Surah Sad - Tamil Translation by Jan Turst Foundation
صٓۚ وَٱلۡقُرۡءَانِ ذِي ٱلذِّكۡرِ
sāt. (Nallupatēcaṅkaḷiṉ) niṉaivuṟuttalaik koṇṭa ikkur'āṉ mītu cattiyamāka
Surah Sad, Verse 1
بَلِ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ فِي عِزَّةٖ وَشِقَاقٖ
āṉāl, nirākarippavarkaḷō perumaiyilum, māṟupāṭṭilum (āḻntu) kiṭakkiṉṟaṉar
Surah Sad, Verse 2
كَمۡ أَهۡلَكۡنَا مِن قَبۡلِهِم مِّن قَرۡنٖ فَنَادَواْ وَّلَاتَ حِينَ مَنَاصٖ
ivarkaḷukku muṉṉar ettaṉaiyō talaimuṟaikaḷai nām aḻittirukkiṉṟōm; appōtu, avarkaḷ tappi ōṭa vaḻiyillāta nilaiyil (utavi tēṭik) kūkkuraliṭṭaṉar
Surah Sad, Verse 3
وَعَجِبُوٓاْ أَن جَآءَهُم مُّنذِرٞ مِّنۡهُمۡۖ وَقَالَ ٱلۡكَٰفِرُونَ هَٰذَا سَٰحِرٞ كَذَّابٌ
aṉṟiyum taṅkaḷiṭamiruntē accamūṭṭi eccarippavar taṅkaḷiṭam vantataip paṟṟi āccariyamaṭaintaṉar"ivar oru cūṉiyakkārap poyyar!" Eṉṟum kāḥpirkaḷ kūṟiṉar
Surah Sad, Verse 4
أَجَعَلَ ٱلۡأٓلِهَةَ إِلَٰهٗا وَٰحِدًاۖ إِنَّ هَٰذَا لَشَيۡءٌ عُجَابٞ
ivar (ellāt) teyvaṅkaḷaiyum orē nāyaṉāka ākkiviṭṭārā? Niccayamāka itu ōr āccariyamāṉa viṣayamē! (Eṉṟum kūṟiṉar)
Surah Sad, Verse 5
وَٱنطَلَقَ ٱلۡمَلَأُ مِنۡهُمۡ أَنِ ٱمۡشُواْ وَٱصۡبِرُواْ عَلَىٰٓ ءَالِهَتِكُمۡۖ إِنَّ هَٰذَا لَشَيۡءٞ يُرَادُ
(Ivarai viṭṭum vilakic) celluṅkaḷ. Uṅkaḷ teyvaṅkaḷai uṟutiyuṭaṉ paṟṟik koḷḷuṅkaḷ. Niccayamāka itil (ivaratu piraccārattil) ētō (cuyanalam) nāṭappaṭukiṟatu" eṉṟu avarkaḷiṉ talaivarkaḷ (kūṟic) ceṉṟaṉar
Surah Sad, Verse 6
مَا سَمِعۡنَا بِهَٰذَا فِي ٱلۡمِلَّةِ ٱلۡأٓخِرَةِ إِنۡ هَٰذَآ إِلَّا ٱخۡتِلَٰقٌ
vēṟu (enta) camutāyattilum nām itu (pōṉṟu) kēḷvippaṭṭatillai itu (ivaruṭaiya) kaṟpaṉaiyēyaṉṟi vēṟillai (eṉṟum)
Surah Sad, Verse 7
أَءُنزِلَ عَلَيۡهِ ٱلذِّكۡرُ مِنۢ بَيۡنِنَاۚ بَلۡ هُمۡ فِي شَكّٖ مِّن ذِكۡرِيۚ بَل لَّمَّا يَذُوقُواْ عَذَابِ
nam'mil, ivar pēriltāṉ niṉaivuṟuttum nallupatēcam iṟakkappaṭṭu viṭṭatō?" (Eṉṟum kūṟukiṟārkaḷ.) Avvāṟalla! Avarkaḷ eṉatu pōtaṉaiyil cantēkattil irukkiṉṟaṉar avvāṟalla! Iṉṉum avarkaḷ eṉ vētaṉaiyai aṉupavittatillai
Surah Sad, Verse 8
أَمۡ عِندَهُمۡ خَزَآئِنُ رَحۡمَةِ رَبِّكَ ٱلۡعَزِيزِ ٱلۡوَهَّابِ
allatu, yāvaraiyum mikaittavaṉum mikapperuṅ koṭaiyāḷiyumākiya umatu iṟaivaṉiṉ kirupaik karuvūlaṅkaḷ - avarkaḷiṭam irukkiṉṟaṉavā
Surah Sad, Verse 9
أَمۡ لَهُم مُّلۡكُ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِ وَمَا بَيۡنَهُمَاۖ فَلۡيَرۡتَقُواْ فِي ٱلۡأَسۡبَٰبِ
allatu vāṉaṅkaḷuṭaiyavum, pūmiyiṉuṭaiyavum avviraṇṭiṟkum iṭaiyēyum iruppavaṟṟiṉ mītuḷḷa āṭci avarkaḷiṭam irukkiṟatā? Avvāṟāyiṉ avarkaḷ (ēṇi pōṉṟa) cātaṉaṅkaḷil ēṟic cellaṭṭum
Surah Sad, Verse 10
جُندٞ مَّا هُنَالِكَ مَهۡزُومٞ مِّنَ ٱلۡأَحۡزَابِ
āṉāl iṅkirukkum paṭaiyiṉarum (muṉ talaimuṟaikaḷil) muṟiyaṭikkappaṭṭa ēṉaiya kūṭṭaṅkaḷaip pōlavē āvārkaḷ
Surah Sad, Verse 11
كَذَّبَتۡ قَبۡلَهُمۡ قَوۡمُ نُوحٖ وَعَادٞ وَفِرۡعَوۡنُ ذُو ٱلۡأَوۡتَادِ
(ivvāṟu) ivarkaḷukku muṉ irunta nūhuṭaiya camūkattārum, ātu(camūkattāru)m, muḷaikaḷuṭaiya ḥpir'avṉum nam tūtarkaḷaip poyppittaṉar
Surah Sad, Verse 12
وَثَمُودُ وَقَوۡمُ لُوطٖ وَأَصۡحَٰبُ لۡـَٔيۡكَةِۚ أُوْلَـٰٓئِكَ ٱلۡأَحۡزَابُ
(ivvāṟu)'samūtu'm lūttuṭaiya camūkattavarum, (matyaṉ) tōppu vācikaḷum (poyyākkiṉārkaḷ); ivarkaḷ (ellōrum muṉ talaimuṟaikaḷil muṟiyaṭikkappaṭṭa) kūṭṭattiṉar āvārkaḷ
Surah Sad, Verse 13
إِن كُلٌّ إِلَّا كَذَّبَ ٱلرُّسُلَ فَحَقَّ عِقَابِ
ivarkaḷ ovvoruvarum (nam) tūtarkaḷaip poyppikka muṟpaṭāmal illai eṉavē eṉṉuṭaiya taṇṭaṉai (avarkaḷ mītu) uṟutiyāyiṟṟu
Surah Sad, Verse 14
وَمَا يَنظُرُ هَـٰٓؤُلَآءِ إِلَّا صَيۡحَةٗ وَٰحِدَةٗ مَّا لَهَا مِن فَوَاقٖ
iṉṉum ivarkaḷum orē oru pēroḷiyait tavira (vēṟetaṉaiyum) etir pārkkavillai. Atil tāmatamum irātu
Surah Sad, Verse 15
وَقَالُواْ رَبَّنَا عَجِّل لَّنَا قِطَّنَا قَبۡلَ يَوۡمِ ٱلۡحِسَابِ
Eṅkaḷ iṟaivā! Kēḷvi kaṇakkuk kēṭkappaṭum nāḷukku muṉṉarē, eṅkaḷ (vētaṉaiyiṉ) pākattai turitappaṭutti(k koṭuttu) viṭuvāyāka" eṉṟum (ēḷaṉamākak) kūṟukiṉṟaṉar
Surah Sad, Verse 16
ٱصۡبِرۡ عَلَىٰ مَا يَقُولُونَ وَٱذۡكُرۡ عَبۡدَنَا دَاوُۥدَ ذَا ٱلۡأَيۡدِۖ إِنَّهُۥٓ أَوَّابٌ
ivarkaḷ kūṟuvataippaṟṟip poṟumaiyuṭaṉ iruppīrāka! Iṉṉum, vallamaiyuḷḷa nam aṭiyār tāvūtaiyum niṉaivu koḷvīrāka! Niccayamāka avar (ennilaiyilum nam'maiyē) nōkkupavarakā iruntār
Surah Sad, Verse 17
إِنَّا سَخَّرۡنَا ٱلۡجِبَالَ مَعَهُۥ يُسَبِّحۡنَ بِٱلۡعَشِيِّ وَٱلۡإِشۡرَاقِ
niccayamāka nām malaikaḷai avarukku vacappaṭuttik koṭuttōm; mālai vēḷaiyilum, kālai vēḷaiyilum avai avaruṭaṉ cērntu (nam'mait tutittu) taspīhu ceytaṉa
Surah Sad, Verse 18
وَٱلطَّيۡرَ مَحۡشُورَةٗۖ كُلّٞ لَّهُۥٓ أَوَّابٞ
mēlum paṟavaikaḷai oṉṟu tiraṭṭi (nām vacappaṭuttik koṭuttōm) aṉaittum avaṉaiyē nōkkupavaiyāka iruntaṉa
Surah Sad, Verse 19
وَشَدَدۡنَا مُلۡكَهُۥ وَءَاتَيۡنَٰهُ ٱلۡحِكۡمَةَ وَفَصۡلَ ٱلۡخِطَابِ
mēlum, nām avaruṭaiya aracāṅkattaiyum valuppaṭuttiṉōm; iṉṉum avarukku ñāṉattaiyum, teḷivāṉa collāṟṟalaiyum aḷittōm
Surah Sad, Verse 20
۞وَهَلۡ أَتَىٰكَ نَبَؤُاْ ٱلۡخَصۡمِ إِذۡ تَسَوَّرُواْ ٱلۡمِحۡرَابَ
anta vaḻakkāḷikaḷiṉ ceyti umakku vantatā? Avarkaḷ (tāvūtu iṟaivaṇakkattiṟkāka amaittirunta) mihrāpiṉ cuvarait tāṇṭi
Surah Sad, Verse 21
إِذۡ دَخَلُواْ عَلَىٰ دَاوُۥدَ فَفَزِعَ مِنۡهُمۡۖ قَالُواْ لَا تَخَفۡۖ خَصۡمَانِ بَغَىٰ بَعۡضُنَا عَلَىٰ بَعۡضٖ فَٱحۡكُم بَيۡنَنَا بِٱلۡحَقِّ وَلَا تُشۡطِطۡ وَٱهۡدِنَآ إِلَىٰ سَوَآءِ ٱلصِّرَٰطِ
tāvūtiṭam nuḻainta pōtu avar; avarkaḷaik kaṇṭu tiṭukkuṟṟār; appōtu avarkaḷ kūṟiṉārkaḷ; "payappaṭātīr! Nāṅkaḷiruvarum vaḻakkāḷikaḷ; eṅkaḷil oruvar maṟṟavar mītu anītam ceytirukkiṟār;; eṅkaḷiruvarukkiṭaiyil nītattaik koṇṭu tīrppaḷippīrāka! (Atil) tavaṟiḻaittu viṭātīr! Eṅkaḷaic cevvaiyāṉa pātaikku nērvaḻi kāṭṭuvīrāka
Surah Sad, Verse 22
إِنَّ هَٰذَآ أَخِي لَهُۥ تِسۡعٞ وَتِسۡعُونَ نَعۡجَةٗ وَلِيَ نَعۡجَةٞ وَٰحِدَةٞ فَقَالَ أَكۡفِلۡنِيهَا وَعَزَّنِي فِي ٱلۡخِطَابِ
(avarkaḷil oruvar kūṟiṉār;)"niccayamāka ivar eṉṉuṭaiya cakōtarar; ivariṭam toṇṇūṟṟoṉpatu āṭukaḷ irukkiṉṟaṉ āṉāl eṉṉiṭam orē ōr āṭutāṉ irukkiṟatu avar ataṉaiyum taṉakkuk koṭuttuviṭa vēṇṭumeṉac colli, vātattil eṉṉai mikaittu viṭṭār
Surah Sad, Verse 23
قَالَ لَقَدۡ ظَلَمَكَ بِسُؤَالِ نَعۡجَتِكَ إِلَىٰ نِعَاجِهِۦۖ وَإِنَّ كَثِيرٗا مِّنَ ٱلۡخُلَطَآءِ لَيَبۡغِي بَعۡضُهُمۡ عَلَىٰ بَعۡضٍ إِلَّا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ وَقَلِيلٞ مَّا هُمۡۗ وَظَنَّ دَاوُۥدُ أَنَّمَا فَتَنَّـٰهُ فَٱسۡتَغۡفَرَ رَبَّهُۥ وَخَرَّۤ رَاكِعٗاۤ وَأَنَابَ۩
(Ataṟku tāvūtu;)"umamuṭaiya āṭṭai avar tam'muṭaiya āṭukaḷuṭaṉ cērttu viṭumpaṭik kēṭṭatu koṇṭu nicyacamāka avar um'mītu aniyāyam ceytu viṭṭār; niccayamākak kūṭṭāḷikaḷil perumpālōr - avarkaḷil cilar cilarai mōcam ceytu viṭukiṉṟaṉar; īmāṉ koṇṭu (sālihāṉa) nallamalkaḷ ceypavarkaḷait tavira ittakaiyavar cilarē" eṉṟu kūṟiṉār; itaṟkuḷ; "niccayamāka nāmē avaraic cōtittu viṭṭōm" eṉṟu tāvūtu eṇṇit tam'muṭaiya iṟaivaṉiṭam maṉṉippu kōrikkuṉintu viḻuntavarāka iṟaivaṉai nōkkiṉār
Surah Sad, Verse 24
فَغَفَرۡنَا لَهُۥ ذَٰلِكَۖ وَإِنَّ لَهُۥ عِندَنَا لَزُلۡفَىٰ وَحُسۡنَ مَـَٔابٖ
ākavē, nām avarukku a(k kuṟṟat)tai maṉṉittōm; aṉṟiyum, niccayamāka avarukku nam'miṭattil neruṅkiya (antas)tum, aḻakiya iruppiṭamum uṇṭu
Surah Sad, Verse 25
يَٰدَاوُۥدُ إِنَّا جَعَلۡنَٰكَ خَلِيفَةٗ فِي ٱلۡأَرۡضِ فَٱحۡكُم بَيۡنَ ٱلنَّاسِ بِٱلۡحَقِّ وَلَا تَتَّبِعِ ٱلۡهَوَىٰ فَيُضِلَّكَ عَن سَبِيلِ ٱللَّهِۚ إِنَّ ٱلَّذِينَ يَضِلُّونَ عَن سَبِيلِ ٱللَّهِ لَهُمۡ عَذَابٞ شَدِيدُۢ بِمَا نَسُواْ يَوۡمَ ٱلۡحِسَابِ
(nām avariṭam kūṟiṉōm;)"tāvūtē! Niccayamāka nām um'mai pūmiyil piṉtōṉṟalāka ākkiṉōm; ākavē maṉitarkaḷiṭaiyē cattiyattaik koṇṭu (nītamāka)t tīrppuc ceyyum; aṉṟiyum, aṉō iccaiyaip piṉ paṟṟātīr; (ēṉeṉil atu) um'mai allāhviṉ pātaiyai viṭṭum vaḻi keṭuttu viṭum. Niccayamāka evar allāhviṉ pātaiyai viṭṭu vaḻikeṭukkiṟārō, avarkaḷukkuk kēḷvi kaṇakkuk kēṭkappaṭum nāḷai maṟantu viṭṭamaikkāka mikakkoṭiya vētaṉaiyuṇṭu
Surah Sad, Verse 26
وَمَا خَلَقۡنَا ٱلسَّمَآءَ وَٱلۡأَرۡضَ وَمَا بَيۡنَهُمَا بَٰطِلٗاۚ ذَٰلِكَ ظَنُّ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْۚ فَوَيۡلٞ لِّلَّذِينَ كَفَرُواْ مِنَ ٱلنَّارِ
mēlum, vāṉattaiyum, pūmiyaiyum, ivviraṇṭiṟkumiṭaiyē uḷḷavaṟṟaiyum vīṇukkāka nām paṭaikkavillai. Itu (vīṇeṉpatu) kāḥpirkaḷiṉ eṇṇamākum; kāḥpirkaḷukku (naraka) neruppiṉ kēṭutāṉ uṇṭu
Surah Sad, Verse 27
أَمۡ نَجۡعَلُ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ كَٱلۡمُفۡسِدِينَ فِي ٱلۡأَرۡضِ أَمۡ نَجۡعَلُ ٱلۡمُتَّقِينَ كَٱلۡفُجَّارِ
allatu īmāṉ koṇṭu (sālihāṉa) nallamalkaḷ ceyvōrai pūmiyil kuḻappam ceyvōraippōl nām ākkiviṭuvōmā? Allatu, payapaktiyuṭaiyōraip pāvikaḷaip pōl nām ākkiviṭuvōmā
Surah Sad, Verse 28
كِتَٰبٌ أَنزَلۡنَٰهُ إِلَيۡكَ مُبَٰرَكٞ لِّيَدَّبَّرُوٓاْ ءَايَٰتِهِۦ وَلِيَتَذَكَّرَ أُوْلُواْ ٱلۡأَلۡبَٰبِ
(Napiyē!) Pākkiyam peṟṟa ivvētattai um'mītu aruḷiyuḷḷōm - avarkaḷ itaṉ vacaṉaṅkaḷaik kavaṉittu āyvataṟkākavum, aṟivuṭaiyōr nalluṇarvu peṟuvataṟkākavum
Surah Sad, Verse 29
وَوَهَبۡنَا لِدَاوُۥدَ سُلَيۡمَٰنَۚ نِعۡمَ ٱلۡعَبۡدُ إِنَّهُۥٓ أَوَّابٌ
iṉṉum tāvūtukku(p putalvarāka) sulaimāṉai vaḻaṅkiṉōm; ciṟappāṉa (nam) nallaṭiyār, niccayamāka avar (etilum nam'maiyē) nōkkupavar
Surah Sad, Verse 30
إِذۡ عُرِضَ عَلَيۡهِ بِٱلۡعَشِيِّ ٱلصَّـٰفِنَٰتُ ٱلۡجِيَادُ
naṉku payiṟciyaḷikkappaṭṭa uyarnta kutiraikaḷ (oru) mālai nērattil avar muṉ koṇṭuvarappaṭṭa poḻutu
Surah Sad, Verse 31
فَقَالَ إِنِّيٓ أَحۡبَبۡتُ حُبَّ ٱلۡخَيۡرِ عَن ذِكۡرِ رَبِّي حَتَّىٰ تَوَارَتۡ بِٱلۡحِجَابِ
niccayamāka nāṉ (cūriyaṉ iravākiya) tiraikkuḷ maṟaintu viṭumvarai, eṉṉuṭaiya iṟaivaṉai niṉaippatu viṭṭum inta nalla poruṭkaḷiṉ mēl atika aṉpāka aṉpu pārāṭṭiviṭṭēṉ" eṉa avar kūṟiṉār
Surah Sad, Verse 32
رُدُّوهَا عَلَيَّۖ فَطَفِقَ مَسۡحَۢا بِٱلسُّوقِ وَٱلۡأَعۡنَاقِ
eṉṉiṭam avaṟṟai tirumpa koṇṭu vāruṅkaḷ (eṉṟu kūṟiṉār avai tirumpa koṇṭu varappaṭṭapiṉ) avaṟṟiṉ piṉṉaṅkālkaḷaiyum kaḻuttukaḷaiyum taṭavik koṭuttār
Surah Sad, Verse 33
وَلَقَدۡ فَتَنَّا سُلَيۡمَٰنَ وَأَلۡقَيۡنَا عَلَىٰ كُرۡسِيِّهِۦ جَسَدٗا ثُمَّ أَنَابَ
iṉṉum nām sulaimāṉait tiṭṭamākac cōtittōm; avaruṭaiya ariyaṇaiyil oru muṇṭattai eṟintōm - ākavē avar (nam'maḷavil) tirumpiṉār
Surah Sad, Verse 34
قَالَ رَبِّ ٱغۡفِرۡ لِي وَهَبۡ لِي مُلۡكٗا لَّا يَنۢبَغِي لِأَحَدٖ مِّنۢ بَعۡدِيٓۖ إِنَّكَ أَنتَ ٱلۡوَهَّابُ
eṉ iṟaivaṉē! Eṉṉai maṉṉittaruḷvāyāka! Aṉṟiyum, piṉṉar evarumē aṭaiya muṭiyāta ōr aracāṅkattai eṉakku nī naṉkoṭaiyaḷippāyāka! Niccayamāka nīyē mikapporuṅ koṭaiyāḷiyāvāy" eṉak kūṟiṉār
Surah Sad, Verse 35
فَسَخَّرۡنَا لَهُ ٱلرِّيحَ تَجۡرِي بِأَمۡرِهِۦ رُخَآءً حَيۡثُ أَصَابَ
ākavē, nām avarukkuk kāṟṟai vacappaṭuttik koṭuttōm; atu avaruṭaiya kaṭṭaḷaippaṭi avar nāṭiya iṭaṅkaḷukkellām ilakuvāka (avaraic cumantu) ceṉṟu koṇṭiruntatu
Surah Sad, Verse 36
وَٱلشَّيَٰطِينَ كُلَّ بَنَّآءٖ وَغَوَّاصٖ
mēlum, ṣaittāṉkaḷiluḷḷa kaṭṭaṭaṅkaṭṭuvōr, muttukkuḷippōr ākiya yāvaraiyum
Surah Sad, Verse 37
وَءَاخَرِينَ مُقَرَّنِينَ فِي ٱلۡأَصۡفَادِ
caṅkiliyāl vilaṅkiṭappaṭṭirunta vēṟu palaraiyum (nām avarukkuk vacappaṭuttik koṭuttōm)
Surah Sad, Verse 38
هَٰذَا عَطَآؤُنَا فَٱمۡنُنۡ أَوۡ أَمۡسِكۡ بِغَيۡرِ حِسَابٖ
Itu nam'muṭaiya naṉkoṭaiyākum; (nīr virumpiṉāl ivaṟṟaip piṟarukkuk koṭukkalām, allatu koṭātu niṟuttik koḷḷalām - kēḷvi kaṇakkillāta nilaiyil (eṉṟu nām avariṭam kūṟiṉōm)
Surah Sad, Verse 39
وَإِنَّ لَهُۥ عِندَنَا لَزُلۡفَىٰ وَحُسۡنَ مَـَٔابٖ
mēlum, niccayamāka avarukku, nam'miṭattil neruṅkiya (antas)tum, aḻakiya iruppiṭamum uṇṭu
Surah Sad, Verse 40
وَٱذۡكُرۡ عَبۡدَنَآ أَيُّوبَ إِذۡ نَادَىٰ رَبَّهُۥٓ أَنِّي مَسَّنِيَ ٱلشَّيۡطَٰنُ بِنُصۡبٖ وَعَذَابٍ
mēlum (napiyē!) Nam'muṭaiya (nal) aṭiyār ayyūpai niṉaivu kūrka! Avar tam iṟaivaṉiṭam, "niccayamāka ṣaittāṉ eṉakkut tuṉpattaiyum, vētaṉaiyaiyum koṭuttu viṭṭāṉ" (eṉṟu kūṟiya pōtu)
Surah Sad, Verse 41
ٱرۡكُضۡ بِرِجۡلِكَۖ هَٰذَا مُغۡتَسَلُۢ بَارِدٞ وَشَرَابٞ
um'muṭaiya kālāl (pūmiyait) taṭṭum" (avvāṟu taṭṭavē oru nīruṟṟup poṅki vantatum)"itō kuḷircciyāṉa kuḷikkumiṭamum, pāṉamum (umakku) irukkiṉṟaṉa" (eṉṟu coṉṉōm)
Surah Sad, Verse 42
وَوَهَبۡنَا لَهُۥٓ أَهۡلَهُۥ وَمِثۡلَهُم مَّعَهُمۡ رَحۡمَةٗ مِّنَّا وَذِكۡرَىٰ لِأُوْلِي ٱلۡأَلۡبَٰبِ
piṉṉar nam'miṭattiliruntuḷḷa kirupaiyākavum aṟivuṭaiyayōrukku niṉaivuṭṭutalākavum avaruṭaiya kuṭumpattaiyum, piṉṉum ataip pōṉṟa oru tokaiyiṉaraiyum (avarukkuk kuṭumpamākak) koṭuttōm
Surah Sad, Verse 43
وَخُذۡ بِيَدِكَ ضِغۡثٗا فَٱضۡرِب بِّهِۦ وَلَا تَحۡنَثۡۗ إِنَّا وَجَدۡنَٰهُ صَابِرٗاۚ نِّعۡمَ ٱلۡعَبۡدُ إِنَّهُۥٓ أَوَّابٞ
oru piṭi pul (kaṟṟaiyai) um kaiyil eṭuttu, ataik koṇṭu (um maṉaiviyai) aṭippīrāka nīr (um) cattiyattai muṟikkavum vēṇṭām" (eṉṟu kūṟiṉōm). Niccayamāka nām avaraip poṟumaiyuṭaiyavarākak kaṇṭōm; avar ciṟanta nallaṭiyār - niccayamāka avar (etilum nam'mai) nōkkiyavarākavē iruntār
Surah Sad, Verse 44
وَٱذۡكُرۡ عِبَٰدَنَآ إِبۡرَٰهِيمَ وَإِسۡحَٰقَ وَيَعۡقُوبَ أُوْلِي ٱلۡأَيۡدِي وَٱلۡأَبۡصَٰرِ
(napiyē! Ātmīka) āṟṟalum, akappārvaiyum uṭaiyavarkaḷāyirunta nam aṭiyārkaḷāṉa ipṟāhīm, is'hāḥk, yaḥkūp ākiyōraiyum niṉaivu kūrvīrāka
Surah Sad, Verse 45
إِنَّآ أَخۡلَصۡنَٰهُم بِخَالِصَةٖ ذِكۡرَى ٱلدَّارِ
niccayamāka, nām ivarkaḷai (maṟumai) vīṭṭai niṉaivūṭṭuvataṟkākavē pūraṇa paricuttamāṉavarkaḷāka(t tērnteṭuttōm)
Surah Sad, Verse 46
وَإِنَّهُمۡ عِندَنَا لَمِنَ ٱلۡمُصۡطَفَيۡنَ ٱلۡأَخۡيَارِ
niccayamāka ivarkaḷ nam'miṭattil tērteṭukkappaṭṭa nallōrkaḷil niṉṟumuḷḷavarkaḷ
Surah Sad, Verse 47
وَٱذۡكُرۡ إِسۡمَٰعِيلَ وَٱلۡيَسَعَ وَذَا ٱلۡكِفۡلِۖ وَكُلّٞ مِّنَ ٱلۡأَخۡيَارِ
Iṉṉum (napiyē!) Niṉaivu kūrvīrāka ismāyīlaiyum, alyasavuvaiyum, tulkiḥplaiyum - (ivarkaḷ) ellōrum nallōrkaḷil uḷḷavarākavē iruntaṉar
Surah Sad, Verse 48
هَٰذَا ذِكۡرٞۚ وَإِنَّ لِلۡمُتَّقِينَ لَحُسۡنَ مَـَٔابٖ
itu nallupatēcamāka irukkum; niccayamāka payapaktiyuṭaiyavarkaḷukku aḻakiya iruppiṭamuṇṭu
Surah Sad, Verse 49
جَنَّـٰتِ عَدۡنٖ مُّفَتَّحَةٗ لَّهُمُ ٱلۡأَبۡوَٰبُ
atṉu' eṉṉum cuvaṉapatikaḷiṉ vāyilkaḷ avarkaḷukkākat tiṟantu vaikkappaṭṭavaiyāka irukkum
Surah Sad, Verse 50
مُتَّكِـِٔينَ فِيهَا يَدۡعُونَ فِيهَا بِفَٰكِهَةٖ كَثِيرَةٖ وَشَرَابٖ
atil avarkaḷ (pañcaṇaikaḷ mītu) cāyntavarkaḷāka, aṅkē ērāḷamāṉa kaṉivakaikaḷaiyum, pāṉaṅkaḷaiyum kēṭ(ṭu aruntik koṇṭirup)pārkaḷ
Surah Sad, Verse 51
۞وَعِندَهُمۡ قَٰصِرَٰتُ ٱلطَّرۡفِ أَتۡرَابٌ
avarkaḷuṭaṉ kīḻnōkkiya pārvaiyum, orē vayatumuṭaiya amara kaṉṉikaikaḷum iruppārkaḷ
Surah Sad, Verse 52
هَٰذَا مَا تُوعَدُونَ لِيَوۡمِ ٱلۡحِسَابِ
kēḷvi kaṇakkukkuriya nāḷukkeṉa uṅkaḷukku vākkaḷikkappaṭṭiruntatu itutāṉ
Surah Sad, Verse 53
إِنَّ هَٰذَا لَرِزۡقُنَا مَا لَهُۥ مِن نَّفَادٍ
niccayamāka ivai nam'muṭaiya koṭaiyākum; itaṟku (eṉṟum) muṭivē irātu" (eṉṟu avarkaḷukkuk kūṟappaṭum)
Surah Sad, Verse 54
هَٰذَاۚ وَإِنَّ لِلطَّـٰغِينَ لَشَرَّ مَـَٔابٖ
itu (nallōrukkāka) āṉāl niccayamākat tīyavarkaḷukku mikak keṭṭa taṅkumiṭam irukkiṟatu
Surah Sad, Verse 55
جَهَنَّمَ يَصۡلَوۡنَهَا فَبِئۡسَ ٱلۡمِهَادُ
(atuvē narakam) jahaṉṉam -atil avarkaḷ nuḻaivārkaḷ; atu taṅkumiṭaṅkaḷil mikavum keṭṭatu
Surah Sad, Verse 56
هَٰذَا فَلۡيَذُوقُوهُ حَمِيمٞ وَغَسَّاقٞ
itu (tīyōrkaḷukkāka) ākavē avarkaḷ ataṉaic cuvaittup pārkkaṭṭum - kotikkum nīrum; cīḻum ākum
Surah Sad, Verse 57
وَءَاخَرُ مِن شَكۡلِهِۦٓ أَزۡوَٰجٌ
iṉṉum (itaittavira) itu pōṉṟa pala (vētaṉaikaḷum) uṇṭu
Surah Sad, Verse 58
هَٰذَا فَوۡجٞ مُّقۡتَحِمٞ مَّعَكُمۡ لَا مَرۡحَبَۢا بِهِمۡۚ إِنَّهُمۡ صَالُواْ ٱلنَّارِ
(narakavātikaḷiṉ talaivarkaḷiṭam;)"itu uṅkaḷuṭaṉ neruṅkik koṇṭu (narakam) pukum cēṉaiyākum; ivarkaḷukku aṅku caṅkai irukkātu niccayamāka ivarkaḷ narakil cērppavarkaḷ" (eṉṟu kūṟappaṭum)
Surah Sad, Verse 59
قَالُواْ بَلۡ أَنتُمۡ لَا مَرۡحَبَۢا بِكُمۡۖ أَنتُمۡ قَدَّمۡتُمُوهُ لَنَاۖ فَبِئۡسَ ٱلۡقَرَارُ
ataṟku avarkaḷ; "appaṭiyalla, nīṅkaḷum tāṉ! Uṅkaḷukkum caṅkai kiṭaiyātu! Nīṅkaḷ tām eṅkaḷukku itai (in nilaiyai) muṟpaṭutti vaittīrkaḷ; (ātalāl nam iru kūṭṭattārukkum) taṅkumiṭam mikavum keṭṭatu!" Eṉṟu kūṟuvar
Surah Sad, Verse 60
قَالُواْ رَبَّنَا مَن قَدَّمَ لَنَا هَٰذَا فَزِدۡهُ عَذَابٗا ضِعۡفٗا فِي ٱلنَّارِ
Eṅkaḷ iṟaivā! Evar eṅkaḷukku itai (innilaiyai) muṟpaṭutti vaittārō avarukku narakattiṉ vētaṉaiyai iru maṭaṅkāka atikappaṭuttuvāyāka!" Eṉṟu avarkaḷ kūṟuvar
Surah Sad, Verse 61
وَقَالُواْ مَا لَنَا لَا نَرَىٰ رِجَالٗا كُنَّا نَعُدُّهُم مِّنَ ٱلۡأَشۡرَارِ
iṉṉum, avarkaḷ; "namakku eṉṉa nērntatu? Mikak keṭṭa maṉitarkaḷiluḷḷavarkaḷ eṉṟu nām eṇṇik koṇṭiruntōmē, avarkaḷai (narakattil) ēṉ kāṇavillai
Surah Sad, Verse 62
أَتَّخَذۡنَٰهُمۡ سِخۡرِيًّا أَمۡ زَاغَتۡ عَنۡهُمُ ٱلۡأَبۡصَٰرُ
nām avarkaḷaip parikācam ceytu koṇṭiruntōmā? Allatu (avarkaḷaik kāṇamuṭiyātavāṟu) avarkaḷai viṭṭum nam pārvaikaḷ caruki viṭaṭaṉavā?" Eṉṟu kūṟuvar
Surah Sad, Verse 63
إِنَّ ذَٰلِكَ لَحَقّٞ تَخَاصُمُ أَهۡلِ ٱلنَّارِ
niccayamāka itu tāṉ uṇmai. Narakavācikaḷ (ivvāṟu tāṉ) oruvarōṭu oruvar tarkkam ceytu koḷvārkaḷ
Surah Sad, Verse 64
قُلۡ إِنَّمَآ أَنَا۠ مُنذِرٞۖ وَمَا مِنۡ إِلَٰهٍ إِلَّا ٱللَّهُ ٱلۡوَٰحِدُ ٱلۡقَهَّارُ
(napiyē!) Nīr kūṟuvīrāka"nāṉ accamūṭṭi eccarikkai ceypavaṉē, aṉṟiyum ēkaṉum, (yāvaraiyum) aṭakkiyāḷapavaṉumākiya allāhvait tavira nāyaṉ illai
Surah Sad, Verse 65
رَبُّ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِ وَمَا بَيۡنَهُمَا ٱلۡعَزِيزُ ٱلۡغَفَّـٰرُ
(avaṉē) vāṉaṅkaḷukkum, pūmikkum, ivviraṇṭiṟkumiṭaiyē uḷḷavaṟṟukkum iṟaivaṉāka irukkiṉṟāṉ; avaṉ (yāvaraiyum) mikaittavaṉ; mikavum maṉṉippavaṉ
Surah Sad, Verse 66
قُلۡ هُوَ نَبَؤٌاْ عَظِيمٌ
(napiyē?) Kūṟuvīrāka"(nāṉ uṅkaḷukku eṭutturaikkum) itu makattāṉa ceytiyākum
Surah Sad, Verse 67
أَنتُمۡ عَنۡهُ مُعۡرِضُونَ
nīṅkaḷō ataip puṟakkaṇittavarkaḷāka irukkiṟīrkaḷ
Surah Sad, Verse 68
مَا كَانَ لِيَ مِنۡ عِلۡمِۭ بِٱلۡمَلَإِ ٱلۡأَعۡلَىٰٓ إِذۡ يَخۡتَصِمُونَ
mēlāṉa kūṭṭattār tarkkittuk koṇṭatu paṟṟi eṉakku oṉṟum teriyātu
Surah Sad, Verse 69
إِن يُوحَىٰٓ إِلَيَّ إِلَّآ أَنَّمَآ أَنَا۠ نَذِيرٞ مُّبِينٌ
niccayamāka nām pakiraṅkamāka accamūṭṭi eccarikkai ceypavaṉ" eṉpataṟkāka allāmal eṉakku vahī aṟivikkappaṭavillai
Surah Sad, Verse 70
إِذۡ قَالَ رَبُّكَ لِلۡمَلَـٰٓئِكَةِ إِنِّي خَٰلِقُۢ بَشَرٗا مِّن طِينٖ
(napiyē! Niṉaivu kūrvīrāka!)"Niccayamāka nām kaḷimaṇṇiliruntu maṉitaṉaip paṭaikka irukkiṉṟēṉ" eṉṟu um'muṭaiya iṟaivaṉ kūṟiya vēḷaiyil
Surah Sad, Verse 71
فَإِذَا سَوَّيۡتُهُۥ وَنَفَخۡتُ فِيهِ مِن رُّوحِي فَقَعُواْ لَهُۥ سَٰجِدِينَ
nāṉ avaraic cevvaippaṭutti, eṉatu āviyiliruntu avarukkuḷ ūtiya poḻutu avarukku nīṅkaḷ viḻuntu sujūtu ceyyuṅkaḷ" (eṉak kūṟiyatum)
Surah Sad, Verse 72
فَسَجَدَ ٱلۡمَلَـٰٓئِكَةُ كُلُّهُمۡ أَجۡمَعُونَ
atu camayam malakkukaḷ yāvarum sujūtu ceytārkaḷ
Surah Sad, Verse 73
إِلَّآ إِبۡلِيسَ ٱسۡتَكۡبَرَ وَكَانَ مِنَ ٱلۡكَٰفِرِينَ
Iplīsait tavira avaṉ perumai aṭittavaṉāka (nam kaṭṭaḷaiyai maṟutta) kāḥpirkaḷil (oruvaṉāka) ākiviṭṭāṉ
Surah Sad, Verse 74
قَالَ يَـٰٓإِبۡلِيسُ مَا مَنَعَكَ أَن تَسۡجُدَ لِمَا خَلَقۡتُ بِيَدَيَّۖ أَسۡتَكۡبَرۡتَ أَمۡ كُنتَ مِنَ ٱلۡعَالِينَ
iplīsē! Nāṉ eṉṉuṭaiya kaikaḷāl paṭaittavarukku sujūtu ceyvatai viṭṭum uṉṉaittaṭuttatu etu? Perumaiyaṭikkiṟāyā? Allatu nī uyarntavarkaḷil (oruvaṉāka) ākiviṭṭāyā?" Eṉṟu (allāh) kēṭṭāṉ
Surah Sad, Verse 75
قَالَ أَنَا۠ خَيۡرٞ مِّنۡهُ خَلَقۡتَنِي مِن نَّارٖ وَخَلَقۡتَهُۥ مِن طِينٖ
nāṉē avaraiviṭa mēlāṉavaṉ; (ēṉeṉil) eṉṉai nī neruppiliruntu paṭaittāy; āṉāl avaraiyō nī kaḷimaṇṇiliruntu paṭaittāy" eṉṟu (iplīs) kūṟiṉāṉ
Surah Sad, Verse 76
قَالَ فَٱخۡرُجۡ مِنۡهَا فَإِنَّكَ رَجِيمٞ
(appōtu iṟaivaṉ)"itiliruntu nī veḷiyēṟu! Ēṉeṉil niccayamāka nī viraṭṭappaṭṭavaṉāki viṭṭāy" eṉak kūṟiṉāṉ
Surah Sad, Verse 77
وَإِنَّ عَلَيۡكَ لَعۡنَتِيٓ إِلَىٰ يَوۡمِ ٱلدِّينِ
iṉṉum, niccayamāka niyāyat tīrppu nāḷvarai uṉmītu eṉ cāpam irukkum" (eṉavum iṟaivaṉ kūṟiṉāṉ)
Surah Sad, Verse 78
قَالَ رَبِّ فَأَنظِرۡنِيٓ إِلَىٰ يَوۡمِ يُبۡعَثُونَ
iṟaivaṉē! Avarkaḷ (iṟantu) eḻuppappaṭum nāḷvarai eṉakku avakācam koṭuppāyāka" eṉṟu avaṉ kēṭṭāṉ
Surah Sad, Verse 79
قَالَ فَإِنَّكَ مِنَ ٱلۡمُنظَرِينَ
niccayamāka nī avakācam coṭukkappaṭṭavarkaḷil uḷḷavaṉē" eṉa (allāh) kūṟiṉāṉ
Surah Sad, Verse 80
إِلَىٰ يَوۡمِ ٱلۡوَقۡتِ ٱلۡمَعۡلُومِ
kuṟippiṭṭakālattiṉ nāḷvaraiyil" (uṉakku avakācam uṇṭu eṉavum kūṟiṉāṉ)
Surah Sad, Verse 81
قَالَ فَبِعِزَّتِكَ لَأُغۡوِيَنَّهُمۡ أَجۡمَعِينَ
appoḻutu"uṉ kaṇṇiyattiṉ mītu cattiyamāka, niccayamāka nāṉ avarkaḷ yāvaraiyum vaḻikeṭuppēṉ" eṉṟu (iplīs) kūṟiṉāṉ
Surah Sad, Verse 82
إِلَّا عِبَادَكَ مِنۡهُمُ ٱلۡمُخۡلَصِينَ
(eṉiṉum) avarkaḷil antaraṅka cuttiyāṉa uṉ aṭiyārkaḷait tavira" (eṉṟāṉ)
Surah Sad, Verse 83
قَالَ فَٱلۡحَقُّ وَٱلۡحَقَّ أَقُولُ
(ataṟku iṟaivaṉ;)"atu uṇmai uṇmaiyaiyē nāṉ kūṟukiṟēṉ eṉṟu iṟaivaṉ kūṟiṉāṉ
Surah Sad, Verse 84
لَأَمۡلَأَنَّ جَهَنَّمَ مِنكَ وَمِمَّن تَبِعَكَ مِنۡهُمۡ أَجۡمَعِينَ
niccayamāka, uṉṉaik koṇṭum, avarkaḷil uṉṉaip piṉpaṟṟiyavarkaḷ aṉaivaraik koṇṭum narakattai nāṉ nirappuvēṉ" (eṉṟāṉ)
Surah Sad, Verse 85
قُلۡ مَآ أَسۡـَٔلُكُمۡ عَلَيۡهِ مِنۡ أَجۡرٖ وَمَآ أَنَا۠ مِنَ ٱلۡمُتَكَلِّفِينَ
(napiyē!) Nīr kūṟum; ("ik kur'āṉukkāka) nāṉ uṅkaḷiṭam yātoru kūliyum kēṭkavillai aṉṟiyum, (itai iṭṭuk kaṭṭi) ciramam eṭuttuk koṇṭavaṉum allaṉ
Surah Sad, Verse 86
إِنۡ هُوَ إِلَّا ذِكۡرٞ لِّلۡعَٰلَمِينَ
itu akilaṅkaḷukkellām nallupatēcamēyaṉṟi vēṟillai
Surah Sad, Verse 87
وَلَتَعۡلَمُنَّ نَبَأَهُۥ بَعۡدَ حِينِۭ
Niccayamāka (ciṟitu) kālattiṟkup piṉṉar, nīṅkaḷ itaṉ uṇmaiyait tiṭṭamāka aṟintu koḷavīrkaḷ
Surah Sad, Verse 88