Surah Yusuf - Sinhala Translation by Www.islamhouse.com
الٓرۚ تِلۡكَ ءَايَٰتُ ٱلۡكِتَٰبِ ٱلۡمُبِينِ
alif, lām, rā. eya pæhædili dēva granthayē vadan veyi
Surah Yusuf, Verse 1
إِنَّآ أَنزَلۡنَٰهُ قُرۡءَٰنًا عَرَبِيّٗا لَّعَلَّكُمۡ تَعۡقِلُونَ
num̆balā vaṭahā gata hæki vanu piṇisa niyata vaśayenma api eya arābi basin pārāyanaya karannak lesa pahaḷa kaḷemu
Surah Yusuf, Verse 2
نَحۡنُ نَقُصُّ عَلَيۡكَ أَحۡسَنَ ٱلۡقَصَصِ بِمَآ أَوۡحَيۡنَآ إِلَيۡكَ هَٰذَا ٱلۡقُرۡءَانَ وَإِن كُنتَ مِن قَبۡلِهِۦ لَمِنَ ٱلۡغَٰفِلِينَ
(nabivaraya!) api num̆ba veta mema alkurānaya heḷidarav kirīma magin, (vividha) alaṁkāra puvat num̆baṭa kiyavā penvannemu. sæbævinma oba mīṭa pera (mē gæna) nodænuvat va siṭi aya aturin siṭiyehiya
Surah Yusuf, Verse 3
إِذۡ قَالَ يُوسُفُ لِأَبِيهِ يَـٰٓأَبَتِ إِنِّي رَأَيۡتُ أَحَدَ عَشَرَ كَوۡكَبٗا وَٱلشَّمۡسَ وَٱلۡقَمَرَ رَأَيۡتُهُمۡ لِي سَٰجِدِينَ
‘māgē piyatumani, niyata vaśayenma mama graha tārakā ekoḷahak da hiru hā san̆du da duṭuvemi. ēvā maṭa sujūd karannāk men duṭuvemi’ yæyi yūsuf tama piyāṇanṭa pævasū avasthāva sihipat karanu
Surah Yusuf, Verse 4
قَالَ يَٰبُنَيَّ لَا تَقۡصُصۡ رُءۡيَاكَ عَلَىٰٓ إِخۡوَتِكَ فَيَكِيدُواْ لَكَ كَيۡدًاۖ إِنَّ ٱلشَّيۡطَٰنَ لِلۡإِنسَٰنِ عَدُوّٞ مُّبِينٞ
‘māgē putaṇuvani, num̆bē sihinayē katāva num̆ba num̆bagē sahōdarayinṭa nokiyanu. eviṭa ovuhu mahatvū kumantraṇayakin num̆baṭa kumantraṇaya karanu æta. niyata vaśayenma ṣayitān minis vārgayāṭa pæhædili satureki.’ yæyi ohu kīvēya
Surah Yusuf, Verse 5
وَكَذَٰلِكَ يَجۡتَبِيكَ رَبُّكَ وَيُعَلِّمُكَ مِن تَأۡوِيلِ ٱلۡأَحَادِيثِ وَيُتِمُّ نِعۡمَتَهُۥ عَلَيۡكَ وَعَلَىٰٓ ءَالِ يَعۡقُوبَ كَمَآ أَتَمَّهَا عَلَىٰٓ أَبَوَيۡكَ مِن قَبۡلُ إِبۡرَٰهِيمَ وَإِسۡحَٰقَۚ إِنَّ رَبَّكَ عَلِيمٌ حَكِيمٞ
elesaya num̆bagē paramādhipati num̆ba va tōrā gena ættē. tavada siduvīm vala yathārthaya num̆baṭa ohu uganvanu æta. tavada mīṭa pera num̆bagē piyavarun depaḷa vana ibrāhīm hā ishākṭa ohu eya pūrṇavat kaḷāk men num̆ba vetat yaḥkūbgē parapura vetat eya pūrṇavat karanu æta. niyata vaśayenma num̆bagē paramādhipati sarva gnānīya. siyum gnānaya ættāya
Surah Yusuf, Verse 6
۞لَّقَدۡ كَانَ فِي يُوسُفَ وَإِخۡوَتِهِۦٓ ءَايَٰتٞ لِّلسَّآئِلِينَ
sæbævinma yūsuf hā ohugē sahōdarayin viṣayehi vimasannanhaṭa saṁgnāvan (sādhakayan) tibē
Surah Yusuf, Verse 7
إِذۡ قَالُواْ لَيُوسُفُ وَأَخُوهُ أَحَبُّ إِلَىٰٓ أَبِينَا مِنَّا وَنَحۡنُ عُصۡبَةٌ إِنَّ أَبَانَا لَفِي ضَلَٰلٖ مُّبِينٍ
‘api kaṇḍāyamak vaśayen siṭiya dī apaṭa vaḍā apagē piyāṇan veta yūsuf hā ohugē sahōdarayā priya manāpa vī æta. niyata vaśayenma apagē piyāṇan pæhædili nomagehiya’ yæyi ovuhu pævasuvōya
Surah Yusuf, Verse 8
ٱقۡتُلُواْ يُوسُفَ أَوِ ٱطۡرَحُوهُ أَرۡضٗا يَخۡلُ لَكُمۡ وَجۡهُ أَبِيكُمۡ وَتَكُونُواْ مِنۢ بَعۡدِهِۦ قَوۡمٗا صَٰلِحِينَ
num̆balā yūsuf va marā damanu. nætahot num̆balāgē piyāgē tṛptiya num̆balā veta pamaṇak vanu piṇisa yam bhūmi bhāgayaka (kotanaka hō) ohu va visi kara damanu. ohugen pasu va dæhæmi pirisak bavaṭa num̆balā vanu æta
Surah Yusuf, Verse 9
قَالَ قَآئِلٞ مِّنۡهُمۡ لَا تَقۡتُلُواْ يُوسُفَ وَأَلۡقُوهُ فِي غَيَٰبَتِ ٱلۡجُبِّ يَلۡتَقِطۡهُ بَعۡضُ ٱلسَّيَّارَةِ إِن كُنتُمۡ فَٰعِلِينَ
ovun aturin keneku katākaramin mesē pavasā siṭīyēya. num̆balā (yamak) karannan lesa siṭinnehu nam num̆balā yūsuf va marā nodamanu. tavada num̆balā ohu va (pāḷu) ḷiṁ an̆duraṭa heḷanu. ætæm naḍayan ohu va ahuḷā ganu æta
Surah Yusuf, Verse 10
قَالُواْ يَـٰٓأَبَانَا مَا لَكَ لَا تَأۡمَ۬نَّا عَلَىٰ يُوسُفَ وَإِنَّا لَهُۥ لَنَٰصِحُونَ
ahō piyāṇeni ! yūsuf sambandhayen oba apa va viśvāsa nokara siṭīmaṭa obaṭa kumak vī da? niyata vaśayenma api ohuṭa (yahapata salasā) ārakṣā karannan vemu yæyi ovuhu pævasūha
Surah Yusuf, Verse 11
أَرۡسِلۡهُ مَعَنَا غَدٗا يَرۡتَعۡ وَيَلۡعَبۡ وَإِنَّا لَهُۥ لَحَٰفِظُونَ
ohu (āhāra pāna bhukti vin̆dinnaṭat) sellam kara vinōda vannaṭat, heṭa dina apa samaga ohu evanu. tavada niyata vaśayenma api ohu va ārakṣā karannō vemu
Surah Yusuf, Verse 12
قَالَ إِنِّي لَيَحۡزُنُنِيٓ أَن تَذۡهَبُواْ بِهِۦ وَأَخَافُ أَن يَأۡكُلَهُ ٱلذِّئۡبُ وَأَنتُمۡ عَنۡهُ غَٰفِلُونَ
num̆balā ohu kæṭuvāgena yǣma niyata vaśayenma mā dukaṭa pat karanu æta. tavada num̆balā ohu gæna nosælakillen siṭiya dī vṛkayā ohu va kā damanu ætæyi mama biya vemi yæyi ohu pævasīya
Surah Yusuf, Verse 13
قَالُواْ لَئِنۡ أَكَلَهُ ٱلذِّئۡبُ وَنَحۡنُ عُصۡبَةٌ إِنَّآ إِذٗا لَّخَٰسِرُونَ
api kaṇḍāyamak lesa siṭiya dī vṛkayā ohu va kā dæmuvē nam niyata vaśayenma api eviṭa alābhavantayō vemu yæyi ovuhu pævasūha
Surah Yusuf, Verse 14
فَلَمَّا ذَهَبُواْ بِهِۦ وَأَجۡمَعُوٓاْ أَن يَجۡعَلُوهُ فِي غَيَٰبَتِ ٱلۡجُبِّۚ وَأَوۡحَيۡنَآ إِلَيۡهِ لَتُنَبِّئَنَّهُم بِأَمۡرِهِمۡ هَٰذَا وَهُمۡ لَا يَشۡعُرُونَ
ovuhu ohu va kæṭuvā gena giya kalhi ovuhu ohu va ḷiṁ an̆durehi tabannaṭa ekan̆ga vūha. tavada niyata vaśayenma ovun nodænuvatva siṭiya dī ovungē mema viṣayaya sambandhayen num̆ba ovunaṭa danvā siṭinu ætæyi da api ohu (yūsuf) veta danvā siṭiyemu
Surah Yusuf, Verse 15
وَجَآءُوٓ أَبَاهُمۡ عِشَآءٗ يَبۡكُونَ
tavada ovuhu haḍā væḷapemin rǣ bōvemin tibiyadī ovungē piyāṇan veta pæmiṇiyōya
Surah Yusuf, Verse 16
قَالُواْ يَـٰٓأَبَانَآ إِنَّا ذَهَبۡنَا نَسۡتَبِقُ وَتَرَكۡنَا يُوسُفَ عِندَ مَتَٰعِنَا فَأَكَلَهُ ٱلذِّئۡبُۖ وَمَآ أَنتَ بِمُؤۡمِنٖ لَّنَا وَلَوۡ كُنَّا صَٰدِقِينَ
‘apagē piyāṇani, niyata vaśayenma api gos taran̆ga vædunemu. apagē bhāṇḍa samaga yūsuf va da ata hæra dæmuvemu. eviṭa vṛkayā ohu va kā dæmuvēya. api satyavādīn va siṭiya da oba apa va viśvāsa karannaku novanu ætæyi’ ovuhu pævasuvōya
Surah Yusuf, Verse 17
وَجَآءُو عَلَىٰ قَمِيصِهِۦ بِدَمٖ كَذِبٖۚ قَالَ بَلۡ سَوَّلَتۡ لَكُمۡ أَنفُسُكُمۡ أَمۡرٗاۖ فَصَبۡرٞ جَمِيلٞۖ وَٱللَّهُ ٱلۡمُسۡتَعَانُ عَلَىٰ مَا تَصِفُونَ
vyāja lē (pællamak) ohugē kamisaya mata tavarā gena āvōya. (eviṭa) num̆balāgē ātmāvan num̆balāṭa meya alaṁkāravat kaḷēya. ebævin (mā kaḷa yuttē) alaṁkāra ivasīmaya. tavada allāh num̆balā varṇanā karana dǣ kerehi udav patanu labannāya. (eheyin mama ohugenma udav patami.) yæyi ohu pævasīya
Surah Yusuf, Verse 18
وَجَآءَتۡ سَيَّارَةٞ فَأَرۡسَلُواْ وَارِدَهُمۡ فَأَدۡلَىٰ دَلۡوَهُۥۖ قَالَ يَٰبُشۡرَىٰ هَٰذَا غُلَٰمٞۚ وَأَسَرُّوهُ بِضَٰعَةٗۚ وَٱللَّهُ عَلِيمُۢ بِمَا يَعۡمَلُونَ
tavada (veḷen̆da) naḍayak pæmiṇiyēya. ovunaṭa jalaya sapayannā va ovuhu evuha. eviṭa ohu ohugē paniṭṭu va (ḷin̆daṭa) dæmuvēya. ‘ahō śubhāraṁciyaki. menna, daruveki’ yæyi ohu pævasuvēya. tavada (ḷin̆den piṭata gat) ovuhu veḷan̆da bhāṇḍayak lesin ohu va da san̆gavā gattōya. ovun sidu karana dǣ piḷiban̆da va allāh sarva gnānīya
Surah Yusuf, Verse 19
وَشَرَوۡهُ بِثَمَنِۭ بَخۡسٖ دَرَٰهِمَ مَعۡدُودَةٖ وَكَانُواْ فِيهِ مِنَ ٱلزَّـٰهِدِينَ
tavada ovuhu aḍu vaṭinākamaṭa niyamita ridī kāsi valaṭa ohu va vikuṇā dæmuvōya. tavada ohu sambandhayen ovuhu udāsīnayin aturin vūha
Surah Yusuf, Verse 20
وَقَالَ ٱلَّذِي ٱشۡتَرَىٰهُ مِن مِّصۡرَ لِٱمۡرَأَتِهِۦٓ أَكۡرِمِي مَثۡوَىٰهُ عَسَىٰٓ أَن يَنفَعَنَآ أَوۡ نَتَّخِذَهُۥ وَلَدٗاۚ وَكَذَٰلِكَ مَكَّنَّا لِيُوسُفَ فِي ٱلۡأَرۡضِ وَلِنُعَلِّمَهُۥ مِن تَأۡوِيلِ ٱلۡأَحَادِيثِۚ وَٱللَّهُ غَالِبٌ عَلَىٰٓ أَمۡرِهِۦ وَلَٰكِنَّ أَكۡثَرَ ٱلنَّاسِ لَا يَعۡلَمُونَ
ījiptuvē ohu va milaṭa gat aya tama biriya amatā mohu va mohugē sthānayē siṭa ādarayen ræka balā ganna. mohu apaṭa prayōjanavat vannaṭa puḷuvana. esē nætahot apagē daruvaku vaśayen ganimu yæyi pævasuvēya. elesaya api yūsufṭa poḷovē pahasukam sælæsvūyē. tavada api ohuṭa siduvīm vala yathārthaya (avabōdha kara gannaṭa) igæn vūyemu. tavada allāh ohugē niyōgaya (kriyātmaka kirīma) mata balaya darannāya. namut janayā aturin bahutarayak denā (ē bava) nodaniti
Surah Yusuf, Verse 21
وَلَمَّا بَلَغَ أَشُدَّهُۥٓ ءَاتَيۡنَٰهُ حُكۡمٗا وَعِلۡمٗاۚ وَكَذَٰلِكَ نَجۡزِي ٱلۡمُحۡسِنِينَ
ohu pariṇatabhāvayaṭa pat vū kalhi api ohuṭa pragnāva hā gnānaya pirinæmuvemu. elesaya dæhæmiyanṭa api pratiphala pirinamanuyē
Surah Yusuf, Verse 22
وَرَٰوَدَتۡهُ ٱلَّتِي هُوَ فِي بَيۡتِهَا عَن نَّفۡسِهِۦ وَغَلَّقَتِ ٱلۡأَبۡوَٰبَ وَقَالَتۡ هَيۡتَ لَكَۚ قَالَ مَعَاذَ ٱللَّهِۖ إِنَّهُۥ رَبِّيٓ أَحۡسَنَ مَثۡوَايَۖ إِنَّهُۥ لَا يُفۡلِحُ ٱلظَّـٰلِمُونَ
æya æyagē nivasē visū ohu va (kāmayē varadavā hæsirennaṭa) pelam̆buvāya. æya doraṭu væsuvāya. taman asalaṭa pæmiṇennæyi pævasuvāya. allāhgē ārakṣāva patami niyata vaśayenma māgē paramādhipati māgē sthānaya alaṁkāravat kaḷēya. niyata vaśayenma aparādhakaruvō jaya nolabati yæyi ohu pævasīya
Surah Yusuf, Verse 23
وَلَقَدۡ هَمَّتۡ بِهِۦۖ وَهَمَّ بِهَا لَوۡلَآ أَن رَّءَا بُرۡهَٰنَ رَبِّهِۦۚ كَذَٰلِكَ لِنَصۡرِفَ عَنۡهُ ٱلسُّوٓءَ وَٱلۡفَحۡشَآءَۚ إِنَّهُۥ مِنۡ عِبَادِنَا ٱلۡمُخۡلَصِينَ
æya ohu samaga (kāmayē varadavā hæsirennaṭa) utsāha dæruvāya. ohugē paramādhipatigē sādhaka ohu noduṭuvē nam ohu da æya samaga næm̆buru vannaṭa tibuṇi. elesa (api sidu kaḷē) napura hā aśikṣita dǣ ohugen api venatakaṭa yomu karanu piṇisaya. niyata vaśayenma ohu apagē avaṁka gættan aturin viya
Surah Yusuf, Verse 24
وَٱسۡتَبَقَا ٱلۡبَابَ وَقَدَّتۡ قَمِيصَهُۥ مِن دُبُرٖ وَأَلۡفَيَا سَيِّدَهَا لَدَا ٱلۡبَابِۚ قَالَتۡ مَا جَزَآءُ مَنۡ أَرَادَ بِأَهۡلِكَ سُوٓءًا إِلَّآ أَن يُسۡجَنَ أَوۡ عَذَابٌ أَلِيمٞ
dedenāma taran̆ga væn̆da doraṭu va veta giyaha. æya ohugē kamisaya piṭupasin æda irā dæmuvāya. dedenāma dora asala dī æyagē svāmiyā hamu vūha. ‘obē pavulaṭa napurak apēkṣā kaḷa aya siragata karanu læbīma hō vēdanīya dan̆ḍuvamak misa venat kavara prativipākayak dæyi æya (eviṭa æyagē svāmiyāgen) vimasuvāya
Surah Yusuf, Verse 25
قَالَ هِيَ رَٰوَدَتۡنِي عَن نَّفۡسِيۚ وَشَهِدَ شَاهِدٞ مِّنۡ أَهۡلِهَآ إِن كَانَ قَمِيصُهُۥ قُدَّ مِن قُبُلٖ فَصَدَقَتۡ وَهُوَ مِنَ ٱلۡكَٰذِبِينَ
mā polam̆bavālīmaṭa tæt kaḷē æyayi yæyi ohu (yūsuf) pævasuvēya. (eviṭa) ohugē kamisaya idiriyen æda iranu læba tibuṇē nam æya satyaya pavasā æta. tavada ohu musāvādīn aturini yæyi æyagē pavulen vū sākṣikaruvaku sākṣi dæruvēya
Surah Yusuf, Verse 26
وَإِن كَانَ قَمِيصُهُۥ قُدَّ مِن دُبُرٖ فَكَذَبَتۡ وَهُوَ مِنَ ٱلصَّـٰدِقِينَ
ohugē kamisaya pasupasin iranu læba tibuṇē nam eviṭa æya boru pavasā æta. ohu satyavādīn aturini (yæyi tavaduraṭat pævasuvēya)
Surah Yusuf, Verse 27
فَلَمَّا رَءَا قَمِيصَهُۥ قُدَّ مِن دُبُرٖ قَالَ إِنَّهُۥ مِن كَيۡدِكُنَّۖ إِنَّ كَيۡدَكُنَّ عَظِيمٞ
ohugē kamisaya pasupasin iranu læbī tibenu ohu duṭu kalhi "niyata vaśayenma meya kāntāvanvū num̆balāgē upāyaki. niyata vaśayenma num̆balāgē upāya atibhayānakaya" yæyi ohu pævasuvēya
Surah Yusuf, Verse 28
يُوسُفُ أَعۡرِضۡ عَنۡ هَٰذَاۚ وَٱسۡتَغۡفِرِي لِذَنۢبِكِۖ إِنَّكِ كُنتِ مِنَ ٱلۡخَاطِـِٔينَ
tavada yūsuf, eya nosalakā harinu.(ahō striya,) oba obē pāpayaṭa samāva ayædinu. niyata vaśayenma oba væradikaruvan aturin viya
Surah Yusuf, Verse 29
۞وَقَالَ نِسۡوَةٞ فِي ٱلۡمَدِينَةِ ٱمۡرَأَتُ ٱلۡعَزِيزِ تُرَٰوِدُ فَتَىٰهَا عَن نَّفۡسِهِۦۖ قَدۡ شَغَفَهَا حُبًّاۖ إِنَّا لَنَرَىٰهَا فِي ضَلَٰلٖ مُّبِينٖ
pālakayāgē biriya æyagē (vahal) taruṇayā samaga (kāmayē varadavā hæsirīmaṭa) tæt koṭa æta. ālayen æya va veḷā æta. sæbævinma api æya pæhædili muḷāvehi siṭinu dakinnemu yæyi nagarayē kāntāvō pavasā siṭiyaha
Surah Yusuf, Verse 30
فَلَمَّا سَمِعَتۡ بِمَكۡرِهِنَّ أَرۡسَلَتۡ إِلَيۡهِنَّ وَأَعۡتَدَتۡ لَهُنَّ مُتَّكَـٔٗا وَءَاتَتۡ كُلَّ وَٰحِدَةٖ مِّنۡهُنَّ سِكِّينٗا وَقَالَتِ ٱخۡرُجۡ عَلَيۡهِنَّۖ فَلَمَّا رَأَيۡنَهُۥٓ أَكۡبَرۡنَهُۥ وَقَطَّعۡنَ أَيۡدِيَهُنَّ وَقُلۡنَ حَٰشَ لِلَّهِ مَا هَٰذَا بَشَرًا إِنۡ هَٰذَآ إِلَّا مَلَكٞ كَرِيمٞ
ovungē rahas katāvaṭa æya (ema pālakayāgē birin̆da) savan dun kalhi ovun veta paṇiviḍayak yavā ovunaṭa hānsi (va siṭa bukti vin̆dina) saṁgrahayak sūdānam kaḷāya. ovun aturin sǣma kenekuṭama pihiyak bægin dunnāya. pasu va oba ovun idiriyaṭa piṭa va yanu yæyi (yūsufṭa) æya pævasuvāya. ovuhu ohu va duṭu kalhi ohu gæna mahat pudumayaṭa pat vūha. ovungē at (nodænuvatvama) kapā gatha. allāh apava ārakṣā karatvā! mohu miniseku novē. mohu gauravanīya malakvarayaku misa nætæyi ovuhu pavasā siṭiyaha
Surah Yusuf, Verse 31
قَالَتۡ فَذَٰلِكُنَّ ٱلَّذِي لُمۡتُنَّنِي فِيهِۖ وَلَقَدۡ رَٰوَدتُّهُۥ عَن نَّفۡسِهِۦ فَٱسۡتَعۡصَمَۖ وَلَئِن لَّمۡ يَفۡعَلۡ مَآ ءَامُرُهُۥ لَيُسۡجَنَنَّ وَلَيَكُونٗا مِّنَ ٱلصَّـٰغِرِينَ
num̆balā kavara karuṇak sambandhayen maṭa dos næguvehuda eyayi meya. mama ohu samaga (kāmayē varadavā hæsirennaṭa) tæt kaḷemi. namut ohu surakṣita viya. mā ohuṭa aṇa karana dǣ ohu iṭu nokaḷē nam ohu siragata karanu labanu æta. tavada ohu pahat aya aturin vanu æta yæyi æya pævasuvāya
Surah Yusuf, Verse 32
قَالَ رَبِّ ٱلسِّجۡنُ أَحَبُّ إِلَيَّ مِمَّا يَدۡعُونَنِيٓ إِلَيۡهِۖ وَإِلَّا تَصۡرِفۡ عَنِّي كَيۡدَهُنَّ أَصۡبُ إِلَيۡهِنَّ وَأَكُن مِّنَ ٱلۡجَٰهِلِينَ
māgē paramādhipatiyāṇeni, ovun kavara deyak veta mā kæn̆davannē da īṭa vaḍā siragata vīma maṭa priya manāpaya. ovungē upāyen num̆ba mā venatakaṭa noharavannē nam ovun veta mama hasuvannemi. tavada mama agnānayin aturin vemi yæyi ohu pævasuvēya
Surah Yusuf, Verse 33
فَٱسۡتَجَابَ لَهُۥ رَبُّهُۥ فَصَرَفَ عَنۡهُ كَيۡدَهُنَّۚ إِنَّهُۥ هُوَ ٱلسَّمِيعُ ٱلۡعَلِيمُ
eviṭa ohugē paramādhipati ohuṭa (ohugē prārthanāvaṭa) piḷituru dunnēya. ovungē upāya ohu ohugen venatakaṭa hærevvēya. niyata vaśayenma ohumaya sarva śrāvaka sarva gnānī vannē
Surah Yusuf, Verse 34
ثُمَّ بَدَا لَهُم مِّنۢ بَعۡدِ مَا رَأَوُاْ ٱلۡأٓيَٰتِ لَيَسۡجُنُنَّهُۥ حَتَّىٰ حِينٖ
anaturu va ovun (ohugē avaṁkabhāvayaṭa) sādhaka duṭu pasu va mada kalakaṭa ohu va sirabhārayaṭa ganu læbīma yahapat yæyi ovunaṭa heḷi viya
Surah Yusuf, Verse 35
وَدَخَلَ مَعَهُ ٱلسِّجۡنَ فَتَيَانِۖ قَالَ أَحَدُهُمَآ إِنِّيٓ أَرَىٰنِيٓ أَعۡصِرُ خَمۡرٗاۖ وَقَالَ ٱلۡأٓخَرُ إِنِّيٓ أَرَىٰنِيٓ أَحۡمِلُ فَوۡقَ رَأۡسِي خُبۡزٗا تَأۡكُلُ ٱلطَّيۡرُ مِنۡهُۖ نَبِّئۡنَا بِتَأۡوِيلِهِۦٓۖ إِنَّا نَرَىٰكَ مِنَ ٱلۡمُحۡسِنِينَ
tavada ohu samaga sirageyaṭa taruṇayin dedeneku da ætuḷu vūha. ovun dedenāgen ek ayeku sæbævinma mama matpæn peranu bava mama mā gæna sihinayak duṭuvemi yæyi pævasuvēya. tavada anekā sæbævinma mama da māgē hisaṭa ihaḷin mā roṭiyak usulamin siṭiyemi. pakṣiyaku in anubhava karanu mama mā gæna sihinayak duṭuvemi yæyi pævasuvēya. ehi yathārthaya oba apaṭa danvā siṭinu. sæbævinma api oba va dæhæmiyan aturin dakimu (yæyi tavaduraṭat pavasā siṭiyaha)
Surah Yusuf, Verse 36
قَالَ لَا يَأۡتِيكُمَا طَعَامٞ تُرۡزَقَانِهِۦٓ إِلَّا نَبَّأۡتُكُمَا بِتَأۡوِيلِهِۦ قَبۡلَ أَن يَأۡتِيَكُمَاۚ ذَٰلِكُمَا مِمَّا عَلَّمَنِي رَبِّيٓۚ إِنِّي تَرَكۡتُ مِلَّةَ قَوۡمٖ لَّا يُؤۡمِنُونَ بِٱللَّهِ وَهُم بِٱلۡأٓخِرَةِ هُمۡ كَٰفِرُونَ
num̆balā dedenāṭa pōṣaṇaya vaśayen denu labana āhāra num̆balā veta nopæmiṇi namut num̆balā dedenāṭa eya pæmiṇīmaṭa pera ehi yathārthaya num̆balā dedenāṭa danvami yæyi ohu pævasuvēya. eya māgē paramādhipati maṭa igænvū dæyini. allāh va viśvāsa nokarana janayāgē piḷiveta mama ata hæriyemi. tavada ovuhu paramānta dinaya piḷiban̆da pratikṣēpa karannō veti
Surah Yusuf, Verse 37
وَٱتَّبَعۡتُ مِلَّةَ ءَابَآءِيٓ إِبۡرَٰهِيمَ وَإِسۡحَٰقَ وَيَعۡقُوبَۚ مَا كَانَ لَنَآ أَن نُّشۡرِكَ بِٱللَّهِ مِن شَيۡءٖۚ ذَٰلِكَ مِن فَضۡلِ ٱللَّهِ عَلَيۡنَا وَعَلَى ٱلنَّاسِ وَلَٰكِنَّ أَكۡثَرَ ٱلنَّاسِ لَا يَشۡكُرُونَ
tavada māgē mutunmittan vū ibrāhīma, ishāk hā yaḥkūbgē piḷiveta mama anugamanaya karami. kisivakin allāhṭa apa ādēśa kirīma apaṭa sudusu novīya. eya apa veta hā janayā veta vū allāhgē bhāgyaya aturini. namut janayāgen bahutarayak kṛtavēdī noveti
Surah Yusuf, Verse 38
يَٰصَٰحِبَيِ ٱلسِّجۡنِ ءَأَرۡبَابٞ مُّتَفَرِّقُونَ خَيۡرٌ أَمِ ٱللَّهُ ٱلۡوَٰحِدُ ٱلۡقَهَّارُ
āhō māgē mituru sirakaruvan dedena, utum vanuyē (ven ven va siṭina) vividha devivarun da esē nætahot balaparākramayāṇan vū ekama devin̆dun allāh da
Surah Yusuf, Verse 39
مَا تَعۡبُدُونَ مِن دُونِهِۦٓ إِلَّآ أَسۡمَآءٗ سَمَّيۡتُمُوهَآ أَنتُمۡ وَءَابَآؤُكُم مَّآ أَنزَلَ ٱللَّهُ بِهَا مِن سُلۡطَٰنٍۚ إِنِ ٱلۡحُكۡمُ إِلَّا لِلَّهِ أَمَرَ أَلَّا تَعۡبُدُوٓاْ إِلَّآ إِيَّاهُۚ ذَٰلِكَ ٱلدِّينُ ٱلۡقَيِّمُ وَلَٰكِنَّ أَكۡثَرَ ٱلنَّاسِ لَا يَعۡلَمُونَ
ohugen tora va num̆balā næman̆dum karana dǣ num̆balā hā num̆balāgē mutun mittan visin ēvāṭa nam tæbū nāmayan misa nomæta. allāh ē piḷiban̆da va kisidu balayak pahaḷa kaḷē næta. tīndu kirīma allāhṭa misa næta. num̆balā ohuṭa pamaṇak misa (venat kisivakuṭa) næman̆dum nokaḷa yutu bavaṭa ohu aṇa kaḷēya. eyayi ṛju dahama vanuyē. namut janayā aturin bahutarayak denā (ē bava) nodaniti
Surah Yusuf, Verse 40
يَٰصَٰحِبَيِ ٱلسِّجۡنِ أَمَّآ أَحَدُكُمَا فَيَسۡقِي رَبَّهُۥ خَمۡرٗاۖ وَأَمَّا ٱلۡأٓخَرُ فَيُصۡلَبُ فَتَأۡكُلُ ٱلطَّيۡرُ مِن رَّأۡسِهِۦۚ قُضِيَ ٱلۡأَمۡرُ ٱلَّذِي فِيهِ تَسۡتَفۡتِيَانِ
ahō māgē mituru sirakaruvan dedena, num̆balā dedenāgen ek ayaku vū kalī ohu tama svāmiyāṭa matpæn sapayanu æta. anek aya vū kalī kurusayē tabā bæda damanu læbē. eviṭa ohugē hisa mata siṭa pakṣiyā anubhava karayi. kavara deyak sambandhayen num̆balā dedenā vimasā siṭiyē da ema karuṇa tīndu karanu læbīya
Surah Yusuf, Verse 41
وَقَالَ لِلَّذِي ظَنَّ أَنَّهُۥ نَاجٖ مِّنۡهُمَا ٱذۡكُرۡنِي عِندَ رَبِّكَ فَأَنسَىٰهُ ٱلشَّيۡطَٰنُ ذِكۡرَ رَبِّهِۦ فَلَبِثَ فِي ٱلسِّجۡنِ بِضۡعَ سِنِينَ
ovun dedenāgen sæbævinma mohu nidahas vanu ætæyi sitū pudgalayā amatā, num̆bē svāmiyā abiyasa mā gæna matak karanna yæyi ohu (yūsuf) pævasuvēya. namut tama svāmiyā veta menehi kirīmaṭa ṣeyitān ohuṭa amataka kara dæmīya. eheyin ohu (tavat) vasara kihipayak siragehi ræn̆duṇēya
Surah Yusuf, Verse 42
وَقَالَ ٱلۡمَلِكُ إِنِّيٓ أَرَىٰ سَبۡعَ بَقَرَٰتٖ سِمَانٖ يَأۡكُلُهُنَّ سَبۡعٌ عِجَافٞ وَسَبۡعَ سُنۢبُلَٰتٍ خُضۡرٖ وَأُخَرَ يَابِسَٰتٖۖ يَـٰٓأَيُّهَا ٱلۡمَلَأُ أَفۡتُونِي فِي رُءۡيَٰيَ إِن كُنتُمۡ لِلرُّءۡيَا تَعۡبُرُونَ
tavada rajatema (tama pradhānīn amatā) ‘sæbævinma puṣṭimat gavayan hat denekuva væhirī giya (gavayan) hat deneku kā dæmīma da, sāravat (dhānya) karal hatak hā anek ēvā viyaḷi lesa tibīma da satyavaśayenma mama (sihinen) duṭuvem. ahō pradhāniyini, num̆balā sihina valaṭa palāpala kiyamin siṭiyehu nam māgē mema sihinaya piḷiban̆da va mā haṭa vistara karanu. (yæyi raju pævasuvēya)
Surah Yusuf, Verse 43
قَالُوٓاْ أَضۡغَٰثُ أَحۡلَٰمٖۖ وَمَا نَحۡنُ بِتَأۡوِيلِ ٱلۡأَحۡلَٰمِ بِعَٰلِمِينَ
mēvā vyākūla sihina vē. tavada api sihina vala artha piḷiban̆da dænumættan novannemu yæyi ovuhu pævasūha
Surah Yusuf, Verse 44
وَقَالَ ٱلَّذِي نَجَا مِنۡهُمَا وَٱدَّكَرَ بَعۡدَ أُمَّةٍ أَنَا۠ أُنَبِّئُكُم بِتَأۡوِيلِهِۦ فَأَرۡسِلُونِ
ovun dedenāgen nidahas vū aya ṭika kalakaṭa pasu va (yūsuf piḷiban̆da va) matak vī ehi arthaya piḷiban̆da va mama num̆balāṭa dænum demi. eheyin num̆balā mā (yūsuf veta) yavanu yæyi kīya
Surah Yusuf, Verse 45
يُوسُفُ أَيُّهَا ٱلصِّدِّيقُ أَفۡتِنَا فِي سَبۡعِ بَقَرَٰتٖ سِمَانٖ يَأۡكُلُهُنَّ سَبۡعٌ عِجَافٞ وَسَبۡعِ سُنۢبُلَٰتٍ خُضۡرٖ وَأُخَرَ يَابِسَٰتٖ لَّعَلِّيٓ أَرۡجِعُ إِلَى ٱلنَّاسِ لَعَلَّهُمۡ يَعۡلَمُونَ
ahō satyavādī yūsuf, puṣṭimat gavayan hat deneku va væhirī giya (gavayan) hat deneku kā dæmīma hā sāravat (dhānya) karal hatak hā anek ēvā viyaḷi va tibīma gæna maṭa vistara karanna. mama janayā veta hærī gos (danvami) ovun eya dæna gata hæki vanu piṇisa
Surah Yusuf, Verse 46
قَالَ تَزۡرَعُونَ سَبۡعَ سِنِينَ دَأَبٗا فَمَا حَصَدتُّمۡ فَذَرُوهُ فِي سُنۢبُلِهِۦٓ إِلَّا قَلِيلٗا مِّمَّا تَأۡكُلُونَ
avurudu hatak digaṭama num̆balā vagā karanu æta. num̆balā asvanu vaśayen neḷāgannā dǣ num̆balā anubhava karana svalpa pramāṇaya hæra (anek ēvā) ehi karal tuḷama tibennaṭa harinu
Surah Yusuf, Verse 47
ثُمَّ يَأۡتِي مِنۢ بَعۡدِ ذَٰلِكَ سَبۡعٞ شِدَادٞ يَأۡكُلۡنَ مَا قَدَّمۡتُمۡ لَهُنَّ إِلَّا قَلِيلٗا مِّمَّا تُحۡصِنُونَ
in pasu va daruṇu (sāgatayen sapiri vū vasara) hatak pæmiṇeyi. num̆balā ē san̆dahā (dhānya aturin) pera sūdānam kaḷa dǣ anubhava karanu æta. namut num̆balā gabaḍā karana dæyin svalpayak misa
Surah Yusuf, Verse 48
ثُمَّ يَأۡتِي مِنۢ بَعۡدِ ذَٰلِكَ عَامٞ فِيهِ يُغَاثُ ٱلنَّاسُ وَفِيهِ يَعۡصِرُونَ
in pasu va vasarak pæmiṇeyi. janayā ehi varṣāven āśirvāda karanu labanu atara tavada ovuhu ehi (palaturu) yuṣa perati
Surah Yusuf, Verse 49
وَقَالَ ٱلۡمَلِكُ ٱئۡتُونِي بِهِۦۖ فَلَمَّا جَآءَهُ ٱلرَّسُولُ قَالَ ٱرۡجِعۡ إِلَىٰ رَبِّكَ فَسۡـَٔلۡهُ مَا بَالُ ٱلنِّسۡوَةِ ٱلَّـٰتِي قَطَّعۡنَ أَيۡدِيَهُنَّۚ إِنَّ رَبِّي بِكَيۡدِهِنَّ عَلِيمٞ
‘ohu mā veta gena enu’ yæyi rajatema pævasīya. namut dūtayā ohu(yūsuf) veta pæmiṇi kalhi ‘oba obē svāmiyā veta hærī gos tama at kapā gat kāntāvangē tattvaya kumak dæyi ohugen vimasanu. niyata vaśayenma māgē paramādhipati ovungē upāya piḷiban̆da sarva gnānīya’ yæyi pævasuvēya
Surah Yusuf, Verse 50
قَالَ مَا خَطۡبُكُنَّ إِذۡ رَٰوَدتُّنَّ يُوسُفَ عَن نَّفۡسِهِۦۚ قُلۡنَ حَٰشَ لِلَّهِ مَا عَلِمۡنَا عَلَيۡهِ مِن سُوٓءٖۚ قَالَتِ ٱمۡرَأَتُ ٱلۡعَزِيزِ ٱلۡـَٰٔنَ حَصۡحَصَ ٱلۡحَقُّ أَنَا۠ رَٰوَدتُّهُۥ عَن نَّفۡسِهِۦ وَإِنَّهُۥ لَمِنَ ٱلصَّـٰدِقِينَ
‘num̆balā yūsuf polam̆bavā gannaṭa tæt kaḷa avasthāvē num̆balāṭa kumak vī dæ’yi (raju) vimasuvēya. ‘allāhgen ārakṣāva patamu. ohu gæna kisidu ayahapatak api nodanimu’ yæyi ovuhu pævasuvōya. ‘dæn satyaya pæhædili viya. ohu va (kāmayē varadavā hæsirennaṭa) tæt kaḷē mamayi. tavada niyata vaśayenma ohu satyavādīn aturini’ yæyi asīsgē biriya pævasuvāya
Surah Yusuf, Verse 51
ذَٰلِكَ لِيَعۡلَمَ أَنِّي لَمۡ أَخُنۡهُ بِٱلۡغَيۡبِ وَأَنَّ ٱللَّهَ لَا يَهۡدِي كَيۡدَ ٱلۡخَآئِنِينَ
eya(ṭa hētuva, ohu) nomæti tæna mama ohu(asīs)ṭa drōhikam nokaḷa bavaṭat, sæbævinma allāh drōhikam karannangē kumantraṇa valaṭa maga nopenvana bavat, ohu dæna ganu piṇisaya
Surah Yusuf, Verse 52
۞وَمَآ أُبَرِّئُ نَفۡسِيٓۚ إِنَّ ٱلنَّفۡسَ لَأَمَّارَةُۢ بِٱلسُّوٓءِ إِلَّا مَا رَحِمَ رَبِّيٓۚ إِنَّ رَبِّي غَفُورٞ رَّحِيمٞ
mā gæna mama nirdōṣi yæyi nopavasami. ātmaya pav kirīmaṭa dæḍi lesa polam̆bavannaki. namut māgē paramādhipati āśirvāda kaḷa dǣ(ātmaya) hæra. niyata vaśayenma māgē paramādhipati ati kṣamāśīlīya. mahā karuṇā guṇayen yuktaya (yæyi asīsgē birin̆da pævasuvāya)
Surah Yusuf, Verse 53
وَقَالَ ٱلۡمَلِكُ ٱئۡتُونِي بِهِۦٓ أَسۡتَخۡلِصۡهُ لِنَفۡسِيۖ فَلَمَّا كَلَّمَهُۥ قَالَ إِنَّكَ ٱلۡيَوۡمَ لَدَيۡنَا مَكِينٌ أَمِينٞ
māgē viśēṣa keneku lesa mā ohu va pat kara gænīmaṭa mā vetaṭa ohu va gena enu yæyi raju pævasuvēya. raju ohu samaga kathā kaḷa viṭa "niyata vaśayenma oba ada dina apa atara viśvāsanīyatvayak æti keneki" yæyi (raju) pævasuvēya
Surah Yusuf, Verse 54
قَالَ ٱجۡعَلۡنِي عَلَىٰ خَزَآئِنِ ٱلۡأَرۡضِۖ إِنِّي حَفِيظٌ عَلِيمٞ
mihitalayē sampat san̆dahā oba mā pat karanu. niyata vaśayenma mama manā dænumæti ārakṣakayeki yæyi (yūsuf) kīya
Surah Yusuf, Verse 55
وَكَذَٰلِكَ مَكَّنَّا لِيُوسُفَ فِي ٱلۡأَرۡضِ يَتَبَوَّأُ مِنۡهَا حَيۡثُ يَشَآءُۚ نُصِيبُ بِرَحۡمَتِنَا مَن نَّشَآءُۖ وَلَا نُضِيعُ أَجۡرَ ٱلۡمُحۡسِنِينَ
elesa api yūsufṭa ema dēśayē ohu kæmati paridi ehi padiṁci vannaṭa iḍa salasā dunimu. tavada api abhimata karana ayaṭa apagē karuṇāva tuḷin pirinamannemu. dæhæmiyangē pratiphala api niṣphala nokarannemu
Surah Yusuf, Verse 56
وَلَأَجۡرُ ٱلۡأٓخِرَةِ خَيۡرٞ لِّلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَكَانُواْ يَتَّقُونَ
(satyaya) viśvāsa kaḷavunaṭa matu lova pratiphala utumya. tavada ovuhu biya hæn̆gīmen kaṭayutu karannan vūha
Surah Yusuf, Verse 57
وَجَآءَ إِخۡوَةُ يُوسُفَ فَدَخَلُواْ عَلَيۡهِ فَعَرَفَهُمۡ وَهُمۡ لَهُۥ مُنكِرُونَ
tavada yūsufgē sahōdarayō pæmiṇa ohu veta ætuḷu vūha. eviṭa ovun ohu va nān̆dunannan lesin siṭiya da ohu (yūsuf) ovun va han̆dunā gattēya
Surah Yusuf, Verse 58
وَلَمَّا جَهَّزَهُم بِجَهَازِهِمۡ قَالَ ٱئۡتُونِي بِأَخٖ لَّكُم مِّنۡ أَبِيكُمۡۚ أَلَا تَرَوۡنَ أَنِّيٓ أُوفِي ٱلۡكَيۡلَ وَأَنَا۠ خَيۡرُ ٱلۡمُنزِلِينَ
ovunaṭa sūdānam kara diya yutu dǣ ovunaṭa ohu (yūsuf visin) sūdānam kara dī ( ovun piṭatva yana kalhi) num̆balāgē piyāgen vū num̆balāgē sahōdarayā mā veta gena enu. niyata vaśayenma mama kiruma pūrṇa va dena bavat, satkārayin aturin mama śrēṣṭhayeku vana bavat num̆balā duṭuvā novē dæyi pavasā siṭīya
Surah Yusuf, Verse 59
فَإِن لَّمۡ تَأۡتُونِي بِهِۦ فَلَا كَيۡلَ لَكُمۡ عِندِي وَلَا تَقۡرَبُونِ
eheyin num̆balā mā veta ohu nogenāvehu nam mā vetin æti (dhanya valin) num̆balāṭa kisidu kirumak nomæta. tavada num̆balā mā veta samīpa novanu
Surah Yusuf, Verse 60
قَالُواْ سَنُرَٰوِدُ عَنۡهُ أَبَاهُ وَإِنَّا لَفَٰعِلُونَ
ohu(va kæṭuvā gena ēma) gæna apagē piyāṇanṭa api sæla karannemu. tavada niyata vaśayenma apa eya sidu karannōmaya yæyi ovuhu pævasūha
Surah Yusuf, Verse 61
وَقَالَ لِفِتۡيَٰنِهِ ٱجۡعَلُواْ بِضَٰعَتَهُمۡ فِي رِحَالِهِمۡ لَعَلَّهُمۡ يَعۡرِفُونَهَآ إِذَا ٱنقَلَبُوٓاْ إِلَىٰٓ أَهۡلِهِمۡ لَعَلَّهُمۡ يَرۡجِعُونَ
ovungē bhāṇḍa ovungē gaman malu valama tabanu. ovun ovungē pavula veta hærī giya viṭa ovun eya dæna, nævata hærī ā hæki vanu piṇisa yæyi ohu ohugē sēvakayinṭa kīya
Surah Yusuf, Verse 62
فَلَمَّا رَجَعُوٓاْ إِلَىٰٓ أَبِيهِمۡ قَالُواْ يَـٰٓأَبَانَا مُنِعَ مِنَّا ٱلۡكَيۡلُ فَأَرۡسِلۡ مَعَنَآ أَخَانَا نَكۡتَلۡ وَإِنَّا لَهُۥ لَحَٰفِظُونَ
ovun ovungē piyāṇan veta nævata giya kalhi apagē piyāṇani, (min idiriyaṭa dhānya) kirā dīma apa veta vaḷakvana ladī. ebævin apa samaga apagē sahōdarayā evanu. api (dhānya) kirā gannemu. tavada niyata vaśayenma api ohu va ārakṣā karannan vemu yæyi ovuhu pævasūha
Surah Yusuf, Verse 63
قَالَ هَلۡ ءَامَنُكُمۡ عَلَيۡهِ إِلَّا كَمَآ أَمِنتُكُمۡ عَلَىٰٓ أَخِيهِ مِن قَبۡلُ فَٱللَّهُ خَيۡرٌ حَٰفِظٗاۖ وَهُوَ أَرۡحَمُ ٱلرَّـٰحِمِينَ
mīṭa pera num̆balāgē sahōdarayā (yūsuf) viṣayayehi num̆balā va mama viśvāsa kaḷāk men misa mohu kerehi da num̆balā va mama viśvāsa kaḷa yutu da? eheyin ārakṣakayā vaśayen allāh ati śrēṣṭhaya. tavada ohu karuṇāvantayingen mahā karuṇāvantayā ya
Surah Yusuf, Verse 64
وَلَمَّا فَتَحُواْ مَتَٰعَهُمۡ وَجَدُواْ بِضَٰعَتَهُمۡ رُدَّتۡ إِلَيۡهِمۡۖ قَالُواْ يَـٰٓأَبَانَا مَا نَبۡغِيۖ هَٰذِهِۦ بِضَٰعَتُنَا رُدَّتۡ إِلَيۡنَاۖ وَنَمِيرُ أَهۡلَنَا وَنَحۡفَظُ أَخَانَا وَنَزۡدَادُ كَيۡلَ بَعِيرٖۖ ذَٰلِكَ كَيۡلٞ يَسِيرٞ
ovungē malu ovuhu vivṛta kaḷa kalhi ovun veta āpasu dena lada ovungē bhāṇḍa ovuhu duṭuvōya. apagē piyāṇani, meya api nopætuvemu, apagē mema bhāṇḍa apaṭa nævata dena ladī. tavada api apagē pavulaṭa āhāra sapayannemu. tavada apagē sahōdarayāva ræka balā gannemu. oṭu (mata paṭavana) baraṭa api adhika va labā gannemu. eya pahasu kirum baraki yæyi pævasuvōya
Surah Yusuf, Verse 65
قَالَ لَنۡ أُرۡسِلَهُۥ مَعَكُمۡ حَتَّىٰ تُؤۡتُونِ مَوۡثِقٗا مِّنَ ٱللَّهِ لَتَأۡتُنَّنِي بِهِۦٓ إِلَّآ أَن يُحَاطَ بِكُمۡۖ فَلَمَّآ ءَاتَوۡهُ مَوۡثِقَهُمۡ قَالَ ٱللَّهُ عَلَىٰ مَا نَقُولُ وَكِيلٞ
mohu va mā veta (nævata) gena ena bavaṭa allāh vetin num̆balā maṭa pratignāvak dena tek mama ohu va num̆balā samaga kisiviṭeka noyavami. namut num̆balāṭa (yam napurak) vaṭa kara ganu læbuvot misa yæyi ohu pævasīya. eheyin ovungē pratignāva ovuhu ohuṭa dun kalhi apa pavasana dǣ kerehi allāh bhārakaru yæyi ohu kīvēya
Surah Yusuf, Verse 66
وَقَالَ يَٰبَنِيَّ لَا تَدۡخُلُواْ مِنۢ بَابٖ وَٰحِدٖ وَٱدۡخُلُواْ مِنۡ أَبۡوَٰبٖ مُّتَفَرِّقَةٖۖ وَمَآ أُغۡنِي عَنكُم مِّنَ ٱللَّهِ مِن شَيۡءٍۖ إِنِ ٱلۡحُكۡمُ إِلَّا لِلَّهِۖ عَلَيۡهِ تَوَكَّلۡتُۖ وَعَلَيۡهِ فَلۡيَتَوَكَّلِ ٱلۡمُتَوَكِّلُونَ
māgē daruvani, num̆balā ekama doraṭuvakin ætuḷu novanu. vividha doraṭu valin ætuḷu vanu. allāhgen vū kisivakin num̆balā san̆dahā kisidu phalak mā visin labā diya nohæka. tīnduva allāh satu va misa næta. ohu veta mama bhāra kaḷemi. tavada bhāra karannan da ohu vetama bhāra kaḷa yutuya
Surah Yusuf, Verse 67
وَلَمَّا دَخَلُواْ مِنۡ حَيۡثُ أَمَرَهُمۡ أَبُوهُم مَّا كَانَ يُغۡنِي عَنۡهُم مِّنَ ٱللَّهِ مِن شَيۡءٍ إِلَّا حَاجَةٗ فِي نَفۡسِ يَعۡقُوبَ قَضَىٰهَاۚ وَإِنَّهُۥ لَذُو عِلۡمٖ لِّمَا عَلَّمۡنَٰهُ وَلَٰكِنَّ أَكۡثَرَ ٱلنَّاسِ لَا يَعۡلَمُونَ
tavada ovungē piyā ovunaṭa aṇa kaḷa paridi ovun ætuḷu vū kalhi yaḥkūbgē manasa tuḷa tibū abhilāṣaya iṭu vīma misa venat kisivak allāhgen ovunaṭa prayōjanaya gena dennak novīya. niyata vaśayenma api ohuṭa igæn vū dǣ piḷiban̆da va ohu dænumætteki. enamut janayā aturin bahutarayak denā (ē bava) nodaniti
Surah Yusuf, Verse 68
وَلَمَّا دَخَلُواْ عَلَىٰ يُوسُفَ ءَاوَىٰٓ إِلَيۡهِ أَخَاهُۖ قَالَ إِنِّيٓ أَنَا۠ أَخُوكَ فَلَا تَبۡتَئِسۡ بِمَا كَانُواْ يَعۡمَلُونَ
ovuhu yūsuf veta ætuḷu vū kalhi ohu tama sahōdarayā va ḷaṁ kara gena niyata vaśayenma mama obē sahōdarayā vemi. ebævin ovun sidu karamin siṭina dǣ piḷiban̆dava num̆ba duk novanu yæyi pævasuvēya
Surah Yusuf, Verse 69
فَلَمَّا جَهَّزَهُم بِجَهَازِهِمۡ جَعَلَ ٱلسِّقَايَةَ فِي رَحۡلِ أَخِيهِ ثُمَّ أَذَّنَ مُؤَذِّنٌ أَيَّتُهَا ٱلۡعِيرُ إِنَّكُمۡ لَسَٰرِقُونَ
ovunaṭa sūdānam kara diya yutu dǣ ovunaṭa sūdānam kara dun kalhi tama sahōdarayāgē gaman malu va tuḷa jala ban̆duna tabannaṭa ohu sælæssuvēya. pasu va ahō tavalam karuvani, niyata vaśayenma num̆balā sorun yæyi nivēdakayaku danvā siṭiyēya
Surah Yusuf, Verse 70
قَالُواْ وَأَقۡبَلُواْ عَلَيۡهِم مَّاذَا تَفۡقِدُونَ
ovuhu ovun veta hærī num̆balā næti kara gattē kumak dæyi vimasuvōya
Surah Yusuf, Verse 71
قَالُواْ نَفۡقِدُ صُوَاعَ ٱلۡمَلِكِ وَلِمَن جَآءَ بِهِۦ حِمۡلُ بَعِيرٖ وَأَنَا۠ بِهِۦ زَعِيمٞ
rajugē ran kusalānaya (ban̆duna) api ahimi kara gattemu. tavada eya gena ennāṭa oṭuveku baraṭa (dhānya) æta. tavada ē gæna mama sahatika vemi yæyi ovuhu pævasuvōya
Surah Yusuf, Verse 72
قَالُواْ تَٱللَّهِ لَقَدۡ عَلِمۡتُم مَّا جِئۡنَا لِنُفۡسِدَ فِي ٱلۡأَرۡضِ وَمَا كُنَّا سَٰرِقِينَ
allāh mata divurā pavasamu. mahapoḷovē kalahakam kirīmaṭa api nopæmiṇi bavat api sorun novana bavat sæbævinma num̆balā dannehu yæyi ovuhu pævasuvōya
Surah Yusuf, Verse 73
قَالُواْ فَمَا جَزَـٰٓؤُهُۥٓ إِن كُنتُمۡ كَٰذِبِينَ
esē nam num̆balā borukārayin vī nam num̆balāgē prativipākaya kumak viya yutu dæyi ovuhu vimasuvōya
Surah Yusuf, Verse 74
قَالُواْ جَزَـٰٓؤُهُۥ مَن وُجِدَ فِي رَحۡلِهِۦ فَهُوَ جَزَـٰٓؤُهُۥۚ كَذَٰلِكَ نَجۡزِي ٱلظَّـٰلِمِينَ
ehi prativipākaya, enam kavarekugē gaman mallehi eya soyā ganu labannē da eviṭa ohumaya ehi prativipākaya vin̆diya yuttē. api aparādhakaruvanṭa prativipāka labā denuyē elesaya yæyi ovuhu pævasūha
Surah Yusuf, Verse 75
فَبَدَأَ بِأَوۡعِيَتِهِمۡ قَبۡلَ وِعَآءِ أَخِيهِ ثُمَّ ٱسۡتَخۡرَجَهَا مِن وِعَآءِ أَخِيهِۚ كَذَٰلِكَ كِدۡنَا لِيُوسُفَۖ مَا كَانَ لِيَأۡخُذَ أَخَاهُ فِي دِينِ ٱلۡمَلِكِ إِلَّآ أَن يَشَآءَ ٱللَّهُۚ نَرۡفَعُ دَرَجَٰتٖ مَّن نَّشَآءُۗ وَفَوۡقَ كُلِّ ذِي عِلۡمٍ عَلِيمٞ
tama sahōdarayāgē podiyaṭa pera ovungē podi valin (soyannaṭa) paṭan gattēya. pasu va tama sahōdarayāgē podiyen eya eḷiyaṭa gattēya. elesaya api yūsufṭa (siyalla) sælasum kaḷē. allāhgē kæmætten tora va, rajugē nītiya tuḷa ohugē sahōdarayā gænīmaṭa sudusu novīya. api abhimata karana ayaṭa tarātiram usas karannemu. tavada dænumæti siyallanṭa vaḍā ihaḷin manā dænumættaku æta
Surah Yusuf, Verse 76
۞قَالُوٓاْ إِن يَسۡرِقۡ فَقَدۡ سَرَقَ أَخٞ لَّهُۥ مِن قَبۡلُۚ فَأَسَرَّهَا يُوسُفُ فِي نَفۡسِهِۦ وَلَمۡ يُبۡدِهَا لَهُمۡۚ قَالَ أَنتُمۡ شَرّٞ مَّكَانٗاۖ وَٱللَّهُ أَعۡلَمُ بِمَا تَصِفُونَ
ohu sorakam kara ætnam (pudumayak novē.) mīṭa pera ohugēma sahōdarayā sorakam kara æta yæyi ovuhu pævasuvōya. namut yūsuf eya ovunaṭa heḷi nokara ohugē manasa tuḷa eya san̆gavā gattēya. num̆balā sthānayen napuruma aya veti. tavada num̆balā varṇanā karamin pavasana dǣ piḷiban̆da va allāh mænavin dannāya yæyi ohu pævasīya
Surah Yusuf, Verse 77
قَالُواْ يَـٰٓأَيُّهَا ٱلۡعَزِيزُ إِنَّ لَهُۥٓ أَبٗا شَيۡخٗا كَبِيرٗا فَخُذۡ أَحَدَنَا مَكَانَهُۥٓۖ إِنَّا نَرَىٰكَ مِنَ ٱلۡمُحۡسِنِينَ
ahō utumāṇani, sæbævinma mohuṭa itā vayas gata piyeku siṭiyi. ebævin ohugē tænaṭa apa aturin keneku ganu. niyata vaśayenma api oba va dæhæmiyan aturin keneku lesa dakinnemu yæyi ovuhu pævasuvōya
Surah Yusuf, Verse 78
قَالَ مَعَاذَ ٱللَّهِ أَن نَّأۡخُذَ إِلَّا مَن وَجَدۡنَا مَتَٰعَنَا عِندَهُۥٓ إِنَّآ إِذٗا لَّظَٰلِمُونَ
apagē bhāṇḍa kavurun vetin api soyā gattemu da ohu hæra (venat keneku) apa gænīmen allāh ārakṣā karatvā, eviṭa api niyata vaśayenma aparādhakaruvan vemu yæyi ohu pævasuvēya
Surah Yusuf, Verse 79
فَلَمَّا ٱسۡتَيۡـَٔسُواْ مِنۡهُ خَلَصُواْ نَجِيّٗاۖ قَالَ كَبِيرُهُمۡ أَلَمۡ تَعۡلَمُوٓاْ أَنَّ أَبَاكُمۡ قَدۡ أَخَذَ عَلَيۡكُم مَّوۡثِقٗا مِّنَ ٱللَّهِ وَمِن قَبۡلُ مَا فَرَّطتُمۡ فِي يُوسُفَۖ فَلَنۡ أَبۡرَحَ ٱلۡأَرۡضَ حَتَّىٰ يَأۡذَنَ لِيٓ أَبِيٓ أَوۡ يَحۡكُمَ ٱللَّهُ لِيۖ وَهُوَ خَيۡرُ ٱلۡحَٰكِمِينَ
ohu gæna ovuhu balāporottu sun vū kalhi rahasin sākacchā kirīmaṭa ven va giyōya. niyata vaśayenma num̆balāgē piyā allāhgen vū pratignāvak num̆balā vetin gat sæṭit mīṭa pera yūsuf viṣayehi (evan pratignāvak) num̆balā kaḍa kaḷa sæṭit num̆balā nodannehuda? eheyin māgē piyā mā haṭa avasara dena tek hō allāh maṭa tīndu dena tek hō mama mema bhūmiyen ivata noyami. tavada ohu tīndu dennangen ati śrēṣṭhaya yæyi ovun aturin væḍimalā pævasuvēya
Surah Yusuf, Verse 80
ٱرۡجِعُوٓاْ إِلَىٰٓ أَبِيكُمۡ فَقُولُواْ يَـٰٓأَبَانَآ إِنَّ ٱبۡنَكَ سَرَقَ وَمَا شَهِدۡنَآ إِلَّا بِمَا عَلِمۡنَا وَمَا كُنَّا لِلۡغَيۡبِ حَٰفِظِينَ
num̆balā num̆balāgē piyā veta āpasu gos apagē piyāṇani, niyata vaśayenma obē putā sorakam kaḷēya. apa dannā dǣ piḷiban̆da va misa api sākṣi nodarannemu. tavada api (apaṭa) nopenena dǣ ārakṣā karannan lesa nosiṭiyemu yæyi num̆balā pavasanu
Surah Yusuf, Verse 81
وَسۡـَٔلِ ٱلۡقَرۡيَةَ ٱلَّتِي كُنَّا فِيهَا وَٱلۡعِيرَ ٱلَّتِيٓ أَقۡبَلۡنَا فِيهَاۖ وَإِنَّا لَصَٰدِقُونَ
api ehi siṭi gammānayen hā ehi api muṇagæsuṇu naḍayen num̆ba vimasā balanu. tavada niyata vaśayenma api satyavādīhumaya
Surah Yusuf, Verse 82
قَالَ بَلۡ سَوَّلَتۡ لَكُمۡ أَنفُسُكُمۡ أَمۡرٗاۖ فَصَبۡرٞ جَمِيلٌۖ عَسَى ٱللَّهُ أَن يَأۡتِيَنِي بِهِمۡ جَمِيعًاۚ إِنَّهُۥ هُوَ ٱلۡعَلِيمُ ٱلۡحَكِيمُ
namut (mīṭa pera) num̆balāgē ātmāvan num̆balāṭa karuṇak alaṁkāravat kaḷēya. eheyin alaṁkāra ivasīmaki (vaḍāt śrēṣṭha vanuyē.) ovun siyalla mā veta gena ēmaṭa allāhṭa hækiya. niyata vaśayenma ohu sarva gnānī siyum gnānaya ættāya yæyi ohu(piyā) pævasīya
Surah Yusuf, Verse 83
وَتَوَلَّىٰ عَنۡهُمۡ وَقَالَ يَـٰٓأَسَفَىٰ عَلَىٰ يُوسُفَ وَٱبۡيَضَّتۡ عَيۡنَاهُ مِنَ ٱلۡحُزۡنِ فَهُوَ كَظِيمٞ
tavada ohu ovungen hærī ahō yūsuf kerehi tibū māgē śōkayē tarama yæyi pævasīya. tavada duken ohugē dǣs sudumæli viya. ohu (duka) yaṭapat kara gattēya
Surah Yusuf, Verse 84
قَالُواْ تَٱللَّهِ تَفۡتَؤُاْ تَذۡكُرُ يُوسُفَ حَتَّىٰ تَكُونَ حَرَضًا أَوۡ تَكُونَ مِنَ ٱلۡهَٰلِكِينَ
allāh mata divurā pavasannemu. oba rōgāturu vana tek hō vināśa vī yannan aturin vana tek hō oba yūsufgē matakayen ivat novannē maya yæyi ovuhu pævasuvōya
Surah Yusuf, Verse 85
قَالَ إِنَّمَآ أَشۡكُواْ بَثِّي وَحُزۡنِيٓ إِلَى ٱللَّهِ وَأَعۡلَمُ مِنَ ٱللَّهِ مَا لَا تَعۡلَمُونَ
māgē śōkaya hā māgē duka piḷiban̆da mama pæmiṇili karanuyē allāh vetamaya. tavada num̆balā nodannā dǣ mama allāhgen dæna ganimi yæyi ohu pævasuvēya
Surah Yusuf, Verse 86
يَٰبَنِيَّ ٱذۡهَبُواْ فَتَحَسَّسُواْ مِن يُوسُفَ وَأَخِيهِ وَلَا تَاْيۡـَٔسُواْ مِن رَّوۡحِ ٱللَّهِۖ إِنَّهُۥ لَا يَاْيۡـَٔسُ مِن رَّوۡحِ ٱللَّهِ إِلَّا ٱلۡقَوۡمُ ٱلۡكَٰفِرُونَ
ahō māgē daruvani, num̆balā gos yūsuf hā ohugē sahōdarayā piḷiban̆da soyā balanu. allāhgē dayāva piḷiban̆da va num̆balā balāporottu sun kara noganu. niyata vaśayenma pratikṣēpa karana janayā misa venat kisivaku allāhgē dayāva piḷiban̆da balāporottu sun kara noganiti
Surah Yusuf, Verse 87
فَلَمَّا دَخَلُواْ عَلَيۡهِ قَالُواْ يَـٰٓأَيُّهَا ٱلۡعَزِيزُ مَسَّنَا وَأَهۡلَنَا ٱلضُّرُّ وَجِئۡنَا بِبِضَٰعَةٖ مُّزۡجَىٰةٖ فَأَوۡفِ لَنَا ٱلۡكَيۡلَ وَتَصَدَّقۡ عَلَيۡنَآۖ إِنَّ ٱللَّهَ يَجۡزِي ٱلۡمُتَصَدِّقِينَ
ohu veta ovun ætuḷu vū kalhi ahō pālakatumaṇi!, apa hā apagē pavulaṭa vipatak sidu vī æta. api alpa vaṭinākamin yut bhāṇḍa samaga pæmiṇa ættemu. ebævin kirum bara apaṭa pūrṇa va labā dī tavada apa haṭa (tavat væḍiyen) dan denu. niyata vaśayenma allāh dan dennanhaṭa kusal pirinamanu æta yæyi ovuhu pævasuvōya
Surah Yusuf, Verse 88
قَالَ هَلۡ عَلِمۡتُم مَّا فَعَلۡتُم بِيُوسُفَ وَأَخِيهِ إِذۡ أَنتُمۡ جَٰهِلُونَ
num̆balā nodannā kamin siṭi avasthāvē yūsuf hā ohugē sahōdarayāṭa num̆balā kaḷa dǣ num̆balā dannehu dæyi ohu vimasuvēya
Surah Yusuf, Verse 89
قَالُوٓاْ أَءِنَّكَ لَأَنتَ يُوسُفُۖ قَالَ أَنَا۠ يُوسُفُ وَهَٰذَآ أَخِيۖ قَدۡ مَنَّ ٱللَّهُ عَلَيۡنَآۖ إِنَّهُۥ مَن يَتَّقِ وَيَصۡبِرۡ فَإِنَّ ٱللَّهَ لَا يُضِيعُ أَجۡرَ ٱلۡمُحۡسِنِينَ
sæbævinma oba da yūsuf ? yæyi ovuhu vimasuvōya. mama yūsuf, mē māgē sahōdarayāya. allāh apa veta āśirvāda kaḷēya. niyata vaśayenma karuṇa nam kavareku allāhṭa biya bætimat vī ivasīmen kaṭayutu karannē da niyata vaśayenma allāh dæhæmiyangē kuliya niṣphala nokaranu ætæyi ohu pævasuvēya
Surah Yusuf, Verse 90
قَالُواْ تَٱللَّهِ لَقَدۡ ءَاثَرَكَ ٱللَّهُ عَلَيۡنَا وَإِن كُنَّا لَخَٰطِـِٔينَ
allāh mata divuramu. tavada niyata vaśayenma api væradi karannan lesa siṭiyada allāh apaṭa vaḍā oba va usas kaḷēya yæyi ovuhu pævasuvōya
Surah Yusuf, Verse 91
قَالَ لَا تَثۡرِيبَ عَلَيۡكُمُ ٱلۡيَوۡمَۖ يَغۡفِرُ ٱللَّهُ لَكُمۡۖ وَهُوَ أَرۡحَمُ ٱلرَّـٰحِمِينَ
ada dina num̆balā kerehi kisidu dosak næta. allāh num̆balāṭa samāva denu æta. tavada ohu karuṇāvantayingen mahā karuṇāvantaya yæyi ohu pævasuvēya
Surah Yusuf, Verse 92
ٱذۡهَبُواْ بِقَمِيصِي هَٰذَا فَأَلۡقُوهُ عَلَىٰ وَجۡهِ أَبِي يَأۡتِ بَصِيرٗا وَأۡتُونِي بِأَهۡلِكُمۡ أَجۡمَعِينَ
num̆balā mē māgē kamisaya gena gos māgē piyāgē muhuṇa mata damanu. ohuṭa bælma enu æta. tavada num̆balāgē pavulē siyalu aya mā veta gena enu
Surah Yusuf, Verse 93
وَلَمَّا فَصَلَتِ ٱلۡعِيرُ قَالَ أَبُوهُمۡ إِنِّي لَأَجِدُ رِيحَ يُوسُفَۖ لَوۡلَآ أَن تُفَنِّدُونِ
ema naḍaya (misarayen) piṭat va giya kalhi, ovungē piyā (mesē) pævæsuvēya. niyata vaśayenma maṭa yūsufgē suvan̆da dæneyi. num̆balā maṭa dos nægiya yutu novē dæyi ovungē piyā vimasuvēya
Surah Yusuf, Verse 94
قَالُواْ تَٱللَّهِ إِنَّكَ لَفِي ضَلَٰلِكَ ٱلۡقَدِيمِ
allāh mata divuramin niyata vaśayenma oba (tavamat) obē pæraṇi muḷāvehima pasuvannehi yæyi ovuhu pævasuvōya
Surah Yusuf, Verse 95
فَلَمَّآ أَن جَآءَ ٱلۡبَشِيرُ أَلۡقَىٰهُ عَلَىٰ وَجۡهِهِۦ فَٱرۡتَدَّ بَصِيرٗاۖ قَالَ أَلَمۡ أَقُل لَّكُمۡ إِنِّيٓ أَعۡلَمُ مِنَ ٱللَّهِ مَا لَا تَعۡلَمُونَ
pasu va śubhāraṁci danvannā pæmiṇi kalhi ohu ohugē muhuṇaṭa eya dæmuvēya. eviṭa ohu nævata penīma ætteku lesa pat viya. num̆balā nodannā dǣ mama allāhgen dæna ganimi yæyi num̆balāṭa mama nokīvemdæyi ohu vimasuvēya
Surah Yusuf, Verse 96
قَالُواْ يَـٰٓأَبَانَا ٱسۡتَغۡفِرۡ لَنَا ذُنُوبَنَآ إِنَّا كُنَّا خَٰطِـِٔينَ
apagē piyāṇani, apagē pāpayan valaṭa oba apa venuven samāva ayæda siṭinu mænava.niyata vaśayenma api væradi karannan vūyemu yæyi ovuhu pævasuvōya
Surah Yusuf, Verse 97
قَالَ سَوۡفَ أَسۡتَغۡفِرُ لَكُمۡ رَبِّيٓۖ إِنَّهُۥ هُوَ ٱلۡغَفُورُ ٱلرَّحِيمُ
mama māgē paramādhipatigen num̆balā venuven matu samāva ayædimi. niyata vaśayen ma ohu atikṣamāśīlī mahā karuṇāvantaya
Surah Yusuf, Verse 98
فَلَمَّا دَخَلُواْ عَلَىٰ يُوسُفَ ءَاوَىٰٓ إِلَيۡهِ أَبَوَيۡهِ وَقَالَ ٱدۡخُلُواْ مِصۡرَ إِن شَآءَ ٱللَّهُ ءَامِنِينَ
ovun yūsuf veta pivisunu kalhi taman veta tama demāpiyan ohu ḷaṁ kara gattēya. tavada allāh abhimata kaḷē nam surakṣitayin lesin num̆balā misarayaṭa ætuḷu vanu yæyi ohu pævasuvēya
Surah Yusuf, Verse 99
وَرَفَعَ أَبَوَيۡهِ عَلَى ٱلۡعَرۡشِ وَخَرُّواْ لَهُۥ سُجَّدٗاۖ وَقَالَ يَـٰٓأَبَتِ هَٰذَا تَأۡوِيلُ رُءۡيَٰيَ مِن قَبۡلُ قَدۡ جَعَلَهَا رَبِّي حَقّٗاۖ وَقَدۡ أَحۡسَنَ بِيٓ إِذۡ أَخۡرَجَنِي مِنَ ٱلسِّجۡنِ وَجَآءَ بِكُم مِّنَ ٱلۡبَدۡوِ مِنۢ بَعۡدِ أَن نَّزَغَ ٱلشَّيۡطَٰنُ بَيۡنِي وَبَيۡنَ إِخۡوَتِيٓۚ إِنَّ رَبِّي لَطِيفٞ لِّمَا يَشَآءُۚ إِنَّهُۥ هُوَ ٱلۡعَلِيمُ ٱلۡحَكِيمُ
tavada ohu ohugē demāpiyan rājāsānaya mata osavā tæbuvēya. tavada ovuhu ohuṭa ( pera pævæti cāritrayaṭa anuva) sujūd karamin hisa næmūha. tavada māgē piyāṇani, mīṭa pera (mā duṭu) māgē sihinayē yathārthaya meyayi. māgē paramādhipati eya sæbǣ lesinma æti kaḷēya. sirageyin mā bæhæra karana viṭa da mā atara hā māgē sahōdarayin atara ṣeyitān kalahakam æti kirīmen pasu piṭisara gammānayen num̆balā va gena ā viṭada ohu mā samaga yahapat ayurin kaṭayutu kaḷēya. niyata vaśayenma māgē paramādhipati ohu abhimata karana dǣṭa karuṇāva dakvannāva. niyata vaśayenma sarvagnānī siyum gnānaya ættā ohumaya
Surah Yusuf, Verse 100
۞رَبِّ قَدۡ ءَاتَيۡتَنِي مِنَ ٱلۡمُلۡكِ وَعَلَّمۡتَنِي مِن تَأۡوِيلِ ٱلۡأَحَادِيثِۚ فَاطِرَ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِ أَنتَ وَلِيِّۦ فِي ٱلدُّنۡيَا وَٱلۡأٓخِرَةِۖ تَوَفَّنِي مُسۡلِمٗا وَأَلۡحِقۡنِي بِٱلصَّـٰلِحِينَ
māgē paramādhipatiyāṇeni, oba maṭa rājyaya pirinæmuvehiya. tavada siduvīm vala yathārthaya igænvūvehiya. ahas hā poḷovē nirmāpakayāṇeni, melova hā matu lovehi māgē bhārakaru obaya. mā (obaṭa) avanata vanneku lesin maraṇayaṭa pat karanu mænava tavada dæhæmiyan samaga mā ek karanu mænava ( yanuven ohu prārthanā kaḷēya)
Surah Yusuf, Verse 101
ذَٰلِكَ مِنۡ أَنۢبَآءِ ٱلۡغَيۡبِ نُوحِيهِ إِلَيۡكَۖ وَمَا كُنتَ لَدَيۡهِمۡ إِذۡ أَجۡمَعُوٓاْ أَمۡرَهُمۡ وَهُمۡ يَمۡكُرُونَ
(nabivaraya,) meya adṛṣyamāna puvat aturini. eya api num̆ba veta danvamu. ovuhu kumantraṇaya karamin ovungē viṣayaya san̆dahā ek ræs vū avasthāvē num̆ba ovun abiyasa novīya
Surah Yusuf, Verse 102
وَمَآ أَكۡثَرُ ٱلنَّاسِ وَلَوۡ حَرَصۡتَ بِمُؤۡمِنِينَ
tavada num̆ba (ovungē viśvāsaya gæna ketaram) apēkṣā kaḷa da janayā aturin bahutarayak denā dēva viśvāsavantayin novē
Surah Yusuf, Verse 103
وَمَا تَسۡـَٔلُهُمۡ عَلَيۡهِ مِنۡ أَجۡرٍۚ إِنۡ هُوَ إِلَّا ذِكۡرٞ لِّلۡعَٰلَمِينَ
mē san̆dahā num̆ba kisidu kuliyak ovungen nopatannehiya. meya lōvæsiyanṭa menehi kirīmak misa næta
Surah Yusuf, Verse 104
وَكَأَيِّن مِّنۡ ءَايَةٖ فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِ يَمُرُّونَ عَلَيۡهَا وَهُمۡ عَنۡهَا مُعۡرِضُونَ
ahashi hā mahapoḷovē ketaram nam sādhaka vī da? namut ovuhu ē gæna piṭupāmīn ē harahā gaman karati
Surah Yusuf, Verse 105
وَمَا يُؤۡمِنُ أَكۡثَرُهُم بِٱللَّهِ إِلَّا وَهُم مُّشۡرِكُونَ
ovungen bahutarayak denā, ovun ādēśa karannan misa allāh va viśvāsa nokarati
Surah Yusuf, Verse 106
أَفَأَمِنُوٓاْ أَن تَأۡتِيَهُمۡ غَٰشِيَةٞ مِّنۡ عَذَابِ ٱللَّهِ أَوۡ تَأۡتِيَهُمُ ٱلسَّاعَةُ بَغۡتَةٗ وَهُمۡ لَا يَشۡعُرُونَ
allāhgē dan̆ḍuvamin veḷāgannā vū vyasanayak ovun veta pæmiṇīma gæna hō ovuhu hæn̆gīmakin torava siṭiya dī hadisiyēma paramānta mohota pæmiṇīma gæna hō ovun abhayadāyī va siṭinnō da
Surah Yusuf, Verse 107
قُلۡ هَٰذِهِۦ سَبِيلِيٓ أَدۡعُوٓاْ إِلَى ٱللَّهِۚ عَلَىٰ بَصِيرَةٍ أَنَا۠ وَمَنِ ٱتَّبَعَنِيۖ وَسُبۡحَٰنَ ٱللَّهِ وَمَآ أَنَا۠ مِنَ ٱلۡمُشۡرِكِينَ
meya māgē mārgayayi. allāh veta mama ærayum karami. mā hā mā anugamanaya kaḷavun pæhædili sādhaka mata siṭimu. tavada allāh supivituruya. mama ādēśa karannan aturin keneku novemi yæyi num̆ba pavasanu
Surah Yusuf, Verse 108
وَمَآ أَرۡسَلۡنَا مِن قَبۡلِكَ إِلَّا رِجَالٗا نُّوحِيٓ إِلَيۡهِم مِّنۡ أَهۡلِ ٱلۡقُرَىٰٓۗ أَفَلَمۡ يَسِيرُواْ فِي ٱلۡأَرۡضِ فَيَنظُرُواْ كَيۡفَ كَانَ عَٰقِبَةُ ٱلَّذِينَ مِن قَبۡلِهِمۡۗ وَلَدَارُ ٱلۡأٓخِرَةِ خَيۡرٞ لِّلَّذِينَ ٱتَّقَوۡاْۚ أَفَلَا تَعۡقِلُونَ
(nabivaraya) num̆baṭa pera (vividha gam paḷātvalaṭa) paṇiviḍakaruvan (rasūlvarun) lesa apa visin vahī (dēva vadan) pahalakarana lada siyallanma pirimin lesa hā ema nagaravalaṭa ayat pirisak vūha. ovuhu mahapoḷovehi særisarā adhīkṣaṇaya kara nobalannōda? esē kaḷē nam ovunaṭa pera siṭiyavungē avasānaya kesē vī dæyi ovunaṭa dækagata hækiva tibuṇi. biya bætimat ayaṭa avasan nivahana utumya. num̆balā vaṭahā nogannehu da
Surah Yusuf, Verse 109
حَتَّىٰٓ إِذَا ٱسۡتَيۡـَٔسَ ٱلرُّسُلُ وَظَنُّوٓاْ أَنَّهُمۡ قَدۡ كُذِبُواْ جَآءَهُمۡ نَصۡرُنَا فَنُجِّيَ مَن نَّشَآءُۖ وَلَا يُرَدُّ بَأۡسُنَا عَنِ ٱلۡقَوۡمِ ٱلۡمُجۡرِمِينَ
rasūlvarun balāporottu sun vū viṭa niyata vaśayenma taman boru karanu læbū bava sitūha. (eviṭa) apagē upakāraya ovun veta pæmiṇiyēya. apa abhimata karana aya va mudavā ganu læbīya. apagē dan̆ḍuvama væradikāra janayāgen vaḷakvanu nolæbē
Surah Yusuf, Verse 110
لَقَدۡ كَانَ فِي قَصَصِهِمۡ عِبۡرَةٞ لِّأُوْلِي ٱلۡأَلۡبَٰبِۗ مَا كَانَ حَدِيثٗا يُفۡتَرَىٰ وَلَٰكِن تَصۡدِيقَ ٱلَّذِي بَيۡنَ يَدَيۡهِ وَتَفۡصِيلَ كُلِّ شَيۡءٖ وَهُدٗى وَرَحۡمَةٗ لِّقَوۡمٖ يُؤۡمِنُونَ
sæbævinma ovungē katā vastu vala buddhiya ættavunaṭa pāḍamak viya. eya gotanu læbū katāvak novīya. enamut ovun atara æti dǣ tahavuru karannak da siyalu dǣ vistara karannak da viśvāsa karana janayāṭa maga penvīmak hā dayāvak da viya
Surah Yusuf, Verse 111