Surah As-Saff - Marathi Translation by Muhammad Shafi I Ansari
سَبَّحَ لِلَّهِ مَا فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَمَا فِي ٱلۡأَرۡضِۖ وَهُوَ ٱلۡعَزِيزُ ٱلۡحَكِيمُ
Ākāśān̄cī āṇi dharatīcī pratyēka vastū allāhacyā pavitratēcē guṇagāna karatē āṇi tōca varcasvaśālī āṇi hikamata bāḷagaṇārā āhē
Surah As-Saff, Verse 1
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ لِمَ تَقُولُونَ مَا لَا تَفۡعَلُونَ
Hē īmāna rākhaṇāṟyānnō! Tumhī tī gōṣṭa kā sāṅgatā, jī (svataḥ) karīta nāhī
Surah As-Saff, Verse 2
كَبُرَ مَقۡتًا عِندَ ٱللَّهِ أَن تَقُولُواْ مَا لَا تَفۡعَلُونَ
Tumhī jē karīta nāhī tē bōlaṇē allāhalā nāpasanta āhē
Surah As-Saff, Verse 3
إِنَّ ٱللَّهَ يُحِبُّ ٱلَّذِينَ يُقَٰتِلُونَ فِي سَبِيلِهِۦ صَفّٗا كَأَنَّهُم بُنۡيَٰنٞ مَّرۡصُوصٞ
Niḥsanśaya, allāha tyā lōkānnā priya rākhatō, jē tyācyā mārgāta paṅktibad'dha (rāṅgārāṅgānnī) hō'ūna jihāda karatāta, jaṇū tē śisā pājalēlī imārata hōya
Surah As-Saff, Verse 4
وَإِذۡ قَالَ مُوسَىٰ لِقَوۡمِهِۦ يَٰقَوۡمِ لِمَ تُؤۡذُونَنِي وَقَد تَّعۡلَمُونَ أَنِّي رَسُولُ ٱللَّهِ إِلَيۡكُمۡۖ فَلَمَّا زَاغُوٓاْ أَزَاغَ ٱللَّهُ قُلُوبَهُمۡۚ وَٱللَّهُ لَا يَهۡدِي ٱلۡقَوۡمَ ٱلۡفَٰسِقِينَ
Āṇi (smaraṇa karā) jēvhā mūsānē āpalyā samudāyācyā lōkānnā mhaṭalē kī hē mājhyā janasamūhācyā lōkānnō! Tumhī malā klēśa yātanā kā dēta āhāta, vāstavika tumhālā cāṅgalē māhīta āhē kī mī tumacyākaḍē allāhacā rasūla (paigambara) āhē. Tara jēvhā tē lōka vākaḍēca rāhilē tēvhā allāhanē tyān̄cyā hr̥dayānnā āṇakhī vākaḍē karūna ṭākalē, āṇi allāha avajñākārī janasamūhālā mārga dākhavita nāhī
Surah As-Saff, Verse 5
وَإِذۡ قَالَ عِيسَى ٱبۡنُ مَرۡيَمَ يَٰبَنِيٓ إِسۡرَـٰٓءِيلَ إِنِّي رَسُولُ ٱللَّهِ إِلَيۡكُم مُّصَدِّقٗا لِّمَا بَيۡنَ يَدَيَّ مِنَ ٱلتَّوۡرَىٰةِ وَمُبَشِّرَۢا بِرَسُولٖ يَأۡتِي مِنۢ بَعۡدِي ٱسۡمُهُۥٓ أَحۡمَدُۖ فَلَمَّا جَآءَهُم بِٱلۡبَيِّنَٰتِ قَالُواْ هَٰذَا سِحۡرٞ مُّبِينٞ
Āṇi jēvhā mariyamacē putra īsā mhaṇālē, hē (mājhyā lōkānnō!) Isrā'īlacī santatī! Mī tumhā sarvāṅkaḍē allāhacā rasūla (paigambara) āhē, mājhyā pūrvīcā grantha taurātacē samarthana karaṇārā āhē āṇi āpalyānantara yēṇāṟyā ēkā paigambarācī khūśakhabara aikaviṇārā āhē, jyān̄cē nāva ahamada āhē. Maga jēvhā tē tyān̄cyāsamōra spaṣṭa niśāṇyā ghē'ūna ālē, tēvhā tē mhaṇū lāgalē kī hī tara ughaḍa jādū āhē
Surah As-Saff, Verse 6
وَمَنۡ أَظۡلَمُ مِمَّنِ ٱفۡتَرَىٰ عَلَى ٱللَّهِ ٱلۡكَذِبَ وَهُوَ يُدۡعَىٰٓ إِلَى ٱلۡإِسۡلَٰمِۚ وَٱللَّهُ لَا يَهۡدِي ٱلۡقَوۡمَ ٱلظَّـٰلِمِينَ
Āṇi tyā māṇasāhūna adhika atyācārī kōṇa asēla, jō allāhabaddala asatya racēla? Vāstavika tyālā islāmakaḍē bōlāvilē jātē. Āṇi allāha aśā atyācārī lōkānnā mārgadarśana karīta nāhī
Surah As-Saff, Verse 7
يُرِيدُونَ لِيُطۡفِـُٔواْ نُورَ ٱللَّهِ بِأَفۡوَٰهِهِمۡ وَٱللَّهُ مُتِمُّ نُورِهِۦ وَلَوۡ كَرِهَ ٱلۡكَٰفِرُونَ
Allāhacyā divya tējālā (nūralā) tē āpalyā phuṅkīna vijhavū icchitāta. Āṇi allāha āpalē divya tēca ucca padāmparyanta ghē'ūna jāṇārā āhē, maga inkāra karaṇāṟyā (kāphirānnā) kitīhī vā'īṭa vāṭō
Surah As-Saff, Verse 8
هُوَ ٱلَّذِيٓ أَرۡسَلَ رَسُولَهُۥ بِٱلۡهُدَىٰ وَدِينِ ٱلۡحَقِّ لِيُظۡهِرَهُۥ عَلَى ٱلدِّينِ كُلِّهِۦ وَلَوۡ كَرِهَ ٱلۡمُشۡرِكُونَ
Tōca āhē jyānē āpalyā paigambarālā mārgadarśana āṇi satya dharma dē'ūna pāṭhavilē, yāsāṭhī kī tyāsa an'ya sarva dharmānvara varcasvaśālī karāvē, maga anēka īśvarān̄cī bhaktī-upāsanā karaṇāṟyānnā kitīhī apriya vāṭō
Surah As-Saff, Verse 9
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ هَلۡ أَدُلُّكُمۡ عَلَىٰ تِجَٰرَةٖ تُنجِيكُم مِّنۡ عَذَابٍ أَلِيمٖ
Hē īmāna rākhaṇāṟyānnō! Kāya mī tumhālā tō vyāpāra dākhavū jō tumhālā kaṣṭa yātanādāyaka śikṣā-yātanēpāsūna vācavila
Surah As-Saff, Verse 10
تُؤۡمِنُونَ بِٱللَّهِ وَرَسُولِهِۦ وَتُجَٰهِدُونَ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ بِأَمۡوَٰلِكُمۡ وَأَنفُسِكُمۡۚ ذَٰلِكُمۡ خَيۡرٞ لَّكُمۡ إِن كُنتُمۡ تَعۡلَمُونَ
Allāha āṇi tyācyā paigambarāvara īmāna rākhā āṇi allāhacyā mārgāta āpalyā tana, mana āṇi dhanānē jihāda karā, hē tumacyāsāṭhī adhika cāṅgalē āhē jara tumhī jñāna bāḷagata asāla
Surah As-Saff, Verse 11
يَغۡفِرۡ لَكُمۡ ذُنُوبَكُمۡ وَيُدۡخِلۡكُمۡ جَنَّـٰتٖ تَجۡرِي مِن تَحۡتِهَا ٱلۡأَنۡهَٰرُ وَمَسَٰكِنَ طَيِّبَةٗ فِي جَنَّـٰتِ عَدۡنٖۚ ذَٰلِكَ ٱلۡفَوۡزُ ٱلۡعَظِيمُ
Allāha tumacē aparādha māpha karīla āṇi tumhālā tyā jannatīmmadhyē dākhala karīla jyān̄cyā khālī pravāha vāhata asatīla āṇi svaccha śud'dha gharāmmadhyē, jē ‘adana’cyā jannatamadhyē asatīla. Hī phāra mōṭhī saphalatā āhē
Surah As-Saff, Verse 12
وَأُخۡرَىٰ تُحِبُّونَهَاۖ نَصۡرٞ مِّنَ ٱللَّهِ وَفَتۡحٞ قَرِيبٞۗ وَبَشِّرِ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ
Āṇi tumhālā ēka dusarī dēṇagīhī pradāna karīla, jī tumhī icchitā, tī āhē allāhacī madata āṇi lavakaraca prāpta hōṇārā vijaya āṇi īmāna rākhaṇāṟyānnā khūśakhabara dyā
Surah As-Saff, Verse 13
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ كُونُوٓاْ أَنصَارَ ٱللَّهِ كَمَا قَالَ عِيسَى ٱبۡنُ مَرۡيَمَ لِلۡحَوَارِيِّـۧنَ مَنۡ أَنصَارِيٓ إِلَى ٱللَّهِۖ قَالَ ٱلۡحَوَارِيُّونَ نَحۡنُ أَنصَارُ ٱللَّهِۖ فَـَٔامَنَت طَّآئِفَةٞ مِّنۢ بَنِيٓ إِسۡرَـٰٓءِيلَ وَكَفَرَت طَّآئِفَةٞۖ فَأَيَّدۡنَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ عَلَىٰ عَدُوِّهِمۡ فَأَصۡبَحُواْ ظَٰهِرِينَ
Hē īmāna rākhaṇāṟyānnō! Tumhī allāhacē sahāyyaka banā,1 jyāpramāṇē (hajarata) mariyamacē putra (hajarata) īsā yānnī havārīnnā (mitrānnā) sāṅgitalē, kōṇa āhē jō allāhacyā mārgāta mājhā madatanīsa banēla? (Tyān̄cē) mitra mhaṇālē kī, āmhī allāhacyā mārgāta madatanīsa āhōta. Tēvhā isrā'īlacyā santatīpaikī ēkā gaṭānē tara īmāna rākhalē āṇi ēkā gaṭānē kupra (inkāra) kēlā,2 tara āmhī īmāna rākhaṇāṟyānnā tyān̄cyā śatrūn̄cyā
Surah As-Saff, Verse 14