Surah Fussilat - Tamil Translation by Jan Turst Foundation
حمٓ
Hā, mīm
Surah Fussilat, Verse 1
تَنزِيلٞ مِّنَ ٱلرَّحۡمَٰنِ ٱلرَّحِيمِ
aḷavaṟṟa aruḷāḷaṉ, nikaraṟṟa aṉpuṭaiyōṉiṭattiliruntu iṟakkiyaruḷappaṭṭatu
Surah Fussilat, Verse 2
كِتَٰبٞ فُصِّلَتۡ ءَايَٰتُهُۥ قُرۡءَانًا عَرَبِيّٗا لِّقَوۡمٖ يَعۡلَمُونَ
arapumoḻiyil amainta ik kur'āṉuṭaiya vacaṉaṅkaḷ aṟintuṇarum makkaḷukkut teḷivākkappaṭṭuḷḷaṉa
Surah Fussilat, Verse 3
بَشِيرٗا وَنَذِيرٗا فَأَعۡرَضَ أَكۡثَرُهُمۡ فَهُمۡ لَا يَسۡمَعُونَ
naṉmārāyam kūṟuvatākavum, accamūṭṭi eccarikkai ceyvatākavum (atu irukkiṉṟatu) āṉāl avarkaḷil perumpālōr puṟakkaṇikkiṉṟaṉar avarkaḷ ceviyēṟpatum illai
Surah Fussilat, Verse 4
وَقَالُواْ قُلُوبُنَا فِيٓ أَكِنَّةٖ مِّمَّا تَدۡعُونَآ إِلَيۡهِ وَفِيٓ ءَاذَانِنَا وَقۡرٞ وَمِنۢ بَيۡنِنَا وَبَيۡنِكَ حِجَابٞ فَٱعۡمَلۡ إِنَّنَا عَٰمِلُونَ
mēlum avarkaḷ"nīr etaṉ pakkam eṅkaḷai aḻaikkiṉṟīrō ataṉai viṭṭum eṅkaḷ irutayaṅkaḷ mūṭappaṭṭuḷḷaṉa eṅkaḷ kātukaḷil mantam irukkiṉṟatu eṅkaḷukkiṭaiyilum umakkiṭaiyilum tirai irukkiṟatu ākavē, nīr (um vēlaiyaic) ceytu koṇṭirum niccayamāka nāṅkaḷ (eṅkaḷ vēlaiyaic) ceytu koṇṭiruppavarkaḷ" eṉṟu kūṟiṉar
Surah Fussilat, Verse 5
قُلۡ إِنَّمَآ أَنَا۠ بَشَرٞ مِّثۡلُكُمۡ يُوحَىٰٓ إِلَيَّ أَنَّمَآ إِلَٰهُكُمۡ إِلَٰهٞ وَٰحِدٞ فَٱسۡتَقِيمُوٓاْ إِلَيۡهِ وَٱسۡتَغۡفِرُوهُۗ وَوَيۡلٞ لِّلۡمُشۡرِكِينَ
nāṉ uṅkaḷaip pōṉṟa oru maṉitaṉtāṉ - āṉāl eṉakku vahī aṟivikkappaṭukiṟatu niccayamāka uṅkaḷuṭaiya nāyaṉ oruvaṉētāṉ, ākavē avaṉaiyē nōkki nīṅkaḷ uṟutiyāka niṟpīrkaḷāka iṉṉum, avaṉiṭam nīṅkaḷ maṉṉippuk kēḷuṅkaḷ - aṉṟiyum (avaṉukku) iṇai vaippōrukkuk kēṭutāṉ" eṉṟu (napiyē!) Nīr kūṟum
Surah Fussilat, Verse 6
ٱلَّذِينَ لَا يُؤۡتُونَ ٱلزَّكَوٰةَ وَهُم بِٱلۡأٓخِرَةِ هُمۡ كَٰفِرُونَ
avarkaḷ tām jakāttaik koṭukkātavarkaḷ maṟumaiyai nirākarippavarkaḷum avarkaḷē
Surah Fussilat, Verse 7
إِنَّ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ لَهُمۡ أَجۡرٌ غَيۡرُ مَمۡنُونٖ
niccayamāka evarkaḷ īmāṉ koṇṭu sālihāṉa (nalla) amalkaḷ ceykiṟārkaḷō avarkaḷukku muṭivēyillāta (nilaiyāṉa) kūliyuṇṭu
Surah Fussilat, Verse 8
۞قُلۡ أَئِنَّكُمۡ لَتَكۡفُرُونَ بِٱلَّذِي خَلَقَ ٱلۡأَرۡضَ فِي يَوۡمَيۡنِ وَتَجۡعَلُونَ لَهُۥٓ أَندَادٗاۚ ذَٰلِكَ رَبُّ ٱلۡعَٰلَمِينَ
pūmiyai iraṇṭē nāṭkaḷil paṭaittavaṉai nirākarittu avaṉukku iṇaikaḷaiyum niccayamāka nīṅkaḷ tāṉā ēṟpaṭuttukiṟīrkaḷ? Avaṉ akilattārukkellām iṟaivaṉ" eṉṟu (napiyē!) Kūṟuvīrāka
Surah Fussilat, Verse 9
وَجَعَلَ فِيهَا رَوَٰسِيَ مِن فَوۡقِهَا وَبَٰرَكَ فِيهَا وَقَدَّرَ فِيهَآ أَقۡوَٰتَهَا فِيٓ أَرۡبَعَةِ أَيَّامٖ سَوَآءٗ لِّلسَّآئِلِينَ
Avaṉē, ataṉ mēliruntu uyaramāṉa malaikaḷai amaittāṉ ataṉ mītu (cakala vitamāṉa) pākkiyaṅkaḷaiyum poḻintāṉ iṉṉum, atil avaṟṟiṉ uṇavukaḷai nāṉku nāṭkaḷil cīrāka nirṇayittāṉ (itaip paṟṟi) kēṭkak kūṭiyavarkaḷukku (ituvē viḷakkamākum)
Surah Fussilat, Verse 10
ثُمَّ ٱسۡتَوَىٰٓ إِلَى ٱلسَّمَآءِ وَهِيَ دُخَانٞ فَقَالَ لَهَا وَلِلۡأَرۡضِ ٱئۡتِيَا طَوۡعًا أَوۡ كَرۡهٗا قَالَتَآ أَتَيۡنَا طَآئِعِينَ
piṟaku avaṉ vāṉam pukaiyāka iruntapōtu (ataip) paṭaikka nāṭiṉāṉ ākavē avaṉ ataṟkum pūmikkum"nīṅkaḷ viruppuṭaṉāyiṉum allatu veṟuppiruppiṉum vāruṅkaḷ" eṉṟu kūṟiṉāṉ. (Ataṟku) avaiyiraṇṭum"nāṅkaḷ viruppuṭaṉēyē varukiṉṟōm" eṉṟu kūṟiṉa
Surah Fussilat, Verse 11
فَقَضَىٰهُنَّ سَبۡعَ سَمَٰوَاتٖ فِي يَوۡمَيۡنِ وَأَوۡحَىٰ فِي كُلِّ سَمَآءٍ أَمۡرَهَاۚ وَزَيَّنَّا ٱلسَّمَآءَ ٱلدُّنۡيَا بِمَصَٰبِيحَ وَحِفۡظٗاۚ ذَٰلِكَ تَقۡدِيرُ ٱلۡعَزِيزِ ٱلۡعَلِيمِ
ākavē, iraṇṭu nāṭkaḷil avaṟṟai ēḻu vāṉaṅkaḷāka avaṉ ēṟpaṭuttiṉāṉ ovvoru vāṉattiṟkum ataṟkuriya kaṭamai iṉṉateṉa aṟivittāṉ iṉṉum, ulakattiṟku camīpamāṉa vāṉattai nām viḷakkukaḷaik koṇṭu alaṅkarittōm iṉṉum ataṉaip pātukāppākavum ākkiṉōm itu yāvaraiyum mikaittavaṉum, ñāṉam mikkōṉumākiya (iṟai)vaṉuṭaiya ēṟpāṭēyākum
Surah Fussilat, Verse 12
فَإِنۡ أَعۡرَضُواْ فَقُلۡ أَنذَرۡتُكُمۡ صَٰعِقَةٗ مِّثۡلَ صَٰعِقَةِ عَادٖ وَثَمُودَ
ākavē, avarkaḷ puṟakkaṇittu viṭuvārkaḷāyiṉ, "ātu, samūtu (kūṭṭattāru)kku uṇṭāṉa (iṭi muḻakkam, puyal) koṇṭa vētaṉaiyai nāṉ uṅkaḷukku accuṟuttukiṉṟēṉ" eṉṟu (napiyē!) Nīr kūṟuvīrāka
Surah Fussilat, Verse 13
إِذۡ جَآءَتۡهُمُ ٱلرُّسُلُ مِنۢ بَيۡنِ أَيۡدِيهِمۡ وَمِنۡ خَلۡفِهِمۡ أَلَّا تَعۡبُدُوٓاْ إِلَّا ٱللَّهَۖ قَالُواْ لَوۡ شَآءَ رَبُّنَا لَأَنزَلَ مَلَـٰٓئِكَةٗ فَإِنَّا بِمَآ أُرۡسِلۡتُم بِهِۦ كَٰفِرُونَ
allāhvaiyaṉṟi (vēṟu) etaṉaiyum nīṅkaḷ vaṇaṅkātīrkaḷ" eṉṟu avarkaḷukku muṉṉālum, piṉṉālum avarkaḷiṭam tūtarkaḷ vanta pōtu"eṅkaḷ iṟaivaṉ nāṭiyiruntāl avaṉ malakkukaḷai(t tūtarkaḷāka) iṟakkiyiruppāṉ. Ākavētāṉ, nīṅkaḷ etaṉaikkoṇṭu aṉuppappaṭṭirukkiṟīrkaḷō ataṉai nāṅkaḷ niccayamāka nirākarikkiṟōm" eṉṟu coṉṉārkaḷ
Surah Fussilat, Verse 14
فَأَمَّا عَادٞ فَٱسۡتَكۡبَرُواْ فِي ٱلۡأَرۡضِ بِغَيۡرِ ٱلۡحَقِّ وَقَالُواْ مَنۡ أَشَدُّ مِنَّا قُوَّةًۖ أَوَلَمۡ يَرَوۡاْ أَنَّ ٱللَّهَ ٱلَّذِي خَلَقَهُمۡ هُوَ أَشَدُّ مِنۡهُمۡ قُوَّةٗۖ وَكَانُواْ بِـَٔايَٰتِنَا يَجۡحَدُونَ
Aṉṟiyum ātu(k kūṭṭattār) pūmiyil aniyāyamākap perumaiyaṭittuk koṇṭu, "eṅkaḷai viṭa valimaiyil mikkavarkaḷ yār?" Eṉṟu kūṟiṉārkaḷ - avarkaḷaip paṭaitta allāh niccayamāka avarkaḷai viṭa valimaiyil mikkavaṉ eṉpatai avarkaḷ kavaṉittirukka villaiyā? Iṉṉum avarkaḷ nam attāṭcikaḷai maṟuttavāṟē iruntārkaḷ
Surah Fussilat, Verse 15
فَأَرۡسَلۡنَا عَلَيۡهِمۡ رِيحٗا صَرۡصَرٗا فِيٓ أَيَّامٖ نَّحِسَاتٖ لِّنُذِيقَهُمۡ عَذَابَ ٱلۡخِزۡيِ فِي ٱلۡحَيَوٰةِ ٱلدُّنۡيَاۖ وَلَعَذَابُ ٱلۡأٓخِرَةِ أَخۡزَىٰۖ وَهُمۡ لَا يُنصَرُونَ
ātaliṉāl, ivvulaka vāḻvil avarkaḷ iḻivu tarum vētaṉaiyaic cuvaikkumpaṭic ceyya, keṭṭa nāṭkaḷil avarkaḷ mītu oru koṭiya puyal kāṟṟai aṉuppiṉōm mēlum, maṟumaiyiluḷḷa vētaṉaiyō mikavum iḻivuḷḷatākum aṉṟiyum avarkaḷ (evarālum) utavi ceyyappaṭa māṭṭārkaḷ
Surah Fussilat, Verse 16
وَأَمَّا ثَمُودُ فَهَدَيۡنَٰهُمۡ فَٱسۡتَحَبُّواْ ٱلۡعَمَىٰ عَلَى ٱلۡهُدَىٰ فَأَخَذَتۡهُمۡ صَٰعِقَةُ ٱلۡعَذَابِ ٱلۡهُونِ بِمَا كَانُواْ يَكۡسِبُونَ
samūtu (kūṭṭattārukkō) nām avarkaḷukku nērāṉa vaḻiyaik kāṇpittōm, āyiṉum, avarkaḷ nērvaḻiyaik kāṭṭilum kuruṭṭuttaṉattaiyē nēcittārkaḷ. Ākavē, avarkaḷ campātittuk koṇṭa(pāvat)tiṉ kāraṇamāka, iḻivāṉa vētaṉaiyākiya iṭi muḻakkam avarkaḷaip piṭittuk koṇṭatu
Surah Fussilat, Verse 17
وَنَجَّيۡنَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَكَانُواْ يَتَّقُونَ
āṉāl, īmāṉ koṇṭu payapaktiyuṭaṉ iruntavarkaḷai nām īṭēṟṟiṉōm
Surah Fussilat, Verse 18
وَيَوۡمَ يُحۡشَرُ أَعۡدَآءُ ٱللَّهِ إِلَى ٱلنَّارِ فَهُمۡ يُوزَعُونَ
mēlum, allāhviṉ pakaivarkaḷ (narakat)tīyiṉ pāl oṉṟu tiraṭṭappaṭum nāḷil, avarkaḷ (taṉit taṉiyākap) pirikkappaṭuvārkaḷ
Surah Fussilat, Verse 19
حَتَّىٰٓ إِذَا مَا جَآءُوهَا شَهِدَ عَلَيۡهِمۡ سَمۡعُهُمۡ وَأَبۡصَٰرُهُمۡ وَجُلُودُهُم بِمَا كَانُواْ يَعۡمَلُونَ
iṟutiyil, avarkaḷ (attīyai) aṭaiyum pōtu, avarkaḷukku etirāka avarkaḷuṭaiya kātukaḷum, avarkaḷuṭaiya kaṇkaḷum, avarkaḷuṭaiya tōlkaḷum avai ceytu koṇṭiruntavai paṟṟi cāṭci kūṟum
Surah Fussilat, Verse 20
وَقَالُواْ لِجُلُودِهِمۡ لِمَ شَهِدتُّمۡ عَلَيۡنَاۖ قَالُوٓاْ أَنطَقَنَا ٱللَّهُ ٱلَّذِيٓ أَنطَقَ كُلَّ شَيۡءٖۚ وَهُوَ خَلَقَكُمۡ أَوَّلَ مَرَّةٖ وَإِلَيۡهِ تُرۡجَعُونَ
avarkaḷ tam tōlkaḷai nōkki, "eṅkaḷukku etirāka nīṅkaḷ ēṉ cāṭci kūṟuṉīrkaḷ?" Eṉṟu kēṭpārkaḷ ataṟku avai"ellāp poruṭkaḷaiyum pēcum paṭic ceyyum allāhvē, eṅkaḷaip pēcumpaṭic ceytāṉ avaṉtāṉ uṅkaḷai mutal taṭavaiyum paṭaittāṉ piṉṉarum nīṅkaḷ avaṉiṭamē koṇṭu varappaṭṭirukkiṟīrkaḷ" eṉṟu kūṟum
Surah Fussilat, Verse 21
وَمَا كُنتُمۡ تَسۡتَتِرُونَ أَن يَشۡهَدَ عَلَيۡكُمۡ سَمۡعُكُمۡ وَلَآ أَبۡصَٰرُكُمۡ وَلَا جُلُودُكُمۡ وَلَٰكِن ظَنَنتُمۡ أَنَّ ٱللَّهَ لَا يَعۡلَمُ كَثِيرٗا مِّمَّا تَعۡمَلُونَ
Uṅkaḷ kātukaḷum, uṅkaḷ kaṇkaḷum, uṅkaḷ tōlkaḷum, uṅkaḷuku; ku etirākac cāṭci collāmalirukkum poruṭṭu, u(ṅkaḷ pāva)ṅkaḷai nīṅkaḷ maṟaittuk koḷḷavillai aṉṟiyum, nīṅkaḷ ceytu koṇṭiruntavaṟṟil mikutamāṉatai niccayamāka allāh aṟiyamāṭṭāṉ eṉṟu nīṅkaḷ eṇṇikkoṇṭīrkaḷ
Surah Fussilat, Verse 22
وَذَٰلِكُمۡ ظَنُّكُمُ ٱلَّذِي ظَنَنتُم بِرَبِّكُمۡ أَرۡدَىٰكُمۡ فَأَصۡبَحۡتُم مِّنَ ٱلۡخَٰسِرِينَ
ākavē, uṅkaḷ iṟaivaṉaip paṟṟi nīṅkaḷ eṇṇiya uṅkaḷuṭaiya (tavaṟāṉa) inta eṇṇamtāṉ uṅkaḷai aḻittu viṭṭatu ākavē nīṅkaḷ naṣṭamaṭaintavarkaḷil ākiviṭṭīrkaḷ (eṉṟum avai kūṟum)
Surah Fussilat, Verse 23
فَإِن يَصۡبِرُواْ فَٱلنَّارُ مَثۡوٗى لَّهُمۡۖ وَإِن يَسۡتَعۡتِبُواْ فَمَا هُم مِّنَ ٱلۡمُعۡتَبِينَ
ākavē, avarkaḷ (vētaṉaiyaic cakittup) poṟumaiyāka irunta pōtilum, avarkaḷukku (naraka) nerupputtāṉ taṅkumiṭam ākum - aṉṟi (kūkkuraliṭṭu) avarkaḷ maṉṉippukkēṭṭa pōtilum, avarkaḷ maṉṉikkappaṭa māṭṭārkaḷ
Surah Fussilat, Verse 24
۞وَقَيَّضۡنَا لَهُمۡ قُرَنَآءَ فَزَيَّنُواْ لَهُم مَّا بَيۡنَ أَيۡدِيهِمۡ وَمَا خَلۡفَهُمۡ وَحَقَّ عَلَيۡهِمُ ٱلۡقَوۡلُ فِيٓ أُمَمٖ قَدۡ خَلَتۡ مِن قَبۡلِهِم مِّنَ ٱلۡجِنِّ وَٱلۡإِنسِۖ إِنَّهُمۡ كَانُواْ خَٰسِرِينَ
nām avarkaḷukku (tīya) kūṭṭāḷikaḷai iṇaittu viṭṭōm ākavē, (attīya kūṭṭāḷikaḷ) avarkaḷukku, muṉṉāliruppataiyum piṉṉāliruppataiyum aḻakākkik kāṇpittārkaḷ aṉṟiyum avarkaḷukku muṉṉē ceṉṟu pōṉa jiṉkaḷum maṉitarkaḷumākiya camutāyattār mītu namvākku uṟutiyākakiviṭṭatu - niccayamāka avarkaḷ naṣṭavāḷikaḷāyiṉar
Surah Fussilat, Verse 25
وَقَالَ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ لَا تَسۡمَعُواْ لِهَٰذَا ٱلۡقُرۡءَانِ وَٱلۡغَوۡاْ فِيهِ لَعَلَّكُمۡ تَغۡلِبُونَ
nīṅkaḷ inta kur'āṉai cevi ēṟkātīrkaḷa. (Atu ōtappaṭum pōtu) atil (kuḻappam ceytu) kūccaliṭuṅkaḷ, nīṅkaḷ ataṉāl mikaittu viṭuvīrkaḷ" eṉṟum kāḥpirkaḷ (taṅkaḷaic cārntōriṭam) kūṟiṉar
Surah Fussilat, Verse 26
فَلَنُذِيقَنَّ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ عَذَابٗا شَدِيدٗا وَلَنَجۡزِيَنَّهُمۡ أَسۡوَأَ ٱلَّذِي كَانُواْ يَعۡمَلُونَ
ākavē, kāḥpirkaḷai nām niccayamāka koṭiya vētaṉaiyaic cuvaikka ceyvōm - aṉṟiyum, niccayamāka avarkaḷ ceytu koṇṭiruntatil mikat tīyatai avarkaḷukkuk kūliyāka koṭuppōm
Surah Fussilat, Verse 27
ذَٰلِكَ جَزَآءُ أَعۡدَآءِ ٱللَّهِ ٱلنَّارُۖ لَهُمۡ فِيهَا دَارُ ٱلۡخُلۡدِ جَزَآءَۢ بِمَا كَانُواْ بِـَٔايَٰتِنَا يَجۡحَدُونَ
Atuvētāṉ allāhvuṭaiya pakaivarkaḷukkuḷḷa kūliyākum - atāvatu narakam nam vacaṉaṅkaḷai avarkaḷ nirākarittuk koṇṭiruntataṉ kūliyāka avarkaḷukku nirantaramāṉa vīṭu a(nnarakat)til uṇṭu
Surah Fussilat, Verse 28
وَقَالَ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ رَبَّنَآ أَرِنَا ٱلَّذَيۡنِ أَضَلَّانَا مِنَ ٱلۡجِنِّ وَٱلۡإِنسِ نَجۡعَلۡهُمَا تَحۡتَ أَقۡدَامِنَا لِيَكُونَا مِنَ ٱلۡأَسۡفَلِينَ
(annāḷil) kāḥpirkaḷ"eṅkaḷ iṟaivā! Jiṉkaḷiliruntum maṉitaṉiliruntum eṅkaḷai vaḻi keṭuttōrai eṅkaḷukkuk kāṭṭuvāyāka! Avviruvarum tāḻntavarkaḷāka āvataṟkāka nāṅkaḷ eṅkaḷuṭaiya kālkaḷukkuk kīḻākki (mitippōm)" eṉak kūṟuvārkaḷ
Surah Fussilat, Verse 29
إِنَّ ٱلَّذِينَ قَالُواْ رَبُّنَا ٱللَّهُ ثُمَّ ٱسۡتَقَٰمُواْ تَتَنَزَّلُ عَلَيۡهِمُ ٱلۡمَلَـٰٓئِكَةُ أَلَّا تَخَافُواْ وَلَا تَحۡزَنُواْ وَأَبۡشِرُواْ بِٱلۡجَنَّةِ ٱلَّتِي كُنتُمۡ تُوعَدُونَ
niccayamāka evarkaḷ"eṅkaḷ iṟaivaṉ allāhtāṉ" eṉṟu kūṟi, (ataṉ mītu) uṟutiyāka nilaittu niṉṟārkaḷō, niccayamāka avarkaḷpāl malakkukaḷ vantu, "nīṅkaḷ payappaṭātīrkaḷ kavalaiyum paṭa vēṇṭām - uṅkaḷukku vākkaḷikkappaṭṭa cuvarkkattaik koṇṭu makiḻcci peṟuṅkaḷ" (eṉak kūṟiyavāṟu) iṟaṅkuvārkaḷ
Surah Fussilat, Verse 30
نَحۡنُ أَوۡلِيَآؤُكُمۡ فِي ٱلۡحَيَوٰةِ ٱلدُّنۡيَا وَفِي ٱلۡأٓخِرَةِۖ وَلَكُمۡ فِيهَا مَا تَشۡتَهِيٓ أَنفُسُكُمۡ وَلَكُمۡ فِيهَا مَا تَدَّعُونَ
nāṅkaḷ ulaka vāḻvilum, maṟumaiyilum uṅkaḷukku utaviyāḷarkaḷ mēlum (cuvarkkattil) uṅkaḷ maṉam virumpiyatellām atil uṅkaḷukku irukkiṟatu - atil nīṅkaḷ kēṭpatellām uṅkaḷukkuk kiṭaikkum
Surah Fussilat, Verse 31
نُزُلٗا مِّنۡ غَفُورٖ رَّحِيمٖ
mikavum maṉṉippavaṉ, mikka kirupaiyuṭaiyavaṉiṭamiruntuḷḷa viruntākum" (itu eṉṟu kūṟuvārkaḷ)
Surah Fussilat, Verse 32
وَمَنۡ أَحۡسَنُ قَوۡلٗا مِّمَّن دَعَآ إِلَى ٱللَّهِ وَعَمِلَ صَٰلِحٗا وَقَالَ إِنَّنِي مِنَ ٱلۡمُسۡلِمِينَ
evar allāhviṉ pakkam (makkaḷai) aḻaittu, sālihāṉa (nalla) amalkaḷ ceytu"niccayamāka nāṉ (allāhvukku muṟṟilum vaḻipaṭṭa) muslimkaḷil niṉṟum uḷḷavaṉ eṉṟu kūṟukiṉṟārō, avaraiviṭa collāl aḻakiyavar yār?" (Irukkiṉṟār)
Surah Fussilat, Verse 33
وَلَا تَسۡتَوِي ٱلۡحَسَنَةُ وَلَا ٱلسَّيِّئَةُۚ ٱدۡفَعۡ بِٱلَّتِي هِيَ أَحۡسَنُ فَإِذَا ٱلَّذِي بَيۡنَكَ وَبَيۡنَهُۥ عَدَٰوَةٞ كَأَنَّهُۥ وَلِيٌّ حَمِيمٞ
naṉmaiyum tīmaiyum camamāka māṭṭā, nīṅkaḷ (tīmaiyai) naṉmaiyaik koṇṭē taṭuttuk koḷvīrāka! Appoḻutu, yārukkum umakkiṭaiyē, pakaimai iruntatō, avar uṟṟa naṇparē pōl ākiviṭuvār
Surah Fussilat, Verse 34
وَمَا يُلَقَّىٰهَآ إِلَّا ٱلَّذِينَ صَبَرُواْ وَمَا يُلَقَّىٰهَآ إِلَّا ذُو حَظٍّ عَظِيمٖ
Poṟumaiyāka iruntārkaḷē avarkaḷ tavira vēṟu yārum atai aṭaiya māṭṭārkaḷ mēlum, makattāṉa naṟpākkiyam uṭaiyavarkaḷ tavira, vēṟu yārum atai aṭaiya māṭṭārkaḷ
Surah Fussilat, Verse 35
وَإِمَّا يَنزَغَنَّكَ مِنَ ٱلشَّيۡطَٰنِ نَزۡغٞ فَٱسۡتَعِذۡ بِٱللَّهِۖ إِنَّهُۥ هُوَ ٱلسَّمِيعُ ٱلۡعَلِيمُ
uṅkaḷukku ṣaittāṉiṭattiliruntu ētēṉum ūcāṭṭam (tīyataic ceyya) um'mait tūṇṭumāyiṉ, uṭaṉē allāhviṭam kāval tēṭik koḷvīrāka! Niccayamāka avaṉ (yāvaṟṟaiyum) ceviyēṟpavaṉ naṉkaṟipavaṉ
Surah Fussilat, Verse 36
وَمِنۡ ءَايَٰتِهِ ٱلَّيۡلُ وَٱلنَّهَارُ وَٱلشَّمۡسُ وَٱلۡقَمَرُۚ لَا تَسۡجُدُواْ لِلشَّمۡسِ وَلَا لِلۡقَمَرِ وَٱسۡجُدُواْۤ لِلَّهِۤ ٱلَّذِي خَلَقَهُنَّ إِن كُنتُمۡ إِيَّاهُ تَعۡبُدُونَ
iravum, pakalum cūriyaṉum, cantiraṉum avaṉuṭaiya attāṭcikaḷil uḷḷavaitām. Ākavē, nīṅkaḷ allāhvaiyē vaṇaṅkukiṟavarkaḷāka iruntāl cūriyaṉukkum, cantiraṉukkum sujūtu ceyyātīrkaḷ - ivaṟṟaip paṭaittavaṉākiya allāhvukkē sujūtu ceyyuṅkaḷ
Surah Fussilat, Verse 37
فَإِنِ ٱسۡتَكۡبَرُواْ فَٱلَّذِينَ عِندَ رَبِّكَ يُسَبِّحُونَ لَهُۥ بِٱلَّيۡلِ وَٱلنَّهَارِ وَهُمۡ لَا يَسۡـَٔمُونَ۩
āṉāl (allāhvai vaṇaṅkātu evarēṉum) perumaiyaṭittavarkaḷāka iruppiṉ (avaṉukku naṣṭamillai), um iṟaivaṉiṭam iruppavarkaḷ (vāṉavarkaḷ) iravilum pakalilum avaṉai taspīhu ceytu (tutittuk) koṇṭēyirukkiṟārkaḷ avarkaḷ (atil) cōrvaṭaivatumillai
Surah Fussilat, Verse 38
وَمِنۡ ءَايَٰتِهِۦٓ أَنَّكَ تَرَى ٱلۡأَرۡضَ خَٰشِعَةٗ فَإِذَآ أَنزَلۡنَا عَلَيۡهَا ٱلۡمَآءَ ٱهۡتَزَّتۡ وَرَبَتۡۚ إِنَّ ٱلَّذِيٓ أَحۡيَاهَا لَمُحۡيِ ٱلۡمَوۡتَىٰٓۚ إِنَّهُۥ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ قَدِيرٌ
pūmiyāṉatu kāyntu varaṇṭu kiṭappatai nīr pārppatum avaṉuṭaiya attāṭcikaḷil niṉṟuḷḷatākum ataṉ mītu nām maḻaiyai poḻiyac ceytāl, atu (puṟ pūṇṭukaḷ kiḷampip) pacumaiyāka vaḷarkiṟatu (ivvāṟu maritta pūmiyai) uyirppittavaṉē, niccayamāka iṟantavarkaḷaiyum tiṭṭamāka uyirppikkiṟavaṉ niccayamāka avaṉ ellāp poruṭkaḷ mītum pērāṟṟal uṭaiyavaṉ
Surah Fussilat, Verse 39
إِنَّ ٱلَّذِينَ يُلۡحِدُونَ فِيٓ ءَايَٰتِنَا لَا يَخۡفَوۡنَ عَلَيۡنَآۗ أَفَمَن يُلۡقَىٰ فِي ٱلنَّارِ خَيۡرٌ أَم مَّن يَأۡتِيٓ ءَامِنٗا يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِۚ ٱعۡمَلُواْ مَا شِئۡتُمۡ إِنَّهُۥ بِمَا تَعۡمَلُونَ بَصِيرٌ
niccayamāka evarkaḷ nam'muṭaiya vacaṉaṅkaḷil kuṟai kāṇkiṟārkaḷō avar(kaḷuṭaiya ceyal)kaḷ namakku maṟaikkappaṭavillai - ākavē, narakattil eṟiyappaṭupavaṉ nallavaṉā? Allatu kiyāma nāḷaṉṟu accam tīrntu varupa(vaṉ nalla)vaṉā? Nīṅkaḷ virumpataic ceytu koṇṭiruṅkaḷ - niccayamāka avaṉ nīṅkaḷ ceypavaṟṟai uṟṟu nōkkupavaṉākavē irukkiṟāṉ
Surah Fussilat, Verse 40
إِنَّ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ بِٱلذِّكۡرِ لَمَّا جَآءَهُمۡۖ وَإِنَّهُۥ لَكِتَٰبٌ عَزِيزٞ
Niccayamāka, evarkaḷ nallupatēcam (kur'āṉ) tam'miṭam vanta pōtu atai nirākarittārkaḷō (avarkaḷ uṇmaiyai uṇarvārkaḷ) ēṉeṉil atuvē niccayamāka mikavum kaṇṇiyamāṉa vētamākum
Surah Fussilat, Verse 41
لَّا يَأۡتِيهِ ٱلۡبَٰطِلُ مِنۢ بَيۡنِ يَدَيۡهِ وَلَا مِنۡ خَلۡفِهِۦۖ تَنزِيلٞ مِّنۡ حَكِيمٍ حَمِيدٖ
ataṉiṭam, ataṟku muṉṉiruntō ataṟkup piṉṉiruntō uṇmaikkup puṟampāṉa etuvum neruṅkātu (itu) pukaḻukkuriya ñāṉam mikkavaṉ - (allāh)viṭamiruntu iṟaṅkiyuḷḷatu
Surah Fussilat, Verse 42
مَّا يُقَالُ لَكَ إِلَّا مَا قَدۡ قِيلَ لِلرُّسُلِ مِن قَبۡلِكَۚ إِنَّ رَبَّكَ لَذُو مَغۡفِرَةٖ وَذُو عِقَابٍ أَلِيمٖ
(napiyē!) Umakku muṉṉar vanta tūtarkaḷukkuk kūṟappaṭṭatēyaṉṟi umakkuk kūṟappaṭavillai niccayamāka um'muṭaiya iṟaivaṉ mika maṉṉipōṉākavum nōviṉai ceyyum vētaṉai ceyyak kūṭiyōṉumāka irukkiṉṟāṉ
Surah Fussilat, Verse 43
وَلَوۡ جَعَلۡنَٰهُ قُرۡءَانًا أَعۡجَمِيّٗا لَّقَالُواْ لَوۡلَا فُصِّلَتۡ ءَايَٰتُهُۥٓۖ ءَا۬عۡجَمِيّٞ وَعَرَبِيّٞۗ قُلۡ هُوَ لِلَّذِينَ ءَامَنُواْ هُدٗى وَشِفَآءٞۚ وَٱلَّذِينَ لَا يُؤۡمِنُونَ فِيٓ ءَاذَانِهِمۡ وَقۡرٞ وَهُوَ عَلَيۡهِمۡ عَمًىۚ أُوْلَـٰٓئِكَ يُنَادَوۡنَ مِن مَّكَانِۭ بَعِيدٖ
nām itai (kur'āṉai) arapiyallāta vēṟu moḻiyil iṟakkiyiruntāl itaṉ vacaṉaṅkaḷ teḷivāka viḷakkappaṭṭirukkak kūṭātā? (Col) ajamī (vēṟṟu moḻi); (tūtar)) arapiyarā?" Eṉṟu avarkaḷ kūṟiyiruppārkaḷ. "Itu īmāṉ koṇṭavarkaḷukku oru vaḻikāṭṭiyum, (aru) maruntumākum" eṉṟu kūṟuvīrāka! Āṉāl īmāṉ koḷḷātavarkaḷukku, avarkaḷuṭaiya kātukaḷil ceviṭṭuttaṉmai irukkiṟatu iṉṉum, avar (kaṇ)kaḷil kuruṭṭutaṉamum irukkiṟatu eṉavē avarkaḷ veku tolaivāṉa iṭattiliruntu aḻaikkappaṭupavarkaḷ (pōl irukkiṉṟaṉar)
Surah Fussilat, Verse 44
وَلَقَدۡ ءَاتَيۡنَا مُوسَى ٱلۡكِتَٰبَ فَٱخۡتُلِفَ فِيهِۚ وَلَوۡلَا كَلِمَةٞ سَبَقَتۡ مِن رَّبِّكَ لَقُضِيَ بَيۡنَهُمۡۚ وَإِنَّهُمۡ لَفِي شَكّٖ مِّنۡهُ مُرِيبٖ
niccayamāka nām mūsāvukku vētattaik koṭuttōm āṉāl, atil māṟupāṭukaḷ ceyyappaṭṭu viṭṭaṉa aṉṟiyum umatu iṟaivaṉiṭamiruntu ēṟkaṉavē vākku ēṟpaṭātu pōyiruntāl, avarkaḷukkiṭaiyē tīrppu aḷikkappaṭṭē irukkum - niccayamāka avarkaḷum āḻnta cantēkattilēyē irukkiṉaṟaṉar
Surah Fussilat, Verse 45
مَّنۡ عَمِلَ صَٰلِحٗا فَلِنَفۡسِهِۦۖ وَمَنۡ أَسَآءَ فَعَلَيۡهَاۗ وَمَا رَبُّكَ بِظَلَّـٰمٖ لِّلۡعَبِيدِ
evar sālihāṉa (nalla) amal ceykiṟārō (atu) avarukkē naṉmaiyākum, evar pāvam ceykiṟārō (atu) avarukkē kēṭākum - aṉṟiyum um'muṭaiya iṟaivaṉ (taṉ) aṭiyārkaḷukkuc ciṟitum aniyāyam ceypavaṉ allaṉ
Surah Fussilat, Verse 46
۞إِلَيۡهِ يُرَدُّ عِلۡمُ ٱلسَّاعَةِۚ وَمَا تَخۡرُجُ مِن ثَمَرَٰتٖ مِّنۡ أَكۡمَامِهَا وَمَا تَحۡمِلُ مِنۡ أُنثَىٰ وَلَا تَضَعُ إِلَّا بِعِلۡمِهِۦۚ وَيَوۡمَ يُنَادِيهِمۡ أَيۡنَ شُرَكَآءِي قَالُوٓاْ ءَاذَنَّـٰكَ مَامِنَّا مِن شَهِيدٖ
(Iṟutit tīrppiṉ) vēḷaikkuriya ñāṉam avaṉukku contamāṉatu iṉṉum, avaṉ aṟiyāmal paḻaṅkaḷil etuvum avaṟṟiṉ pāḷaikaḷiliruntu veḷippaṭuvatillai (avaṉ aṟiyātatu) entap peṇṇum cūl koḷvatumillai piracavippatumillai (iṟutit tīrppukkāṉa) annāḷil avaṉ"eṉakku iṇaiyākkappaṭṭavai eṅkē?" Eṉṟu avarkaḷiṭam kēṭpāṉ appōtu avarkaḷ"eṅkaḷil evarumē (avvāṟu) cāṭci kūṟupavarkaḷ illai" eṉṟu nāṅkaḷ uṉakku aṟivittuviṭukiṟōm" eṉṟu kūṟuvārkaḷ
Surah Fussilat, Verse 47
وَضَلَّ عَنۡهُم مَّا كَانُواْ يَدۡعُونَ مِن قَبۡلُۖ وَظَنُّواْ مَا لَهُم مِّن مَّحِيصٖ
aṉṟiyum, muṉṉāl avarkaḷ (teyvaṅkaḷ eṉa) aḻaittuk koṇṭiruntavai avarkaḷai viṭṭum maṟaintuviṭum. Eṉavē avarkaḷukkup pukaliṭamillai eṉpatai avarkaḷ aṟintu koḷvārkaḷ
Surah Fussilat, Verse 48
لَّا يَسۡـَٔمُ ٱلۡإِنسَٰنُ مِن دُعَآءِ ٱلۡخَيۡرِ وَإِن مَّسَّهُ ٱلشَّرُّ فَيَـُٔوسٞ قَنُوطٞ
maṉitaṉ (nam'miṭam pirārttaṉai ceytu) nallataik kēṭpataṟkuc cōrvaṭaivatillai āṉāl avaṉaik keṭuti tīṇṭumāyiṉ avaṉ maṉamuṭaintu nirācaiyuḷḷavaṉākiṉṟāṉ
Surah Fussilat, Verse 49
وَلَئِنۡ أَذَقۡنَٰهُ رَحۡمَةٗ مِّنَّا مِنۢ بَعۡدِ ضَرَّآءَ مَسَّتۡهُ لَيَقُولَنَّ هَٰذَا لِي وَمَآ أَظُنُّ ٱلسَّاعَةَ قَآئِمَةٗ وَلَئِن رُّجِعۡتُ إِلَىٰ رَبِّيٓ إِنَّ لِي عِندَهُۥ لَلۡحُسۡنَىٰۚ فَلَنُنَبِّئَنَّ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ بِمَا عَمِلُواْ وَلَنُذِيقَنَّهُم مِّنۡ عَذَابٍ غَلِيظٖ
eṉiṉum avaṉait tīṇṭiyirunta keṭutikkup piṉ nām avaṉai nam rahmattai - kirupaiyaic cuvaikkac ceytāl, avaṉ"itu eṉakku uriyatē yākum aṉṟiyum (vicāraṇaikkuriya) vēḷai ēṟpaṭumeṉa nāṉ niṉaikkavillai; nāṉ eṉṉuṭaiya iṟaivaṉiṭam tiruppi aṉuppappaṭṭālum, niccayamāka avaṉiṭattil eṉakku naṉmaiyē kiṭaikkum" eṉṟu tiṭamākac colkiṟāṉ. Ākavē kāḥpirkaḷ ceytavaṟṟai avarkaḷukku niccayamāka nām terivippōm mēlum nām avarkaḷai niccayamāka, kaṭumaiyāṉa vētaṉaiyaic cavaikkac ceyvōm
Surah Fussilat, Verse 50
وَإِذَآ أَنۡعَمۡنَا عَلَى ٱلۡإِنسَٰنِ أَعۡرَضَ وَنَـَٔا بِجَانِبِهِۦ وَإِذَا مَسَّهُ ٱلشَّرُّ فَذُو دُعَآءٍ عَرِيضٖ
aṉṟiyum, maṉitaṉukku nām aruḷ purintāl avaṉ (naṉṟiyuṇarviṉṟi) nam'maip puṟakkaṇittu, vilakic celkiṟāṉ - āṉāl avaṉai oru keṭuti tīṇṭiṉāl nīṇṭa pirārttaṉai cey(pavaṉā)kiṉṟāṉ
Surah Fussilat, Verse 51
قُلۡ أَرَءَيۡتُمۡ إِن كَانَ مِنۡ عِندِ ٱللَّهِ ثُمَّ كَفَرۡتُم بِهِۦ مَنۡ أَضَلُّ مِمَّنۡ هُوَ فِي شِقَاقِۭ بَعِيدٖ
(Inta vētam) allāhviṭamiruntuḷḷatāka iruntum, itai nīṅkaḷ nirākarittāl, uṅkaḷ nilai eṉṉavākum tūramāṉa virōtattiluḷḷavar(kaḷākiya uṅ)kaḷai viṭa, atika vaḻikēṭaṉ yār eṉpatai nīṅkaḷ pārkkavillaiyā?" Eṉṟu (napiyē!) Nīr kēḷum
Surah Fussilat, Verse 52
سَنُرِيهِمۡ ءَايَٰتِنَا فِي ٱلۡأٓفَاقِ وَفِيٓ أَنفُسِهِمۡ حَتَّىٰ يَتَبَيَّنَ لَهُمۡ أَنَّهُ ٱلۡحَقُّۗ أَوَلَمۡ يَكۡفِ بِرَبِّكَ أَنَّهُۥ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ شَهِيدٌ
niccayamāka (ivvētam) uṇmaiyāṉatu tāṉ eṉṟu avarkaḷukkut teḷivākum poruṭṭu nam'muṭaiya attāṭcikaḷai (ulakattiṉ) pala kōṇaṅkaḷilum, avarkaḷukkuḷḷēyum cīkkiramē nām avarkaḷukkuk kāṇpippōm (napiyē!) Um iṟaivaṉ niccayamāka ellāvaṟṟaiyum pārttuk koṇṭirukkiṟāṉ eṉpatu umakkup pōtumāṉatāka illaiyā
Surah Fussilat, Verse 53
أَلَآ إِنَّهُمۡ فِي مِرۡيَةٖ مِّن لِّقَآءِ رَبِّهِمۡۗ أَلَآ إِنَّهُۥ بِكُلِّ شَيۡءٖ مُّحِيطُۢ
aṟintu koḷka niccayamāka avarkaḷ taṅkaḷ iṟaivaṉaic cantippatu kuṟittuc cantēkattil irukkiṟārkaḷ aṟintu koḷka niccayamāka avaṉ ellāp poruṭkaḷaiyum cūḻntu (aṟintavaṉāka) irukkiṟāṉ
Surah Fussilat, Verse 54