Surah Ash-Shura - Tamil Translation by Jan Turst Foundation
حمٓ
hā, mīm
Surah Ash-Shura, Verse 1
عٓسٓقٓ
aiṉ, sīṉ, kāḥp
Surah Ash-Shura, Verse 2
كَذَٰلِكَ يُوحِيٓ إِلَيۡكَ وَإِلَى ٱلَّذِينَ مِن قَبۡلِكَ ٱللَّهُ ٱلۡعَزِيزُ ٱلۡحَكِيمُ
(napiyē!) Itu pōṉṟē allāh umakkum, umakku muṉ iruntavar(kaḷākiya napimār)kaḷukkum vahī aṟivikkiṉṟāṉ; avaṉē (yāvaraiyum) mikaittavaṉ; ñāṉam mikkōṉ
Surah Ash-Shura, Verse 3
لَهُۥ مَا فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَمَا فِي ٱلۡأَرۡضِۖ وَهُوَ ٱلۡعَلِيُّ ٱلۡعَظِيمُ
vāṉaṅkaḷiluḷḷavaiyum, pūmiyiluḷḷavaiyum avaṉukkē (contamāṉavaiyākum!) Mēlum avaṉ mikavum uyarntavaṉ, makattāṉavaṉ
Surah Ash-Shura, Verse 4
تَكَادُ ٱلسَّمَٰوَٰتُ يَتَفَطَّرۡنَ مِن فَوۡقِهِنَّۚ وَٱلۡمَلَـٰٓئِكَةُ يُسَبِّحُونَ بِحَمۡدِ رَبِّهِمۡ وَيَسۡتَغۡفِرُونَ لِمَن فِي ٱلۡأَرۡضِۗ أَلَآ إِنَّ ٱللَّهَ هُوَ ٱلۡغَفُورُ ٱلرَّحِيمُ
avarkaḷukku mēliruntu vāṉaṅkaḷ piḷantu viṭalām; āṉāl malakkukaḷ taṅkaḷuṭaiya iṟaivaṉiṉ pukaḻaik koṇṭu taspīhu ceytu, ulakil uḷḷavarkaḷukkāka maṉṉipput tēṭukiṉṟaṉar aṟintu koḷka! Niccayamāka allāhvē mikavum maṉṉappavaṉ; mikka kirupaiyuṭaiyavaṉ
Surah Ash-Shura, Verse 5
وَٱلَّذِينَ ٱتَّخَذُواْ مِن دُونِهِۦٓ أَوۡلِيَآءَ ٱللَّهُ حَفِيظٌ عَلَيۡهِمۡ وَمَآ أَنتَ عَلَيۡهِم بِوَكِيلٖ
avaṉaiyaṉṟi(t taṅkaḷukku vēṟu) pātukāvalarkaḷai eṭuttuk koṇṭārkaḷē avarkaḷai allāh kavaṉittavaṉākavē irukkiṉṟāṉ; nīr avarkaḷ mēl poṟuppāḷar allar
Surah Ash-Shura, Verse 6
وَكَذَٰلِكَ أَوۡحَيۡنَآ إِلَيۡكَ قُرۡءَانًا عَرَبِيّٗا لِّتُنذِرَ أُمَّ ٱلۡقُرَىٰ وَمَنۡ حَوۡلَهَا وَتُنذِرَ يَوۡمَ ٱلۡجَمۡعِ لَا رَيۡبَ فِيهِۚ فَرِيقٞ فِي ٱلۡجَنَّةِ وَفَرِيقٞ فِي ٱلسَّعِيرِ
Avvāṟē nakaraṅkaḷiṉ tāykkum, (makkāvukkum ataṉaic cuṟṟiyuḷḷavaṟṟukkum accamūṭṭi eccarippataṟkākavum, evvita cantēkamumiṉṟi (yāvarum) oṉṟu cērkkappaṭum nāḷaippaṟṟi accamūṭṭi eccarippataṟkākavum, arapi poḻiyilāṉa inta kur'āṉai nām umakku vahī'aṟivikkiṟōm; oru kūṭṭam cuvarkkattilum oru kūṭṭam narakilum irukkum
Surah Ash-Shura, Verse 7
وَلَوۡ شَآءَ ٱللَّهُ لَجَعَلَهُمۡ أُمَّةٗ وَٰحِدَةٗ وَلَٰكِن يُدۡخِلُ مَن يَشَآءُ فِي رَحۡمَتِهِۦۚ وَٱلظَّـٰلِمُونَ مَا لَهُم مِّن وَلِيّٖ وَلَا نَصِيرٍ
allāh nāṭiyiruntāl, niccayamāka avarkaḷ (yāvaraiyum) avaṉ orē um'mattāka - camutāyamāka ākkiyiruppāṉ; eṉiṉum avaṉ tāṉ nāṭiyavarkaḷait taṉṉuṭaiya rahmattil - kirupaiyil - nuḻaivippāṉ; aniyāyakkārarkaḷukkup pātukāvalarkaḷō, utavipuripavarkaḷō illai
Surah Ash-Shura, Verse 8
أَمِ ٱتَّخَذُواْ مِن دُونِهِۦٓ أَوۡلِيَآءَۖ فَٱللَّهُ هُوَ ٱلۡوَلِيُّ وَهُوَ يُحۡيِ ٱلۡمَوۡتَىٰ وَهُوَ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ قَدِيرٞ
(napiyē!) Avarkaḷ allāhvai aṉṟi (vēṟu) pātukāvalarkaḷai eṭuttuk koṇṭārkaḷā? Āṉāl allāhvō avaṉ tāṉ pātukāvalaṉāka irukkiṉṟāṉ, avaṉē iṟantōrai uyirppikkiṟāṉ - avaṉē ellāvaṟṟiṉ mītum āṟṟaluṭaiyavaṉ
Surah Ash-Shura, Verse 9
وَمَا ٱخۡتَلَفۡتُمۡ فِيهِ مِن شَيۡءٖ فَحُكۡمُهُۥٓ إِلَى ٱللَّهِۚ ذَٰلِكُمُ ٱللَّهُ رَبِّي عَلَيۡهِ تَوَكَّلۡتُ وَإِلَيۡهِ أُنِيبُ
nīṅkaḷ enta viṣayattil karuttu vēṟṟumai koṇṭirukkiṟīrkaḷō, ataṉ tīrppu allāhviṭamē irukkiṟatu - a(ttakaiya tīrppu vaḻaṅkupa)vaṉ tāṉ allāh - eṉṉuṭaiya iṟaivaṉ; avaṉ mītē nāṉ muṟṟum nampikkai vaikkiṟēṉ; aṉṟiyum avaṉ pakkamē nāṉ tirumpukiṟēṉ
Surah Ash-Shura, Verse 10
فَاطِرُ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِۚ جَعَلَ لَكُم مِّنۡ أَنفُسِكُمۡ أَزۡوَٰجٗا وَمِنَ ٱلۡأَنۡعَٰمِ أَزۡوَٰجٗا يَذۡرَؤُكُمۡ فِيهِۚ لَيۡسَ كَمِثۡلِهِۦ شَيۡءٞۖ وَهُوَ ٱلسَّمِيعُ ٱلۡبَصِيرُ
vāṉaṅkaḷaiyum, pūmiyaiyum paṭaittavaṉ avaṉē. Uṅkaḷukkāka uṅkaḷil iruntē jōṭikaḷaiyum kāl naṭaikaḷiliruntu jōṭikaḷaiyum paṭaittu, ataik koṇṭu uṅkaḷai(p pala iṭaṅkaḷilum) palki paravac ceykiṟāṉ, avaṉaip pōṉṟu epporuḷum illai. Avaṉ tāṉ (yāvaṟṟaiyum) ceviyēṟpavaṉ, pārppavaṉ
Surah Ash-Shura, Verse 11
لَهُۥ مَقَالِيدُ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِۖ يَبۡسُطُ ٱلرِّزۡقَ لِمَن يَشَآءُ وَيَقۡدِرُۚ إِنَّهُۥ بِكُلِّ شَيۡءٍ عَلِيمٞ
Vāṉaṅkaḷuṭaiyavum, pūmiyuṭaiyavum cāvikaḷ avaṉiṭamē irukkiṉṟaṉa tāṉ nāṭiyavarkaḷukku avaṉē uṇavu vacatikaḷaip perukum paṭi ceykiṟāṉ, (tāṉ nāṭiyavarkaḷukku avaṉē aḷavu paṭuttic) curukkiviṭukiṟāṉ - niccayamāka avaṉ ellāp poruṭkaḷaiyum naṉkaṟintavaṉ
Surah Ash-Shura, Verse 12
۞شَرَعَ لَكُم مِّنَ ٱلدِّينِ مَا وَصَّىٰ بِهِۦ نُوحٗا وَٱلَّذِيٓ أَوۡحَيۡنَآ إِلَيۡكَ وَمَا وَصَّيۡنَا بِهِۦٓ إِبۡرَٰهِيمَ وَمُوسَىٰ وَعِيسَىٰٓۖ أَنۡ أَقِيمُواْ ٱلدِّينَ وَلَا تَتَفَرَّقُواْ فِيهِۚ كَبُرَ عَلَى ٱلۡمُشۡرِكِينَ مَا تَدۡعُوهُمۡ إِلَيۡهِۚ ٱللَّهُ يَجۡتَبِيٓ إِلَيۡهِ مَن يَشَآءُ وَيَهۡدِيٓ إِلَيۡهِ مَن يُنِيبُ
nūhukku etaṉai avaṉ upatēcittāṉō, ataṉaiyē uṅkaḷukkum avaṉ mārkkamākkiyirukkiṉṟāṉ. Ākavē (napiyē) nām umakku vahī mūlam aṟivippatum, ipṟāhīmukkum, mūsāvukkum, īsāvukkum nām upatēcittatum eṉṉaveṉṟāl; "nīṅkaḷ (aṉaivarum) caṉmārkkattai nilai niṟuttuṅkaḷ, nīṅkaḷ atil pirintu viṭātīrkaḷ' eṉpatē - iṇaivaippōrai nīṅkaḷ etaṉ pakkam aḻaikkiṉṟīrkaḷō, atu avarkaḷukkup perum cumaiyākat terikiṟatu - tāṉ nāṭiyavarkaḷai allāh taṉ pāl tērnteṭuttuk koḷkiṟāṉ - (avaṉai) muṉṉōkkupavarai avaṉ taṉpāl nērvaḻi kāṭṭukiṟāṉ
Surah Ash-Shura, Verse 13
وَمَا تَفَرَّقُوٓاْ إِلَّا مِنۢ بَعۡدِ مَا جَآءَهُمُ ٱلۡعِلۡمُ بَغۡيَۢا بَيۡنَهُمۡۚ وَلَوۡلَا كَلِمَةٞ سَبَقَتۡ مِن رَّبِّكَ إِلَىٰٓ أَجَلٖ مُّسَمّٗى لَّقُضِيَ بَيۡنَهُمۡۚ وَإِنَّ ٱلَّذِينَ أُورِثُواْ ٱلۡكِتَٰبَ مِنۢ بَعۡدِهِمۡ لَفِي شَكّٖ مِّنۡهُ مُرِيبٖ
avarkaḷ, taṅkaḷiṭam ñāṉam (vētam) vanta piṉṉar, taṅkaḷukkiṭaiyēyuḷḷa poṟāmaiyiṉ kāraṇamākavē yaṉṟi avarkaḷ pirintu pōkavillai (avarkaḷ paṟṟiya tīrppu) oru kuṟippiṭṭa tavaṇaiyil eṉṟu um'muṭaiya iṟaivaṉiṉ vākku muṉṉarē ēṟpaṭṭaṭirukkāviṭil, avarkaḷiṭaiyē (itaṟkuḷ) niccayamāka tīrppaḷikkappaṭṭirukkum; aṉṟiyum, avarkaḷukku piṉṉar yār vētattiṟku vāricākkappaṭṭārkaḷō niccayamāka avarkaḷum itil perum cantēkattil irukkiṉṟaṉar
Surah Ash-Shura, Verse 14
فَلِذَٰلِكَ فَٱدۡعُۖ وَٱسۡتَقِمۡ كَمَآ أُمِرۡتَۖ وَلَا تَتَّبِعۡ أَهۡوَآءَهُمۡۖ وَقُلۡ ءَامَنتُ بِمَآ أَنزَلَ ٱللَّهُ مِن كِتَٰبٖۖ وَأُمِرۡتُ لِأَعۡدِلَ بَيۡنَكُمُۖ ٱللَّهُ رَبُّنَا وَرَبُّكُمۡۖ لَنَآ أَعۡمَٰلُنَا وَلَكُمۡ أَعۡمَٰلُكُمۡۖ لَا حُجَّةَ بَيۡنَنَا وَبَيۡنَكُمُۖ ٱللَّهُ يَجۡمَعُ بَيۡنَنَاۖ وَإِلَيۡهِ ٱلۡمَصِيرُ
Eṉavē, (napiyē! Nērvaḻiyiṉ pakkam avarkaḷai) nīr aḻaittuk koṇṭē iruppīrāka mēlum, nīr ēvappaṭṭa pirakāram uṟutiyuṭaṉ niṟpīrāka! Avarkaḷuṭaiya (iḻivāṉa) maṉō iccaikaḷai nīr piṉpaṟṟātīr; iṉṉum, "allāh iṟakki vaitta vētaṅkaḷai nāṉ nampukiṟēṉ; aṉṟiyum uṅkaḷiṭaiyē nīti vaḻaṅkumpaṭiyum nāṉ ēvappaṭṭuḷḷēṉ. Allāhvē eṅkaḷ iṟaivaṉāvāṉ; avaṉē uṅkaḷuṭaiya iṟaivaṉum āvāṉ. Eṅkaḷ ceyalkaḷ eṅkaḷukku uṅkaḷ ceyalkaḷ uṅkaḷukku eṅkaḷukkum uṅkaḷukkumiṭaiyē tarkkam vēṇṭām - allāh nam'miṭaiyē (maṟumaiyil) oṉṟu cērppaṉ, avaṉ pālē nām mīṇṭu cella vēṇṭiyirukkiṟatu" eṉṟum kūṟuvīrāka
Surah Ash-Shura, Verse 15
وَٱلَّذِينَ يُحَآجُّونَ فِي ٱللَّهِ مِنۢ بَعۡدِ مَا ٱسۡتُجِيبَ لَهُۥ حُجَّتُهُمۡ دَاحِضَةٌ عِندَ رَبِّهِمۡ وَعَلَيۡهِمۡ غَضَبٞ وَلَهُمۡ عَذَابٞ شَدِيدٌ
evarkaḷ allāhvai oppuk koṇṭapiṉ, avaṉaippaṟṟi tarkkittuk koṇṭirukkiṟārkaḷō, avarkaḷuṭaiya tarkkam avarkaḷuṭaiya iṟaivaṉiṭattil payaṉaṟṟatākum; ataṉāl avarkaḷ mītu (avaṉuṭaiya) kōpam ēṟpaṭṭu, kaṭiṉamāṉa vētaṉaiyum avarkaḷukku uṇṭākum
Surah Ash-Shura, Verse 16
ٱللَّهُ ٱلَّذِيٓ أَنزَلَ ٱلۡكِتَٰبَ بِٱلۡحَقِّ وَٱلۡمِيزَانَۗ وَمَا يُدۡرِيكَ لَعَلَّ ٱلسَّاعَةَ قَرِيبٞ
allāhtāṉ inta vētattaiyum nītiyaiyum uṇmaiyaiyum koṇṭu iṟakki aruḷiṉāṉ; iṉṉum (napiyē! Tīrppukkuriya) avvēḷai camīpamāka irukkiṟatu eṉpatai nīr aṟivīrā
Surah Ash-Shura, Verse 17
يَسۡتَعۡجِلُ بِهَا ٱلَّذِينَ لَا يُؤۡمِنُونَ بِهَاۖ وَٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ مُشۡفِقُونَ مِنۡهَا وَيَعۡلَمُونَ أَنَّهَا ٱلۡحَقُّۗ أَلَآ إِنَّ ٱلَّذِينَ يُمَارُونَ فِي ٱلسَّاعَةِ لَفِي ضَلَٰلِۭ بَعِيدٍ
ataṉ mēl nampikkai koḷḷātavarkaḷ, ataippaṟṟi avacarappaṭukiṉṟaṉar āṉāl nampikkai koṇṭavarkaḷ ataṉai (niṉaittu) payappaṭukiṟārkaḷ; niccayamāka atu uṇmaiyē eṉpatai avarkaḷ aṟikiṟārkaḷ; aṟintu koḷka avvēḷai kuṟittu evarkaḷ vīṇvātam ceytu koṇṭirukkiṟārkaḷō avarkaḷ neṭiya vaḻikēṭṭilēyē irukkiṟārkaḷ
Surah Ash-Shura, Verse 18
ٱللَّهُ لَطِيفُۢ بِعِبَادِهِۦ يَرۡزُقُ مَن يَشَآءُۖ وَهُوَ ٱلۡقَوِيُّ ٱلۡعَزِيزُ
allāh taṉ aṭiyārkaḷ pāl aṉpu mikkavaṉāka irukkiṟāṉ; tāṉ nāṭiyavarkaḷukku (vēṇṭiya) uṇavaḷikkiṟāṉ; avaṉē valimai mikkavaṉ; (yāvaraiyum) mikaittavaṉ
Surah Ash-Shura, Verse 19
مَن كَانَ يُرِيدُ حَرۡثَ ٱلۡأٓخِرَةِ نَزِدۡ لَهُۥ فِي حَرۡثِهِۦۖ وَمَن كَانَ يُرِيدُ حَرۡثَ ٱلدُّنۡيَا نُؤۡتِهِۦ مِنۡهَا وَمَا لَهُۥ فِي ٱلۡأٓخِرَةِ مِن نَّصِيبٍ
Evar maṟumaiyiṉ viḷaiccalai virumpukiṟārō avaruṭaiya viḷaiccalai nām avarukkāka atikappaṭuttuvōm; evar ivvulakiṉ viḷaiccalai maṭṭum virumpukiṟārō, avarukku nām atiliruntu ōraḷavu koṭukkiṟōm - eṉiṉum avarukku maṟumaiyil yātoru paṅkum illai
Surah Ash-Shura, Verse 20
أَمۡ لَهُمۡ شُرَكَـٰٓؤُاْ شَرَعُواْ لَهُم مِّنَ ٱلدِّينِ مَا لَمۡ يَأۡذَنۢ بِهِ ٱللَّهُۚ وَلَوۡلَا كَلِمَةُ ٱلۡفَصۡلِ لَقُضِيَ بَيۡنَهُمۡۗ وَإِنَّ ٱلظَّـٰلِمِينَ لَهُمۡ عَذَابٌ أَلِيمٞ
allatu allāh aṉumatikkātatai mārkkamākki vaikkakkūṭiya iṇai(t teyvaṅ)kaḷ avarkaḷukku irukkiṉṟaṉavā? Mēlum, (maṟumaiyil vicāraṇaikkup piṟaku takka kūli koṭukkappaṭum eṉṉum iṟaivaṉiṉ) tīrppup paṟṟiya vākku illātiruppiṉ (ituvarai) avarkaḷukkiṭaiyil tīrppaḷikkappaṭṭirukkum - niccayamāka aniyāyakkārarkaḷukku nōviṉai ceyyum vētaṉai uṇṭu
Surah Ash-Shura, Verse 21
تَرَى ٱلظَّـٰلِمِينَ مُشۡفِقِينَ مِمَّا كَسَبُواْ وَهُوَ وَاقِعُۢ بِهِمۡۗ وَٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ فِي رَوۡضَاتِ ٱلۡجَنَّاتِۖ لَهُم مَّا يَشَآءُونَ عِندَ رَبِّهِمۡۚ ذَٰلِكَ هُوَ ٱلۡفَضۡلُ ٱلۡكَبِيرُ
(annāḷil) aniyāyakkārarkaḷ tāṅkaḷ campātitta (tīya)taip paṟṟi payantu koṇṭiruppatai nīr pārppīr; āṉāl atu avarkaḷ mītu nikaḻavē ceyyum; āṉāl evar īmāṉ koṇṭu sālihāṉa (nalla) amalkaḷ ceykiṟārkaḷō avarkaḷ cuvarkkap pūṅkāvaṉaṅkaḷil iruppārkaḷ; avarkaḷ virumpiyatu avarkaḷuṭaiya iṟaivaṉiṭam kiṭaikkum. Atuvē perum pākkiyamākum
Surah Ash-Shura, Verse 22
ذَٰلِكَ ٱلَّذِي يُبَشِّرُ ٱللَّهُ عِبَادَهُ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِۗ قُل لَّآ أَسۡـَٔلُكُمۡ عَلَيۡهِ أَجۡرًا إِلَّا ٱلۡمَوَدَّةَ فِي ٱلۡقُرۡبَىٰۗ وَمَن يَقۡتَرِفۡ حَسَنَةٗ نَّزِدۡ لَهُۥ فِيهَا حُسۡنًاۚ إِنَّ ٱللَّهَ غَفُورٞ شَكُورٌ
īmāṉ koṇṭu (sālihāṉa) nalla amalkaḷ ceytuvarum taṉ aṭiyārkaḷukku allāh naṉmārāyaṅ kūṟuvatum ituvē (napiyē!) Nīr kūṟum; "uṟaviṉarkaḷ mītu aṉpu koḷvatait tavira, itaṟkāka nāṉ uṅkaḷiṭam yātoru kūliyum kēṭkavillai!" Aṉṟiyum, evar oru naṉmai ceykiṟārō, avarukku nām atil piṉṉum (pala) naṉmaiyai atikamākkuvōm; niccayamāka allāh maṉṉippavaṉākavum, naṉṟiyai ēṟṟuk koḷpavaṉākavum irukkiṉṟāṉ
Surah Ash-Shura, Verse 23
أَمۡ يَقُولُونَ ٱفۡتَرَىٰ عَلَى ٱللَّهِ كَذِبٗاۖ فَإِن يَشَإِ ٱللَّهُ يَخۡتِمۡ عَلَىٰ قَلۡبِكَۗ وَيَمۡحُ ٱللَّهُ ٱلۡبَٰطِلَ وَيُحِقُّ ٱلۡحَقَّ بِكَلِمَٰتِهِۦٓۚ إِنَّهُۥ عَلِيمُۢ بِذَاتِ ٱلصُّدُورِ
Allatu (um'maip paṟṟi) avarkaḷ; "avar allāhviṉ mītu poyyai iṭṭuk kaṭṭik kūṟukiṟār" eṉṟu colkiṟārkaḷā? Allāh nāṭiṉāl avaṉ um irutayattiṉ mītu muttiraiyiṭṭiruppāṉ; aṉṟiyum allāh poyyai aḻittu, taṉ vacaṉaṅkaḷaik koṇṭu uṇmaiyai uṟutippaṭuttukiṟāṉ; niccayamāka neñcaṅkaḷiliruppatai avaṉ mika aṟintavaṉ
Surah Ash-Shura, Verse 24
وَهُوَ ٱلَّذِي يَقۡبَلُ ٱلتَّوۡبَةَ عَنۡ عِبَادِهِۦ وَيَعۡفُواْ عَنِ ٱلسَّيِّـَٔاتِ وَيَعۡلَمُ مَا تَفۡعَلُونَ
avaṉtāṉ taṉ aṭiyārkaḷiṉ tavpāvai - pāva maṉṉippuk kōṟutalai - ēṟṟuk koḷkiṟāṉ; (avarkaḷiṉ) kuṟṟaṅkaḷai maṉṉikkiṟāṉ. Iṉṉum, nīṅkaḷ ceyvatai avaṉ naṉkaṟikiṟāṉ
Surah Ash-Shura, Verse 25
وَيَسۡتَجِيبُ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ وَيَزِيدُهُم مِّن فَضۡلِهِۦۚ وَٱلۡكَٰفِرُونَ لَهُمۡ عَذَابٞ شَدِيدٞ
aṉṟiyum īmāṉ koṇṭu sālihāṉa (nalla) amal ceypavar(kaḷiṉ pirārttaṉai)kaḷaiyum ēṟṟu avarkaḷukkut taṉ aruḷai atikappaṭuttukiṟāṉ; iṉṉum, nirākarippavarkaḷukku kaṭumaiyāṉa vētaṉaiyuṇṭu
Surah Ash-Shura, Verse 26
۞وَلَوۡ بَسَطَ ٱللَّهُ ٱلرِّزۡقَ لِعِبَادِهِۦ لَبَغَوۡاْ فِي ٱلۡأَرۡضِ وَلَٰكِن يُنَزِّلُ بِقَدَرٖ مَّا يَشَآءُۚ إِنَّهُۥ بِعِبَادِهِۦ خَبِيرُۢ بَصِيرٞ
allāh taṉ aṭiyārkaḷukku, uṇavu (maṟṟum vacatikaḷai) virivākki viṭṭāl, avarkaḷ pūmiyiyal aṭṭūḻiyam ceyyat talaippaṭṭu viṭuvārkaḷ; ākavē avaṉ, tāṉ virumpiya aḷavu koṭuttu varukiṉṟāṉ; niccayamāka avaṉ taṉ aṭiyārkaḷai naṉkaṟipavaṉ; (avarkaḷ ceyalai) uṟṟu nōkkupavaṉ
Surah Ash-Shura, Verse 27
وَهُوَ ٱلَّذِي يُنَزِّلُ ٱلۡغَيۡثَ مِنۢ بَعۡدِ مَا قَنَطُواْ وَيَنشُرُ رَحۡمَتَهُۥۚ وَهُوَ ٱلۡوَلِيُّ ٱلۡحَمِيدُ
avarkaḷ nirācaiyāṉa piṉṉar maṟaiyai iṟakki vaippavaṉ avaṉē mēlum avaṉ taṉ rahmattai (aruḷai)p parappukiṟāṉ; iṉṉum avaṉē pukaḻukkuriya pātukāvalaṉ
Surah Ash-Shura, Verse 28
وَمِنۡ ءَايَٰتِهِۦ خَلۡقُ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِ وَمَا بَثَّ فِيهِمَا مِن دَآبَّةٖۚ وَهُوَ عَلَىٰ جَمۡعِهِمۡ إِذَا يَشَآءُ قَدِيرٞ
vāṉaṅkaḷaiyum, pūmiyaiyum paṭaittiruppatum, avaiyiraṇṭilum kālnaṭaikaḷ (mutaliyavaṟṟaip) parappi vaittiruppatum, avaṉuṭaiya attāṭcikaḷil uḷḷavaiyākum - ākavē, avaṉ virumpiyapōtu avaṟṟai oṉṟu cērkka pērāṟṟaluṭaiyavaṉ
Surah Ash-Shura, Verse 29
وَمَآ أَصَٰبَكُم مِّن مُّصِيبَةٖ فَبِمَا كَسَبَتۡ أَيۡدِيكُمۡ وَيَعۡفُواْ عَن كَثِيرٖ
aṉṟiyum tīṅku vantu uṅkaḷai aṭaivatellām, atu uṅkaḷ karaṅkaḷ campātitta (kāraṇat)tāl tām, eṉiṉum, perumpālāṉavaṟṟai avaṉ maṉṉittaruḷkiṉṟāṉ
Surah Ash-Shura, Verse 30
وَمَآ أَنتُم بِمُعۡجِزِينَ فِي ٱلۡأَرۡضِۖ وَمَا لَكُم مِّن دُونِ ٱللَّهِ مِن وَلِيّٖ وَلَا نَصِيرٖ
Iṉṉum, nīṅkaḷ pūmiyil (eṅku tañcam pukuntālum) avaṉai iyalāmal ākkupavarkaḷ illai mēlum, uṅkaḷukku allāhvait tavira, pātukāvalaṉō, utavipuripavaṉō illai
Surah Ash-Shura, Verse 31
وَمِنۡ ءَايَٰتِهِ ٱلۡجَوَارِ فِي ٱلۡبَحۡرِ كَٱلۡأَعۡلَٰمِ
iṉṉum, malaikaḷaip pōl kaṭalil celpavaiyum, avaṉuṭaiya attāṭcikaḷil uḷḷavaiyākum
Surah Ash-Shura, Verse 32
إِن يَشَأۡ يُسۡكِنِ ٱلرِّيحَ فَيَظۡلَلۡنَ رَوَاكِدَ عَلَىٰ ظَهۡرِهِۦٓۚ إِنَّ فِي ذَٰلِكَ لَأٓيَٰتٖ لِّكُلِّ صَبَّارٖ شَكُورٍ
avaṉ virumpiṉāl kāṟṟai (vīcāmal) amartti viṭukiṟāṉ. Ataṉāl avai (kaṭaliṉ) mēṟparappil acaivaṟṟuk kiṭakkum, niccayamāka itil, poṟumaiyāḷar, naṉṟi celuttuvōr yāvarukkum attāṭcikaḷ irukkiṉṟaṉa
Surah Ash-Shura, Verse 33
أَوۡ يُوبِقۡهُنَّ بِمَا كَسَبُواْ وَيَعۡفُ عَن كَثِيرٖ
allatu avarkaḷ campātitta kāraṇattiṉāl avaṟṟai avaṉ mūḻkaṭikkac ceytu viṭuvāṉ; mēlum avaṉ perumpālāṉavaṟṟai maṉṉittaruḷukiṟāṉ
Surah Ash-Shura, Verse 34
وَيَعۡلَمَ ٱلَّذِينَ يُجَٰدِلُونَ فِيٓ ءَايَٰتِنَا مَا لَهُم مِّن مَّحِيصٖ
aṉṟiyum, nam'muṭaiya vacaṉaṅkaḷaip paṟṟit tarkkam ceytu koṇṭiruppōr - avarkaḷukku (tappittuk koḷḷa) pukaliṭam ētumillai eṉpatai aṟivārkaḷ
Surah Ash-Shura, Verse 35
فَمَآ أُوتِيتُم مِّن شَيۡءٖ فَمَتَٰعُ ٱلۡحَيَوٰةِ ٱلدُّنۡيَاۚ وَمَا عِندَ ٱللَّهِ خَيۡرٞ وَأَبۡقَىٰ لِلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَلَىٰ رَبِّهِمۡ يَتَوَكَّلُونَ
ākavē, uṅkaḷukkuk koṭukkap paṭṭiruppatellām, ivvulaka vāḻkakaiyiṉ (aṟpa) cukaṅkaḷēyākum; īmāṉ koṇṭu, taṅkaḷ iṟaivaṉaiyē muṟṟilum nampiyiruppavarkaḷukku, allāhviṭam iruppatu mikavum mēlāṉatum nilaiyāṉatumākum
Surah Ash-Shura, Verse 36
وَٱلَّذِينَ يَجۡتَنِبُونَ كَبَـٰٓئِرَ ٱلۡإِثۡمِ وَٱلۡفَوَٰحِشَ وَإِذَا مَا غَضِبُواْ هُمۡ يَغۡفِرُونَ
avarkaḷ (ettakaiyoreṉṟāl) perum pāvaṅkaḷaiyum, māṉakkēṭāṉavaṟṟaiyum, tavirttuk koṇṭu, tām kōpam aṭaiyum poḻutum maṉṉippārkaḷ
Surah Ash-Shura, Verse 37
وَٱلَّذِينَ ٱسۡتَجَابُواْ لِرَبِّهِمۡ وَأَقَامُواْ ٱلصَّلَوٰةَ وَأَمۡرُهُمۡ شُورَىٰ بَيۡنَهُمۡ وَمِمَّا رَزَقۡنَٰهُمۡ يُنفِقُونَ
iṉṉum taṅkaḷ iṟaivaṉ kaṭṭaḷaikaḷai ēṟṟu toḻukaiyai (oḻuṅkuppaṭi) nilainiṟuttuvārkaḷ - aṉṟiyum tam kāriyaṅkaḷait tam'miṭaiyē kalantālōcittuk koḷvar; mēlum, nām avarkaḷukku aḷittavaṟṟiliruntu (tāṉamākac) celavu ceyvārkaḷ
Surah Ash-Shura, Verse 38
وَٱلَّذِينَ إِذَآ أَصَابَهُمُ ٱلۡبَغۡيُ هُمۡ يَنتَصِرُونَ
aṉṟiyum. Avarkaḷukku akkiramam ceyyappaṭṭāl (ataṟku etirāka nītiyākat takka muṟaiyil) paḻi tīrppārkaḷ
Surah Ash-Shura, Verse 39
وَجَزَـٰٓؤُاْ سَيِّئَةٖ سَيِّئَةٞ مِّثۡلُهَاۖ فَمَنۡ عَفَا وَأَصۡلَحَ فَأَجۡرُهُۥ عَلَى ٱللَّهِۚ إِنَّهُۥ لَا يُحِبُّ ٱلظَّـٰلِمِينَ
Iṉṉum tīmaikkum kūli ataip pōṉṟa tīmaiyē yākum; āṉāl, evar (ataṉai) maṉṉittuc camātāṉam ceykiṟārō avarukkuriya naṟkūli allāhviṭam irukkiṟatu - niccayamāka avaṉ aniyāyam ceypavarkaḷai nēcikka māṭṭāṉ
Surah Ash-Shura, Verse 40
وَلَمَنِ ٱنتَصَرَ بَعۡدَ ظُلۡمِهِۦ فَأُوْلَـٰٓئِكَ مَا عَلَيۡهِم مِّن سَبِيلٍ
eṉavē, evaroruvar aniyāyam ceyyappaṭṭapiṉ, (ataṟku etirāka nītiyāka) paḻi tīrttuk koḷkiṟārō, a(ttakaiya)var mītu (kuṟṟam cumatta) yātoru vaḻiyumillai
Surah Ash-Shura, Verse 41
إِنَّمَا ٱلسَّبِيلُ عَلَى ٱلَّذِينَ يَظۡلِمُونَ ٱلنَّاسَ وَيَبۡغُونَ فِي ٱلۡأَرۡضِ بِغَيۡرِ ٱلۡحَقِّۚ أُوْلَـٰٓئِكَ لَهُمۡ عَذَابٌ أَلِيمٞ
āṉāl evarkaḷ makkaḷukku aniyāyam ceytu nītamiṉṟi pūmiyil aṭṭūḻiyam ceykiṟārkaḷō, avarkaḷ mītu tāṉ (kuṟṟam cumatta) vaḻiyirukkiṟatu - ittakaiyōrukku nōviṉai ceyyum vētaṉaiyuṇṭu
Surah Ash-Shura, Verse 42
وَلَمَن صَبَرَ وَغَفَرَ إِنَّ ذَٰلِكَ لَمِنۡ عَزۡمِ ٱلۡأُمُورِ
āṉāl, evarēṉum (piṟar ceyta tīṅkaip) poṟuttuk koṇṭu maṉṉittu viṭṭāl, niccayamāka, atu mikka uṟutiyāṉa (vīramuḷḷa) ceyalākum
Surah Ash-Shura, Verse 43
وَمَن يُضۡلِلِ ٱللَّهُ فَمَا لَهُۥ مِن وَلِيّٖ مِّنۢ بَعۡدِهِۦۗ وَتَرَى ٱلظَّـٰلِمِينَ لَمَّا رَأَوُاْ ٱلۡعَذَابَ يَقُولُونَ هَلۡ إِلَىٰ مَرَدّٖ مِّن سَبِيلٖ
iṉṉum evarai allāh vaḻikēṭṭil viṭṭuviṭukiṟāṉō ataṟkuppiṉ avaṉukkup pātukāvalar evarumillai, aniyāyam ceytavarkaḷ vētaṉaiyaik kāṇum pōtu (itiliruntu) tappittu mīḷvataṟku ētākilum vaḻiyuṇṭā?" Eṉṟu kūṟum nilaiyai nīr kāṇpīr
Surah Ash-Shura, Verse 44
وَتَرَىٰهُمۡ يُعۡرَضُونَ عَلَيۡهَا خَٰشِعِينَ مِنَ ٱلذُّلِّ يَنظُرُونَ مِن طَرۡفٍ خَفِيّٖۗ وَقَالَ ٱلَّذِينَ ءَامَنُوٓاْ إِنَّ ٱلۡخَٰسِرِينَ ٱلَّذِينَ خَسِرُوٓاْ أَنفُسَهُمۡ وَأَهۡلِيهِمۡ يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِۗ أَلَآ إِنَّ ٱلظَّـٰلِمِينَ فِي عَذَابٖ مُّقِيمٖ
mēlum, ciṟumaippaṭṭut talai kaviḻntavarkaḷākavum, (maṟaivakāk) kaṭaikkakaṇṇāl pārtta vaṇṇamākavum avarkaḷ (narakattiṉ muṉ) koṇṭavarap paṭuvatai nīr kāṇpīr; (avvēḷai) īmāṉ koṇṭavarkaḷ kūṟuvārkaḷ; "evar taṅkaḷukkum, tam kuṭumpattārukkum naṣṭattai tēṭik koṇṭārkaḷō, kiyāma nāḷil niccayamāka avarkaḷ muṟṟilum naṣṭavāḷartām." Aṟintu koḷka! Niccayamāka aniyāyakkārarkaḷ nilaiyāṉa vētaṉaiyil iruppārkaḷ
Surah Ash-Shura, Verse 45
وَمَا كَانَ لَهُم مِّنۡ أَوۡلِيَآءَ يَنصُرُونَهُم مِّن دُونِ ٱللَّهِۗ وَمَن يُضۡلِلِ ٱللَّهُ فَمَا لَهُۥ مِن سَبِيلٍ
(annāḷil) allāhvaiyaṉṟi avarkaḷukku utavipuriyum upakārikaḷil evarum irukkamāṭṭārkaḷ; aṉṟiyum, allāh evarai vaḻikēṭṭil viṭṭuviṭukiṟāṉō avarukku vēṟuvaḻiyoṉṟumillai
Surah Ash-Shura, Verse 46
ٱسۡتَجِيبُواْ لِرَبِّكُم مِّن قَبۡلِ أَن يَأۡتِيَ يَوۡمٞ لَّا مَرَدَّ لَهُۥ مِنَ ٱللَّهِۚ مَا لَكُم مِّن مَّلۡجَإٖ يَوۡمَئِذٖ وَمَا لَكُم مِّن نَّكِيرٖ
Allāhvai viṭṭum tappittuc cella pōkkillāta (kiyāma) nāḷ varuvataṟku muṉ, uṅkaḷ iṟaivaṉuṭaiya (ēvalukku) patilaḷiyuṅkaḷ - annāḷil uṅkaḷukku otuṅkumiṭam etuvum irātu (uṅkaḷ pāvaṅkaḷai) nīṅkaḷ maṟukkavum muṭiyātu
Surah Ash-Shura, Verse 47
فَإِنۡ أَعۡرَضُواْ فَمَآ أَرۡسَلۡنَٰكَ عَلَيۡهِمۡ حَفِيظًاۖ إِنۡ عَلَيۡكَ إِلَّا ٱلۡبَلَٰغُۗ وَإِنَّآ إِذَآ أَذَقۡنَا ٱلۡإِنسَٰنَ مِنَّا رَحۡمَةٗ فَرِحَ بِهَاۖ وَإِن تُصِبۡهُمۡ سَيِّئَةُۢ بِمَا قَدَّمَتۡ أَيۡدِيهِمۡ فَإِنَّ ٱلۡإِنسَٰنَ كَفُورٞ
eṉiṉum (napiyē!) Avarkaḷ puṟakkaṇittu viṭṭāl (nīr kavalaiyuṟātīr); nām um'mai avarkaḷ mītu pātukāvalarāka aṉuppavillai (tūtuc ceytiyai eṭuttuk kūṟi) ettivaippatu tāṉ um'mītu kaṭamaiyākum; iṉṉum, niccayamāka nam'muṭaiya rahmattai - nallaruḷai maṉitarkaḷ cuvaikkumpaṭic ceytāl, atu kaṇṭu avarkaḷ makiḻkiṟārkaḷ; āṉāl avarkaḷuṭaiya kaikaḷ muṟpaṭuttiyuḷḷa (pāvattiṉa kāraṇat)tāl avarkaḷukkut tīṅku nēriṭṭāl - niccayamāka maṉitaṉ naṉṟi keṭṭu māṟu ceypavaṉāka irukkiṉṟāṉ
Surah Ash-Shura, Verse 48
لِّلَّهِ مُلۡكُ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِۚ يَخۡلُقُ مَا يَشَآءُۚ يَهَبُ لِمَن يَشَآءُ إِنَٰثٗا وَيَهَبُ لِمَن يَشَآءُ ٱلذُّكُورَ
allāhvukkē vāṉaṅkaḷuṭaiyavum pūmiyuṭaiyavum āṭci contamākum; ākavē tāṉ virumpiyavaṟṟai avaṉ paṭaikkiṉṟāṉ; tāṉ virumpuvōrukkup peṇ makkaḷai aḷikkiṟāṉ; maṟṟum tāṉ virumpuvōrukku āṇ makkaḷai aḷikkiṉṟāṉ
Surah Ash-Shura, Verse 49
أَوۡ يُزَوِّجُهُمۡ ذُكۡرَانٗا وَإِنَٰثٗاۖ وَيَجۡعَلُ مَن يَشَآءُ عَقِيمًاۚ إِنَّهُۥ عَلِيمٞ قَدِيرٞ
allatu avarkaḷukku avaṉ āṇmakkaḷaiyum, peṇ makkaḷaiyum cērttuk koṭukkiṉṟāṉ; aṉṟiyum tāṉ virumpiyōrai malaṭākavum ceykiṟāṉ - niccayamāka, avaṉ mika aṟintavaṉ; pērāṟṟaluṭaiyavaṉ
Surah Ash-Shura, Verse 50
۞وَمَا كَانَ لِبَشَرٍ أَن يُكَلِّمَهُ ٱللَّهُ إِلَّا وَحۡيًا أَوۡ مِن وَرَآيِٕ حِجَابٍ أَوۡ يُرۡسِلَ رَسُولٗا فَيُوحِيَ بِإِذۡنِهِۦ مَا يَشَآءُۚ إِنَّهُۥ عَلِيٌّ حَكِيمٞ
allāh enta maṉitariṭattilum vahīyākavō allatu tiraikkappāl iruntō allatu tāṉ virumpiyatait taṉ aṉumatiyiṉ mītu vahīyai aṟivikkak kūṭiya oru tūtarai aṉuppiyō aṉṟi (nēriṭaiyākap) pēcavatillai niccayamāka avaṉ uyarntavaṉ; ñāṉamuṭaiyavaṉ
Surah Ash-Shura, Verse 51
وَكَذَٰلِكَ أَوۡحَيۡنَآ إِلَيۡكَ رُوحٗا مِّنۡ أَمۡرِنَاۚ مَا كُنتَ تَدۡرِي مَا ٱلۡكِتَٰبُ وَلَا ٱلۡإِيمَٰنُ وَلَٰكِن جَعَلۡنَٰهُ نُورٗا نَّهۡدِي بِهِۦ مَن نَّشَآءُ مِنۡ عِبَادِنَاۚ وَإِنَّكَ لَتَهۡدِيٓ إِلَىٰ صِرَٰطٖ مُّسۡتَقِيمٖ
(Napiyē!) Ivvāṟē nām nam'muṭaiya kaṭṭaḷaiyil āṉmāvāṉatai (kur'āṉai) vahī mūlamāka umakku aṟivittirukkiṟōm; (ataṟku muṉṉar) vētam eṉpatō īmāṉ eṉpatō eṉṉaveṉṟu nīr aṟipavarāka irukkavillai - eṉiṉum nām atai oḷiyāka ākki, nam aṭiyārkaḷila nām virumpiyōrukku itaik koṇṭu nērvaḻi kāṭṭukiṟōm - niccayamāka nīr (makkaḷai) nērāṉa pataiyil vaḻi kāṇpikkiṉṟīr
Surah Ash-Shura, Verse 52
صِرَٰطِ ٱللَّهِ ٱلَّذِي لَهُۥ مَا فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَمَا فِي ٱلۡأَرۡضِۗ أَلَآ إِلَى ٱللَّهِ تَصِيرُ ٱلۡأُمُورُ
(atuvē) allāhviṉ vaḻiyākum; vāṉaṅkaḷil iruppavaiyum, pūmiyil iruppavaiyum (yāvum) avaṉukkē contam - aṟintu koḷka! Allāhviṭamē ellāk kāriyaṅkaḷum mīṇṭu varukiṉṟaṉa
Surah Ash-Shura, Verse 53