Surah Hud - Sinhala Translation by Www.islamhouse.com
الٓرۚ كِتَٰبٌ أُحۡكِمَتۡ ءَايَٰتُهُۥ ثُمَّ فُصِّلَتۡ مِن لَّدُنۡ حَكِيمٍ خَبِيرٍ
alif. lām. rā. (meya allāhgē) dēva granthayayi. ehi vadan tahavuru karana ladu va, inpasu siyalla dannā, pragnāvantayāṇanvū pārśavaya visin vistara karanu læbīya
Surah Hud, Verse 1
أَلَّا تَعۡبُدُوٓاْ إِلَّا ٱللَّهَۚ إِنَّنِي لَكُم مِّنۡهُ نَذِيرٞ وَبَشِيرٞ
allāh hæra venat kisivakuṭa num̆balā vandanāmānaya nokaḷa yutuya. niyata vaśayenma mama ohu vetin num̆balāṭa avavāda karanneku hā śubhāraṁci danvanneku vemi
Surah Hud, Verse 2
وَأَنِ ٱسۡتَغۡفِرُواْ رَبَّكُمۡ ثُمَّ تُوبُوٓاْ إِلَيۡهِ يُمَتِّعۡكُم مَّتَٰعًا حَسَنًا إِلَىٰٓ أَجَلٖ مُّسَمّٗى وَيُؤۡتِ كُلَّ ذِي فَضۡلٖ فَضۡلَهُۥۖ وَإِن تَوَلَّوۡاْ فَإِنِّيٓ أَخَافُ عَلَيۡكُمۡ عَذَابَ يَوۡمٖ كَبِيرٍ
tavada num̆balā num̆balāgē paramādhipatigen samāva ayæda pasu va paścāttāpa vī ohu veta yomu viya yutuya. niyama karana lada kālayak dakvā, ohu num̆balāṭa suvapahasu jīvanōpāyan bhukti vidinnaṭa salasvayi. bhāgyavanta sǣma kenekuṭama ohugē bhāgyaya ohu pirinamayi. namut ovun hærī giyē nam eviṭa niyata vaśayenma num̆balā veta mahatvū dinayaka dan̆ḍuvama gæna mama biya vemi
Surah Hud, Verse 3
إِلَى ٱللَّهِ مَرۡجِعُكُمۡۖ وَهُوَ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ قَدِيرٌ
num̆balāgē nævata yomu vana sthānaya allāh vetaya. tavada ohu siyalu dǣ kerehi śaktivantayāya
Surah Hud, Verse 4
أَلَآ إِنَّهُمۡ يَثۡنُونَ صُدُورَهُمۡ لِيَسۡتَخۡفُواْ مِنۡهُۚ أَلَا حِينَ يَسۡتَغۡشُونَ ثِيَابَهُمۡ يَعۡلَمُ مَا يُسِرُّونَ وَمَا يُعۡلِنُونَۚ إِنَّهُۥ عَلِيمُۢ بِذَاتِ ٱلصُّدُورِ
dæna ganu. sæbævinma ovun (allāh vana) ohugen sæn̆ga venu piṇisa ovungē hadavat (tuḷa æti dǣ) vasan karati. dæna ganu ovungē æn̆dumin ovun āvaraṇaya karana viṭa ovun san̆ga vana dǣda ovun heḷi karana dǣda ohu danī. niyata vaśayenma ohu hadavat tuḷa æti dǣ piḷiban̆da va sarva gnānīya
Surah Hud, Verse 5
۞وَمَا مِن دَآبَّةٖ فِي ٱلۡأَرۡضِ إِلَّا عَلَى ٱللَّهِ رِزۡقُهَا وَيَعۡلَمُ مُسۡتَقَرَّهَا وَمُسۡتَوۡدَعَهَاۚ كُلّٞ فِي كِتَٰبٖ مُّبِينٖ
mahāpoḷovē vesena kisidu jīviyeku hō vēvā ehi pōṣaṇaya allāh mata misa næta. tavada eya vesena tæna da eya samugena yana tæna da ohu danī. siyalla pæhædili lēkhanayehi æta
Surah Hud, Verse 6
وَهُوَ ٱلَّذِي خَلَقَ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضَ فِي سِتَّةِ أَيَّامٖ وَكَانَ عَرۡشُهُۥ عَلَى ٱلۡمَآءِ لِيَبۡلُوَكُمۡ أَيُّكُمۡ أَحۡسَنُ عَمَلٗاۗ وَلَئِن قُلۡتَ إِنَّكُم مَّبۡعُوثُونَ مِنۢ بَعۡدِ ٱلۡمَوۡتِ لَيَقُولَنَّ ٱلَّذِينَ كَفَرُوٓاْ إِنۡ هَٰذَآ إِلَّا سِحۡرٞ مُّبِينٞ
tavada ahas hā mahapoḷova dina hayakin mævvē ohuya. tavada ohugē rājadhāniya jalaya mata viya. num̆balāgen kavareku kriyāven vaḍāt alaṁkāra dæyi ohu num̆balā va parīkṣā karanu piṇisaya. ‘sæbævinma num̆balā maraṇayen pasu va nævata nægiṭuvanu labannan’ bava num̆ba pævasuvē nam ‘meya pæhædili hūniyamak misa nætæ’yi (satyaya) pratikṣēpa kaḷavun pavasanu æta
Surah Hud, Verse 7
وَلَئِنۡ أَخَّرۡنَا عَنۡهُمُ ٱلۡعَذَابَ إِلَىٰٓ أُمَّةٖ مَّعۡدُودَةٖ لَّيَقُولُنَّ مَا يَحۡبِسُهُۥٓۗ أَلَا يَوۡمَ يَأۡتِيهِمۡ لَيۡسَ مَصۡرُوفًا عَنۡهُمۡ وَحَاقَ بِهِم مَّا كَانُواْ بِهِۦ يَسۡتَهۡزِءُونَ
niyamita kāla paricchēdayak dakvā ema dan̆ḍuvama ovungen api pramāda kaḷē nam ‘eya væḷekvūyē kimekdæ?’yi ovuhu pavasanu æta. dæna ganu. ovun veta eya pæmiṇena dina ovungen eya venatakaṭa haravā yavanu labana kisivak nomæta. ovun kavara deyak piḷiban̆da va samaccal karamin siṭiyē da eya ovun va vaṭa kara ganī
Surah Hud, Verse 8
وَلَئِنۡ أَذَقۡنَا ٱلۡإِنسَٰنَ مِنَّا رَحۡمَةٗ ثُمَّ نَزَعۡنَٰهَا مِنۡهُ إِنَّهُۥ لَيَـُٔوسٞ كَفُورٞ
minisāṭa api apagen vū dayāvak bhukti vin̆dinnaṭa salasvā pasu va api eya ohugen ivat kaḷē nam niyata vaśayenma ohu balāporottu sun vū dæḍi lesa pratikṣēpa karana guṇamakuveki
Surah Hud, Verse 9
وَلَئِنۡ أَذَقۡنَٰهُ نَعۡمَآءَ بَعۡدَ ضَرَّآءَ مَسَّتۡهُ لَيَقُولَنَّ ذَهَبَ ٱلسَّيِّـَٔاتُ عَنِّيٓۚ إِنَّهُۥ لَفَرِحٞ فَخُورٌ
tavada api ohuṭa at vū pīḍāvangen pasu va dāyāda bhukti vin̆dinnaṭa sælæsvūyē nam ohu ‘napuru dǣ magen pahava gos ætæyi pavasanu æta. sæbævinma ohu ahaṁkārayen pramudita vanneki
Surah Hud, Verse 10
إِلَّا ٱلَّذِينَ صَبَرُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ أُوْلَـٰٓئِكَ لَهُم مَّغۡفِرَةٞ وَأَجۡرٞ كَبِيرٞ
namut ivasā darā yahakam kaḷavun hæra. ovunaṭa samāva da mahat pratiphala da æta
Surah Hud, Verse 11
فَلَعَلَّكَ تَارِكُۢ بَعۡضَ مَا يُوحَىٰٓ إِلَيۡكَ وَضَآئِقُۢ بِهِۦ صَدۡرُكَ أَن يَقُولُواْ لَوۡلَآ أُنزِلَ عَلَيۡهِ كَنزٌ أَوۡ جَآءَ مَعَهُۥ مَلَكٌۚ إِنَّمَآ أَنتَ نَذِيرٞۚ وَٱللَّهُ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ وَكِيلٌ
‘ohu kerehi nidhānayak pahaḷa viya yutu novē da, esē nætahot ohu samaga dēva dūtayaku pæmiṇiya yutu novē dæyi ovun pavasā siṭīma hētuven num̆bagē hadavata emagin pīḍanayaṭa pat va tibiya dī num̆ba veta dēva paṇiviḍa lesa danvanu labana dæyin samahara ēvā (num̆ba pracāraya nokoṭa) ata hæra damannaṭa puḷuvana. niyata vaśayenma num̆ba avavāda karanneku pamaṇi. tavada allāh siyalu dǣ veta bhārakaruya
Surah Hud, Verse 12
أَمۡ يَقُولُونَ ٱفۡتَرَىٰهُۖ قُلۡ فَأۡتُواْ بِعَشۡرِ سُوَرٖ مِّثۡلِهِۦ مُفۡتَرَيَٰتٖ وَٱدۡعُواْ مَنِ ٱسۡتَطَعۡتُم مِّن دُونِ ٱللَّهِ إِن كُنتُمۡ صَٰدِقِينَ
esē nætahot ohu eya getuvē yæyi ovuhu pavasannō da? (nabivaraya ) num̆ba pavasanu. esē nam num̆balā gotana lada evænima paricchēda dahayak gena enu. tavada num̆balā satyavādīn va siṭiyehu nam, allāhgen tora va (ē san̆dahā) num̆baṭa hæki aya kæn̆davā ganu
Surah Hud, Verse 13
فَإِلَّمۡ يَسۡتَجِيبُواْ لَكُمۡ فَٱعۡلَمُوٓاْ أَنَّمَآ أُنزِلَ بِعِلۡمِ ٱللَّهِ وَأَن لَّآ إِلَٰهَ إِلَّا هُوَۖ فَهَلۡ أَنتُم مُّسۡلِمُونَ
esē ovuhu num̆balāṭa piḷiturak nodennē nam eviṭa niyata vaśayenma meya pahaḷa karanu læbuvē allāhgē dænumen bavat ohu hæra næman̆dumaṭa venat devin̆deku nomæti bavat num̆balā dæna ganu. num̆balā (allāhṭa avanata vana) muslimvarun da
Surah Hud, Verse 14
مَن كَانَ يُرِيدُ ٱلۡحَيَوٰةَ ٱلدُّنۡيَا وَزِينَتَهَا نُوَفِّ إِلَيۡهِمۡ أَعۡمَٰلَهُمۡ فِيهَا وَهُمۡ فِيهَا لَا يُبۡخَسُونَ
kavareku melova jīvitaya hā ehi alaṁkāraya apēkṣā karamin siṭiyē da api ovungē kriyāvan ovunaṭa ehi pūrṇa va pirinamamu. ehi (yahapat kriyāvanhi kisivak) ovunṭa kappādu karanu nolabannōya
Surah Hud, Verse 15
أُوْلَـٰٓئِكَ ٱلَّذِينَ لَيۡسَ لَهُمۡ فِي ٱلۡأٓخِرَةِ إِلَّا ٱلنَّارُۖ وَحَبِطَ مَا صَنَعُواْ فِيهَا وَبَٰطِلٞ مَّا كَانُواْ يَعۡمَلُونَ
matu lovehi (nirā) ginna hæra tamanṭa venat kisivak nomæti udaviya ovuhumaya. ovun ehi sidu kaḷa dǣ vināśa vī yannēya. tavada ovun karamin siṭi dǣ niṣphala viya
Surah Hud, Verse 16
أَفَمَن كَانَ عَلَىٰ بَيِّنَةٖ مِّن رَّبِّهِۦ وَيَتۡلُوهُ شَاهِدٞ مِّنۡهُ وَمِن قَبۡلِهِۦ كِتَٰبُ مُوسَىٰٓ إِمَامٗا وَرَحۡمَةًۚ أُوْلَـٰٓئِكَ يُؤۡمِنُونَ بِهِۦۚ وَمَن يَكۡفُرۡ بِهِۦ مِنَ ٱلۡأَحۡزَابِ فَٱلنَّارُ مَوۡعِدُهُۥۚ فَلَا تَكُ فِي مِرۡيَةٖ مِّنۡهُۚ إِنَّهُ ٱلۡحَقُّ مِن رَّبِّكَ وَلَٰكِنَّ أَكۡثَرَ ٱلنَّاسِ لَا يُؤۡمِنُونَ
keneku tama paramādhipatigen vū pæhædili sādhakayak labā æti viṭaka, saha (eya tahavuru kirīma vas) tavat sākṣikaruvaku allāhgen pæmiṇi viṭaka, emenma īṭa pera maga penvīmak hā dayāvak vaśayen mūsāgē pustakaya da tibiya dī (eya piṭupānuyē) kumana pudgalayaku da? ovuhu eya viśvāsa karati. tavada jana samūhayan aturin kavareku eya pratikṣēpa karannē da eviṭa ohugē pratignā denu læbū sthānaya (nirā) ginnaya. ebævin num̆ba ē gæna sækayehi pasu novanu. niyata vaśayenma eyayi num̆bagē paramādhipatigen vū satyaya. namut janayā aturin bahutarayak denā eya viśvāsa nokarati
Surah Hud, Verse 17
وَمَنۡ أَظۡلَمُ مِمَّنِ ٱفۡتَرَىٰ عَلَى ٱللَّهِ كَذِبًاۚ أُوْلَـٰٓئِكَ يُعۡرَضُونَ عَلَىٰ رَبِّهِمۡ وَيَقُولُ ٱلۡأَشۡهَٰدُ هَـٰٓؤُلَآءِ ٱلَّذِينَ كَذَبُواْ عَلَىٰ رَبِّهِمۡۚ أَلَا لَعۡنَةُ ٱللَّهِ عَلَى ٱلظَّـٰلِمِينَ
allāh mata boru gotannāṭa vaḍā mahā aparādhakaruvā kavareku da? ovun tama paramādhipati veta idiripat karanu læbē. tavada ‘movun tama paramādhipati veta boru pævasūvan yæyi sākṣikaruvō pavasati. dæna ganu. aparādhakaruvan veta allāhgē śāpaya æta
Surah Hud, Verse 18
ٱلَّذِينَ يَصُدُّونَ عَن سَبِيلِ ٱللَّهِ وَيَبۡغُونَهَا عِوَجٗا وَهُم بِٱلۡأٓخِرَةِ هُمۡ كَٰفِرُونَ
ovuhu vanāhi allāhgē mārgayen vaḷakvā ehi dōṣa soyati. paramānta dinaya piḷiban̆da pratikṣēpa karannō ovuhumaya
Surah Hud, Verse 19
أُوْلَـٰٓئِكَ لَمۡ يَكُونُواْ مُعۡجِزِينَ فِي ٱلۡأَرۡضِ وَمَا كَانَ لَهُم مِّن دُونِ ٱللَّهِ مِنۡ أَوۡلِيَآءَۘ يُضَٰعَفُ لَهُمُ ٱلۡعَذَابُۚ مَا كَانُواْ يَسۡتَطِيعُونَ ٱلسَّمۡعَ وَمَا كَانُواْ يُبۡصِرُونَ
ovuhu mahapoḷovē (allāhgē dan̆ḍuvamin midīmaṭa) hækiyāvantayin novūha. allāhgen tora va venat bhārakaruvan ovunaṭa novīya. ovunaṭa ema dan̆ḍuvama deguṇa kara denu læbē. ovuhu (satyaya) savan dennaṭa śaktiya darannan novūha. emenma ( allāhgē sādhakayan) balannan da novūha
Surah Hud, Verse 20
أُوْلَـٰٓئِكَ ٱلَّذِينَ خَسِرُوٓاْ أَنفُسَهُمۡ وَضَلَّ عَنۡهُم مَّا كَانُواْ يَفۡتَرُونَ
tamanṭama alābhahāni kara gattavun ovunmaya. ovun gotamin siṭi dǣ ovungen ivatvī giyēya
Surah Hud, Verse 21
لَا جَرَمَ أَنَّهُمۡ فِي ٱلۡأٓخِرَةِ هُمُ ٱلۡأَخۡسَرُونَ
esē novē niyata vaśayenma ovuhu matu lovehi mahat alābhavantayinmaya
Surah Hud, Verse 22
إِنَّ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ وَأَخۡبَتُوٓاْ إِلَىٰ رَبِّهِمۡ أُوْلَـٰٓئِكَ أَصۡحَٰبُ ٱلۡجَنَّةِۖ هُمۡ فِيهَا خَٰلِدُونَ
niyata vaśayenma viśvāsa karamin yahakam koṭa tama paramādhipati veta yaṭahat vūvan vana ovuhumaya svarga vāsīhu. ovuhu ehi sadātanikayō veti
Surah Hud, Verse 23
۞مَثَلُ ٱلۡفَرِيقَيۡنِ كَٱلۡأَعۡمَىٰ وَٱلۡأَصَمِّ وَٱلۡبَصِيرِ وَٱلسَّمِيعِۚ هَلۡ يَسۡتَوِيَانِ مَثَلًاۚ أَفَلَا تَذَكَّرُونَ
mema kaṇḍāyam dekehi upamāva andhayā hā bihirā emenma dṛṣṭiya ættā hā savan dennā men veyi. movun dedenā upamāven samāna veyi da? ebævin num̆balā menehi kaḷa yutu novē da
Surah Hud, Verse 24
وَلَقَدۡ أَرۡسَلۡنَا نُوحًا إِلَىٰ قَوۡمِهِۦٓ إِنِّي لَكُمۡ نَذِيرٞ مُّبِينٌ
tavada sæbævinma api nūh va ohugē janayā veta evvemu. niyata vaśayenma mama num̆balāṭa avavāda karanneku vemi. (yæyi ohu pævasuvēya)
Surah Hud, Verse 25
أَن لَّا تَعۡبُدُوٓاْ إِلَّا ٱللَّهَۖ إِنِّيٓ أَخَافُ عَلَيۡكُمۡ عَذَابَ يَوۡمٍ أَلِيمٖ
num̆balā allāh hæra (venat kisivekuṭa) næman̆dum nokaḷa yutuya. niyata vaśayenma mama num̆balā veta vēdanīya dinayaka dan̆ḍuvama gæna biya vemi. (yæyi tavaduraṭat pævasuvēya)
Surah Hud, Verse 26
فَقَالَ ٱلۡمَلَأُ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ مِن قَوۡمِهِۦ مَا نَرَىٰكَ إِلَّا بَشَرٗا مِّثۡلَنَا وَمَا نَرَىٰكَ ٱتَّبَعَكَ إِلَّا ٱلَّذِينَ هُمۡ أَرَاذِلُنَا بَادِيَ ٱلرَّأۡيِ وَمَا نَرَىٰ لَكُمۡ عَلَيۡنَا مِن فَضۡلِۭ بَلۡ نَظُنُّكُمۡ كَٰذِبِينَ
eviṭa ‘num̆ba apa men miniseku lesin misa api num̆ba va nodakimu. emenma apaṭa vaḍā pahat gambada adahas æti aya hæra venat kisivaku num̆ba va anugamanaya karana bava da api nodakimu. tavada apaṭa vaḍā śreṣṭhatvayak num̆balāṭa ætæyi da api nositamu. num̆balā musāvādīn bava api sitannemu’ yæyi ohugē janayā aturin pratikṣēpa kaḷa pradhānīhu pævasūha
Surah Hud, Verse 27
قَالَ يَٰقَوۡمِ أَرَءَيۡتُمۡ إِن كُنتُ عَلَىٰ بَيِّنَةٖ مِّن رَّبِّي وَءَاتَىٰنِي رَحۡمَةٗ مِّنۡ عِندِهِۦ فَعُمِّيَتۡ عَلَيۡكُمۡ أَنُلۡزِمُكُمُوهَا وَأَنتُمۡ لَهَا كَٰرِهُونَ
māgē janayini! māgē paramādhipatigen vū pæhædili sādhakayak mata mama siṭīma gænada, ohu vetin mā haṭa karuṇāva pirinamā tibīma gænada, num̆balā kumak sitannehu da? namut num̆balā veta andhabhāvaya æti karana ladī. num̆balā piḷikul karannan va siṭiya dī api num̆balāṭa eya balakarannaṭa puphavanda? yæyi pævæsuvēya
Surah Hud, Verse 28
وَيَٰقَوۡمِ لَآ أَسۡـَٔلُكُمۡ عَلَيۡهِ مَالًاۖ إِنۡ أَجۡرِيَ إِلَّا عَلَى ٱللَّهِۚ وَمَآ أَنَا۠ بِطَارِدِ ٱلَّذِينَ ءَامَنُوٓاْۚ إِنَّهُم مُّلَٰقُواْ رَبِّهِمۡ وَلَٰكِنِّيٓ أَرَىٰكُمۡ قَوۡمٗا تَجۡهَلُونَ
tavada ahō māgē janayini, mē venuven mama num̆balāgen mudalak noillami. māgē kuliya allāh veta misa næta. tavada mama viśvāsa kaḷavun palavā harinneku da novemi. niyata vaśayenma ovun ovungē paramādhipati va hamu vannanya. enamut mama num̆balā va dakinuyē agnānakamin kaṭayutu karana pirisak lesini
Surah Hud, Verse 29
وَيَٰقَوۡمِ مَن يَنصُرُنِي مِنَ ٱللَّهِ إِن طَرَدتُّهُمۡۚ أَفَلَا تَذَكَّرُونَ
tavada ahō māgē janayini, mama ovun va palavā hæriyē nam allāhgen (magē ārakṣāvaṭa) maṭa udav karanuyē kavareku da? num̆balā menehi kaḷa yutu novē da
Surah Hud, Verse 30
وَلَآ أَقُولُ لَكُمۡ عِندِي خَزَآئِنُ ٱللَّهِ وَلَآ أَعۡلَمُ ٱلۡغَيۡبَ وَلَآ أَقُولُ إِنِّي مَلَكٞ وَلَآ أَقُولُ لِلَّذِينَ تَزۡدَرِيٓ أَعۡيُنُكُمۡ لَن يُؤۡتِيَهُمُ ٱللَّهُ خَيۡرًاۖ ٱللَّهُ أَعۡلَمُ بِمَا فِيٓ أَنفُسِهِمۡ إِنِّيٓ إِذٗا لَّمِنَ ٱلظَّـٰلِمِينَ
mā veta allāhgē nidhan vastu ætæyi mama nokiyami. tavada mama gupta dæya nodanimi. sæbævinma mama malakvarayaku yæyi da nokiyami. num̆balāgē æs pahat lesa duṭu udaviyaṭa allāh kisidu yahapatak piri nonamanu ætæyi mama nokiyami. ovun tuḷa æti dǣ piḷiban̆da va allāh mænavin dannāya. niyata vaśayenma mama eviṭa aparādhakaruvan aturin vemi
Surah Hud, Verse 31
قَالُواْ يَٰنُوحُ قَدۡ جَٰدَلۡتَنَا فَأَكۡثَرۡتَ جِدَٰلَنَا فَأۡتِنَا بِمَا تَعِدُنَآ إِن كُنتَ مِنَ ٱلصَّـٰدِقِينَ
ahō nūh, sæbævinma num̆ba apa samaga tarka kaḷehiya. apa samaga vū tarkaya num̆ba adhika kaḷehiya. num̆ba satyavādīn aturin vī nam num̆ba apaṭa pratignā dena dǣ apa veta gena enu yæyi ovuhu pævasuvōya
Surah Hud, Verse 32
قَالَ إِنَّمَا يَأۡتِيكُم بِهِ ٱللَّهُ إِن شَآءَ وَمَآ أَنتُم بِمُعۡجِزِينَ
sæbævinma allāh eya num̆balā veta gena enuyē ohu abhimata kaḷē nam pamaṇi. tavada num̆balā (eyin midīmaṭa) hækiyāva ættan novannehuya
Surah Hud, Verse 33
وَلَا يَنفَعُكُمۡ نُصۡحِيٓ إِنۡ أَرَدتُّ أَنۡ أَنصَحَ لَكُمۡ إِن كَانَ ٱللَّهُ يُرِيدُ أَن يُغۡوِيَكُمۡۚ هُوَ رَبُّكُمۡ وَإِلَيۡهِ تُرۡجَعُونَ
num̆balā va nomaga yævīmaṭa allāh apēkṣā kara siṭiyē nam mama num̆balāṭa upades dīmaṭa situva da num̆balāṭa māgē upadesa phalak novannēya. ohuya num̆balāgē paramādhipati. tavada ohu vetaṭamaya num̆balā nævata yomu karanu labannē
Surah Hud, Verse 34
أَمۡ يَقُولُونَ ٱفۡتَرَىٰهُۖ قُلۡ إِنِ ٱفۡتَرَيۡتُهُۥ فَعَلَيَّ إِجۡرَامِي وَأَنَا۠ بَرِيٓءٞ مِّمَّا تُجۡرِمُونَ
esē nætahot ohu eya getuvē yæyi ovuhu pavasati. (nabivaraya) num̆ba pavasanu. eya mama getuvē nam (mā kaḷa) māgē værudda maṭa erehivaya. tavada num̆balā karana væradi dæyin mama ivat vannemi
Surah Hud, Verse 35
وَأُوحِيَ إِلَىٰ نُوحٍ أَنَّهُۥ لَن يُؤۡمِنَ مِن قَوۡمِكَ إِلَّا مَن قَدۡ ءَامَنَ فَلَا تَبۡتَئِسۡ بِمَا كَانُواْ يَفۡعَلُونَ
tavada num̆bagē janayā aturin (pera) viśvāsa kaḷavun hæra venat kisivaku viśvāsa nokarannōmaya. ebævin ovun karamin siṭi dǣ piḷiban̆da va num̆ba duk novanu yæyi nūhṭa paṇiviḍa dena ladī
Surah Hud, Verse 36
وَٱصۡنَعِ ٱلۡفُلۡكَ بِأَعۡيُنِنَا وَوَحۡيِنَا وَلَا تُخَٰطِبۡنِي فِي ٱلَّذِينَ ظَلَمُوٓاْ إِنَّهُم مُّغۡرَقُونَ
tavada apagē adhīkṣaṇaya hā apagē aṇa paridi num̆ba næva tananu. tavada aparādha kaḷavun sambandhayen num̆ba mā samaga katā nokaranu. niyata vaśayenma ovuhu gil vanu labannōmaya
Surah Hud, Verse 37
وَيَصۡنَعُ ٱلۡفُلۡكَ وَكُلَّمَا مَرَّ عَلَيۡهِ مَلَأٞ مِّن قَوۡمِهِۦ سَخِرُواْ مِنۡهُۚ قَالَ إِن تَسۡخَرُواْ مِنَّا فَإِنَّا نَسۡخَرُ مِنكُمۡ كَمَا تَسۡخَرُونَ
tavada ohu næva nirmāṇaya karayi. ohugē janayā aturin pradhānīhu ohu veta gaman kaḷa sǣma viṭama ohu gæna ovuhu samaccal kaḷōya. ebævin num̆balā samaccal karannāk menma sæbævinma api da num̆balā gæna samaccal karannemu yæyi pævasīya
Surah Hud, Verse 38
فَسَوۡفَ تَعۡلَمُونَ مَن يَأۡتِيهِ عَذَابٞ يُخۡزِيهِ وَيَحِلُّ عَلَيۡهِ عَذَابٞ مُّقِيمٌ
taman vināśa kara damana dan̆ḍuvama kavurun veta pæmiṇennē dæyi da, sadātanika dan̆ḍuvama kavurun veta æti vannē yæyi da, num̆balā matu dæna ganu æta
Surah Hud, Verse 39
حَتَّىٰٓ إِذَا جَآءَ أَمۡرُنَا وَفَارَ ٱلتَّنُّورُ قُلۡنَا ٱحۡمِلۡ فِيهَا مِن كُلّٖ زَوۡجَيۡنِ ٱثۡنَيۡنِ وَأَهۡلَكَ إِلَّا مَن سَبَقَ عَلَيۡهِ ٱلۡقَوۡلُ وَمَنۡ ءَامَنَۚ وَمَآ ءَامَنَ مَعَهُۥٓ إِلَّا قَلِيلٞ
avasānayē apagē niyōgaya pæmiṇa udunin uturā giya viṭa ehi dedenekugen yut sǣma jōḍuvak bægin da, tavada (dan̆ḍuvamē) vadana kavurun veta peraṭu vūyē da ovun hæra num̆bagē pavulē sesu udaviya da, viśvāsa kaḷavun da nævaṭa naṁvā ganuyi api pævasuvemu. ohu samaga svalpa deneku misa viśvāsa nokaḷōya
Surah Hud, Verse 40
۞وَقَالَ ٱرۡكَبُواْ فِيهَا بِسۡمِ ٱللَّهِ مَجۡرٜىٰهَا وَمُرۡسَىٰهَآۚ إِنَّ رَبِّي لَغَفُورٞ رَّحِيمٞ
num̆balā ehi goḍa vanu. eya gaman gannē da, eya natara vannē da allāhgē nāmayeni. niyata vaśayenma māgē paramādhipati ati kṣamāśīlī karuṇā guṇayen yuktaya yæyi ohu pævasuvēya
Surah Hud, Verse 41
وَهِيَ تَجۡرِي بِهِمۡ فِي مَوۡجٖ كَٱلۡجِبَالِ وَنَادَىٰ نُوحٌ ٱبۡنَهُۥ وَكَانَ فِي مَعۡزِلٖ يَٰبُنَيَّ ٱرۡكَب مَّعَنَا وَلَا تَكُن مَّعَ ٱلۡكَٰفِرِينَ
tavada ovun rægena kan̆du men vū raḷa atara eya gaman gattēya. nūh tama putaṇuvan æmatuvēya. ohu (næven) bæhæra va siṭiyēya. ‘māgē putaṇuvani, apa samaga obat nævaṭa goḍavanu. tavada oba dēva pratikṣēpakayin samaga novanu
Surah Hud, Verse 42
قَالَ سَـَٔاوِيٓ إِلَىٰ جَبَلٖ يَعۡصِمُنِي مِنَ ٱلۡمَآءِۚ قَالَ لَا عَاصِمَ ٱلۡيَوۡمَ مِنۡ أَمۡرِ ٱللَّهِ إِلَّا مَن رَّحِمَۚ وَحَالَ بَيۡنَهُمَا ٱلۡمَوۡجُ فَكَانَ مِنَ ٱلۡمُغۡرَقِينَ
(eviṭa ohu) jalayen mā gilīyāmen ārakṣā karana kandak veta yami yæyi pævasuvēya. ada dina allāh gē niyōgayen kavurun veta ohu karuṇāva penvūyē da ovun hæra ada dina ārakṣā karana kisiveku næta yæyi pævæsuvēya. ovun dedenā atara raḷa vaṭa kara gattēya. eviṭa ohu gilīgiya aya aturin ayeku viya
Surah Hud, Verse 43
وَقِيلَ يَـٰٓأَرۡضُ ٱبۡلَعِي مَآءَكِ وَيَٰسَمَآءُ أَقۡلِعِي وَغِيضَ ٱلۡمَآءُ وَقُضِيَ ٱلۡأَمۡرُ وَٱسۡتَوَتۡ عَلَى ٱلۡجُودِيِّۖ وَقِيلَ بُعۡدٗا لِّلۡقَوۡمِ ٱلظَّـٰلِمِينَ
ahō mahapoḷova, obē jalaya oba gila ganu. ahō ahasa, oba (væsi) natara karanu yæyi kiyanu læbīya. jalaya aḍu vī giyēya. niyōgaya tīndu viya. eya (næva) jūd kanda mata ræn̆diṇa. aparādhakārī janayā duras vēvā yæyi kiyanu læbīya
Surah Hud, Verse 44
وَنَادَىٰ نُوحٞ رَّبَّهُۥ فَقَالَ رَبِّ إِنَّ ٱبۡنِي مِنۡ أَهۡلِي وَإِنَّ وَعۡدَكَ ٱلۡحَقُّ وَأَنتَ أَحۡكَمُ ٱلۡحَٰكِمِينَ
(eviṭa) nūh tama paramādhipati amatā māgē paramādhipatiyāṇani, niyata vaśayenma māgē putaṇuvan māgēma pavulē keneki. tavada niyata vaśayenma obagē pratignāva sæbǣvaki. tavada oba viniścayakaruvan aturin ihaḷama viniścayakaruya yæyi prārthanā kaḷēya
Surah Hud, Verse 45
قَالَ يَٰنُوحُ إِنَّهُۥ لَيۡسَ مِنۡ أَهۡلِكَۖ إِنَّهُۥ عَمَلٌ غَيۡرُ صَٰلِحٖۖ فَلَا تَسۡـَٔلۡنِ مَا لَيۡسَ لَكَ بِهِۦ عِلۡمٌۖ إِنِّيٓ أَعِظُكَ أَن تَكُونَ مِنَ ٱلۡجَٰهِلِينَ
ahō nūh, niyata vaśayenma ohu num̆bagē pavulen keneku novē. (oba mesē pævasīma) niyata vaśayenma sudusu novē. ebævin kavara deyak piḷiban̆da num̆baṭa dænumak nomættē da eya magen num̆ba noillanu. niyata vaśayenma num̆ba agnānayin aturin vīma gæna mama num̆baṭa upades demi yæyi ohu pævasīya
Surah Hud, Verse 46
قَالَ رَبِّ إِنِّيٓ أَعُوذُ بِكَ أَنۡ أَسۡـَٔلَكَ مَا لَيۡسَ لِي بِهِۦ عِلۡمٞۖ وَإِلَّا تَغۡفِرۡ لِي وَتَرۡحَمۡنِيٓ أَكُن مِّنَ ٱلۡخَٰسِرِينَ
māgē paramādhipatiyāṇani, kavara deyak gæna maṭa dænumak nomættē da evan dǣ oben illīmen mama obagē ārakṣāva patami. oba maṭa samāva dī oba mā haṭa karuṇā nokarannē nam mama alābhavantayin aturin vemi yæyi ohu pævasuvēya
Surah Hud, Verse 47
قِيلَ يَٰنُوحُ ٱهۡبِطۡ بِسَلَٰمٖ مِّنَّا وَبَرَكَٰتٍ عَلَيۡكَ وَعَلَىٰٓ أُمَمٖ مِّمَّن مَّعَكَۚ وَأُمَمٞ سَنُمَتِّعُهُمۡ ثُمَّ يَمَسُّهُم مِّنَّا عَذَابٌ أَلِيمٞ
ahō nūh, apagen vū āśirvādaya samaga da, oba veta hā oba samaga siṭi samūhayan veta vū abhivṛddhiyan samaga da, oba (nævē siṭa) goḍa basinu. tavat samūhayan (veti), api ovunaṭa ( siyalu dǣ ) bhukti vin̆dinnaṭa salasvannemu. pasu va (maraṇin matuva) apagen vū vēdanīya dan̆ḍuvamak ovun hasu kara ganu æta
Surah Hud, Verse 48
تِلۡكَ مِنۡ أَنۢبَآءِ ٱلۡغَيۡبِ نُوحِيهَآ إِلَيۡكَۖ مَا كُنتَ تَعۡلَمُهَآ أَنتَ وَلَا قَوۡمُكَ مِن قَبۡلِ هَٰذَاۖ فَٱصۡبِرۡۖ إِنَّ ٱلۡعَٰقِبَةَ لِلۡمُتَّقِينَ
meya gupta puvat aturini. api eya num̆ba veta danvā siṭimu. mīṭa pera num̆ba hā num̆bagē janayā eya dæna siṭiyē næta. ebævin num̆ba ivasanu. niyata vaśayenma yahapat avasānaya dēva biya hæn̆gīmen yutu va kaṭayutu karannan haṭaya
Surah Hud, Verse 49
وَإِلَىٰ عَادٍ أَخَاهُمۡ هُودٗاۚ قَالَ يَٰقَوۡمِ ٱعۡبُدُواْ ٱللَّهَ مَا لَكُم مِّنۡ إِلَٰهٍ غَيۡرُهُۥٓۖ إِنۡ أَنتُمۡ إِلَّا مُفۡتَرُونَ
tavada ād veta ovungē sahōdara hūd va da (api evvemu.) māgē janayini, num̆balā allāhṭa vandanāmānaya karanu. ohu hæra num̆balāṭa kisidu devin̆deku nomæta. num̆balā boru manaṁkalpita dǣ gotannan misa næta yæyi ohu pævasuvēya
Surah Hud, Verse 50
يَٰقَوۡمِ لَآ أَسۡـَٔلُكُمۡ عَلَيۡهِ أَجۡرًاۖ إِنۡ أَجۡرِيَ إِلَّا عَلَى ٱلَّذِي فَطَرَنِيٓۚ أَفَلَا تَعۡقِلُونَ
māgē janayini, ē venuven mama num̆balāgen kuliyak noillami. māgē kuliya mā mævū aya veta misa næta. ebævin num̆balā vaṭahā gata yutu novē da
Surah Hud, Verse 51
وَيَٰقَوۡمِ ٱسۡتَغۡفِرُواْ رَبَّكُمۡ ثُمَّ تُوبُوٓاْ إِلَيۡهِ يُرۡسِلِ ٱلسَّمَآءَ عَلَيۡكُم مِّدۡرَارٗا وَيَزِدۡكُمۡ قُوَّةً إِلَىٰ قُوَّتِكُمۡ وَلَا تَتَوَلَّوۡاْ مُجۡرِمِينَ
māgē janayini, num̆balā num̆balāgē paramādhipatigen samāva ayæda siṭinu. pasu va paścāttāpa vī ohu vetaṭa yomu venu. (esē karannē nam) ohu num̆balā veta ahas jalaya akhaṇḍa va evanu æta. tavada num̆balāgē śaktiya tavat śaktimat kara deyi. tavada num̆balā væradikaruvan lesin piṭu nopānu
Surah Hud, Verse 52
قَالُواْ يَٰهُودُ مَا جِئۡتَنَا بِبَيِّنَةٖ وَمَا نَحۡنُ بِتَارِكِيٓ ءَالِهَتِنَا عَن قَوۡلِكَ وَمَا نَحۡنُ لَكَ بِمُؤۡمِنِينَ
ahō hūd, num̆ba apa veta pæhædili sādhakayak gena āvē næta. tavada api num̆bē kiyamana anuva apagē devivarun ataharinnan novemu. tavada api num̆ba va viśvāsa karannan novemu yæyi ovuhu pævasuvōya
Surah Hud, Verse 53
إِن نَّقُولُ إِلَّا ٱعۡتَرَىٰكَ بَعۡضُ ءَالِهَتِنَا بِسُوٓءٖۗ قَالَ إِنِّيٓ أُشۡهِدُ ٱللَّهَ وَٱشۡهَدُوٓاْ أَنِّي بَرِيٓءٞ مِّمَّا تُشۡرِكُونَ
apagē ætæm devivarun num̆baṭa hāniyak sidu kara æta yanna hæra (vena kisivak) apaṭa kīmaṭa næta. (eviṭa ohu) "niyata vaśayenma mama allāhva sākṣiyak lesa ganimi. (allāh hæra) num̆balā ādēśa tabana dæyin mama ivatvū keneki. (meyaṭa) num̆balāda sākṣi daranu" yæyi (hūd) pævæsuvēya
Surah Hud, Verse 54
مِن دُونِهِۦۖ فَكِيدُونِي جَمِيعٗا ثُمَّ لَا تُنظِرُونِ
(ebævin) ohu (allāh) hæra num̆balā siyalla ek va maṭa kramantraṇa karanu. pasuva num̆balā maṭa kisin̆du avakāśa nodenu.’ yæyi ohu (hūd) pævasuvēya
Surah Hud, Verse 55
إِنِّي تَوَكَّلۡتُ عَلَى ٱللَّهِ رَبِّي وَرَبِّكُمۚ مَّا مِن دَآبَّةٍ إِلَّا هُوَ ءَاخِذُۢ بِنَاصِيَتِهَآۚ إِنَّ رَبِّي عَلَىٰ صِرَٰطٖ مُّسۡتَقِيمٖ
niyata vaśayenma mama māgē parādhipati vū da, num̆balāgē paramādhipati vū da allāh veta (siyalla) bhāra kaḷemi. kisidu jīviyeku ehi naḷal kes rodin ohu hasu kara ganneku misa næta. niyata vaśayenma māgē paramādhipati ṛju mārgaya mata siṭinnēya
Surah Hud, Verse 56
فَإِن تَوَلَّوۡاْ فَقَدۡ أَبۡلَغۡتُكُم مَّآ أُرۡسِلۡتُ بِهِۦٓ إِلَيۡكُمۡۚ وَيَسۡتَخۡلِفُ رَبِّي قَوۡمًا غَيۡرَكُمۡ وَلَا تَضُرُّونَهُۥ شَيۡـًٔاۚ إِنَّ رَبِّي عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٍ حَفِيظٞ
namut num̆balā piṭupǣvehu nam (dæna ganu) mā num̆balā veta kavara karuṇak samaga evanu læbuvem da eya mā num̆balā veta sæbævinma dænvūyemi. tavada māgē paramādhipati num̆balā novana pirisak niyōjitayin bavaṭa pat karayi. num̆balā ohuṭa kisivakin hāni sidu kaḷa nohæka. niyata vaśayenma māgē paramādhipati siyalu dǣ surakṣā karannāya
Surah Hud, Verse 57
وَلَمَّا جَآءَ أَمۡرُنَا نَجَّيۡنَا هُودٗا وَٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ مَعَهُۥ بِرَحۡمَةٖ مِّنَّا وَنَجَّيۡنَٰهُم مِّنۡ عَذَابٍ غَلِيظٖ
apagē niyōgaya pæmiṇi kalhi apagen vū āśirvādaya tuḷin api hūd hā ohu samaga vū viśvāsa kaḷavun mudavā gatimu. tavada api ovun va dæḍi dan̆ḍuvamin mudavā gatimu
Surah Hud, Verse 58
وَتِلۡكَ عَادٞۖ جَحَدُواْ بِـَٔايَٰتِ رَبِّهِمۡ وَعَصَوۡاْ رُسُلَهُۥ وَٱتَّبَعُوٓاْ أَمۡرَ كُلِّ جَبَّارٍ عَنِيدٖ
tavada eya ād(samūhayā)ya. ovuhu tama paramādhipatigē vadan pratikṣēpa kaḷōya. tavada ovuhu ohugē dharma dūtavarunṭa piṭupǣha. tavada ovuhu sǣma duṣṭha pālakayakugēma niyōga piḷipæddōya
Surah Hud, Verse 59
وَأُتۡبِعُواْ فِي هَٰذِهِ ٱلدُّنۡيَا لَعۡنَةٗ وَيَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِۗ أَلَآ إِنَّ عَادٗا كَفَرُواْ رَبَّهُمۡۗ أَلَا بُعۡدٗا لِّعَادٖ قَوۡمِ هُودٖ
tavada melovehi da maḷavun keren nægiṭu vanu labana dinayehi da śāpaya ovun luhu ban̆dinu æta. dæna ganu niyata vaśayenma ād samūhayā tama paramādhipati pratikṣēpa kaḷōya. dæna ganu hūdgē janayā vū ād (allāhgē āśirvādayen) duras vūha
Surah Hud, Verse 60
۞وَإِلَىٰ ثَمُودَ أَخَاهُمۡ صَٰلِحٗاۚ قَالَ يَٰقَوۡمِ ٱعۡبُدُواْ ٱللَّهَ مَا لَكُم مِّنۡ إِلَٰهٍ غَيۡرُهُۥۖ هُوَ أَنشَأَكُم مِّنَ ٱلۡأَرۡضِ وَٱسۡتَعۡمَرَكُمۡ فِيهَا فَٱسۡتَغۡفِرُوهُ ثُمَّ تُوبُوٓاْ إِلَيۡهِۚ إِنَّ رَبِّي قَرِيبٞ مُّجِيبٞ
tavada samūd (janayā) veta ovungē sahōdara sālih va da (evvemu.) māgē janayini, num̆balā allāhṭa gætikam karanu. num̆balāṭa ohu hæra venat devin̆deku nomæta. num̆balā va mahapoḷoven bihi kaḷē ohuya. tavada ehi (padiṁci vīmaṭa) num̆balāṭa āyu kālayak dunnēya. ebævin num̆balā ohugen samāva illā paścāttāpa vī ohu vetaṭa yomu vanu. niyata vaśayenma māgē paramādhipati samīpaya. piḷituru dennāya
Surah Hud, Verse 61
قَالُواْ يَٰصَٰلِحُ قَدۡ كُنتَ فِينَا مَرۡجُوّٗا قَبۡلَ هَٰذَآۖ أَتَنۡهَىٰنَآ أَن نَّعۡبُدَ مَا يَعۡبُدُ ءَابَآؤُنَا وَإِنَّنَا لَفِي شَكّٖ مِّمَّا تَدۡعُونَآ إِلَيۡهِ مُرِيبٖ
‘ahō sālih, mīṭa pera oba apa atara balāporottu tæbiya hækkeku viya. apagē mutun mittan næman̆dum karana dǣṭa apa vandanāmāna kirīmen num̆ba apa va vaḷakvannehi da? num̆ba apa tula kutuhalayak æti kara vana kumana magak veta apaṭa ærayum karannehi da, niyata vaśayenma api ē gæna sækayehi pasuvannemu’ yæyi ovuhu pævasuvōya
Surah Hud, Verse 62
قَالَ يَٰقَوۡمِ أَرَءَيۡتُمۡ إِن كُنتُ عَلَىٰ بَيِّنَةٖ مِّن رَّبِّي وَءَاتَىٰنِي مِنۡهُ رَحۡمَةٗ فَمَن يَنصُرُنِي مِنَ ٱللَّهِ إِنۡ عَصَيۡتُهُۥۖ فَمَا تَزِيدُونَنِي غَيۡرَ تَخۡسِيرٖ
‘māgē janayini, māgē paramādhipatigen vū pæhædili sādhakayak mata mama hin̆dimin ohugen vū āśirvādayak maṭa ohu pirinamā tibiya dī, mama ohuṭa piṭupǣvē nam allāhgen tora va maṭa upakāra karanuyē kavurun dæyi yana vaga num̆balā sitā bæluvehu da? num̆balā maṭa alābha hāniya misa venat kisivak væḍi kaḷē næta’ yæyi ohu pævasuvēya
Surah Hud, Verse 63
وَيَٰقَوۡمِ هَٰذِهِۦ نَاقَةُ ٱللَّهِ لَكُمۡ ءَايَةٗۖ فَذَرُوهَا تَأۡكُلۡ فِيٓ أَرۡضِ ٱللَّهِۖ وَلَا تَمَسُّوهَا بِسُوٓءٖ فَيَأۡخُذَكُمۡ عَذَابٞ قَرِيبٞ
ahō māgē janayini, meya num̆balāṭa saṁgnāvak vaśayen (dena laddā) vū allāhgē oṭu denaya. ebævin mahapoḷovē uḷā kannaṭa num̆balā ū ata hæra damanu. yam napurak sidu kirīmaṭa num̆balā ū sparśa nokaranu. eviṭa samīpayen vū dan̆ḍuvamak num̆balā va hasu kara ganu æta
Surah Hud, Verse 64
فَعَقَرُوهَا فَقَالَ تَمَتَّعُواْ فِي دَارِكُمۡ ثَلَٰثَةَ أَيَّامٖۖ ذَٰلِكَ وَعۡدٌ غَيۡرُ مَكۡذُوبٖ
pasu va ovuhu ugē gela nahara kapā dæmuvōya. eviṭa num̆balā num̆balāgē nives tuḷa dina tunak bhukti vin̆dinu. eya boru kaḷa nohæki pratignāva yæyi ohu pævasīya
Surah Hud, Verse 65
فَلَمَّا جَآءَ أَمۡرُنَا نَجَّيۡنَا صَٰلِحٗا وَٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ مَعَهُۥ بِرَحۡمَةٖ مِّنَّا وَمِنۡ خِزۡيِ يَوۡمِئِذٍۚ إِنَّ رَبَّكَ هُوَ ٱلۡقَوِيُّ ٱلۡعَزِيزُ
eviṭa apagē (dan̆ḍuvamē) niyōgaya pæmiṇi kalhi apagē āśirvādaya tuḷin hā edina avamānayen api sālih hā ohu samaga vū viśvāsa kaḷavun va mudavā gatimu. niyata vaśayenma obē paramādhipati vana ohuya sarva baladhārī, ati bala sampanna vannē
Surah Hud, Verse 66
وَأَخَذَ ٱلَّذِينَ ظَلَمُواْ ٱلصَّيۡحَةُ فَأَصۡبَحُواْ فِي دِيَٰرِهِمۡ جَٰثِمِينَ
tavada mahā han̆ḍa aparādha kaḷavun hasu kaḷēya. eviṭa ovuhu udǣsana tama nives tuḷa maḷa kan̆dan lesin siṭiyaha
Surah Hud, Verse 67
كَأَن لَّمۡ يَغۡنَوۡاْ فِيهَآۗ أَلَآ إِنَّ ثَمُودَاْ كَفَرُواْ رَبَّهُمۡۗ أَلَا بُعۡدٗا لِّثَمُودَ
ovuhu ehi kisiviṭeka padiṁci novūvak meni. dæna ganu. niyata vaśayenma samūd (janayā) ovungē paramādhipati va pratikṣēpa kaḷōya. dæna ganu samūd (janayā allāhgē āśirvādayen) duras vūha
Surah Hud, Verse 68
وَلَقَدۡ جَآءَتۡ رُسُلُنَآ إِبۡرَٰهِيمَ بِٱلۡبُشۡرَىٰ قَالُواْ سَلَٰمٗاۖ قَالَ سَلَٰمٞۖ فَمَا لَبِثَ أَن جَآءَ بِعِجۡلٍ حَنِيذٖ
apagē dūtayin śubhāraṁci samaga ibrāhīm veta pæmiṇa "śāntiya atvēvā" yæyi pævasūha. ohu da ‘śāntiya at vēvā’ yæyi pævasuvēya. eviṭa (āgantukayin san̆dahā) bæn̆dapu vasu pæṭaveku gena ēmaṭa (ohuṭa) væḍi vēlāvak gata novīya
Surah Hud, Verse 69
فَلَمَّا رَءَآ أَيۡدِيَهُمۡ لَا تَصِلُ إِلَيۡهِ نَكِرَهُمۡ وَأَوۡجَسَ مِنۡهُمۡ خِيفَةٗۚ قَالُواْ لَا تَخَفۡ إِنَّآ أُرۡسِلۡنَآ إِلَىٰ قَوۡمِ لُوطٖ
ovungē at ē(āhāraya) veta ḷan̆gā novū bava ohu duṭu viṭa ovun nān̆dunana aya bava væṭahiṇi. ovun piḷiban̆da biyak æti viya. ‘num̆ba biya novanu. niyata vaśayenma api lūtgē janayā veta evanu læbūvan vemu’ yæyi ovuhu pævasuvōya
Surah Hud, Verse 70
وَٱمۡرَأَتُهُۥ قَآئِمَةٞ فَضَحِكَتۡ فَبَشَّرۡنَٰهَا بِإِسۡحَٰقَ وَمِن وَرَآءِ إِسۡحَٰقَ يَعۡقُوبَ
ohugē biriya da siṭa gena siṭiyāya. (meya æsū) æya sinahasuṇāya. eviṭa api æyaṭa (ipadennaṭa siṭina) ishāk piḷiban̆da hā ishākgen pasu yaḥkūb piḷiban̆da śubhāraṁci dænvūyemu
Surah Hud, Verse 71
قَالَتۡ يَٰوَيۡلَتَىٰٓ ءَأَلِدُ وَأَنَا۠ عَجُوزٞ وَهَٰذَا بَعۡلِي شَيۡخًاۖ إِنَّ هَٰذَا لَشَيۡءٌ عَجِيبٞ
ahō māgē khēdaya mama mæhælliyeku va siṭiya dī saha mē māgē sæmiyā vayōvṛddhayeku va siṭiya dī mama daruvaku prasūta karannem da? niyata vaśayenma eya puduma sahagata karuṇaki yæyi æya kīvāya
Surah Hud, Verse 72
قَالُوٓاْ أَتَعۡجَبِينَ مِنۡ أَمۡرِ ٱللَّهِۖ رَحۡمَتُ ٱللَّهِ وَبَرَكَٰتُهُۥ عَلَيۡكُمۡ أَهۡلَ ٱلۡبَيۡتِۚ إِنَّهُۥ حَمِيدٞ مَّجِيدٞ
allāhgē niyōgaya sambandhayen num̆ba puduma vannehi da? allāhgē āśirvādaya hā bhāgyaya nivæsiyan vana num̆balā satu vēvā niyata vaśayenma ohu praśaṁsā lābhīya. ati kīrtimatya
Surah Hud, Verse 73
فَلَمَّا ذَهَبَ عَنۡ إِبۡرَٰهِيمَ ٱلرَّوۡعُ وَجَآءَتۡهُ ٱلۡبُشۡرَىٰ يُجَٰدِلُنَا فِي قَوۡمِ لُوطٍ
ibrāhīmgen biya paha va gos (daruvan sambandhayen vū) śubhāraṁci ohu veta pæmiṇi kalhi, lūtgē janayā sambandhayen ohu apa samaga vāda kaḷēya
Surah Hud, Verse 74
إِنَّ إِبۡرَٰهِيمَ لَحَلِيمٌ أَوَّـٰهٞ مُّنِيبٞ
niyata vaśayenma ibrāhīm ivasana suḷu karuṇāvanta (allāh veta) næm̆buruvanneki
Surah Hud, Verse 75
يَـٰٓإِبۡرَٰهِيمُ أَعۡرِضۡ عَنۡ هَٰذَآۖ إِنَّهُۥ قَدۡ جَآءَ أَمۡرُ رَبِّكَۖ وَإِنَّهُمۡ ءَاتِيهِمۡ عَذَابٌ غَيۡرُ مَرۡدُودٖ
ahō ibrāhīm, oba meyin væḷakenu. sæbævinma obagē paramādhipatigē niyōgaya pæmiṇa æta. tavada niyata vaśayenma ovun veta pratikṣēpa kaḷa nohæki dan̆ḍuvamak pæmiṇa æta
Surah Hud, Verse 76
وَلَمَّا جَآءَتۡ رُسُلُنَا لُوطٗا سِيٓءَ بِهِمۡ وَضَاقَ بِهِمۡ ذَرۡعٗا وَقَالَ هَٰذَا يَوۡمٌ عَصِيبٞ
apagē dūtavarun lūt veta pæmiṇi kalhi ohu ovun piḷiban̆da kanassallaṭa pat viya. tavada ovun piḷiban̆da va balavat lesa pīḍanayaṭa pat viya. tavada meya daruṇu dinayaki yæyi ohu pævasuvēya
Surah Hud, Verse 77
وَجَآءَهُۥ قَوۡمُهُۥ يُهۡرَعُونَ إِلَيۡهِ وَمِن قَبۡلُ كَانُواْ يَعۡمَلُونَ ٱلسَّيِّـَٔاتِۚ قَالَ يَٰقَوۡمِ هَـٰٓؤُلَآءِ بَنَاتِي هُنَّ أَطۡهَرُ لَكُمۡۖ فَٱتَّقُواْ ٱللَّهَ وَلَا تُخۡزُونِ فِي ضَيۡفِيٓۖ أَلَيۡسَ مِنكُمۡ رَجُلٞ رَّشِيدٞ
tavada ohugē janayā ohu veta (ovun samaga væradi lesa hæsirīmaṭa) vēgayen pæmiṇiyaha. tavada mīṭa perada ovun napurukam sidukaramin pasu vūha. māgē janayini, mē māgē dūvarunya. movun num̆balāṭa ati pivituruya. eheyin num̆balā allāhṭa biya bætimat vanu. māgē āgantukayin atara mā avamānayaṭa pat nokaranu. yaha maga læbū kisidu (buddhimat) miniseku num̆balā aturin novē dæyi ohu vimasuvēya
Surah Hud, Verse 78
قَالُواْ لَقَدۡ عَلِمۡتَ مَا لَنَا فِي بَنَاتِكَ مِنۡ حَقّٖ وَإِنَّكَ لَتَعۡلَمُ مَا نُرِيدُ
num̆bagē dūvarun sambandhayen (kisidu avaśyatāvak) apaṭa nomæti bava sæbǣ lesin num̆ba dannehiya. tavada apa apēkṣā karanuyē kumak dæyi da num̆ba niyata vaśayenma dannehiya yæyi ovuhu pævasūha
Surah Hud, Verse 79
قَالَ لَوۡ أَنَّ لِي بِكُمۡ قُوَّةً أَوۡ ءَاوِيٓ إِلَىٰ رُكۡنٖ شَدِيدٖ
num̆balāṭa erehi va (kriyā kirīmaṭa) niyata vaśayen maṭa balayak tibuṇē nam nætahot balavat ādhārakayak veta pihiṭa patannaṭa maṭa hæki vannē nam yæyi ohu pævasuvēya
Surah Hud, Verse 80
قَالُواْ يَٰلُوطُ إِنَّا رُسُلُ رَبِّكَ لَن يَصِلُوٓاْ إِلَيۡكَۖ فَأَسۡرِ بِأَهۡلِكَ بِقِطۡعٖ مِّنَ ٱلَّيۡلِ وَلَا يَلۡتَفِتۡ مِنكُمۡ أَحَدٌ إِلَّا ٱمۡرَأَتَكَۖ إِنَّهُۥ مُصِيبُهَا مَآ أَصَابَهُمۡۚ إِنَّ مَوۡعِدَهُمُ ٱلصُّبۡحُۚ أَلَيۡسَ ٱلصُّبۡحُ بِقَرِيبٖ
“ahō lūt, sæbævinma api num̆bagē paramādhipatigē dūtayō vemu. num̆ba veta ovuhu ḷan̆gā novannōmaya. ebævin rātriya avasan koṭasehi num̆bagē pavula rægena rahasigata va piṭat va yanu. num̆balā aturin kisivaku hærī nobæliya yutuya. num̆bagē biriya hæra. ovunaṭa atvana dǣ niyata vaśayenma æyaṭa da atvanu æta. niyata vaśayenma ovungē niyamita (vināśaya pæmiṇena) kālaya aluyam kālayayi. aluyam kālaya samīpa va novē da?” yæyi ovuhu pævasūha
Surah Hud, Verse 81
فَلَمَّا جَآءَ أَمۡرُنَا جَعَلۡنَا عَٰلِيَهَا سَافِلَهَا وَأَمۡطَرۡنَا عَلَيۡهَا حِجَارَةٗ مِّن سِجِّيلٖ مَّنضُودٖ
apagē niyōgaya pæmiṇi kalhi api eya (gammānaya) uḍu yaṭikuru kaḷemu. tavada ē veta ekinekaṭa æmuṇunu pilissuṇu gal væssavīmu
Surah Hud, Verse 82
مُّسَوَّمَةً عِندَ رَبِّكَۖ وَمَا هِيَ مِنَ ٱلظَّـٰلِمِينَ بِبَعِيدٖ
(eya) num̆bagē paramādhipati vetin salakuṇu tabanu læbūvaki. aparādhakaruvangen eya duras novīya
Surah Hud, Verse 83
۞وَإِلَىٰ مَدۡيَنَ أَخَاهُمۡ شُعَيۡبٗاۚ قَالَ يَٰقَوۡمِ ٱعۡبُدُواْ ٱللَّهَ مَا لَكُم مِّنۡ إِلَٰهٍ غَيۡرُهُۥۖ وَلَا تَنقُصُواْ ٱلۡمِكۡيَالَ وَٱلۡمِيزَانَۖ إِنِّيٓ أَرَىٰكُم بِخَيۡرٖ وَإِنِّيٓ أَخَافُ عَلَيۡكُمۡ عَذَابَ يَوۡمٖ مُّحِيطٖ
madyan janayā veta ovungē sahōdara ṣuayib va da (evvemu.) māgē janayini, num̆balā allāhṭa vandanāmānaya karanu. num̆balāṭa ohu hæra venat kisin̆du deviyaku nomæta. kirum hā minum vala aḍu nokaranu. niyata vaśayenma mama num̆balāṭa yahapatama dakimi. tavada niyata vaśayenma mama siyalla grahaṇaya karana dinayaka dan̆ḍuvama num̆balā veta æti vīma gæna biya vemi
Surah Hud, Verse 84
وَيَٰقَوۡمِ أَوۡفُواْ ٱلۡمِكۡيَالَ وَٱلۡمِيزَانَ بِٱلۡقِسۡطِۖ وَلَا تَبۡخَسُواْ ٱلنَّاسَ أَشۡيَآءَهُمۡ وَلَا تَعۡثَوۡاْ فِي ٱلۡأَرۡضِ مُفۡسِدِينَ
ahō māgē janayini, num̆balā kirum minum yukti garuka lesin pūrṇavat karanu. janayāṭa ovungē bhāṇḍa vala aḍupāḍu nokaranu. tavada mahapoḷovē kalahakārīn lesa pahat ayurin kaṭayutu nokaranu
Surah Hud, Verse 85
بَقِيَّتُ ٱللَّهِ خَيۡرٞ لَّكُمۡ إِن كُنتُم مُّؤۡمِنِينَۚ وَمَآ أَنَا۠ عَلَيۡكُم بِحَفِيظٖ
num̆balā viśvāsavantayin nam allāhgen vū śēṣaya num̆balāṭa utumya. tavada mama num̆balā veta vū ārakṣakayaku novemi
Surah Hud, Verse 86
قَالُواْ يَٰشُعَيۡبُ أَصَلَوٰتُكَ تَأۡمُرُكَ أَن نَّتۡرُكَ مَا يَعۡبُدُ ءَابَآؤُنَآ أَوۡ أَن نَّفۡعَلَ فِيٓ أَمۡوَٰلِنَا مَا نَشَـٰٓؤُاْۖ إِنَّكَ لَأَنتَ ٱلۡحَلِيمُ ٱلرَّشِيدُ
ahō ṣuayib, apagē mutun mittan namadina dǣ apa ata hæra dæmīmaṭat apagē vastu vala apa kæmati paridi apa kaṭayutu nokirīmaṭat num̆bagē salātaya num̆baṭa aṇa karannē da? sæbævinma num̆ba ivasanu suḷu tænættāda yaha magahi gaman karannāda vē yæyi (vihiphavaṭa) pævasūha
Surah Hud, Verse 87
قَالَ يَٰقَوۡمِ أَرَءَيۡتُمۡ إِن كُنتُ عَلَىٰ بَيِّنَةٖ مِّن رَّبِّي وَرَزَقَنِي مِنۡهُ رِزۡقًا حَسَنٗاۚ وَمَآ أُرِيدُ أَنۡ أُخَالِفَكُمۡ إِلَىٰ مَآ أَنۡهَىٰكُمۡ عَنۡهُۚ إِنۡ أُرِيدُ إِلَّا ٱلۡإِصۡلَٰحَ مَا ٱسۡتَطَعۡتُۚ وَمَا تَوۡفِيقِيٓ إِلَّا بِٱللَّهِۚ عَلَيۡهِ تَوَكَّلۡتُ وَإِلَيۡهِ أُنِيبُ
ahō māgē janayini, mama māgē paramādhipatigen vū pæhædili sādhakayak mata pihiṭamin siṭiyadī, tavada ohu visin yahapat pōṣaṇaya mā veta pirinamā tibiya dī num̆balā ē gæna kumak sitannehu da? mā num̆balāṭa kavara deyak tahanam kaḷē da eyin bæhæra va num̆balāṭa viruddha va kaṭayutu kirīmaṭa mama apēkṣā nokarami. maṭa hæki pamaṇin (samājaya) vidhimat kirīma misa venekak mama balāporottu novemi. māgē piḷigænīma allāhgen misa næta. ohu veta mama (siyalla) bhāra kaḷemi. tavada ohu vetaṭa yomu vemi
Surah Hud, Verse 88
وَيَٰقَوۡمِ لَا يَجۡرِمَنَّكُمۡ شِقَاقِيٓ أَن يُصِيبَكُم مِّثۡلُ مَآ أَصَابَ قَوۡمَ نُوحٍ أَوۡ قَوۡمَ هُودٍ أَوۡ قَوۡمَ صَٰلِحٖۚ وَمَا قَوۡمُ لُوطٖ مِّنكُم بِبَعِيدٖ
tavada ahō māgē janayini, mā samaga vū num̆balāgē bhēdaya nūhgē janayāṭa hō hūdgē janayāṭa hō sālihgē janayāṭa hō æti vūvak men deyak num̆balāṭa æti vīmaṭa taram num̆balā va væradi karuvan bavaṭa pat noviya yutaya. tavada num̆balā aturin vū lūtgē janayāṭa (sidu vū dan̆ḍuvama) ǣtaka novē
Surah Hud, Verse 89
وَٱسۡتَغۡفِرُواْ رَبَّكُمۡ ثُمَّ تُوبُوٓاْ إِلَيۡهِۚ إِنَّ رَبِّي رَحِيمٞ وَدُودٞ
tavada num̆balāgē paramādhipatigen num̆balā samāva ayæda siṭinu. pasu va ohu veta paścāttāpa vī yomu vanu. niyata vaśayenma māgē paramādhipati aparimita dayānvitaya. senehevantaya
Surah Hud, Verse 90
قَالُواْ يَٰشُعَيۡبُ مَا نَفۡقَهُ كَثِيرٗا مِّمَّا تَقُولُ وَإِنَّا لَنَرَىٰكَ فِينَا ضَعِيفٗاۖ وَلَوۡلَا رَهۡطُكَ لَرَجَمۡنَٰكَۖ وَمَآ أَنتَ عَلَيۡنَا بِعَزِيزٖ
ahō ṣuayib, num̆ba pavasana dæyin bohōmayak apaṭa væṭa hennē næta. tavada oba va apa atara durvalayaku sē niyata vaśayenma api dakimu. tavada num̆bē pavulē aya novī nam api num̆baṭa gal gasā marannemu. tavada num̆ba apa kerehi balavateku novē yæyi ovuhu pævasuvōya
Surah Hud, Verse 91
قَالَ يَٰقَوۡمِ أَرَهۡطِيٓ أَعَزُّ عَلَيۡكُم مِّنَ ٱللَّهِ وَٱتَّخَذۡتُمُوهُ وَرَآءَكُمۡ ظِهۡرِيًّاۖ إِنَّ رَبِّي بِمَا تَعۡمَلُونَ مُحِيطٞ
ahō māgē janayini, allāhṭa vaḍā num̆balā veta balavat vanuyē māgē pavulē aya da? tavada num̆balā ohu va num̆balāgē pasupasin piṭapættaṭa gattehuya. niyata vaśayenma māgē paramādhipati num̆balā karana dǣ piḷiban̆da sarva prakārayen dannāya
Surah Hud, Verse 92
وَيَٰقَوۡمِ ٱعۡمَلُواْ عَلَىٰ مَكَانَتِكُمۡ إِنِّي عَٰمِلٞۖ سَوۡفَ تَعۡلَمُونَ مَن يَأۡتِيهِ عَذَابٞ يُخۡزِيهِ وَمَنۡ هُوَ كَٰذِبٞۖ وَٱرۡتَقِبُوٓاْ إِنِّي مَعَكُمۡ رَقِيبٞ
ahō māgē janayini, num̆balā num̆balāgē sthānayē siṭa kaṭayutu karanu. niyata vaśayenma mama da kaṭayutu karami. kavurun veta avamānaya gena dena dan̆ḍuvama pæmiṇennē dæyi da boru pavasannā kavareku dæyi da num̆balā matu dæna ganu æta. num̆balā balāporottuven siṭinu. niyata vaśayenma mama num̆balā samaga balāporottuven siṭinnemi
Surah Hud, Verse 93
وَلَمَّا جَآءَ أَمۡرُنَا نَجَّيۡنَا شُعَيۡبٗا وَٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ مَعَهُۥ بِرَحۡمَةٖ مِّنَّا وَأَخَذَتِ ٱلَّذِينَ ظَلَمُواْ ٱلصَّيۡحَةُ فَأَصۡبَحُواْ فِي دِيَٰرِهِمۡ جَٰثِمِينَ
apagē dan̆ḍuvama pæmiṇi kalhi api ṣuayib hā ohu samaga viśvāsa kaḷavun va apagē āśirvādayen api mudavā gattemu. tavada mahā han̆ḍa aparādha kaḷavun grahaṇaya kaḷēya. eviṭa ovuhu ovungē nives tuḷa maḷa kan̆dan bavaṭa udǣsana pat vūha
Surah Hud, Verse 94
كَأَن لَّمۡ يَغۡنَوۡاْ فِيهَآۗ أَلَا بُعۡدٗا لِّمَدۡيَنَ كَمَا بَعِدَتۡ ثَمُودُ
ovuhu ehi vāsaya nokaḷāk meni. dæna ganu. samūd janayā duras vūvāk men madyan vāsīn da duras vūha
Surah Hud, Verse 95
وَلَقَدۡ أَرۡسَلۡنَا مُوسَىٰ بِـَٔايَٰتِنَا وَسُلۡطَٰنٖ مُّبِينٍ
tavada sæbævinma api apagē vadan hā pæhædili sādhaka samaga mūsā va evvemu
Surah Hud, Verse 96
إِلَىٰ فِرۡعَوۡنَ وَمَلَإِيْهِۦ فَٱتَّبَعُوٓاْ أَمۡرَ فِرۡعَوۡنَۖ وَمَآ أَمۡرُ فِرۡعَوۡنَ بِرَشِيدٖ
firavun hā ohugē pradhānīn veta (mūsā pæmiṇiyēya). namut ovuhu firavungē niyōgaya piḷipæddāha. firavungē niyōgaya niværadi (buddhimat) ekak novīya
Surah Hud, Verse 97
يَقۡدُمُ قَوۡمَهُۥ يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِ فَأَوۡرَدَهُمُ ٱلنَّارَۖ وَبِئۡسَ ٱلۡوِرۡدُ ٱلۡمَوۡرُودُ
maḷavun keren nægiṭu vanu labana dinayē ohu ohugē janayāṭa peramuṇa ganī. tavada ovun va (nirā) ginna veta gena yayi. esē gena yǣmat gena yanu labana sthānayat napuru viya
Surah Hud, Verse 98
وَأُتۡبِعُواْ فِي هَٰذِهِۦ لَعۡنَةٗ وَيَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِۚ بِئۡسَ ٱلرِّفۡدُ ٱلۡمَرۡفُودُ
tavada mehi dī da maḷavun keren nægiṭu vanu labana dinayē dī da śāpayen ovun luhuban̆dinu læbīya. tavada pradānaya karanu læbū pradānaya napuru viya
Surah Hud, Verse 99
ذَٰلِكَ مِنۡ أَنۢبَآءِ ٱلۡقُرَىٰ نَقُصُّهُۥ عَلَيۡكَۖ مِنۡهَا قَآئِمٞ وَحَصِيدٞ
mēvā purāṇa gamvāsīngē puvat aturini. api num̆ba veta ēvā kiyavā penvannemu. eyin śēṣa va pavatina dǣ da mulinupuṭā damanu læbū dǣda æta
Surah Hud, Verse 100
وَمَا ظَلَمۡنَٰهُمۡ وَلَٰكِن ظَلَمُوٓاْ أَنفُسَهُمۡۖ فَمَآ أَغۡنَتۡ عَنۡهُمۡ ءَالِهَتُهُمُ ٱلَّتِي يَدۡعُونَ مِن دُونِ ٱللَّهِ مِن شَيۡءٖ لَّمَّا جَآءَ أَمۡرُ رَبِّكَۖ وَمَا زَادُوهُمۡ غَيۡرَ تَتۡبِيبٖ
api ovunaṭa aparādha nokaḷemu. enamut ovuhu ovunṭama aparādha kara gatha. num̆bē paramādhipatigē niyōgaya pæmiṇi kalhi allāhgen tora va ovun ayæda siṭi ovungē devivarun ovunaṭa kisin̆du phalak novīya. ovuhu alābha hāniya misa venekak ovunaṭa vardhanaya nokaḷōya
Surah Hud, Verse 101
وَكَذَٰلِكَ أَخۡذُ رَبِّكَ إِذَآ أَخَذَ ٱلۡقُرَىٰ وَهِيَ ظَٰلِمَةٌۚ إِنَّ أَخۡذَهُۥٓ أَلِيمٞ شَدِيدٌ
aparādha sidu vemin pavatina grāmayan veta num̆bagē paramādhipati dan̆ḍuvam karana viṭa, ē andamaṭa dan̆ḍuvam karayi. niyata vaśayenma ohugē dan̆ḍuvama dæḍi vēdanā sahagataya
Surah Hud, Verse 102
إِنَّ فِي ذَٰلِكَ لَأٓيَةٗ لِّمَنۡ خَافَ عَذَابَ ٱلۡأٓخِرَةِۚ ذَٰلِكَ يَوۡمٞ مَّجۡمُوعٞ لَّهُ ٱلنَّاسُ وَذَٰلِكَ يَوۡمٞ مَّشۡهُودٞ
niyata vaśayenma matu lovehi dan̆ḍuvamaṭa biya vannanhaṭa ehi saṁgnāvak æta. eya janayā ek ræs karanu labana dinayaki. tavada eya sākṣi pavasanu labana dinayaki
Surah Hud, Verse 103
وَمَا نُؤَخِّرُهُۥٓ إِلَّا لِأَجَلٖ مَّعۡدُودٖ
niyamita kālayakaṭa misa api eya pramāda nokarannemu
Surah Hud, Verse 104
يَوۡمَ يَأۡتِ لَا تَكَلَّمُ نَفۡسٌ إِلَّا بِإِذۡنِهِۦۚ فَمِنۡهُمۡ شَقِيّٞ وَسَعِيدٞ
eya pæmiṇena dina kisidu ātmayak ohugē avasarayen tora va katā nokarayi. ovun atara abhāgyavantayā da bhāgyavantayā da siṭiyi
Surah Hud, Verse 105
فَأَمَّا ٱلَّذِينَ شَقُواْ فَفِي ٱلنَّارِ لَهُمۡ فِيهَا زَفِيرٞ وَشَهِيقٌ
abhāgyavantayin vū kalī (ovun) nirayehiya. ehi ovunaṭa (imahat lesa) ken̆diri gǣmaṭa hā mora dīmaṭa sidu vanu æta
Surah Hud, Verse 106
خَٰلِدِينَ فِيهَا مَا دَامَتِ ٱلسَّمَٰوَٰتُ وَٱلۡأَرۡضُ إِلَّا مَا شَآءَ رَبُّكَۚ إِنَّ رَبَّكَ فَعَّالٞ لِّمَا يُرِيدُ
ahas hā mahapoḷova pavatina tākkal ovun ehi sadātanikayinya. num̆bagē paramādhipati abhimata kaḷē nam misa. niyata vaśayenma num̆bagē paramādhipati ohu sitana dǣ sidu karannāya
Surah Hud, Verse 107
۞وَأَمَّا ٱلَّذِينَ سُعِدُواْ فَفِي ٱلۡجَنَّةِ خَٰلِدِينَ فِيهَا مَا دَامَتِ ٱلسَّمَٰوَٰتُ وَٱلۡأَرۡضُ إِلَّا مَا شَآءَ رَبُّكَۖ عَطَآءً غَيۡرَ مَجۡذُوذٖ
bhāgya læbūvan vū kalī (ovun svarga) uyan tuḷaya. ahas hā mahapoḷova pavatina tākkal (ovun) ehi sadātanikayinya. namut num̆bagē paramādhipati abhimata kaḷē nam misa. eya nokæḍena pirinæmīmak vaśayeni
Surah Hud, Verse 108
فَلَا تَكُ فِي مِرۡيَةٖ مِّمَّا يَعۡبُدُ هَـٰٓؤُلَآءِۚ مَا يَعۡبُدُونَ إِلَّا كَمَا يَعۡبُدُ ءَابَآؤُهُم مِّن قَبۡلُۚ وَإِنَّا لَمُوَفُّوهُمۡ نَصِيبَهُمۡ غَيۡرَ مَنقُوصٖ
ebævin (nabivaraya,) movun næmadum karana dǣ piḷiban̆da sækayehi num̆ba nosiṭinu. mīṭa pera ovungē mutun mittan næman̆dum karannāk men misa ovun gætikam nokarati. sæbævinma api ovungē koṭasa kisidu aḍuvakin tora va pirinamannan vemu
Surah Hud, Verse 109
وَلَقَدۡ ءَاتَيۡنَا مُوسَى ٱلۡكِتَٰبَ فَٱخۡتُلِفَ فِيهِۚ وَلَوۡلَا كَلِمَةٞ سَبَقَتۡ مِن رَّبِّكَ لَقُضِيَ بَيۡنَهُمۡۚ وَإِنَّهُمۡ لَفِي شَكّٖ مِّنۡهُ مُرِيبٖ
tavada sæbævinma api mūsāṭa dēva granthaya pirinæmuvemu. (alkurānayehi matabhēda æti karagannāk men) ehi mata bhēda æti kara gannā ladī. num̆bagē paramādhipatigen tīnduvak mīṭa pera æti novī nam, ovun atara tīndu denu labannaṭa tibuṇi. tavada niyata vaśayenma ovun ē piḷiban̆dava aviśvāsaya æti karannā vū sækayehi siṭiti
Surah Hud, Verse 110
وَإِنَّ كُلّٗا لَّمَّا لَيُوَفِّيَنَّهُمۡ رَبُّكَ أَعۡمَٰلَهُمۡۚ إِنَّهُۥ بِمَا يَعۡمَلُونَ خَبِيرٞ
tavada niyata vaśayenma sǣma kenekuṭama ovungē kriyāvanṭa num̆bagē paramādhipati ovunaṭa pūrṇa va (pratiphala) denu æta. niyata vaśayenma ohu ovun karana dǣ piḷiban̆da va abhignānavantaya
Surah Hud, Verse 111
فَٱسۡتَقِمۡ كَمَآ أُمِرۡتَ وَمَن تَابَ مَعَكَ وَلَا تَطۡغَوۡاْۚ إِنَّهُۥ بِمَا تَعۡمَلُونَ بَصِيرٞ
num̆baṭa aṇa karanu læbū paridi num̆ba hā num̆ba samaga paścāttāpa vī yomu vūvan sthāvara va siṭinu. tavada num̆balā sīmāva ikmavā kaṭayutu nokaranu. niyata vaśayenma ohu num̆balā karana dǣ piḷiban̆da va sarva nirīkṣakaya
Surah Hud, Verse 112
وَلَا تَرۡكَنُوٓاْ إِلَى ٱلَّذِينَ ظَلَمُواْ فَتَمَسَّكُمُ ٱلنَّارُ وَمَا لَكُم مِّن دُونِ ٱللَّهِ مِنۡ أَوۡلِيَآءَ ثُمَّ لَا تُنصَرُونَ
tavada num̆balā aparādha kaḷavun veta næm̆buru novanu. eviṭa (nirā) ginna num̆balā va sparśa karanu æta. allāhgen tora va bhārakaruvan kisivaku num̆balāṭa nomæta. pasu va num̆balā udav karanu nolabannehuya
Surah Hud, Verse 113
وَأَقِمِ ٱلصَّلَوٰةَ طَرَفَيِ ٱلنَّهَارِ وَزُلَفٗا مِّنَ ٱلَّيۡلِۚ إِنَّ ٱلۡحَسَنَٰتِ يُذۡهِبۡنَ ٱلسَّيِّـَٔاتِۚ ذَٰلِكَ ذِكۡرَىٰ لِلذَّـٰكِرِينَ
dahaval dekeḷavarehi hā rātriyen koṭasaka num̆balā salātaya vidhimat va iṭu karanu. niyata vaśayenma dæhæmi dǣ napuru dǣ paha kara damayi. eya menehi karannanhaṭa menehi kirīmaki
Surah Hud, Verse 114
وَٱصۡبِرۡ فَإِنَّ ٱللَّهَ لَا يُضِيعُ أَجۡرَ ٱلۡمُحۡسِنِينَ
tavada num̆ba ivasā darā ganu. niyata vaśayenma allāh dæhæmiyangē pratiphala niṣphala nokaranu æta
Surah Hud, Verse 115
فَلَوۡلَا كَانَ مِنَ ٱلۡقُرُونِ مِن قَبۡلِكُمۡ أُوْلُواْ بَقِيَّةٖ يَنۡهَوۡنَ عَنِ ٱلۡفَسَادِ فِي ٱلۡأَرۡضِ إِلَّا قَلِيلٗا مِّمَّنۡ أَنجَيۡنَا مِنۡهُمۡۗ وَٱتَّبَعَ ٱلَّذِينَ ظَلَمُواْ مَآ أُتۡرِفُواْ فِيهِ وَكَانُواْ مُجۡرِمِينَ
mahapoḷovē kalahakam vaḷakvālana yahapat danan obalāṭa pera siṭi paramparāvan aturin siṭiya yutu novē da? (evannan siṭiyada) ovuhu itā supha pirasak vūha.api ovunva ema janayāgen mudavā gattemu. namut aparādha kaḷavun ovun kavara deyaka sæpa vin̆dinu læbuvēda ehi gælī siṭiyaha. tavada ovuhu væradikaruvan bavaṭa pat vūha
Surah Hud, Verse 116
وَمَا كَانَ رَبُّكَ لِيُهۡلِكَ ٱلۡقُرَىٰ بِظُلۡمٖ وَأَهۡلُهَا مُصۡلِحُونَ
aparādha karamin siṭi gamak ehi væsiyan pratisaṁvidhāyakayin lesa siṭiya dī eya allāh vināśa nokarayi
Surah Hud, Verse 117
وَلَوۡ شَآءَ رَبُّكَ لَجَعَلَ ٱلنَّاسَ أُمَّةٗ وَٰحِدَةٗۖ وَلَا يَزَالُونَ مُخۡتَلِفِينَ
num̆bagē paramādhipati abhimata kaḷē nam siyalu janayā ekama samūhayak bavaṭa pat karannaṭa tibuṇi. ovuhu bhēda æti kara gannavun lesama siṭiti
Surah Hud, Verse 118
إِلَّا مَن رَّحِمَ رَبُّكَۚ وَلِذَٰلِكَ خَلَقَهُمۡۗ وَتَمَّتۡ كَلِمَةُ رَبِّكَ لَأَمۡلَأَنَّ جَهَنَّمَ مِنَ ٱلۡجِنَّةِ وَٱلنَّاسِ أَجۡمَعِينَ
namut num̆bagē paramādhipati āśirvāda kaḷa aya hæra. tavada ē venuvenma ohu ovun va mævvēya. tavada jinvarun hā minisun yana depirisagen niraya puravannemi yana num̆bagē paramādhipatigē vadana pūrṇavat viya
Surah Hud, Verse 119
وَكُلّٗا نَّقُصُّ عَلَيۡكَ مِنۡ أَنۢبَآءِ ٱلرُّسُلِ مَا نُثَبِّتُ بِهِۦ فُؤَادَكَۚ وَجَآءَكَ فِي هَٰذِهِ ٱلۡحَقُّ وَمَوۡعِظَةٞ وَذِكۡرَىٰ لِلۡمُؤۡمِنِينَ
dharma dūtayingē puvat aturin num̆ba veta apa danvā siṭina siyalu siduvīm kesēda yat, emagin num̆bagē hadavat api sthāvara tatvayaṭa pat karamu. tavada mehi satyaya piḷiban̆da avabōdayak da, dēva viśvāsavantayin san̆dahā vū upades hā menehi kirīm da num̆ba hamuvaṭa pæmiṇa æta
Surah Hud, Verse 120
وَقُل لِّلَّذِينَ لَا يُؤۡمِنُونَ ٱعۡمَلُواْ عَلَىٰ مَكَانَتِكُمۡ إِنَّا عَٰمِلُونَ
num̆balā num̆balāgē sthānayē siṭa kriyā karanu. sæbævinma apa da kriyā karannan vemu yæyi viśvāsa nokarannanhaṭa (nabivaraya) num̆ba pavasanu
Surah Hud, Verse 121
وَٱنتَظِرُوٓاْ إِنَّا مُنتَظِرُونَ
tavada num̆balā balāporottuven siṭinu. niyata vaśayenma api da balāporottuven siṭinnan vemu
Surah Hud, Verse 122
وَلِلَّهِ غَيۡبُ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِ وَإِلَيۡهِ يُرۡجَعُ ٱلۡأَمۡرُ كُلُّهُۥ فَٱعۡبُدۡهُ وَتَوَكَّلۡ عَلَيۡهِۚ وَمَا رَبُّكَ بِغَٰفِلٍ عَمَّا تَعۡمَلُونَ
ahas hā mahapoḷovē gupta dǣ allāh satuya. siyalu karuṇu yomu karanu labanuyē ohu vetaṭamaya. ebævin num̆ba ohuṭa vandanāmānaya karanu . tavada ohu veta siyalla bhāra karanu. num̆bagē paramādhipati num̆balā karana dǣ piḷiban̆da va nosæḷakilimatva siṭinneku novē
Surah Hud, Verse 123