Surah An-Nisa - Malayalam Translation by Muhammad Karakunnu And Vanidas Elayavoor

يَـٰٓأَيُّهَا ٱلنَّاسُ ٱتَّقُواْ رَبَّكُمُ ٱلَّذِي خَلَقَكُم مِّن نَّفۡسٖ وَٰحِدَةٖ وَخَلَقَ مِنۡهَا زَوۡجَهَا وَبَثَّ مِنۡهُمَا رِجَالٗا كَثِيرٗا وَنِسَآءٗۚ وَٱتَّقُواْ ٱللَّهَ ٱلَّذِي تَسَآءَلُونَ بِهِۦ وَٱلۡأَرۡحَامَۚ إِنَّ ٱللَّهَ كَانَ عَلَيۡكُمۡ رَقِيبٗا

janaṅṅaḷē, niṅṅaḷuṭe nāthanēāṭ bhaktiyuḷḷavarāvuka. oreāṟṟa sattayilnidhann niṅṅaḷe ‎sr̥ṣṭiccavanāṇavan. atilnikannutanne atinṟe iṇaye sr̥ṣṭiccu. ava raṇṭil ‎ninnumāyi dhārāḷaṁ puruṣanmāreyuṁ strīkaḷeyuṁ avan vyāpippiccu. ēteāru ‎allāhuvinṟe pērilāṇēā niṅṅaḷ an'yēān'yaṁ avakāśaṅṅaḷ cēādikkunnat ‎avane sūkṣikkuka; kuṭumbabandhaṅṅaḷeyuṁ. tīrccyāyuṁ allāhu niṅṅaḷe sadā ‎śrad'dhiccukeāṇṭirikkunnavanāṇ. ‎
Surah An-Nisa, Verse 1

---

وَءَاتُواْ ٱلۡيَتَٰمَىٰٓ أَمۡوَٰلَهُمۡۖ وَلَا تَتَبَدَّلُواْ ٱلۡخَبِيثَ بِٱلطَّيِّبِۖ وَلَا تَأۡكُلُوٓاْ أَمۡوَٰلَهُمۡ إِلَىٰٓ أَمۡوَٰلِكُمۡۚ إِنَّهُۥ كَانَ حُوبٗا كَبِيرٗا

anāthakaḷuṭe svatt niṅṅaḷavarkkutanne viṭṭukeāṭukkuka. nalla sampattine cīttayākki māṟṟarut. avaruṭe svattuṁ niṅṅaḷuṭe svattuṁ kūṭṭikkalartti tinnarut. sanśayaṁ vēṇṭa; keāṭuṁ pāpamāṇat
Surah An-Nisa, Verse 2

---

وَإِنۡ خِفۡتُمۡ أَلَّا تُقۡسِطُواْ فِي ٱلۡيَتَٰمَىٰ فَٱنكِحُواْ مَا طَابَ لَكُم مِّنَ ٱلنِّسَآءِ مَثۡنَىٰ وَثُلَٰثَ وَرُبَٰعَۖ فَإِنۡ خِفۡتُمۡ أَلَّا تَعۡدِلُواْ فَوَٰحِدَةً أَوۡ مَا مَلَكَتۡ أَيۡمَٰنُكُمۡۚ ذَٰلِكَ أَدۡنَىٰٓ أَلَّا تَعُولُواْ

anāthakaḷuṭe kāryattil nīti pālikkānāvillenn niṅṅaḷāśaṅkikkunnuveṅkil niṅṅaḷkkiṣṭappeṭṭa maṟṟu strīkaḷilninn raṇṭēā mūnnēā nālēā pēre vivāhaṁ ceyyuka. ennāl avarkkiṭayil nīti pālikkā nāvillenn āśaṅkikkunnuveṅkil oreāṟṟa strīye mātramē vivāhaṁ ceyyāvū. alleṅkil niṅṅaḷuṭe adhīnatayiluḷḷavare bhāryamārākkuka. niṅṅaḷ paridhi laṅghikkunnavarāvātirikkān atāṇ ēṟṟaṁ nallat
Surah An-Nisa, Verse 3

---

وَءَاتُواْ ٱلنِّسَآءَ صَدُقَٰتِهِنَّ نِحۡلَةٗۚ فَإِن طِبۡنَ لَكُمۡ عَن شَيۡءٖ مِّنۡهُ نَفۡسٗا فَكُلُوهُ هَنِيٓـٔٗا مَّرِيٓـٔٗا

strīkaḷkk avaruṭe vivāhamūlyaṁ tikañña tr̥ptiyēāṭe nalkuka. atil ninnenteṅkiluṁ avar nalla manas'sēāṭe viṭṭutarikayāṇeṅkil niṅṅaḷkkat svīkariccanubhavikkāṁ
Surah An-Nisa, Verse 4

---

وَلَا تُؤۡتُواْ ٱلسُّفَهَآءَ أَمۡوَٰلَكُمُ ٱلَّتِي جَعَلَ ٱللَّهُ لَكُمۡ قِيَٰمٗا وَٱرۡزُقُوهُمۡ فِيهَا وَٱكۡسُوهُمۡ وَقُولُواْ لَهُمۡ قَوۡلٗا مَّعۡرُوفٗا

allāhu niṅṅaḷuṭe nilanilppin ādhāramāyi niścayicca sampatt kāryavicāramillāttavarkk niṅṅaḷ kaiviṭṭukeāṭukkarut. ennāl atilninn avarkk niṅṅaḷ uṇṇānuṁ uṭukkānuṁ keāṭukkuka. avarēāṭ nalla vākku paṟayukayuṁ ceyyuka
Surah An-Nisa, Verse 5

---

وَٱبۡتَلُواْ ٱلۡيَتَٰمَىٰ حَتَّىٰٓ إِذَا بَلَغُواْ ٱلنِّكَاحَ فَإِنۡ ءَانَسۡتُم مِّنۡهُمۡ رُشۡدٗا فَٱدۡفَعُوٓاْ إِلَيۡهِمۡ أَمۡوَٰلَهُمۡۖ وَلَا تَأۡكُلُوهَآ إِسۡرَافٗا وَبِدَارًا أَن يَكۡبَرُواْۚ وَمَن كَانَ غَنِيّٗا فَلۡيَسۡتَعۡفِفۡۖ وَمَن كَانَ فَقِيرٗا فَلۡيَأۡكُلۡ بِٱلۡمَعۡرُوفِۚ فَإِذَا دَفَعۡتُمۡ إِلَيۡهِمۡ أَمۡوَٰلَهُمۡ فَأَشۡهِدُواْ عَلَيۡهِمۡۚ وَكَفَىٰ بِٱللَّهِ حَسِيبٗا

vivāha prāyamākunvare anāthakaḷe, avar pakvata prāpiccēā enn niṅṅaḷ parīkṣiccukeāṇṭirikkuka. aṅṅane avar kāryaprāpti kaivariccatāyi kaṇṭāl avaruṭe svatt avarkku viṭṭukeāṭukkuka. avar vaḷarnnuvalutāvukayāṇallēā enn karuti avaruṭe dhanaṁ dhūrttaṭicc dhr̥tiyil tinnutīrkkarut. svatt kaikāryaṁ ceyyunnavan sampannanāṇeṅkil anāthakaḷuṭe svattilninn onnuṁ eṭukkāte mān'yata kāṇikkaṇaṁ. daridranāṇeṅkil n'yāyamāyateṭutt āharikkāvunnatāṇ. svatt avare tiriccēlpikkumpēāḷ niṅṅaḷatin sākṣinirttaṇaṁ. kaṇakkunēākkān allāhutanne mati
Surah An-Nisa, Verse 6

---

لِّلرِّجَالِ نَصِيبٞ مِّمَّا تَرَكَ ٱلۡوَٰلِدَانِ وَٱلۡأَقۡرَبُونَ وَلِلنِّسَآءِ نَصِيبٞ مِّمَّا تَرَكَ ٱلۡوَٰلِدَانِ وَٱلۡأَقۡرَبُونَ مِمَّا قَلَّ مِنۡهُ أَوۡ كَثُرَۚ نَصِيبٗا مَّفۡرُوضٗا

mātāpitākkaḷuṁ uṟṟabandhukkaḷuṁ viṭṭēccupēāya svattil puruṣanmārkk vihitamuṇṭ. mātāpitākkaḷuṁ uṟṟabandhukkaḷuṁ viṭṭēccupēāya svattil strīkaḷkkuṁ vihitamuṇṭ. svatt kuṟavāyāluṁ kūṭutalāyāluṁ śari. ī vihitaṁ allāhu niścayiccatāṇ
Surah An-Nisa, Verse 7

---

وَإِذَا حَضَرَ ٱلۡقِسۡمَةَ أُوْلُواْ ٱلۡقُرۡبَىٰ وَٱلۡيَتَٰمَىٰ وَٱلۡمَسَٰكِينُ فَٱرۡزُقُوهُم مِّنۡهُ وَقُولُواْ لَهُمۡ قَوۡلٗا مَّعۡرُوفٗا

ōharivekkumpēāḷ bandhukkaḷuṁ anātharuṁ daridraruṁ aviṭe vanniṭṭuṇṭeṅkil atilninn avarkkuṁ enteṅkiluṁ keāṭukkuka. avarēāṭ nalla vākk paṟayukayuṁ ceyyuka
Surah An-Nisa, Verse 8

---

وَلۡيَخۡشَ ٱلَّذِينَ لَوۡ تَرَكُواْ مِنۡ خَلۡفِهِمۡ ذُرِّيَّةٗ ضِعَٰفًا خَافُواْ عَلَيۡهِمۡ فَلۡيَتَّقُواْ ٱللَّهَ وَلۡيَقُولُواْ قَوۡلٗا سَدِيدًا

taṅṅaḷkku piṟake durbalarāya makkaḷe viṭṭēccupēākunnavar avareyēārtt āśaṅkikkunnatupēāle maṟṟuḷḷavaruṭe kāryattiluṁ avar āśaṅkayuḷḷavarākaṭṭe. aṅṅane avar allāhuve sūkṣikkukayuṁ nalla vākk paṟayukayuṁ ceyyaṭṭe
Surah An-Nisa, Verse 9

---

إِنَّ ٱلَّذِينَ يَأۡكُلُونَ أَمۡوَٰلَ ٱلۡيَتَٰمَىٰ ظُلۡمًا إِنَّمَا يَأۡكُلُونَ فِي بُطُونِهِمۡ نَارٗاۖ وَسَيَصۡلَوۡنَ سَعِيرٗا

anāthakaḷuṭe dhanaṁ an'yāyamāyi āharikkunnavar avaruṭe vayaṟukaḷil tinnuniṟakkunnat tīyāṇ. sanśayaṁ vēṇṭa; avar narakattīyil kattiyeriyuṁ
Surah An-Nisa, Verse 10

---

يُوصِيكُمُ ٱللَّهُ فِيٓ أَوۡلَٰدِكُمۡۖ لِلذَّكَرِ مِثۡلُ حَظِّ ٱلۡأُنثَيَيۡنِۚ فَإِن كُنَّ نِسَآءٗ فَوۡقَ ٱثۡنَتَيۡنِ فَلَهُنَّ ثُلُثَا مَا تَرَكَۖ وَإِن كَانَتۡ وَٰحِدَةٗ فَلَهَا ٱلنِّصۡفُۚ وَلِأَبَوَيۡهِ لِكُلِّ وَٰحِدٖ مِّنۡهُمَا ٱلسُّدُسُ مِمَّا تَرَكَ إِن كَانَ لَهُۥ وَلَدٞۚ فَإِن لَّمۡ يَكُن لَّهُۥ وَلَدٞ وَوَرِثَهُۥٓ أَبَوَاهُ فَلِأُمِّهِ ٱلثُّلُثُۚ فَإِن كَانَ لَهُۥٓ إِخۡوَةٞ فَلِأُمِّهِ ٱلسُّدُسُۚ مِنۢ بَعۡدِ وَصِيَّةٖ يُوصِي بِهَآ أَوۡ دَيۡنٍۗ ءَابَآؤُكُمۡ وَأَبۡنَآؤُكُمۡ لَا تَدۡرُونَ أَيُّهُمۡ أَقۡرَبُ لَكُمۡ نَفۡعٗاۚ فَرِيضَةٗ مِّنَ ٱللَّهِۗ إِنَّ ٱللَّهَ كَانَ عَلِيمًا حَكِيمٗا

niṅṅaḷuṭe makkaḷuṭe kāryattil allāhu niṅṅaḷe upadēśikkunnu: puruṣann raṇṭu strīyuṭe vihitattin tulyamāyatuṇṭ. athavā, raṇṭilēṟe peṇmakkaḷ mātramāṇuḷḷateṅkil mariccayāḷ viṭṭēccupēāya svattinṟe mūnnil raṇṭ bhāgamāṇ avarkkuṇṭāvuka. oru makaḷ mātramāṇeṅkil avaḷkk pāti labhikkuṁ. mariccayāḷkk makkaḷuṇṭeṅkil mātāpitākkaḷilēārēāruttarkkuṁ ayāḷ viṭṭēccupēāya svattinṟe āṟileānnu vītamāṇuṇṭāvuka. athavā, ayāḷkk makkaḷillāte mātāpitākkaḷ anantarāvakāśikaḷāvukayāṇeṅkil mātāvin mūnnileānnuṇṭāyirikkuṁ. ayāḷkk sahēādaraṅṅaḷuṇṭeṅkil mātāvin āṟileānnāṇuṇṭāvuka. itellāṁ maraṇamaṭaññayāḷuṭe vasviyyattuṁ kaṭavuṁ kaḻiccuḷḷavayuṭe kāryattilāṇ. mātāpitākkaḷāṇēā makkaḷāṇēā niṅṅaḷkk kūṭutalupakarikkukayenn niṅṅaḷkkaṟiyilla. ī ōhari nirṇayaṁ allāhuvil ninnuḷḷatāṇ. allāhu ellāṁ aṟiyunnavanuṁ tikañña yuktimānumatre
Surah An-Nisa, Verse 11

---

۞وَلَكُمۡ نِصۡفُ مَا تَرَكَ أَزۡوَٰجُكُمۡ إِن لَّمۡ يَكُن لَّهُنَّ وَلَدٞۚ فَإِن كَانَ لَهُنَّ وَلَدٞ فَلَكُمُ ٱلرُّبُعُ مِمَّا تَرَكۡنَۚ مِنۢ بَعۡدِ وَصِيَّةٖ يُوصِينَ بِهَآ أَوۡ دَيۡنٖۚ وَلَهُنَّ ٱلرُّبُعُ مِمَّا تَرَكۡتُمۡ إِن لَّمۡ يَكُن لَّكُمۡ وَلَدٞۚ فَإِن كَانَ لَكُمۡ وَلَدٞ فَلَهُنَّ ٱلثُّمُنُ مِمَّا تَرَكۡتُمۚ مِّنۢ بَعۡدِ وَصِيَّةٖ تُوصُونَ بِهَآ أَوۡ دَيۡنٖۗ وَإِن كَانَ رَجُلٞ يُورَثُ كَلَٰلَةً أَوِ ٱمۡرَأَةٞ وَلَهُۥٓ أَخٌ أَوۡ أُخۡتٞ فَلِكُلِّ وَٰحِدٖ مِّنۡهُمَا ٱلسُّدُسُۚ فَإِن كَانُوٓاْ أَكۡثَرَ مِن ذَٰلِكَ فَهُمۡ شُرَكَآءُ فِي ٱلثُّلُثِۚ مِنۢ بَعۡدِ وَصِيَّةٖ يُوصَىٰ بِهَآ أَوۡ دَيۡنٍ غَيۡرَ مُضَآرّٖۚ وَصِيَّةٗ مِّنَ ٱللَّهِۗ وَٱللَّهُ عَلِيمٌ حَلِيمٞ

niṅṅaḷuṭe bhāryamār makkaḷillāteyāṇ marikkunnateṅkil avar viṭṭēccupēāya svattinṟe pāti niṅṅaḷkkuḷḷatāṇ. athavā, avarkk makkaḷuṇṭeṅkil avar viṭṭēccupēāyatinṟe nālileānnāṇ niṅṅaḷkkuṇṭāvuka. it avar ceyyunna vasviyyattuṁ kaṭamuṇṭeṅkilatuṁ kaḻiccuḷḷatil ninnāṇ. niṅṅaḷkk makkaḷilleṅkil niṅṅaḷ viṭṭēccupēākunna svattinṟe nālileānn bhāryamārkkuḷḷatāṇ. athavā, niṅṅaḷkk makkaḷuṇṭeṅkil niṅṅaḷ viṭṭēccupēāyatinṟe eṭṭileānnāṇ avarkkuṇṭāvuka. niṅṅaḷ nalkunna vasviyyattuṁ kaṭamuṇṭeṅkilatuṁ kaḻicca śēṣamāṇit. anantarameṭukkappeṭunna puruṣannēā strīkkēā pitāvuṁ makkaḷuṁ mātāpitākkaḷeātta sahēādaraṅṅaḷuṁ illātirikkukayuṁ mātāveātta sahēādaranēā sahēādariyēā uṇṭāvukayumāṇeṅkil avarilēārēāruttarkkuṁ āṟileānn vītaṁ labhikkunnatāṇ. athavā, avar onnil kūṭutal pēruṇṭeṅkil mūnnileānnil avar samāvakāśikaḷāyirikkuṁ. drēāhakaramallātta vasviyyattēā kaṭamēā uṇṭeṅkil ava kaḻiccāṇit. iteākkeyuṁ allāhuvilninnuḷḷa upadēśamāṇ. allāhu ellāṁ aṟiyunnavanuṁ ēṟe kṣamikkunnavanumatre
Surah An-Nisa, Verse 12

---

تِلۡكَ حُدُودُ ٱللَّهِۚ وَمَن يُطِعِ ٱللَّهَ وَرَسُولَهُۥ يُدۡخِلۡهُ جَنَّـٰتٖ تَجۡرِي مِن تَحۡتِهَا ٱلۡأَنۡهَٰرُ خَٰلِدِينَ فِيهَاۚ وَذَٰلِكَ ٱلۡفَوۡزُ ٱلۡعَظِيمُ

ivayellāṁ allāhu niścayicca niyamaparidhikaḷāṇ. allāhuveyuṁ avanṟe dūtaneyuṁ anusarikkunnavane allāhu tāḻbhāgattūṭe āṟukaḷeāḻukunna svargīyārāmaṅṅaḷil pravēśippikkuṁ. avaratil sthiravāsikaḷāyirikkuṁ. atutanneyāṇ atimahattāya vijayaṁ
Surah An-Nisa, Verse 13

---

وَمَن يَعۡصِ ٱللَّهَ وَرَسُولَهُۥ وَيَتَعَدَّ حُدُودَهُۥ يُدۡخِلۡهُ نَارًا خَٰلِدٗا فِيهَا وَلَهُۥ عَذَابٞ مُّهِينٞ

ennāl, allāhuveyuṁ avanṟe dūtaneyuṁ dhikkarikkukayuṁ avanṟe paridhikaḷ laṅghikkukayuṁ ceyyunnavane allāhu narakattīyilēkkāṇ taḷḷiviṭuka. avanatil sthiravāsiyāyirikkuṁ. vaḷare nindyamāya śikṣayāṇ avannuṇṭāvuka
Surah An-Nisa, Verse 14

---

وَٱلَّـٰتِي يَأۡتِينَ ٱلۡفَٰحِشَةَ مِن نِّسَآئِكُمۡ فَٱسۡتَشۡهِدُواْ عَلَيۡهِنَّ أَرۡبَعَةٗ مِّنكُمۡۖ فَإِن شَهِدُواْ فَأَمۡسِكُوهُنَّ فِي ٱلۡبُيُوتِ حَتَّىٰ يَتَوَفَّىٰهُنَّ ٱلۡمَوۡتُ أَوۡ يَجۡعَلَ ٱللَّهُ لَهُنَّ سَبِيلٗا

niṅṅaḷuṭe strīkaḷil avihitavr̥ttiyilērppeṭṭavarkketire niṅṅaḷilninn nālupēre sākṣikaḷāyi keāṇṭuvarika. avar sākṣyaṁ vahiccāl ā strīkaḷe vīṭukaḷil taṭaññuvekkuka; avare maraṇaṁ piṭikūṭukayēā allāhu avarkk enteṅkiluṁ vaḻi tuṟannukeāṭukkukayēā ceyyunvare
Surah An-Nisa, Verse 15

---

وَٱلَّذَانِ يَأۡتِيَٰنِهَا مِنكُمۡ فَـَٔاذُوهُمَاۖ فَإِن تَابَا وَأَصۡلَحَا فَأَعۡرِضُواْ عَنۡهُمَآۗ إِنَّ ٱللَّهَ كَانَ تَوَّابٗا رَّحِيمًا

niṅṅaḷilninn ī hīnavr̥ttiyilērppeṭunna iruvareyuṁ niṅṅaḷ pīḍippikkuka. avariruvaruṁ paścāttapikkukayuṁ svayaṁ nannāvukayuṁ ceytāl niṅṅaḷavare veṟute viṭṭēkkuka. allāhu paścāttāpaṁ svīkarikkunnavanuṁ dayāparanumākunnu
Surah An-Nisa, Verse 16

---

إِنَّمَا ٱلتَّوۡبَةُ عَلَى ٱللَّهِ لِلَّذِينَ يَعۡمَلُونَ ٱلسُّوٓءَ بِجَهَٰلَةٖ ثُمَّ يَتُوبُونَ مِن قَرِيبٖ فَأُوْلَـٰٓئِكَ يَتُوبُ ٱللَّهُ عَلَيۡهِمۡۗ وَكَانَ ٱللَّهُ عَلِيمًا حَكِيمٗا

aṟiyuka: aṟivillāyma kāraṇaṁ teṟṟ ceyyukayuṁ oṭṭuṁ vaikāte anutapikkukayuṁ ceyyunnavarkkuḷḷatāṇ paścāttāpaṁ. avaruṭe paścāttāpaṁ allāhu svīkarikkuṁ. allāhu ellāṁ aṟiyunnavanuṁ yuktimānumāṇ
Surah An-Nisa, Verse 17

---

وَلَيۡسَتِ ٱلتَّوۡبَةُ لِلَّذِينَ يَعۡمَلُونَ ٱلسَّيِّـَٔاتِ حَتَّىٰٓ إِذَا حَضَرَ أَحَدَهُمُ ٱلۡمَوۡتُ قَالَ إِنِّي تُبۡتُ ٱلۡـَٰٔنَ وَلَا ٱلَّذِينَ يَمُوتُونَ وَهُمۡ كُفَّارٌۚ أُوْلَـٰٓئِكَ أَعۡتَدۡنَا لَهُمۡ عَذَابًا أَلِيمٗا

teṟṟukaḷ ceytukeāṇṭirikkukayuṁ maraṇamaṭukkumpēāḷ “ñānitā paścāttapiccirikkunnu” ennu paṟayukayuṁ ceyyunnavarkkuḷḷatalla paścāttāpaṁ. satyaniṣēdhikaḷāyi maraṇamaṭayunnavarkkuḷḷatumalla. avarkku nāṁ orukkiveccat nēāvuṟṟa śikṣayāṇ
Surah An-Nisa, Verse 18

---

يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ لَا يَحِلُّ لَكُمۡ أَن تَرِثُواْ ٱلنِّسَآءَ كَرۡهٗاۖ وَلَا تَعۡضُلُوهُنَّ لِتَذۡهَبُواْ بِبَعۡضِ مَآ ءَاتَيۡتُمُوهُنَّ إِلَّآ أَن يَأۡتِينَ بِفَٰحِشَةٖ مُّبَيِّنَةٖۚ وَعَاشِرُوهُنَّ بِٱلۡمَعۡرُوفِۚ فَإِن كَرِهۡتُمُوهُنَّ فَعَسَىٰٓ أَن تَكۡرَهُواْ شَيۡـٔٗا وَيَجۡعَلَ ٱللَّهُ فِيهِ خَيۡرٗا كَثِيرٗا

viśvasiccavarē, strīkaḷe balaprayēāgattilūṭe anantarameṭukkān niṅṅaḷkkanuvādamilla. niṅṅaḷ avarkk nalkiya vivāhamūlyattilninn orubhāgaṁ taṭṭiyeṭukkānāyi niṅṅaḷavare pīḍippikkarut- avar prakaṭamāya durnaṭappil ērppeṭṭālallāte. avarēāṭ mān'yamāyi sahavasikkuka. athavā, niṅṅaḷavare veṟukkunnuveṅkil aṟiyuka: niṅṅaḷ veṟukkunna palatiluṁ allāhu dhārāḷaṁ nanma uḷkkeāḷḷicciṭṭuṇṭāvāṁ
Surah An-Nisa, Verse 19

---

وَإِنۡ أَرَدتُّمُ ٱسۡتِبۡدَالَ زَوۡجٖ مَّكَانَ زَوۡجٖ وَءَاتَيۡتُمۡ إِحۡدَىٰهُنَّ قِنطَارٗا فَلَا تَأۡخُذُواْ مِنۡهُ شَيۡـًٔاۚ أَتَأۡخُذُونَهُۥ بُهۡتَٰنٗا وَإِثۡمٗا مُّبِينٗا

niṅṅaḷ oru bhāryayuṭe sthānatt maṟṟeāru bhāryaye svīkarikkān tanneyāṇ uddēśikkunnateṅkil ādyabhāryakk sampattinṟe oru kūmpāraṁ tanne keāṭuttiṭṭuṇṭeṅkiluṁ atilninn onnuntanne tiriccuvāṅṅarut. kaḷḷaṁ keṭṭiccamaccuṁ prakaṭamāya anīti kāṇiccuṁ niṅṅaḷat tiricceṭukkukayēā
Surah An-Nisa, Verse 20

---

وَكَيۡفَ تَأۡخُذُونَهُۥ وَقَدۡ أَفۡضَىٰ بَعۡضُكُمۡ إِلَىٰ بَعۡضٖ وَأَخَذۡنَ مِنكُم مِّيثَٰقًا غَلِيظٗا

niṅṅaḷeṅṅane avaḷilninnat tiriccuvāṅṅuṁ? niṅṅaḷ parasparaṁ layiccucērnn jīvikkukayuṁ niṅṅaḷilninn avar karuttuṟṟa karār vāṅṅukayuṁ ceytirikke
Surah An-Nisa, Verse 21

---

وَلَا تَنكِحُواْ مَا نَكَحَ ءَابَآؤُكُم مِّنَ ٱلنِّسَآءِ إِلَّا مَا قَدۡ سَلَفَۚ إِنَّهُۥ كَانَ فَٰحِشَةٗ وَمَقۡتٗا وَسَآءَ سَبِيلًا

niṅṅaḷuṭe pitākkaḷ vivāhaṁ ceytirunna strīkaḷe niṅṅaḷ vivāhaṁ kaḻikkarut -mump naṭannukaḻiññatallāte- tīrccayāyuṁ at mḷēchamāṇ; veṟukkappeṭṭatuṁ durmārgavumāṇ
Surah An-Nisa, Verse 22

---

حُرِّمَتۡ عَلَيۡكُمۡ أُمَّهَٰتُكُمۡ وَبَنَاتُكُمۡ وَأَخَوَٰتُكُمۡ وَعَمَّـٰتُكُمۡ وَخَٰلَٰتُكُمۡ وَبَنَاتُ ٱلۡأَخِ وَبَنَاتُ ٱلۡأُخۡتِ وَأُمَّهَٰتُكُمُ ٱلَّـٰتِيٓ أَرۡضَعۡنَكُمۡ وَأَخَوَٰتُكُم مِّنَ ٱلرَّضَٰعَةِ وَأُمَّهَٰتُ نِسَآئِكُمۡ وَرَبَـٰٓئِبُكُمُ ٱلَّـٰتِي فِي حُجُورِكُم مِّن نِّسَآئِكُمُ ٱلَّـٰتِي دَخَلۡتُم بِهِنَّ فَإِن لَّمۡ تَكُونُواْ دَخَلۡتُم بِهِنَّ فَلَا جُنَاحَ عَلَيۡكُمۡ وَحَلَـٰٓئِلُ أَبۡنَآئِكُمُ ٱلَّذِينَ مِنۡ أَصۡلَٰبِكُمۡ وَأَن تَجۡمَعُواْ بَيۡنَ ٱلۡأُخۡتَيۡنِ إِلَّا مَا قَدۡ سَلَفَۗ إِنَّ ٱللَّهَ كَانَ غَفُورٗا رَّحِيمٗا

niṅṅaḷuṭe mātākkaḷ, putrimār, sahēādarimār, pitr̥sahēādarimār, mātr̥sahēādarimār, sahēādaraputrimār, sahēādarī putrimār, niṅṅaḷe mulayūṭṭiya pēāṟṟam'mamār, mulakuṭi bandhattile sahēādarimār, niṅṅaḷuṭe bhāryāmātākkaḷ ennivare vivāhaṁ ceyyal niṅṅaḷkk niṣid'dhamākkiyirikkunnu. niṅṅaḷ śārīrikabandhattilērppeṭṭa niṅṅaḷuṭe bhāryamāruṭe, niṅṅaḷuṭe sanrakṣaṇattiluḷḷa vaḷarttuputrimāreyuṁ niṅṅaḷkk vilakkiyirikkunnu. athavā niṅṅaḷavarumāyi śārīrikabandhattilērppeṭṭiṭṭilleṅkil niṅṅaḷkkatil teṟṟilla. niṅṅaḷuṭe bījattil janicca putranmāruṭe bhāryamāreyuṁ niṅṅaḷkk niṣid'dhamākkiyirikkunnu. raṇṭu sahēādarimāre orumiccu bhāryamārākkunnatuṁ vilakkappeṭṭatutanne- nēratte sambhaviccateāḻike. allāhu ēṟe peāṟukkunnavanuṁ dayāparanumākunnu
Surah An-Nisa, Verse 23

---

۞وَٱلۡمُحۡصَنَٰتُ مِنَ ٱلنِّسَآءِ إِلَّا مَا مَلَكَتۡ أَيۡمَٰنُكُمۡۖ كِتَٰبَ ٱللَّهِ عَلَيۡكُمۡۚ وَأُحِلَّ لَكُم مَّا وَرَآءَ ذَٰلِكُمۡ أَن تَبۡتَغُواْ بِأَمۡوَٰلِكُم مُّحۡصِنِينَ غَيۡرَ مُسَٰفِحِينَۚ فَمَا ٱسۡتَمۡتَعۡتُم بِهِۦ مِنۡهُنَّ فَـَٔاتُوهُنَّ أُجُورَهُنَّ فَرِيضَةٗۚ وَلَا جُنَاحَ عَلَيۡكُمۡ فِيمَا تَرَٰضَيۡتُم بِهِۦ مِنۢ بَعۡدِ ٱلۡفَرِيضَةِۚ إِنَّ ٱللَّهَ كَانَ عَلِيمًا حَكِيمٗا

bharttr̥matikaḷāya strīkaḷuṁ niṅṅaḷkku niṣid'dhamāṇ. ennāl yud'dhattaṭavukārāyi niṅṅaḷuṭe adhīnatayil vannavar itilninneāḻivāṇ. itellāṁ niṅṅaḷkkuḷḷa daivika niyamamāṇ. ivarallātta strīkaḷeyellāṁ vivāhamūlyaṁ nalki niṅṅaḷkk kalyāṇaṁ kaḻikkāvunnatāṇ. niṅṅaḷ vivāhajīvitaṁ āgrahikkunnuvarākaṇaṁ. avihitavēḻca kāṅkṣikkunnavarākarut. aṅṅane avarumāyi dāmpatyasukhamāsvadiccāl nirbandhamāyuṁ niṅṅaḷavarkk vivāhamūlyaṁ nalkaṇaṁ. vivāhamūlyaṁ tīrumāniccaśēṣaṁ niṅṅaḷ parasparasam'matattēāṭe valla viṭṭuvīḻcayuṁ ceyyunnuveṅkil atil teṟṟilla. allāhu ellāṁ aṟiyunnavanuṁ yuktimānumāṇ
Surah An-Nisa, Verse 24

---

وَمَن لَّمۡ يَسۡتَطِعۡ مِنكُمۡ طَوۡلًا أَن يَنكِحَ ٱلۡمُحۡصَنَٰتِ ٱلۡمُؤۡمِنَٰتِ فَمِن مَّا مَلَكَتۡ أَيۡمَٰنُكُم مِّن فَتَيَٰتِكُمُ ٱلۡمُؤۡمِنَٰتِۚ وَٱللَّهُ أَعۡلَمُ بِإِيمَٰنِكُمۚ بَعۡضُكُم مِّنۢ بَعۡضٖۚ فَٱنكِحُوهُنَّ بِإِذۡنِ أَهۡلِهِنَّ وَءَاتُوهُنَّ أُجُورَهُنَّ بِٱلۡمَعۡرُوفِ مُحۡصَنَٰتٍ غَيۡرَ مُسَٰفِحَٰتٖ وَلَا مُتَّخِذَٰتِ أَخۡدَانٖۚ فَإِذَآ أُحۡصِنَّ فَإِنۡ أَتَيۡنَ بِفَٰحِشَةٖ فَعَلَيۡهِنَّ نِصۡفُ مَا عَلَى ٱلۡمُحۡصَنَٰتِ مِنَ ٱلۡعَذَابِۚ ذَٰلِكَ لِمَنۡ خَشِيَ ٱلۡعَنَتَ مِنكُمۡۚ وَأَن تَصۡبِرُواْ خَيۡرٞ لَّكُمۡۗ وَٱللَّهُ غَفُورٞ رَّحِيمٞ

niṅṅaḷilārkkeṅkiluṁ viśvāsinikaḷāya svatantra strīkaḷe vivāhaṁ kaḻikkān kaḻiyilleṅkil niṅṅaḷuṭe adhīnatayiluḷḷa viśvāsinikaḷāya aṭimastrīkaḷe vivāhaṁ ceyyāṁ. niṅṅaḷuṭe viśvāsatte sambandhicc nannāyaṟiyuka allāhuvināṇ. niṅṅaḷ orē vargattilpeṭṭavarāṇallēā. atināl avare avaruṭe rakṣitākkaḷuṭe anuvādattēāṭe niṅṅaḷ vivāhaṁ kaḻiccukeāḷḷuka. avarkk n'yāyamāya vivāhamūlyaṁ nalkaṇaṁ. avar cāritravatikaḷuṁ durvr̥ttiyilērppeṭāttavaruṁ rahasyavēḻcakkāre svīkarikkāttavarumāyirikkaṇaṁ. aṅṅane avar dāmpatyavarutiyil vannaśēṣaṁ avar durvr̥ttiyilērppeṭukayāṇeṅkil svatantra strīkaḷuṭe pāti śikṣayāṇ avarkkuṇṭāvuka. vivāhaṁ kaḻiccilleṅkil teṟṟ sambhaviccēkkumenn bhayamuḷḷavarkk vēṇṭiyāṇit. ennāl kṣamayavalambikkunnatāṇ niṅṅaḷkk kūṭutaluttamaṁ. allāhu ēṟe peāṟukkunnavanuṁ paramadayāluvumāṇ
Surah An-Nisa, Verse 25

---

يُرِيدُ ٱللَّهُ لِيُبَيِّنَ لَكُمۡ وَيَهۡدِيَكُمۡ سُنَنَ ٱلَّذِينَ مِن قَبۡلِكُمۡ وَيَتُوبَ عَلَيۡكُمۡۗ وَٱللَّهُ عَلِيمٌ حَكِيمٞ

niṅṅaḷkk daivika niyamaṅṅaḷ vivariccutarānuṁ mungāmikaḷuṭe mahitacaryakaḷ kāṇiccutarānuṁ niṅṅaḷuṭe paścāttāpaṁ svīkarikkānuṁ allāhu uddēśikkunnu. allāhu ellāṁ aṟiyunnavanuṁ yuktimānumākunnu
Surah An-Nisa, Verse 26

---

وَٱللَّهُ يُرِيدُ أَن يَتُوبَ عَلَيۡكُمۡ وَيُرِيدُ ٱلَّذِينَ يَتَّبِعُونَ ٱلشَّهَوَٰتِ أَن تَمِيلُواْ مَيۡلًا عَظِيمٗا

allāhu niṅṅaḷuṭe paścāttāpaṁ svīkarikkaṇamennuddēśikkunnu. ennāl tāntēānnikaḷāyi kaḻiyunnavarāgrahikkunnat niṅṅaḷ nērvaḻiyilninn bahudūraṁ akannupēākaṇamennāṇ
Surah An-Nisa, Verse 27

---

يُرِيدُ ٱللَّهُ أَن يُخَفِّفَ عَنكُمۡۚ وَخُلِقَ ٱلۡإِنسَٰنُ ضَعِيفٗا

allāhu niṅṅaḷuṭe bhāraṁ kuṟakkānuddēśikkunnu. ēṟe durbalanāyāṇallēā manuṣyan sr̥ṣṭikkappeṭṭat
Surah An-Nisa, Verse 28

---

يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ لَا تَأۡكُلُوٓاْ أَمۡوَٰلَكُم بَيۡنَكُم بِٱلۡبَٰطِلِ إِلَّآ أَن تَكُونَ تِجَٰرَةً عَن تَرَاضٖ مِّنكُمۡۚ وَلَا تَقۡتُلُوٓاْ أَنفُسَكُمۡۚ إِنَّ ٱللَّهَ كَانَ بِكُمۡ رَحِيمٗا

viśvasiccavarē, niṅṅaḷ niṅṅaḷuṭe dhanaṁ an'yēān'yaṁ an'yāyamāyi nēṭiyeṭutt tinnarut. parasparaṁ peāruttattēāṭe naṭattunna kaccavaṭattilūṭeyallāte. niṅṅaḷ niṅṅaḷettanne kaśāppu ceyyarut. allāhu niṅṅaḷēāṭ ēṟe karuṇayuḷḷavanāṇ; tīrcca
Surah An-Nisa, Verse 29

---

وَمَن يَفۡعَلۡ ذَٰلِكَ عُدۡوَٰنٗا وَظُلۡمٗا فَسَوۡفَ نُصۡلِيهِ نَارٗاۚ وَكَانَ ذَٰلِكَ عَلَى ٱللَّهِ يَسِيرًا

akramamāyuṁ an'yāyamāyuṁ aṅṅane ceyyunnavare nāṁ narakattīyiliṭṭ karikkuka tanne ceyyuṁ. at allāhuvin ēṟe eḷuppamākunnu
Surah An-Nisa, Verse 30

---

إِن تَجۡتَنِبُواْ كَبَآئِرَ مَا تُنۡهَوۡنَ عَنۡهُ نُكَفِّرۡ عَنكُمۡ سَيِّـَٔاتِكُمۡ وَنُدۡخِلۡكُم مُّدۡخَلٗا كَرِيمٗا

niṅṅaḷēāṭ vilakkiya vanpāpaṅṅaḷ niṅṅaḷ varjikkunnuveṅkil niṅṅaḷuṭe ceṟiya teṟṟukaḷ nāṁ māyccukaḷayuṁ. mān'yamāya iṭaṅṅaḷil niṅṅaḷe nāṁ pravēśippikkuṁ
Surah An-Nisa, Verse 31

---

وَلَا تَتَمَنَّوۡاْ مَا فَضَّلَ ٱللَّهُ بِهِۦ بَعۡضَكُمۡ عَلَىٰ بَعۡضٖۚ لِّلرِّجَالِ نَصِيبٞ مِّمَّا ٱكۡتَسَبُواْۖ وَلِلنِّسَآءِ نَصِيبٞ مِّمَّا ٱكۡتَسَبۡنَۚ وَسۡـَٔلُواْ ٱللَّهَ مِن فَضۡلِهِۦٓۚ إِنَّ ٱللَّهَ كَانَ بِكُلِّ شَيۡءٍ عَلِيمٗا

allāhu niṅṅaḷil cilarkk maṟṟu cilarekkāḷ cila anugrahaṅṅaḷ kūṭutalāyi nalkiyiṭṭuṇṭ. niṅṅaḷ atu keātikkātirikkuka. puruṣanmārkk avar sampādiccatinanusaricca vihitamuṇṭ. strīkaḷkk avar sampādiccatineātta vihitavuṁ. niṅṅaḷ allāhuvēāṭ avanṟe anugrahattināyi prārthiccukeāṇṭirikkuka. allāhu ellā kāryaṅṅaḷuṁ aṟiyunnavanāṇ
Surah An-Nisa, Verse 32

---

وَلِكُلّٖ جَعَلۡنَا مَوَٰلِيَ مِمَّا تَرَكَ ٱلۡوَٰلِدَانِ وَٱلۡأَقۡرَبُونَۚ وَٱلَّذِينَ عَقَدَتۡ أَيۡمَٰنُكُمۡ فَـَٔاتُوهُمۡ نَصِيبَهُمۡۚ إِنَّ ٱللَّهَ كَانَ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ شَهِيدًا

mātāpitākkaḷuṁ uṟṟabandhukkaḷuṁ viṭṭēccupēāya svattineākkeyuṁ nāṁ avakāśikaḷe niścayicciṭṭuṇṭ. niṅṅaḷuṭe valaṅkaikaḷ bandhaṁ sthāpicca varkk avaruṭe vihitaṁ nalkuka. sanśayamilla; allāhu ellā kāryaṅṅaḷkkuṁ sākṣiyāṇ
Surah An-Nisa, Verse 33

---

ٱلرِّجَالُ قَوَّـٰمُونَ عَلَى ٱلنِّسَآءِ بِمَا فَضَّلَ ٱللَّهُ بَعۡضَهُمۡ عَلَىٰ بَعۡضٖ وَبِمَآ أَنفَقُواْ مِنۡ أَمۡوَٰلِهِمۡۚ فَٱلصَّـٰلِحَٰتُ قَٰنِتَٰتٌ حَٰفِظَٰتٞ لِّلۡغَيۡبِ بِمَا حَفِظَ ٱللَّهُۚ وَٱلَّـٰتِي تَخَافُونَ نُشُوزَهُنَّ فَعِظُوهُنَّ وَٱهۡجُرُوهُنَّ فِي ٱلۡمَضَاجِعِ وَٱضۡرِبُوهُنَّۖ فَإِنۡ أَطَعۡنَكُمۡ فَلَا تَبۡغُواْ عَلَيۡهِنَّ سَبِيلًاۗ إِنَّ ٱللَّهَ كَانَ عَلِيّٗا كَبِيرٗا

puruṣanmār strīkaḷuṭe nāthanmārāṇ. allāhu manuṣyarileāru vibhāgattin maṟṟuḷḷavarekkāḷ kaḻivu keāṭuttatināluṁ puruṣanmār avaruṭe dhanaṁ celavaḻikkunnatinālumāṇit. atināl saccaritarāya strīkaḷ anusaraṇaśīlamuḷḷavarāṇ. puruṣanmāruṭe abhāvattil allāhu sanrakṣikkānāvaśyappeṭṭatellāṁ kāttusūkṣikkunnavarumāṇ. ennāl ēteṅkiluṁ strī anusaraṇakkēṭ kāṇikkumenn niṅṅaḷāśaṅkikkunnuveṅkil avare guṇadēāṣikkuka. kiṭappaṟakaḷil avarumāyi akannunilkkuka. aṭikkukayuṁ ceyyuka. aṅṅane avar niṅṅaḷe anusarikkunnuveṅkil pinne niṅṅaḷ avarkketirāya naṭapaṭikaḷeānnumeṭukkarut. atyunnatanuṁ mahānumāṇ allāhu; tīrcca
Surah An-Nisa, Verse 34

---

وَإِنۡ خِفۡتُمۡ شِقَاقَ بَيۡنِهِمَا فَٱبۡعَثُواْ حَكَمٗا مِّنۡ أَهۡلِهِۦ وَحَكَمٗا مِّنۡ أَهۡلِهَآ إِن يُرِيدَآ إِصۡلَٰحٗا يُوَفِّقِ ٱللَّهُ بَيۡنَهُمَآۗ إِنَّ ٱللَّهَ كَانَ عَلِيمًا خَبِيرٗا

dampatikaḷkkiṭayil bhinnippuṇṭākumenn niṅṅaḷ bhayappeṭunnuveṅkil avanṟe āḷkkārilninn oru mādhyasthane niyēāgikkuka. avaḷuṭe āḷkkārilninneārāḷeyuṁ. iruvaruṁ anurañjanamāṇ āgrahikkunnateṅkil allāhu avarkkiṭayil yēājippuṇṭākkunnatāṇ. allāhu ellāṁ aṟiyunnavanuṁ sūkṣmajñanumāṇallēā
Surah An-Nisa, Verse 35

---

۞وَٱعۡبُدُواْ ٱللَّهَ وَلَا تُشۡرِكُواْ بِهِۦ شَيۡـٔٗاۖ وَبِٱلۡوَٰلِدَيۡنِ إِحۡسَٰنٗا وَبِذِي ٱلۡقُرۡبَىٰ وَٱلۡيَتَٰمَىٰ وَٱلۡمَسَٰكِينِ وَٱلۡجَارِ ذِي ٱلۡقُرۡبَىٰ وَٱلۡجَارِ ٱلۡجُنُبِ وَٱلصَّاحِبِ بِٱلۡجَنۢبِ وَٱبۡنِ ٱلسَّبِيلِ وَمَا مَلَكَتۡ أَيۡمَٰنُكُمۡۗ إِنَّ ٱللَّهَ لَا يُحِبُّ مَن كَانَ مُخۡتَالٗا فَخُورًا

niṅṅaḷ allāhuvin vaḻippeṭuka. avanil onnineyuṁ paṅku cērkkātirikkuka. mātāpitākkaḷēāṭ nannāyi varttikkuka. bandhukkaḷ, anāthakaḷ, agatikaḷ, kuṭumbakkārāya ayalkkār, an'yarāya ayalkkār, sahavāsikaḷ, vaḻipēākkar, niṅṅaḷuṭe adhīnatayiluḷḷa aṭimakaḷ; ellāvarēāṭuṁ nallanilayil varttikkuka. peāṅṅaccavuṁ durahaṅkāravumuḷḷa āreyuṁ allāhu oṭṭuṁ iṣṭappeṭunnilla
Surah An-Nisa, Verse 36

---

ٱلَّذِينَ يَبۡخَلُونَ وَيَأۡمُرُونَ ٱلنَّاسَ بِٱلۡبُخۡلِ وَيَكۡتُمُونَ مَآ ءَاتَىٰهُمُ ٱللَّهُ مِن فَضۡلِهِۦۗ وَأَعۡتَدۡنَا لِلۡكَٰفِرِينَ عَذَابٗا مُّهِينٗا

piśukkukāṭṭukayuṁ piśukkukāṭṭān janaṅṅaḷe prērippikkukayuṁ ceyyunnavarāṇavar; allāhu tanṟe audāryattāl nalkiya anugrahaṅṅaḷ maṟaccupiṭikkunnavaruṁ. ā nandikeṭṭavarkk nanne nindyamāya śikṣayāṇ nāṁ orukkiveccirikkunnat
Surah An-Nisa, Verse 37

---

وَٱلَّذِينَ يُنفِقُونَ أَمۡوَٰلَهُمۡ رِئَآءَ ٱلنَّاسِ وَلَا يُؤۡمِنُونَ بِٱللَّهِ وَلَا بِٱلۡيَوۡمِ ٱلۡأٓخِرِۗ وَمَن يَكُنِ ٱلشَّيۡطَٰنُ لَهُۥ قَرِينٗا فَسَآءَ قَرِينٗا

āḷukaḷe kāṇikkānāyi dhanaṁ celavaḻikkunnavarāṇavar; allāhuvilēā antyadinattilēā viśvasikkāttavaruṁ. piśāc āruṭeyeṅkiluṁ kūṭṭāḷiyākunnuveṅkil avan etra cītta kūṭṭukāran
Surah An-Nisa, Verse 38

---

وَمَاذَا عَلَيۡهِمۡ لَوۡ ءَامَنُواْ بِٱللَّهِ وَٱلۡيَوۡمِ ٱلۡأٓخِرِ وَأَنفَقُواْ مِمَّا رَزَقَهُمُ ٱللَّهُۚ وَكَانَ ٱللَّهُ بِهِمۡ عَلِيمًا

allāhuviluṁ antyadinattiluṁ viśvasikkukayuṁ allāhu nalkiyatilninn celavaḻikkukayuṁ ceyyunnavarkk entu paṟṟānāṇ? allāhu avareppaṟṟi nannāyaṟiyunnavanāṇ
Surah An-Nisa, Verse 39

---

إِنَّ ٱللَّهَ لَا يَظۡلِمُ مِثۡقَالَ ذَرَّةٖۖ وَإِن تَكُ حَسَنَةٗ يُضَٰعِفۡهَا وَيُؤۡتِ مِن لَّدُنۡهُ أَجۡرًا عَظِيمٗا

allāhu ārēāṭuṁ aṇuvēāḷaṁ anīti kāṇikkukayilla. ennalla, nanmayāṇuḷḷateṅkil atavan iraṭṭiyākkikkeāṭukkuṁ. tannil ninnuḷḷa mahattāya pratiphalaṁ nalkukayuṁ ceyyuṁ
Surah An-Nisa, Verse 40

---

فَكَيۡفَ إِذَا جِئۡنَا مِن كُلِّ أُمَّةِۭ بِشَهِيدٖ وَجِئۡنَا بِكَ عَلَىٰ هَـٰٓؤُلَآءِ شَهِيدٗا

ōrēā samudāyattil ninnuṁ ōrēā sākṣiye nāṁ keāṇṭuvaruṁ. ikkūṭṭarkketire sākṣiyāyi ninneyuṁ keāṇṭuvaruṁ. entāyirikkuṁ appēāḻatte avastha
Surah An-Nisa, Verse 41

---

يَوۡمَئِذٖ يَوَدُّ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ وَعَصَوُاْ ٱلرَّسُولَ لَوۡ تُسَوَّىٰ بِهِمُ ٱلۡأَرۡضُ وَلَا يَكۡتُمُونَ ٱللَّهَ حَدِيثٗا

satyatte niṣēdhikkukayuṁ daivadūtane dhikkarikkukayuṁ ceytavar ann keāticcupēākuṁ: “taṅṅaḷe akattākki bhūmiyeānn nirappāyeṅkil etra nannāyēne.” oru vivaravuṁ ann allāhuvilninn maṟaccuvekkānavarkkāvilla
Surah An-Nisa, Verse 42

---

يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ لَا تَقۡرَبُواْ ٱلصَّلَوٰةَ وَأَنتُمۡ سُكَٰرَىٰ حَتَّىٰ تَعۡلَمُواْ مَا تَقُولُونَ وَلَا جُنُبًا إِلَّا عَابِرِي سَبِيلٍ حَتَّىٰ تَغۡتَسِلُواْۚ وَإِن كُنتُم مَّرۡضَىٰٓ أَوۡ عَلَىٰ سَفَرٍ أَوۡ جَآءَ أَحَدٞ مِّنكُم مِّنَ ٱلۡغَآئِطِ أَوۡ لَٰمَسۡتُمُ ٱلنِّسَآءَ فَلَمۡ تَجِدُواْ مَآءٗ فَتَيَمَّمُواْ صَعِيدٗا طَيِّبٗا فَٱمۡسَحُواْ بِوُجُوهِكُمۡ وَأَيۡدِيكُمۡۗ إِنَّ ٱللَّهَ كَانَ عَفُوًّا غَفُورًا

viśvasiccavarē, niṅṅaḷ lahari bādhitarāyi namaskāratte samīpikkarut- niṅṅaḷ paṟayunnatentenn niṅṅaḷkk nalla bēādhamuṇṭākunvare. janābattukāraneṅkil kuḷiccu śud'dhi varuttunnatuvareyuṁ- vaḻiyātrakkārāṇeṅkilallāte. athavā, niṅṅaḷ rēāgikaḷāvukayēā yātrayilāvukayēā ceytu; alleṅkil niṅṅaḷileārāḷ visarjanaṁ kaḻiññuvannu; atumalleṅkil strīkaḷumāyi sansargaṁ naṭatti; enniṭṭ veḷḷaṁ kiṭṭiyatumilla; eṅkil śud'dhiyuḷḷa maṇṇ upayēāgikkuka. atukeāṇṭ niṅṅaḷuṭe mukhavuṁ kaikaḷuṁ taṭavuka. tīrccayāyuṁ allāhu ēṟe māppēkunnavanuṁ peāṟukkunnavanumāṇ
Surah An-Nisa, Verse 43

---

أَلَمۡ تَرَ إِلَى ٱلَّذِينَ أُوتُواْ نَصِيبٗا مِّنَ ٱلۡكِتَٰبِ يَشۡتَرُونَ ٱلضَّلَٰلَةَ وَيُرِيدُونَ أَن تَضِلُّواْ ٱلسَّبِيلَ

vēdapustakattilninn oru bhāgaṁ kiṭṭiyavare nī kāṇunnillē? avar vaḻikēṭ vilaykku vāṅṅunnu. niṅṅaḷ vaḻiteṟṟippēākaṇamennāgrahikkukayuṁ ceyyunnu
Surah An-Nisa, Verse 44

---

وَٱللَّهُ أَعۡلَمُ بِأَعۡدَآئِكُمۡۚ وَكَفَىٰ بِٱللَّهِ وَلِيّٗا وَكَفَىٰ بِٱللَّهِ نَصِيرٗا

niṅṅaḷuṭe etirāḷikaḷeppaṟṟi nannāyaṟiyunnavan allāhuvāṇ. rakṣakanāyi niṅṅaḷkk allāhu mati. tuṇayāyuṁ allāhutanne mati
Surah An-Nisa, Verse 45

---

مِّنَ ٱلَّذِينَ هَادُواْ يُحَرِّفُونَ ٱلۡكَلِمَ عَن مَّوَاضِعِهِۦ وَيَقُولُونَ سَمِعۡنَا وَعَصَيۡنَا وَٱسۡمَعۡ غَيۡرَ مُسۡمَعٖ وَرَٰعِنَا لَيَّۢا بِأَلۡسِنَتِهِمۡ وَطَعۡنٗا فِي ٱلدِّينِۚ وَلَوۡ أَنَّهُمۡ قَالُواْ سَمِعۡنَا وَأَطَعۡنَا وَٱسۡمَعۡ وَٱنظُرۡنَا لَكَانَ خَيۡرٗا لَّهُمۡ وَأَقۡوَمَ وَلَٰكِن لَّعَنَهُمُ ٱللَّهُ بِكُفۡرِهِمۡ فَلَا يُؤۡمِنُونَ إِلَّا قَلِيلٗا

ā etirāḷikaḷ jūtanmāril peṭṭavarāṇ. avar vākkukaḷe sandarbhattil ninnaṭarttiyeṭutt upayēāgikkunnu. taṅṅaḷuṭe nāvu kēāṭṭiyuṁ satyamatatte kaṭannākramiccuṁ “sami'anā va asvainā” ennuṁ “isma'a gaiṟa musma'a” ennuṁ “ṟā'inā” ennuṁ avar paṟayunnu. “sami'anā va atva'anā” ennuṁ “isma'a” ennuṁ “unḷurnā” ennumāṇ avar paṟaññirunnateṅkil atavarkk kūṭutal nannāyēne. ēṟṟaṁ śariyāyatuṁ atutanne. pakṣē, avaruṭe satyaniṣēdhaṁ kāraṇamāyi allāhu avare śapiccirikkunnu. atinālavar viśvasikkukayilla; ittiriyallāte
Surah An-Nisa, Verse 46

---

يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ أُوتُواْ ٱلۡكِتَٰبَ ءَامِنُواْ بِمَا نَزَّلۡنَا مُصَدِّقٗا لِّمَا مَعَكُم مِّن قَبۡلِ أَن نَّطۡمِسَ وُجُوهٗا فَنَرُدَّهَا عَلَىٰٓ أَدۡبَارِهَآ أَوۡ نَلۡعَنَهُمۡ كَمَا لَعَنَّآ أَصۡحَٰبَ ٱلسَّبۡتِۚ وَكَانَ أَمۡرُ ٱللَّهِ مَفۡعُولًا

vēdakkārē, niṅṅaḷuṭe vaśamuḷḷa vēdatte śariveccukeāṇṭ, nāṁ iṟakkiya ī vēdattil viśvasikkuka. nāṁ cila mukhaṅṅaḷe vikr̥tamākki piṟakēāṭṭ tirikkukayēā sābattukāre śapiccapēāle śapikkukayēā ceyyummumpe niṅṅaḷ viśvasikkuvin. allāhuvinṟe vidhi naṭappilāvuka tanne ceyyuṁ
Surah An-Nisa, Verse 47

---

إِنَّ ٱللَّهَ لَا يَغۡفِرُ أَن يُشۡرَكَ بِهِۦ وَيَغۡفِرُ مَا دُونَ ذَٰلِكَ لِمَن يَشَآءُۚ وَمَن يُشۡرِكۡ بِٱللَّهِ فَقَدِ ٱفۡتَرَىٰٓ إِثۡمًا عَظِيمًا

allāhu, tannil paṅkucērkkunnat peāṟukkilla. atallātta pāpaṅṅaḷeākkeyuṁ avanicchikkunnavarkk avan peāṟuttukeāṭukkuṁ. allāhuvin paṅkāḷikaḷe saṅkalpikkunnavan keāṭiya kuṟṟamāṇ ceyyunnat; tīrcca
Surah An-Nisa, Verse 48

---

أَلَمۡ تَرَ إِلَى ٱلَّذِينَ يُزَكُّونَ أَنفُسَهُمۚ بَلِ ٱللَّهُ يُزَكِّي مَن يَشَآءُ وَلَا يُظۡلَمُونَ فَتِيلًا

viśud'dharenn svayaṁ avakāśappeṭunnavare nī kaṇṭillē? ennāl allāhu avanicchikkunnavare śud'dhīkarikkunnu. avarēāṭ oṭṭuṁ anīti kāṇikkukayilla
Surah An-Nisa, Verse 49

---

ٱنظُرۡ كَيۡفَ يَفۡتَرُونَ عَلَى ٱللَّهِ ٱلۡكَذِبَۖ وَكَفَىٰ بِهِۦٓ إِثۡمٗا مُّبِينًا

avar allāhuvinṟe pēril kaḷḷaṁ keṭṭiccamaykkunnateṅṅaneyenn nēākkū? prakaṭamāya pāpamāyiṭṭ atu tanne mati
Surah An-Nisa, Verse 50

---

أَلَمۡ تَرَ إِلَى ٱلَّذِينَ أُوتُواْ نَصِيبٗا مِّنَ ٱلۡكِتَٰبِ يُؤۡمِنُونَ بِٱلۡجِبۡتِ وَٱلطَّـٰغُوتِ وَيَقُولُونَ لِلَّذِينَ كَفَرُواْ هَـٰٓؤُلَآءِ أَهۡدَىٰ مِنَ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ سَبِيلًا

vēdavijñānattilninneāru vihitaṁ labhiccavare nī kaṇṭillē? avar gūḍhavidyakaḷiluṁ paiśācika śaktikaḷiluṁ viśvasikkunnu. “ivar satyaviśvāsikaḷekkāḷ nērvaḻiyilāṇe”nn satyaniṣēdhikaḷe sambandhicc paṟayukayuṁ ceyyunnu
Surah An-Nisa, Verse 51

---

أُوْلَـٰٓئِكَ ٱلَّذِينَ لَعَنَهُمُ ٱللَّهُۖ وَمَن يَلۡعَنِ ٱللَّهُ فَلَن تَجِدَ لَهُۥ نَصِيرًا

aṟiyuka: allāhu śapiccavarāṇavar. allāhu śapiccavane sahāyikkunna āreyuṁ ninakk kaṇṭettānāvilla
Surah An-Nisa, Verse 52

---

أَمۡ لَهُمۡ نَصِيبٞ مِّنَ ٱلۡمُلۡكِ فَإِذٗا لَّا يُؤۡتُونَ ٱلنَّاسَ نَقِيرًا

atalla; avarkk adhikārattilenteṅkiluṁ paṅkuṇṭēā? uṇṭāyirunneṅkil avaratil ninn onnuṁ janaṅṅaḷkk nalkumāyirunnilla
Surah An-Nisa, Verse 53

---

أَمۡ يَحۡسُدُونَ ٱلنَّاسَ عَلَىٰ مَآ ءَاتَىٰهُمُ ٱللَّهُ مِن فَضۡلِهِۦۖ فَقَدۡ ءَاتَيۡنَآ ءَالَ إِبۡرَٰهِيمَ ٱلۡكِتَٰبَ وَٱلۡحِكۡمَةَ وَءَاتَيۡنَٰهُم مُّلۡكًا عَظِيمٗا

atalla; allāhu tanṟe audāryattilninn nalkiyatinṟe pēril avar janaṅṅaḷēāṭ asūyappeṭukayāṇēā? ennāl ibṟāhīṁ kuṭumbattin nāṁ vēdavuṁ tattvajñānavuṁ nalkiyiṭṭuṇṭ. avarkku nāṁ atimahattāya ādhipatyavuṁ nalki
Surah An-Nisa, Verse 54

---

فَمِنۡهُم مَّنۡ ءَامَنَ بِهِۦ وَمِنۡهُم مَّن صَدَّ عَنۡهُۚ وَكَفَىٰ بِجَهَنَّمَ سَعِيرًا

avaril ā sandēśattil viśvasiccavaruṇṭ. atilninn pintiriññavarumuṇṭ. avarkk kattikkāḷuṁ narakattītannemati
Surah An-Nisa, Verse 55

---

إِنَّ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ بِـَٔايَٰتِنَا سَوۡفَ نُصۡلِيهِمۡ نَارٗا كُلَّمَا نَضِجَتۡ جُلُودُهُم بَدَّلۡنَٰهُمۡ جُلُودًا غَيۡرَهَا لِيَذُوقُواْ ٱلۡعَذَابَۗ إِنَّ ٱللَّهَ كَانَ عَزِيزًا حَكِيمٗا

nam'muṭe pramāṇaṅṅaḷe taḷḷikkaḷaññavare nāṁ narakattīyileṟiyuṁ; tīrcca. avaruṭe teāli venturukuntēāṟuṁ avarkku putiya teāli nāṁ māṟṟikkeāṭuttukeāṇṭirikkuṁ. tuṭarnnuṁ avar nam'muṭe śikṣa anubhavikkān. sanśayamilla; allāhu pratāpiyuṁ yuktimānuṁ tanne
Surah An-Nisa, Verse 56

---

وَٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ سَنُدۡخِلُهُمۡ جَنَّـٰتٖ تَجۡرِي مِن تَحۡتِهَا ٱلۡأَنۡهَٰرُ خَٰلِدِينَ فِيهَآ أَبَدٗاۖ لَّهُمۡ فِيهَآ أَزۡوَٰجٞ مُّطَهَّرَةٞۖ وَنُدۡخِلُهُمۡ ظِلّٗا ظَلِيلًا

ennāl viśvasikkukayuṁ salkkarmaṅṅaḷ pravarttikkukayuṁ ceytavare nāṁ tāḻbhāgattūṭe āṟukaḷeāḻukunna svargīyārāmaṅṅaḷil pravēśippikkuṁ. avaratil sthiravāsikaḷāyirikkuṁ. avarkkaviṭe pariśud'dharāya iṇakaḷuṇṭ. avare nāṁ iṭatiṅṅiya paccilattaṇalil pravēśippikkuṁ
Surah An-Nisa, Verse 57

---

۞إِنَّ ٱللَّهَ يَأۡمُرُكُمۡ أَن تُؤَدُّواْ ٱلۡأَمَٰنَٰتِ إِلَىٰٓ أَهۡلِهَا وَإِذَا حَكَمۡتُم بَيۡنَ ٱلنَّاسِ أَن تَحۡكُمُواْ بِٱلۡعَدۡلِۚ إِنَّ ٱللَّهَ نِعِمَّا يَعِظُكُم بِهِۦٓۗ إِنَّ ٱللَّهَ كَانَ سَمِيعَۢا بَصِيرٗا

allāhu niṅṅaḷēāṭitā kalpikkunnu: niṅṅaḷe viśvasiccēlpicca vastukkaḷ avayuṭe avakāśikaḷe tiriccēlpikkuka. janaṅṅaḷkkiṭayil tīrpp kalpikkukayāṇeṅkil nītipūrvaṁ vidhi naṭattuka. etra nalla upadēśamāṇ allāhu niṅṅaḷkku nalkunnat. allāhu ellāṁ kēḷkkunnavanuṁ kāṇunnavanumāṇ
Surah An-Nisa, Verse 58

---

يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُوٓاْ أَطِيعُواْ ٱللَّهَ وَأَطِيعُواْ ٱلرَّسُولَ وَأُوْلِي ٱلۡأَمۡرِ مِنكُمۡۖ فَإِن تَنَٰزَعۡتُمۡ فِي شَيۡءٖ فَرُدُّوهُ إِلَى ٱللَّهِ وَٱلرَّسُولِ إِن كُنتُمۡ تُؤۡمِنُونَ بِٱللَّهِ وَٱلۡيَوۡمِ ٱلۡأٓخِرِۚ ذَٰلِكَ خَيۡرٞ وَأَحۡسَنُ تَأۡوِيلًا

viśvasiccavarē, allāhuve anusarikkuka. daivadūtaneyuṁ niṅṅaḷilninnuḷḷa kaikārya karttākkaḷeyuṁ anusarikkuka. ēteṅkiluṁ kāryattil niṅṅaḷ tam'mil tarkkamuṇṭāyāl at allāhuvilēkkuṁ avanṟe dūtanilēkkuṁ maṭakkuka. niṅṅaḷ allāhuviluṁ antyadinattiluṁ viśvasikkunnavareṅkil itāṇ ēṟṟaṁ nallat. meccappeṭṭa oṭukkamuṇṭāvunnatuṁ itinutanne
Surah An-Nisa, Verse 59

---

أَلَمۡ تَرَ إِلَى ٱلَّذِينَ يَزۡعُمُونَ أَنَّهُمۡ ءَامَنُواْ بِمَآ أُنزِلَ إِلَيۡكَ وَمَآ أُنزِلَ مِن قَبۡلِكَ يُرِيدُونَ أَن يَتَحَاكَمُوٓاْ إِلَى ٱلطَّـٰغُوتِ وَقَدۡ أُمِرُوٓاْ أَن يَكۡفُرُواْ بِهِۦۖ وَيُرِيدُ ٱلشَّيۡطَٰنُ أَن يُضِلَّهُمۡ ضَلَٰلَۢا بَعِيدٗا

ninakk iṟakkittannatiluṁ ninakkumump iṟakkikkiṭṭiyatiluṁ taṅṅaḷ viśvasiccirikkunnuvenn vādikkunnavare nī kaṇṭillē? allāhuvinṟētallātta vidhikaḷ nalkunnavaruṭe aṭuttēkk tīrppu tēṭippēākānāṇ avaruddēśikkunnat. satyattil avare taḷḷikkaḷayānāṇ ivarēāṭ kalpiccirikkunnat. piśāc avare nērvaḻiyilninn teṟṟicc satyattil ninn ēṟe dūreyākkānāṇāgrahikkunnat
Surah An-Nisa, Verse 60

---

وَإِذَا قِيلَ لَهُمۡ تَعَالَوۡاْ إِلَىٰ مَآ أَنزَلَ ٱللَّهُ وَإِلَى ٱلرَّسُولِ رَأَيۡتَ ٱلۡمُنَٰفِقِينَ يَصُدُّونَ عَنكَ صُدُودٗا

allāhu iṟakkittannatilēkkuṁ avanṟe dūtanilēkkuṁ varikayenn paṟaññāl ā kapaṭaviśvāsikaḷ ninnilninnuṁ pintiriññupēākunnat ninakkukāṇāṁ
Surah An-Nisa, Verse 61

---

فَكَيۡفَ إِذَآ أَصَٰبَتۡهُم مُّصِيبَةُۢ بِمَا قَدَّمَتۡ أَيۡدِيهِمۡ ثُمَّ جَآءُوكَ يَحۡلِفُونَ بِٱللَّهِ إِنۡ أَرَدۡنَآ إِلَّآ إِحۡسَٰنٗا وَتَوۡفِيقًا

ennāl svantaṁ karaṅṅaḷ varuttivecca vinakaḷ avare bādhikkumpēāḻatte avastha entāyirikkuṁ? appēāḻavar ninṟe aṭuttuvann allāhuvinṟe pēril āṇayiṭṭupaṟayuṁ: "ñaṅṅaḷ nanmayuṁ anurañjanavumallāteānnuṁ uddēśicciṭṭilla.”
Surah An-Nisa, Verse 62

---

أُوْلَـٰٓئِكَ ٱلَّذِينَ يَعۡلَمُ ٱللَّهُ مَا فِي قُلُوبِهِمۡ فَأَعۡرِضۡ عَنۡهُمۡ وَعِظۡهُمۡ وَقُل لَّهُمۡ فِيٓ أَنفُسِهِمۡ قَوۡلَۢا بَلِيغٗا

ennāl, avaruṭe manas'sukaḷiluḷḷat allāhu aṟiyunnuṇṭ. atināl avare viṭṭēkkuka. avarkk sadupadēśaṁ nalkuka. avarēāṭ uḷḷilttaṭṭunna vākk paṟayukayuṁ ceyyuka
Surah An-Nisa, Verse 63

---

وَمَآ أَرۡسَلۡنَا مِن رَّسُولٍ إِلَّا لِيُطَاعَ بِإِذۡنِ ٱللَّهِۚ وَلَوۡ أَنَّهُمۡ إِذ ظَّلَمُوٓاْ أَنفُسَهُمۡ جَآءُوكَ فَٱسۡتَغۡفَرُواْ ٱللَّهَ وَٱسۡتَغۡفَرَ لَهُمُ ٱلرَّسُولُ لَوَجَدُواْ ٱللَّهَ تَوَّابٗا رَّحِيمٗا

allāhuvinṟe kalpanaprakāraṁ anusarikkappeṭānvēṇṭiyallāte oru dūtaneyuṁ nāṁ ayacciṭṭilla. avar taṅṅaḷēāṭutanne atikramaṁ kāṇiccukeāṇṭ ninṟe aṭuttuvannu. enniṭṭavar allāhuvēāṭ māppirannu, daivadūtan avarkkāyi pāpamēācanaṁ tēṭukayuṁ ceytu. eṅkil, allāhuve avarkk ēṟe māpparuḷunnavanuṁ karuṇāmayanumāyi kāṇāmāyirunnu
Surah An-Nisa, Verse 64

---

فَلَا وَرَبِّكَ لَا يُؤۡمِنُونَ حَتَّىٰ يُحَكِّمُوكَ فِيمَا شَجَرَ بَيۡنَهُمۡ ثُمَّ لَا يَجِدُواْ فِيٓ أَنفُسِهِمۡ حَرَجٗا مِّمَّا قَضَيۡتَ وَيُسَلِّمُواْ تَسۡلِيمٗا

ennāl aṅṅaneyalla; ninṟe nāthan tanne satyaṁ! avarkkiṭayile tarkkaṅṅaḷil ninneyavar vidhikarttāvākkukayuṁ nī nalkunna vidhitīrppil avareāṭṭuṁ alēāsaramanubhavikkātirikkukayuṁ atine pūrṇasam'matattēāṭe svīkarikkukayuṁ ceyyunnilleṅkil avar yathārtha satyaviśvāsikaḷāvukayilla; tīrcca
Surah An-Nisa, Verse 65

---

وَلَوۡ أَنَّا كَتَبۡنَا عَلَيۡهِمۡ أَنِ ٱقۡتُلُوٓاْ أَنفُسَكُمۡ أَوِ ٱخۡرُجُواْ مِن دِيَٰرِكُم مَّا فَعَلُوهُ إِلَّا قَلِيلٞ مِّنۡهُمۡۖ وَلَوۡ أَنَّهُمۡ فَعَلُواْ مَا يُوعَظُونَ بِهِۦ لَكَانَ خَيۡرٗا لَّهُمۡ وَأَشَدَّ تَثۡبِيتٗا

daivamārgattil jīvan arppikkaṇamennēā vīṭ viṭṭupēākaṇamennēā nāṁ ājñāpiccirunnuveṅkil avaril curukkaṁ cilareāḻike āruṁ at naṭappākkumāyirunnilla. ennāl upadēśiccatanusaricc pravartticcirunnuveṅkil atavarkk ēṟe guṇakaramāyēne. kūṭutal sthairyaṁ nalkukayuṁ ceyyumāyirunnu
Surah An-Nisa, Verse 66

---

وَإِذٗا لَّأٓتَيۡنَٰهُم مِّن لَّدُنَّآ أَجۡرًا عَظِيمٗا

atēāṭeāppaṁ nāmavarkk nam'muṭe bhāgattuninnuḷḷa atimahattāya pratiphalaṁ nalkumāyirunnu
Surah An-Nisa, Verse 67

---

وَلَهَدَيۡنَٰهُمۡ صِرَٰطٗا مُّسۡتَقِيمٗا

nāṁ avare nērvaḻiyil nayikkukayuṁ ceyyumāyirunnu
Surah An-Nisa, Verse 68

---

وَمَن يُطِعِ ٱللَّهَ وَٱلرَّسُولَ فَأُوْلَـٰٓئِكَ مَعَ ٱلَّذِينَ أَنۡعَمَ ٱللَّهُ عَلَيۡهِم مِّنَ ٱلنَّبِيِّـۧنَ وَٱلصِّدِّيقِينَ وَٱلشُّهَدَآءِ وَٱلصَّـٰلِحِينَۚ وَحَسُنَ أُوْلَـٰٓئِكَ رَفِيقٗا

allāhuveyuṁ avanṟe dūtaneyuṁ anusarikkunnavar allāhu anugrahicca pravācakanmār, satyasandhar, raktasākṣikaḷ, saccaritar ennivarēāṭeāppamāyirikkuṁ. avaretra nalla kūṭṭukār
Surah An-Nisa, Verse 69

---

ذَٰلِكَ ٱلۡفَضۡلُ مِنَ ٱللَّهِۚ وَكَفَىٰ بِٱللَّهِ عَلِيمٗا

allāhuviṅkal ninnuḷḷa anugrahaṁ tanneyāṇat. ellāṁ aṟiyunnavanāyi allāhu tanne mati
Surah An-Nisa, Verse 70

---

يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ خُذُواْ حِذۡرَكُمۡ فَٱنفِرُواْ ثُبَاتٍ أَوِ ٱنفِرُواْ جَمِيعٗا

viśvasiccavarē, niṅṅaḷ jāgrata pālikkuka. aṅṅane niṅṅaḷ ceṟusaṅghaṅṅaḷāyēā onnicc oṟṟasaṅghamāyēā yud'dhattin puṟappeṭuka
Surah An-Nisa, Verse 71

---

وَإِنَّ مِنكُمۡ لَمَن لَّيُبَطِّئَنَّ فَإِنۡ أَصَٰبَتۡكُم مُّصِيبَةٞ قَالَ قَدۡ أَنۡعَمَ ٱللَّهُ عَلَيَّ إِذۡ لَمۡ أَكُن مَّعَهُمۡ شَهِيدٗا

ennāl aṟaccunilkkunna cilaruṁ niṅṅaḷiluṇṭ. aṅṅane niṅṅaḷkk valla vipattuṁ vannupeṭṭāl avan paṟayuṁ: "allāhu enne anugrahiccirikkunnu. alleṅkil ñānuṁ avarēāṭeāppamuṇṭākumāyirunnallēā.”
Surah An-Nisa, Verse 72

---

وَلَئِنۡ أَصَٰبَكُمۡ فَضۡلٞ مِّنَ ٱللَّهِ لَيَقُولَنَّ كَأَن لَّمۡ تَكُنۢ بَيۡنَكُمۡ وَبَيۡنَهُۥ مَوَدَّةٞ يَٰلَيۡتَنِي كُنتُ مَعَهُمۡ فَأَفُوزَ فَوۡزًا عَظِيمٗا

ennāl niṅṅaḷkk allāhuviṅkal ninn valla anugrahavuṁ kiṭṭiyālēā; avanuṁ niṅṅaḷuṁ tam'mil oṭṭuṁ aṭuppaṁ uṇṭāyiṭṭillāttapēāle avan paṟayuṁ: "ñānuṁ avaruṭe kūṭe uṇṭāyirunneṅkil enikku valiya nēṭṭaṁ kiṭṭiyēne.”
Surah An-Nisa, Verse 73

---

۞فَلۡيُقَٰتِلۡ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ ٱلَّذِينَ يَشۡرُونَ ٱلۡحَيَوٰةَ ٱلدُّنۡيَا بِٱلۡأٓخِرَةِۚ وَمَن يُقَٰتِلۡ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ فَيُقۡتَلۡ أَوۡ يَغۡلِبۡ فَسَوۡفَ نُؤۡتِيهِ أَجۡرًا عَظِيمٗا

paralēākattinu vēṇṭi ī lēākajīvitatte viṟṟavar allāhuvinṟe mārgattil paṭapeārutaṭṭe. allāhuvinṟe mārgattil paṭaveṭṭi vadhikkappeṭṭavannuṁ vijayaṁ variccavannuṁ nāṁ atimahattāya pratiphalaṁ nalkunnatāṇ
Surah An-Nisa, Verse 74

---

وَمَا لَكُمۡ لَا تُقَٰتِلُونَ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ وَٱلۡمُسۡتَضۡعَفِينَ مِنَ ٱلرِّجَالِ وَٱلنِّسَآءِ وَٱلۡوِلۡدَٰنِ ٱلَّذِينَ يَقُولُونَ رَبَّنَآ أَخۡرِجۡنَا مِنۡ هَٰذِهِ ٱلۡقَرۡيَةِ ٱلظَّالِمِ أَهۡلُهَا وَٱجۡعَل لَّنَا مِن لَّدُنكَ وَلِيّٗا وَٱجۡعَل لَّنَا مِن لَّدُنكَ نَصِيرًا

niṅṅaḷentukeāṇṭ daivamārgattil yud'dhaṁ ceyyunnilla? mardditarāya puruṣanmārkkuṁ strīkaḷkkuṁ kuṭṭikaḷkkuṁ vēṇṭiyuṁ? avarēā iṅṅane prārthiccukeāṇṭirikkunnavarāṇ: "ñaṅṅaḷuṭe nāthā; marddakarāya janaṁ vilasunna ī nāṭṭil ninn ñaṅṅaḷe nī mēācippikkēṇamē. ninṟe pakkal ninn ñaṅṅaḷkk nī oru rakṣakane niścayiccutarēṇamē. ninṟe bhāgattu ninn ñaṅṅaḷkk oru sahāyiye nalkēṇamē.”
Surah An-Nisa, Verse 75

---

ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ يُقَٰتِلُونَ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِۖ وَٱلَّذِينَ كَفَرُواْ يُقَٰتِلُونَ فِي سَبِيلِ ٱلطَّـٰغُوتِ فَقَٰتِلُوٓاْ أَوۡلِيَآءَ ٱلشَّيۡطَٰنِۖ إِنَّ كَيۡدَ ٱلشَّيۡطَٰنِ كَانَ ضَعِيفًا

satyaviśvāsikaḷ allāhuvinṟe mārgattil samaraṁ ceyyunnu. satyaniṣēdhikaḷ daivētara śaktikaḷuṭe mārgattilāṇ paṭaveṭṭunnat. atināl niṅṅaḷ piśācinṟe kūṭṭāḷikaḷēāṭ paṭaveṭṭuka. piśācinṟe tantraṁ nanne durbalaṁ tanne; tīrcca
Surah An-Nisa, Verse 76

---

أَلَمۡ تَرَ إِلَى ٱلَّذِينَ قِيلَ لَهُمۡ كُفُّوٓاْ أَيۡدِيَكُمۡ وَأَقِيمُواْ ٱلصَّلَوٰةَ وَءَاتُواْ ٱلزَّكَوٰةَ فَلَمَّا كُتِبَ عَلَيۡهِمُ ٱلۡقِتَالُ إِذَا فَرِيقٞ مِّنۡهُمۡ يَخۡشَوۡنَ ٱلنَّاسَ كَخَشۡيَةِ ٱللَّهِ أَوۡ أَشَدَّ خَشۡيَةٗۚ وَقَالُواْ رَبَّنَا لِمَ كَتَبۡتَ عَلَيۡنَا ٱلۡقِتَالَ لَوۡلَآ أَخَّرۡتَنَآ إِلَىٰٓ أَجَلٖ قَرِيبٖۗ قُلۡ مَتَٰعُ ٱلدُّنۡيَا قَلِيلٞ وَٱلۡأٓخِرَةُ خَيۡرٞ لِّمَنِ ٱتَّقَىٰ وَلَا تُظۡلَمُونَ فَتِيلًا

niṅṅaḷ niṅṅaḷuṭe kaikaḷe niyantriccu nirttuka; namaskāraṁ niṣṭhayēāṭe nirvahikkuka; sakātt nalkukayuṁ ceyyuka; enna kalpana labhiccavare nī kaṇṭillē? pinne avarkk yud'dhaṁ nirbandhamākkiyappēāḷ avarileāruvibhāgaṁ janaṅṅaḷe pēṭikkunnu; allāhuvepēṭikkuṁ pēāleyēā atinēkkāḷ kūṭutalēā āyi. avariṅṅane āvalātippeṭukayuṁ ceyyunnu: "ñaṅṅaḷuṭe nāthā, nī entināṇ ñaṅṅaḷkk yud'dhaṁ nirbandhamākkiyat. aṭutta oravadhivareyeṅkiluṁ ñaṅṅaḷkk avasaraṁ tannukūṭāyirunnēā?” avarēāṭu paṟayuka: "aihika jīvitavibhavaṁ nanne nis'sāramāṇ. daivabhaktarkk paralēākamāṇ kūṭutaluttamaṁ. aviṭe niṅṅaḷēāṭ tīrē anīti uṇṭāvukayilla
Surah An-Nisa, Verse 77

---

أَيۡنَمَا تَكُونُواْ يُدۡرِككُّمُ ٱلۡمَوۡتُ وَلَوۡ كُنتُمۡ فِي بُرُوجٖ مُّشَيَّدَةٖۗ وَإِن تُصِبۡهُمۡ حَسَنَةٞ يَقُولُواْ هَٰذِهِۦ مِنۡ عِندِ ٱللَّهِۖ وَإِن تُصِبۡهُمۡ سَيِّئَةٞ يَقُولُواْ هَٰذِهِۦ مِنۡ عِندِكَۚ قُلۡ كُلّٞ مِّنۡ عِندِ ٱللَّهِۖ فَمَالِ هَـٰٓؤُلَآءِ ٱلۡقَوۡمِ لَا يَكَادُونَ يَفۡقَهُونَ حَدِيثٗا

niṅṅaḷ eviṭeyāyirunnāluṁ maraṇaṁ niṅṅaḷe piṭikūṭuṁ. niṅṅaḷ bhadramāyi keṭṭippeākkiya kēāṭṭakaḷkkakattāyāluṁ.” valla nanmayuṁ vannukiṭṭiyāl avar paṟayuṁ: "it daivattiṅkal ninnuḷḷatāṇ.” valla vipattuṁ bādhiccāl avar paṟayuṁ: "nīyāṇitin kāraṇakkāran.” paṟayuka: "ellāṁ allāhuviṅkal ninnu tanne. ivarkkentupaṟṟi? ivareāru kāryavuṁ manas'silākkunnillallēā.”
Surah An-Nisa, Verse 78

---

مَّآ أَصَابَكَ مِنۡ حَسَنَةٖ فَمِنَ ٱللَّهِۖ وَمَآ أَصَابَكَ مِن سَيِّئَةٖ فَمِن نَّفۡسِكَۚ وَأَرۡسَلۡنَٰكَ لِلنَّاسِ رَسُولٗاۚ وَكَفَىٰ بِٱللَّهِ شَهِيدٗا

ninakku vannettunna nanmayeākkeyuṁ allāhuvil ninnuḷḷatāṇ. ninne bādhikkunna vipattukaḷellāṁ ninnil ninnuḷḷatuṁ. janaṅṅaḷkkuḷḷa dūtanāyāṇ ninne nāṁ ayaccat. atinu sākṣiyāyi allāhu mati
Surah An-Nisa, Verse 79

---

مَّن يُطِعِ ٱلرَّسُولَ فَقَدۡ أَطَاعَ ٱللَّهَۖ وَمَن تَوَلَّىٰ فَمَآ أَرۡسَلۡنَٰكَ عَلَيۡهِمۡ حَفِيظٗا

daivadūtane anusarikkunnavan phalattil allāhuveyāṇ anusarikkunnat. āreṅkiluṁ pintiriññu pēākunnuveṅkil sāramākkēṇṭatilla. ninne nāṁ avaruṭe mēlnēāṭṭakkāranāyiṭṭeānnumallallēā niyēāgiccat
Surah An-Nisa, Verse 80

---

وَيَقُولُونَ طَاعَةٞ فَإِذَا بَرَزُواْ مِنۡ عِندِكَ بَيَّتَ طَآئِفَةٞ مِّنۡهُمۡ غَيۡرَ ٱلَّذِي تَقُولُۖ وَٱللَّهُ يَكۡتُبُ مَا يُبَيِّتُونَۖ فَأَعۡرِضۡ عَنۡهُمۡ وَتَوَكَّلۡ عَلَى ٱللَّهِۚ وَكَفَىٰ بِٱللَّهِ وَكِيلًا

taṅṅaḷ anusaraṇamuḷḷavarāṇenn avar paṟayuṁ. ennāl ninṟe aṭuttuninn pēāyāl avaril cilar taṅṅaḷ paṟayunnatin virud'dhamāyi rātriyil ottukūṭi ninakketire gūḍhālēācana naṭattunnu. rātriyile avaruṭe ī ceytikaḷeākkeyuṁ allāhu rēkhappeṭuttunnuṇṭ. atināl nī avare avagaṇikkuka. ellāṁ allāhuvil bharamēlpikkuka. bharamēlpikkān allāhu tanne mati
Surah An-Nisa, Verse 81

---

أَفَلَا يَتَدَبَّرُونَ ٱلۡقُرۡءَانَۚ وَلَوۡ كَانَ مِنۡ عِندِ غَيۡرِ ٱللَّهِ لَوَجَدُواْ فِيهِ ٱخۡتِلَٰفٗا كَثِيرٗا

avar khur'āne sambandhicc cintikkunnillē? allāhu allātta āril ninneṅkilumāyirunneṅkil avaratil dhārāḷaṁ peāruttakkēṭukaḷ kaṇṭettumāyirunnu
Surah An-Nisa, Verse 82

---

وَإِذَا جَآءَهُمۡ أَمۡرٞ مِّنَ ٱلۡأَمۡنِ أَوِ ٱلۡخَوۡفِ أَذَاعُواْ بِهِۦۖ وَلَوۡ رَدُّوهُ إِلَى ٱلرَّسُولِ وَإِلَىٰٓ أُوْلِي ٱلۡأَمۡرِ مِنۡهُمۡ لَعَلِمَهُ ٱلَّذِينَ يَسۡتَنۢبِطُونَهُۥ مِنۡهُمۡۗ وَلَوۡلَا فَضۡلُ ٱللَّهِ عَلَيۡكُمۡ وَرَحۡمَتُهُۥ لَٱتَّبَعۡتُمُ ٱلشَّيۡطَٰنَ إِلَّا قَلِيلٗا

samādhānattinṟeyēā bhayattinṟeyēā valla vārttayuṁ vannukiṭṭiyāl avarat keāṭṭighēāṣikkuṁ. maṟicc avarat daivadūtannuṁ avarilettanne uttaravādappeṭṭavarkkuṁ etticcirunneṅkil uṟappāyuṁ avarile nirīkṣaṇapāṭavamuḷḷavar atinṟe satyāvastha manas'silākkumāyirunnu. allāhuvinṟe anugrahavuṁ kāruṇyavuṁ illāyirunnuveṅkil, niṅṅaḷellāvaruṁ piśācinṟe piṟake pēākumāyirunnu, ētānuṁ cilareāḻike
Surah An-Nisa, Verse 83

---

فَقَٰتِلۡ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ لَا تُكَلَّفُ إِلَّا نَفۡسَكَۚ وَحَرِّضِ ٱلۡمُؤۡمِنِينَۖ عَسَى ٱللَّهُ أَن يَكُفَّ بَأۡسَ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْۚ وَٱللَّهُ أَشَدُّ بَأۡسٗا وَأَشَدُّ تَنكِيلٗا

atināl nī daivamārgattil samaraṁ ceyyuka. ninṟe svantaṁ kāryattilallāte āruṭemēluṁ ninakkeāru bādhyatayumilla. satyaviśvāsikaḷe samarattin prērippikkuka. satyaniṣēdhikaḷuṭe kaṭannākramaṇa kaḻivine allāhu taṭaññunirttiyēkkāṁ. allāhu ēṟe karuttuṟṟavanāṇ. keāṭiya śikṣa keāṭukkunnavanuṁ
Surah An-Nisa, Verse 84

---

مَّن يَشۡفَعۡ شَفَٰعَةً حَسَنَةٗ يَكُن لَّهُۥ نَصِيبٞ مِّنۡهَاۖ وَمَن يَشۡفَعۡ شَفَٰعَةٗ سَيِّئَةٗ يَكُن لَّهُۥ كِفۡلٞ مِّنۡهَاۗ وَكَانَ ٱللَّهُ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ مُّقِيتٗا

nallat śipārśa ceyyunnavan atileāru paṅku labhikkuṁ. tinma śipārśa ceyyunnavan atileāru vihitavumuṇṭākuṁ. allāhu ellā kāryaṅṅaḷuṭeyuṁ mēlnēāṭṭaṁ vahikkunnavanatrē
Surah An-Nisa, Verse 85

---

وَإِذَا حُيِّيتُم بِتَحِيَّةٖ فَحَيُّواْ بِأَحۡسَنَ مِنۡهَآ أَوۡ رُدُّوهَآۗ إِنَّ ٱللَّهَ كَانَ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٍ حَسِيبًا

niṅṅaḷe āreṅkiluṁ abhivādyaṁ ceytāl niṅṅaḷ atiluṁ nannāyi pratyabhivādyaṁ ceyyuka. kuṟaññapakṣaṁ avvidhameṅkiluṁ tiriccunalkuka. allāhu ellā kāryaṅṅaḷuṭeyuṁ kaṇakk kr̥tyamāyi nēākkunnavanāṇ
Surah An-Nisa, Verse 86

---

ٱللَّهُ لَآ إِلَٰهَ إِلَّا هُوَۚ لَيَجۡمَعَنَّكُمۡ إِلَىٰ يَوۡمِ ٱلۡقِيَٰمَةِ لَا رَيۡبَ فِيهِۗ وَمَنۡ أَصۡدَقُ مِنَ ٱللَّهِ حَدِيثٗا

allāhu allāte daivamilla. uyirtteḻunnēlpunāḷil avan niṅṅaḷe orumiccukūṭṭuṁ. atileāṭṭuṁ sanśayamilla. allāhuvekkāḷ vastuniṣṭhamāyi vivaraṁ tarunna āruṇṭ
Surah An-Nisa, Verse 87

---

۞فَمَا لَكُمۡ فِي ٱلۡمُنَٰفِقِينَ فِئَتَيۡنِ وَٱللَّهُ أَرۡكَسَهُم بِمَا كَسَبُوٓاْۚ أَتُرِيدُونَ أَن تَهۡدُواْ مَنۡ أَضَلَّ ٱللَّهُۖ وَمَن يُضۡلِلِ ٱللَّهُ فَلَن تَجِدَ لَهُۥ سَبِيلٗا

kapaṭaviśvāsikaḷuṭe kāryattil niṅṅaḷentukeāṇṭ raṇṭu taṭṭukaḷilāyi? avar sampādicca tinma kāraṇaṁ allāhu avare kaṟakkiyiṭṭirikkukayāṇ. allāhu durmārgattilākkiyavane nērvaḻiyilākkānāṇēā niṅṅaḷ śramikkunnat? ennāl allāhu vaḻikēṭilākkiyavane nērvaḻiyilākkān oru vaḻiyuṁ ninakk kaṇṭettāvilla
Surah An-Nisa, Verse 88

---

وَدُّواْ لَوۡ تَكۡفُرُونَ كَمَا كَفَرُواْ فَتَكُونُونَ سَوَآءٗۖ فَلَا تَتَّخِذُواْ مِنۡهُمۡ أَوۡلِيَآءَ حَتَّىٰ يُهَاجِرُواْ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِۚ فَإِن تَوَلَّوۡاْ فَخُذُوهُمۡ وَٱقۡتُلُوهُمۡ حَيۡثُ وَجَدتُّمُوهُمۡۖ وَلَا تَتَّخِذُواْ مِنۡهُمۡ وَلِيّٗا وَلَا نَصِيرًا

avar aviśvasiccapēāle niṅṅaḷuṁ aviśvasicc ellāvaruṁ orupēāle ākaṇamennāṇ avarāgrahikkunnat. atināl avar allāhuvinṟe mārgattil nāṭuviṭṭu varunvare avarilninnāreyuṁ niṅṅaḷ ātmamitraṅṅaḷākkarut. avaratin visam'matikkukayāṇeṅkil avare kaṇṭēṭattuvecc piṭikūṭukayuṁ vadhikkukayuṁ ceyyuka. avaril ninnāreyuṁ niṅṅaḷ ātmamitramēā sahāyiyēā ākkarut
Surah An-Nisa, Verse 89

---

إِلَّا ٱلَّذِينَ يَصِلُونَ إِلَىٰ قَوۡمِۭ بَيۡنَكُمۡ وَبَيۡنَهُم مِّيثَٰقٌ أَوۡ جَآءُوكُمۡ حَصِرَتۡ صُدُورُهُمۡ أَن يُقَٰتِلُوكُمۡ أَوۡ يُقَٰتِلُواْ قَوۡمَهُمۡۚ وَلَوۡ شَآءَ ٱللَّهُ لَسَلَّطَهُمۡ عَلَيۡكُمۡ فَلَقَٰتَلُوكُمۡۚ فَإِنِ ٱعۡتَزَلُوكُمۡ فَلَمۡ يُقَٰتِلُوكُمۡ وَأَلۡقَوۡاْ إِلَيۡكُمُ ٱلسَّلَمَ فَمَا جَعَلَ ٱللَّهُ لَكُمۡ عَلَيۡهِمۡ سَبِيلٗا

ennāl niṅṅaḷumāyi sakhyattiluḷḷa janatayēāṭeāppaṁ cērunna kapaṭaviśvāsikaḷ itil ninneāḻivāṇ. niṅṅaḷēāṭu yud'dhaṁ ceyyānēā svantaṁ janattēāṭēṟṟumuṭṭānēā iṣṭappeṭāte manaḥkḷēśattēāṭe niṅṅaḷe samīpikkunnavaruṁ avarilppeṭukayilla. allāhu icchiccirunneṅkil avan niṅṅaḷkketiril avarkk karuttunalkukayuṁ aṅṅane avar niṅṅaḷēāṭ yud'dhattilērppeṭukayuṁ ceyyumāyirunnu. avar niṅṅaḷēāṭ yud'dhattilērppeṭāte māṟinilkkukayuṁ niṅṅaḷuṭe munnil samādhāna nirdēśaṁ samarppikkukayuṁ ceytiṭṭuṇṭeṅkil pinne, avarkketire oru naṭapaṭikkuṁ allāhu niṅṅaḷkk anumati nalkunnilla
Surah An-Nisa, Verse 90

---

سَتَجِدُونَ ءَاخَرِينَ يُرِيدُونَ أَن يَأۡمَنُوكُمۡ وَيَأۡمَنُواْ قَوۡمَهُمۡ كُلَّ مَا رُدُّوٓاْ إِلَى ٱلۡفِتۡنَةِ أُرۡكِسُواْ فِيهَاۚ فَإِن لَّمۡ يَعۡتَزِلُوكُمۡ وَيُلۡقُوٓاْ إِلَيۡكُمُ ٱلسَّلَمَ وَيَكُفُّوٓاْ أَيۡدِيَهُمۡ فَخُذُوهُمۡ وَٱقۡتُلُوهُمۡ حَيۡثُ ثَقِفۡتُمُوهُمۡۚ وَأُوْلَـٰٓئِكُمۡ جَعَلۡنَا لَكُمۡ عَلَيۡهِمۡ سُلۡطَٰنٗا مُّبِينٗا

vēṟeāru vibhāgaṁ kapaṭaviśvāsikaḷe niṅṅaḷkku kāṇāṁ. avar niṅṅaḷilninnuṁ svantaṁ janatayilninnuṁ surakṣitarāyi kaḻiyānāgrahikkunnu. ennāl kuḻappattinavasaraṁ kiṭṭumpēāḻeākke, atilēkkavar talakuttimaṟiyunnu. atināl niṅṅaḷkketire tiriyunnatilninn oḻiññunilkkukayuṁ niṅṅaḷkku munnil samādhānanirdēśaṁ samarppikkukayuṁ taṅṅaḷuṭe kaikaḷ aṭakkivekkukayuṁ ceyyunnilleṅkil niṅṅaḷavare kaṇṭēṭattuvecc piṭikūṭi keānnukaḷayuka. avarkketire niṅṅaḷkku nāṁ vyaktamāya n'yāyaṁ nalkiyirikkunnu
Surah An-Nisa, Verse 91

---

وَمَا كَانَ لِمُؤۡمِنٍ أَن يَقۡتُلَ مُؤۡمِنًا إِلَّا خَطَـٔٗاۚ وَمَن قَتَلَ مُؤۡمِنًا خَطَـٔٗا فَتَحۡرِيرُ رَقَبَةٖ مُّؤۡمِنَةٖ وَدِيَةٞ مُّسَلَّمَةٌ إِلَىٰٓ أَهۡلِهِۦٓ إِلَّآ أَن يَصَّدَّقُواْۚ فَإِن كَانَ مِن قَوۡمٍ عَدُوّٖ لَّكُمۡ وَهُوَ مُؤۡمِنٞ فَتَحۡرِيرُ رَقَبَةٖ مُّؤۡمِنَةٖۖ وَإِن كَانَ مِن قَوۡمِۭ بَيۡنَكُمۡ وَبَيۡنَهُم مِّيثَٰقٞ فَدِيَةٞ مُّسَلَّمَةٌ إِلَىٰٓ أَهۡلِهِۦ وَتَحۡرِيرُ رَقَبَةٖ مُّؤۡمِنَةٖۖ فَمَن لَّمۡ يَجِدۡ فَصِيَامُ شَهۡرَيۡنِ مُتَتَابِعَيۡنِ تَوۡبَةٗ مِّنَ ٱللَّهِۗ وَكَانَ ٱللَّهُ عَلِيمًا حَكِيمٗا

oru viśvāsiyuṁ maṟṟeāru viśvāsiye vadhikkāvatalla. abad'dhattil sambhavikkunnateāḻike. āreṅkiluṁ abad'dhattil oru viśvāsiye vadhiccāl prāyaścittamāyi viśvāsiyāya oraṭimaye mēācippikkukayuṁ keāllappeṭṭavanṟe avakāśikaḷkk naṣṭaparihāraṁ nalkukayuṁ vēṇaṁ. avar audāryattēāṭe viṭṭuvīḻca ceytāleāḻike. vadhikkappeṭṭa satyaviśvāsi niṅṅaḷuṭe śatrusamūhattilppeṭṭavanāṇeṅkil viśvāsiyāya oraṭimaye mēācippikkuka. ennāl keāllappeṭṭavan niṅṅaḷumāyi sakhyattiluḷḷavarilppeṭṭavanāṇeṅkil ayāḷuṭe avakāśikaḷkk naṣṭaparihāraṁ nalkukayuṁ viśvāsiyāya oraṭimaye mēācippikkukayuṁ vēṇaṁ. ārkkeṅkiluṁ atinu sādhyamalleṅkil avan tuṭarccayāyi raṇṭu māsaṁ nēāmpanuṣṭhikkēṇṭatāṇ. allāhu niścayicca prāyaścittamāṇit. allāhu ellāṁ aṟiyunnavanuṁ yuktimānumāṇ
Surah An-Nisa, Verse 92

---

وَمَن يَقۡتُلۡ مُؤۡمِنٗا مُّتَعَمِّدٗا فَجَزَآؤُهُۥ جَهَنَّمُ خَٰلِدٗا فِيهَا وَغَضِبَ ٱللَّهُ عَلَيۡهِ وَلَعَنَهُۥ وَأَعَدَّ لَهُۥ عَذَابًا عَظِيمٗا

ennāl bēādhapūrvaṁ oru viśvāsiye keānnavanuḷḷa pratiphalaṁ narakamāṇ. avanaviṭe sthiravāsiyāyirikkuṁ. allāhuvinṟe kēāpavuṁ śāpavuṁ avanil paticcukaḻiññirikkunnu. keāṭiya śikṣayāṇ allāhu avannāyi orukkiveccirikkunnat
Surah An-Nisa, Verse 93

---

يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُوٓاْ إِذَا ضَرَبۡتُمۡ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ فَتَبَيَّنُواْ وَلَا تَقُولُواْ لِمَنۡ أَلۡقَىٰٓ إِلَيۡكُمُ ٱلسَّلَٰمَ لَسۡتَ مُؤۡمِنٗا تَبۡتَغُونَ عَرَضَ ٱلۡحَيَوٰةِ ٱلدُّنۡيَا فَعِندَ ٱللَّهِ مَغَانِمُ كَثِيرَةٞۚ كَذَٰلِكَ كُنتُم مِّن قَبۡلُ فَمَنَّ ٱللَّهُ عَلَيۡكُمۡ فَتَبَيَّنُوٓاْۚ إِنَّ ٱللَّهَ كَانَ بِمَا تَعۡمَلُونَ خَبِيرٗا

viśvasiccavarē, niṅṅaḷ allāhuvinṟe mārgattil yud'dhattiniṟaṅṅiyāl śatrukkaḷeyuṁ mitraṅṅaḷeyuṁ vērtiriccaṟiyaṇaṁ. āreṅkiluṁ niṅṅaḷkk salāṁ ceālliyāl aihikanēṭṭamāgrahicc “nī viśvāsiyalle”nn ayāḷēāṭu paṟayarut. allāhuviṅkal samarārjita sampatt dhārāḷamuṇṭ. nēratte niṅṅaḷuṁ avarippēāḻuḷḷa atē avastha yilāyirunnallēā. pinne allāhu niṅṅaḷēāṭ audāryaṁ kāṇiccu. atināl kāryaṅṅaḷ vyaktamāyi manas'silākkuka. allāhu niṅṅaḷ ceyyunnatellāṁ sūkṣmamāyi aṟiyunnavanāṇ
Surah An-Nisa, Verse 94

---

لَّا يَسۡتَوِي ٱلۡقَٰعِدُونَ مِنَ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ غَيۡرُ أُوْلِي ٱلضَّرَرِ وَٱلۡمُجَٰهِدُونَ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ بِأَمۡوَٰلِهِمۡ وَأَنفُسِهِمۡۚ فَضَّلَ ٱللَّهُ ٱلۡمُجَٰهِدِينَ بِأَمۡوَٰلِهِمۡ وَأَنفُسِهِمۡ عَلَى ٱلۡقَٰعِدِينَ دَرَجَةٗۚ وَكُلّٗا وَعَدَ ٱللَّهُ ٱلۡحُسۡنَىٰۚ وَفَضَّلَ ٱللَّهُ ٱلۡمُجَٰهِدِينَ عَلَى ٱلۡقَٰعِدِينَ أَجۡرًا عَظِيمٗا

n'yāyamāya kāraṇamillāte vīṭṭilirikkunna viśvāsikaḷuṁ, taṅṅaḷuṭe sampattuṁ śarīravumupayēāgicc daivamārgattil samaraṁ ceyyunnavaruṁ orupēāleyalla. sampattukeāṇṭuṁ śarīraṁ keāṇṭuṁ allāhuvinṟe mārgattil samaraṁ ceyyunnavare allāhu veṟuteyirikkunnavarekkāḷ ēṟe uyarnna padaviyilākkiyirikkunnu. ellāvarkkuṁ allāhu meccappeṭṭa pratiphalaṁ vāgdānaṁ ceytiṭṭuṇṭ. ennāl allāhu pēārāḷikaḷkk mahattāya pratiphalattāl caṭaññirikkunnavarekkāḷ śrēṣṭhata nalkiyirikkunnu
Surah An-Nisa, Verse 95

---

دَرَجَٰتٖ مِّنۡهُ وَمَغۡفِرَةٗ وَرَحۡمَةٗۚ وَكَانَ ٱللَّهُ غَفُورٗا رَّحِيمًا

allāhuviṅkal ninnuḷḷa unnata padavikaḷuṁ pāpamēācanavuṁ ellāvidha anugrahaṅṅaḷuṁ avarkkuṇṭ. allāhu ēṟe peāṟukkunnavanuṁ dayāparanumāṇ
Surah An-Nisa, Verse 96

---

إِنَّ ٱلَّذِينَ تَوَفَّىٰهُمُ ٱلۡمَلَـٰٓئِكَةُ ظَالِمِيٓ أَنفُسِهِمۡ قَالُواْ فِيمَ كُنتُمۡۖ قَالُواْ كُنَّا مُسۡتَضۡعَفِينَ فِي ٱلۡأَرۡضِۚ قَالُوٓاْ أَلَمۡ تَكُنۡ أَرۡضُ ٱللَّهِ وَٰسِعَةٗ فَتُهَاجِرُواْ فِيهَاۚ فَأُوْلَـٰٓئِكَ مَأۡوَىٰهُمۡ جَهَنَّمُۖ وَسَآءَتۡ مَصِيرًا

svantattēāṭ atikramaṁ pravartticcavare marippikkumpēāḷ malakkukaḷ avarēāṭ cēādikkuṁ: "niṅṅaḷ ētavasthayilāṇuṇṭāyirunnat?” avar paṟayuṁ: "bhūmiyil ñaṅṅaḷ aṭiccamarttappeṭṭavarāyirunnu.” malakkukaḷ cēādikkuṁ: "allāhuvinṟe bhūmi viśālamāyirunnillē? niṅṅaḷkk nāṭuviṭṭeviṭeyeṅkiluṁ rakṣappeṭāmāyirunnillē?” avaruṭe tāvaḷaṁ narakamāṇ. atetra cītta saṅkētaṁ
Surah An-Nisa, Verse 97

---

إِلَّا ٱلۡمُسۡتَضۡعَفِينَ مِنَ ٱلرِّجَالِ وَٱلنِّسَآءِ وَٱلۡوِلۡدَٰنِ لَا يَسۡتَطِيعُونَ حِيلَةٗ وَلَا يَهۡتَدُونَ سَبِيلٗا

ennāl yathārthattil tanne enteṅkiluṁ tantramēā rakṣāmārgamēā kaṇṭettānāvāte aṭiccamarttappeṭṭavarāyi kaḻiyunna puruṣanmāruṁ strīkaḷuṁ kuṭṭikaḷuṁ itil ninneāḻivāṇ
Surah An-Nisa, Verse 98

---

فَأُوْلَـٰٓئِكَ عَسَى ٱللَّهُ أَن يَعۡفُوَ عَنۡهُمۡۚ وَكَانَ ٱللَّهُ عَفُوًّا غَفُورٗا

attarakkārkk allāhu māppēkiyēkkāṁ. allāhu ēṟe māppēkunnavanuṁ peāṟukkunnavanumāṇallēā
Surah An-Nisa, Verse 99

---

۞وَمَن يُهَاجِرۡ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ يَجِدۡ فِي ٱلۡأَرۡضِ مُرَٰغَمٗا كَثِيرٗا وَسَعَةٗۚ وَمَن يَخۡرُجۡ مِنۢ بَيۡتِهِۦ مُهَاجِرًا إِلَى ٱللَّهِ وَرَسُولِهِۦ ثُمَّ يُدۡرِكۡهُ ٱلۡمَوۡتُ فَقَدۡ وَقَعَ أَجۡرُهُۥ عَلَى ٱللَّهِۗ وَكَانَ ٱللَّهُ غَفُورٗا رَّحِيمٗا

allāhuvinṟe mārgattil nāṭuveṭiyunnavan bhūmiyil dhārāḷaṁ abhayasthānaṅṅaḷuṁ viśālamāya jīvita sekaryaṅṅaḷuṁ kaṇṭettāṁ. vīṭuveṭiññ allāhuvilēkkuṁ avanṟe dūtanilēkkuṁ abhayaṁ tēṭi puṟappeṭṭavan vaḻiyilvecc maraṇappeṭukayāṇeṅkil uṟappāyuṁ avan allāhuviṅkal pratiphalamuṇṭ. allāhu ēṟe peāṟukkunnavanuṁ paramadayāluvumāṇ
Surah An-Nisa, Verse 100

---

وَإِذَا ضَرَبۡتُمۡ فِي ٱلۡأَرۡضِ فَلَيۡسَ عَلَيۡكُمۡ جُنَاحٌ أَن تَقۡصُرُواْ مِنَ ٱلصَّلَوٰةِ إِنۡ خِفۡتُمۡ أَن يَفۡتِنَكُمُ ٱلَّذِينَ كَفَرُوٓاْۚ إِنَّ ٱلۡكَٰفِرِينَ كَانُواْ لَكُمۡ عَدُوّٗا مُّبِينٗا

niṅṅaḷ bhūmiyil yātra ceyyumpēāḷ satyaniṣēdhikaḷ niṅṅaḷe apakaṭappeṭuttumenn bhayappeṭunnuveṅkil namaskāraṁ curukki nirvahikkāṁ. atil niṅṅaḷkku kuṟṟamilla. satyaniṣēdhikaḷ niṅṅaḷuṭe pratyakṣa śatrukkaḷ tanne; tīrcca
Surah An-Nisa, Verse 101

---

وَإِذَا كُنتَ فِيهِمۡ فَأَقَمۡتَ لَهُمُ ٱلصَّلَوٰةَ فَلۡتَقُمۡ طَآئِفَةٞ مِّنۡهُم مَّعَكَ وَلۡيَأۡخُذُوٓاْ أَسۡلِحَتَهُمۡۖ فَإِذَا سَجَدُواْ فَلۡيَكُونُواْ مِن وَرَآئِكُمۡ وَلۡتَأۡتِ طَآئِفَةٌ أُخۡرَىٰ لَمۡ يُصَلُّواْ فَلۡيُصَلُّواْ مَعَكَ وَلۡيَأۡخُذُواْ حِذۡرَهُمۡ وَأَسۡلِحَتَهُمۡۗ وَدَّ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ لَوۡ تَغۡفُلُونَ عَنۡ أَسۡلِحَتِكُمۡ وَأَمۡتِعَتِكُمۡ فَيَمِيلُونَ عَلَيۡكُم مَّيۡلَةٗ وَٰحِدَةٗۚ وَلَا جُنَاحَ عَلَيۡكُمۡ إِن كَانَ بِكُمۡ أَذٗى مِّن مَّطَرٍ أَوۡ كُنتُم مَّرۡضَىٰٓ أَن تَضَعُوٓاْ أَسۡلِحَتَكُمۡۖ وَخُذُواْ حِذۡرَكُمۡۗ إِنَّ ٱللَّهَ أَعَدَّ لِلۡكَٰفِرِينَ عَذَابٗا مُّهِينٗا

nī avarkkiṭayiluṇṭāvukayuṁ avarkk namaskārattin nētr̥tvaṁ nalkukayumāṇeṅkil avarileārukūṭṭar ninnēāṭeāppaṁ nilkkaṭṭe. avar taṅṅaḷuṭe āyudhaṅṅaḷ eṭukkukayuṁ ceyyaṭṭe. avar sāṣṭāṅgaṁ ceytukaḻiññāl piṟakēāṭṭ māṟinilkkukayuṁ namaskaricciṭṭillātta vibhāgaṁ vann ninṟe kūṭe namaskarikkukayuṁ vēṇaṁ. avaruṁ jāgrata pularttukayuṁ āyudhamaṇiyukayuṁ ceyyaṭṭe. niṅṅaḷ āyudhaṅṅaḷuṭeyuṁ sādhanasāmagrikaḷuṭeyuṁ kāryattil alpaṁ aśrad'dharāyāl niṅṅaḷuṭe mēl cāṭivīṇ oreāṟṟa āññaṭi naṭattān takkaṁ pārttirikkukayāṇ satyaniṣēdhikaḷ. maḻa kāraṇaṁ kḷēśamuṇṭāvukayēā rēāgikaḷāvukayēā ceytāl āyudhaṁ tāḻe vekkunnatil niṅṅaḷkku kuṟṟamilla. appēāḻuṁ niṅṅaḷ atīva jāgrata pularttaṇaṁ. sanśayamilla; allāhu satyaniṣēdhikaḷkk nindyamāya śikṣa orukkivecciṭṭuṇṭ
Surah An-Nisa, Verse 102

---

فَإِذَا قَضَيۡتُمُ ٱلصَّلَوٰةَ فَٱذۡكُرُواْ ٱللَّهَ قِيَٰمٗا وَقُعُودٗا وَعَلَىٰ جُنُوبِكُمۡۚ فَإِذَا ٱطۡمَأۡنَنتُمۡ فَأَقِيمُواْ ٱلصَّلَوٰةَۚ إِنَّ ٱلصَّلَوٰةَ كَانَتۡ عَلَى ٱلۡمُؤۡمِنِينَ كِتَٰبٗا مَّوۡقُوتٗا

aṅṅane niṅṅaḷ namaskāraṁ nirvahiccukaḻiññāl pinne, ninnuṁ irunnuṁ kiṭannuṁ allāhuve ōrttukeāṇṭirikkuka. niṅṅaḷ nirbhayāvasthayilāyāl namaskāraṁ tikavēāṭe nirvahikkuka. namaskāraṁ satyaviśvāsikaḷkk samayabandhitamāyi niścayikkappeṭṭa nirbandha bādhyatayāṇ
Surah An-Nisa, Verse 103

---

وَلَا تَهِنُواْ فِي ٱبۡتِغَآءِ ٱلۡقَوۡمِۖ إِن تَكُونُواْ تَأۡلَمُونَ فَإِنَّهُمۡ يَأۡلَمُونَ كَمَا تَأۡلَمُونَۖ وَتَرۡجُونَ مِنَ ٱللَّهِ مَا لَا يَرۡجُونَۗ وَكَانَ ٱللَّهُ عَلِيمًا حَكِيمًا

śatrujanataye tēṭippiṭikkunnatil niṅṅaḷ bhīrutvaṁ kāṇikkarut. niṅṅaḷ vēdana anubhavikkunnuveṅkil niṅṅaḷ vēdana anubhavikkunnapēāle avaruṁ vēdana anubhavikkunnuṇṭ. atēāṭeāppaṁ avarkk pratīkṣikkānillāttat allāhuviṅkal ninn niṅṅaḷ pratīkṣikkunnumuṇṭ. allāhu ellāṁ aṟiyunnavanuṁ yuktimānumāṇ
Surah An-Nisa, Verse 104

---

إِنَّآ أَنزَلۡنَآ إِلَيۡكَ ٱلۡكِتَٰبَ بِٱلۡحَقِّ لِتَحۡكُمَ بَيۡنَ ٱلنَّاسِ بِمَآ أَرَىٰكَ ٱللَّهُۚ وَلَا تَكُن لِّلۡخَآئِنِينَ خَصِيمٗا

nāṁ ninakk satyasandēśavumāyi ī vēdapustakaṁ iṟakkittannirikkunnu. allāhu kāṇiccutannatanusaricc janaṅṅaḷkkiṭayil vidhi kalpikkān vēṇṭiyāṇit. nī vañcakarkkuvēṇṭi vādikkunnavanākarut
Surah An-Nisa, Verse 105

---

وَٱسۡتَغۡفِرِ ٱللَّهَۖ إِنَّ ٱللَّهَ كَانَ غَفُورٗا رَّحِيمٗا

allāhuvēāṭ pāpamēācanaṁ tēṭuka. allāhu ēṟe peāṟukkunnavanuṁ dayāparanuṁ tanne; tīrcca
Surah An-Nisa, Verse 106

---

وَلَا تُجَٰدِلۡ عَنِ ٱلَّذِينَ يَخۡتَانُونَ أَنفُسَهُمۡۚ إِنَّ ٱللَّهَ لَا يُحِبُّ مَن كَانَ خَوَّانًا أَثِيمٗا

ātmavañcana naṭattunnavarkkuvēṇṭi nī vādikkarut. keāṭunvañcakanuṁ perumpāpiyumāya āreyuṁ allāhu iṣṭappeṭunnilla
Surah An-Nisa, Verse 107

---

يَسۡتَخۡفُونَ مِنَ ٱلنَّاسِ وَلَا يَسۡتَخۡفُونَ مِنَ ٱللَّهِ وَهُوَ مَعَهُمۡ إِذۡ يُبَيِّتُونَ مَا لَا يَرۡضَىٰ مِنَ ٱلۡقَوۡلِۚ وَكَانَ ٱللَّهُ بِمَا يَعۡمَلُونَ مُحِيطًا

avar janaṅṅaḷilninn maṟaccupiṭikkunnu. ennāl allāhuvilninn maṟaccuvekkānavarkkāvilla. allāhuvin iṣṭappeṭātta sansārattilūṭe rātriyilavar gūḍhālēācana naṭattikkeāṇṭirikkumpēāḻuṁ avan avarēāṭeāppamuṇṭ. avar ceyyunnateākke sūkṣmamāyi aṟiyunnavanāṇ allāhu
Surah An-Nisa, Verse 108

---

هَـٰٓأَنتُمۡ هَـٰٓؤُلَآءِ جَٰدَلۡتُمۡ عَنۡهُمۡ فِي ٱلۡحَيَوٰةِ ٱلدُّنۡيَا فَمَن يُجَٰدِلُ ٱللَّهَ عَنۡهُمۡ يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِ أَم مَّن يَكُونُ عَلَيۡهِمۡ وَكِيلٗا

aihikajīvitattil avarkkuvēṇṭi vādikkān niṅṅaḷuṇṭ. ennāl uyirtteḻunnēlpunāḷil avarkkuvēṇṭi allāhuvēāṭ tarkkikkān ārāṇuṇṭāvuka? ārāṇ aviṭe avaruṭe vakkālatt ēṟṟeṭukkuka
Surah An-Nisa, Verse 109

---

وَمَن يَعۡمَلۡ سُوٓءًا أَوۡ يَظۡلِمۡ نَفۡسَهُۥ ثُمَّ يَسۡتَغۡفِرِ ٱللَّهَ يَجِدِ ٱللَّهَ غَفُورٗا رَّحِيمٗا

teṟṟ ceyyukayēā tannēāṭutanne atikramaṁ kāṇikkukayēā ceytaśēṣaṁ allāhuvēāṭ pāpamēācanaṁ tēṭunnavan, ēṟe peāṟukkunnavanuṁ dayāparanumāyi allāhuve kaṇṭettunnatāṇ
Surah An-Nisa, Verse 110

---

وَمَن يَكۡسِبۡ إِثۡمٗا فَإِنَّمَا يَكۡسِبُهُۥ عَلَىٰ نَفۡسِهِۦۚ وَكَانَ ٱللَّهُ عَلِيمًا حَكِيمٗا

ennāl teṟṟukaḷ orukkūṭṭivekkunnavan svantaṁ nāśattiniṭavaruttunna saṅgatikaḷāṇ śēkhariccuvekkunnat. allāhu sarvajñanuṁ yuktijñanumākunnu
Surah An-Nisa, Verse 111

---

وَمَن يَكۡسِبۡ خَطِيٓـَٔةً أَوۡ إِثۡمٗا ثُمَّ يَرۡمِ بِهِۦ بَرِيٓـٔٗا فَقَدِ ٱحۡتَمَلَ بُهۡتَٰنٗا وَإِثۡمٗا مُّبِينٗا

āreṅkiluṁ valla teṟṟēā kuṟṟamēā ceytaśēṣaṁ at niraparādhiyuṭe pēril cārttunnuveṅkil uṟappāyuṁ kaṭutta kaḷḷārēāpaṇavuṁ prakaṭamāya pāpavumāṇavan pēṟunnat
Surah An-Nisa, Verse 112

---

وَلَوۡلَا فَضۡلُ ٱللَّهِ عَلَيۡكَ وَرَحۡمَتُهُۥ لَهَمَّت طَّآئِفَةٞ مِّنۡهُمۡ أَن يُضِلُّوكَ وَمَا يُضِلُّونَ إِلَّآ أَنفُسَهُمۡۖ وَمَا يَضُرُّونَكَ مِن شَيۡءٖۚ وَأَنزَلَ ٱللَّهُ عَلَيۡكَ ٱلۡكِتَٰبَ وَٱلۡحِكۡمَةَ وَعَلَّمَكَ مَا لَمۡ تَكُن تَعۡلَمُۚ وَكَانَ فَضۡلُ ٱللَّهِ عَلَيۡكَ عَظِيمٗا

ninṟemēl allāhuvinṟe anugrahavuṁ kāruṇyavuṁ illāyirunnuveṅkil avarileāru vibhāgaṁ ninne vaḻiteṟṟikkumāyirunnu. yathārthattil avar āreyuṁ vaḻipiḻappikkunnilla; taṅṅaḷettanneyallāte. ninakkeāru drēāhavuṁ varuttānavarkkāvilla. allāhu ninakk vēdapustakavuṁ tattvajñānavuṁ iṟakkittannu. ninakkaṟiyāttat ninne paṭhippikkukayuṁ ceytu. allāhu ninakkēkiya anugrahaṁ atimahattarantanne
Surah An-Nisa, Verse 113

---

۞لَّا خَيۡرَ فِي كَثِيرٖ مِّن نَّجۡوَىٰهُمۡ إِلَّا مَنۡ أَمَرَ بِصَدَقَةٍ أَوۡ مَعۡرُوفٍ أَوۡ إِصۡلَٰحِۭ بَيۡنَ ٱلنَّاسِۚ وَمَن يَفۡعَلۡ ذَٰلِكَ ٱبۡتِغَآءَ مَرۡضَاتِ ٱللَّهِ فَسَوۡفَ نُؤۡتِيهِ أَجۡرًا عَظِيمٗا

avaruṭe gūḍhālēācanakaḷilēṟeyuṁ oru nanmayumillāttavayāṇ. ennāl dānadharmattinuṁ salkkāryattinuṁ janaṅṅaḷkkiṭayil ottutīrppuṇṭākkānuṁ kalpikkunnavaruṭēt itilpeṭukayilla. āreṅkiluṁ daivaprīti pratīkṣicc aṅṅane ceyyunnuveṅkil nāmavan aḷavaṟṟa pratiphalaṁ nalkuṁ
Surah An-Nisa, Verse 114

---

وَمَن يُشَاقِقِ ٱلرَّسُولَ مِنۢ بَعۡدِ مَا تَبَيَّنَ لَهُ ٱلۡهُدَىٰ وَيَتَّبِعۡ غَيۡرَ سَبِيلِ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ نُوَلِّهِۦ مَا تَوَلَّىٰ وَنُصۡلِهِۦ جَهَنَّمَۖ وَسَآءَتۡ مَصِيرًا

nērmārgaṁ vyaktamāya śēṣaṁ daivadūtane etirkkukayuṁ satyaviśvāsikaḷuṭētallātta pāta pintuṭarukayuṁ ceyyunnavane nāṁ avan pravēśicca vaḻiyilūṭe tanne tiriccuviṭuṁ. avasānaṁ narakattīyilēkk taḷḷukayuṁ ceyyuṁ. atetra cītta tāvaḷaṁ
Surah An-Nisa, Verse 115

---

إِنَّ ٱللَّهَ لَا يَغۡفِرُ أَن يُشۡرَكَ بِهِۦ وَيَغۡفِرُ مَا دُونَ ذَٰلِكَ لِمَن يَشَآءُۚ وَمَن يُشۡرِكۡ بِٱللَّهِ فَقَدۡ ضَلَّ ضَلَٰلَۢا بَعِيدًا

tannil āreyuṁ paṅkucērkkunnat allāhu peāṟukkukayilla. ateāḻiccuḷḷavayeākke tānicchikkunnavarkk avan peāṟuttukeāṭukkuṁ. allāhuvil paṅkucērkkunnavan vaḻikēṭil orupāṭ dūraṁ pinniṭṭirikkunnu
Surah An-Nisa, Verse 116

---

إِن يَدۡعُونَ مِن دُونِهِۦٓ إِلَّآ إِنَٰثٗا وَإِن يَدۡعُونَ إِلَّا شَيۡطَٰنٗا مَّرِيدٗا

avar allāhuve viṭṭ cila dēvatakaḷe viḷiccuprārthikkunnu. satyattil avar sahāyārthana naṭattunnat dhikkāriyāya piśācinēāṭallātārēāṭumalla
Surah An-Nisa, Verse 117

---

لَّعَنَهُ ٱللَّهُۘ وَقَالَ لَأَتَّخِذَنَّ مِنۡ عِبَادِكَ نَصِيبٗا مَّفۡرُوضٗا

avane allāhu śapiccirikkunnu. avan allāhuvēāṭpaṟaññiṭṭuṇṭāyirunnu: "ninṟe dāsanmāril oru vibhāgatte ñān enṟētākki māṟṟuṁ
Surah An-Nisa, Verse 118

---

وَلَأُضِلَّنَّهُمۡ وَلَأُمَنِّيَنَّهُمۡ وَلَأٓمُرَنَّهُمۡ فَلَيُبَتِّكُنَّ ءَاذَانَ ٱلۡأَنۡعَٰمِ وَلَأٓمُرَنَّهُمۡ فَلَيُغَيِّرُنَّ خَلۡقَ ٱللَّهِۚ وَمَن يَتَّخِذِ ٱلشَّيۡطَٰنَ وَلِيّٗا مِّن دُونِ ٱللَّهِ فَقَدۡ خَسِرَ خُسۡرَانٗا مُّبِينٗا

avare ñān vaḻipiḻappikkuṁ. vyāmēāhaṅṅaḷkkaṭippeṭuttuṁ. ñān kalpikkunnatinanusaricc avar kālikaḷuṭe kāt kīṟimuṟikkuṁ. avar allāhuvinṟa sr̥ṣṭiye kēālaṅkeṭuttuṁ.” allāhuve viṭṭ piśācine rakṣakanākkunnavan prakaṭamāya naṣṭattilakappeṭṭatu tanne; tīrcca
Surah An-Nisa, Verse 119

---

يَعِدُهُمۡ وَيُمَنِّيهِمۡۖ وَمَا يَعِدُهُمُ ٱلشَّيۡطَٰنُ إِلَّا غُرُورًا

piśāc avarkk vāgdānaṁ nalkuṁ. aṅṅane avare vyāmēāhippikkuṁ. piśāc avarkk nalkunna vāgdānaṁ keāṭun̄catiyallāteānnumalla
Surah An-Nisa, Verse 120

---

أُوْلَـٰٓئِكَ مَأۡوَىٰهُمۡ جَهَنَّمُ وَلَا يَجِدُونَ عَنۡهَا مَحِيصٗا

akkūṭṭaruṭe tāvaḷaṁ narakamāṇ. atilninneāru rakṣāmārgavuṁ kaṇṭettān avarkkāvilla
Surah An-Nisa, Verse 121

---

وَٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ سَنُدۡخِلُهُمۡ جَنَّـٰتٖ تَجۡرِي مِن تَحۡتِهَا ٱلۡأَنۡهَٰرُ خَٰلِدِينَ فِيهَآ أَبَدٗاۖ وَعۡدَ ٱللَّهِ حَقّٗاۚ وَمَنۡ أَصۡدَقُ مِنَ ٱللَّهِ قِيلٗا

ennāl satyaviśvāsaṁ svīkarikkukayuṁ salkkarmaṅṅaḷ pravarttikkukayuṁ ceytavare tāḻbhāgattūṭe āṟukaḷeāḻukunna ārāmaṅṅaḷil nāṁ pravēśippikkuṁ. avaratil sthiravāsikaḷāyirikkuṁ. allāhuvinṟe satyamāya vāgdānamāṇit. allāhuvekkāḷ satyaniṣṭhamāyi vāgdānaṁ nalkunna āruṇṭ
Surah An-Nisa, Verse 122

---

لَّيۡسَ بِأَمَانِيِّكُمۡ وَلَآ أَمَانِيِّ أَهۡلِ ٱلۡكِتَٰبِۗ مَن يَعۡمَلۡ سُوٓءٗا يُجۡزَ بِهِۦ وَلَا يَجِدۡ لَهُۥ مِن دُونِ ٱللَّهِ وَلِيّٗا وَلَا نَصِيرٗا

kāryaṁ naṭakkunnat niṅṅaḷuṭe vyāmēāhaṅṅaḷkkanusariccalla. vēdakkāruṭe vyāmēāhaṅṅaḷkkeāttumalla. tinma ceyyunnatārāyāluṁ atinṟe phalaṁ avan labhikkuṁ. allāhuvekkūṭāte oru rakṣakaneyuṁ sahāyiyeyuṁ avan kaṇṭettānāvilla
Surah An-Nisa, Verse 123

---

وَمَن يَعۡمَلۡ مِنَ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ مِن ذَكَرٍ أَوۡ أُنثَىٰ وَهُوَ مُؤۡمِنٞ فَأُوْلَـٰٓئِكَ يَدۡخُلُونَ ٱلۡجَنَّةَ وَلَا يُظۡلَمُونَ نَقِيرٗا

āṇāyāluṁ peṇṇāyāluṁ satyaviśvāsiyāyi salkkarmaṅṅaḷ ceyyunnavar svargattil pravēśikkuṁ. avarēāṭeāṭṭuṁ anītiyuṇṭāvilla
Surah An-Nisa, Verse 124

---

وَمَنۡ أَحۡسَنُ دِينٗا مِّمَّنۡ أَسۡلَمَ وَجۡهَهُۥ لِلَّهِ وَهُوَ مُحۡسِنٞ وَٱتَّبَعَ مِلَّةَ إِبۡرَٰهِيمَ حَنِيفٗاۗ وَٱتَّخَذَ ٱللَّهُ إِبۡرَٰهِيمَ خَلِيلٗا

salkkarmiyāyi svantatte allāhuvin samarppikkukayuṁ nērmārgattiluṟaccuninn ibṟāhīminṟe pāta pintuṭarukayuṁ ceytavanēkkāḷ uttamamāya jīvitarīti svīkaricca āruṇṭ? ibṟāhīmine allāhu tanṟe suhr̥ttāyi svīkariccirikkunnu
Surah An-Nisa, Verse 125

---

وَلِلَّهِ مَا فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَمَا فِي ٱلۡأَرۡضِۚ وَكَانَ ٱللَّهُ بِكُلِّ شَيۡءٖ مُّحِيطٗا

ākāśabhūmikaḷiluḷḷateākkeyuṁ allāhuvinṟētāṇ. ellā kāryaṅṅaḷeppaṟṟiyuṁ sūkṣmamāyaṟiyunnavanāṇ allāhu
Surah An-Nisa, Verse 126

---

وَيَسۡتَفۡتُونَكَ فِي ٱلنِّسَآءِۖ قُلِ ٱللَّهُ يُفۡتِيكُمۡ فِيهِنَّ وَمَا يُتۡلَىٰ عَلَيۡكُمۡ فِي ٱلۡكِتَٰبِ فِي يَتَٰمَى ٱلنِّسَآءِ ٱلَّـٰتِي لَا تُؤۡتُونَهُنَّ مَا كُتِبَ لَهُنَّ وَتَرۡغَبُونَ أَن تَنكِحُوهُنَّ وَٱلۡمُسۡتَضۡعَفِينَ مِنَ ٱلۡوِلۡدَٰنِ وَأَن تَقُومُواْ لِلۡيَتَٰمَىٰ بِٱلۡقِسۡطِۚ وَمَا تَفۡعَلُواْ مِنۡ خَيۡرٖ فَإِنَّ ٱللَّهَ كَانَ بِهِۦ عَلِيمٗا

strīkaḷuṭe kāryattil avar ninnēāṭ vidhi tēṭunnu. paṟayuka: avaruṭe kāryattil allāhu niṅṅaḷkk vidhi nalkunnu. ī vēdapustakattil nēratte niṅṅaḷe ōtikkēḷppicca vidhikaḷ ōrmippikkukayuṁ ceyyunnu. niścayikkappeṭṭa avakāśaṁ nalkāte niṅṅaḷ anāthastrīkaḷe vivāhaṁ kaḻikkānāgrahikkunnatine sambandhiccuṁ durbalarāya kuṭṭikaḷekkuṟiccumuḷḷa vidhiyuṁ anāthakaḷēāṭ niṅṅaḷ nītiyēāṭe varttikkaṇamenna kalpanayuṁ atuḷkkeāḷḷunnu. niṅṅaḷ ceyyunna nalla kāryaṅṅaḷekkuṟiccellāṁ nannāyaṟiyunnavanāṇ allāhu
Surah An-Nisa, Verse 127

---

وَإِنِ ٱمۡرَأَةٌ خَافَتۡ مِنۢ بَعۡلِهَا نُشُوزًا أَوۡ إِعۡرَاضٗا فَلَا جُنَاحَ عَلَيۡهِمَآ أَن يُصۡلِحَا بَيۡنَهُمَا صُلۡحٗاۚ وَٱلصُّلۡحُ خَيۡرٞۗ وَأُحۡضِرَتِ ٱلۡأَنفُسُ ٱلشُّحَّۚ وَإِن تُحۡسِنُواْ وَتَتَّقُواْ فَإِنَّ ٱللَّهَ كَانَ بِمَا تَعۡمَلُونَ خَبِيرٗا

ēteṅkiluṁ strī tanṟe bharttāvil ninn piṇakkamēā avagaṇanayēā bhayappeṭṭāl avaran'yēān'yaṁ ottutīrppuṇṭākkunnatil kuṟṟamilla. ennalla; ottutīrppāṇ uttamaṁ. manuṣyamanas's eppēāḻuṁ saṅkucitamāyirikkuṁ. niṅṅaḷ nallanilayil kaḻiyukayuṁ sūkṣmata pularttukayumāṇeṅkil, ōrkkuka: allāhu niṅṅaḷ ceyyunnavayeākkeyuṁ sūkṣmamāyi aṟiyunnavanāṇ
Surah An-Nisa, Verse 128

---

وَلَن تَسۡتَطِيعُوٓاْ أَن تَعۡدِلُواْ بَيۡنَ ٱلنِّسَآءِ وَلَوۡ حَرَصۡتُمۡۖ فَلَا تَمِيلُواْ كُلَّ ٱلۡمَيۡلِ فَتَذَرُوهَا كَٱلۡمُعَلَّقَةِۚ وَإِن تُصۡلِحُواْ وَتَتَّقُواْ فَإِنَّ ٱللَّهَ كَانَ غَفُورٗا رَّحِيمٗا

niṅṅaḷetra āgrahiccāluṁ bhāryamārkkiṭayil tulyanīti pālikkānāvilla. atināl niṅṅaḷ oruvaḷilēkk pūrṇamāyi cāññ maṟṟavaḷe keṭṭiyiṭappeṭṭavaḷāyi kayyeāḻikkarut. niṅṅaḷ bhāryamārēāṭ nannāyi varttikkuka. sūkṣmata pālikkukayuṁ ceyyuka. eṅkil allāhu ēṟe peāṟukkunnavanuṁ paramakāruṇikanumākunnu
Surah An-Nisa, Verse 129

---

وَإِن يَتَفَرَّقَا يُغۡنِ ٱللَّهُ كُلّٗا مِّن سَعَتِهِۦۚ وَكَانَ ٱللَّهُ وَٰسِعًا حَكِيمٗا

athavā, avariruvaruṁ vērpiriyukayāṇeṅkil allāhu tanṟe atirillātta anugrahattāl iruvareyuṁ svantaṁ kālil nilkkān kelpuṟṟavarākkuṁ. allāhu ēṟe viśālatayuḷḷavanuṁ yuktimānumākunnu
Surah An-Nisa, Verse 130

---

وَلِلَّهِ مَا فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَمَا فِي ٱلۡأَرۡضِۗ وَلَقَدۡ وَصَّيۡنَا ٱلَّذِينَ أُوتُواْ ٱلۡكِتَٰبَ مِن قَبۡلِكُمۡ وَإِيَّاكُمۡ أَنِ ٱتَّقُواْ ٱللَّهَۚ وَإِن تَكۡفُرُواْ فَإِنَّ لِلَّهِ مَا فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَمَا فِي ٱلۡأَرۡضِۚ وَكَانَ ٱللَّهُ غَنِيًّا حَمِيدٗا

ākāśa bhūmikaḷiluḷḷatellāṁ allāhuvinṟētāṇ. allāhuve sūkṣiccu jīvikkaṇamenn niṅṅaḷkkumumpe vēdaṁ nalkappeṭṭavarēāṭuṁ niṅṅaḷēāṭuṁ nāṁ upadēśicciṭṭuṇṭ. enniṭṭuṁ niṅṅaḷ viśvasikkunnilleṅkil vēṇṭa. entennāl ākāśabhūmikaḷiluḷḷateākkeyuṁ allāhuvinṟētāṇ. allāhu an'yāśrayamāvaśyamillāttavanāṇ. stutyarhanuṁ
Surah An-Nisa, Verse 131

---

وَلِلَّهِ مَا فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَمَا فِي ٱلۡأَرۡضِۚ وَكَفَىٰ بِٱللَّهِ وَكِيلًا

ākāśaṅṅaḷiluṁ bhūmiyilumuḷḷatellāṁ allāhuvinṟētāṇ. kāryanirvahaṇattinu allāhutanne mati
Surah An-Nisa, Verse 132

---

إِن يَشَأۡ يُذۡهِبۡكُمۡ أَيُّهَا ٱلنَّاسُ وَيَأۡتِ بِـَٔاخَرِينَۚ وَكَانَ ٱللَّهُ عَلَىٰ ذَٰلِكَ قَدِيرٗا

janaṅṅaḷē, allāhu ichikkukayāṇeṅkil avan niṅṅaḷe illātākkuṁ. pakaraṁ maṟṟeāru kūṭṭare keāṇṭuvaruṁ. allāhu itineākke kaḻivuṟṟavanāṇ
Surah An-Nisa, Verse 133

---

مَّن كَانَ يُرِيدُ ثَوَابَ ٱلدُّنۡيَا فَعِندَ ٱللَّهِ ثَوَابُ ٱلدُّنۡيَا وَٱلۡأٓخِرَةِۚ وَكَانَ ٱللَّهُ سَمِيعَۢا بَصِيرٗا

ihalēākattile pratiphalamāgrahikkunnavar ōrkkuka: ihalēākatte pratiphalavuṁ paralēākatte pratiphalavuṁ allāhuvinṟe aṭukkalāṇ. allāhu ellāṁ kēḷkkunnavanuṁ kāṇunnavanumāṇ
Surah An-Nisa, Verse 134

---

۞يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ كُونُواْ قَوَّـٰمِينَ بِٱلۡقِسۡطِ شُهَدَآءَ لِلَّهِ وَلَوۡ عَلَىٰٓ أَنفُسِكُمۡ أَوِ ٱلۡوَٰلِدَيۡنِ وَٱلۡأَقۡرَبِينَۚ إِن يَكُنۡ غَنِيًّا أَوۡ فَقِيرٗا فَٱللَّهُ أَوۡلَىٰ بِهِمَاۖ فَلَا تَتَّبِعُواْ ٱلۡهَوَىٰٓ أَن تَعۡدِلُواْۚ وَإِن تَلۡوُۥٓاْ أَوۡ تُعۡرِضُواْ فَإِنَّ ٱللَّهَ كَانَ بِمَا تَعۡمَلُونَ خَبِيرٗا

viśvasiccavarē, niṅṅaḷ nīti naṭatti allāhuvinuvēṇṭi sākṣyaṁ vahikkunnavarāvuka. at niṅṅaḷkkēā niṅṅaḷuṭe mātāpitākkaḷkkēā aṭutta bandhukkaḷkkēā etirāyirunnāluṁ. kakṣi dhanikanēā daridranēā ennu nēākkēṇṭatilla. irukūṭṭarēāṭuṁ kūṭutal aṭuppamuḷḷavan allāhuvāṇ. atināl niṅṅaḷ svantaṁ iṣṭāniṣṭaṅṅaḷuṭe pēril nīti naṭattātirikkarut. vastutakaḷ vaḷacceāṭikkukayēā satyattilninn tennimāṟukayēā ceyyukayāṇeṅkil aṟiyuka. tīrccayāyuṁ niṅṅaḷ ceyyunnatineppaṟṟiyellāṁ sūkṣmamāyi aṟiyunnavanāṇ allāhu
Surah An-Nisa, Verse 135

---

يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُوٓاْ ءَامِنُواْ بِٱللَّهِ وَرَسُولِهِۦ وَٱلۡكِتَٰبِ ٱلَّذِي نَزَّلَ عَلَىٰ رَسُولِهِۦ وَٱلۡكِتَٰبِ ٱلَّذِيٓ أَنزَلَ مِن قَبۡلُۚ وَمَن يَكۡفُرۡ بِٱللَّهِ وَمَلَـٰٓئِكَتِهِۦ وَكُتُبِهِۦ وَرُسُلِهِۦ وَٱلۡيَوۡمِ ٱلۡأٓخِرِ فَقَدۡ ضَلَّ ضَلَٰلَۢا بَعِيدًا

viśvasiccavarē, allāhu, avanṟe dūtan, tanṟe dūtan avanavatarippicca vēdapustakaṁ, atinumump avanavatarippicca vēdapustakaṁ; ellāṟṟiluṁ niṅṅaḷ viśvasikkuka. allāhuviluṁ avanṟe malakkukaḷiluṁ vēdaṅṅaḷiluṁ dūtanmāriluṁ antyadinattiluṁ viśvasikkāttavar uṟappāyuṁ durmārgattil ēṟedūraṁ pinniṭṭirikkunnu
Surah An-Nisa, Verse 136

---

إِنَّ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ ثُمَّ كَفَرُواْ ثُمَّ ءَامَنُواْ ثُمَّ كَفَرُواْ ثُمَّ ٱزۡدَادُواْ كُفۡرٗا لَّمۡ يَكُنِ ٱللَّهُ لِيَغۡفِرَ لَهُمۡ وَلَا لِيَهۡدِيَهُمۡ سَبِيلَۢا

viśvasikkuka, pinne aviśvasikkuka, vīṇṭuṁ viśvasikkuka, pinneyuṁ aviśvasikkuka, pinne aviśvāsaṁ vardhippiccukeāṇṭirikkuka; iṅṅane ceytavarkk allāhu orikkaluṁ māppēkukayilla. avare avan nērvaḻiyilākkukayumilla
Surah An-Nisa, Verse 137

---

بَشِّرِ ٱلۡمُنَٰفِقِينَ بِأَنَّ لَهُمۡ عَذَابًا أَلِيمًا

kapaṭaviśvāsikaḷkk nēāvēṟiya śikṣayuṇṭenn avare “suvārtta” aṟiyikkuka
Surah An-Nisa, Verse 138

---

ٱلَّذِينَ يَتَّخِذُونَ ٱلۡكَٰفِرِينَ أَوۡلِيَآءَ مِن دُونِ ٱلۡمُؤۡمِنِينَۚ أَيَبۡتَغُونَ عِندَهُمُ ٱلۡعِزَّةَ فَإِنَّ ٱلۡعِزَّةَ لِلَّهِ جَمِيعٗا

satyaviśvāsikaḷe veṭiññ satyaniṣēdhikaḷe ātmamitraṅṅaḷāyi svīkarikkunnavarāṇavar. satyaniṣēdhikaḷuṭe aṭuttucenn antas's nēṭiyeṭukkāmenn avar karutunnuvēā? ennāl aṟiyuka: antas'seākkeyuṁ allāhuvinṟe adhīnatayilāṇ
Surah An-Nisa, Verse 139

---

وَقَدۡ نَزَّلَ عَلَيۡكُمۡ فِي ٱلۡكِتَٰبِ أَنۡ إِذَا سَمِعۡتُمۡ ءَايَٰتِ ٱللَّهِ يُكۡفَرُ بِهَا وَيُسۡتَهۡزَأُ بِهَا فَلَا تَقۡعُدُواْ مَعَهُمۡ حَتَّىٰ يَخُوضُواْ فِي حَدِيثٍ غَيۡرِهِۦٓ إِنَّكُمۡ إِذٗا مِّثۡلُهُمۡۗ إِنَّ ٱللَّهَ جَامِعُ ٱلۡمُنَٰفِقِينَ وَٱلۡكَٰفِرِينَ فِي جَهَنَّمَ جَمِيعًا

allāhuvinṟe vacanaṅṅaḷe niṣēdhikkunnatuṁ nindikkunnatuṁ niṅṅaḷ kēḷkkukayāṇeṅkil aṅṅane ceyyunnavar maṟṟu varttamānaṅṅaḷil ērppeṭuṁ vare avarēāṭeāppaṁ irikkarutenn ī vēdapustakattil nāṁ niṅṅaḷēāṭu nirdēśiccatāṇallēā. aṅṅane ceytāl niṅṅaḷuṁ avareppēāleyākuṁ. allāhu kapaṭaviśvāsikaḷeyuṁ satyaniṣēdhikaḷeyuṁ onnāke narakattil orukkūṭṭuka tanne ceyyuṁ; tīrcca
Surah An-Nisa, Verse 140

---

ٱلَّذِينَ يَتَرَبَّصُونَ بِكُمۡ فَإِن كَانَ لَكُمۡ فَتۡحٞ مِّنَ ٱللَّهِ قَالُوٓاْ أَلَمۡ نَكُن مَّعَكُمۡ وَإِن كَانَ لِلۡكَٰفِرِينَ نَصِيبٞ قَالُوٓاْ أَلَمۡ نَسۡتَحۡوِذۡ عَلَيۡكُمۡ وَنَمۡنَعۡكُم مِّنَ ٱلۡمُؤۡمِنِينَۚ فَٱللَّهُ يَحۡكُمُ بَيۡنَكُمۡ يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِۚ وَلَن يَجۡعَلَ ٱللَّهُ لِلۡكَٰفِرِينَ عَلَى ٱلۡمُؤۡمِنِينَ سَبِيلًا

ā kapaṭaviśvāsikaḷ niṅṅaḷe sadā uṟṟunēākkikkeāṇṭirikkukayāṇ. niṅṅaḷkk allāhuvilninn valla vijayavumuṇṭāvukayāṇeṅkil avar cēādikkuṁ: "ñaṅṅaḷuṁ niṅṅaḷēāṭeāppamāyirunnillē?” athavā satyaniṣēdhikaḷkkāṇ nēṭṭamuṇṭākunnateṅkil avar paṟayuṁ: "niṅṅaḷe jayiccaṭakkān ñaṅṅaḷkk avasaraṁ kaivannirunnillē. enniṭṭuṁ viśvāsikaḷilninn niṅṅaḷe ñaṅṅaḷ rakṣiccillē?” ennāl uyirtteḻunnēlpunāḷil allāhu niṅṅaḷkkiṭayil tīrppukalpikkuṁ. viśvāsikaḷkketiril satyaniṣēdhikaḷkk anukūlamāya oru paḻutuṁ allāhu orikkaluṁ uṇṭākkukayilla
Surah An-Nisa, Verse 141

---

إِنَّ ٱلۡمُنَٰفِقِينَ يُخَٰدِعُونَ ٱللَّهَ وَهُوَ خَٰدِعُهُمۡ وَإِذَا قَامُوٓاْ إِلَى ٱلصَّلَوٰةِ قَامُواْ كُسَالَىٰ يُرَآءُونَ ٱلنَّاسَ وَلَا يَذۡكُرُونَ ٱللَّهَ إِلَّا قَلِيلٗا

tīrccayāyuṁ ī kapaṭaviśvāsikaḷ allāhuve vañcikkān nēākkukayāṇ. yathārthattil allāhu avare svayaṁ vañcitarākkukayāṇ. avar namaskārattinu nilkkunnatupēāluṁ alasanmārāyāṇ. āḷukaḷe kāṇikkān vēṇṭiyuṁ. avar vaḷare kuṟaccē allāhuve ōrkkunnuḷḷū
Surah An-Nisa, Verse 142

---

مُّذَبۡذَبِينَ بَيۡنَ ذَٰلِكَ لَآ إِلَىٰ هَـٰٓؤُلَآءِ وَلَآ إِلَىٰ هَـٰٓؤُلَآءِۚ وَمَن يُضۡلِلِ ٱللَّهُ فَلَن تَجِدَ لَهُۥ سَبِيلٗا

ivarēāṭēā avarēāṭēā cērāte raṇṭukūṭṭarkkumiṭayil cāñcāṭikkeāṇṭirikkukayāṇavar. allāhu āre vaḻikēṭilākkiyēā avan vijayamārgaṁ kaṇṭettān ninakkāvilla
Surah An-Nisa, Verse 143

---

يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ لَا تَتَّخِذُواْ ٱلۡكَٰفِرِينَ أَوۡلِيَآءَ مِن دُونِ ٱلۡمُؤۡمِنِينَۚ أَتُرِيدُونَ أَن تَجۡعَلُواْ لِلَّهِ عَلَيۡكُمۡ سُلۡطَٰنٗا مُّبِينًا

viśvasiccavarē, satyaviśvāsikaḷe oḻivākki satyaniṣēdhikaḷe niṅṅaḷ uṟṟacaṅṅātimārākkarut. niṅṅaḷkketire naṭapaṭiyeṭukkān allāhuvin vyaktamāya n'yāyamuṇṭākkikkeāṭukkān niṅṅaḷāgrahikkunnuvēā
Surah An-Nisa, Verse 144

---

إِنَّ ٱلۡمُنَٰفِقِينَ فِي ٱلدَّرۡكِ ٱلۡأَسۡفَلِ مِنَ ٱلنَّارِ وَلَن تَجِدَ لَهُمۡ نَصِيرًا

kapaṭaviśvāsikaḷ narakattinṟe aṭittaṭṭilāṇ; tīrcca. avarkk oru sahāyiyeyuṁ kaṇṭettān ninakkāvilla
Surah An-Nisa, Verse 145

---

إِلَّا ٱلَّذِينَ تَابُواْ وَأَصۡلَحُواْ وَٱعۡتَصَمُواْ بِٱللَّهِ وَأَخۡلَصُواْ دِينَهُمۡ لِلَّهِ فَأُوْلَـٰٓئِكَ مَعَ ٱلۡمُؤۡمِنِينَۖ وَسَوۡفَ يُؤۡتِ ٱللَّهُ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ أَجۡرًا عَظِيمٗا

paścāttapikkukayuṁ svantatte sanskarikkukayuṁ allāhuve muṟukeppiṭikkukayuṁ svantatte allāhuvin mātramāyi samarppikkukayuṁ ceytavareāḻike. avar satyaviśvāsikaḷēāṭeāppamāṇ. tīrccayāyuṁ allāhu satyaviśvāsikaḷkk atimahattāya pratiphalaṁ nalkuṁ
Surah An-Nisa, Verse 146

---

مَّا يَفۡعَلُ ٱللَّهُ بِعَذَابِكُمۡ إِن شَكَرۡتُمۡ وَءَامَنتُمۡۚ وَكَانَ ٱللَّهُ شَاكِرًا عَلِيمٗا

niṅṅaḷ nandi kāṇikkukayuṁ viśvasikkukayumāṇeṅkil pinne niṅṅaḷe śikṣicciṭṭ allāhuvin entukiṭṭānāṇ? allāhu aḷavaṟṟa nandiyuḷḷavanāṇ. ellāṁ nannāyaṟiyunnavanuṁ
Surah An-Nisa, Verse 147

---

۞لَّا يُحِبُّ ٱللَّهُ ٱلۡجَهۡرَ بِٱلسُّوٓءِ مِنَ ٱلۡقَوۡلِ إِلَّا مَن ظُلِمَۚ وَكَانَ ٱللَّهُ سَمِيعًا عَلِيمًا

cītta vākk parasyappeṭuttunnat allāhuviniṣṭamilla.Banītikkirayāyavaneāḻike. allāhu ellāṁ kēḷkkunnavanuṁ aṟiyunnavanumākunnu
Surah An-Nisa, Verse 148

---

إِن تُبۡدُواْ خَيۡرًا أَوۡ تُخۡفُوهُ أَوۡ تَعۡفُواْ عَن سُوٓءٖ فَإِنَّ ٱللَّهَ كَانَ عَفُوّٗا قَدِيرًا

niṅṅaḷ parasyamāyuṁ rahasyamāyuṁ nanma ceyyukayuṁ teṟṟukaḷ peāṟuttukeāṭukkukayuṁ ceyyunnuveṅkil aṟiyuka: allāhu ēṟe peāṟukkunnavanāṇ. ellāṟṟinuṁ kaḻivuṟṟavanuṁ
Surah An-Nisa, Verse 149

---

إِنَّ ٱلَّذِينَ يَكۡفُرُونَ بِٱللَّهِ وَرُسُلِهِۦ وَيُرِيدُونَ أَن يُفَرِّقُواْ بَيۡنَ ٱللَّهِ وَرُسُلِهِۦ وَيَقُولُونَ نُؤۡمِنُ بِبَعۡضٖ وَنَكۡفُرُ بِبَعۡضٖ وَيُرِيدُونَ أَن يَتَّخِذُواْ بَيۡنَ ذَٰلِكَ سَبِيلًا

allāhuveyuṁ avanṟe dūtanmāreyuṁ taḷḷippaṟayunnavaruṁ, allāhuvinuṁ avanṟe dūtanmārkkumiṭayil vivēcanaṁ kalpikkānāgrahikkunnavaruṁ, “ñaṅṅaḷ cilare viśvasikkukayuṁ cilare niṣēdhikkukayuṁ ceyyunnu” venn paṟayunnavaruṁ, viśvāsattinuṁ niṣēdhattinumiṭayil maṟṟeāru mārgaṁ svīkarikkānāgrahikkunnavarumuṇṭallēā
Surah An-Nisa, Verse 150

---

أُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلۡكَٰفِرُونَ حَقّٗاۚ وَأَعۡتَدۡنَا لِلۡكَٰفِرِينَ عَذَابٗا مُّهِينٗا

aṟiyuka: avar tanneyāṇ yathārtha satyaniṣēdhikaḷ. attaraṁ satyaniṣēdhikaḷkku nāṁ nindyamāya śikṣa orukkivecciṭṭuṇṭ
Surah An-Nisa, Verse 151

---

وَٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ بِٱللَّهِ وَرُسُلِهِۦ وَلَمۡ يُفَرِّقُواْ بَيۡنَ أَحَدٖ مِّنۡهُمۡ أُوْلَـٰٓئِكَ سَوۡفَ يُؤۡتِيهِمۡ أُجُورَهُمۡۚ وَكَانَ ٱللَّهُ غَفُورٗا رَّحِيمٗا

ennāl allāhuviluṁ avanṟe dūtanmāriluṁ viśvasikkukayuṁ avaril ārkkiṭayiluṁ oruvidha vivēcanavuṁ kāṇikkātirikkukayuṁ ceytavarkk allāhu atineātta pratiphalaṁ nalkuṁ. allāhu ēṟe peāṟukkunnavanāṇ; paramadayāluvuṁ
Surah An-Nisa, Verse 152

---

يَسۡـَٔلُكَ أَهۡلُ ٱلۡكِتَٰبِ أَن تُنَزِّلَ عَلَيۡهِمۡ كِتَٰبٗا مِّنَ ٱلسَّمَآءِۚ فَقَدۡ سَأَلُواْ مُوسَىٰٓ أَكۡبَرَ مِن ذَٰلِكَ فَقَالُوٓاْ أَرِنَا ٱللَّهَ جَهۡرَةٗ فَأَخَذَتۡهُمُ ٱلصَّـٰعِقَةُ بِظُلۡمِهِمۡۚ ثُمَّ ٱتَّخَذُواْ ٱلۡعِجۡلَ مِنۢ بَعۡدِ مَا جَآءَتۡهُمُ ٱلۡبَيِّنَٰتُ فَعَفَوۡنَا عَن ذَٰلِكَۚ وَءَاتَيۡنَا مُوسَىٰ سُلۡطَٰنٗا مُّبِينٗا

vēdakkār ninnēāṭāvaśyappeṭunnu: avarkk vānalēākattuninn nīyeāru granthaṁ iṟakkikkeāṭukkaṇamenn. itinekkāḷ gurutaramāya orāvaśyaṁ avar mūsāyēāṭ unnayicciṭṭuṇṭ. avar paṟaññu: "nī ñaṅṅaḷkk allāhuve nēril kāṇiccutaraṇaṁ.” avaruṭe ī dhikkāraṁ kāraṇaṁ peṭṭenneāru iṭinādaṁ avare piṭikūṭi. pinne, vyaktamāya teḷivukaḷ vannettiyiṭṭuṁ avar paśukkuṭṭiye uṇṭākki daivamākki. atuṁ nāṁ peāṟuttukeāṭuttu. tuṭarnn mūsākku nāṁ vyaktamāya n'yāyapramāṇaṁ nalkukayuṁ ceytu
Surah An-Nisa, Verse 153

---

وَرَفَعۡنَا فَوۡقَهُمُ ٱلطُّورَ بِمِيثَٰقِهِمۡ وَقُلۡنَا لَهُمُ ٱدۡخُلُواْ ٱلۡبَابَ سُجَّدٗا وَقُلۡنَا لَهُمۡ لَا تَعۡدُواْ فِي ٱلسَّبۡتِ وَأَخَذۡنَا مِنۡهُم مِّيثَٰقًا غَلِيظٗا

avarēāṭ uṟapp vāṅṅānāyi sīnā parvatatte nāṁ avarkkumīte uyarttikkāṭṭi. nagarakavāṭaṁ kaṭakkunnat praṇāmamarppiccukeāṇṭāvaṇamenn nāmavarēāṭ kalpiccu. sābatt nāḷil atikramaṁ kāṭṭarutennuṁ. akkāryattil nāṁ avarēāṭ sudr̥ḍhamāya karār vāṅṅukayuṁ ceytu
Surah An-Nisa, Verse 154

---

فَبِمَا نَقۡضِهِم مِّيثَٰقَهُمۡ وَكُفۡرِهِم بِـَٔايَٰتِ ٱللَّهِ وَقَتۡلِهِمُ ٱلۡأَنۢبِيَآءَ بِغَيۡرِ حَقّٖ وَقَوۡلِهِمۡ قُلُوبُنَا غُلۡفُۢۚ بَلۡ طَبَعَ ٱللَّهُ عَلَيۡهَا بِكُفۡرِهِمۡ فَلَا يُؤۡمِنُونَ إِلَّا قَلِيلٗا

enniṭṭuṁ avar karār laṅghiccu. daivika vacanaṅṅaḷe dhikkariccu. an'yāyamāyi pravācakanmāre keānnu. taṅṅaḷuṭe hr̥dayaṅṅaḷ mūṭikkuḷḷil bhadramāṇenn vīmpupaṟaññu. aṅṅane avaruṭe niṣēdhaphalamāyi allāhu avaruṭe manas'sukaḷ aṭaccupūṭṭi mudraveccu. atināl avar vaḷare kuṟaccē viśvasikkunnuḷḷū
Surah An-Nisa, Verse 155

---

وَبِكُفۡرِهِمۡ وَقَوۡلِهِمۡ عَلَىٰ مَرۡيَمَ بُهۡتَٰنًا عَظِيمٗا

avaruṭe satyaniṣēdhaṁ kāraṇamāyuṁ maryaminṟe pēril gurutaramāya apavādaṁ paṟaññatinālumāṇat
Surah An-Nisa, Verse 156

---

وَقَوۡلِهِمۡ إِنَّا قَتَلۡنَا ٱلۡمَسِيحَ عِيسَى ٱبۡنَ مَرۡيَمَ رَسُولَ ٱللَّهِ وَمَا قَتَلُوهُ وَمَا صَلَبُوهُ وَلَٰكِن شُبِّهَ لَهُمۡۚ وَإِنَّ ٱلَّذِينَ ٱخۡتَلَفُواْ فِيهِ لَفِي شَكّٖ مِّنۡهُۚ مَا لَهُم بِهِۦ مِنۡ عِلۡمٍ إِلَّا ٱتِّبَاعَ ٱلظَّنِّۚ وَمَا قَتَلُوهُ يَقِينَۢا

daivadūtanāya, maryaminṟe makan masīh īsāye ñaṅṅaḷ keānnirikkunnuvenn vādiccatināluṁ. satyattilavar addēhatte keānniṭṭilla. krūśicciṭṭumilla. avar āśayakkuḻappattilāvukayāṇuṇṭāyat. addēhattinṟe kāryattil bhinnābhiprāyamuḷḷavar atēppaṟṟi sanśayattil tanneyāṇ. kēvalaṁ ūhāpēāhatte pintuṭarunnatallāte avarkk atēppaṟṟi onnumaṟiyilla. avaraddēhatte keānniṭṭilla; uṟapp
Surah An-Nisa, Verse 157

---

بَل رَّفَعَهُ ٱللَّهُ إِلَيۡهِۚ وَكَانَ ٱللَّهُ عَزِيزًا حَكِيمٗا

ennāl allāhu addēhatte tannilēkkuyarttukayāṇuṇṭāyat. allāhu pratāpiyuṁ yuktimānuṁ tanne
Surah An-Nisa, Verse 158

---

وَإِن مِّنۡ أَهۡلِ ٱلۡكِتَٰبِ إِلَّا لَيُؤۡمِنَنَّ بِهِۦ قَبۡلَ مَوۡتِهِۦۖ وَيَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِ يَكُونُ عَلَيۡهِمۡ شَهِيدٗا

īsāyuṭe maraṇattinu mumpe addēhattil viśvasikkāttavarāyi vēdakkārilārumuṇṭāvilla. uyirtteḻunnēlpu nāḷilēā uṟappāyuṁ addēhaṁ avarkketire sākṣiyāvukayuṁ ceyyuṁ
Surah An-Nisa, Verse 159

---

فَبِظُلۡمٖ مِّنَ ٱلَّذِينَ هَادُواْ حَرَّمۡنَا عَلَيۡهِمۡ طَيِّبَٰتٍ أُحِلَّتۡ لَهُمۡ وَبِصَدِّهِمۡ عَن سَبِيلِ ٱللَّهِ كَثِيرٗا

jūtamatakkāril ninnuṇṭāya atikramaṁ kāraṇaṁ avarkkanuvadiccirunna pala nalla vastukkaḷuṁ nāmavarkk niṣid'dhamākki. allāhuvinṟe mārgattil avar oṭṭēṟe taṭas'saṅṅaḷ sr̥ṣṭiccatinālumāṇit
Surah An-Nisa, Verse 160

---

وَأَخۡذِهِمُ ٱلرِّبَوٰاْ وَقَدۡ نُهُواْ عَنۡهُ وَأَكۡلِهِمۡ أَمۡوَٰلَ ٱلنَّاسِ بِٱلۡبَٰطِلِۚ وَأَعۡتَدۡنَا لِلۡكَٰفِرِينَ مِنۡهُمۡ عَذَابًا أَلِيمٗا

paliśa avarkk virēādhikkappeṭṭatāyirunniṭṭuṁ avaratanubhaviccu. avar avihitamāyi janaṅṅaḷuṭe svatt kavarnneṭutt āhariccu. avarile satyaniṣēdhikaḷkku nāṁ nēāvēṟiya śikṣa orukkivecciṭṭuṇṭ
Surah An-Nisa, Verse 161

---

لَّـٰكِنِ ٱلرَّـٰسِخُونَ فِي ٱلۡعِلۡمِ مِنۡهُمۡ وَٱلۡمُؤۡمِنُونَ يُؤۡمِنُونَ بِمَآ أُنزِلَ إِلَيۡكَ وَمَآ أُنزِلَ مِن قَبۡلِكَۚ وَٱلۡمُقِيمِينَ ٱلصَّلَوٰةَۚ وَٱلۡمُؤۡتُونَ ٱلزَّكَوٰةَ وَٱلۡمُؤۡمِنُونَ بِٱللَّهِ وَٱلۡيَوۡمِ ٱلۡأٓخِرِ أُوْلَـٰٓئِكَ سَنُؤۡتِيهِمۡ أَجۡرًا عَظِيمًا

ennāl avarile agādhajñānamuḷḷavaruṁ satyaviśvāsikaḷuṁ ninakk iṟakkittannatiluṁ ninakk mumpe iṟakkikkeāṭuttatiluṁ viśvasikkunnu. namaskāraṁ niṣṭhayēāṭe nirvahikkunnavarāṇavar. sakātt nalkunnavaruṁ allāhuviluṁ antyadinattiluṁ viśvasikkunnavarumāṇ. avarkk nāṁ mahattāya pratiphalaṁ nalkuṁ
Surah An-Nisa, Verse 162

---

۞إِنَّآ أَوۡحَيۡنَآ إِلَيۡكَ كَمَآ أَوۡحَيۡنَآ إِلَىٰ نُوحٖ وَٱلنَّبِيِّـۧنَ مِنۢ بَعۡدِهِۦۚ وَأَوۡحَيۡنَآ إِلَىٰٓ إِبۡرَٰهِيمَ وَإِسۡمَٰعِيلَ وَإِسۡحَٰقَ وَيَعۡقُوبَ وَٱلۡأَسۡبَاطِ وَعِيسَىٰ وَأَيُّوبَ وَيُونُسَ وَهَٰرُونَ وَسُلَيۡمَٰنَۚ وَءَاتَيۡنَا دَاوُۥدَ زَبُورٗا

nūhinuṁ tuṭarnnuvanna pravācakanmārkkuṁ nāṁ bēādhanaṁ nalkiyapēālettanne ninakkuṁ nāṁ bēādhanaṁ nalkiyirikkunnu. ibṟāhīṁ, ismā'īl, is'hākh, ya'akhūb, ya'akhūb santatikaḷ, īsā, ayyūb, yūnus, hāṟūn, sulaimān ennivarkkuṁ nāṁ bēādhanaṁ nalkiyirikkunnu. dāvūdin saṅkīrttanavuṁ nalki
Surah An-Nisa, Verse 163

---

وَرُسُلٗا قَدۡ قَصَصۡنَٰهُمۡ عَلَيۡكَ مِن قَبۡلُ وَرُسُلٗا لَّمۡ نَقۡصُصۡهُمۡ عَلَيۡكَۚ وَكَلَّمَ ٱللَّهُ مُوسَىٰ تَكۡلِيمٗا

itinumump ninakku nāṁ paṟaññutannatuṁ iniyuṁ ninne aṟiyicciṭṭillāttatumāya maṟṟu daivadūtanmārkkuṁ nāṁ bēādhanaṁ nalkiyiṭṭuṇṭ. mūsāyēāṭ allāhu nēriṭṭutanne sansāriccu
Surah An-Nisa, Verse 164

---

رُّسُلٗا مُّبَشِّرِينَ وَمُنذِرِينَ لِئَلَّا يَكُونَ لِلنَّاسِ عَلَى ٱللَّهِ حُجَّةُۢ بَعۡدَ ٱلرُّسُلِۚ وَكَانَ ٱللَّهُ عَزِيزًا حَكِيمٗا

ivareākkeyuṁ śubhavārtta aṟiyikkunnavaruṁ munnaṟiyippu nalkunnavarumāya daivadūtanmārāyirunnu. avaruṭe niyēāgaśēṣaṁ janaṅṅaḷkk allāhuvinetire oru n'yāyavuṁ paṟayānillātirikkānāṇit. allāhu pratāpiyuṁ yuktimānumāṇ
Surah An-Nisa, Verse 165

---

لَّـٰكِنِ ٱللَّهُ يَشۡهَدُ بِمَآ أَنزَلَ إِلَيۡكَۖ أَنزَلَهُۥ بِعِلۡمِهِۦۖ وَٱلۡمَلَـٰٓئِكَةُ يَشۡهَدُونَۚ وَكَفَىٰ بِٱللَّهِ شَهِيدًا

allāhu ninakk iṟakkittannat tanṟe jñānattil ninnutanneyāṇennatin avan tanne sākṣyaṁ vahikkunnuṇṭ; malakkukaḷuṁ atinu sākṣyaṁ vahikkunnu. sākṣiyāyi allāhutanne dhārāḷamāṇeṅkiluṁ
Surah An-Nisa, Verse 166

---

إِنَّ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ وَصَدُّواْ عَن سَبِيلِ ٱللَّهِ قَدۡ ضَلُّواْ ضَلَٰلَۢا بَعِيدًا

satyatte taḷḷippaṟayukayuṁ allāhuvinṟe mārgattil taṭas'saṁ sr̥ṣṭikkukayuṁ ceyyunnavar vaḻikēṭil ēṟedūraṁ pinniṭṭirikkunnu
Surah An-Nisa, Verse 167

---

إِنَّ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ وَظَلَمُواْ لَمۡ يَكُنِ ٱللَّهُ لِيَغۡفِرَ لَهُمۡ وَلَا لِيَهۡدِيَهُمۡ طَرِيقًا

satyatte niṣēdhikkukayuṁ atikramaṁ kāṇikkukayuṁ ceytavarkk allāhu orikkaluṁ peāṟuttukeāṭukkukayilla. oru mārgavuṁ avarkk kāṇiccukeāṭukkukayumilla
Surah An-Nisa, Verse 168

---

إِلَّا طَرِيقَ جَهَنَّمَ خَٰلِدِينَ فِيهَآ أَبَدٗاۚ وَكَانَ ذَٰلِكَ عَلَى ٱللَّهِ يَسِيرٗا

narakattinṟe mārgamallāte. avaratil sthiravāsikaḷāyirikkuṁ. allāhuvin at vaḷare eḷuppamuḷḷa kāryamāṇ
Surah An-Nisa, Verse 169

---

يَـٰٓأَيُّهَا ٱلنَّاسُ قَدۡ جَآءَكُمُ ٱلرَّسُولُ بِٱلۡحَقِّ مِن رَّبِّكُمۡ فَـَٔامِنُواْ خَيۡرٗا لَّكُمۡۚ وَإِن تَكۡفُرُواْ فَإِنَّ لِلَّهِ مَا فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِۚ وَكَانَ ٱللَّهُ عَلِيمًا حَكِيمٗا

janaṅṅaḷē, niṅṅaḷuṭe nāthaṅkal ninnuḷḷa satyasandēśavumāyi daivadūtanitā niṅṅaḷuṭe aṭutt vannirikkunnu. atināl niṅṅaḷ viśvasikkuka. atāṇ niṅṅaḷkkuttamaṁ. athavā, niṅṅaḷ niṣēdhikkukayāṇeṅkil aṟiyuka: ākāśa bhūmikaḷiluḷḷatellāṁ allāhuvinṟētāṇ. allāhu ellāṁ aṟiyunnavanāṇ. yuktimānuṁ
Surah An-Nisa, Verse 170

---

يَـٰٓأَهۡلَ ٱلۡكِتَٰبِ لَا تَغۡلُواْ فِي دِينِكُمۡ وَلَا تَقُولُواْ عَلَى ٱللَّهِ إِلَّا ٱلۡحَقَّۚ إِنَّمَا ٱلۡمَسِيحُ عِيسَى ٱبۡنُ مَرۡيَمَ رَسُولُ ٱللَّهِ وَكَلِمَتُهُۥٓ أَلۡقَىٰهَآ إِلَىٰ مَرۡيَمَ وَرُوحٞ مِّنۡهُۖ فَـَٔامِنُواْ بِٱللَّهِ وَرُسُلِهِۦۖ وَلَا تَقُولُواْ ثَلَٰثَةٌۚ ٱنتَهُواْ خَيۡرٗا لَّكُمۡۚ إِنَّمَا ٱللَّهُ إِلَٰهٞ وَٰحِدٞۖ سُبۡحَٰنَهُۥٓ أَن يَكُونَ لَهُۥ وَلَدٞۘ لَّهُۥ مَا فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَمَا فِي ٱلۡأَرۡضِۗ وَكَفَىٰ بِٱللَّهِ وَكِيلٗا

vēdakkārē, niṅṅaḷ niṅṅaḷuṭe matakāryattil atirukaviyarut. allāhuvinṟe pēril satyamallāttateānnuṁ paṟayarut. maryaminṟe makan masīh īsā, allāhuvinṟe dūtanuṁ maryamilēkk avaniṭṭukeāṭutta tanṟe vacanavuṁ avaṅkalninnuḷḷa orātmāvuṁ mātramāṇ. atināl niṅṅaḷ allāhuviluṁ avanṟe dūtanmāriluṁ viśvasikkuka. “tritvaṁ” paṟayarut. niṅṅaḷatavasānippikkuka. atāṇ niṅṅaḷkkuttamaṁ. allāhu ēkanāya daivaṁ mātramāṇ. tanikk oru putranuṇṭāvukayennatilninn avanetra pariśud'dhan. ākāśabhūmikaḷiluḷḷatellāṁ avanṟētāṇ. kāryanirvahaṇattin allāhutanne mati
Surah An-Nisa, Verse 171

---

لَّن يَسۡتَنكِفَ ٱلۡمَسِيحُ أَن يَكُونَ عَبۡدٗا لِّلَّهِ وَلَا ٱلۡمَلَـٰٓئِكَةُ ٱلۡمُقَرَّبُونَۚ وَمَن يَسۡتَنكِفۡ عَنۡ عِبَادَتِهِۦ وَيَسۡتَكۡبِرۡ فَسَيَحۡشُرُهُمۡ إِلَيۡهِ جَمِيعٗا

allāhuvinṟe aṭimayāyirikkunnatil masīh oṭṭuṁ vaimanasyaṁ kāṇicciṭṭilla. divyasāmīpyaṁ sid'dhicca malakkukaḷuṁ aṅṅanettanne. allāhuvin vaḻippeṭunnatil vaimanasyaṁ kāṇikkukayuṁ ahanta naṭikkukayuṁ ceyyunnavareyeākke avan tanṟe aṭuttēkk orumiccukūṭṭunnatāṇ
Surah An-Nisa, Verse 172

---

فَأَمَّا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ فَيُوَفِّيهِمۡ أُجُورَهُمۡ وَيَزِيدُهُم مِّن فَضۡلِهِۦۖ وَأَمَّا ٱلَّذِينَ ٱسۡتَنكَفُواْ وَٱسۡتَكۡبَرُواْ فَيُعَذِّبُهُمۡ عَذَابًا أَلِيمٗا وَلَا يَجِدُونَ لَهُم مِّن دُونِ ٱللَّهِ وَلِيّٗا وَلَا نَصِيرٗا

ennāl satyaviśvāsaṁ svīkarikkukayuṁ salkkarmaṅṅaḷ pravarttikkukayuṁ ceytavaruṭe pratiphalaṁ avarkk avan pūrṇamāyi nalkuṁ. atēāṭeāppaṁ avanṟe audāryattāl kūṭutalāyuṁ keāṭukkuṁ. ennāl allāhuvin vaḻippeṭān vimukhata kāṇikkukayuṁ ahanta naṭikkukayuṁ ceytavarkk avan nēāvēṟiya śikṣa nalkuṁ. allāhuvekkūṭāte avarkkeāru ātma mitratteyēā sahāyiyeyēā kaṇṭettānāvilla
Surah An-Nisa, Verse 173

---

يَـٰٓأَيُّهَا ٱلنَّاسُ قَدۡ جَآءَكُم بُرۡهَٰنٞ مِّن رَّبِّكُمۡ وَأَنزَلۡنَآ إِلَيۡكُمۡ نُورٗا مُّبِينٗا

manuṣyarē, niṅṅaḷuṭe nāthaṅkal ninnuḷḷa n'yāyapramāṇaṁ niṅṅaḷkkitā vannettiyirikkunnu. ellāṁ vyaktamāyi teḷiyiccukāṇikkunna prakāśaṁ nāmitā niṅṅaḷkk iṟakkittannirikkunnu
Surah An-Nisa, Verse 174

---

فَأَمَّا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ بِٱللَّهِ وَٱعۡتَصَمُواْ بِهِۦ فَسَيُدۡخِلُهُمۡ فِي رَحۡمَةٖ مِّنۡهُ وَفَضۡلٖ وَيَهۡدِيهِمۡ إِلَيۡهِ صِرَٰطٗا مُّسۡتَقِيمٗا

atināl allāhuvil viśvasikkukayuṁ avanṟe sanrakṣaṇaṁ tēṭukayuṁ ceytavare tanṟe kāruṇyattiluṁ anugrahattiluṁ avan pravēśippikkunnatāṇ. avare tannilēkk nērvaḻiyilūṭe nayikkukayuṁ ceyyuṁ
Surah An-Nisa, Verse 175

---

يَسۡتَفۡتُونَكَ قُلِ ٱللَّهُ يُفۡتِيكُمۡ فِي ٱلۡكَلَٰلَةِۚ إِنِ ٱمۡرُؤٌاْ هَلَكَ لَيۡسَ لَهُۥ وَلَدٞ وَلَهُۥٓ أُخۡتٞ فَلَهَا نِصۡفُ مَا تَرَكَۚ وَهُوَ يَرِثُهَآ إِن لَّمۡ يَكُن لَّهَا وَلَدٞۚ فَإِن كَانَتَا ٱثۡنَتَيۡنِ فَلَهُمَا ٱلثُّلُثَانِ مِمَّا تَرَكَۚ وَإِن كَانُوٓاْ إِخۡوَةٗ رِّجَالٗا وَنِسَآءٗ فَلِلذَّكَرِ مِثۡلُ حَظِّ ٱلۡأُنثَيَيۡنِۗ يُبَيِّنُ ٱللَّهُ لَكُمۡ أَن تَضِلُّواْۗ وَٱللَّهُ بِكُلِّ شَيۡءٍ عَلِيمُۢ

avar ninnēāṭ vidhitēṭunnu. paṟayuka: kalālatti nṟe kāryattil allāhu niṅṅaḷkkitā vidhi nalkunnu: orāḷ maraṇappeṭṭu. ayāḷkk makkaḷilla. oru sahēādariyuṇṭ. eṅkil ayāḷ viṭṭēccupēāya svattil pāti avaḷkkuḷḷatāṇ. avaḷkk makkaḷilleṅkil avaḷuṭe anantara svatt ayāḷkkuḷḷatumāṇ. raṇṭu sahēādarimārāṇuḷḷateṅkil sahēādaran viṭṭēccupēāya svattinṟe mūnnil raṇṭ avarkkāyirikkuṁ. sahēādaranmāruṁ sahēādarimārumāṇuḷḷateṅkil āṇin raṇṭu peṇṇinṟe ōhariyāṇuṇṭāvuka. niṅṅaḷkku piḻavupaṟṟātirikkānāṇ allāhu iteākke ivvidhaṁ vivariccutarunnat. allāhu ellā kāryaṅṅaḷekkuṟiccuṁ nannāyaṟiyunnavanāṇ
Surah An-Nisa, Verse 176

---

Author: Muhammad Karakunnu And Vanidas Elayavoor

---