Surah Qaf - Marathi Translation by Muhammad Shafi I Ansari
قٓۚ وَٱلۡقُرۡءَانِ ٱلۡمَجِيدِ
Qāpha. Phāra mōṭhī garimā rākhaṇāṟyā yā kura'ānācī śapatha āhē
Surah Qaf, Verse 1
بَلۡ عَجِبُوٓاْ أَن جَآءَهُم مُّنذِرٞ مِّنۡهُمۡ فَقَالَ ٱلۡكَٰفِرُونَ هَٰذَا شَيۡءٌ عَجِيبٌ
Tathāpi tyānnā āścarya vāṭalē kī tyān̄cyājavaḷa tyān̄cyāmadhūnaca ēka khabaradāra karaṇārā ālā, tēvhā kāphira mhaṇālē, hī ēka vicitra gōṣṭa āhē
Surah Qaf, Verse 2
أَءِذَا مِتۡنَا وَكُنَّا تُرَابٗاۖ ذَٰلِكَ رَجۡعُۢ بَعِيدٞ
Kāya jēvhā āmhī mēlyāvara mātī hō'ūna jā'ū, maga hē parataṇē dūracī gōṣṭa āhē
Surah Qaf, Verse 3
قَدۡ عَلِمۡنَا مَا تَنقُصُ ٱلۡأَرۡضُ مِنۡهُمۡۖ وَعِندَنَا كِتَٰبٌ حَفِيظُۢ
Jamīna jē kāhī tyān̄cyātūna ghaṭavitē, tē āmhī jāṇatō āṇi āmacyājavaḷa sarva smaraṇāta rākhaṇārā grantha āhē
Surah Qaf, Verse 4
بَلۡ كَذَّبُواْ بِٱلۡحَقِّ لَمَّا جَآءَهُمۡ فَهُمۡ فِيٓ أَمۡرٖ مَّرِيجٍ
Tathāpi tyānnī satya gōṣṭīlā khōṭē mhaṭalē, jēvhā tī tyān̄cyājavaḷa pōhacalī, tēvhā tē gōndhaḷāta paḍalē āhēta
Surah Qaf, Verse 5
أَفَلَمۡ يَنظُرُوٓاْ إِلَى ٱلسَّمَآءِ فَوۡقَهُمۡ كَيۡفَ بَنَيۡنَٰهَا وَزَيَّنَّـٰهَا وَمَا لَهَا مِن فُرُوجٖ
Kāya tyānnī ākāśālā āpalyāvara (asalēlē) pāhilē nāhī kī āmhī tē kaśā prakārē banavilē āhē āṇi tyālā suśōbhita kēlē āhē? Tyāta kōṭhēhī phaṭa (kinvā chidra) nāhī
Surah Qaf, Verse 6
وَٱلۡأَرۡضَ مَدَدۡنَٰهَا وَأَلۡقَيۡنَا فِيهَا رَوَٰسِيَ وَأَنۢبَتۡنَا فِيهَا مِن كُلِّ زَوۡجِۭ بَهِيجٖ
Āṇi jaminīlā āmhī bichavilē āhē āṇi ticyāvara āmhī parvata rōvalē āṇi ticyāta vēgavēgaḷyā prakāracyā sundara vastū ugavilyā
Surah Qaf, Verse 7
تَبۡصِرَةٗ وَذِكۡرَىٰ لِكُلِّ عَبۡدٖ مُّنِيبٖ
Yāsāṭhī kī pratyēka (allāhakaḍē) parataṇāṟyā dāsākaritā pāhaṇyācē va samajaṇyācē sādhana vhāvē
Surah Qaf, Verse 8
وَنَزَّلۡنَا مِنَ ٱلسَّمَآءِ مَآءٗ مُّبَٰرَكٗا فَأَنۢبَتۡنَا بِهِۦ جَنَّـٰتٖ وَحَبَّ ٱلۡحَصِيدِ
Āṇi āmhī ākāśātūna śubha pāṇyācā varṣāva kēlā āṇi tyādvārē bāgā āṇi kāpaṇī kēlyā jāṇāṟyā śētācē anna-dhān'ya nirmāṇa kēlē
Surah Qaf, Verse 9
وَٱلنَّخۡلَ بَاسِقَٰتٖ لَّهَا طَلۡعٞ نَّضِيدٞ
Āṇi khajurīn̄cē un̄ca un̄ca vr̥kṣa, jyān̄cē gucchē ēkāvara ēka āhēta
Surah Qaf, Verse 10
رِّزۡقٗا لِّلۡعِبَادِۖ وَأَحۡيَيۡنَا بِهِۦ بَلۡدَةٗ مَّيۡتٗاۚ كَذَٰلِكَ ٱلۡخُرُوجُ
Dāsān̄cyā ājivikēkaritā āṇi āmhī pāṇyādvārē mr̥ta śaharālā jivanta kēlē. Aśāca prakārē (kabarīmmadhūna) nighāyacē āhē
Surah Qaf, Verse 11
كَذَّبَتۡ قَبۡلَهُمۡ قَوۡمُ نُوحٖ وَأَصۡحَٰبُ ٱلرَّسِّ وَثَمُودُ
Tyān̄cyāpūrvī nūhacyā janasamūhānē āṇi ras'sacyā nivāsīnnī āṇi samūdacyā lōkānnī khōṭē ṭharavilē hōtē
Surah Qaf, Verse 12
وَعَادٞ وَفِرۡعَوۡنُ وَإِخۡوَٰنُ لُوطٖ
Āṇi ādanē āṇi phira'aunanē āṇi lūtacyā bāndhavānnī
Surah Qaf, Verse 13
وَأَصۡحَٰبُ ٱلۡأَيۡكَةِ وَقَوۡمُ تُبَّعٖۚ كُلّٞ كَذَّبَ ٱلرُّسُلَ فَحَقَّ وَعِيدِ
Āṇi āyakāvālyānnī āṇi tubba'acyā janasamūhānē (dēkhīla khōṭē ṭharavilē hōtē) sarvānnī paigambarānnā khōṭē ṭharavilē, tēvhā mājhā śikṣēcā vāyadā tyān̄cyākaritā kharā ṭharalā
Surah Qaf, Verse 14
أَفَعَيِينَا بِٱلۡخَلۡقِ ٱلۡأَوَّلِۚ بَلۡ هُمۡ فِي لَبۡسٖ مِّنۡ خَلۡقٖ جَدِيدٖ
Kāya āmhī pahilyāndā nirmāṇa kēlyānē thakalō? Kimbahunā hē lōka navyā jīvanācyā sandarbhāta sanśayagrasta āhēta
Surah Qaf, Verse 15
وَلَقَدۡ خَلَقۡنَا ٱلۡإِنسَٰنَ وَنَعۡلَمُ مَا تُوَسۡوِسُ بِهِۦ نَفۡسُهُۥۖ وَنَحۡنُ أَقۡرَبُ إِلَيۡهِ مِنۡ حَبۡلِ ٱلۡوَرِيدِ
Āmhī māṇasālā nirmāṇa kēlē āhē āṇi tyācyā manāta jē vicāra nirmāṇa hōtāta āmhī tyānnā jāṇatō,1 āṇi āmhī tyācyā mukhya śirē (prāṇa nāḍī) pēkṣāhī adhika tyācyā samīpa āhōta
Surah Qaf, Verse 16
إِذۡ يَتَلَقَّى ٱلۡمُتَلَقِّيَانِ عَنِ ٱلۡيَمِينِ وَعَنِ ٱلشِّمَالِ قَعِيدٞ
Jēvhā dōna (nōnda) ghēṇārē jē ghētāta, ēka ujavyā bājūlā, āṇi dusarā ḍāvyā bājūlā basalā āhē
Surah Qaf, Verse 17
مَّا يَلۡفِظُ مِن قَوۡلٍ إِلَّا لَدَيۡهِ رَقِيبٌ عَتِيدٞ
(Manuṣya) tōṇḍānē ēkhādā śabda kāḍhata nāhī tōca tyācyājavaḷa rakṣaka (pahārēkarī) tayāra āhē
Surah Qaf, Verse 18
وَجَآءَتۡ سَكۡرَةُ ٱلۡمَوۡتِ بِٱلۡحَقِّۖ ذَٰلِكَ مَا كُنتَ مِنۡهُ تَحِيدُ
Āṇi mr̥tyucī murchā satyāsaha yē'ūna pōhacalī, hīca tī gōṣṭa hōya, jicyāpāsūna tū paḷa kāḍhata hōtāsa
Surah Qaf, Verse 19
وَنُفِخَ فِي ٱلصُّورِۚ ذَٰلِكَ يَوۡمُ ٱلۡوَعِيدِ
Āṇi sūra phuṅkalā jā'īla azāba (śikṣā-yātanē) cyā vāyadyācā divasa hāca āhē
Surah Qaf, Verse 20
وَجَآءَتۡ كُلُّ نَفۡسٖ مَّعَهَا سَآئِقٞ وَشَهِيدٞ
Āṇi pratyēka manuṣya aśā prakārē yē'īla kī tyācyāsōbata ēka hākaṇārā asēla āṇi ēka sākṣa dēṇārā
Surah Qaf, Verse 21
لَّقَدۡ كُنتَ فِي غَفۡلَةٖ مِّنۡ هَٰذَا فَكَشَفۡنَا عَنكَ غِطَآءَكَ فَبَصَرُكَ ٱلۡيَوۡمَ حَدِيدٞ
Niḥsanśaya, tū yāpāsūna bēsāvadha (gaphalatīta) hōtā, parantu āmhī tujhyā samōrūna paḍadā haṭavilā, tēvhā āja tujhī najara phāra tīkṣṇa āhē
Surah Qaf, Verse 22
وَقَالَ قَرِينُهُۥ هَٰذَا مَا لَدَيَّ عَتِيدٌ
Tyācyāsōbata rāhaṇārē phariśtē mhaṇatīla, hā hajara āhē, jō kī mājhyājavaḷa hōtā
Surah Qaf, Verse 23
أَلۡقِيَا فِي جَهَنَّمَ كُلَّ كَفَّارٍ عَنِيدٖ
Dōghē ṭākūna dyā jahannamamadhyē pratyēka kāphira, udaṇḍa(udhdaṭa) māṇasālā
Surah Qaf, Verse 24
مَّنَّاعٖ لِّلۡخَيۡرِ مُعۡتَدٖ مُّرِيبٍ
Jō satkarmāmpāsūna rōkhaṇārā, maryādā bhaṅga karaṇārā āṇi sanśayī hōtā
Surah Qaf, Verse 25
ٱلَّذِي جَعَلَ مَعَ ٱللَّهِ إِلَٰهًا ءَاخَرَ فَأَلۡقِيَاهُ فِي ٱلۡعَذَابِ ٱلشَّدِيدِ
Jyānē allāhasōbata dusarā mābūda (upāsya) ṭharavūna ghētalā hōtā, tēvhā tyālā kaṭhōra śikṣā - yātanēta ṭākūna dyā
Surah Qaf, Verse 26
۞قَالَ قَرِينُهُۥ رَبَّنَا مَآ أَطۡغَيۡتُهُۥ وَلَٰكِن كَانَ فِي ضَلَٰلِۭ بَعِيدٖ
Tyācā sāthīdāra (saitāna) mhaṇēla kī hē āmacyā pālanakartyā! Mī yālā mārgabhraṣṭa kēlē navhatē, ulaṭa hā svataḥca dūracyā mārgabhraṣṭatēta hōtā
Surah Qaf, Verse 27
قَالَ لَا تَخۡتَصِمُواْ لَدَيَّ وَقَدۡ قَدَّمۡتُ إِلَيۡكُم بِٱلۡوَعِيدِ
(Allāha) pharmāvila kī, mājhyāsamōra vādavivāda karū nakā. Mī tara ādhīca tumacyākaḍē śikṣā - yātanēcā vāyadā pāṭhavilā hōtā
Surah Qaf, Verse 28
مَا يُبَدَّلُ ٱلۡقَوۡلُ لَدَيَّ وَمَآ أَنَا۠ بِظَلَّـٰمٖ لِّلۡعَبِيدِ
Mājhyājavaḷa gōṣṭa badalalī jāta nāhī āṇi nā mī āpalyā dāsānvara (upāsakānvara) kin̄citahī atyācāra karaṇārā āhē
Surah Qaf, Verse 29
يَوۡمَ نَقُولُ لِجَهَنَّمَ هَلِ ٱمۡتَلَأۡتِ وَتَقُولُ هَلۡ مِن مَّزِيدٖ
Jyā divaśī āmhī jahannamalā vicārū kī kāya tū (pūrṇataḥ) bharalī? Tī uttara dē'īla kī, āṇakhī kāhī jāsta āhē kā
Surah Qaf, Verse 30
وَأُزۡلِفَتِ ٱلۡجَنَّةُ لِلۡمُتَّقِينَ غَيۡرَ بَعِيدٍ
Āṇi jannata, nēka sadācārī lōkānsāṭhī agadī javaḷa kēlī jā'īla kin̄citahī dūra nasēla
Surah Qaf, Verse 31
هَٰذَا مَا تُوعَدُونَ لِكُلِّ أَوَّابٍ حَفِيظٖ
Hē āhē, jyācā vāyadā tumacyāśī kēlā jāta hōtā, aśā tyā pratyēka māṇasāsāṭhī, jō dhyānamagna āṇi niyamita (ājñāpālana) karaṇārā asēla
Surah Qaf, Verse 32
مَّنۡ خَشِيَ ٱلرَّحۡمَٰنَ بِٱلۡغَيۡبِ وَجَآءَ بِقَلۡبٖ مُّنِيبٍ
Jō rahamāna (dayāvāna allāha) cē guptapaṇē bhaya rākhata asēla āṇi rujū hōṇārē hr̥daya ghē'ūna ālā asēla
Surah Qaf, Verse 33
ٱدۡخُلُوهَا بِسَلَٰمٖۖ ذَٰلِكَ يَوۡمُ ٱلۡخُلُودِ
Tumhī yā jannatamadhyē śāntīpūrvaka dākhala vhā. Hā nēhamī rāhaṇyācā divasa āhē
Surah Qaf, Verse 34
لَهُم مَّا يَشَآءُونَ فِيهَا وَلَدَيۡنَا مَزِيدٞ
Hē tithē jē kāhī icchitīla tē tyānnā miḷēla (kimbahunā) āmacyājavaḷa āṇakhīhī jāsta āhē
Surah Qaf, Verse 35
وَكَمۡ أَهۡلَكۡنَا قَبۡلَهُم مِّن قَرۡنٍ هُمۡ أَشَدُّ مِنۡهُم بَطۡشٗا فَنَقَّبُواْ فِي ٱلۡبِلَٰدِ هَلۡ مِن مَّحِيصٍ
Āṇi tyān̄cyāpūrvīhī āmhī anēka janasamūhānnā naṣṭa karūna ṭākalē āhē, jē tyācyāpēkṣā śaktī sāmarthyāta khūpa jāsta hōtē. Tē śaharāmadhyē phirataca rāhilē kī ēkhādē paḷa kāḍhaṇyācē sthāna āhē
Surah Qaf, Verse 36
إِنَّ فِي ذَٰلِكَ لَذِكۡرَىٰ لِمَن كَانَ لَهُۥ قَلۡبٌ أَوۡ أَلۡقَى ٱلسَّمۡعَ وَهُوَ شَهِيدٞ
Yāta, tyā pratyēka māṇasākaritā bōdha upadēśa āhē, jō hr̥daya bāḷagata asēla kinvā lakṣapūrvaka aikata asēla āṇi tō hajara asēla
Surah Qaf, Verse 37
وَلَقَدۡ خَلَقۡنَا ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضَ وَمَا بَيۡنَهُمَا فِي سِتَّةِ أَيَّامٖ وَمَا مَسَّنَا مِن لُّغُوبٖ
Niḥsanśaya, āmhī ākāśān̄cyā āṇi dharatīcyā āṇi tyā dōghān̄cyā daramyāna jē kāhī āhē, tē sarva (phakta) sahā divasānta nirmāṇa kēlē, āṇi āmhālā thakavyānē sparśahī kēlā nāhī
Surah Qaf, Verse 38
فَٱصۡبِرۡ عَلَىٰ مَا يَقُولُونَ وَسَبِّحۡ بِحَمۡدِ رَبِّكَ قَبۡلَ طُلُوعِ ٱلشَّمۡسِ وَقَبۡلَ ٱلۡغُرُوبِ
Yāstava tumhī tyā gōṣṭīnvara dhīra-sanyama rākhā āṇi āpalyā pālanakartyācē pāvitryagāna, praśansēsaha sūryōdayāpūrvīhī āṇi sūryāstāpūrvīhī karīta rāhā
Surah Qaf, Verse 39
وَمِنَ ٱلَّيۡلِ فَسَبِّحۡهُ وَأَدۡبَٰرَ ٱلسُّجُودِ
Āṇi rātrīcyā kāhī kāḷātahī mahimāgāna karā āṇi namājanantarahī
Surah Qaf, Verse 40
وَٱسۡتَمِعۡ يَوۡمَ يُنَادِ ٱلۡمُنَادِ مِن مَّكَانٖ قَرِيبٖ
Āṇi aikā kī jyā divasī ēka pukāraṇārā javaḷacyā ṭhikāṇāhūnaca pukārēla
Surah Qaf, Verse 41
يَوۡمَ يَسۡمَعُونَ ٱلصَّيۡحَةَ بِٱلۡحَقِّۚ ذَٰلِكَ يَوۡمُ ٱلۡخُرُوجِ
Jyā divaśī tō bhayaṅkara āvāja khātrīpūrvaka aikatīla, hā bāhēra paḍaṇyācā divasa asēla
Surah Qaf, Verse 42
إِنَّا نَحۡنُ نُحۡيِۦ وَنُمِيتُ وَإِلَيۡنَا ٱلۡمَصِيرُ
Āmhīca jivanta karatō āṇi āmhīca mr̥tyu dētō āṇi āmacyācakaḍē paratūna yāyacē āhē
Surah Qaf, Verse 43
يَوۡمَ تَشَقَّقُ ٱلۡأَرۡضُ عَنۡهُمۡ سِرَاعٗاۚ ذَٰلِكَ حَشۡرٌ عَلَيۡنَا يَسِيرٞ
Jyā divaśī jamīna vidīrṇa hō'īla āṇi hē dhāvata paḷata (bāhēra paḍatīla) hē ēkatrita karaṇē āmacyāsāṭhī phāra sōpē āhē
Surah Qaf, Verse 44
نَّحۡنُ أَعۡلَمُ بِمَا يَقُولُونَۖ وَمَآ أَنتَ عَلَيۡهِم بِجَبَّارٖۖ فَذَكِّرۡ بِٱلۡقُرۡءَانِ مَن يَخَافُ وَعِيدِ
Āmhī cāṅgalyā prakārē jāṇatō, jē kāhī hē sāṅgata āhēta āṇi tumhī tyānnā jabaradastīpūrvaka rājī karūna ghēṇārē nāhī, tēvhā tumhī tyānnā kura'ānācyā mādhyamānē samajāvita rāhā, jē mājhyā tākīdīcē bhaya
Surah Qaf, Verse 45