Surah Ghafir - Tamil Translation by Jan Turst Foundation
حمٓ
hā, mīm
Surah Ghafir, Verse 1
تَنزِيلُ ٱلۡكِتَٰبِ مِنَ ٱللَّهِ ٱلۡعَزِيزِ ٱلۡعَلِيمِ
(yāvaraiyum) mikaittōṉum, mika aṟintōṉumākiya allāhviṭamiruntu iṟakkiyaruḷappaṭṭatē ivvētam
Surah Ghafir, Verse 2
غَافِرِ ٱلذَّنۢبِ وَقَابِلِ ٱلتَّوۡبِ شَدِيدِ ٱلۡعِقَابِ ذِي ٱلطَّوۡلِۖ لَآ إِلَٰهَ إِلَّا هُوَۖ إِلَيۡهِ ٱلۡمَصِيرُ
pāvattai maṉṉippavaṉum, tavpāvai - maṉṉippuk kēṭpatai - aṅkīkarippavaṉum, taṇṭippatil kaṭumaiyāṉavaṉum, tayai mikkavaṉum āvāṉ, avaṉait tavira nāyaṉ illai avaṉiṭamē (yāvarum) mīḷa vēṇṭiyatirukkiṟatu
Surah Ghafir, Verse 3
مَا يُجَٰدِلُ فِيٓ ءَايَٰتِ ٱللَّهِ إِلَّا ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ فَلَا يَغۡرُرۡكَ تَقَلُّبُهُمۡ فِي ٱلۡبِلَٰدِ
nirākarippavarkaḷait tavira(vēṟu evarum) allāhviṉ vacaṉaṅkaḷaip paṟṟi tarkkam ceyya māṭṭārkaḷ. Ākavē, paṭṭaṇaṅkaḷil avarkaḷuṭaiya (āṭampara) naṭamāṭṭam um'mai ēmāṟṟi viṭa vēṇṭām
Surah Ghafir, Verse 4
كَذَّبَتۡ قَبۡلَهُمۡ قَوۡمُ نُوحٖ وَٱلۡأَحۡزَابُ مِنۢ بَعۡدِهِمۡۖ وَهَمَّتۡ كُلُّ أُمَّةِۭ بِرَسُولِهِمۡ لِيَأۡخُذُوهُۖ وَجَٰدَلُواْ بِٱلۡبَٰطِلِ لِيُدۡحِضُواْ بِهِ ٱلۡحَقَّ فَأَخَذۡتُهُمۡۖ فَكَيۡفَ كَانَ عِقَابِ
ivarkaḷukku muṉṉarē nūhiṉ camūkattārum, avarkaḷukkup pintiya kūṭṭaṅkaḷum (napimārkaḷaip) poyppittārkaḷ; aṉṟiyum ovvoru camutāyamum tam'miṭam vanta tūtaraip piṭikkak karuti, uṇmaiyai aḻittu viṭuvataṟkākap poyyaik koṇṭum tarkkam ceytatu. Āṉāl nāṉ avarkaḷaip piṭittēṉ; (itaṟkāka avarkaḷ mītu vitikkap peṟṟa) eṉ taṇṭaṉai evvāṟu iruntatu
Surah Ghafir, Verse 5
وَكَذَٰلِكَ حَقَّتۡ كَلِمَتُ رَبِّكَ عَلَى ٱلَّذِينَ كَفَرُوٓاْ أَنَّهُمۡ أَصۡحَٰبُ ٱلنَّارِ
ivvāṟē, nirākarippavarkaḷ niccayamāka narakavācikaḷtām eṉṟa um'muṭaiya iṟaivaṉiṉ vākku avarkaḷ mītu uṟutiyākiviṭṭatu
Surah Ghafir, Verse 6
ٱلَّذِينَ يَحۡمِلُونَ ٱلۡعَرۡشَ وَمَنۡ حَوۡلَهُۥ يُسَبِّحُونَ بِحَمۡدِ رَبِّهِمۡ وَيُؤۡمِنُونَ بِهِۦ وَيَسۡتَغۡفِرُونَ لِلَّذِينَ ءَامَنُواْۖ رَبَّنَا وَسِعۡتَ كُلَّ شَيۡءٖ رَّحۡمَةٗ وَعِلۡمٗا فَٱغۡفِرۡ لِلَّذِينَ تَابُواْ وَٱتَّبَعُواْ سَبِيلَكَ وَقِهِمۡ عَذَابَ ٱلۡجَحِيمِ
Arṣai cumantu koṇṭiruppavarkaḷum, ataic cuṟṟiyuḷḷavarkaḷum taṅkaḷ iṟaivaṉiṉ pukaḻaik koṇṭu avaṉait taspīhu ceytu koṇṭum irukkiṟārkaḷ; avaṉ mēl īmāṉ koṇṭavarkaḷāka maṟṟa īmāṉ koṇṭavarkaḷukkāka maṉṉippuk kōrukiṉṟaṉar; "eṅkaḷ iṟaivaṉē! Nī rahmattālum, ñāṉattālum, ellāp poruṭkaḷaiyum cūḻantu irukkiṟāy! Eṉavē, pāvamīṭci kōri, uṉ vaḻiyaip piṉpaṟṟupavarkaḷukku, nī maṉṉippaḷippāyāka. Iṉṉum avarkaḷai naraka vētaṉaiyiliruntum kāttaruḷvāyāka
Surah Ghafir, Verse 7
رَبَّنَا وَأَدۡخِلۡهُمۡ جَنَّـٰتِ عَدۡنٍ ٱلَّتِي وَعَدتَّهُمۡ وَمَن صَلَحَ مِنۡ ءَابَآئِهِمۡ وَأَزۡوَٰجِهِمۡ وَذُرِّيَّـٰتِهِمۡۚ إِنَّكَ أَنتَ ٱلۡعَزِيزُ ٱلۡحَكِيمُ
eṅkaḷ iṟaivaṉē! Nī avarkaḷukku vākkaḷittirukkum, nilaiyāṉa cuvarkkattil, avarkaḷaiyum, avarkaḷ mūtātaiyarkaḷilum, avarkaḷ maṉaiviyarkaḷilum, avarkaḷ cantatiyārkaḷilum naṉmai ceytōraiyum piravēcikkac ceyvāyāka. Niccayamāka nī tāṉ (yāvaraiyum) mikaittavaṉ; ñāṉam mikkavaṉ
Surah Ghafir, Verse 8
وَقِهِمُ ٱلسَّيِّـَٔاتِۚ وَمَن تَقِ ٱلسَّيِّـَٔاتِ يَوۡمَئِذٖ فَقَدۡ رَحِمۡتَهُۥۚ وَذَٰلِكَ هُوَ ٱلۡفَوۡزُ ٱلۡعَظِيمُ
iṉṉum, avarkaḷait tīmaikaḷiliruntu kāppāyāka! Annāḷil nī yārai tīmaikaḷiliruntu kāttuk koḷkiṟāyō, avarkaḷukku niccayamāka nī aruḷ purintu viṭṭāy - atuvē makattāṉa veṟṟiyākum" (eṉṟum kūṟuvar)
Surah Ghafir, Verse 9
إِنَّ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ يُنَادَوۡنَ لَمَقۡتُ ٱللَّهِ أَكۡبَرُ مِن مَّقۡتِكُمۡ أَنفُسَكُمۡ إِذۡ تُدۡعَوۡنَ إِلَى ٱلۡإِيمَٰنِ فَتَكۡفُرُونَ
niccayamāka nirākarippavarkaḷiṭam; "iṉṉu nīṅkaḷ uṅkaḷ āṉmākkaḷaik kōpittuk koḷvataiviṭa allāhvuṭaiya kōpam mikap periyatākum; ēṉeṉṟāl nīṅkaḷ nampikkaiyiṉ pāl aḻaikkappaṭṭa pōtu (atai) nirākarittu viṭṭīrkaḷē" eṉṟu avarkaḷiṭam kūṟappaṭum
Surah Ghafir, Verse 10
قَالُواْ رَبَّنَآ أَمَتَّنَا ٱثۡنَتَيۡنِ وَأَحۡيَيۡتَنَا ٱثۡنَتَيۡنِ فَٱعۡتَرَفۡنَا بِذُنُوبِنَا فَهَلۡ إِلَىٰ خُرُوجٖ مِّن سَبِيلٖ
ataṟkavarkaḷ; "eṅkaḷ iṟaivaṉē! Nī eṅkaḷai irumaṟai maraṇamaṭaiyac ceytāy; irumaṟai nī eṅkaḷai uyirppittāy; ākaiyāl nāṅkaḷ (ippoḻutu) eṅkaḷ pāvaṅkaḷai oppuk koṇṭōm - eṉavē (itiliruntu tappi) veḷiyēra ētum vaḻiyuṇṭā?" Eṉak kūṟuvar
Surah Ghafir, Verse 11
ذَٰلِكُم بِأَنَّهُۥٓ إِذَا دُعِيَ ٱللَّهُ وَحۡدَهُۥ كَفَرۡتُمۡ وَإِن يُشۡرَكۡ بِهِۦ تُؤۡمِنُواْۚ فَٱلۡحُكۡمُ لِلَّهِ ٱلۡعَلِيِّ ٱلۡكَبِيرِ
(Patil kūṟappaṭum;)"ataṟkuk kāraṇam allāh oruvaṉē (vaṇakkattiṟkuriyavaṉ; eṉavē avaṉai vaṇaṅkuṅkaḷ) eṉṟu aḻaikkappaṭṭa pōtu nīṅkaḷ nirākarittīrkaḷ; āṉāl, avaṉukku (etaiyum) iṇaiyākkappaṭṭāl (ataṉ mītu) nīṅkaḷ nampikkai koṇṭīrkaḷ; ākavē ittīrppu mikka mēlāṉavaṉum, makāp periyavaṉumāṉa allāhvukkē uriyatu
Surah Ghafir, Verse 12
هُوَ ٱلَّذِي يُرِيكُمۡ ءَايَٰتِهِۦ وَيُنَزِّلُ لَكُم مِّنَ ٱلسَّمَآءِ رِزۡقٗاۚ وَمَا يَتَذَكَّرُ إِلَّا مَن يُنِيبُ
avaṉē taṉ attāṭcikaḷai uṅkaḷukkuk kāṇpikkiṟāṉ; uṅkaḷukku vāṉattiliruntu uṇavaiyum iṟakkivaikkiṟāṉ - eṉavē avaṉaiyē muṉṉōkki niṟpavarkaḷait tavira (vēṟu yārum) nalluṇarvu peṟamāṭṭārkaḷ
Surah Ghafir, Verse 13
فَٱدۡعُواْ ٱللَّهَ مُخۡلِصِينَ لَهُ ٱلدِّينَ وَلَوۡ كَرِهَ ٱلۡكَٰفِرُونَ
ākavē, kāḥpirkaḷ veṟutta pōtilum, nīṅkaḷ muṟṟilum avaṉukkē vaḻipaṭṭu mārkkattil paricuttattuṭaṉ allāh oruvaṉaiyē (pirārttittu) aḻaiyuṅkaḷ
Surah Ghafir, Verse 14
رَفِيعُ ٱلدَّرَجَٰتِ ذُو ٱلۡعَرۡشِ يُلۡقِي ٱلرُّوحَ مِنۡ أَمۡرِهِۦ عَلَىٰ مَن يَشَآءُ مِنۡ عِبَادِهِۦ لِيُنذِرَ يَوۡمَ ٱلتَّلَاقِ
(avaṉē) antastukaḷai uyarttupavaṉ; arṣukkuriyavaṉ; cantippukkuriya (iṟuti) nāḷaippaṟṟi accamūṭṭi eccarikkai ceyvataṟkāka taṉ aṭiyārkaḷil tāṉ nāṭiyavarkaḷ mītu kaṭṭaḷaiyai vahī mūlam iṟakki vaikkiṟāṉ
Surah Ghafir, Verse 15
يَوۡمَ هُم بَٰرِزُونَۖ لَا يَخۡفَىٰ عَلَى ٱللَّهِ مِنۡهُمۡ شَيۡءٞۚ لِّمَنِ ٱلۡمُلۡكُ ٱلۡيَوۡمَۖ لِلَّهِ ٱلۡوَٰحِدِ ٱلۡقَهَّارِ
annāḷil avarkaḷ veḷippaṭṭu varuvārkaḷ; avarkaḷuṭaiya enta viṣayamum allāhvukku maṟaintatāka irukkātu annāḷil āṭci yārukkuṭaiyatāka irukkum - ēkaṉākiya, aṭakkiyāḷum vallamai mikka allāhvukkē yākum
Surah Ghafir, Verse 16
ٱلۡيَوۡمَ تُجۡزَىٰ كُلُّ نَفۡسِۭ بِمَا كَسَبَتۡۚ لَا ظُلۡمَ ٱلۡيَوۡمَۚ إِنَّ ٱللَّهَ سَرِيعُ ٱلۡحِسَابِ
annāḷil ovvōr ātmāvum, atu campātittataṟkuk kūli koṭukkappaṭum; annāḷil enta aniyāyamum illai. Niccayamāka, allāh kēḷvi kaṇakkuk kēṭpatil mikavum tīviramāṉavaṉ
Surah Ghafir, Verse 17
وَأَنذِرۡهُمۡ يَوۡمَ ٱلۡأٓزِفَةِ إِذِ ٱلۡقُلُوبُ لَدَى ٱلۡحَنَاجِرِ كَٰظِمِينَۚ مَا لِلظَّـٰلِمِينَ مِنۡ حَمِيمٖ وَلَا شَفِيعٖ يُطَاعُ
(napiyē!) Aṇmaiyil varum (kiyāma) nāḷaippaṟṟi avarkaḷukku accamūṭṭi eccarikkai ceyvīrāka irutayaṅkaḷ vicaṉattāl nirampi toṇṭaikkuḻikaḷukku varum (av)vēḷaiyil, aniyāyakkārarkaḷukku irakkappaṭum naṇpaṉō, allatu ēṟṟukkoḷḷappaṭum cipāricu ceypavaṉō irukkamāṭṭāṉ
Surah Ghafir, Verse 18
يَعۡلَمُ خَآئِنَةَ ٱلۡأَعۡيُنِ وَمَا تُخۡفِي ٱلصُّدُورُ
Kaṇkaḷ ceyyum mōcattaiyum, uḷḷaṅkaḷ maṟaittu vaippataiyum avaṉ naṉku aṟikiṟāṉ
Surah Ghafir, Verse 19
وَٱللَّهُ يَقۡضِي بِٱلۡحَقِّۖ وَٱلَّذِينَ يَدۡعُونَ مِن دُونِهِۦ لَا يَقۡضُونَ بِشَيۡءٍۗ إِنَّ ٱللَّهَ هُوَ ٱلسَّمِيعُ ٱلۡبَصِيرُ
mēlum, allāh uṇmaiyaik koṇṭē tīrppaḷippavaṉ. Aṉṟiyum, avaṉaiyaṉṟi avarkaḷ (vēṟu) evarkaḷai aḻait(tup pirārttit)tārkaḷō, avarkaḷ yātoru viṣayattaip paṟṟiyum tīrppuc ceyya māṭṭārkaḷ - niccayamāka allāh (yāvaṟṟaiyum) ceviyeṟpavaṉākavum, tīrkkamākap pārppavaṉākavum irukkiṉṟāṉ
Surah Ghafir, Verse 20
۞أَوَلَمۡ يَسِيرُواْ فِي ٱلۡأَرۡضِ فَيَنظُرُواْ كَيۡفَ كَانَ عَٰقِبَةُ ٱلَّذِينَ كَانُواْ مِن قَبۡلِهِمۡۚ كَانُواْ هُمۡ أَشَدَّ مِنۡهُمۡ قُوَّةٗ وَءَاثَارٗا فِي ٱلۡأَرۡضِ فَأَخَذَهُمُ ٱللَّهُ بِذُنُوبِهِمۡ وَمَا كَانَ لَهُم مِّنَ ٱللَّهِ مِن وَاقٖ
ivarkaḷ pūmiyil pirayāṇam ceytu ivarkaḷukku muṉ iruntavarkaḷiṉ muṭivu eppaṭiyiruntatu eṉpataip pārkka villaiyā? Avarkaḷ, palattālum, pūmiyil (viṭṭuc ceṉṟa pūrva)ciṉṉaṅkaḷālum ivarkaḷaiviṭa valimaiyuṭaiyavarkaḷākavē iruntārkaḷ - āṉāl avarkaḷiṉ pāvaṅkaḷiṉ kāraṇamāka avarkaḷai allāh piṭittuk koṇṭāṉ; iṉṉum allāhviṭamiruntu avarkaḷaik kāppāṟṟa evarum illai
Surah Ghafir, Verse 21
ذَٰلِكَ بِأَنَّهُمۡ كَانَت تَّأۡتِيهِمۡ رُسُلُهُم بِٱلۡبَيِّنَٰتِ فَكَفَرُواْ فَأَخَذَهُمُ ٱللَّهُۚ إِنَّهُۥ قَوِيّٞ شَدِيدُ ٱلۡعِقَابِ
atu (ēṉeṉil) niccayamāka avarkaḷiṭam avarkaḷiṉ tūtarkaḷ teḷivāṉa attāṭcikaḷuṭaṉ vantārkaḷ; āṉāl, avarkaḷ nirākarittaṉar. Ākavē, allāh avarkaḷaip piṭittāṉ - niccayamāka (allāh) valimai mikkavaṉ; taṇṭippatil kaṭumaiyāṉavaṉ
Surah Ghafir, Verse 22
وَلَقَدۡ أَرۡسَلۡنَا مُوسَىٰ بِـَٔايَٰتِنَا وَسُلۡطَٰنٖ مُّبِينٍ
meyyākavē nām mūsāvukku nam'muṭaiya attāṭcikaḷaiyum, teḷivāṉa cāṉṟaiyum koṭuttaṉuppiṉōm
Surah Ghafir, Verse 23
إِلَىٰ فِرۡعَوۡنَ وَهَٰمَٰنَ وَقَٰرُونَ فَقَالُواْ سَٰحِرٞ كَذَّابٞ
ḥpir'avṉ, hāmāṉ, ḥkārūṉ ākiyavarkaḷiṭam; āṉāl avarkaḷō"(ivar) poyyuiraippavar, cūṉiyakkārar" eṉṟu kūṟiṉar
Surah Ghafir, Verse 24
فَلَمَّا جَآءَهُم بِٱلۡحَقِّ مِنۡ عِندِنَا قَالُواْ ٱقۡتُلُوٓاْ أَبۡنَآءَ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ مَعَهُۥ وَٱسۡتَحۡيُواْ نِسَآءَهُمۡۚ وَمَا كَيۡدُ ٱلۡكَٰفِرِينَ إِلَّا فِي ضَلَٰلٖ
ākavē, avar nam'miṭamiruntu cattiyattai avarkaḷiṭam koṇṭu vanta pōtu, avarkaḷ; "ivaruṭaṉ īmāṉ koṇṭiruppōriṉ āṇ kuḻantaikaḷai koṉṟu, avarkaḷiṉ peṇ kuḻantaikaḷai uyiruṭaṉ viṭṭu viṭuṅkaḷ" eṉṟu kūṟiṉārkaḷ; mēlum kāḥpirkaḷiṉ cati vaḻikēṭṭilaṉṟi vēṟillai
Surah Ghafir, Verse 25
وَقَالَ فِرۡعَوۡنُ ذَرُونِيٓ أَقۡتُلۡ مُوسَىٰ وَلۡيَدۡعُ رَبَّهُۥٓۖ إِنِّيٓ أَخَافُ أَن يُبَدِّلَ دِينَكُمۡ أَوۡ أَن يُظۡهِرَ فِي ٱلۡأَرۡضِ ٱلۡفَسَادَ
Mēlum ḥpir'avṉ kūṟiṉāṉ; "mūsāvai kolai ceyya eṉṉai viṭṭu viṭuṅkaḷ! Iṉṉum ivar tam'muṭaiya iṟaivaṉai aḻai(ttup pirārtti)kkaṭṭum; niccayamāka ivar uṅkaḷ mārkkattai māṟṟiviṭuvār; allatu ippūmiyil kuḻappattai veḷiyākkuvār eṉṟu nāṉ añcukiṟēṉ" eṉṟu
Surah Ghafir, Verse 26
وَقَالَ مُوسَىٰٓ إِنِّي عُذۡتُ بِرَبِّي وَرَبِّكُم مِّن كُلِّ مُتَكَبِّرٖ لَّا يُؤۡمِنُ بِيَوۡمِ ٱلۡحِسَابِ
mūsā kūṟiṉār; "kēḷvi kaṇakkuk kēṭkappaṭum nāḷ mītu nampikkai koḷḷāta, perumaiyaṭikkum ellōraiyum viṭṭu, eṉṉuṭaiya iṟaivaṉākavum, uṅkaḷuṭaiya iṟaivaṉākavum iruppavaṉiṭam niccayamāka nāṉ pātukāval tēṭukiṟēṉ
Surah Ghafir, Verse 27
وَقَالَ رَجُلٞ مُّؤۡمِنٞ مِّنۡ ءَالِ فِرۡعَوۡنَ يَكۡتُمُ إِيمَٰنَهُۥٓ أَتَقۡتُلُونَ رَجُلًا أَن يَقُولَ رَبِّيَ ٱللَّهُ وَقَدۡ جَآءَكُم بِٱلۡبَيِّنَٰتِ مِن رَّبِّكُمۡۖ وَإِن يَكُ كَٰذِبٗا فَعَلَيۡهِ كَذِبُهُۥۖ وَإِن يَكُ صَادِقٗا يُصِبۡكُم بَعۡضُ ٱلَّذِي يَعِدُكُمۡۖ إِنَّ ٱللَّهَ لَا يَهۡدِي مَنۡ هُوَ مُسۡرِفٞ كَذَّابٞ
ḥpir'avṉiṉ kuṭumpattāril tam īmāṉai maṟaittu vaittirunta oru nampikkai koṇṭavar kūṟiṉār; "eṉ iṟaivaṉ allāhvē tāṉ!" Eṉṟu oru maṉitar kūṟuvataṟkāka avarai nīṅkaḷ koṉṟu viṭuvīrkaḷā? Mēlum avar meyyākavē uṅkaḷ iṟaivaṉiṭamiruntu teḷivāṉa attāṭcikaḷai uṅkaḷiṭam koṇṭu vantuḷḷār. Eṉavē avar poyyarāka iruntāl, appoy avarukkē (kēṭu) ākum; āṉāl avar uṇmaiyāḷarāka iruntāl, avar uṅkaḷukku vākkaḷikkum cila (vētaṉaikaḷ) uṅkaḷai vantaṭaiyumē! Niccayamāka allāh varampu mīṟiya poyyarai nērvaḻiyil celuttamāṭṭāṉ
Surah Ghafir, Verse 28
يَٰقَوۡمِ لَكُمُ ٱلۡمُلۡكُ ٱلۡيَوۡمَ ظَٰهِرِينَ فِي ٱلۡأَرۡضِ فَمَن يَنصُرُنَا مِنۢ بَأۡسِ ٱللَّهِ إِن جَآءَنَاۚ قَالَ فِرۡعَوۡنُ مَآ أُرِيكُمۡ إِلَّا مَآ أَرَىٰ وَمَآ أَهۡدِيكُمۡ إِلَّا سَبِيلَ ٱلرَّشَادِ
eṉṉuṭaiya camūkattārkaḷē! Iṉṟu āṭci uṅkaḷiṭamtāṉ irukkiṟatu nīṅkaḷ tām (ekiptu) pūmiyil mikaittavarkaḷākavum irukkiṉṟīrkaḷ; āyiṉum allāhviṉ taṇṭaṉai namakku vantu viṭṭāl, namakku utavi ceypavar yār?" Eṉṟum kūṟiṉār) ataṟku"nāṉ (uṇmai eṉak) kāṇpataiyē uṅkaḷukku nāṉ kāṇpikkiṟēṉ; nērāṉa pātaiyallātu (vēṟu) etaiyum nāṉ uṅkaḷukku kāṇpikkavillai" eṉa ḥpir'avṉ kūṟiṉāṉ
Surah Ghafir, Verse 29
وَقَالَ ٱلَّذِيٓ ءَامَنَ يَٰقَوۡمِ إِنِّيٓ أَخَافُ عَلَيۡكُم مِّثۡلَ يَوۡمِ ٱلۡأَحۡزَابِ
Nampikkai koṇṭirunta avar iṉṉum kūṟiṉār; "eṉṉuṭaiya camūkattārē! (Aḻintu pōṉa maṟṟa) kūṭṭattiṉarkaḷiṉ nāṭkaḷaip pōṉṟavai uṅkaḷ mītu vantu viṭumē eṉṟu nāṉ niccayamāka payappaṭukiṟēṉ
Surah Ghafir, Verse 30
مِثۡلَ دَأۡبِ قَوۡمِ نُوحٖ وَعَادٖ وَثَمُودَ وَٱلَّذِينَ مِنۢ بَعۡدِهِمۡۚ وَمَا ٱللَّهُ يُرِيدُ ظُلۡمٗا لِّلۡعِبَادِ
nūhuṭaiya camūkattiṟkum, iṉṉum'ātu', 'samūtu'ṭaiya camūkattiṟkum, avarkaḷukkup piṉṉuḷḷavarkaḷukkum uṇṭāṉa nilaiyaip pōṉṟu (uṅkaḷukku nikaḻntu viṭumō eṉap payappaṭukiṟēṉ); āṉāl allāh (taṉ) aṭiyārkaḷukku aniyāyam ceyya nāṭamāṭṭāṉ (eṉṟum)
Surah Ghafir, Verse 31
وَيَٰقَوۡمِ إِنِّيٓ أَخَافُ عَلَيۡكُمۡ يَوۡمَ ٱلتَّنَادِ
eṉṉuṭaiya camūkattārē! Uṅkaḷ mītu aḻaikkappaṭum (tīrppu) nāḷaip paṟṟiyum nāṉ payappaṭukiṟēṉ
Surah Ghafir, Verse 32
يَوۡمَ تُوَلُّونَ مُدۡبِرِينَ مَا لَكُم مِّنَ ٱللَّهِ مِنۡ عَاصِمٖۗ وَمَن يُضۡلِلِ ٱللَّهُ فَمَا لَهُۥ مِنۡ هَادٖ
allāhvai viṭṭum uṅkaḷaik kāppāṟṟupavar evarumillāta nilaiyil nīṅkaḷ piṉ vāṅkum nāḷ (atu) aṉṟiyum allāh yārait tavaṟāṉa vaḻiyil viṭṭuviṭukiṉṟāṉō, avaṉukku nērvaḻi kāṭṭuvōr evarumillai
Surah Ghafir, Verse 33
وَلَقَدۡ جَآءَكُمۡ يُوسُفُ مِن قَبۡلُ بِٱلۡبَيِّنَٰتِ فَمَا زِلۡتُمۡ فِي شَكّٖ مِّمَّا جَآءَكُم بِهِۦۖ حَتَّىٰٓ إِذَا هَلَكَ قُلۡتُمۡ لَن يَبۡعَثَ ٱللَّهُ مِنۢ بَعۡدِهِۦ رَسُولٗاۚ كَذَٰلِكَ يُضِلُّ ٱللَّهُ مَنۡ هُوَ مُسۡرِفٞ مُّرۡتَابٌ
mēlum, muṟkālattil tiṭṭamāka yūsuḥp teḷivāṉa attāṭcikaḷuṭaṉ uṅkaḷiṭam vantār, eṉiṉum avar iṟantu viṭum varaiyil, avar uṅkaḷiṭam koṇṭu vantataip paṟṟi nīṅkaḷ cantēkattilēyē iruntīrkaḷ; iṟutiyil (avar iṟantapiṉ)"avarukkup piṉ enta rasūlaiyum (tūtaraiyum) allāh aṉuppavē māṭṭāṉ" eṉṟum kūṟiṉīrkaḷ; ivvāṟē, evar varampu mīṟic cantēkikkiṟārō avarai allāh vaḻikēṭṭil viṭṭu viṭukiṟāṉ
Surah Ghafir, Verse 34
ٱلَّذِينَ يُجَٰدِلُونَ فِيٓ ءَايَٰتِ ٱللَّهِ بِغَيۡرِ سُلۡطَٰنٍ أَتَىٰهُمۡۖ كَبُرَ مَقۡتًا عِندَ ٱللَّهِ وَعِندَ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْۚ كَذَٰلِكَ يَطۡبَعُ ٱللَّهُ عَلَىٰ كُلِّ قَلۡبِ مُتَكَبِّرٖ جَبَّارٖ
(iṟaivaṉiṭamiruntu) taṅkaḷukku vanta yātōr ātāramumiṉṟi, allāhviṉ vacaṉaṅkaḷaip paṟṟit tarkkam ceyvatu, allāhviṭattilum īmāṉ koṇṭavarkaḷiṭattilum mikavum veṟukkappaṭṭatākum; ivvāṟē, perumaiyaṭittu āṇavam koḷḷum ovvōr irutayattiṉ mītum allāh muttiraiyiṭṭu viṭukiṟāṉ" (eṉṟum avar kūṟiṉār)
Surah Ghafir, Verse 35
وَقَالَ فِرۡعَوۡنُ يَٰهَٰمَٰنُ ٱبۡنِ لِي صَرۡحٗا لَّعَلِّيٓ أَبۡلُغُ ٱلۡأَسۡبَٰبَ
(Ivvaḷavu upatēcitta piṉṉarum;)"hāmāṉē uyaramāṉa oru kōpurattai eṉakkāka nī kaṭṭuvāyāka - nāṉ (mēlē celvataṟkāṉa) pātaikaḷaip peṟum poruṭṭu
Surah Ghafir, Verse 36
أَسۡبَٰبَ ٱلسَّمَٰوَٰتِ فَأَطَّلِعَ إِلَىٰٓ إِلَٰهِ مُوسَىٰ وَإِنِّي لَأَظُنُّهُۥ كَٰذِبٗاۚ وَكَذَٰلِكَ زُيِّنَ لِفِرۡعَوۡنَ سُوٓءُ عَمَلِهِۦ وَصُدَّ عَنِ ٱلسَّبِيلِۚ وَمَا كَيۡدُ فِرۡعَوۡنَ إِلَّا فِي تَبَابٖ
(ām) vāṉaṅkaḷiṉ pātaikaḷai aṭaintu mūsāvuṭaiya āṇṭavaṉai nāṉ kāṇa vēṇṭum; eṉiṉum avar poy collukiṟār eṉṟē niccayamāka nāṉ eṇṇukiṟēṉ;" eṉa ḥpir'avṉ kūṟiṉāṉ. Ivvāṟē ḥpir'avṉukku avaṉuṭaiya tīya ceyalkaḷ aḻakākkappaṭṭaṉa iṉṉum (nēr) vaḻiyiliruntu avaṉ taṭukkappaṭṭāṉ; ḥpir'avṉuṭaiya cati aḻivillāmal (vēṟu evvitamākavum) muṭiya villai
Surah Ghafir, Verse 37
وَقَالَ ٱلَّذِيٓ ءَامَنَ يَٰقَوۡمِ ٱتَّبِعُونِ أَهۡدِكُمۡ سَبِيلَ ٱلرَّشَادِ
īmāṉ koṇṭirunta am'maṉitar mēlum kūṟiṉār; "eṉṉuṭaiya camūkattārē! Eṉṉaip piṉpaṟṟuṅkaḷ; nāṉ uṅkaḷukku nērmaiyuṭaiya pātaiyaik kāṇpikkiṟēṉ
Surah Ghafir, Verse 38
يَٰقَوۡمِ إِنَّمَا هَٰذِهِ ٱلۡحَيَوٰةُ ٱلدُّنۡيَا مَتَٰعٞ وَإِنَّ ٱلۡأٓخِرَةَ هِيَ دَارُ ٱلۡقَرَارِ
eṉṉuṭaiya camūkattārē! Ivvulaka vāḻkkaiyellām aṟpa cukamtāṉ; aṉṟiyum niccayamāka, maṟumaiyō - atutāṉ (eṉṟeṉṟumirukkum) nilaiyāṉa vīṭu
Surah Ghafir, Verse 39
مَنۡ عَمِلَ سَيِّئَةٗ فَلَا يُجۡزَىٰٓ إِلَّا مِثۡلَهَاۖ وَمَنۡ عَمِلَ صَٰلِحٗا مِّن ذَكَرٍ أَوۡ أُنثَىٰ وَهُوَ مُؤۡمِنٞ فَأُوْلَـٰٓئِكَ يَدۡخُلُونَ ٱلۡجَنَّةَ يُرۡزَقُونَ فِيهَا بِغَيۡرِ حِسَابٖ
evar tīmai ceykiṟārō, avar ataip pōṉṟataiyē kūliyākak koṭukkappaṭuvār; evar oruvar, āṇō allatu peṇṇō muḥmiṉāṉa nilaiyil sālihāṉa (nalla) amalkaḷ ceykiṟārō avarkaḷ cuvarkkattil piravēcippār; atil kaṇakkillātu avarkaḷ uṇavaḷikkappaṭuvārkaḷ
Surah Ghafir, Verse 40
۞وَيَٰقَوۡمِ مَا لِيٓ أَدۡعُوكُمۡ إِلَى ٱلنَّجَوٰةِ وَتَدۡعُونَنِيٓ إِلَى ٱلنَّارِ
eṉṉuṭaiya camūkattārē! Eṉakkeṉṉa? Nāṉ uṅkaḷai īṭēṟṟattiṉpāl aḻaikkiṟēṉ; āṉāl nīṅkaḷō eṉṉai (naraka) neruppiṉāl aḻaikkiṟīrkaḷ
Surah Ghafir, Verse 41
تَدۡعُونَنِي لِأَكۡفُرَ بِٱللَّهِ وَأُشۡرِكَ بِهِۦ مَا لَيۡسَ لِي بِهِۦ عِلۡمٞ وَأَنَا۠ أَدۡعُوكُمۡ إِلَى ٱلۡعَزِيزِ ٱلۡغَفَّـٰرِ
nāṉ allāhvukku (māṟu ceytu avaṉai) nirākarikka vēṇṭumeṉṟum, eṉakku etaippaṟṟi aṟivu illaiyō atai nāṉ avaṉukku iṇaivaikka vēṇṭumeṉṟum eṉṉai aḻaikkiṉṟīrkaḷ. Āṉāl nāṉō yāvaraiyum mikaittavaṉum, mika maṉṉippavaṉumākiyavaṉiṭam aḻaikkiṉṟēṉ
Surah Ghafir, Verse 42
لَا جَرَمَ أَنَّمَا تَدۡعُونَنِيٓ إِلَيۡهِ لَيۡسَ لَهُۥ دَعۡوَةٞ فِي ٱلدُّنۡيَا وَلَا فِي ٱلۡأٓخِرَةِ وَأَنَّ مَرَدَّنَآ إِلَى ٱللَّهِ وَأَنَّ ٱلۡمُسۡرِفِينَ هُمۡ أَصۡحَٰبُ ٱلنَّارِ
Eṉṉai nīṅkaḷ etaṉ pakkam aḻaikkiṉṟīrkaḷō, atu niccayamāka ivvulakilum maṟumaiyilum (nāyaṉ eṉa) aḻaippataṟku ciṟitum takutiyillātatu mēlum niccayamāka nām allāhviṭamē tirumpac celvōm. Iṉṉum niccayamāka varampu mīṟiyavarkaḷ naraka vācikaḷākavē irukkiṟārkaḷ
Surah Ghafir, Verse 43
فَسَتَذۡكُرُونَ مَآ أَقُولُ لَكُمۡۚ وَأُفَوِّضُ أَمۡرِيٓ إِلَى ٱللَّهِۚ إِنَّ ٱللَّهَ بَصِيرُۢ بِٱلۡعِبَادِ
eṉavē, nāṉ uṅkaḷukkuc colvatai nīṅkaḷ viraivil uṇarvīrkaḷ; mēlum, nāṉ eṉ kāriyattai allāhviṭam oppaṭaittu viṭukiṟēṉ - niccayamāka allāh aṭiyārkaḷaik kaṇṇuṟṟavaṉākavē irukkiṉṟāṉ" (eṉṟum avar kūṟiṉār)
Surah Ghafir, Verse 44
فَوَقَىٰهُ ٱللَّهُ سَيِّـَٔاتِ مَا مَكَرُواْۖ وَحَاقَ بِـَٔالِ فِرۡعَوۡنَ سُوٓءُ ٱلۡعَذَابِ
ākavē, avarkaḷ tiṭṭamiṭṭa tīmaikaḷai viṭṭum allāh avaraik kāttuk koṇṭāṉ. Mēlum vētaṉaiyiṉ kēṭu ḥpir'avṉiṉ kūṭṭattāraic cūḻntu koṇṭatu
Surah Ghafir, Verse 45
ٱلنَّارُ يُعۡرَضُونَ عَلَيۡهَا غُدُوّٗا وَعَشِيّٗاۚ وَيَوۡمَ تَقُومُ ٱلسَّاعَةُ أَدۡخِلُوٓاْ ءَالَ فِرۡعَوۡنَ أَشَدَّ ٱلۡعَذَابِ
kālaiyilum, mālaiyilum avarkaḷ naraka neruppiṉ muṉ koṇṭuvarappaṭuvārkaḷ; mēlum niyāyat tīrppu kālam nilaipeṟṟirukkum nāḷil"ḥpir'avṉuṭaiya kūṭṭattāraik kaṭiṉamāṉa vētaṉaiyil pukuttuṅkaḷ" (eṉṟu kūṟappaṭum)
Surah Ghafir, Verse 46
وَإِذۡ يَتَحَآجُّونَ فِي ٱلنَّارِ فَيَقُولُ ٱلضُّعَفَـٰٓؤُاْ لِلَّذِينَ ٱسۡتَكۡبَرُوٓاْ إِنَّا كُنَّا لَكُمۡ تَبَعٗا فَهَلۡ أَنتُم مُّغۡنُونَ عَنَّا نَصِيبٗا مِّنَ ٱلنَّارِ
avarkaḷ naraka neruppil tarkkam ceytu koṇṭu, palahīṉarkaḷ perumai aṭittuk koṇṭiruntōrai nōkki; "niccayamāka nāṅkaḷ uṅkaḷaip piṉpaṟṟupavarkaḷāka iruntōm - eṉavē, eṅkaḷai viṭṭum inneruppiliruntu oru pakutiyaiyāvatu vilakki vaippīrkaḷāka?" Eṉṟu avarkaḷ collum vēḷaiyai (niṉaivuṭṭuvīrāka)
Surah Ghafir, Verse 47
قَالَ ٱلَّذِينَ ٱسۡتَكۡبَرُوٓاْ إِنَّا كُلّٞ فِيهَآ إِنَّ ٱللَّهَ قَدۡ حَكَمَ بَيۡنَ ٱلۡعِبَادِ
(appōtu)"niccayamāka nām ellōrumē itilirukkiṟōm; niccayamāka allāh (taṉ) aṭiyārkaḷukkiṭaiyil tīrppuc ceytu viṭṭāṉ" eṉṟu perumai aṭittuk koṇṭiruntavarkaḷ kūṟuvārkaḷ
Surah Ghafir, Verse 48
وَقَالَ ٱلَّذِينَ فِي ٱلنَّارِ لِخَزَنَةِ جَهَنَّمَ ٱدۡعُواْ رَبَّكُمۡ يُخَفِّفۡ عَنَّا يَوۡمٗا مِّنَ ٱلۡعَذَابِ
ivvētaṉaiyai oru nāḷaikku (maṭṭumāvatu) eṅkaḷukku ilēcākkumpaṭi uṅkaḷ iṟaivaṉiṭattil pirārttaṉai ceyyuṅkaḷ" eṉṟu (naraka) neruppil iruppavarkaḷ narakattiṉ kāvalāḷikaḷai nōkki kūṟuvārkaḷ
Surah Ghafir, Verse 49
قَالُوٓاْ أَوَلَمۡ تَكُ تَأۡتِيكُمۡ رُسُلُكُم بِٱلۡبَيِّنَٰتِۖ قَالُواْ بَلَىٰۚ قَالُواْ فَٱدۡعُواْۗ وَمَا دُعَـٰٓؤُاْ ٱلۡكَٰفِرِينَ إِلَّا فِي ضَلَٰلٍ
Uṅkaḷ rasūlkaḷ (tūtarkaḷ) uṅkaḷiṭam teḷivāṉa attāṭcikaḷuṭaṉ varavillaiyā?" Eṉa (akkāvalāḷikaḷ) kēṭpārkaḷ. "Ām! Niccayamāka" eṉa avarkaḷ patil kūṟuvārkaḷ. "Avvāṟāyiṉ nīṅkaḷē pirārttaṉai ceytu koḷḷuṅkaḷ" eṉṟu avarkaḷ kūṟuvar. Āṉāl kāḥpirkaḷiṉ pirārttaṉai vaḻi kēṭṭilillāmal illai
Surah Ghafir, Verse 50
إِنَّا لَنَنصُرُ رُسُلَنَا وَٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ فِي ٱلۡحَيَوٰةِ ٱلدُّنۡيَا وَيَوۡمَ يَقُومُ ٱلۡأَشۡهَٰدُ
niccayamāka, nām nam'muṭaiya rasūl(tūtar)kaḷukkum, īmāṉ koṇṭavarkaḷukkum, ivvulaka vāḻkkaiyilum, cāṭcikaḷ nilaipeṟum nāḷilum utavi ceyvōm
Surah Ghafir, Verse 51
يَوۡمَ لَا يَنفَعُ ٱلظَّـٰلِمِينَ مَعۡذِرَتُهُمۡۖ وَلَهُمُ ٱللَّعۡنَةُ وَلَهُمۡ سُوٓءُ ٱلدَّارِ
annāḷil, aniyāyakkārarkaḷukku avarkaḷ pukaḻ kūṟutal payaṉaḷikkātu - avarkaḷukku laḥṉattum (cāpamum) uṇṭu tīya iruppiṭamum avarkaḷukkuṇṭu
Surah Ghafir, Verse 52
وَلَقَدۡ ءَاتَيۡنَا مُوسَى ٱلۡهُدَىٰ وَأَوۡرَثۡنَا بَنِيٓ إِسۡرَـٰٓءِيلَ ٱلۡكِتَٰبَ
niccayamāka mūsāvukku nērvaḻi (kāṭṭum vētattai) nām aḷittōm - aṉṟiyum isrāyīliṉ cantatiyiṉarai vētattiṟku vāricākkiṉōm
Surah Ghafir, Verse 53
هُدٗى وَذِكۡرَىٰ لِأُوْلِي ٱلۡأَلۡبَٰبِ
(atu) nērāṉa vaḻikāṭṭiyākavum aṟivuṭaiyōrukku nallupatēcamākavum iruntatu
Surah Ghafir, Verse 54
فَٱصۡبِرۡ إِنَّ وَعۡدَ ٱللَّهِ حَقّٞ وَٱسۡتَغۡفِرۡ لِذَنۢبِكَ وَسَبِّحۡ بِحَمۡدِ رَبِّكَ بِٱلۡعَشِيِّ وَٱلۡإِبۡكَٰرِ
ākavē, nīr poṟumaiyuṭaṉ iruppīrāka. Niccayamāka allāhviṉ vākkuṟuti uṟutiyuṭaiyatākum. Um pāvattiṟkāka maṉṉippuk kōruvīrāka mālaiyilum kālaiyilum um iṟaivaṉaip pukaḻntu, taspīh (tuti) ceytu koṇṭu iruppīrāka
Surah Ghafir, Verse 55
إِنَّ ٱلَّذِينَ يُجَٰدِلُونَ فِيٓ ءَايَٰتِ ٱللَّهِ بِغَيۡرِ سُلۡطَٰنٍ أَتَىٰهُمۡ إِن فِي صُدُورِهِمۡ إِلَّا كِبۡرٞ مَّا هُم بِبَٰلِغِيهِۚ فَٱسۡتَعِذۡ بِٱللَّهِۖ إِنَّهُۥ هُوَ ٱلسَّمِيعُ ٱلۡبَصِيرُ
niccayamāka evarkaḷ taṅkaḷiṭam vanta allāhvuṭaiya vacaṉaṅkaḷaippaṟṟi enta ātāramumiṉṟit tarkkam ceykiṉṟārkaḷō, avarkaḷuṭaiya irutayaṅkaḷil perumai tavira (vēṟu etuvum) illai āṉāl a(p perumaiyāṉa)tai avarkaḷ aṭaiyavum māṭṭārkaḷ; ākavē (napiyē!) Nīr allāhviṭamē pātukāval tēṭuvīrāka! Niccayamāka avaṉ, yāvaṟṟaiyum ceviyēṟpavaṉ, pārppavaṉ
Surah Ghafir, Verse 56
لَخَلۡقُ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِ أَكۡبَرُ مِنۡ خَلۡقِ ٱلنَّاسِ وَلَٰكِنَّ أَكۡثَرَ ٱلنَّاسِ لَا يَعۡلَمُونَ
niccayamāka vāṉaṅkaḷaiyum, pūmiyaiyum paṭaippatu, maṉitarkaḷaip paṭaippatai viṭa mikavum peritākum - eṉiṉum maṉitarkaḷil perumpālōr aṟiya māṭṭārkaḷ
Surah Ghafir, Verse 57
وَمَا يَسۡتَوِي ٱلۡأَعۡمَىٰ وَٱلۡبَصِيرُ وَٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ وَلَا ٱلۡمُسِيٓءُۚ قَلِيلٗا مَّا تَتَذَكَّرُونَ
Kuruṭarum, pārvaiyuṭaiyōrum camamākār avvāṟē, īmāṉ koṇṭu sālihāṉa (nalla) amalkaḷ ceyvōrum, tīyōrum camamāka māṭṭārkaḷ; uṅkaḷil coṟpamāṉavarkaḷē (itaik koṇṭu) nallupatēcam peṟukiṟīrkaḷ
Surah Ghafir, Verse 58
إِنَّ ٱلسَّاعَةَ لَأٓتِيَةٞ لَّا رَيۡبَ فِيهَا وَلَٰكِنَّ أَكۡثَرَ ٱلنَّاسِ لَا يُؤۡمِنُونَ
(vicāraṇaikkuriya) kālam niccayamāka vantē tīrum; atil cantēkamē illai - eṉiṉum maṉitarkaḷil perumpālōr itil īmāṉ koḷḷavillai
Surah Ghafir, Verse 59
وَقَالَ رَبُّكُمُ ٱدۡعُونِيٓ أَسۡتَجِبۡ لَكُمۡۚ إِنَّ ٱلَّذِينَ يَسۡتَكۡبِرُونَ عَنۡ عِبَادَتِي سَيَدۡخُلُونَ جَهَنَّمَ دَاخِرِينَ
uṅkaḷ iṟaivaṉ kūṟukiṟāṉ; "eṉṉaiyē nīṅkaḷ pirārttiyuṅkaḷ; nāṉ uṅ(kaḷ pirārttaṉai)kaḷukku patilaḷikkiṟēṉ; evarkaḷ eṉṉai vaṇaṅkuvatai viṭṭum perumaiyaṭittuk koṇṭirukkiṟārkaḷō, avarkaḷ ciṟumaiyaṭaintavarkaḷāka narakattil nuḻaivārkaḷ
Surah Ghafir, Verse 60
ٱللَّهُ ٱلَّذِي جَعَلَ لَكُمُ ٱلَّيۡلَ لِتَسۡكُنُواْ فِيهِ وَٱلنَّهَارَ مُبۡصِرًاۚ إِنَّ ٱللَّهَ لَذُو فَضۡلٍ عَلَى ٱلنَّاسِ وَلَٰكِنَّ أَكۡثَرَ ٱلنَّاسِ لَا يَشۡكُرُونَ
nīṅkaḷ iḷaippāṟuvataṟkāka iravaiyum, nīṅkaḷ pārppataṟkāka pakalaiyum allāhtāṉ paṭaittāṉ; niccayamāka allāh maṉitarkaḷ mītu aruḷ poḻikiṉṟāṉ; āyiṉum maṉitarkaḷil perumpālōr naṉṟi celuttuvatillai
Surah Ghafir, Verse 61
ذَٰلِكُمُ ٱللَّهُ رَبُّكُمۡ خَٰلِقُ كُلِّ شَيۡءٖ لَّآ إِلَٰهَ إِلَّا هُوَۖ فَأَنَّىٰ تُؤۡفَكُونَ
avaṉ tāṉ uṅkaḷ allāh - uṅkaḷ iṟaivaṉ - ellāp poruṭkaḷaiyum paṭaippavaṉ - avaṉait tavira vēṟu nāyaṉillai eṉavē nīṅkaḷ (cattiyattai viṭṭum) eṅku tiruppappaṭukiṟīrkaḷ
Surah Ghafir, Verse 62
كَذَٰلِكَ يُؤۡفَكُ ٱلَّذِينَ كَانُواْ بِـَٔايَٰتِ ٱللَّهِ يَجۡحَدُونَ
allāhviṉ vacaṉaṅkaḷai nirākarittuk koṇṭiruntārkaḷē avarkaḷum ivvāṟē tiruppappaṭṭaṉar
Surah Ghafir, Verse 63
ٱللَّهُ ٱلَّذِي جَعَلَ لَكُمُ ٱلۡأَرۡضَ قَرَارٗا وَٱلسَّمَآءَ بِنَآءٗ وَصَوَّرَكُمۡ فَأَحۡسَنَ صُوَرَكُمۡ وَرَزَقَكُم مِّنَ ٱلطَّيِّبَٰتِۚ ذَٰلِكُمُ ٱللَّهُ رَبُّكُمۡۖ فَتَبَارَكَ ٱللَّهُ رَبُّ ٱلۡعَٰلَمِينَ
allāhtāṉ uṅkaḷukku ippūmiyait taṅkumiṭamākavum, vāṉattai oru vitāṉamākavum uṇṭākkiyirukkiṟāṉ; mēlum, avaṉ tāṉ uṅkaḷai uruvākki, uṅkaḷ uruvaṅkaḷai aḻakākki, ciṟanta ākāra vacatikaḷaiyum aḷittāṉ; avaṉtāṉ allāh; uṅkaḷuṭaiya iṟaivaṉ; akilatārukkellām iṟaivaṉākiya allāh mika pākkiyamuṭaiyavaṉ
Surah Ghafir, Verse 64
هُوَ ٱلۡحَيُّ لَآ إِلَٰهَ إِلَّا هُوَ فَٱدۡعُوهُ مُخۡلِصِينَ لَهُ ٱلدِّينَۗ ٱلۡحَمۡدُ لِلَّهِ رَبِّ ٱلۡعَٰلَمِينَ
Avaṉē (eṉṟeṉṟum) uyirōṭiruppavaṉ; avaṉaiyaṉṟi (vēṟu) nāyaṉillai - ākavē nīṅkaḷ avaṉukkē muṟṟilum vaḻipaṭṭu tūya uḷḷattōṭu avaṉai aḻaiyuṅkaḷ; al'hamtu lillāhi rappil ālamīṉ - aṉaittup pukaḻum akilaṅkaḷ ellāvaṟṟaiyum paṭaittuk kāttup paripakkuvappaṭuttum nāyaṉāṉa allāhvukkē ākum
Surah Ghafir, Verse 65
۞قُلۡ إِنِّي نُهِيتُ أَنۡ أَعۡبُدَ ٱلَّذِينَ تَدۡعُونَ مِن دُونِ ٱللَّهِ لَمَّا جَآءَنِيَ ٱلۡبَيِّنَٰتُ مِن رَّبِّي وَأُمِرۡتُ أَنۡ أُسۡلِمَ لِرَبِّ ٱلۡعَٰلَمِينَ
(napiyē!) Kūṟuvīrāka"eṉṉuṭaiya iṟaivaṉiṭamiruntu teḷivāṉa attāṭcikaḷ eṉakku vanta poḻutu, allāhvaiyaṉṟi nīṅkaḷ aḻaippavaṟṟai vaṇaṅkuvatai viṭṭum niccayamāka nāṉ taṭukkappaṭṭuḷḷēṉ - aṉṟiyum - akilattiṉ iṟaivaṉukkē aṭipaṇiya vēṇṭum eṉṟu kaṭṭaḷaiyiṭappaṭṭirukkiṉṟēṉ
Surah Ghafir, Verse 66
هُوَ ٱلَّذِي خَلَقَكُم مِّن تُرَابٖ ثُمَّ مِن نُّطۡفَةٖ ثُمَّ مِنۡ عَلَقَةٖ ثُمَّ يُخۡرِجُكُمۡ طِفۡلٗا ثُمَّ لِتَبۡلُغُوٓاْ أَشُدَّكُمۡ ثُمَّ لِتَكُونُواْ شُيُوخٗاۚ وَمِنكُم مَّن يُتَوَفَّىٰ مِن قَبۡلُۖ وَلِتَبۡلُغُوٓاْ أَجَلٗا مُّسَمّٗى وَلَعَلَّكُمۡ تَعۡقِلُونَ
avaṉtāṉ uṅkaḷai maṇṇiliruntu paṭaittāṉ; piṉ intiriyattiliruntum piṉ alak eṉṉum nilaiyiliruntum (uruvākki) uṅkaḷaik kuḻantaiyāka veḷiyākkukiṟāṉ; piṉ nīṅkaḷ uṅkaḷ vālipattai aṭaintu, piṉṉar mutiyōrākukiṟīrkaḷ; itaṟku muṉṉar iṟantu viṭuvōrum uṅkaḷil irukkiṉṟaṉar - iṉṉum nīṅkaḷ oru kuṟippiṭṭa tavaṇaiyai aṭaivīrkaḷ; (itiliruntu) nīṅkaḷ uṇarvu peṟum poruṭṭu (itai aṟintu koḷḷuṅkaḷ)
Surah Ghafir, Verse 67
هُوَ ٱلَّذِي يُحۡيِۦ وَيُمِيتُۖ فَإِذَا قَضَىٰٓ أَمۡرٗا فَإِنَّمَا يَقُولُ لَهُۥ كُن فَيَكُونُ
avaṉē uyirppikkiṟāṉ; avaṉē marikkac ceykiṟāṉ. Ākavē avaṉ oru kāriyattai(c ceyya)t tīrmāṉittāl; 'ākuka!' Eṉṟu ataṟkuk kūṟukiṟāṉ. Uṭaṉ atu ākiviṭukiṟatu
Surah Ghafir, Verse 68
أَلَمۡ تَرَ إِلَى ٱلَّذِينَ يُجَٰدِلُونَ فِيٓ ءَايَٰتِ ٱللَّهِ أَنَّىٰ يُصۡرَفُونَ
allāhviṉ vacaṉaṅkaḷaip paṟṟit tarkkam ceypavarkaḷai nīṅkaḷ pārkkavillaiyā? Evvāṟu avarkaḷ (cattiyattai viṭṭum) tiruppappaṭukiṉṟaṉar
Surah Ghafir, Verse 69
ٱلَّذِينَ كَذَّبُواْ بِٱلۡكِتَٰبِ وَبِمَآ أَرۡسَلۡنَا بِهِۦ رُسُلَنَاۖ فَسَوۡفَ يَعۡلَمُونَ
evar ivvētattaiyum, nam'muṭaiya (maṟṟa) tūtarkaḷ koṇṭu vantataiyum poyppikkiṟārkaḷō avarkaḷ viraivilēyē (uṇmaiyai) aṟivārkaḷ
Surah Ghafir, Verse 70
إِذِ ٱلۡأَغۡلَٰلُ فِيٓ أَعۡنَٰقِهِمۡ وَٱلسَّلَٰسِلُ يُسۡحَبُونَ
avarkaḷuṭaiya kaḻuttukaḷil mōvāykkaṭṭaikaḷ varai arikaṇṭaṅkaḷuṭaṉ vilaṅkukaḷuṭaṉum iḻuttuk koṇṭu varappaṭṭu
Surah Ghafir, Verse 71
فِي ٱلۡحَمِيمِ ثُمَّ فِي ٱلنَّارِ يُسۡجَرُونَ
Kotikkum nīrilum, piṟaku (naraka)t tīyilum karikkappaṭuvārkaḷ
Surah Ghafir, Verse 72
ثُمَّ قِيلَ لَهُمۡ أَيۡنَ مَا كُنتُمۡ تُشۡرِكُونَ
piṟaku avarkaḷukkuc collap paṭum; "(allāhvaiyaṉṟi,) nīṅkaḷ (avaṉukku) iṇaivaittuk koṇṭiruntavai eṅkē?" Eṉṟu
Surah Ghafir, Verse 73
مِن دُونِ ٱللَّهِۖ قَالُواْ ضَلُّواْ عَنَّا بَل لَّمۡ نَكُن نَّدۡعُواْ مِن قَبۡلُ شَيۡـٔٗاۚ كَذَٰلِكَ يُضِلُّ ٱللَّهُ ٱلۡكَٰفِرِينَ
allāhvaiyaṉṟi" (nīṅkaḷ iṇaivaittuk koṇṭiruntavai eṅkē eṉṟu kēṭkappaṭum); "avai eṅkaḷai viṭṭum maṟaintu viṭṭaṉa aṉṟiyum muṉṉar nāṅkaḷ (allāhvait tavira etaiyum) aḻaittuk koṇṭirukkavillaiyē!" Eṉṟu kūṟuvārkaḷ. Ivvāṟutāṉ kāḥpirkaḷai allāh vaḻi keṭac ceykiṟāṉ
Surah Ghafir, Verse 74
ذَٰلِكُم بِمَا كُنتُمۡ تَفۡرَحُونَ فِي ٱلۡأَرۡضِ بِغَيۡرِ ٱلۡحَقِّ وَبِمَا كُنتُمۡ تَمۡرَحُونَ
itu, nīṅkaḷ pūmiyil niyāyamiṉṟip (perumaiyaṭittu) makiḻntu pūrittuk koṇṭiruntīrkaḷē (ataṟkāṉa taṇṭaṉaiyākum)
Surah Ghafir, Verse 75
ٱدۡخُلُوٓاْ أَبۡوَٰبَ جَهَنَّمَ خَٰلِدِينَ فِيهَاۖ فَبِئۡسَ مَثۡوَى ٱلۡمُتَكَبِّرِينَ
nīṅkaḷ narakattiṉ vāyilkaḷuḷ atil eṉṟeṉṟum taṅkupavarkaḷāka - piravēciyuṅkaḷ" (eṉṟu kūṟappaṭum). Eṉavē, perumaiyaṭittuk koṇṭiruntavarkaḷiṉ taṅkumiṭam mikavum keṭṭatu
Surah Ghafir, Verse 76
فَٱصۡبِرۡ إِنَّ وَعۡدَ ٱللَّهِ حَقّٞۚ فَإِمَّا نُرِيَنَّكَ بَعۡضَ ٱلَّذِي نَعِدُهُمۡ أَوۡ نَتَوَفَّيَنَّكَ فَإِلَيۡنَا يُرۡجَعُونَ
ākavē, (napiyē!) Nīr poṟumaiyuṭaṉ iruppīrāka niccayamāka allāhviṉ vākkuṟuti uṇmaiyāṉatu; avarkaḷukku vākkaḷikkappaṭṭa cilavaṟṟai, nām umakkuk kāṇpittālum allatu ataṟku muṉṉarē niccayamāka nām um'mai maraṇamaṭaiyac ceytālum, avarkaḷ nam'miṭamē koṇṭuvarappaṭuvārkaḷ
Surah Ghafir, Verse 77
وَلَقَدۡ أَرۡسَلۡنَا رُسُلٗا مِّن قَبۡلِكَ مِنۡهُم مَّن قَصَصۡنَا عَلَيۡكَ وَمِنۡهُم مَّن لَّمۡ نَقۡصُصۡ عَلَيۡكَۗ وَمَا كَانَ لِرَسُولٍ أَن يَأۡتِيَ بِـَٔايَةٍ إِلَّا بِإِذۡنِ ٱللَّهِۚ فَإِذَا جَآءَ أَمۡرُ ٱللَّهِ قُضِيَ بِٱلۡحَقِّ وَخَسِرَ هُنَالِكَ ٱلۡمُبۡطِلُونَ
tiṭṭamāka nām umakku muṉṉar tūtarkaḷai aṉuppiyirukkiṉṟōm; avarkaḷil cilaruṭaiya varalāṟṟai umakkuk kūṟiyuḷḷōm; iṉṉum evarkaḷuṭaiya varalāṟṟai umakkuk kūṟavillaiyō (avarkaḷum) attūtarkaḷil irukkiṉṟaṉar (ivvirucārāril) entat tūtarum allāhviṉ aṉumatiyiṉṟi enta attāṭciyaiyum koṇṭu varuvataṟku (atikāramum) illai ākavē allāhvuṭaiya kaṭṭaḷaivarum pōtu, (aṉaivarukkum) niyāyamākat tīrppaḷikkappaṭum; aṉṟiyum, anta iṭattil poyyarkaḷ tām naṣṭamaṭaivārkaḷ
Surah Ghafir, Verse 78
ٱللَّهُ ٱلَّذِي جَعَلَ لَكُمُ ٱلۡأَنۡعَٰمَ لِتَرۡكَبُواْ مِنۡهَا وَمِنۡهَا تَأۡكُلُونَ
Allāhtāṉ kāl naṭaikaḷai uṅkaḷukkāka uṇṭākkiyirukkiṟāṉ - avaṟṟil cilavaṟṟiṉ mītu nīṅkaḷ cavāri ceykiṟīrkaḷ - iṉṉum avaṟṟi(l cilavaṟṟi)liruntu nīṅkaḷ pucikkiṟīrkaḷ
Surah Ghafir, Verse 79
وَلَكُمۡ فِيهَا مَنَٰفِعُ وَلِتَبۡلُغُواْ عَلَيۡهَا حَاجَةٗ فِي صُدُورِكُمۡ وَعَلَيۡهَا وَعَلَى ٱلۡفُلۡكِ تُحۡمَلُونَ
iṉṉum, avaṟṟil uṅkaḷukku (vēṟu pala) payaṉkaḷum irukkiṉṟaṉa mēlum uṅkaḷ uḷḷaṅkaḷiluḷḷa viruppaṅkaḷai ataṉāl nīṅkaḷ niṟaivēṟṟik koḷḷum poruṭṭu, avaṟṟiṉ mītum kappalkaḷ mītum nīṅkaḷ cumantu cellappaṭukiṟīrkaḷ
Surah Ghafir, Verse 80
وَيُرِيكُمۡ ءَايَٰتِهِۦ فَأَيَّ ءَايَٰتِ ٱللَّهِ تُنكِرُونَ
iṉṉum, avaṉ taṉ attāṭcikaḷai uṅkaḷukkuk kāṇpikkiṟāṉ; ākavē allāhviṉ attāṭcikaḷil etai nīṅkaḷ maṟuppīrkaḷ
Surah Ghafir, Verse 81
أَفَلَمۡ يَسِيرُواْ فِي ٱلۡأَرۡضِ فَيَنظُرُواْ كَيۡفَ كَانَ عَٰقِبَةُ ٱلَّذِينَ مِن قَبۡلِهِمۡۚ كَانُوٓاْ أَكۡثَرَ مِنۡهُمۡ وَأَشَدَّ قُوَّةٗ وَءَاثَارٗا فِي ٱلۡأَرۡضِ فَمَآ أَغۡنَىٰ عَنۡهُم مَّا كَانُواْ يَكۡسِبُونَ
ivarkaḷ pūmiyil pirayāṇam ceytu taṅkaḷukku muṉṉar iruntavarkaḷiṉ muṭivu eppaṭiyiruntatu eṉpataip pārkka villaiyā? Avarkaḷ ivarkaḷai viṭa (eṇṇikkaiyil) atikamākavum, palattilum, pūmiyil viṭṭuc ceṉṟa ciṉṉaṅkaḷilum mikaittavarkaḷākavum iruntārkaḷ - eṉiṉum, avarkaḷ campātittatu (etuvum) avarkaḷukkup payaṉaḷikkavillai
Surah Ghafir, Verse 82
فَلَمَّا جَآءَتۡهُمۡ رُسُلُهُم بِٱلۡبَيِّنَٰتِ فَرِحُواْ بِمَا عِندَهُم مِّنَ ٱلۡعِلۡمِ وَحَاقَ بِهِم مَّا كَانُواْ بِهِۦ يَسۡتَهۡزِءُونَ
ākavē, avarkaḷuṭaiya tūtarkaḷ avarkaḷiṭam teḷivāṉa attāṭcikaḷuṭaṉ vanta pōtu, avarkaḷ taṅkaḷiṭamirunta kalviyaik koṇṭu perum makiḻcci aṭaintiruntārkaḷ, eṉiṉum, avarkaḷ parikācam ceytu koṇṭiruntatuvē avarkaḷai cūḻntu koṇṭatu
Surah Ghafir, Verse 83
فَلَمَّا رَأَوۡاْ بَأۡسَنَا قَالُوٓاْ ءَامَنَّا بِٱللَّهِ وَحۡدَهُۥ وَكَفَرۡنَا بِمَا كُنَّا بِهِۦ مُشۡرِكِينَ
eṉavē avarkaḷ nam(kaṭṭaḷaiyāl uṇṭāṉa) vētaṉaiyai kaṇṭapōtu, "nāṅkaḷ allāh oruvaṉ mītē īmāṉ koḷkiṟōm; nāṅkaḷ (avaṉuṭaṉ) iṇaivaittavaṟṟai nirākarikkiṟōm" eṉṟu kūṟiṉārkaḷ
Surah Ghafir, Verse 84
فَلَمۡ يَكُ يَنفَعُهُمۡ إِيمَٰنُهُمۡ لَمَّا رَأَوۡاْ بَأۡسَنَاۖ سُنَّتَ ٱللَّهِ ٱلَّتِي قَدۡ خَلَتۡ فِي عِبَادِهِۦۖ وَخَسِرَ هُنَالِكَ ٱلۡكَٰفِرُونَ
āyiṉum, nam (kaṭṭaḷaiyāl uṇṭāṉa) vētaṉaiyaik kaṇṭapōtu, avarkaḷ koṇṭa nampikkai avarkaḷukkup payaṉaḷikkavillai. (Ituvē) allāhvuṭaiya vaḻiyākum; avaṉuṭaiya aṭiyārkaḷukku (muṉṉarum ivvāṟē) nikaḻntirukkiṉṟatu. Ātalāl, annērattil kāḥpirkaḷ naṣṭattaiyē aṭaintārkaḷ
Surah Ghafir, Verse 85