittum viṭukiṟāṉ
Surah Ash-Shura, Verse 30
وَمَآ أَنتُم بِمُعۡجِزِينَ فِي ٱلۡأَرۡضِۖ وَمَا لَكُم مِّن دُونِ ٱللَّهِ مِن وَلِيّٖ وَلَا نَصِيرٖ
nīṅkaḷ pūmiyil (ōṭi oḷintu) avaṉai tōṟkaṭittuviṭa muṭiyātu. Mēlum, allāhvaiyaṉṟi (uṅkaḷai) kāppāṟṟupavaṉum (uṅkaḷukku) illai; utavi ceypavaṉum (uṅkaḷukku) illai
Surah Ash-Shura, Verse 31
وَمِنۡ ءَايَٰتِهِ ٱلۡجَوَارِ فِي ٱلۡبَحۡرِ كَٱلۡأَعۡلَٰمِ
kaṭalil cellum malaikaḷaip pōṉṟa kappalkaḷum avaṉuṭaiya attāṭcikaḷil uḷḷavaiyākum
Surah Ash-Shura, Verse 32
إِن يَشَأۡ يُسۡكِنِ ٱلرِّيحَ فَيَظۡلَلۡنَ رَوَاكِدَ عَلَىٰ ظَهۡرِهِۦٓۚ إِنَّ فِي ذَٰلِكَ لَأٓيَٰتٖ لِّكُلِّ صَبَّارٖ شَكُورٍ
avaṉ virumpiṉāl, kāṟṟai niṟuttiviṭuvāṉ. Kappalkaḷ kaṭalil iruntavāṟē acaiyātu niṉṟuviṭum. (Attakaiya ciramaṅkaḷai aṉupavittuc) cakippavarkaḷum (karai cērntapiṉ, makiḻcciyaṭaintu iṟaivaṉukku) naṉṟi celuttupavarkaḷum ākiya aṉaivarukkum niccayamāka itil pala attāṭcikaḷil irukkiṉṟaṉa
Surah Ash-Shura, Verse 33
أَوۡ يُوبِقۡهُنَّ بِمَا كَسَبُواْ وَيَعۡفُ عَن كَثِيرٖ
Allatu avarkaḷiṉ (tīya) ceyaliṉ kāraṇamāka, avaṟṟai (kaṭalil) aḻittiruppāṉ. Āyiṉum, (avarkaḷuṭaiya tavaṟukaḷil) atikamāṉavaṟṟai maṉṉittu viṭukiṟāṉ
Surah Ash-Shura, Verse 34
وَيَعۡلَمَ ٱلَّذِينَ يُجَٰدِلُونَ فِيٓ ءَايَٰتِنَا مَا لَهُم مِّن مَّحِيصٖ
avaṉuṭaiya vacaṉaṅkaḷil (vīṇākat) tarkkippavarkaḷaiyum avaṉ naṉkaṟivāṉ; (avaṉuṭaiya vētaṉaiyiliruntu) avarkaḷukku tappa vaḻi ētum illai
Surah Ash-Shura, Verse 35
فَمَآ أُوتِيتُم مِّن شَيۡءٖ فَمَتَٰعُ ٱلۡحَيَوٰةِ ٱلدُّنۡيَاۚ وَمَا عِندَ ٱللَّهِ خَيۡرٞ وَأَبۡقَىٰ لِلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَلَىٰ رَبِّهِمۡ يَتَوَكَّلُونَ
(iṅku) uṅkaḷukkuk koṭukkappaṭṭiruppatellām (nilaiyaṟṟa) ivvulaka vāḻkkaikkuriya aṟpa iṉpaṅkaḷē! Nampikkai koṇṭu, taṅkaḷ iṟaivaṉaiyē nampiyiruppavarkaḷukku allāhviṭattil uḷḷavaiyō mikka mēlāṉavaiyum nilaiyāṉavaiyum ākum
Surah Ash-Shura, Verse 36
وَٱلَّذِينَ يَجۡتَنِبُونَ كَبَـٰٓئِرَ ٱلۡإِثۡمِ وَٱلۡفَوَٰحِشَ وَإِذَا مَا غَضِبُواْ هُمۡ يَغۡفِرُونَ
(allāhvai nampiya) avarkaḷ perumpāvamāṉa kāriyaṅkaḷaiyum, māṉakkēṭāṉa viṣayaṅkaḷaiyum viṭṭu vilaki (iruppatuṭaṉ, piṟariṉ takāta ceyalkaḷāl) kōpamaṭaiyum camayattil (kōpamūṭṭiyavarkaḷai) maṉṉittu viṭuvārkaḷ
Surah Ash-Shura, Verse 37
وَٱلَّذِينَ ٱسۡتَجَابُواْ لِرَبِّهِمۡ وَأَقَامُواْ ٱلصَّلَوٰةَ وَأَمۡرُهُمۡ شُورَىٰ بَيۡنَهُمۡ وَمِمَّا رَزَقۡنَٰهُمۡ يُنفِقُونَ
mēlum, avarkaḷ taṅkaḷ iṟaivaṉiṉ kaṭṭaḷaikaḷai aṅkīkarittut toḻukaiyaiyum nilai niṟuttuvārkaḷ. Avarkaḷuṭaiya ovvoru kāriyattaiyum taṅkaḷukkuḷ ālōcaṉaikkuk koṇṭu varuvārkaḷ. Nām avarkaḷukku koṭuttavaṟṟiliruntu tāṉamum ceyvārkaḷ
Surah Ash-Shura, Verse 38
وَٱلَّذِينَ إِذَآ أَصَابَهُمُ ٱلۡبَغۡيُ هُمۡ يَنتَصِرُونَ
avarkaḷukkum koṭumai nikaḻntāl, ataṟku avarkaḷ (cariyāṉa) paḻivāṅkiyum viṭuvārkaḷ
Surah Ash-Shura, Verse 39
وَجَزَـٰٓؤُاْ سَيِّئَةٖ سَيِّئَةٞ مِّثۡلُهَاۖ فَمَنۡ عَفَا وَأَصۡلَحَ فَأَجۡرُهُۥ عَلَى ٱللَّهِۚ إِنَّهُۥ لَا يُحِبُّ ٱلظَّـٰلِمِينَ
tīmaikkuk kūliyāka ataippōṉṟa tīmaiyaiyē ceyvārkaḷ. (Ataṟku atikamāka alla.) Evarēṉum (piṟariṉ aniyāyattai) maṉṉittu, avaruṭaṉ camātāṉam ceytu koṇṭāl, avaruṭaiya kūli allāhviṉ mītu (kaṭamaiyāka) irukkiṟatu. Niccayamāka allāh (itaṟku māṟāka) aniyāyam ceypavarkaḷai nēcippatillai
Surah Ash-Shura, Verse 40
وَلَمَنِ ٱنتَصَرَ بَعۡدَ ظُلۡمِهِۦ فَأُوْلَـٰٓئِكَ مَا عَلَيۡهِم مِّن سَبِيلٍ
evarēṉum (taṉakkiḻaikkappaṭṭa) aniyāyattiṟku (atē aḷavu) paḻivāṅkiṉāl, ataṉāl avar mītu oru kuṟṟamumillai
Surah Ash-Shura, Verse 41
إِنَّمَا ٱلسَّبِيلُ عَلَى ٱلَّذِينَ يَظۡلِمُونَ ٱلنَّاسَ وَيَبۡغُونَ فِي ٱلۡأَرۡضِ بِغَيۡرِ ٱلۡحَقِّۚ أُوْلَـٰٓئِكَ لَهُمۡ عَذَابٌ أَلِيمٞ
Kuṟṟamellām aḷavu mīṟi maṉitarkaḷ mītu aniyāyam ceytu, niyāyamiṉṟip pūmiyil koṭumai ceypavarkaḷ mītutāṉ. Ittakaiyavarkaḷukku mikka tuṉpuṟuttum vētaṉaiyuṇṭu
Surah Ash-Shura, Verse 42
وَلَمَن صَبَرَ وَغَفَرَ إِنَّ ذَٰلِكَ لَمِنۡ عَزۡمِ ٱلۡأُمُورِ
evarēṉum (piṟar ceyta tīṅkaip) poṟuttukkoṇṭu maṉṉittu viṭṭāl, niccayamāka itu vīramikka ceyalākum
Surah Ash-Shura, Verse 43
وَمَن يُضۡلِلِ ٱللَّهُ فَمَا لَهُۥ مِن وَلِيّٖ مِّنۢ بَعۡدِهِۦۗ وَتَرَى ٱلظَّـٰلِمِينَ لَمَّا رَأَوُاْ ٱلۡعَذَابَ يَقُولُونَ هَلۡ إِلَىٰ مَرَدّٖ مِّن سَبِيلٖ
evarkaḷaiyēṉum (avarkaḷiṉ pāvattiṉ kāraṇamāka) allāh avarkaḷait tavaṟāṉa vaḻiyil viṭṭuviṭṭāl, ataṟkup piṉṉar avarkaḷai pātukāppavar oruvarum irukkamāṭṭār. (Napiyē!) Varampu mīṟi aniyāyam ceytavarkaḷ vētaṉaiyaik kaṇṇāl kaṇṭa camayattil ‘‘itiliruntu tappa ētēṉum vaḻi uṇṭā?'' Eṉṟu avarkaḷ kūṟuvatai nīr kāṇpīr
Surah Ash-Shura, Verse 44
وَتَرَىٰهُمۡ يُعۡرَضُونَ عَلَيۡهَا خَٰشِعِينَ مِنَ ٱلذُّلِّ يَنظُرُونَ مِن طَرۡفٍ خَفِيّٖۗ وَقَالَ ٱلَّذِينَ ءَامَنُوٓاْ إِنَّ ٱلۡخَٰسِرِينَ ٱلَّذِينَ خَسِرُوٓاْ أَنفُسَهُمۡ وَأَهۡلِيهِمۡ يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِۗ أَلَآ إِنَّ ٱلظَّـٰلِمِينَ فِي عَذَابٖ مُّقِيمٖ
mēlum, ciṟumaippaṭṭut talai kaviḻntavarkaḷākavum, (vētaṉaiyaik) kaṭaik kaṇṇāl pārttavaṇṇam avarkaḷai narakattiṉ muṉ koṇṭu varappaṭuvataiyum nīr kāṇpīr. Mēlum, nampikkai koṇṭavarkaḷ (avarkaḷai nōkki) ‘‘evarkaḷ taṅkaḷukkum taṅkaḷ kuṭumpattiṟkum (im'maiyil) naṣṭattait tēṭik koṇṭārkaḷō avarkaḷ maṟumaiyil niccayamāka muṟṟilum naṣṭattai aṭaintavarkaḷtāṉ'' eṉṟu kūṟuvārkaḷ. Niccayamāka (ittakaiya) aniyāyakkārarkaḷ nilaiyāṉa vētaṉaiyil taṅkiviṭuvārkaḷ eṉpatai nīr aṟintukoḷvīrāka
Surah Ash-Shura, Verse 45
وَمَا كَانَ لَهُم مِّنۡ أَوۡلِيَآءَ يَنصُرُونَهُم مِّن دُونِ ٱللَّهِۗ وَمَن يُضۡلِلِ ٱللَّهُ فَمَا لَهُۥ مِن سَبِيلٍ
allāhvaiyaṉṟi avarkaḷukku utavi ceyyakkūṭiya naṇparkaḷ (annāḷil) avarkaḷukku irukkamāṭṭārkaḷ. Evarkaḷai allāh tavaṟāṉa vaḻiyil viṭṭuviṭukiṟāṉō, avarkaḷukku(t tappa) oru vaḻiyumillai
Surah Ash-Shura, Verse 46
ٱسۡتَجِيبُواْ لِرَبِّكُم مِّن قَبۡلِ أَن يَأۡتِيَ يَوۡمٞ لَّا مَرَدَّ لَهُۥ مِنَ ٱللَّهِۚ مَا لَكُم مِّن مَّلۡجَإٖ يَوۡمَئِذٖ وَمَا لَكُم مِّن نَّكِيرٖ
allāhviṭamiruntu taṭṭikkaḻikka muṭiyāta oru nāḷ varuvataṟku muṉṉatākavē, uṅkaḷ iṟaivaṉiṉ kaṭṭaḷaikkuk kīḻppaṭiyuṅkaḷ. Annāḷil uṅkaḷukkut tappumiṭam kiṭaikkātu. (Uṅkaḷ kuṟṟattai) nīṅkaḷ maṟukkavum muṭiyātu
Surah Ash-Shura, Verse 47
فَإِنۡ أَعۡرَضُواْ فَمَآ أَرۡسَلۡنَٰكَ عَلَيۡهِمۡ حَفِيظًاۖ إِنۡ عَلَيۡكَ إِلَّا ٱلۡبَلَٰغُۗ وَإِنَّآ إِذَآ أَذَقۡنَا ٱلۡإِنسَٰنَ مِنَّا رَحۡمَةٗ فَرِحَ بِهَاۖ وَإِن تُصِبۡهُمۡ سَيِّئَةُۢ بِمَا قَدَّمَتۡ أَيۡدِيهِمۡ فَإِنَّ ٱلۡإِنسَٰنَ كَفُورٞ
(Napiyē! Ivvaḷavu vivarittuk kūṟiya piṉṉarum) avarkaḷ (um'maip) puṟakkaṇittu viṭṭāl, (ataippaṟṟi nīr kavalaippaṭātīr. Ēṉeṉṟāl,) avarkaḷaip pātukāppavarāka nām um'mai aṉuppavillai. (Avarkaḷukku nam tūtai) eṭutturaippatait tavira (vēṟoṉṟum) um mītu kaṭamai alla. Nam aruḷai maṉitaṉ cuvaikkumpaṭi ceytāl, ataip paṟṟi avaṉ cantōṣappaṭukiṟāṉ. Avaṉuṭaiya karaṅkaḷ tēṭik koṇṭa (tīya) ceyaliṉ kāraṇamāka avaṉukkoru tīṅku ēṟpaṭṭāl niccayamāka maṉitaṉ naṉṟi keṭṭavaṉāki (iṟaivaṉaiyē etirkka āyattamāki) viṭukiṟāṉ
Surah Ash-Shura, Verse 48
لِّلَّهِ مُلۡكُ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِۚ يَخۡلُقُ مَا يَشَآءُۚ يَهَبُ لِمَن يَشَآءُ إِنَٰثٗا وَيَهَبُ لِمَن يَشَآءُ ٱلذُّكُورَ
vāṉaṅkaḷ, pūmiyiṉ āṭci allāhvukkuriyatē. Ivaṟṟait tavira, avaṉ virumpiyataiyum paṭaikkiṟāṉ. Avaṉ virumpiyavarkaḷukkup peṇ cantatiyai maṭṭum koṭukkiṟāṉ. Avaṉ virumpiyavarkaḷukku āṇ cantatiyai maṭṭum koṭukkiṟāṉ
Surah Ash-Shura, Verse 49
أَوۡ يُزَوِّجُهُمۡ ذُكۡرَانٗا وَإِنَٰثٗاۖ وَيَجۡعَلُ مَن يَشَآءُ عَقِيمًاۚ إِنَّهُۥ عَلِيمٞ قَدِيرٞ
allatu āṇaiyum peṇṇaiyum kalantē koṭukkiṟāṉ. Avaṉ virumpiyavarkaḷai (cantatiyaṟṟa) malaṭākavum ākkiviṭukiṟāṉ. Niccayamāka avaṉ (avaravarkaḷiṉ takutiyai) naṉkaṟintavaṉum, (tāṉ virumpiyavāṟu ceyya) pērāṟṟaluṭaiyavaṉum āvāṉ
Surah Ash-Shura, Verse 50
۞وَمَا كَانَ لِبَشَرٍ أَن يُكَلِّمَهُ ٱللَّهُ إِلَّا وَحۡيًا أَوۡ مِن وَرَآيِٕ حِجَابٍ أَوۡ يُرۡسِلَ رَسُولٗا فَيُوحِيَ بِإِذۡنِهِۦ مَا يَشَآءُۚ إِنَّهُۥ عَلِيٌّ حَكِيمٞ
allāh (nērukkunēr) pēcuvataṟkuriya takuti maṉitaril oruvarukkumillai. Eṉiṉum, vahyiṉ mūlamākavō allatu tiraikku appāl iruntō allatu vāṉavarkaḷai aṉuppivaittu vahiyiṉ mūlamākavō taṉakku viruppamāṉa kaṭṭaḷaiyai (maṉitaṉukku) aṟivikkiṟāṉ. (Ēṉeṉṟāl) niccayamāka avaṉ mika mēlāṉavaṉum mika ñāṉamuṭaiyavaṉumāvāṉ
Surah Ash-Shura, Verse 51
وَكَذَٰلِكَ أَوۡحَيۡنَآ إِلَيۡكَ رُوحٗا مِّنۡ أَمۡرِنَاۚ مَا كُنتَ تَدۡرِي مَا ٱلۡكِتَٰبُ وَلَا ٱلۡإِيمَٰنُ وَلَٰكِن جَعَلۡنَٰهُ نُورٗا نَّهۡدِي بِهِۦ مَن نَّشَآءُ مِنۡ عِبَادِنَاۚ وَإِنَّكَ لَتَهۡدِيٓ إِلَىٰ صِرَٰطٖ مُّسۡتَقِيمٖ
(Napiyē!) Ivvāṟē umakku nam kaṭṭaḷaiyai vahyiṉ mūlamāka aṟivikkiṟōm. (Itaṟku muṉṉar) nīr vētam iṉṉateṉṟum, nampikkai iṉṉateṉṟum aṟintavarāka irukkavillai. Āyiṉum, (inta vētattai umakku nām vahyi mūlam aṟivittu) atai oḷiyākavum ākki, nam aṭiyārkaḷil nām virumpiyavarkaḷukku ataik koṇṭu nērāṉa vaḻiyaik kāṇpikkiṟōm. (Napiyē!) Niccayamāka nīr (ataṉ mūlam makkaḷukku) nērāṉa vaḻiyaik kāṇpikkiṟīr
Surah Ash-Shura, Verse 52
صِرَٰطِ ٱللَّهِ ٱلَّذِي لَهُۥ مَا فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَمَا فِي ٱلۡأَرۡضِۗ أَلَآ إِلَى ٱللَّهِ تَصِيرُ ٱلۡأُمُورُ
atutāṉ allāhvuṭaiya vaḻi. Vāṉaṅkaḷilum, pūmiyilum iruppavai aṉaittum avaṉukkuc contamāṉavaiyē. Cakala kāriyaṅkaḷum avaṉiṭam vantē tīrum eṉpatai (napiyē!) Aṟintu koḷvīrāka
Surah Ash-Shura, Verse 53